Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_05_19-seq293 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes un godājamie kolēģi! Tātad strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” (Nr.250/Lp10). Ir saņemti 43 priekšlikumi. 1.priekšlikums ir saņemts no komisijas un ir atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq292 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_05_19-seq290 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_05_19-seq289 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq287 spokenText "Un 8.priekšlikums. Arī to komisija atbalsta.".
- 2011_05_19-seq285 spokenText "7.priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_10_08-seq199 spokenText "7.priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2011_05_19-seq283 spokenText "6.priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2009_10_08-seq197 spokenText "6.priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2011_05_19-seq281 spokenText "5. - tāpat. Komisija atbalsta.".
- 2011_05_19-seq279 spokenText "4. - analoģiski. Komisija atbalsta.".
- 2011_05_19-seq277 spokenText "3.priekšlikums - tāpat. Komisija atbalsta.".
- 2011_05_19-seq275 spokenText "2.priekšlikums arī ir no Juridiskā biroja. Komisija atbalsta.".
- 2011_05_19-seq273 spokenText "Godātie kolēģi! Dokuments Nr.917. Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir domāts, lai sakārtotu ieslodzīto darbu un darba samaksu, un darba stundas. Otrajam lasījumam ir iesniegti astoņi priekšlikumi, un tie visi ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, lai sakārtotu likumprojektu racionālāk un atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām. 1.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.".
- 2011_05_19-seq272 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Kārlis Seržants.".
- 2011_05_19-seq268 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 21, atturas - 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_05_19-seq267 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti, un es aicinu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” otrajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq266 spokenText "Deputāte lūdz atsaukt priekšlikumu. Tātad nav šā priekšlikuma. Tādējādi visi priekšlikumi ir izskatīti.".
- 2011_05_19-seq265 spokenText "Un 8. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq263 spokenText "7. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kas komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq261 spokenText "6. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums. Arī tas komisijā nav atbalstīts, un tas ir saistīts ar 5.priekšlikumu.".
- 2011_05_19-seq259 spokenText "5. - deputāta Valerija Agešina priekšlikums. Tas komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq258 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Par abiem priekšlikumiem? Par 3.? Par abiem. Labi! Tātad vispirms balsosim par 3.priekšlikumu, par katru priekšlikumu atsevišķi. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 51, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts. Tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par 4. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas rež��mu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 26, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq257 spokenText "Paldies. 3. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz mainīt pirmajā lasījumā pieņemto redakciju, nosakot, ka deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi var rosināt ne mazāk kā 34 deputāti. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - Juridiskās komisijas priekšlikumā, kas paredz, ka šādu priekšlikumu var rosināt ne mazāk kā 20 deputāti.".
- 2011_05_19-seq256 spokenText "Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Valērija Agešina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 58, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq255 spokenText "2. - deputāta Valērija Agešina priekšlikums, kurš paredz svītrot no spēkā esošās likuma redakcijas normu, kas pieļauj deputāta izslēgšanu no Saeimas sastāva gadījumā, ja deputāts neprot valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo pienākumu veikšanai. Komisija nav atbalstījusi minēto priekšlikumu.".
- 2011_05_19-seq253 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Juridiskā komisija ir saņēmusi astoņus priekšlikumus. 1. - deputātes Lolitas Čigānes priekšlikums, kurš komisijā nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq252 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_05_19-seq251 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.".
- 2010_05_20-seq1375 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs.".
- 2011_05_19-seq250 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_05_19-seq246 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2011_05_19-seq244 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_05_19-seq243 spokenText "Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2009_12_10-seq299 spokenText "Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2000_03_09-seq346 spokenText "Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq241 spokenText "Grozījumi Krimināllikumā ir saistīti ar grozījumiem iepriekšējā likumprojektā un paredz kriminālatbildību par īpašas grupas personas nodarbināšanu un noteikumu pārkāpšanu. Uz otro lasījumu saņemts viens priekšlikums no Juridiskā biroja, un komisija to atbalstīja.".
- 2011_05_19-seq240 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
- 2011_05_19-seq238 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 72, pret - 1, atturas - 4. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2011_05_19-seq237 spokenText "Jā, lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq236 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Edgara Zalāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 16, pret - 31, atturas - 31. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad jūs aicinājāt atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq235 spokenText "Jā, jā. 2.priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq234 spokenText "Nē, vispirms mums ir jālemj par deputāta Zalāna priekšlikumu - par 2.priekšlikumu.".
- 2011_05_19-seq232 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai Ņikoforova kungs komisijas vārdā vēlas ko piebilst?".
- 2011_05_19-seq231 spokenText "Kolēģi! Es absolūti neapšaubu Zalāna kunga labo gribu, taču jums to, ko jūs tagad teicāt... vajadzēja runāt par 1.priekšlikumu, jo abi šie priekšlikumi savā starpā ir saistīti. Lai nemaldinātu kolēģus deputātus, es gribu pateikt, ka mēs šos jautājumus esam saskaņojuši ar Latvijas Pašvaldību savienību. Un katrā ziņā es labprāt aicinātu saderēt ar Zalāna kungu, ka šajā gadā šis risinājums tiks panākts, jo Tieslietu ministrijai ir pietiekamas iestrādes, lai noregulētu šo jautājumu, kuros gadījumos šī nauda aiziet pašvaldību budžetos un kuros gadījumos - valsts budžetā. Es aicinu nejaukt šo likumprojektu, nesajaukt šo sistēmu un neatbalstīt Zalāna kunga priekšlikumu.".
- 2011_05_19-seq229 spokenText "Es saprotu, ka pēc tādām spraigām debatēm, kādas bija par iepriekšējo likumprojektu, ļoti negribas debatēt, bet es jūs tomēr vienu minūti vai nedaudz vairāk aizkavēšu. Es iesniedzu savus priekšlikumus tāpēc, ka uzskatu, ka Saeimai ir jāstrādā racionāli, nevis ilgi un nelietderīgi pat pie šāda konkrēta likuma redakcijām, kādas mums šobrīd ir. Es atkārtoti iesniedzu to, ko es biju iesniedzis iepriekšējā reizē, kad mēs šo likumprojektu skatījām, un tas ir saistībā ar to, ka naudas sodiem, kurus iekasē pašvaldība, ir jānonāk pašvaldības budžetā. Valdība ir ierosinājusi un koalīcija pieņēmusi pilnīgi muļķīgu lēmumu saistībā ar pagājušajā gadā diskutēto budžetu, ka šī nauda aiziet valsts budžetā. Tad, kad es to ierosināju, Juridiskā komisija, kur, protams, vairākumā ir koalīcijas deputāti, nu daļēji savu kļūdu atzina un ieviesa šo pamatnormu, ka šī nauda it kā aiziet pašvaldību budžetos, bet koriģēja to ar pārejas normu (tas ir 2.priekšlikums, par kuru es runāju), ka tā tas ir tikai šogad. Tur bija dažāda argumentācija, un viens no argumentiem bija tāds, ka Tieslietu ministrija līdz septembrim sagatavošot jaunu likumu, jaunu Administratīvo pārkāpumu kodeksa versiju, un tad jau visas šīs problēmas būšot atrisinātas. Zinot to, kā Tieslietu ministrijai sokas ar šo darbu, droši vien mēs, Čepānes kundze, varētu saderēt uz kaut ko (jūs varētu izdomāt, kas tas būtu), bet es saku, ka septembrī šā likuma nebūs un tad mēs nonāksim pie tā, ka gada beigās Saeima atkārtoti skatīs, jau trešo reizi, vienus un tos pašus priekšlikumus un tad jau kā koalīcijas redakciju noteikti akceptēs to, ko es piedāvāju šodien, un vēlreiz uz gadu pagarinās vai pieņems to kā pastāvīgu normu, ka pašvaldības šo naudu iekasē savos budžetos. Es aicinu tomēr jūs atbalstīt manu priekšlikumu, kaut arī jums ļoti nepatīk opozīcijas priekšlikumi, un netērēt gada beigās vēlreiz laiku, lemjot par to, par ko mēs varam nolemt jau šodien. Šis priekšlikums ir pietiekami racionāls un labo to, kas vienkārši bija muļķīgi pieņemts pagājušā gada beigās. Neskatīsim to vēl trešo reizi - rudenī! Lūdzu atbalstīt.".
- 2011_05_19-seq228 spokenText "Deputāti neiebilst... Tomēr deputāti grib debatēt. Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2011_05_19-seq227 spokenText "2. - deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq225 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likuma grozījumi ir saistīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu pārņemšanu, kas nosaka minimālas standarta sankcijas un pasākumus pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu piederīgos, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi. Uz otro lasījumu saņemti divi priekšlikumi. 1. - deputāta Zalāna priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2011_05_19-seq224 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
- 2011_05_19-seq223 spokenText "Tā, kolēģi, te ir brilles kāds atstājis...".
- 2011_05_19-seq222 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs. Paldies.".
- 2011_05_19-seq221 spokenText "Tātad, kā mēs jau vienojāmies komisijā, būs samērā ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Un šeit es gribu atgādināt Šlesera kungam, ka tas nav likuma pieņemšanas termiņš trijos lasījumos, bet tas ir tikai priekšlikumu iesniegšanas termiņš - viens mēnesis. Tātad - 17.jūnijs.".
- 2011_05_19-seq220 spokenText "Debates jau bija slēgtas... Reira kungs runāja komisijas vārdā. Viņam saskaņā ar Kārtības rulli ir tādas tiesības. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - 1, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.) Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_05_19-seq219 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja! Es tomēr atradu, par ko es vēl gribēju pateikt, bet, paldies Dievam, par to runāja arī komisijā... Par to arī runāja komisijā, un tā ir atbilde Šlesera kungam, jo viņš teica, ka ir jādeklarējas jebkuram investoram, jebkuram cilvēkam, kas Latvijā nāks strādāt un dzīvot. Nē, tā nav! Un likumā skaidri un gaiši ir ierakstīts, kam ir jādeklarējas. Tas praktiski attiecas uz rezidentiem. Un rezidents, arī investors Latvijā - tā nav dāvana. Par rezidentu lemj katrā atsevišķajā gadījumā, un jebkurš investors, šeit nodzīvojot gadu, divus vai trīs, nemaz nevar kļūt par rezidentu. Ir individuālas pārrunas, un viņam ir jāatsakās no rezidēšanas savā valstī. Nevar būt rezidents divās valstīs! Nevar būt rezidents divās valstīs.... (No zāles dep. A.Šķēle: „Nav taisnība!”) Un, lai izslēgtu tādu situāciju, ka iedzīvotājs nerezidē nekur... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Nezini likumus!”) tātad, ja viņš atsakās no rezidēšanas savā valstī, tad viņam ir iespēja rezidēties šeit. Paldies, kolēģi!".
- 2011_05_19-seq218 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst?".
- 2011_05_19-seq217 spokenText "Godātie kolēģi! Protams, vienmēr būs izveicīgi cilvēki, kuri arī šo likumu apies ar līkumu. Un tāpēc es vienkārši Viņķeles kundzi un Reira kungu aicinu pievērst uzmanību vienai ļoti būtiskai niansei, kā šo likumu varēs apiet ar līkumu. Jūs ļoti labi zināt, ka Civillikums nosaka dažādas finanšu līdzekļu tālāknodošanas formas. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir vispārīgs likums!”) Tas ir gan aizdevumu formāts, gan vekseļu formāts, kas gan nav aizdevums. Vienkārši es aicinu pievērst uzmanību tam, ka šajā laikaposmā līdz šā... Viņķeles kundze, es nopietni runāju!... (No zāles dep. I.Viņķele: „Es ļoti nopietni klausos!”) Līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim vajadzētu ļoti nopietni padomāt par to, ka liela daļa no šajā „pelēkajā” jeb nelegālajā biznesā iesaistītās „pelēkās” naudas aizies uz tādām valstīm aizdevuma vai citā formātā, kur mēs nespēsim izkontrolēt. Es vienkārši aicinu par to padomāt.".
- 2011_05_19-seq215 spokenText "Kolēģi! Es gribu pateikt dažas lietas, jo man tagad it kā ir iespēja arī komisijas vārdā runāt. Ņemot vērā, ka par tām nekas neizskanēja, tagad es lūdzu vārdu. Pirmkārt, par izmaksām. Skaidrs, ka ilgtermiņā šis likumprojekts paredz samazināt valsts izmaksas, un piemērs ir Igaunijas vakardienas paziņojums un vakardien iesniegtais likumprojekts, kurš paredz, ka 5 tūkstošiem amatpersonu pēc diviem gadiem vairs nebūs jādeklarējas, un līdz ar to Igaunijas Valsts ieņēmumu dienestam būs stipri mazāki darba apjomi, pārbaudot amatpersonas. Un tam pamatā ir tikai tas, ka Igaunija spēja ieviest tā saukto nulles deklarāciju jau 90.gadu sākumā. Tas būtu viens aspekts. Nākamais. Par likuma kvalitāti saistībā ar tiem kondomīniju dzīvokļiem. Kolēģi! Šim likumam ir par pamatu ņemts likums par amatpersonu deklarēšanos. Ir divas būtiskas atšķirības šajā likumā. Pirmā atšķirība ir tā, ka ir uz konkrētu datumu jāiemaksā skaidra nauda. Un otrā atšķirība ir tā, ka tie, kas jau deklarējas ik gadu, nedeklarēsies... tie, kam nav izvirzītas papildu prasības. Un otrā „A” atšķirība ir tā, ka šis process ir tikai vienreizējs - atšķirībā no tā, ka mums, amatpersonām, jādeklarējas katru gadu. Līdz ar to, ja izrādām šaubas par šo likumprojektu, kas mums tagad ir jāizskata pirmajā lasījumā, tad ir jautājums: ja mēs tik ļoti nesaprotam šo likumprojektu, kā mums bija iespējams aizpildīt ikgadējās deklarācijas nu jau piecus gadus vai desmit gadus, kā nu kuram? Jo praktiski nekas jau tur neatšķiras. Un, piemēram, visi tie, kam ir dzīvokļi Purvciema mājās, Pļavnieku mājās, uzrāda tikai savu daļu un uzrāda, ka tas ir dzīvoklis. Viņi neuzrāda ziņas par pārējiem no šiem 60 dzīvokļiem. Piemēram, es savulaik dzīvoju mājā, kurā bija 240 dzīvokļi. Es arī neuzrādīju ziņas par visiem pārējiem no šiem 240 dzīvokļiem. Es uzrādīju tikai savu daļu, un tas ir arī atrunāts tieši anketā. Tas ir par šīm lietām. Par drošību. Kolēģi! Mums Latvijā jau ir pieredze ar datubāzēm. Katru gadu 56 tūkstoši ierēdņu aizpilda šādas anketas, tātad deklarējas. Un arī 160 tūkstoši uzņēmēju deklarējas katru gadu. Un arī 16 tūkstoši pašnodarbināto deklarējas. Es neatceros kādus skandālus, kas būtu saistīti ar mantiskām lietām un būtu radušies dēļ šajās deklarācijās ietvertās informācijas noplūšanas. Valsts ieņēmumu dienests prognozē, ka atbilstoši šiem kritērijiem, kas ir izvirzīti likumā, deklarēsies pat mazāk par pusi no to skaita, kuri jau tagad ir deklarējušies. Ņemot vērā Kredītreģistra datus, jāsecina, ka par aptuveni 50 līdz 70 tūkstošiem pieaugs deklarējušos cilvēku skaits, izpildot šo likumu. Pārējie nodeklarēsies nedeklarējoties: tādējādi viņi apliecinās, ka viņiem nav šādu īpašumu. Līdz ar to drošības jautājumi ir labā kārtībā. Mēs neatšķiramies no kaimiņvalstīm. Un nu jau vēl lielāks daudzums cilvēku šo deklarēšanos veic, un šī informācija ir drošībā. Un pēdējais, ko es gribu teikt. Tātad... Nē, tas laikam arī bija viss. Paldies, kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq213 spokenText "Godātā kolēģe profesore Kārkliņa! Es atvainojos, ka es pārteicos, minēdams jūsu uzvārdu! Bet man jāsaka, ka es tomēr jūs tiešām nepazīstu. Es tiešām jūs nepazīstu! Un es ceru, ka mēs šajā atlikušajā Saeimas kadences laikā varēsim iepazīties un ka arī jūs daudz vairāk sapratīsiet to, kas patiesi notiek Latvijā, nevis kādā kondomīnijā Toronto vai kādā citā pilsētā. Par teikto - par kolēģes Čepānes teikto attiecībā uz kāzusu. Jā, es jums piekrītu tajā gadījumā, ja tā ir viena persona, divas personas, trīs personas. Bet es domāju, ka mums likumprojekta skatīšanas gaitā tomēr vajadzētu ievākt plašāku informāciju, cik privātpersonu šobrīd ir Latvijā, pret kurām ir izpildraksti. Un, ja šie izpildraksti ir simtos tūkstošu vai desmitos tūkstošu, tad šeit jau vairs nav runa par vienu kāzusu. Jūs kā juriste to saprotat perfekti! Mēs jau runājam par noteiktu skaitu cilvēku, kuri būs pakļauti noteiktai procedūrai. Es esmu par to, ka parādniekiem ir jākārto savi parādi. Nevienu brīdi neesmu domājis citādāk! Bet es tomēr domāju par to reālo situāciju, kāda šobrīd ir. Un var būt, ka ir jāatrod kaut kādi tādi regulējumi, kas uzreiz nepakļauj šos cilvēkus, nepadara viņus par likumnepaklausīgiem. Man gribētos, lai likums, kurā mēs gribam iesaistīt visu Latvijas sabiedrību, būtu šīs sabiedrības akceptēts. Tas ir tas, par ko runāja Šlesera kungs! Viņa teiktā būtība... Jūs jau mēģināt viņa vārdiem piesieties, izraut kaut ko no teksta, tad tā būtība, ko teica Šlesera kungs, ir tāda, ka likums ir jāuzraksta tādā formā, ka absolūti lielākā Latvijas sabiedrības daļa vēlas to izpildīt un nebaidās to izpildīt, un ir gatava atbalstīt šo Saeimas iniciatīvu, kas gadiem ir novilcināta. Un es varu piekrist tiem kolēģiem, kuri teica: „Žēl, ka tas nav ieviests jau pašā 90.gadu sākumā!” Varbūt tas bija jāievieš jau Augstākās padomes laikā, un varbūt te zināma loma ir arī tiem kolēģiem, kuri sēdēja Augstākās padomes rindās un tagad plāta rokas, ka nu nav ieviests... Jā, Čepānes kundze! Jā, žēl, žēl! Mēs piekrītam tam. Kolēģi! Lai mēs varētu virzīties konstruktīvāk uz priekšu, es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Un vēlreiz atkārtoju - ceru, ka komisijas priekšsēdētājs Reira kungs nodrošinās mums pilnīgu pārstāvību no attiecīgajām organizācijām, no speciālistiem, lai likums tiktu sakārtots tā, lai cilvēki to akceptētu. Paldies.".
- 2011_05_19-seq211 spokenText "Man pirms dažiem gadiem, kandidējot uz tiesībsarga amatu, bija tāds smags piedzīvojums, jo Kalvīša kungs teica, ka viņš tādu K��rkliņu nepazīst. Un nu izrādās, ka Šķēles kungs arī mani nepazīst. Tā ka man tomēr ir prieks, ka mēs te iepazīstamies. Un es gribētu paskaidrot uzrunāto jautājumu par kondomīnijs ārzemēs. Tas ir privātīpašums, viens atsevišķs dzīvoklis, ne jau tur vienā mājā ir vairāki... Es pieņemu, ka Latvijā ir līdzīgi gadījumi. Tas ir viens. Bet uz šā likumprojekta būtību, man liekas, kolēģe Ilze Viņķele ļoti pareizi norādīja: galvenais mērķis ir mazināt korupcijas riskus dažādos veidos. Un tas taču ir mūsu interesēs! Tā ka arī es aicinu atbalstīt šo likumprojektu un tad to precizēt. Paldies.".
- 2011_05_19-seq209 spokenText "Kolēģi! Es gribu pateikties Šķēles kungam par samērā labu argumentāciju, analizējot šo likumprojektu, taču es kategoriski nevaru piekrist divām lietām. Pirmā lieta ir tā, ka jūs... tas attiecas ne tikai uz šo likumu... Runājot par kāda kāzusa risinājumu, nejuristi un pirmā kursa studenti pieļauj ārkārtīgi lielu kļūdu, jo viņi domā, ka kāzusa risinājumam ir jābūt kādā vienā likumā. Tā ir ārkārtīgi liela maldīšanās! Lai atrisinātu kādu lietu un likumu piemērošanu, ir jāskatās daudzi citi likumi, ir jāvērtē Satversme, ir jāvērtē arī judikatūra, ir jāvērtē tiesību doktrīnas un tā tālāk. Proti, likumiem - te es jums varu piekrist - ir jābūt skaidriem, vidusmēra cilvēkam saprotamiem. Tam var piekrist! Bet tik šauri skatīties, ka paņem tikai vienu likumu priekšā un grib atrisināt tagad kādu problēmu... Tas nav iespējams! Otra lieta, kurai es jums nepiekrītu. Jūs teicāt, ka tātad parādnieki ir jāmēģina... ka parādniekiem ir jāmēģina pasargāt viņu ģimenes. Bet tajā pašā laikā tam ir vēl arī otra puse - ir arī tie, kuri ir kreditējuši šos parādniekus, un arī viņiem ir ģimenes. Un kas domās par viņiem? Daudzos gadījumos valstij par viņiem ir jādomā. Es domāju, ka te ir pietiekams tiesiskais regulējums, kādā veidā šīs abas puses varētu līdzsvarot. Un šī te mānīšanās un naudas turēšana mājās, nemaksājot savus parādus... Es domāju, ka jūs nebūtu laimīgs, ja jums būtu kādi lieli parādnieki, kas šādā veidā turētu mājā desmit, simts vai vēl nezin cik tūkstošus un neatlīdzinātu savu parādu. Paldies.".
- 2011_05_19-seq207 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien, debatējot par šo neapšaubāmi svarīgo likumu, man liekas, ka tomēr ir viena laba ziņa. Un tā labā ziņa ir tā, ka neviens runātājs neteica, ka šo likumprojektu nevajadzētu virzīt tālāk. (No zāles: „Tā gan!”) Tā ir, es domāju, laba ziņa. Tālāk. Protams, vairāki debatētāji, izteikdami pretargumentus attiecībā uz viena vai otra kolēģa teikto, uzreiz mēģina pāriet personīgu uzbrukumu jomā. Es domāju, tas nav labs stils un to nevajadzētu darīt. Nedaudz par tām debatēm, kas bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Man jāsaka, ka varbūt tās līdz galam tā arī netika pabeigtas. Mēs ļoti dedzīgi iesākām, virkne jautājumu tika atbildēti. Vairāku jautājumu sakarā tika atzīts, ka likumā ir, iespējams, vajadzīgi precizējumi, un es varu piekrist tādā ziņā komisijas priekšsēdētājam, ka komisijai būs ļoti rūpīgi jāstrādā, gatavojot šo likumprojektu uz otro lasījumu. Par vairākām lietām, kurām vajadzētu pievērst uzmanību. Varbūt tomēr jāmet viens maziņš pārmetums valdības lauciņā, konkrēta ministra, finanšu ministra Vilka, lauciņā. Ja jūs, kolēģi, apskatīsiet Vilka kunga parakstīto anotāciju šim likumprojektam, tad redzēsiet, ka tajā tabulas daļā, kur ir runa par fiskālo ietekmi, visās ailītēs saliktas nulles. Pilnīgi visās! Šim likumprojektam nekādas ietekmes nav uz budžetu! Neprasīs neviena santīma un arī neatnesīs budžetā nevienu santīmu. Vai nu Vilka kungs nav rūpīgi iepazinies ar to, ko paraksta, vai arī ierēdņi ir sagatavojuši ne tādu materiālu... Es domāju, šim likumprojektam ir noteikti jēga tad, ja tam ir nozīmīga ietekme uz valsts Tieši ieņēmumu daļā! Un droši vien ne tikai tur. Bet nekādā ziņā nevar piekrist tam, ka visās ailītēs Vilka kungs saliek apaļas nulles. Par likumprojekta vairākām vājajām vietām. Man šķiet, ka likumprojekts ļoti nopietni būs debatējams, un šajā sakarā es ceru arī uz Juridiskās komisijas cilvēkiem un lietpratējiem, kas palīdz Juridiskajai komisijai. Man šķiet, ka likumprojektā ir sajaukta dažādu citu... vairāku citu likumu kompetence. Tas ir tas, par ko, man liekas, runāja deputāts Andris Bērziņš. Vispirmām kārtām jāteic, ka vairākos pantos tiek piesaukts otrs likums - likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Pareizāk sakot, tajā likumā esošās definīcijas tiek attiecinātas uz deklarēšanas likumu, un tur veidojas virkne problēmu. Speciālajā likumā, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ir skaidri un gaiši pateikts, kas ir likuma subjekti, turpretim ar šo likumu, ar deklarēšanas likumu, faktiski visi Latvijas iedzīvotāji tiek padarīti par subjektiem. Tas nav veikli, tas nav pareizi, un tas ir precizējams! Es domāju, ka katram cilvēkam, kad likums būs pieņemts, vajadzētu, šo vienu deklarēšanas likuma tekstu izlasījušam, būt pilnīgā skaidrībā par to visu. Lai tur ir pietiekami skaidri un saprotami pateikts, kas viņam ir jādara! Nevajag būvēt tādas konstrukcijas, ka cilvēkam jāskatās vairākos citos likumos - gan nodokļu likumos, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā -, vai uz viņu attiecas vai neattiecas šis regulējums un kādā veidā to var izpildīt! Ja ir vajadzība tikt galā ar nezināmas izcelsmes naudu (un tā ir, neapšaubāmi, valdības atbildība - tikt ar to galā!), tad tieši tādam nolūkam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likums... (No zāles dep. I.Viņķele „Freidiska pārteikšanās.”) Tieši tādam mērķim tas ir domāts! Un, Viņķeles kundze, ja ir vajadzīgs tur kaut ko nopietni uzlabot, tad tieši tajā aspektā arī vajag uzlabot! Vēl viens būtisks punkts, par ko runāja vairāki kolēģi, ir skaidrās naudas iemaksas. Man jāsaka, ka vienā punktā... vienā punktā, es domāju, likumprojekts ir ļoti labs. Tajā daļā un vienīgajā daļā, kas skar amatpersonas, - ka visas tās amatpersonas, kas ir nodeklarējušas skaidro naudu virs 50 minimālajām mēnešalgām, dabūs aiznest šo naudu un iemaksāt bankā. Tātad arī visi deputāti, kuriem ir šī skaidrā nauda virs 50 minimālajām algām, dabūs aiznest to uz banku un iemaksāt. Bet tas ir vienīgais punkts, kas skar valsts amatpersonas. Vairāk šis likums neskar, bet tajā jautājumā, kas attiecas uz skaidru naudu, būs iesaistīti visi pārējie Latvijas iedzīvotāji. Kas nav noregulēts likumprojektā, runājot par skaidro naudu? Ziniet, aptaujājot bankas, izdevās atrast tikai vienu izņēmuma gadījumu, kad ir iespējams bez naudas papildu iemaksas... tātad bez zaudējumiem iemaksāt skaidru naudu un pēc mēneša to izņemt. Un es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku diez vai pietiks izdomas un apņēmības sameklēt to vienīgo ceļu, kā bez zaudējumiem, valstij pieņemot šo likumu, savus 10 vai 20 tūkstošus var iemaksāt un tikpat daudz saņemt atpakaļ. Un tas jautājums nav noregulēts. Valsts uzspiež visiem cilvēkiem aiznest naudu, un cilvēki lielākajā daļā gadījumu... es domāju, ka 99 procentos gadījumu... cietīs zaudējumus. Jautājums šādā aspektā nav pārdomāts un nav noregulēts. Vēl ir viens aspekts, kas ir ļoti svarīgs un par to, kolēģi, es aicinu visus tomēr ļoti rūpīgi padomāt. Mēs dzīvojam krīzes laikā, mēs zinām, cik daudz cilvēku, mazo un vidējo uzņēmēju ir skārušas bankrota procedūras, arī daudzus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas pieteikuši savu privāto maksātnespēju, un tā tālāk un tā joprojām. Lielai daļai cilvēku pret viņu uzņēmumiem un pret viņiem personiski ir vērsti izpildraksti. Visās bankās stāv paziņojumi: ja jūsu bankā tādai un tādai personai kontā ir kāda nauda, tā visa ir pārskaitāma tiesu izpildītāju kontā. Ko cilvēki dara tādā gadījumā, jo viņiem tomēr ir ģimene? Viņiem ir divi vai varbūt vairāki bērni vai apgādājamās personas. Viņi saprot, ka viņi netiks tik ātri galā ar savu personisko maksātnespēju vai ar savām personiskajām problēmām, tāpēc viņi netur bankā naudu. Un viņi kārto savas ģimenes uzturēšanas lietas, savus ikmēneša izdevumus skaidrā naudā. Un varbūt tās summas ir pat lielākas par šīm 50 minimālajām mēnešalgām, jo viņi cenšas kaut kā tos kreditorus apmierināt, vienam vienu mēnesi drusku iemaksājot, tad otram un trešam. Ja viņi grib būt likumpaklausīgi, tad viņiem šī nauda ir jāaiznes un jāiemaksā kontā. Iemaksājot naudu kontā, šī nauda tūlīt tiek pakļauta izpildraksta atbildībai. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pareizi!”) Un tas nav pareizi, Čepānes kundze! Tas nekādā ziņā nav pareizi! Mums nevajadzētu tik vieglprātīgi tam pieiet, ka mēs cilvēkus, kuri savu ģimeni mēģina pasargāt, jo viņiem nav citu ieņēmumu... Un, protams, tiesu izpildītāji zina, ka tas cilvēks turpina, teiksim, segt savus ikmēneša izdevumus, uzturēt bērnus, sūtīt viņus uz skolu, iedot tur vienu latu kabatasnaudas... Bet tādēļ jau nevajadzētu ar šo deklarēšanās likumu mēģināt atraut viņiem iespēju izdzīvot. Es domāju, ka par to tomēr ir diezgan nopietni jāpadomā, un tas nav tā vieglprātīgi... Es te nerunāju par kaut kādu likumnepaklausību. Es runāju par reālām situācijām. Ja ir kādi labi risinājumi, kā šīs reālās situācijas kaut kā ielikt saprātīgā rāmī, tad es būšu tikai gandarīts par to. Es negribu runāt par šiem drošības apsvērumiem, par ko te bija runa. Tur argumenti ir gan „par”, gan „pret”, un es ceru, ka sliktākās prognozes, ko mēs varbūt arī vienu vai otru piesakām, mums tomēr ies secen. Kas vēl ir vājš šajā likumā un kas mani pārsteidza? Es šo jautājumu uzdevu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, taču attiecīgie speciālisti mēģināja piesegties tieši ar citu likumu, atbildot man. Tas ir jautājums par to, ka publiskiem reģistriem nav nozīmes. Jūs apskatieties šajā likumā, ka kapitāldaļas, akcijas, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, ir publiski zināmas, bet jums tik un tā tās ir jāreģistrē. Un uz jautājumu, kāpēc tas jādara, ja jau valstij ir pieejams publisks reģistrs, atbilde bija, ka mums vajadzētu zināt, vai zem tā visa neslēpjas kāda cita persona. Tātad atkal no atbildīgā darbinieka puses bija skaidra norāde uz citu likumu - likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. Ir vēl viens aspekts, kas, man šķiet, arī ir nopietns un vērā ņemams. Tas, man liekas, diez vai skar šeit, zālē, sēdošos, bet skar droši vien tos mūsu tautiešus, kuri ir atgriezušies no ārzemēm, kuriem ārzemēs ir kopīpašumā nekustamais īpašums. Šis likums paģērē, lai viņi deklarētu visus šā nekustamā īpašuma līdzīpašniekus, bet ārzemēs vairākumā gadījumu tie ir kondomīniji, kuros dzīvo 20, 30 vai 40 personas. Kā viņi izpildīs to? Kā viņi izpildīs to? Kā viņi paziņos to par visiem četrdesmit, piecdesmit vai vairāk cilvēkiem? Es nezinu, vai pēc tā ir vajadzība. Vai pēc tā ir vajadzība, ja cilvēks ir godīgi nodeklarējis, ka viņam pieder viena simtā daļa no daudzdzīvokļu mājas Toronto centrā? Kāpēc viņam jāuzrāda vēl tie 99 līdzīpašnieki? Uz kāda pamata? (No Kārkliņa nāks un mums paskaidros, kas te ir, un tad neslēpsies... Un tad mēs sapratīsim, kas ir ar tiem 99 pārējiem līdzīpašniekiem un vai vispār tur var izsekot līdzi tādā ziņā. Man liekas, ka svarīgāk ir zināt tieši to, kas ir Latvijas personai, Latvijas rezidentam, piederošs. Vēl viens neliels iebildums manam kolēģim vai vairākiem kolēģiem, kas runāja... kolēģim Lācim un vēl dažiem kolēģiem, kas runāja par ārvalstu praksi... Liekas, kolēģis Lejiņš par to runāja. Tā standartprakse ārzemēs ir šāda: jums Valsts ieņēmumu dienests atsūta uz mājām šo deklarāciju, arī šo tā saukto sākumdeklarāciju. Valsts ir savākusi visus datus un tos sarakstījusi deklarācijā, un tā tiek atsūtīta jums uz māju, un jūsu pienākums ir to izlabot, norādot, kur valsts pārstāvji ir bijuši neprecīzi, kļūdījušies un kas ir precizējams. Mēs ejam pretējo ceļu, un, es domāju, tas ir īstais iemesls - tas ir īstais iemesls! -, kāpēc šis likums arī bremzējas. Ja būtu bijis veidots tāds ceļš, ka valsts atsūta katram Latvijas iedzīvotājam un katram Latvijas nodokļu rezidentam šo savu redzējumu par šīs personas mantisko stāvokli, tad, es domāju, tur jautājumi būtu bijuši lieki. Gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti debatēsim par tādiem punktiem, kuros, man šķiet, ir mēģināts, bet nu nekādā veidā nav sasniegts patiesais mērķis. Tā, piemēram, reģistros reģistrētām kapitāla daļām, kuras ir gan Latvijas, gan ārzemju uzņēmumos, ir jānorāda nominālvērtība. Ziniet, lielākajai daļai ārzonās reģistrētu uzņēmumu vērtība, nominālvērtība, ir šāda: viena sterliņu mārciņa, viens eiro, viens dolārs. Un īstenībā milzīgā apjomā - milzīgā apjomā! - piederoši īpašumi netiks deklarēti. Vai tāds ir valdības mērķis? Droši vien ne. Tad nu jāatrod ir tādi formulējumi, lai mēs tiktu ar to galā! Ja man būtu vienā teikumā jāpasaka, ko šis likums neskars, tad man jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu - 99 procentos gadījumu - tas neskars valsts amatpersonas un neskars visīstākos bandītus, visas pārējās personas tiks pakļautas neveiklai likuma interpretācijai, ja tā redakcija paliks spēkā. Bet, es domāju, mēs esam apņēmības pilni... Mēs esam apņēmības pilni, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija katrā ziņā savu pozitīvo nostāju ir paudusi, un, es domāju, mēs šo likumu padarīsim gan viegli izpildāmu, gan draudzīgu, gan viegli uztveramu. Paldies.".
- 2011_05_19-seq205 spokenText "Ļoti cienītā sēdes vadītāja. Godājamie kolēģi! Mani faktiski divi cilvēki ierosināja nākt šeit un runāt. Pirmais bija godātais, manis ļoti cienītais Imants Parādnieka kungs, par kuru... kura teiktajam varbūt es pieskaršos nedaudz vēlāk, un otra ir mana ļoti cienījamā un mīlētā kolēģe no Juridiskās komisijas - Ilma Čepāne. Es gribu teikt, ka es nekad neesmu bijis nevienā valsts vai pašvaldību uzņēmuma padomē vai valdē, un tāpēc es esmu ļoti brīvs, runājot par šo tēmu. Otrs. Es no 1990.gada rakstu deklarāciju, un deklarācijā par visu šo laiku katram ir iespējas, vismaz publiskajā daļā, pieiet un apskatīties, kādi ir īpašumi, kas ir noticis ar līdzekļiem, kur es šos līdzekļus glabāju un kur šos līdzekļus glabā mana ģimene. Taču, kolēģi, es gribu teikt, ka tas jautājums, par kuru runāja Šlesera kungs - par drošību -, tas nav vienkārši tā. Man liekas, mēs pašlaik drusciņ vulgarizējam šo jautājumu par drošību. Mēs to vulgarizējam! Lāča kungs, piemēram, sāk stāstīt, ka absolūtas drošības nav. Protams, Lāča kungs, nav absolūtas drošības! Taču noteiktai informācijai ir noteikta saglabāšanas kārtība un noteikta pieeja. Tad, kad Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Ilze Viņķele - arī manis ļoti cienīta un godāta sieviete! - iznāca šeit, tribīnē, tad es viņai no zāles uzdevu jautājumu: „Kā tad tiek nodrošināta šī drošība un kas tad tiek darīts ar tām datubāzēm, kuras, kā mēs zinām, pavisam nesenā pagātnē tika faktiski publiskotas pret Valsts ieņēmumu dienesta gribu?” Tad vienīgais, ko viņa varēja atbildēt, bija „mēs pilnveidojam auditus”. (No zāles dep. I.Viņķele: „Es neteicu „pilnveidojam auditus”!”) Es, godājamā Viņķeles kundze, es... Godājamā Viņķeles kundze, paklausieties Saeimas stenogrammu, kā jūs teicāt! Un es gribētu jums teikt, ka acīmredzot bez audita pilnveidošanas šajās datubāzēs droši vien varētu būt vēl kādas citas lietas, kas tur būtu jāieliek. Būtu jāpapēta, kāpēc jūsu partijas biedra Valda Lokenbaha, kurš pašlaik vada vienu ļoti nopietnu valsts institūciju, savulaik radītās datubāzes ir ar šādiem „caurumiem”. Vai tie caurumi tika atstāti speciāli vai kā citādāk... Un acīmredzot tikai ar audita uzlabošanu vien šos te „caurumus” aizlāpīt nevarēs. Godājamie kolēģi! Man ir arī ļoti lielas bažas par to, ka šāda veida deklarēšana varētu tikt izmantota kā instruments, lai politiski sāktu ietekmēt tos vai citus cilvēkus un politiski sāktu šantažēt. Un tas, ko mēs šeit dzirdam no viena otra deputāta mutes, jau šodien netieši par to liecina. Godājamie kolēģi! Tāpat māņi ir arī tas, ka likumprojekta 3.pantā paredzētie ierobežojumi it kā saka, ka šī deklarēšanās neattieksies uz visiem, bet attieksies tikai uz kādiem konkrētiem cilvēkiem. Tie ir pilnīgi un absolūti meli! Un es gribētu, lai šodien Finanšu ministrija nāk un mums par šiem meliem pastāsta, jo, lūk, kolēģi, šis likums ir saistīts ar vairākiem citiem likumiem - ar likumu „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un ar likumu „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Katrā no šiem likumiem definīcijas ir citādākas. Un, ja jūs uzmanīgi apskatīsieties... Izlasīsiet, uz ko tad attiecas likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”, un tad jums būs skaidrs, ka šī piedāvātā redakcija šajā nulles deklarācijas likumā pēc būtības aptver pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus, tāpēc pārmest Šlesera kungam, ka viņš piedāvāja: „Tad ierakstīsim likumā, ka šai deklarēšanai būs pakļauti pilnīgi visi cilvēki!” nav nekāda, pat vismazākā, pamata. Godājamie kolēģi! Iespējams, tas ir vienkārši brāķis. Iespējams, ka Ministru kabinets nav kārtīgi šo likumu skatījies. Iespējams, ka šā likuma autori vienkārši paņem apdate vienu un to pašu versiju un piekto, sesto, septīto reizi sūta uz šejieni, uz Saeimu, ar tādu domu: gan jau lai Saeima tiek ar šiem jautājumiem galā. Godājamie kolēģi! Ja šis likumprojekts tiks atbalstīts pirmajā lasījumā, tad tas ir ļoti, ļoti nopietni jāpārstrādā. Un tās bažas, par kurām mēs šeit runājām - un pirmām kārtām tā ir informācijas drošība -, ir tik tiešām jāspēj kliedēt, un kliedēt tā, lai jebkuram sabiedrības loceklim, sabiedrības cilvēkam, kurš ar šiem jautājumiem nodarbojas, būtu skaidrs, ka tās tik tiešām... ka dotā informācija tik tiešām ir pilnīgi drošā vietā un ka tai var piekļūt cilvēki tikai likumā noteiktā kārtībā. Nu un pēdējais. Godājamie kolēģi, mani nedaudz sāpināja tas, ka mūsu kolēģis... kā jau es teicu, manis ļoti cienītais Parādnieka kungs šeit salīdzināja Aināru Šleseru ar kādu personāžu no kādas grāmatas... viņš to nosauca par Citronu. Es gribu teikt, godājamie kolēģi, ka pirmām kārtām man liekas ļoti dīvaini, ka tāda komunistiskās ideoloģijas apoloģēta kā Nikolaja Nosova darbu, kurš saucas „Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi”, tagad... (No zāles: „Ai, ai, ai! Nav Nosova! Džanni Rodari!”) Jā... plus Džanni Rodari darbu par Sīpoliņu (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Sīpoliņš bija komunists!”)... ka viņš mēģināja to izmantot šeit, Saeimas sēdē, lai kaut kādā veidā paņemtu un... lai kaut kādā veidā mēģinātu pārliecināt mūs pieņemt to vai citu lēmumu. Godājamais Parādnieka kungs! Nu acīmredzot komunistiskie apoloģēti, vienalga, kur viņi ir bijuši - Padomju Savienībā vai Itālijā -, nu nav tas īstais piemērs, lai pārliecinātu mūs pieņemt tos vai citus likumus.".
- 2011_05_19-seq203 spokenText "Godātie kolēģi! Es starpbrīdī izdarīju divus darbus vēl bez tam, ka biju komisijas sēdē. Pirmkārt, es sazvanījos ar Lagzdiņa kungu, bijušo Augstākās padomes deputātu, un, otrkārt, paskatījos, palasīju atsevišķas deklarācijas, ar kurām es iesaku Šlesera kungam iepazīties, lai noskaidrotu to jautājumu par drošību: kā tie cilvēki, kuri iesnieguši šīs deklarācijas, tiek galā ar drošības jautājumiem, ja jau viņiem mājās glabājas ārkārtīgi apjomīgas naudas summas? Nav dzirdēts, ka viņiem kāds būtu uzbrucis - neatkarīgi no tā, kur tās personas atrastos. (No zāles dep. A.Šlesers: „Bet vai onkulītis spēs savu naudu aizvest uz banku?”) Visupirms par likumprojekta ģenēzi. Te pārstāvji gan no kreisās puses, gan no labās puses runāja par to, kā viņi esot cīnījušies, lai šāds likumprojekts tiktu pieņemts. Es varu teikt, ka... un arī bijušie Augstākās padomes deputāti, kas šeit ir klāt, var apliecināt, ka par to, ka šāds likumprojekts ir nepieciešams, tika runāts jau Augstākās padomes laikā, proti, tajā laikā, kad vieni cīnījās par valodu un par karogu, par neatkarību, bet otri, tā otra puse, tajā pašā laikā izmantoja izdevīgo iespēju, īpaši varbūt nepareizi noregulēto privatizāciju. Tie otri bija ārkārtīgi „pret” šo sākumdeklarēšanu. Lagzdiņa kungs, Jānis Lagzdiņš, apgalvoja, ka viņš tajā laikā ir divas reizes mēģinājis iesniegt šo likumprojektu. Šis likumprojekts netika atbalstīts, tāpēc tajā laikā patiešām acīmredzot bija noteikti daudz vieglāk... Nu, šeit mēs zinām, kuras personas arī tajā laikā bija „pret”. Man tas ir ļoti labi palicis atmiņā. Es nesaukšu šeit tos uzvārdus, jo tam pēc divdesmit gadiem vairs nav nozīmes. Otra lieta. Pilnīgi pamatoti Rasnača kungs pieskārās šai tēmai - legālajai prezumpcijai. Es domāju, ka jūs saprotat - vai ka liela daļa no jums saprot -, ko tas jēdziens nozīmē. Bet, ja jūs nesaprotat, es vienkāršiem vārdiem jums izstāstīšu. Šodien, kad trūkst legālās prezumpcijas un līdz ar to trūkst arī šādas ienākumu deklarēšanas, valsts institūcijas gadiem ilgi ir spiestas bezjēdzīgi cīnīties ar personām, lai pierādītu, ka šīs personas ir par miljoniem... par miljoniem ir apzagušas valsti. Ja būtu šī deklarācijas iesniegšana... Protams, šeit, Šlesera kungs, nav jāpārbauda visi un nav pamata nekādām bažām par kādu lauku onkulīti, kas nu tagad mājās būs sakrājis desmit tūkstošus un tagad ar autobusu vedīs to naudas summu uz kādu banku, lai varētu konstatēt, vai viņam tiešām pieder... Šeit mēs runāsim tikai par tiem gadījumiem, kuros valsts institūcijām rodas aizdomas, ka persona, iespējams, ir izdarījusi kādus noziegumus. Tikai šīs personas tiks pārbaudītas, un, pastāvot legālajai prezumpcijai, šīm personām - tā, kā tas ir civilizētās Eiropas valstīs, civilizētās pasaules valstīs - ir jāpierāda, kur tās ir dabūjušas, nevis valstij gadiem ilgi ir jāmokās, lai pierādītu, kur šīs personas ir dabūjušas. Tālāk trešais jautājums - par drošību. Es jau teicu, ka es paskatījos atsevišķas deklarācijas, proti, Šlesera kunga sistēmā strādājošo cilvēku deklarācijas, par diviem gadiem. Vienas akciju sabiedrības valdes priekšsēdētājs... Proti, es varu pateikt, ka šeit ir atsevišķi ierēdņi. (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.) Āboltiņas kundze, lūdzu, pārtrauciet, lai Šlesera kungs tur nebļaustās, es nevaru runāt! (No zāles: „Kārtības rullis atļauj starpsaucienus!” No zāles dep. J.Reirs: „Starpsaucieni nav „Zaļās zemes” lasīšana!”) Tātad es atgādinu, ka šeit ļoti interesanti diferencēt mēs varam. Skaidrā naudā apmēram desmit tūkstošus glabā ierēdņi mājās, bet simtiem tūkstošu glabā it sevišķi... it īpaši jūsu sistēmā esošie valdes un padomes locekļi. Es šeit nesaukšu uzvārdus... Nu, piemēram, vienam ļoti ievērojamas akciju sabiedrības valdes loceklim... kas tad viņam šogad mājās stāv? Septiņdesmit tūkstoši Latvijas valsts latu, deviņdesmit tūkstoši Amerikas dolāru un simts tūkstoši eiro. Viens caurkritis politiķis, neskatoties uz to, kur viņš atrodas, par saviem īpašumiem un par savām naudām absolūti neuztraucas. Viņš mājās glabā sešus tūkstošus latu, desmit tūkstošus ASV dolāru un vienu vai divus simtus tūkstošu eiro. Viņiem neviens nav uzbrucis! Šīs deklarācijas, ja jūs neprotat ieiet mājaslapā, es jums varu izstāstīt, kolēģi! Un es domāju tā: ja tie zagļi gribētu kādam uzbrukt, tad viņi būtu jau sen izpētījuši visas šīs personas, kas ir bijušas valdēs, padomēs, un arī lielos, piemēram, privāto zemju īpašniekus un dažādu citu nekustamo īpašumu īpašniekus. Es gan neesmu dzirdējusi, ka kādam tāpēc, ka viņš ir deklarējis (ja tā persona ir amatpersona), būtu uzbrukts. Manuprāt, šeit tas funktieris, piedodiet par izteicienu, ir pavisam cits - glabāt šo naudu mājās, lai pēc tam varētu attaisnoties, ka viņam patiešām šī nauda ir stāvējusi, kā Šadurska kungs teica, vai nu „zemes bankā”, vai arī zem gultas, vai zeķē. Es nezinu, kur nu katrs to glabā. Protams, tādā gadījumā valsts institūcijām ir ārkārtīgi grūti pierādīt, ka šī persona, iespējams, ir paņēmusi ļoti ievērojamu kukuli, un es domāju, ka pašlaik... Es nezinu, cik no jums, kolēģi, glabā naudu mājās. Es vispār mājās naudu neglabāju. Es vispār nesaprotu šos cilvēkus, it sevišķi valsts amatpersonas, kuras (vai nu bijušās, vai esošās) absolūti neuzticas Latvijas valstij, Latvijas valsts bankām, neskatoties uz to, ka tur ir noteikta drošības sistēma... ka viņas šādas naudas summas glabā mājās. Es aicinu šo likumprojektu atbalstīt pirmajā lasījumā, bet es aicinu arī ikvienu no jums ar mani saderēt, ka šis likumprojekts, vismaz šajā gadā, netiks pieņemts. Mēs varam saderēt... nu, mēs varam uz daudz ko saderēt, bet šis likumprojekts netiks pieņemts. (No zāles dep. E.Zalāna starpsaucieni.) Mēs varam šeit nezin cik liekulīgi runāt, bet es piekrītu tiem cilvēkiem, kuri teica, ka šis likumprojekts neies uz otro lasījumu, jo, neskatoties uz to, vai tā būs koalīcija vai opozīcija, bet šeit atradīsies iebildumi, un šis likumprojekts, manuprāt, netiks šajā gadā pieņemts, lai gan es ļoti vēlētos, lai šis likumprojekts beidzot tiktu pieņemts. Paldies.".
- 2011_05_19-seq201 spokenText "Augsti godātie Prezidija locekļi! Kolēģi! Runa ir gan par likumu, gan par argumentāciju. Vairākas reizes no Viņķeles kundzes puses izskanēja argumentācija saistībā ar korupcijas apkarošanu. Es pateikšu to, ko jūs esat redzējuši, es tikai atgādināšu. Tad, kad iedzīvotājus aptaujā un pilnīgi konkrēti vaicā, kāda ir viņu saskarsme ar korupciju, 15,8 vai 16 procenti atbild, ka iestādes vadītājs vai darbinieks personiskajām vajadzībām izmanto dienesta resursus, aprīkojumu, iekārtas, auto un tā tālāk. Un, otrkārt, 15 procenti atbild, ka labi apmaksātā darbā valsts vai pašvaldības iestādē tiek pieņemts ar priekšnieku saistīts cilvēks. Tā ka jūs, kolēģi no „Vienotības”, varat paskatīties, vai tā korupcija, kā iedzīvotāji to uztver, nav vairāk saistīta ar pilnīgi citām lietām nekā ar likumu, jo paši esat pēdējā laikā pietiekami daudz cilvēku pieņēmuši darbā atbilstoši tam otrajam punktam, ko es nupat minēju. Un varat paskatīties arī daudzas citas lietas, arī resursu izmantošanu. Savukārt Viņķeles kundzes pieminētais arguments par politiskajām partijām un par uztveri šajā jautājumā ir tāds: ar šo ir saskārušies 1,9 procenti aptaujāto. Tā ka tās lietas, ar ko šodien nodarbojaties jūs, kolēģi no „Vienotības”, ir jāskata pavisam cita likuma kontekstā. Ja mēs pozitīvi skatāmies uz sākumdeklarēšanos saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanu, tad redzam, ka tur ir ļoti, ļoti daudz dažādu aspektu. Un paši varat paņemt kalkulatoru un parēķināt. Centrālā statistikas pārvalde ir tā kā teikusi un arī eksperti ir teikuši, ka, iespējams, desmit procenti jeb gandrīz 200 000 cilvēku tā arī netika saskaitīti Latvijā. Tātad, ja 200 000 cilvēku nekādā veidā nekur nedeklarējas, pilnībā neeksistē nekādos reģistros un ienākums, ko katrs no viņiem mēnesī gūst, tā teikt, pelēkā vai melnā veidā, ir vismaz minimālās algas apmērā, tas vien jau sastāda pusmiljardu latu, kas aiziet garām valsts budžetam. Tāpēc Šlesera kunga priekšlikums, ka, ja reiz mēs cīnāmies ar ēnu ekonomiku, mums jāiet uz to, ka vajag likt deklarēties pilnīgi visiem iedzīvotājiem, patiesībā ir pietiekami racionāls. Ja mēs tiešām cīnāmies ar ēnu ekonomiku! Savukārt, ja mēs skatāmies otrā virzienā, proti, uz tiem cilvēkiem, kuriem ir tiešām ļoti daudz naudas, un skatāmies, no kurienes iegūti tie resursi, tad, pilnīgi loģiski, ir jāiet pretējais ceļš: jādeklarējas tikai tiem cilvēkiem, kam ir tiešām simts vai vairāk nekā simts tūkstošu lieli ieņēmumi gadā vai līdzīgi īpašumi. Tas slieksnis, kas šobrīd ir noteikts, patiesībā nav absolūti nekāds un ir pilnīgi nesaprotams, jo neatrisina nevienu problēmu, neveic ne cīņu ar ēnu ekonomiku, ne arī cīņu ar korupciju. Un, lai būtu cīņa ar korupciju, kolēģi, es jūs aicinu nonākt pie labākas politikas savā rīcībā, nevis nodarboties ar šāda likumprojekta virzīšanu.".
- 2011_05_19-seq199 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Mazliet no vēstures. Pirmo reizi likumprojekts par tā sauktajām nulles deklarācijām tika izstrādāts Iekšlietu ministrijā un izskatīts valdībā 1995.gada pavasarī, un tika pieņemts arī pirmajā lasījumā parlamentā. Bet pēc tam mums sākās šī ļoti garā epopeja - 16 gadu garumā, kad nekādi nevarējām pieņemt šo likumprojektu. Pirmais jautājums: vai likumprojekts ir nepieciešams? Neapšaubāmi! Šis likumprojekts bija un ir nepieciešams. Tas bija nepieciešams jau 1995.gadā, bet, lai cik tas dīvaini būtu, paši lielākie šā likumprojekta kritizētāji bija atsevišķi Ģenerālprokuratūras pārstāvji un arī Augstākās tiesas pārstāvji. Es tolaik ļoti labi sapratu viņu bažas, tāpēc ka viens otrs cēla lielas pilis vairāku miljonu vērtībā, saņemdams nelielu prokurora vai tiesneša algu. Tagad ir jautājums: ko darīt ar šo likumprojektu? Man, godīgi sakot, būtu... Ja mēs runājam par Ministru kabineta kopējo darba kvalitāti, tad man būtu aicinājums: varbūt vajadzētu pieņemt šeit lēmumu, ka Ministru kabinets tikai ideju veidā iesniedz risinājumus... iesniedz vienu vai otru ideju, piesaka likumprojektu par tādu un tādu problēmu, un tālāk lai strādā Saeima. Šis likumprojekts daudzējādā ziņā neiztur nekādu kritiku. Ļoti aktuāls ir jautājums par legālo prezumpciju. Acīmredzot par šo jautājumu būs mums atsevišķi jādiskutē uz otro lasījumu. Šobrīd, lai kāds tas likumprojekts arī būtu, diemžēl tas būtu jāatbalsta, lai mēs varētu virzīties uz priekšu, ņemot vērā uz otro lasījumu arī tos argumentus, kurus, lai cik tas dīvaini būtu, izteica arī Šlesera kungs, runājot par drošību. No šā likumprojekta nekas tāds neizriet, tāpat kā neizriet arī atbilde uz vēl veselu virkni citu jautājumu. Nobeigumā es tomēr aicinu Ministru kabinetu strādāt kvalitatīvāk, lai nebūtu brāķa likumprojekta, par kuru mums būtu jādiskutē, vai tas vispār būtu jāatbalsta. Ideja ir laba, bet ir jautājums - kāds ir izpildījums? Paldies.".
- 2011_05_19-seq197 spokenText "Godātie kolēģi! Šlesera kungs lūdza mani paskaidrot par drošību. Mēģināšu ar piemēru. Šlesera kungs droši vien nav pats trūcīgākais cilvēks Latvijā, bet tomēr, spriežot pēc amatpersonas deklarācijas, skaidrā naudā glabā tikai 10 tūkstošus dolāru un 6 tūkstošus latu. Stikla burkā acīmredzot, kā viņš pirmīt izteicās. Šlesera kungs, kāpēc jūs domājat, ka citi godīgi cilvēki Latvijā glabā skaidrā naudā vairāk? Paldies.".
- 2011_05_19-seq195 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Atkārtošanās, protams, ir neizbēgama, un runa būs veltīta tomēr, kā jau vairākumā gadījumu, šoreiz Šlesera kunga argumentiem. Domāju, ka tā ir liela izlikšanās no jūsu puses, runājot par drošību. Drošība nekur pasaulē nav absolūta, it nekur! Gerkena piemērs: sēta, suņi, personīgā apsardze... taču aiznesa 400 000 vērtu seifu tā, ka neviens pat nemanīja, un vēl šodien tas nav atrasts. Bet jūs par 10 000 te runājat... par drošību, par to, kādas te briesmas draud cilvēkiem... Zviedrijā helikopters nosēdās uz bankas jumta, paņēma miljonus un aizlidoja. Advokāts Platacis nodarbojās ar miljonu lietām un pazuda bez vēsts. Drošība... Nevajadzētu izlikties! Es neuzskatu, ka jums svarīgākais iemesls, kādēļ jūs šo likumprojektu gribat apturēt, ir drošības jautājums. Visu laiku cilvēces vēsturē diženumam blakus iet maziskums, bet ļaunumam blakus iet labums. Un nevajag uzbrukt policijai! Es, būdams Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas loceklis, divreiz esmu bijis spiests par to izteikties. Katrā sabiedrībā ļaunums un labums ir blakus, un arī jebkurā ministrijā ir cilvēki, kas strādā izcili un kas strādā slikti; ir cilvēki, kas strādā godīgi, un ir arī tādi, kas strādā ar domu iegūt kaut ko... kaut kādus noziedzīgus līdzekļus. Un mūsu policija faktiski pierādīja, ka tā ir izcila policija. Jēkabpilī iebrauca pieci bandīti - īsti bandīti! - pārģērbušies formās... Atgādināsim, ka priekšā bija cits automobiļa numurs, bet aizmugurē - cits, deviņi ieroči... Un vienas stundas laikā nav ne ieroču, ne bandītu, ne apdraudējuma sabiedrībai. Tā ka nepārspīlējiet, Šlesera kungs, šo drošības jomu! Labāk, es domāju... nu, ja jums ir tik daudz atklātības un spēka, tad nāciet priekšā un pastāstiet, kāds ir iemesls tam, kādēļ jūs negribat šo likumu virzīt uz priekšu. Andris Šķēle nupat starpbrīdī man pateica un, es domāju, pareizi pateica... Viņš uzskata, ka šis likums vēl nav pilnīgs, nav pilnveidots un savā ziņā vājš, bet, tā kā mums cita likuma nav... (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kāpēc nav?”) ka Eiropas priekšā mēs atpaliekam un negribam to parādīt, nu tad virzīsimies uz priekšu un virzīsim uz priekšu arī šo vājo likumu! Paldies par uzmanību.".
- 2011_05_19-seq194 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 19.maija sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” pirmajā lasījumā. Mēs uzsākām debates, kuras tagad turpināsim. Kolēģi, lūdzu tomēr ieņemt vietas, lai varētu turpināt debates! Arī Šķēles kungs... Paldies. Un Reinikas kundze... Vārds debatēs deputātam Visvaldim Lācim.".
- 2011_05_19-seq192 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies ļoti daudzi deputāti: Ingrīda Circene, Rihards Eigims, Iveta Grigule, Aleksejs Holostovs, Ojārs Ēriks Kalniņš, Ivans Klementjevs, Valērijs Kravcovs, Ainars Latkovskis, Vitālijs Orlovs, Guntis Ulmanis, Jānis Urbanovičs un Mihails Zemļinskis. Paldies.".
- 2011_05_19-seq191 spokenText "Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_05_19-seq190 spokenText "Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas, lūdzu jūs uz īsu sēdi Dzeltenajā zālē tūlīt, vēl pirms izstādes atklāšanas.".
- 2011_05_19-seq188 spokenText "Juridiskās komisijas locekļiem atgādinu, ka šodien mums ir divas sēdes. Viena būs tūlīt un otra - pusdienu laikā.".
- 2011_05_19-seq186 spokenText "Tas nav par mani, nē? Labi, labi! Kolēģi, pēc septiņām minūtēm Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde.".
- 2011_05_19-seq185 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Pirms mēs reģistrējam savu klātbūtni, es jūs aicinu starpbrīdī apmeklēt jauno mākslinieku darināto mūsu portretu izstādi. Viņu darbu mēs varējām šeit vērot vairāku mēnešu garumā. Gribu gan, protams, brīdināt tos kolēģus, kuriem ir problēmas ar humora izjūtu, varbūt atturēties no šīs izstādes apmeklēšanas. (Zālē smiekli.) Tagad vārds tiem deputātiem, kuri vēlas sniegt paziņojumus. Vārds deputātam Andrim Bērziņam, ievēlētam no Zemgales.".
- 2011_05_19-seq184 spokenText "Godātie kolēģi! Pirms sešpadsmit gadiem, kad es biju tieslietu ministrs un Andris Šķēle bija Ministru prezidents, es nācu klajā ar šo iniciatīvu, jo Pasaules Bankas aktivitātes tieši šādos un līdzīgos jautājumos šeit, Latvijā, izvērsās diezgan plašā frontē, un šī iniciatīva par sākumdeklarēšanu saskārās ar milzīgu pretestību. Milzīgu! Un vislielākā pretestība tika izrādīta tieši tajā aspektā, ko šobrīd cenšas pasvītrot Šlesera kungs, - proti, drošības aspektā. Šie piecpadsmit, sešpadsmit gadi ir parādījuši, ka deklarējas arvien vairāk cilvēku, arvien vairāk amatpersonu, taču drošības aspekts sevi nav attaisnojis. Protams, par drošību ir jādomā. Taču, ja mēs šo soli nesperam, mēs dodam zaļo gaismu tiem, kas ir gan pelēkajā biznesā, gan melnajā biznesā: „Dariet tāpat, dariet vēl labāk, turpiniet!” Līdz ar to mums šis, tā teikt, ķeizargrieziens ir jāizdara. Mums ir jārada šī jaunā sistēma, un mums šis likums ir jāpieņem. Šis likums zināmā mērā amnestēs un zināmā mērā legalizēs līdzšinējos uzkrājumus, taču tā ir tā samaksa par to, lai mēs sāktu jaunu dzīvi, jaunu kārtību. Un tas būs pamats jau pilnīgas legālās prezumpcijas principu ieviešanai, kuru nevar ieviest, kamēr nav nulles deklarācijas. Protams, man ir saprotama Šlesera kunga kvēlā degsme, aizsargājot tos investorus, kuri ierodas šeit bieži vien ar nezināmas izcelsmes finanšu līdzekļiem. Bet man ir aicinājums kolēģiem no „Vienotības”: ja reiz mēs kopā atbalstām šo sākumdeklarēšanās principu, tad tomēr vienreiz saņemiet dūšu un izsvītrojiet no Imigrācijas likuma normu par tā saukto uzturēšanās atļauju pirkšanu saistībā ar nekustamajiem īpašumiem! Šlesera kungs aizstāv tieši šos cilvēkus, kuri iegulda nezināmas izcelsmes līdzekļus šejienes nekustamajos īpašumos. Pabraukājiet pa Pierīgu un paskatieties jaunajos rajonos, teiksim, virzienā uz Jūrmalu, tajā pašā Salienā! Paskatieties, kādi ir to mašīnu numuri, ar kurām šie investori ir iebraukuši! (No zāles dep. E.Zalāns: „Lietuvas!”) Šie numuri liecina par to, ka viņi te ir iebraukuši no Novosibirskas, Omskas, Ņižņijnovgorodas, Arhangeļskas. Un vienu rītu jūs, kolēģi no „Vienotības”, pamodīsieties un sapratīsiet, ka darbojas paļāvības princips. Šie cilvēki ir ieceļojuši legāli, ar jūsu pašu atļauju, un Šlesera kungam būs pilnīgs pamats viņus aizstāvēt, un viņam būs taisnība. (No zāles dep. A.Šlesers: „Labāk ņem bēgļus no arābu valstīm! Gan tādus atsūtīs!”) Tā ka aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq182 spokenText "Ir aizkustinoši dzirdēt, ka par pensionāru, kā jau arī kolēģis Parādnieks teica, drošību... ka pensionāriem, kuri, par citiem likumprojektiem diskutējot, mums mirst badu un nevar sagaidīt pensijas dienu, pēkšņi, izrādās, ir apslēpta manta zeķē, dārzā un vēl kaut kur. Ļoti aizkustinoši, ka par šiem ļaudīm ārkārtīgi rūpējas turīgi un ļoti turīgi ļaudis. Arī ļaudis, kuru kapitāla izcelsme ir bijusi ļoti savdabīga - vai nu uzkrājumi no puķu audzēšanas, vai ļoti veiksmīgi darījumi ar uzņēmumu akcijām... Un tā tālāk. Šlesera kunga runā, man šķiet, uzmanības vērtas ir trīs... vismaz trīs atziņas, proti (citēju): „Mēs neesam kliedējuši bažas, vai situācija ir mainījusies.” Piekrītu! Mēs neesam kliedējuši bažas, ka Saeima ir spējīga pieņemt tādu regulējumu, kas skaidri un nepārprotami valstī deklarē tās iedzīvotāju mantas izcelsmi. Ir momenti, ko nevar ielikt likumā. Tiesa, Šlesera kungs! Likumā nekādā veidā nevar ielikt politiķa pienākumu būt atbildīgam, būt atklātam un nebūt liekulīgam. (No zāles dep. A.Šlesers: „Par drošību, lūdzu! Par drošību!”) Par drošību. Jūs minējāt... Šlesera kungs minēja šādu vārdu virknējumu, ka pilsoniskā drošība, lūk, tikšot apdraudēta. Manu pilsonisko drošību ļoti lielā mērā apdraud valsts, kurā ir augsti korupcijas riski, kur ir iespēja gan vienkārši biznesa cilvēkiem, gan politiķiem, kaut arī tie ir deklarējuši amatpersonu deklarācijās savu mantisko stāvokli, joprojām saglabāt pietiekami lielu „atvērtu durvju” iespēju, kur mēs neuzrādām ne savus ienākumus, ne mantas izcelsmi. Šis ir ļoti nopietns pilsoniskās drošības apdraudējuma aspekts. Ļoti nopietns! Korupcijas riski, manuprāt, ir nesalīdzināmi lielāks pilsoniskā un valstiskā apdraudējuma aspekts nekā Šlesera kunga rūpes par potenciālajiem „caurumiem” VID datubāzēs. Šī informācija tāpat kā informācija par mūsu deputātu mantisko stāvokli tiks glabāta VID. Neo sniegtā mācība ir bijusi ļoti skarba. VID kapacitāte ir pilnveidota. Datubāzu drošības auditi ir veikti, un tie joprojām tiek pilnveidoti. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Kā konkrēti?”) Un vēl. Šlesera kunga ārkārtīgi spēcīgā puse ir spēja ļoti precīzi pildīt PR grāmatās, ābecēs rakstītos pamatpostulātus. Un viens no tiem ir tāds, kā jebkuru ideju pārvērst un novest līdz absurdam. Un šeit šodien tribīnē mēs redzējām šo paraugstundu. (No zāles PLL frakcijas deputātu starpsaucieni: „Par drošību!”) (Aplausi.)".
- 2011_05_19-seq181 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Ilzei Viņķelei. Vai jums pietiks ar 11 minūtēm?".
- 2011_05_19-seq180 spokenText "Godātie kolēģi! Šlesera kunga izteikumi un rūpes par pensionāru drošību, investoru labklājību man atgādināja ainas no „Sīpoliņa piedzīvojumiem”, kur barons Citrons savas darbības motivēja ar rūpēm par tautas labklājību... nu, īstenībā mērķi, protams, bija gluži citi. Šeit es saskatu zināmu līdzību, un es domāju, ka arī pārējie kolēģi tieši tāpat. Vai mēs vēlamies šo lietu sakārtot vai ne... (No zāles dep. A.Šlesera starpsaucieni.) Bet ir kāds racionālais grauds gan, ko es saskatīju. Ziniet, tad, kad Šlesera kungs saka: „Kurš tad pārbaudīs, kur mums ir tie investoru resursi? Kurš viņu piederošos īpašumus pārbaudīs Kaimanu Salās vai kur citur?” man liekas, ka vajadzētu uz otro, varbūt uz trešo lasījumu grozījumos iekļaut zvērestu. Investoriem, kad viņi būs aizpildījuši šo deklarāciju, vajadzēs zvērēt, ka viņiem nekur citur nekādu īpašumu nav. Un tad, ja pēkšņi tie tomēr atradīsies, mēs zināsim, ka tie viņiem nepieder, ka tā ir bezpersonas manta un pienākas valstij. Protams, ka likumprojekts ir uzlabojams. Viennozīmīgi! Darīsim to un pieņemsim! Paldies.".
- 2011_05_19-seq179 spokenText "Paldies, Šlesera kungs! Vārds deputātam Imantam Parādniekam.".
- 2011_05_19-seq178 spokenText "Godājamie kolēģi! Es piekrītu Pimenova kungam, ka šajā likumā tiešām ir lietas, kuras nepieciešams uzlabot. Bet es nevaru piekrist tam, ka mums šī iedibinātā prakse ir jāturpina, - ka par likumprojektiem, kuri ir sagatavoti tādā formā, par kuru principā kopumā balsot nevar, mēs balsojam tikai tāpēc, lai virzītu uz nākamo lasījumu. Pamatlasījumam tomēr ir jābūt sagatavotam, lai kopumā tas būtu atbalstāms, un pēc tam mēs varam veikt kaut kādus grozījumus. Es saprotu Šadurska kunga bažas par tām trīslitru bundžām un dārziem. Mēs varam, protams, to lietu līdz absurdam novest, bet... Ir viens jautājums: kāpēc tad jūs, Šadurska kungs, konkrēti no šīs tribīnes nerunājat par... un arī Reira kungs, kas virza šo likumprojektu, nerunā par drošības aspektu? Es pacēlu jautājumu par drošību. Mēs varam piesaukt Lielbritāniju un citas Eiropas valstis, bet, godājamie kolēģi, mēs laikam pārāk ātri aizmirstam tos notikumus, kas norisinās Latvijā. Pavisam nesen Jēkabpilī policisti, kuri mēģināja aplaupīt spēļu zāli, nonāca tādā situācijā, ka notika apšaude. Kāds gāja bojā, un galu galā iznāca tā, ka policisti ar ieročiem cīnījās savā starpā. Mēs neesam kliedējuši bažas, ka kaut kas policijā ir mainījies. Iekšlietu ministre demisionē, tomēr vēl daudzus mēnešus pilda kādu īpašu misiju, bet pirms aiziešanas nav šeit bijis ziņojums par to, kas ir izdarīts, un par to, vai situācija kļuvusi drošāka. Šadurska kungs, nav runa par esošajiem deputātiem! Ne par mani, ne par jums. Mēs sen jau deklarējamies un to esam darījuši daudzu gadu garumā. Runa ir par tiem cilvēkiem, kuri nekad nav deklarējušies, kuri pirmo reizi to darīs un centīsies uzticēties šai valstij, centīsies palīdzēt tai. Viņi uzskatīs, ka viņi dara labu darbu. Jautājums: kā mēs nodrošināsim šīs informācijas drošību? Lejiņa kungs! Mēs varam piesaukt visas valstis, bet, lūdzu, nāciet un no šīs tribīnes paskaidrojiet, ko valdība, ko Iekšlietu ministrija ir izdarījusi, lai neatkārtotos tādi gadījumi, ka policisti savā starpā šaudās un nošauj viens otru! Kas ir izdarīts, lai kaut kas uzlabotos? Es uzskatu, ka principā pat ne iekšlietu ministrei, jo viņa taču ir paziņojusi par savu demisiju, bet gan premjeram šeit vajadzēja tribīnē stāvēt, vajadzēja nākt klajā ar nopietnu ziņojumu par situāciju tieši drošības struktūrās, par to, kas ir uzlabots, ko šī valdība ir izdarījusi. Premjeram būtu mums jāpasaka: „Es, Valdis Dombrovskis, uzņemos pilnu atbildību par to, ka šis konkrētais likumprojekts neapdraud nevienu Latvijas sabiedrības pilsoni. Un šeit ir mehānisms!” Jo nepietiek ar vienkāršu politisko vāvuļošanu, nepietiek ar to, ka pasaka: „Es garantēju.” Šoreiz runa ir par mehānismu, un es prasu atspoguļot to no šīs tribīnes. Ja tas ir Valsts ieņēmumu dienests, tad jautājums: vai tiešām šī informācija būs pasargāta? Kādā veidā tā tiks pasargāta? Man šķiet, ka nevar būt tā, ka mēs dzīvojam it kā demokrātiskā valstī, bet KGB principi joprojām ir. Ka sabiedrībai nav jāzina, kā tiek nodrošināta drošība. Paraudzīsimies, piemēram, uz Skandināviju! Lejiņa kungs, gan Zviedrijā, kur jūs esat dzīvojis, gan Norvēģijā - es esmu dzīvojis Norvēģijā - informācija ir pieejama ļoti plaši, vēl plašāk, nekā tas paredzēts šajā likumprojektā, bet ir viena lieta: tur ir skaidri atrunāts mehānisms, ir padomāts par drošības aspektiem, par to, kādā veidā reaģē policija un citas drošības struktūras, ja kaut kas tāds valstī notiek. Pie mums tikko bija gadījums... Es saprotu to, ka valsts valodā ir jārunā, jāziņo. Bet, ja kāds izmisis cilvēks zvana un saka, ka viņu mēģina aplaupīt, un ja viņš to pasaka krievu valodā, tad diemžēl šim cilvēkam nekāda aizsardzība netiek nodrošināta. Es labi apzinos, ka ir momenti, kurus mēs nevaram paredzēt likumā, bet... Godājamie kolēģi, par drošības situāciju valstī, par to, kā tiks aizsargāts katrs indivīds, te būtu nepieciešams premjera ziņojums. Un tieši tāpēc es aicinu: nevis mēneša laikā pieņemsim šo likumprojektu, bet, tā kā trīsarpus gadi vēl ir atlikuši, ko šai Saeimai strādāt, noteiksim normālu termiņu - 30.septembri! Tā nebūs novilcināšana. Premjers sagatavosies, nāks ar visiem šiem ziņojumiem, un tad Saeima varēs lemt. Ja mēs uzskatām, ka mēs varam kārtējo brāķi apstiprināt un pēc tam otrajā lasījumā pielabot, tad, ticiet man, tas viss beigsies tā, kā tas jau ir bijis ar iepriekšējiem likumiem: stumj uz priekšu, lai gan visas lietas nav kārtīgi pārdomātas, un galarezultātā nepieņem neko. Tā ka, lai pieņemtu tomēr šo likumu, mēģināsim šo likumprojektu sakārtot tā, lai Latvijas sabiedrībai būtu skaidras atbildes - un pirmām kārtām tieši par drošības aspektiem! Un, Kārli, lūdzu, nāc un pastāsti, kā tad jūsu partija nodrošinās šo drošību! Vai nodrošinās to tā, kā tas ir bijis Jēkabpilī, vai tomēr kāds uzlabojums ir gaidāms?".
- 2011_05_19-seq176 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es atceros, ka, gatavojoties 6.Saeimas vēlēšanām 1995.gadā, Tautas saskaņas partija iekļāva savā priekšvēlēšanu programmā punktu par to, ka ir nepieciešams pieņemt nulles deklarācijas. Arī citām partijām jau toreiz visur programmās bija tāds punkts. Pagājuši 16 gadi, bet mēs joprojām turpinām apspriest šo pašu jautājumu. Nu, piedodiet, tas ir kauns mums kā likumdevējiem! Kur ir tā problēma? Visamizantākais ir tas, ka neviens jau neiebilst. Es visus 16 gadus ne no viena deputāta, ne no viena deputāta kandidāta nedzirdēju, ka „nē, es iebilstu pret šā likuma pieņemšanu”. Visi ir „par”, bet likums nav pieņemts. Kāpēc? Tieši tāpēc, ka šie projekti ir izveidoti tādā veidā, ka tur ir iestrādāti, nu, teiksim tā, apšaubāmi momenti, kas izslēdz godīgu likuma īstenošanu. Mēs nonācām līdz zināmam posmam - līdz pirmajam lasījumam, kā tas ir tagad, un tad sākās runas: „Bet kā mēs to īstenosim? Nu, tā nevar! Vēl jāpadomā...” Un tā tas turpinās 16 gadus! Es piekrītu tam, ko teica Pimenova kungs. Es varētu daudz ko papildināt. Es lielā mērā piekrītu arī Šlesera kunga kritikai, bet mēs nekādā gadījumā nevaram tagad noraidīt šo likumprojektu, jo šobrīd vēl nav tā īstā pārbaude mums kā likumdevējiem. Īstā pārbaude būs otrajā lasījumā, kad mēs mēģināsim labot tās kļūdas, nepilnības un varbūt apzināti ieliktos slazdus, kas, neapšaubāmi, ir šajā likumprojektā. Un tad mūsu balsojumi parādīs, cik mēs esam nopietni un cik mēs esam godīgi. Es aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ļoti nopietni padomāt par priekšlikumiem uz otro lasījumu. Un tad jau otrais lasījums parādīs, kas ir kas. Paldies.".
- 2011_05_19-seq174 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Kā tas nākas, ka visās citās valstīs jau sen šitādas deklarācijas ir ieviestas? Paskatieties, kur brauc mūsu darba meklētāji - uz Angliju, Vāciju, Zviedriju... tagad varbūt uz Vāciju vai Īriju. Tur visur ir deklarēšanās sistēmas. Kad es dzīvoju Amerikā, es deklarēju, kad es dzīvoju Zviedrijā, es deklarēju. Visur, kur es dzīvoju, es deklarēju. Tagad par drošību. Pajautāsim: vai tie mūsu tautieši, kuri strādā Īrijā vai Anglijā, tur jūtas nedrošāki? Un beigu beigās, ja teiksim: „Jā, bet mēs esam pēcpadomju valsts...” Bet, piedodiet, tā nav, jo Igaunija šito jau sen ir pieņēmusi. Vai tur cilvēki dzīvo nedrošāk? Piedodiet! (Aplausi.)".
- 2011_05_19-seq172 spokenText "Cienījamie kolēģi! Manā uzstāšanās droši vien nebūs tik daudz dramaturģijas kā Šadurska kungam. Es katrā ziņā atbalstu šā likumprojekta nodošanu turpmākajai skatīšanai. Es uzskatu, ka jau sen ir laiks pieņemt šādu likumprojektu, bet ir konkrēti iebildumi un apstākļi, kuri, manuprāt, ir svarīgi un vērā ņemami. Ir runa par skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos. Līdz šim nav skaidrs, kādēļ tas tomēr ir jādara. Laikā, kad mēs iztirzājām šo likumprojektu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, es labi sapratu - un eksperti un likumprojekta autori apliecināja -, ka mana izpratne par to, ka nauda ir jāiegulda kontā un tur pēc tam jāatstāj, nebija pareiza. Jebkurš, kas savu skaidrās naudas krājumu atnesis uz banku un ieguldījis kontā, jau nākamajā dienā var šo naudu izņemt, paņemt atpakaļ un atkal dārziņos atstāt. Neviena norma neprasa, lai tāds ieguldītājs šo naudu atstātu komercbankā. Taču es gribu jums pateikt, ka tomēr lielākais Latvijas komercbanku klientu skaits šo normu tā nesapratīs un nesaprata arī līdz šim. Bet, ja tomēr nav pieprasīts atstāt naudu kontā, tas nozīmē, ka visp��r šīs rīcības nepieciešamība izskatās visai šaubīga. Kādēļ nauda jānes uz banku, ja to vienkārši var deklarēt uz papīra, kas iesniedzams Valsts ieņēmumu dienestā vai citā valsts iestādē? Līdz ar to prasība, ka nepieciešams veikt skaidrās naudas ieguldīšanu komercbanku kontos, izskatās vienkārši kā komercbanku interešu lobēšana. Man nav nekā pret komercbankām, bet man liekas, ka, veicot tādu svarīgu un vērienīgu valsts mēroga pasākumu kā skaidrās naudas deklarēšana, tomēr vajadzētu atrast iespēju kaut kā nodemonstrēt šo naudu, izmantojot valstij piederošu kredītiestādi vai citu līdzīgu finansiālu struktūru, nevis mēģināt kaut kā pabalstīt šajos grūtajos laikos komercbankas. Manuprāt, tas būtu pareizāk. Otrs jautājums. Likumprojektā ir prasība, lai tiktu deklarēti arī citi īpašumi, piemēram, antikvāri mākslas priekšmeti, dārglietas, pastmarku kolekcijas, un tā tālāk - viss tas, kas patiešām ir lielā vērtē šai vai tai ģimenei. Katram no mums mājās stāv antikvāri priekšmeti vai varbūt ir pastmarku kolekcijas vai šis vai tas. Vai kāds zina, kāda vērtība ir šiem antikvārajiem priekšmetiem un šīm dārglietām? No šā likumprojekta izriet, ka katram pašam būs par to jāparūpējas - būs jāatrod vērtētājs, kas vērtēs šīs vērtības. Tās būs papildu rūpes, kas, manuprāt, tikai uzkraus papildu slodzi Latvijas iedzīvotājiem. Un pēdējais. Mēs jau sen runājam par to, ka vajadzētu tomēr nodrošināt fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu, bet nu rodas jautājums: vai tas nav tomēr citādāk, nekā to paredz šis likumprojekts? Jo, ja personai pieder, piemēram, 10 tūkstoši latu skaidrā naudā, viņš vai viņa varētu taču sadalīt šo naudu ar laulāto, un līdz ar to šī summa būs mazāka un nevienam, ne viņai, ne viņam, nebūs jādeklarē šī summa. Varbūt tomēr vajadzētu paredzēt nepieciešamību deklarēt nevis fiziskās personas mantisko stāvokli, bet ģimenes mantisko stāvokli. Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam faktam, ka mūsu likumdošanā jau pastāv tādas iespējas; piemēram, nosakot trūcīgo personu vai maznodrošināto personu statusu, mēs vērtējam tieši ģimenes mantisko stāvokli un ģimenes ienākumus. Man liekas, tas ceļš ir labāks... un tas tostarp stiprina arī ģimenes institūciju mūsu valstī. Man liekas, ka tas būtu pareizi. Šo likumprojektu es atbalstu un aicinu arī Saeimu rīkoties tāpat. Paldies.".
- 2011_05_19-seq170 spokenText "Godātie kolēģi! Šlesera kunga domu gaita bija tik oriģināla, ka man bija grūti tai līdzi izsekot. Bet vienu lietu gan es uztvēru - rūpes par drošību. Un tad nu jāsaka, ka šajā zālē tradicionāli sēž simts cilvēki, kuri visi deklarējas. (No zāles dep. A.Bērziņš (PLL): „Jā!”) Vairāki no viņiem deklarē arī skaidrās naudas uzkrājumus. Paldies Dievam, pagaidām neviens nav nosists. Bet, Šlesera kungs, ja jūs esat iesniedzis VID arī valsts amatpersonas deklarāciju par pagājušo gadu, tad, it īpaši pēc visiem Neo skandāliem, tā bija liela vieglprātība. Varbūt labāk maksāt sodu par šā likuma pārkāpumu? Godātie kolēģi! Runājot par skaidrās naudas uzkrājumiem mājās vai naudas uzkrājumiem, kuri tiek turēti kredītiestādē, es domāju, ka katrs no mums saprot, kurā gadījumā ir lielāka un kurā gadījumā ir mazāka drošība. Tiesa gan, šajā likumā, šajā likumprojektā, ir viena vājā vieta, jo skaidrās naudas uzkrājumi, kas ir jāieskaita kredītiestādes kontā uz gadu mijas brīdi, nozīmē, ka līdz tam tā ir jāpaņem no slēptuves. Un, ja slēptuve ir dārzā, tad zeme ir sasalusi. Tad gan, kad tiks kurināts ugunskurs, lai atkausētu to vietu un varētu kaut ko izrakt, visi ļaunprāši to laikus redzēs... Tāpēc, godātie kolēģi, es gribu iebilst pret Šlesera kunga ierosinājumu par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu. Jo ātrāk mēs pieņemsim šo likumu, jo lielākas mums ir izredzes, ka pilsoņi varēs sagatavoties un izrakt naudas podus, kamēr zeme vēl nav sasalusi, un tas būs daudz diskrētāk. (Aplausi.) Runājot par to otro ierosinājumu, ka ir jādeklarējas absolūti visiem. Tā ir otra metode, kuru vienreiz jau „ļoti sekmīgi” realizēja premjers Kalvīša kungs. Sākumā bija diskusijas par „slieksni”, no kura ir jādeklarējas, un tad Kalvīša kungs ļoti autoritatīvi paziņoja: „Kādas muļķības! Jādeklarējas ir absolūti visiem!” Un tad ar šo metodi šo likumu arī noraka. Un tas joprojām „marinējas” turpat, kur „marinējās” līdz tam. Tā ka ir divas metodes. Viena metode, kuru Šlesera kungs, atklāts puisis būdams... Viņš piedāvāja abas metodes šeit, no tribīnes... Viena, ka deklarējamies no miljona, lai gan tas ir bezjēdzīgi, jo lielākajai daļai tātad... nu, visa pelēkā ekonomika paliek tur, kur tā ir. Un otra, ka deklarējas absolūti visi. Tātad „norok”, neko nepieņem, un rezultāts nemainās. Šlesera kungs ļoti centīgi pūlējās aizstāvēt esošo kārtību, lai absolūti nekas, Dieva dēļ, nemainītos, jo, Dieva dēļ, ja valsts uzzinās, kas pieder tās pilsoņiem (No zāles dep. A.Šlesers: „Valsts vai bandīti?”), tad taču būs daudz grūtāk šmaukties. Un vēl viena piebilde par to, ka deklarējas absolūti visi. Godātie kolēģi! Ja šis likums paredz to, ka nav jādeklarējas... (No zāles dep. A.Šlesers: „Kas atbildēs par informācijas drošību, Kārli?”) Āboltiņas kundze, ja jūs nodrošināsiet klusumu zālē, tad man būs vieglāk runāt... (No zāles: „Replikas ir atļautas, Kārli!” Zālē troksnis.) Vai es drīkstu runāt tālāk? (No zāles: „Jā!”) Godātie kolēģi! Tā kā šis likumprojekts paredz, ka ir jādeklarējas visiem tiem, kam pieder manta vai ir skaidrās naudas uzkrājumi, kas nav zināmi Valsts ieņēmumu dienestam vai citām valsts iestādēm, tad, ja persona nedeklarējas, viņa automātiski ir deklarējusi, ka viņai nepieder šādi uzkrājumi, un līdz ar to tas patiesībā nozīmē to principu, ka šī deklarēšanās ir vispārēja. Protams, šajā likumprojektā ir dažas detaļas, kuras mums vajadzētu pilnveidot uz otro lasījumu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē es arī mēģināju par tām runāt. Mums būs jāiesniedz daži priekšlikumi, kas varētu precizēt to vai citu normu un padarītu šo deklarēšanos precīzāku, saprotamāku un grūtāk apejamu, un es ļoti ceru, ka - par lielām sirdssāpēm Šlesera kungam! - mēs šo likumu sekmīgi šajā gadā varēsim pieņemt. Paldies.".
- 2011_05_19-seq168 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis jautājums jau daudzu gadu garumā ir virzīts uz priekšu, arī apstādināts, un to varētu viennozīmīgi saukt par „karsto kartupeli”, kuru visu laiku mēģināja virzīt uz priekšu, bet vienmēr kaut kā rokas svila. Man šķiet, ka šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad šis projekts noteikti atšķiras no iepriekšējiem, bet diemžēl šajā konkrētajā projektā es kā deputāts negūstu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Sākšu varbūt ar vienu vienkāršu jautājumu, kas skar ārvalstu rezidentus. Pavisam nesen mēs esam pieņēmuši lēmumu par to, ka ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē mūsu ekonomikā zināmu naudas summu. Šodien mēs pieņemam lēmumu, virzot šādā redakcijā šo likumprojektu, ka ārvalstu uzņēmējiem, kuri uzsāks biznesu šeit, būs nepieciešams ne tikai uzrādīt, ka viņiem ir legāli līdzekļi, bet viņiem nāksies deklarēt visus savus īpašumus visā pasaulē un tā tālāk. Es uzdošu jautājumu: vai mēs būsim pievilcīgāki salīdzinājumā ar citām valstīm? Es saprotu, ka ir nepieciešams apliecinājums jau uz šodienu, ka cilvēkam ir legāli līdzekļi, legāls bizness. Bet tagad, lai investētu nelielas summas Latvijas ekonomikā, tādā veidā palīdzot stimulēt ekonomiku, mēs pieprasīsim veikt deklarēšanos, kur būs nepieciešami advokāti, juristi, kuri uzskaitīs visus īpašumus, kas konkrētajam investoram ir dažādās pasaules valstīs. Varbūt, no vienas puses, tas būtu it kā labi. Bet rodas jautājums: kas to pārbaudīs? Kā tad mēs tagad īsti pārbaudīsim, ja kādam konkrētam investoram īpašumi ir 20-30 valstīs? Kura būs tā institūcija? Vai mums budžetā ir šie līdzekļi, lai kāds brauktu un pārbaudītu, ir viņam tas īpašums tajā valstī vai nav? Un, ja runa ir par kapitāldaļām, par kaut kādu kopīpašumu, kā tas ir juridiski iespējams, - kurš to pārbaudīs? Man par to nekādas izpratnes no šā likumprojekta nav. Likumu mēs varam pieņemt, bet, ja mēs to pieņemam ar apziņu, ka tas netiks pildīts... Nu, varbūt tad tā arī jādara. Nākamais jautājums. 50 minimālās algas - tie ir 10 000 latu. Tātad es saprotu, ka katrs, kuram ir šāda nauda uzkrāta vai, kā te izskanēja, mājās ir kaut kādas vērtslietas, bildes vai varbūt pieclatnieki, kas no Ulmaņa laikiem uzkrāti, to visu vajadzēs sākt deklarēt. Jautājums ir par drošību. Šo jautājumu es esmu jau daudzkārt izvirzījis, strādādams dažādās valdībās, un gribu šo jautājumu celt Saeimai priekšā arī šodien. Kā ir ar drošību? Cilvēks, gribēdams būt godīgs Latvijas pilsonis, godīgi nodeklarēs, ka viņam ir tā manta, kuras vērtība ir tie 10 tūkstoši. Nu, 10 tūkstoši - tas nav miljons. Mēs savulaik teicām: „Lai deklarējas visi tie, kuru mantas vērtība ir vismaz 1 miljons latu!” Nu, varam jau to slieksni samazināt līdz pusmiljonam vai varbūt līdz 100 tūkstošiem, bet ne jau līdz 10 tūkstošiem, godājamie kolēģi! Sanāks tā, ka tagad daudzi cilvēki, godīgi būdami, to visu deklarēs, un radīsies jautājums - kur šie dati uzglabāsies? Vai tie būs Nacionālajā bibliotēkā, kur visi varēs iet un tos lasīt? Vai varbūt tie būs tajā VID datubāzē, no kuras Neo automātiski visu to informāciju izpumpēs? Kā mēs aizsargāsim tos pensionārus un visus pārējos, kuri godīgi uzrādīs visu šo informāciju? Man ir sajūta, ka tad mēs nonāksim līdz tādai situācijai, ka... Es uzskatu, ka, pieņemot šo likumu šādā redakcijā, mēs neatbildam uz būtisku jautājumu - jautājumu par drošību, pilsonisko drošību. Šādu jautājumu mēs sagaidīsim no šiem cilvēkiem. Ja mēs gribam runāt par to, ka tomēr deklarēšanās ir nepieciešama, tad ir jāapzinās, ka, redziet, ļoti bieži mēs dzirdam, ka kāds sirmgalvis nosists tāpēc, ka viņu gribēja aplaupīt. Atņēma 100 latus vai pat tikai 10 latus. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tagad mēs uzrādīsim, kuri ir tie sirmgalvji, pie kuriem var iet un viņus aplaupīt. Tiks uzskaitīti visi, kuriem ir kādi uzkrājumi, un laupītājiem nebūs vairs jāiet pie tiem, kuriem mājās nekā nav. Jautājums par drošību ir primārs! No otras puses. Ja mēs gribam, lai tiešām notiek deklarēšanās Latvijā, un ja mēs gribam uzzināt par cita īpašumu, nu tad neliksim tur nekādas 50 minimālās algas, bet liksim, lai visi deklarējas! Lai nodeklarējas pilnībā visi, kas Latvijā dzīvo! Lai vismaz tad visiem vienāda tā situācija, ka kāds var uzzināt! Ja tu esi nodeklarējis, tad, pēc definīcijas, vismaz 10 tūkstošu vērtībā kaut kāda manta tev mājās ir atrodama. Lai tad deklarē visi un lai tad ir tā kā loterijā: ja kāds iet kādu aplaupīt, tad viņš vismaz nezina, vai viņa nolūkotajam upurim ir mājās mantas 10 tūkstošu vērtībā vai nav. Godājamie kolēģi! Protams, varbūt tas šķiet smieklīgi, bet man šis jautājums tiešām nav smieklīgs. Man šķiet, ka, drošības tēmu neapsprieduši, mēs radīsim problēmu. Un, ja kāds iedomājas, ka tādā veidā pēkšņi valsts iekasēs vairāk nodokļu, tad atgādinu: ziniet, ir divas ekonomikas, par kurām tagad aizvien biežāk tiek runāts. Viena ir tā sauktā pelēkā - tā, kurā kaut kādā veidā izvairās no nodokļu maksāšanas. Un otra ir tā sauktā melnā, kurā, kā saka, vairs nav vispār nekādas grāmatvedības, nekā; tur starp pircēju un pārdevēju ir tikai skaidrās naudas norēķini, kuri neuzrādās, un mēs varam mēģināt kādu pie rokas pieķert. Godājamie kolēģi! Mēs dzīsim valsti no pelēkās ekonomikas melnajā ekonomikā, ticiet man, jo tagad, pēc Neo skandāla, pēc visa tā, kas ir bijis, mēs neatbildam uz jautājumu, kur glabāsies visi šie dati un kurš uzņemsies atbildību - nevis kaut kādu politisko atbildību, bet reālu atbildību! - to cilvēku priekšā, kuri uzticēs šos datus. Šobrīd es nerunāju par deputātiem. (Visi klātesošie deputāti deklarējas. Mēs visi to darām. Šajā jautājumā mēs neesam ieinteresētās personas, jo mēs, tie, kas esam politikā, ilgstoši deklarējam, katru gadu deklarējam, savus īpašumus, naudas uzkrājumus, un tā tālāk.) Runa ir par sabiedrību kopumā. Man šķiet, ka tas, ka ir vēlme tagad mēneša laikā „izdzīt cauri” parlamentam kaut ko tādu un pieņemt šādā redakcijā, - tas ir vairāk nekā ārprāts! Es domāju, ka it sevišķi tagad, kad tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, ir dažādas citas prioritātes valstī. Noteiksim termiņu vismaz līdz rudenim, un tad katra partija, frakcija varētu nopietni izdebatēt, valdība varētu vēlreiz nākt ar ziņojumu, valdības vadītājs jeb premjers no šīs tribīnes izklāstītu precīzi sabiedrībai, kādā veidā tiks nodrošināta drošība šiem datiem, lai Neo... lai tie divi, trīs, četri vai pieci gadījumi netiktu atkārtoti, un tad mēs varēsim lemt! Šodien mēs sakām tā: „Nu atvērsim savus maciņus, parādīsim, kas mums ir kabatās, parādīsim, kas mums mājās kaut kur noslēpts!” Taču bez drošības aspekta šo jautājumu izskatīt nevar. Un tieši tāpēc man šķiet, ka šodien ir nepieciešams tomēr neatbalstīt šo konkrēto redakciju, bet, ja koalīcija tomēr nolemj atbalstīt, tad tomēr vajag lemt par termiņu, pieņemsim, 30.septembri, lai pa vasaru var kārtīgi pastrādāt. Un tad, kad jau atsāksies rudens sesija, mēs varēsim nonāk līdz tai būtībai. Es personīgi uzskatu, ka ir vai nu jāpaceļ šī latiņa augstāk... 10 000 nav šis līmenis. Noteiksim kaut vai 100 000, ja neatbalstām miljonu vai pusmiljonu... kaut vai 100 000, kas tiešām tad varētu attiekties uz kaut kādiem turīgiem cilvēkiem. Vai arī tad lai deklarējas pilnīgi visi! Tad mēs vairs neskaitām, kuram un cik naudas ir kabatā. Visi deklarējas, un tad visi ir pilnīgi vienādi. Paldies.".
- 2011_05_19-seq166 spokenText "Kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.840. Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja šo likumprojektu. Likumprojekta mērķis ir izveidot sistēmu, lai konstatētu fizisko personu mantisko stāvokli; tas kalpotu par atskaites punktu godīgākas un tiesiskākas sabiedrības attīstībā. Likumprojekts nosaka fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas pienākumu, mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniedzējus, deklarācijā iekļaujamās ziņas un iesniegšanas kārtību, kā arī deklarācijas iesniedzēju un Valsts ieņēmumu dienesta tiesiskos pienākumus. Likumprojekts paredz, ka deklarāciju iesniedz personas, kuras ir Latvijas Republikas rezidenti un kuras atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem. Likumprojekts paredz, ka fizisko personu pienākums ir savu mantisko stāvokli deklarēt pēc stāvokļa uz 2012.gada 1.janvāra pulksten 00.00 pēc Latvijas laika. Komisija ļoti rūpīgi izskatīja un izvērtēja likumprojektu. Šis ir jauns likumprojekts, un debates bija ļoti garas un ilgas. Un galvenie jautājumi, par kuriem bija neskaidrības šajā likumprojektā no komisijas locekļu puses, bija jautājumi par skaidrās naudas ieskaitīšanu, jautājumi par antikvāro priekšmetu un mākslas priekšmetu deklarēšanu, jautājumi, kas saistīti ar īpašumiem ārvalstīs, un jautājumi par attālinātu reģionu rezidentu iespējām reģistrēt vai iemaksāt skaidrās naudas līdzekļus un par drošību šīs skaidrās naudas līdzekļu nodrošinājumā, par banku izvēli un tā tālāk. Jautājumi bija nopietni. Finanšu ministrija un pieaicinātie lietpratēji, domāju, uz daudziem jautājumiem atbildēja, bet palika vēl arī daudzas neskaidrības. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nolēma noteikt likumprojektam garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu - tātad mēs vienojāmies to pagarināt par vienu mēnesi. Mēs tā rīkojāmies, atbalstot arī Saeimas lietpratēju lūgumu, jo šis likumprojekts ir jauns un sarežģīts. Tātad mēs lūdzam par priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 17.jūniju. Taču pats likumprojekts pirmajā lasījumā komisijā tika atbalstīts bez iebildumiem. Līdz ar to lūdzu atbalstīt arī Saeimas sēdē šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq165 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 24.maijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_05_19-seq163 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_05_19-seq162 spokenText "Godātie kolēģi! Pirmkārt, likumprojekts paredz Finanšu ministrijai tiesības ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli no zaudējumu atlīdzinājuma, kas aprēķināts saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likumu, ja zaudējumi ir saistīti ar darba attiecībām vai to pārtraukšanu. Un, otrkārt, likumprojekts paredz, ka turpmāk nodokļa maksātājam būs jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam. Proti, pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas būs jānorāda joma, kurā nodokļa maksātājs veiks saimniecisko darbību. Šāda norma novērsīs vai mazinās nereģistrētās saimnieciskas darbības pastāvēšanas risku. Kā zināms, darbā ņēmējiem jau ir šis pienākums - darba ņēmējus reģistrēt pirms darba attiecību uzsākšanas. Taču ar pašnodarbinātajiem tas tā vēl nav noticis. Pašreizējās normas paredz, ka var gūt ienākumus mēnesi un nereģistrēties, un tas noved pie dažādām kolīzijām. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu pirmajā lasījumā un atbalstīja, un lūdz Saeimu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq161 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 27.maijs. Izskatīšana - 2.jūnijā. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2011_05_19-seq160 spokenText "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu mēs aicinām noteikt 27.maiju. Mēs tādu termiņu piedāvājam. Un izskatīšana varētu notikt 2.jūnijā.".
- 2011_05_19-seq159 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un laiku, kad likumprojekts tiks izskatīts otrajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq158 spokenText "Mēs aicinām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_19-seq157 spokenText "Paldies. Saskaņā ar Kārtības rulli vispirms ir jābalso par steidzamību. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 4, atturas - 2. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2011_05_19-seq156 spokenText "Cienījamie kolēģi! Arī šis likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā” ir saistīts ar Eiropas direktīvas pārņemšanu. Un tas pamatā attiecas uz tā sauktajiem zilās kartes īpašniekiem, trešo valstu pilsoņiem, kuri uz laiku ir nodarbināti kādā no dalībvalstīm augsto tehnoloģiju jomā, īsi sakot, augsti kvalificētas nodarbinātības jomā. Tie ir augsta līmeņa speciālisti. Un, ja nu šajā laikā gadās tā, ka šie cilvēki zaudē darbu, tad šie grozījumi paredz kārtību, kā konkrētajā dalībvalstī nodrošināt sociālo aizsardzību šiem cilvēkiem, arī bezdarbnieka pabalstu. Tie ir apmēram... Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, arī uzzinājām, ka tādi šobrīd Latvijā varētu būt aptuveni 100 cilvēki. Un šiem cilvēkiem tādā gadījumā būs tiesības saņemt karjeras konsultācijas un īsu apmācību bezdarba gadījumā. Bet gan tikai kārtējā rindas galā - tātad viņiem būs nevis kādas priekšrocības, bet būs jāstājas esošajā rindā. Mēs, Sociālo un darba lietu komisija, uzskatījām, ka šīs direktīvas iniciatīvas un precizējumus var pārņemt, un tātad atbalstījām sagatavoto likumprojektu un aicinām Saeimu atbalstīt to. Un, tā kā mums šī direktīva un šie jaunie nosacījumi ir jāpārņem līdz 19.jūnijam, mēs aicinām piešķirt likumprojektam steidzamību. (No zāles: „Nevajag steidzamību!”)".
- 2011_05_19-seq155 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Silva Bendrāte.".
- 2011_05_19-seq154 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu trešajā lasījumā. Nebija saņemts neviens priekšlikums. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu un aicina arī deputātus atbalstīt to.".
- 2011_05_19-seq153 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās””, trešais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_05_19-seq151 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".