Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_05_19-seq207> ?p ?o. }

• 2011_05_19-seq207 type Speech.
• 2011_05_19-seq207 number "207".
• 2011_05_19-seq207 date "2011-05-19".
• 2011_05_19-seq207 isPartOf 2011_05_19.
• 2011_05_19-seq207 spokenAs 85.
• 2011_05_19-seq207 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien, debatējot par šo neapšaubāmi svarīgo likumu, man liekas, ka tomēr ir viena laba ziņa. Un tā labā ziņa ir tā, ka neviens runātājs neteica, ka šo likumprojektu nevajadzētu virzīt tālāk. (No zāles: „Tā gan!”) Tā ir, es domāju, laba ziņa. Tālāk. Protams, vairāki debatētāji, izteikdami pretargumentus attiecībā uz viena vai otra kolēģa teikto, uzreiz mēģina pāriet personīgu uzbrukumu jomā. Es domāju, tas nav labs stils un to nevajadzētu darīt. Nedaudz par tām debatēm, kas bija Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Man jāsaka, ka varbūt tās līdz galam tā arī netika pabeigtas. Mēs ļoti dedzīgi iesākām, virkne jautājumu tika atbildēti. Vairāku jautājumu sakarā tika atzīts, ka likumā ir, iespējams, vajadzīgi precizējumi, un es varu piekrist tādā ziņā komisijas priekšsēdētājam, ka komisijai būs ļoti rūpīgi jāstrādā, gatavojot šo likumprojektu uz otro lasījumu. Par vairākām lietām, kurām vajadzētu pievērst uzmanību. Varbūt tomēr jāmet viens maziņš pārmetums valdības lauciņā, konkrēta ministra, finanšu ministra Vilka, lauciņā. Ja jūs, kolēģi, apskatīsiet Vilka kunga parakstīto anotāciju šim likumprojektam, tad redzēsiet, ka tajā tabulas daļā, kur ir runa par fiskālo ietekmi, visās ailītēs saliktas nulles. Pilnīgi visās! Šim likumprojektam nekādas ietekmes nav uz budžetu! Neprasīs neviena santīma un arī neatnesīs budžetā nevienu santīmu. Vai nu Vilka kungs nav rūpīgi iepazinies ar to, ko paraksta, vai arī ierēdņi ir sagatavojuši ne tādu materiālu... Es domāju, šim likumprojektam ir noteikti jēga tad, ja tam ir nozīmīga ietekme uz valsts Tieši ieņēmumu daļā! Un droši vien ne tikai tur. Bet nekādā ziņā nevar piekrist tam, ka visās ailītēs Vilka kungs saliek apaļas nulles. Par likumprojekta vairākām vājajām vietām. Man šķiet, ka likumprojekts ļoti nopietni būs debatējams, un šajā sakarā es ceru arī uz Juridiskās komisijas cilvēkiem un lietpratējiem, kas palīdz Juridiskajai komisijai. Man šķiet, ka likumprojektā ir sajaukta dažādu citu... vairāku citu likumu kompetence. Tas ir tas, par ko, man liekas, runāja deputāts Andris Bērziņš. Vispirmām kārtām jāteic, ka vairākos pantos tiek piesaukts otrs likums - likums „Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Pareizāk sakot, tajā likumā esošās definīcijas tiek attiecinātas uz deklarēšanas likumu, un tur veidojas virkne problēmu. Speciālajā likumā, proti, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, ir skaidri un gaiši pateikts, kas ir likuma subjekti, turpretim ar šo likumu, ar deklarēšanas likumu, faktiski visi Latvijas iedzīvotāji tiek padarīti par subjektiem. Tas nav veikli, tas nav pareizi, un tas ir precizējams! Es domāju, ka katram cilvēkam, kad likums būs pieņemts, vajadzētu, šo vienu deklarēšanas likuma tekstu izlasījušam, būt pilnīgā skaidrībā par to visu. Lai tur ir pietiekami skaidri un saprotami pateikts, kas viņam ir jādara! Nevajag būvēt tādas konstrukcijas, ka cilvēkam jāskatās vairākos citos likumos - gan nodokļu likumos, gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā -, vai uz viņu attiecas vai neattiecas šis regulējums un kādā veidā to var izpildīt! Ja ir vajadzība tikt galā ar nezināmas izcelsmes naudu (un tā ir, neapšaubāmi, valdības atbildība - tikt ar to galā!), tad tieši tādam nolūkam ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas likums... (No zāles dep. I.Viņķele „Freidiska pārteikšanās.”) Tieši tādam mērķim tas ir domāts! Un, Viņķeles kundze, ja ir vajadzīgs tur kaut ko nopietni uzlabot, tad tieši tajā aspektā arī vajag uzlabot! Vēl viens būtisks punkts, par ko runāja vairāki kolēģi, ir skaidrās naudas iemaksas. Man jāsaka, ka vienā punktā... vienā punktā, es domāju, likumprojekts ir ļoti labs. Tajā daļā un vienīgajā daļā, kas skar amatpersonas, - ka visas tās amatpersonas, kas ir nodeklarējušas skaidro naudu virs 50 minimālajām mēnešalgām, dabūs aiznest šo naudu un iemaksāt bankā. Tātad arī visi deputāti, kuriem ir šī skaidrā nauda virs 50 minimālajām algām, dabūs aiznest to uz banku un iemaksāt. Bet tas ir vienīgais punkts, kas skar valsts amatpersonas. Vairāk šis likums neskar, bet tajā jautājumā, kas attiecas uz skaidru naudu, būs iesaistīti visi pārējie Latvijas iedzīvotāji. Kas nav noregulēts likumprojektā, runājot par skaidro naudu? Ziniet, aptaujājot bankas, izdevās atrast tikai vienu izņēmuma gadījumu, kad ir iespējams bez naudas papildu iemaksas... tātad bez zaudējumiem iemaksāt skaidru naudu un pēc mēneša to izņemt. Un es domāju, ka lielākajai daļai cilvēku diez vai pietiks izdomas un apņēmības sameklēt to vienīgo ceļu, kā bez zaudējumiem, valstij pieņemot šo likumu, savus 10 vai 20 tūkstošus var iemaksāt un tikpat daudz saņemt atpakaļ. Un tas jautājums nav noregulēts. Valsts uzspiež visiem cilvēkiem aiznest naudu, un cilvēki lielākajā daļā gadījumu... es domāju, ka 99 procentos gadījumu... cietīs zaudējumus. Jautājums šādā aspektā nav pārdomāts un nav noregulēts. Vēl ir viens aspekts, kas ir ļoti svarīgs un par to, kolēģi, es aicinu visus tomēr ļoti rūpīgi padomāt. Mēs dzīvojam krīzes laikā, mēs zinām, cik daudz cilvēku, mazo un vidējo uzņēmēju ir skārušas bankrota procedūras, arī daudzus sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, kas pieteikuši savu privāto maksātnespēju, un tā tālāk un tā joprojām. Lielai daļai cilvēku pret viņu uzņēmumiem un pret viņiem personiski ir vērsti izpildraksti. Visās bankās stāv paziņojumi: ja jūsu bankā tādai un tādai personai kontā ir kāda nauda, tā visa ir pārskaitāma tiesu izpildītāju kontā. Ko cilvēki dara tādā gadījumā, jo viņiem tomēr ir ģimene? Viņiem ir divi vai varbūt vairāki bērni vai apgādājamās personas. Viņi saprot, ka viņi netiks tik ātri galā ar savu personisko maksātnespēju vai ar savām personiskajām problēmām, tāpēc viņi netur bankā naudu. Un viņi kārto savas ģimenes uzturēšanas lietas, savus ikmēneša izdevumus skaidrā naudā. Un varbūt tās summas ir pat lielākas par šīm 50 minimālajām mēnešalgām, jo viņi cenšas kaut kā tos kreditorus apmierināt, vienam vienu mēnesi drusku iemaksājot, tad otram un trešam. Ja viņi grib būt likumpaklausīgi, tad viņiem šī nauda ir jāaiznes un jāiemaksā kontā. Iemaksājot naudu kontā, šī nauda tūlīt tiek pakļauta izpildraksta atbildībai. (No zāles dep. I.Čepāne: „Pareizi!”) Un tas nav pareizi, Čepānes kundze! Tas nekādā ziņā nav pareizi! Mums nevajadzētu tik vieglprātīgi tam pieiet, ka mēs cilvēkus, kuri savu ģimeni mēģina pasargāt, jo viņiem nav citu ieņēmumu... Un, protams, tiesu izpildītāji zina, ka tas cilvēks turpina, teiksim, segt savus ikmēneša izdevumus, uzturēt bērnus, sūtīt viņus uz skolu, iedot tur vienu latu kabatasnaudas... Bet tādēļ jau nevajadzētu ar šo deklarēšanās likumu mēģināt atraut viņiem iespēju izdzīvot. Es domāju, ka par to tomēr ir diezgan nopietni jāpadomā, un tas nav tā vieglprātīgi... Es te nerunāju par kaut kādu likumnepaklausību. Es runāju par reālām situācijām. Ja ir kādi labi risinājumi, kā šīs reālās situācijas kaut kā ielikt saprātīgā rāmī, tad es būšu tikai gandarīts par to. Es negribu runāt par šiem drošības apsvērumiem, par ko te bija runa. Tur argumenti ir gan „par”, gan „pret”, un es ceru, ka sliktākās prognozes, ko mēs varbūt arī vienu vai otru piesakām, mums tomēr ies secen. Kas vēl ir vājš šajā likumā un kas mani pārsteidza? Es šo jautājumu uzdevu arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, taču attiecīgie speciālisti mēģināja piesegties tieši ar citu likumu, atbildot man. Tas ir jautājums par to, ka publiskiem reģistriem nav nozīmes. Jūs apskatieties šajā likumā, ka kapitāldaļas, akcijas, kas ir reģistrētas Uzņēmumu reģistrā, ir publiski zināmas, bet jums tik un tā tās ir jāreģistrē. Un uz jautājumu, kāpēc tas jādara, ja jau valstij ir pieejams publisks reģistrs, atbilde bija, ka mums vajadzētu zināt, vai zem tā visa neslēpjas kāda cita persona. Tātad atkal no atbildīgā darbinieka puses bija skaidra norāde uz citu likumu - likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu. Ir vēl viens aspekts, kas, man šķiet, arī ir nopietns un vērā ņemams. Tas, man liekas, diez vai skar šeit, zālē, sēdošos, bet skar droši vien tos mūsu tautiešus, kuri ir atgriezušies no ārzemēm, kuriem ārzemēs ir kopīpašumā nekustamais īpašums. Šis likums paģērē, lai viņi deklarētu visus šā nekustamā īpašuma līdzīpašniekus, bet ārzemēs vairākumā gadījumu tie ir kondomīniji, kuros dzīvo 20, 30 vai 40 personas. Kā viņi izpildīs to? Kā viņi izpildīs to? Kā viņi paziņos to par visiem četrdesmit, piecdesmit vai vairāk cilvēkiem? Es nezinu, vai pēc tā ir vajadzība. Vai pēc tā ir vajadzība, ja cilvēks ir godīgi nodeklarējis, ka viņam pieder viena simtā daļa no daudzdzīvokļu mājas Toronto centrā? Kāpēc viņam jāuzrāda vēl tie 99 līdzīpašnieki? Uz kāda pamata? (No Kārkliņa nāks un mums paskaidros, kas te ir, un tad neslēpsies... Un tad mēs sapratīsim, kas ir ar tiem 99 pārējiem līdzīpašniekiem un vai vispār tur var izsekot līdzi tādā ziņā. Man liekas, ka svarīgāk ir zināt tieši to, kas ir Latvijas personai, Latvijas rezidentam, piederošs. Vēl viens neliels iebildums manam kolēģim vai vairākiem kolēģiem, kas runāja... kolēģim Lācim un vēl dažiem kolēģiem, kas runāja par ārvalstu praksi... Liekas, kolēģis Lejiņš par to runāja. Tā standartprakse ārzemēs ir šāda: jums Valsts ieņēmumu dienests atsūta uz mājām šo deklarāciju, arī šo tā saukto sākumdeklarāciju. Valsts ir savākusi visus datus un tos sarakstījusi deklarācijā, un tā tiek atsūtīta jums uz māju, un jūsu pienākums ir to izlabot, norādot, kur valsts pārstāvji ir bijuši neprecīzi, kļūdījušies un kas ir precizējams. Mēs ejam pretējo ceļu, un, es domāju, tas ir īstais iemesls - tas ir īstais iemesls! -, kāpēc šis likums arī bremzējas. Ja būtu bijis veidots tāds ceļš, ka valsts atsūta katram Latvijas iedzīvotājam un katram Latvijas nodokļu rezidentam šo savu redzējumu par šīs personas mantisko stāvokli, tad, es domāju, tur jautājumi būtu bijuši lieki. Gatavojoties otrajam lasījumam, mēs noteikti debatēsim par tādiem punktiem, kuros, man šķiet, ir mēģināts, bet nu nekādā veidā nav sasniegts patiesais mērķis. Tā, piemēram, reģistros reģistrētām kapitāla daļām, kuras ir gan Latvijas, gan ārzemju uzņēmumos, ir jānorāda nominālvērtība. Ziniet, lielākajai daļai ārzonās reģistrētu uzņēmumu vērtība, nominālvērtība, ir šāda: viena sterliņu mārciņa, viens eiro, viens dolārs. Un īstenībā milzīgā apjomā - milzīgā apjomā! - piederoši īpašumi netiks deklarēti. Vai tāds ir valdības mērķis? Droši vien ne. Tad nu jāatrod ir tādi formulējumi, lai mēs tiktu ar to galā! Ja man būtu vienā teikumā jāpasaka, ko šis likums neskars, tad man jāteic, ka lielākajā daļā gadījumu - 99 procentos gadījumu - tas neskars valsts amatpersonas un neskars visīstākos bandītus, visas pārējās personas tiks pakļautas neveiklai likuma interpretācijai, ja tā redakcija paliks spēkā. Bet, es domāju, mēs esam apņēmības pilni... Mēs esam apņēmības pilni, un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija katrā ziņā savu pozitīvo nostāju ir paudusi, un, es domāju, mēs šo likumu padarīsim gan viegli izpildāmu, gan draudzīgu, gan viegli uztveramu. Paldies.".
• 2011_05_19-seq207 language "lv".
• 2011_05_19-seq207 speaker Andris_Skele-1958.
• 2011_05_19-seq207 mentions Q822919.
• 2011_05_19-seq207 mentions Q2607120.
• 2011_05_19-seq207 mentions Q211.
• 2011_05_19-seq207 mentions Q3744607.
• 2011_05_19-seq207 mentions Q8436.
• 2011_05_19-seq207 mentions Q4511827.
• 2011_05_19-seq207 mentions Q172.