Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_05_19-seq168> ?p ?o. }

• 2011_05_19-seq168 type Speech.
• 2011_05_19-seq168 number "168".
• 2011_05_19-seq168 date "2011-05-19".
• 2011_05_19-seq168 isPartOf 2011_05_19.
• 2011_05_19-seq168 spokenAs 85.
• 2011_05_19-seq168 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šis jautājums jau daudzu gadu garumā ir virzīts uz priekšu, arī apstādināts, un to varētu viennozīmīgi saukt par „karsto kartupeli”, kuru visu laiku mēģināja virzīt uz priekšu, bet vienmēr kaut kā rokas svila. Man šķiet, ka šodien mēs esam nonākuši situācijā, kad šis projekts noteikti atšķiras no iepriekšējiem, bet diemžēl šajā konkrētajā projektā es kā deputāts negūstu atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Sākšu varbūt ar vienu vienkāršu jautājumu, kas skar ārvalstu rezidentus. Pavisam nesen mēs esam pieņēmuši lēmumu par to, ka ārvalstu investori var saņemt uzturēšanās atļaujas, ja viņi investē mūsu ekonomikā zināmu naudas summu. Šodien mēs pieņemam lēmumu, virzot šādā redakcijā šo likumprojektu, ka ārvalstu uzņēmējiem, kuri uzsāks biznesu šeit, būs nepieciešams ne tikai uzrādīt, ka viņiem ir legāli līdzekļi, bet viņiem nāksies deklarēt visus savus īpašumus visā pasaulē un tā tālāk. Es uzdošu jautājumu: vai mēs būsim pievilcīgāki salīdzinājumā ar citām valstīm? Es saprotu, ka ir nepieciešams apliecinājums jau uz šodienu, ka cilvēkam ir legāli līdzekļi, legāls bizness. Bet tagad, lai investētu nelielas summas Latvijas ekonomikā, tādā veidā palīdzot stimulēt ekonomiku, mēs pieprasīsim veikt deklarēšanos, kur būs nepieciešami advokāti, juristi, kuri uzskaitīs visus īpašumus, kas konkrētajam investoram ir dažādās pasaules valstīs. Varbūt, no vienas puses, tas būtu it kā labi. Bet rodas jautājums: kas to pārbaudīs? Kā tad mēs tagad īsti pārbaudīsim, ja kādam konkrētam investoram īpašumi ir 20-30 valstīs? Kura būs tā institūcija? Vai mums budžetā ir šie līdzekļi, lai kāds brauktu un pārbaudītu, ir viņam tas īpašums tajā valstī vai nav? Un, ja runa ir par kapitāldaļām, par kaut kādu kopīpašumu, kā tas ir juridiski iespējams, - kurš to pārbaudīs? Man par to nekādas izpratnes no šā likumprojekta nav. Likumu mēs varam pieņemt, bet, ja mēs to pieņemam ar apziņu, ka tas netiks pildīts... Nu, varbūt tad tā arī jādara. Nākamais jautājums. 50 minimālās algas - tie ir 10 000 latu. Tātad es saprotu, ka katrs, kuram ir šāda nauda uzkrāta vai, kā te izskanēja, mājās ir kaut kādas vērtslietas, bildes vai varbūt pieclatnieki, kas no Ulmaņa laikiem uzkrāti, to visu vajadzēs sākt deklarēt. Jautājums ir par drošību. Šo jautājumu es esmu jau daudzkārt izvirzījis, strādādams dažādās valdībās, un gribu šo jautājumu celt Saeimai priekšā arī šodien. Kā ir ar drošību? Cilvēks, gribēdams būt godīgs Latvijas pilsonis, godīgi nodeklarēs, ka viņam ir tā manta, kuras vērtība ir tie 10 tūkstoši. Nu, 10 tūkstoši - tas nav miljons. Mēs savulaik teicām: „Lai deklarējas visi tie, kuru mantas vērtība ir vismaz 1 miljons latu!” Nu, varam jau to slieksni samazināt līdz pusmiljonam vai varbūt līdz 100 tūkstošiem, bet ne jau līdz 10 tūkstošiem, godājamie kolēģi! Sanāks tā, ka tagad daudzi cilvēki, godīgi būdami, to visu deklarēs, un radīsies jautājums - kur šie dati uzglabāsies? Vai tie būs Nacionālajā bibliotēkā, kur visi varēs iet un tos lasīt? Vai varbūt tie būs tajā VID datubāzē, no kuras Neo automātiski visu to informāciju izpumpēs? Kā mēs aizsargāsim tos pensionārus un visus pārējos, kuri godīgi uzrādīs visu šo informāciju? Man ir sajūta, ka tad mēs nonāksim līdz tādai situācijai, ka... Es uzskatu, ka, pieņemot šo likumu šādā redakcijā, mēs neatbildam uz būtisku jautājumu - jautājumu par drošību, pilsonisko drošību. Šādu jautājumu mēs sagaidīsim no šiem cilvēkiem. Ja mēs gribam runāt par to, ka tomēr deklarēšanās ir nepieciešama, tad ir jāapzinās, ka, redziet, ļoti bieži mēs dzirdam, ka kāds sirmgalvis nosists tāpēc, ka viņu gribēja aplaupīt. Atņēma 100 latus vai pat tikai 10 latus. Tādu gadījumu ir ļoti daudz. Tagad mēs uzrādīsim, kuri ir tie sirmgalvji, pie kuriem var iet un viņus aplaupīt. Tiks uzskaitīti visi, kuriem ir kādi uzkrājumi, un laupītājiem nebūs vairs jāiet pie tiem, kuriem mājās nekā nav. Jautājums par drošību ir primārs! No otras puses. Ja mēs gribam, lai tiešām notiek deklarēšanās Latvijā, un ja mēs gribam uzzināt par cita īpašumu, nu tad neliksim tur nekādas 50 minimālās algas, bet liksim, lai visi deklarējas! Lai nodeklarējas pilnībā visi, kas Latvijā dzīvo! Lai vismaz tad visiem vienāda tā situācija, ka kāds var uzzināt! Ja tu esi nodeklarējis, tad, pēc definīcijas, vismaz 10 tūkstošu vērtībā kaut kāda manta tev mājās ir atrodama. Lai tad deklarē visi un lai tad ir tā kā loterijā: ja kāds iet kādu aplaupīt, tad viņš vismaz nezina, vai viņa nolūkotajam upurim ir mājās mantas 10 tūkstošu vērtībā vai nav. Godājamie kolēģi! Protams, varbūt tas šķiet smieklīgi, bet man šis jautājums tiešām nav smieklīgs. Man šķiet, ka, drošības tēmu neapsprieduši, mēs radīsim problēmu. Un, ja kāds iedomājas, ka tādā veidā pēkšņi valsts iekasēs vairāk nodokļu, tad atgādinu: ziniet, ir divas ekonomikas, par kurām tagad aizvien biežāk tiek runāts. Viena ir tā sauktā pelēkā - tā, kurā kaut kādā veidā izvairās no nodokļu maksāšanas. Un otra ir tā sauktā melnā, kurā, kā saka, vairs nav vispār nekādas grāmatvedības, nekā; tur starp pircēju un pārdevēju ir tikai skaidrās naudas norēķini, kuri neuzrādās, un mēs varam mēģināt kādu pie rokas pieķert. Godājamie kolēģi! Mēs dzīsim valsti no pelēkās ekonomikas melnajā ekonomikā, ticiet man, jo tagad, pēc Neo skandāla, pēc visa tā, kas ir bijis, mēs neatbildam uz jautājumu, kur glabāsies visi šie dati un kurš uzņemsies atbildību - nevis kaut kādu politisko atbildību, bet reālu atbildību! - to cilvēku priekšā, kuri uzticēs šos datus. Šobrīd es nerunāju par deputātiem. (Visi klātesošie deputāti deklarējas. Mēs visi to darām. Šajā jautājumā mēs neesam ieinteresētās personas, jo mēs, tie, kas esam politikā, ilgstoši deklarējam, katru gadu deklarējam, savus īpašumus, naudas uzkrājumus, un tā tālāk.) Runa ir par sabiedrību kopumā. Man šķiet, ka tas, ka ir vēlme tagad mēneša laikā „izdzīt cauri” parlamentam kaut ko tādu un pieņemt šādā redakcijā, - tas ir vairāk nekā ārprāts! Es domāju, ka it sevišķi tagad, kad tuvojas Valsts prezidenta vēlēšanas, ir dažādas citas prioritātes valstī. Noteiksim termiņu vismaz līdz rudenim, un tad katra partija, frakcija varētu nopietni izdebatēt, valdība varētu vēlreiz nākt ar ziņojumu, valdības vadītājs jeb premjers no šīs tribīnes izklāstītu precīzi sabiedrībai, kādā veidā tiks nodrošināta drošība šiem datiem, lai Neo... lai tie divi, trīs, četri vai pieci gadījumi netiktu atkārtoti, un tad mēs varēsim lemt! Šodien mēs sakām tā: „Nu atvērsim savus maciņus, parādīsim, kas mums ir kabatās, parādīsim, kas mums mājās kaut kur noslēpts!” Taču bez drošības aspekta šo jautājumu izskatīt nevar. Un tieši tāpēc man šķiet, ka šodien ir nepieciešams tomēr neatbalstīt šo konkrēto redakciju, bet, ja koalīcija tomēr nolemj atbalstīt, tad tomēr vajag lemt par termiņu, pieņemsim, 30.septembri, lai pa vasaru var kārtīgi pastrādāt. Un tad, kad jau atsāksies rudens sesija, mēs varēsim nonāk līdz tai būtībai. Es personīgi uzskatu, ka ir vai nu jāpaceļ šī latiņa augstāk... 10 000 nav šis līmenis. Noteiksim kaut vai 100 000, ja neatbalstām miljonu vai pusmiljonu... kaut vai 100 000, kas tiešām tad varētu attiekties uz kaut kādiem turīgiem cilvēkiem. Vai arī tad lai deklarējas pilnīgi visi! Tad mēs vairs neskaitām, kuram un cik naudas ir kabatā. Visi deklarējas, un tad visi ir pilnīgi vienādi. Paldies.".
• 2011_05_19-seq168 language "lv".
• 2011_05_19-seq168 speaker Ainars_Slesers-1970.
• 2011_05_19-seq168 mentions Q822919.
• 2011_05_19-seq168 mentions Q211.
• 2011_05_19-seq168 mentions Q4459436.