Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_06_02-seq56 spokenText "Godātais prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Tikai pirms nedēļas, nobalsojot pret Šlesera kunga izdošanu kratīšanai, apzināti vai ne deputāti paši nobalsoja par Saeimas atlaišanu. Tādējādi pagājusī ceturtdiena kļuva par vēsturisku pagrieziena punktu Latvijas demokrātijas attīstībā. Tā varēja kļūt vēsturiska arī tad, ja deputāti būtu nobalsojuši par Šlesera izdošanu kratīšanai, jo apliecinātu 10.Saeimas gatavību uzsākt pašattīrīšanās procesu. Tam mums nepietika spēku. Mūsu vietā lēmumu pieņēma prezidents Zatlers. Šodien atkal mums ir jāizdara lēmums, kas Latvijas pilsoņiem nepārprotami apliecinās, vai esam gatavi pārkāpt to robežšķirtni, kas atdala politisko tirgu no patiesas demokrātijas un cieņas pret vēlētāju. Īpaši vērsīšos pie kolēģiem no „Saskaņas Centra”. Krievijā ir tāda leģendāra rokgrupa „Nautilus Pompilius”, un viņiem ir viena ļoti skaudra dziesma, kuru citēšu oriģinālvalodā (pēc tam sniegšu tulkojumu): „K??????? ?????? ????? ??? ?????? ? ???? ???-?? ???? ? ???????? ?????? ? ??? ????? ? ???????? ?????? ??? ???? ????? ????????? ???.” („????????? ????? ?????”) Īsais tulkojums ir tāds: „Riņķa vienošanās kā sodrēji sasmērē visus un uzliek važas.” Vēl par raganu medībām, kas no šīs tribīnes šodien tika piesauktas kā arguments neatklāt savu balsojumu. Tā sauktās raganu medības - tas būs mūsu vēlētāju vērtējums. Tādēļ aicinu būt drosmīgiem un pēc balsojuma savu izvēli atklāt. Un vēl. Es aicinu, kolēģi: mēs neesam saistīti ar politbiznesa važām, un es ceru, ka mēs to šodien pierādīsim, atkārtoti ievēlot prezidentu Zatleru. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq55 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas 2.jūnija sēdi. Tātad mēs izskatām jautājumu „Valsts prezidenta vēlēšanas” un turpinām debates. Vārds debatēs deputātei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_06_02-seq53 spokenText "Godātie kolēģi, klausieties uzmanīgi! Nav reģistrējušies: Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš... Nav reģistrējies. Imants Parādnieks... Ir uz vietas. Arī Dzintars Rasnačs ir uz vietas. Guntis Ulmanis arī ir uz vietas. Un Mihails Zemļinskis? Nav. Paldies. Divi deputāti nav reģistrējušies.".
- 2011_06_02-seq52 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_05_12-seq269 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_06_02-seq51 spokenText "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde tūliņ un nekavējoties turpat, kur parasti.".
- 2011_06_02-seq50 spokenText "Paldies. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Bet, pirms mēs reģistrējamies, es gribu visu mūsu vārdā pusapaļā jubilejā sveikt deputātu Sergeju Fjodorovu, kuram dzimšanas diena bija 30.maijā! (Aplausi.) Vārds paziņojumam deputātam Vitautam Staņam.".
- 2011_06_02-seq49 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamais prezidenta kungs! Klausoties šīs runas un to populismu, kas izskan no šīs tribīnes, mani pārņem tādas šaubas, ko mēs te šodien darām... Parasti tādas runas izskan bēru ceremoniju laikā, kad mēs kādu izvadām uz citu saulīti. Otra ir tāda atziņa. Jūs zinājāt, ka, ja visu laiku tiek slavēts viens cilvēks, tad man vienmēr gribas padomāt: varbūt tas otrs tomēr ir labāks? Bet tagad par būtību. Es personiski esmu ļoti gandarīts un pateicīgs Zatlera kungam, ka viņš pieņēma šo izšķirīgo lēmumu par Saeimas atlaišanu, par to, ka beidzot tas pīļu dīķis, kurš ir sasmacis, ir sācis vēdināties. Es ceru, ka jaunās vēsmas, kuras mums nāks, šo nepatīkamo smaku, kas nāk no parlamenta un no valdības, beidzot aizpūtīs nebūtībā. Kas tad ir noticis? Kādu lēmumu tad ir pieņēmis Valsts prezidents? Valsts prezidents ir pieņēmis lēmumu par to, ka Saeima ir jāatlaiž, un faktiski ir izteicis neuzticību „Vienotības” pārstāvjiem, koalīcijai par nespēju vadīt valsti. Gan spīkeram, gan arī valdības vadītājam. Es varētu piekrist pašam faktam... piekrītu pašam faktam par parlamenta atlaišanu, bet tomēr, Zatlera kungs, jums būtu jāpadomā par komandas nomaiņu, tāpēc ka tā motivācija, ko jūs sniedzāt, uzstājoties sabiedrības priekšā, neiztur nekādu kritiku. Tur tika minēts tas, ka iepriekšējais parlaments - nez kāpēc to faktu „pārcēla” uz šo parlamentu! - nav atbalstījis Jāņa Maizīša atkārtotu ievēlēšanu amatā. Bet, ziniet, mans subjektīvais viedoklis ir tāds: ievēlot Kalnmeiera kungu, mēs visi kopumā esam vinnējuši - gan sabiedrība, gan politiķi, gan arī Valsts prezidents -, tāpēc, ka šis cilvēks ir pietiekami profesionāls un, pats galvenais, viņš nodarbojas ar savām profesionālajām lietām un nenodarbojas ar politiku, kā to darīja iepriekšējie ģenerālprokurori. Par tiesiskumu. Kāpēc ir pamats šo parlamentu atlaist? Ja deputāti, kuri ir ievēlēti un devuši solījumus pirms vēlēšanām, šos solījumus aizmirst tūliņ pēc vēlēšanām, tāds parlaments nav cienīgs būt šajā valstī. Ja to pašu dara valdība, valdības vadītājs, kurš solīja nepalielināt nodokļus un tā tālāk, un tā tālāk, arī tāds valdības vadītājs mums nav vajadzīgs. Faktiski Valsts prezidents ielika neapmierinošu atzīmi „Vienotības” vadītajai koalīcijai. Es gribu izteikt arī kā Saeimas deputāts savas pretenzijas Saeimas Prezidijam par to ārkārtas sēdi. Nez kāpēc es par to uzzināju tikai piecpadsmit minūtes pirms tās un, pat lidodams ar kosmisko raķeti, nebūtu varējis paspēt uz to sēdi. Ļoti daudz tiek diskutēts gan masu medijos, gan arī no šīs tribīnes par imunitāti. Es aicinātu visus desmitreiz padomāt, pirms pieņemat lēmumu. Ja informācijas apjoms būtu absolūti tāds pats, kāds bija, kad Saeima pieņēma lēmumu par to, vai dot piekrišanu Šlesera kunga dzīvesvietas kratīšanai vai ne, es noteikti arī atturētos. Nevar, balstoties uz populistiskiem kaut kādiem baušļiem, pieņemt kaut kādus normālus lēmumus. Piedodiet, kolēģi! Atgriežos pie jautājuma par imunitāti un par to, vai deputātiem tā ir vajadzīga. Atvainojiet, 7.Saeimas laikā trīs reizes cēlās jautājums par to, vai noņemt man imunitāti, vai es varu būt Saeimas deputāts vai nevaru būt. Par to, vai tiesību aizsardzības sistēmas darbinieki var būt iejaukti politikā un pildīt pasūtījumus. Neapšaubāmi! 1996.gadā tika ierosināta lieta, kuru pēc tam es veiksmīgi arī uzvarēju,- par to, ka pēkšņi robežsargi ir kļuvuši par VDK štata darbiniekiem. Pats labākais „kronis” bija tad, kad Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka, izrādās, es esmu strādājis vienlaicīgi piecos specdienestos, bet pensiju maksāja tikai par vienu. Kolēģi! Ir daudzas lietas jāpārdomā. Tiesiskums. 1996.gadā iesākās šis process. Ģenerālprokuratūra un arī mūsu atsevišķi specdienesti aktīvi iestājās par viena vai otra deputāta sodīšanu. Kas notika tālāk? Labi! 2008.gadā es uzvarēju Eiropas Cilvēktiesību tiesā... (No zāles: „Par tēmu! Runā par tēmu!”) Tas viss ir par tēmu. Bet... (Aplausi.) Atļausiet vēl vienu minūti? Bet, kad 2008.gadā es uzvarēju Eiropas Cilvēktiesību tiesā un no valsts tika piedzīta kaut kāda naudas summa, valdības vadītājs nez kāpēc neuzskatīja par vajadzīgu regresa kārtībā piedzīt attiecīgās naudas summas no izpildītājiem - ne no prokuratūras pārstāvjiem, ne no tiesnešiem. Par valsts nozagšanu. 1999.gadā es vienā no intervijām izteicos par to, ka mūsu valstij ir nozagti kādi astoņi, desmit miljardi latu. No Ģenerālprokuratūras nākamajā dienā es saņēmu pieprasījumu, lai es nosaucu faktus, kad kurš un kā ir nozadzis. Paldies Dievam, pēc divām dienām tika publicēts Pasaules Bankas atzinums par to, ka valsts ir nozagta. Es esmu gandarīts, ka lielākā daļa no jums beidzot - nepagāja ne 13 gadi! - ir nonākuši pie secinājuma, ka mūsu valsts ir nozagta. 1998.gadā Centrālā izlūkošanas pārvalde sniedza ziņojumu ASV Kongresam par organizētās noziedzības ietekmi Baltijas valstīs, it īpaši Latvijā. Tur arī tika minēti visi tā sauktie gan oligarhi, gan politiķi, kas ir saauguši ar organizēto noziedzību, bet nez kāpēc par to jūs sākat runāt tikai tagad. Nu, nenodarbojieties ar populismu! (No zāles dep. R.Kārkliņa: „Par tēmu!”) Ņemot vērā to, ka laika ir maz, es tomēr arī nobeigumā gribētu atzīmēt Valda Zatlera vīrišķīgo soli par Saeimas atlaišanu. Es ļoti ceru, ka jaunajā Saeimā būs jaunas vēsmas, kur nebūs tikai populisms, bet kur deputāti pildīs savus vēlētājiem dotos solījumus. Paldies jums, Zatlera kungs! Un novēlu arī turpmākus panākumus jūsu darbā! Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq47 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezidenta kungs! Ministri! Deputāti! Dāmas un kungi! Jautājums - kurš būs Latvijas valsts galva turpmākos četrus gadus - tiek izšķirts šodien. Debatēs mēs dzirdam jau priekšvēlēšanu runas. Un katrs cenšas sabiedrībai palikt atmiņā ar savu atšķirīgo viedokli. Es centīšos tā nedarīt, jo es domāju, ka priekšvēlēšanu kampaņas laikā gana daudz plašsaziņas līdzekļu dos mums iespēju paust savu viedokli. Es vēlos jums pastāstīt vienkārši par mūsu frakcijas tikšanos gan ar esošo Valsts prezidentu Valdi Zatleru, gan ar otru kandidātu - Andri Bērziņu, kurš ievēlēts no Vidzemes un kura šobrīd nav zālē. Šīs abas divas tikšanās bija līdzīgas ar to, ka mēs centāmies runāt skaidru, atklātu valodu un abpusēji mēģinājām pateikt, ko mēs... kur mums ir kopsaucējs un kur mums ir atšķirīgi viedokļi. Un pirmajā tikšanās reizē, kas bija ar Valdi Zatlera kungu, absolūtā vairākumā mēs šajā sarunā atradām vienojošo. Absolūtā vairākumā! Un tikai divos trijos jautājumos - tātad par „Saskaņas Centru” valdībā, par nepilsoņu bērniem un vēl vienā jautājumā - par bezvīzu režīmu Eiropas Savienībai ar Krieviju - mums bija atšķirīgi viedokļi... Taču arī tie nebija kategoriski atšķirīgi jautājumi, jo varēja redzēt, ka Valsts prezidents ir ieinteresēts arī šajos jautājumos meklēt tās atkāpes, kas varētu būt sabiedriskajai domai tuvākas. Taču vienojošais ar esošo Valsts prezidentu mums, protams, ir tas, ka mēs abpusēji uzskatām, ka latviešu valoda ir galvenais mūsu politiskās nācijas vienojošais posms un ka latviešu valoda ir tas mācību priekšmets, kas ir jāapgūst jau no agras bērnības ikvienam, kurš jūtas piederīgs šai valstij, ka latviešu valoda ir jāmāca gan pirmsskolas iestādēs, gan sākumskolā. Ikvienā vietā Latvijā - gan Daugavpilī, gan Rīgā, gan Cēsīs, kur tas jau notiek... arī Valmierā, Rēzeknē un citur... Vienprātība mums bija arī jautājumā par Latvijas vēstures mācīšanu visās Latvijas skolās, par patriotisko audzināšanu, par jaunsardzi, par mazpulkiem, par skautiem... Tātad vienota mums ir vīzija jeb, latviski runājot, redzējums nākotnē, skatījums nākotnē. Bet, kad otram kandidātam es jautāju, kāda ir viņa vīzija, tad atbildes nebija. Un, ja es salīdzinu šīs divas tikšanās, tad viena bija kā diena, bet otra diemžēl bija tukšums. Es nesaņēmu atbildi ne uz vienu jautājumu, un man kļuva skumji vienkārši par tiem cilvēkiem, kuri uzņemas tik lielu atbildību un izvirza nopietnu, sabiedrībā cienītu cilvēku šādam amatam. Es aicinu balsot šodien par prezidenta amata kandidātu, kuram ir skaidrs skatījums mūsu valsts nākotnē... skaidrs skatījums un redzējums mūsu tautas nākotnē. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq44 spokenText "...nenormālajā alkatībā, kura kļuva gandrīz par uzvedības normu mūsu plašajā sabiedrībā. Ja mēs visi nespēsim rast jaunas morāles normas mūsu valstī, kad vārdi sakrīt ar darbiem, mēs vispār pazaudēsim cerību par neatkarīgu un plaukstošu Latviju. Šodien, paklausoties „Vienotības” deputātu uzstāšanās, liekas, ka eņģeļi dzied debesīs. (Zāles smiekli. Aplausi.) Nevajag melot tautai un nevajag runāt visas tautas vārdā! Ieskatieties paši savos darbos un paanalizējiet, kas notiek ar Eiropas fondiem, ar „Parex”, „Citadeles” pārdošanu un visas Latvijas ieķīlāšanu Starptautiskajam Valūtas fondam kopā ar valsts stratēģiskajiem uzņēmumiem! Eņģeļi!... Es nedomāju, ka mums ir vajadzīgs prezidents, kurš sāk cīnīties par tiesiskumu tikai vienu nedēļu pirms vēlēšanām. Tas nekas, ka lētais populisms šodien izplatās cilvēku starpā kā slimība. Tas viss pāries. Bet „sausajā atlikumā” paliks tikai cerība, ka jaunās Saeimas vēlēšanas visu noliks savās vietās un mēs spēsim atrast pareizos vārdus, balstītus ar pareiziem darbiem, lai beigu beigās izglābtu valsti un tautu no sabrukuma. Paldies (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq43 spokenText "Zāle ļauj jums runāt. Jā, zāle ļauj jums runāt.".
- 2011_06_02-seq42 spokenText "...kas ir... (No zāles: „Lai runā!”)".
- 2011_06_02-seq41 spokenText "Mirska kungs, jūs runājat jau minūti ilgāk!".
- 2011_06_02-seq40 spokenText "...oligarhi - Lembergs, Šķēle un Šlesers. Bez šaubām, arī viņiem ir jāuzņemas sava daļa vainas par notikušo. Tā vietā, lai izmantotu Latvijas milzīgo ekonomisko potenciālu, kurš bija palicis valstī uzreiz pēc neatkarības atgūšanas, tika izzagts un sagrauts praktiski viss. Un vaina ir jāmeklē nenormālajā alkatībā...".
- 2011_06_02-seq39 spokenText "Mirska kungs, vai jums ir vajadzīgs vairāk laika?".
- 2011_06_02-seq38 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Analizējot situāciju, kādā ir nokļuvis mūsu parlaments pēc Valsts prezidenta un Valsts prezidenta amata kandidāta Valda Zatlera rīcības, proti, paziņojuma par Saeimas atlaišanu, gribas atgādināt sekojošo: Valdim Zatleram bija iespēja atlaist jau 9.Saeimu, kad notika tā sauktā Lietussargu revolūcija, bet viņš to neizdarīja. Viņš varēja to pasludināt, kad pie Saeimas nama notika masu nekārtības un tauta nepārprotami izrādīja savu neuzticību parlamentam, bet arī šo iespēju viņš palaida garām. Tika novilcināts laiks - slavenā 9.Saeima nosēdēja visu savu termiņu, un mūsu tautas dzīve kļuva vēl sarežģītāka un bezcerīgāka. Valdis Zatlers varēja pieprasīt 10.Saeimas atlaišanu tūlīt pēc vēlēšanām, kad valdoša koalīcija atstāja aiz borta „Saskaņas Centru”, par kuru nobalsoja gandrīz trešdaļa vēlētāju, bet viņš piekrita koalīcijai ar Zaļo un Zemnieku savienību un Lembergu, kurš Valda Zatlera acīs tikai aizvakar palika par oligarhu. Būdams tik drosmīgs, kā izrādījās nesen, kādēļ Zatlera kungs neatlaida parlamentu, kad valdošā koalīcija būtiski „nogrieza” budžeta izdevumus sociālajā sfērā un „uzskrūvēja” nodokļus, padarot tautas dzīvi par nīkulīgu eksistenci? Nekas tāds nenotika. Prezidents, kas savas četru gadu ilgās valdīšanas laikā ir demonstrējis mērenu pasivitāti, dažas dienas pirms vēlēšanām, redzot, ka viņa ievēlēšanai uz otru termiņu nepietiek balsu, izvēlas atlaist Saeimu, izmantojot savas Satversmes 48.pantā paredzētās konstitucionālās tiesības. Tas drīzāk atgādina atriebību nepaklausīgiem deputātiem nekā vēlmi kaut ko reāli mainīt valstī. Četrus gadus prezidentam nebija laika uzsākt cīnīties ar oligarhiem. Valsts atrodas dziļā ekonomiskā krīzē, un visas runas par to, ka esam jau izgājuši no krīzes, ir nekas cits kā tautas mānīšana. Valdība melo savai tautai par krīzes beigām. Nākamā gada budžetā ir gaidāma daudzu miljonu konsolidācija, kas vēl vairāk pasliktinās iedzīvotāju stāvokli. Māstrihtas kritēriju izpilde eiro ieviešanai līdz galam sagraus visu valsts sociālo sistēmu un izsauks vēl lielāku tautas masu izceļošanu uz Eiropas Savienības valstīm, pirmkārt, jau uz Vāciju. Latvijai ekonomiskās krīzes apstākļos pēc Zatlera kaprīzes ir uzvēlusies virsū arī politiskā krīze. Var tikai minēt, kā rīkosies Saeimā pārstāvētās politiskās partijas, bet, ja šodien netiks ievēlēts prezidents, tad pēc 7.jūlija mums nedarbosies viena no svarīgākajām valsts varas struktūrām. Tikpat nopietns jautājums ir par to, kā valdošajā koalīcijā varēs sadarboties oligarhu apkarotāji kopā ar oligarhiem, ņemot vērā, ka faktiski ir sākusies jauna priekšvēlēšanu kampaņa. Ja koalīcija sabruks, valdība strādāt mazākumā - tikai ar 33 balsīm - nevarēs. Tātad valstī bez ekonomiskās un politiskās krīzes var sākties arī valdības krīze. Viss notiekošais ievērojami pasliktina valsts pozīcijas starptautiskajā arēnā. Neviena no struktūrām, vai tas būtu Starptautiskais Valūtas fonds, Pasaules Banka vai Eiropas Komisija, neriskēs turpināt finansējumu valstij, kurā var iestāties haoss un anarhija. Runāt par investoru piesaisti ir tikpat muļķīgi. Tikai traks cilvēks riskēs ar savu kapitālu, nesaņemot pretī ne mazākās garantijas savu investīciju aizsardzībai. Tā visa rezultātā vēl vairāk cietīs Latvijas uzņēmēji un iedzīvotāji. Un vissliktākais ir Latvijas parlamentārisma sagraušana. Saeimas atlaišana - tas ir spļāviens savas tautas acīs: „Jūs, nemākuļi, ko tad jūs esat te ievēlējuši?! Sešdesmit jaunus deputātus? Bez tiem vecajiem vēl 60 jaunus zagļus?” Paklausieties, kas notiek uz ielām! Es labi atceros Zatlera kunga ievēlēšanu pirms četriem gadiem, kad pie Saeimas durvīm pūlis pacēla karātavas ar putnubiedēkli, kuru nosauca par Zatleru. Atcerieties, „Jaunais laiks”? Man tiešām arī tad bija kauns par mūsu valsti tāpat kā šodien. Vienīgais labums no Zatlera iniciatīvas ir tas, ka viņš izkustināja šo valdošās koalīcijas purvu un parādīja cerību, ka pēc vēlēšanām būs atrasta jauna attiecību formula - bez starpnacionālā naida kurināšanas. Vai tad jūs, godātie kolēģi, esat aizmirsuši, kāda autoritāte bija Augstākajai padomei, kad tā nobalsoja par Latvijas neatkarību? Kādas bija cerības? Kā tauta uzticējās deputātiem un parlamentam? Cilvēki cerēja, ka drīz sāksies valsts uzplaukums. Kur tas ir palicis?! Ekonomika sagrauta, rūpniecība nīkuļo, zemnieki nezina, kā izdzīvot banku žņaugos. Tauta mūk prom no savas valsts uz ārzemēm, dzimstība krītas... Un kāpēc tas viss? Jūs teiksiet: vainīgi... (No zāles: „Laiks!”)".
- 2011_06_02-seq36 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie ministri! Godātie kolēģi! Dārgie pilsoņi! Kā jūs zināt, es tik bieži nenāku šajā tribīnē, jo es neesmu nekāds orators, bet es šodien gribu pamatot savu balsojumu tautas priekšā, jo es zinu, ka tauta ar milzīgu interesi seko līdzi tam, ko mēs šodien te lemsim. Mans balsojums šodien ir pamatots uz pagātni, tagadni un nākotni. Es ar pilnu pārliecību balsošu par Valdi Zatleru, jo es uzskatu, ka pēdējos četrus gadus viņš ir bijis labs prezidents. Ja runājam par pagātni, viņš pārstāvējis Latvijas Republiku ar cieņu un ar godu. Es balsošu „par” Valdi Zatleru, jo sestdienas vakarā viņš mani pārsteidza ar savu drosmi. Ja runājam par šodienu, viņš pierādīja, ka viņš labi orientējas šodienas apstākļos un ir gatavs lietas saukt īstajos vārdos. Un es balsošu „par” Valdi Zatleru, jo es esmu pārliecināts, ka viņš saprot, kas Latvijai ir jādara nākotnē, viņš ir par godīgu un tiesisku valsti un ir gatavs rīkoties, lai to nodrošinātu. Es arī. Es arī balsošu „par”Valdi Zatleru šodien, jo es vēlos būt kopā ar tautu. Es saprotu, ka katram deputātam šeit ir savi apsvērumi, savi argumenti par šodienas izvēli. Es šaubos, vai es kādu pārliecināšu, bet es gribu uzrunāt tieši tos deputātus, kuri ir izteikuši atbalstu tautas vēlētam prezidentam. Šodien jums ir iespēja šo vēlmi realizēt. Es domāju, ka mēs visi zinām, kā tauta balsotu, ja tai būtu tiesības balsot par prezidentu. Man nav šaubu, ka šodien Valdis Zatlers iegūtu pārliecinošu vairākumu tautas balsojumā. Mēs esam tautas pārstāvji, un mums ir iespēja tiešā veidā pārstāvēt un realizēt tautas intereses. Sestdien Valdis Zatlers pieņēma vēsturisku lēmumu. Tagad mums ir iespēja rīkoties tikpat drosmīgi un tikpat vēsturiski un turpināt to darbu, ko Valdis Zatlers ir uzsācis. Šodienas balsojums nav tikai par prezidentu, tas ir par Latvijas nākotni. Būsim kopā ar tautu! Es aicinu balsot „par” godīgu, tiesisku un vienotu Latviju. Es aicinu balsot „par” Valdi Zatleru. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq34 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Viduslaiku ikonogrāfijā bija tāds ārkārtīgi populārs tēls - Stultifer navis - muļķu kuģis, kas simbolizēja bezmērķīgu peldējumu peldējuma dēļ. Pie Eiropas klasiskā mantojuma pieder arī vācu rakstnieka Sebastiāna Branta satīra „Muļķu kuģis”. Atgādināšu īsumā sižetu. Uz kuģa sapulcējas 111 muļķi, visu kārtu pārstāvji, lai dotos uz Naragoniju, respektīvi, muļķu zemi, bet nevar tur nokļūt, jo kuģi vada arī muļķi. Tāpēc kuģis peld bez vadības un bez virziena pa ūdeņiem. Eiropas karnevāla kultūrā bija iecienīts muļķu kuģis „Ragavas” vai kuģis „Rati”, kas brauc pa sauszemi, respektīvi, cauri visai pilsētai. Kuģa karogā bija attēlota āksta galva, kas simbolizēja visas ekipāžas trakumu, jo ceļojums norisinājās bez stūres un bez burām. Raibajā braucēju komandā ietilpa gan tīrie āksti, gan slēptie āksti ārstu, astronomu, zinātnieku, erudītu, politiķu izskatā ar savu īstenībā veltīgo zināšanu atribūtiem - gan naivie, gan superslīpētie. Viduslaikos ar muļķu kuģi izjāja... izbrauca cauri pilsētai reizi vai divreiz gadā. Viena no reizēm bija ap Ziemassvētkiem, bet otra bija ap Jāņiem. Taisni kā tagad! Notika šķīstīšanās - īslaicīgā prāta aptumsuma publiska iznešana un izmešana, lai pēc tam atlikušajā laikā dzīvotu pēc pilna, gudra, arī paša, nevis no ārpuses diktēta prāta noteikumiem. Valdis Zatlers mūs, Saeimas deputātus, nocēla no šī Stultifer navis - muļķu kuģa, liekot pārdomāt virzienu. Quo vadis? Kurp ej? Sāpīgi? Droši vien. Bet, ja mēs gribam turpināt pastāvēt kā valsts, ķirurgs - šeit es domāju vārdu „ķirurgs” filozofiskā nozīmē - ir jāpārvēlē par prezidentu. Viegla terapija vai zāļu tējas nelīdzēs. Aicinu deputātus balsot pēc sirdsapziņas. Ja tā pieklususi, tad pēc sirdsprāta. Ja tas pazudis - pēc skaidra prāta. Latvijas nākotnes labad - par Valdi Zatleru! (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq33 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Janīnai Kursīte-Pakulei.".
- 2011_06_02-seq32 spokenText "Labdien, cienījamais prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Kolēģi! Šodien mēs balsosim ne tikai par prezidentu nākamajiem četriem gadiem. Šodien mēs balsosim par principiem, konkrētāk - par tiesiskas valsts principu, par principu: „Viens likums - viena taisnība visiem!” Par principu, kas ir vitāli svarīgs politikā jau kopš antīkās Romas laikiem. Mēs balsosim par varas dalīšanu tiesu, likumdevēja un izpildvarā, katrai no tām nosakot savus pienākumus un ierobežojumus. Mēs balsosim par tiesisku valsti, kuras kursu ir iezīmējis Valdis Zatlers. Valsts prezidents pierādīja, ka Latvijā ir politiķi un ir arī valstsvīri. Tauta savukārt, sapulcējusies pie Rīgas pils, pierādīja, ka tai nav vienalga. Un es ticu, ka arī turpmāk tai nebūs vienalga. Tieši tāpēc kā ievēlēts tautas pārstāvis un tās interešu aizstāvis es vēlētos aicināt jūs, kolēģi, balsot „par” Valdi Zatleru un viņa uzrunātajiem tiesiskuma principiem, par visas tautas interesēm, nevis par atsevišķu tās pārstāvju labklājības un ērtuma nodrošināšanu. Deputāta pienākums ir balsot tautai par labu, balsot par stabilāko, prognozējamāko un atbilstošāko Valsts prezidenta kandidātu. Šodien savu balsi, tāpat kā mani pārējie frakcijas biedri, atdošu prezidentam Valdim Zatleram. Lūgums arī jums izdarīt pareizo izvēli. Paldies.".
- 2011_06_02-seq30 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Ministri! Godātie kolēģi! Strādājot par aizsardzības ministru pēdējā... Valda Dombrovska valdībā, es pārliecinājos, ka Valdis Zatlers godam pilda Latvijas Valsts prezidenta pienākumus. Pirmkārt. Es biju aculiecinieks tam, ka viņš ar iejūtību izturējās pret Latvijas karavīriem un to piederīgajiem. Man spilgtā atmiņā paliek kāds īpašs brīdis, kad Pareizticīgo baznīcā Jelgavā Valsts prezidents nometās uz viena ceļa, lai izteiktu līdzjūtību bojāgājušā karavīra vecākiem. No Valsts prezidenta puses tā bija cēla un aizkustinoša rīcība, kas liecināja par viņa cilvēciskumu. Tieši šis cilvēciskums mani iespaido. To es arī manīju Valsts prezidenta saskarsmē gan ar jaunsargiem, gan ar karavīriem. Viņš izprot karavīru uzdevumus un viņos iedvesmo patriotismu. Otrkārt. Valdis Zatlers ir lieliski apguvis spēju orientēties ārpolitikas jautājumos. Es biju patiesi lepns par Valsts prezidenta runu Igaunijas Drošības politikas institūtā pirms pāris gadiem. Viņš ne tikai pierādīja, ka viņam ir teicama angļu valodas prasme, bet arī saturiski un precīzi skaidroja Latvijas viedokli. Godātie klātesošie! Es vēlos pateikties sabiedriskajai organizācijai „Delna”. Es atbalstu visus soļus, ko viņi ir minējuši savā skrejlapā, un es vēlos nolasīt vienu viņu ieteikumu par šodienas balsojumu, kas veicinātu lielāku uzticību Saeimai: „Jāatceļ Saeimas slēgtie balsojumi. Demokrātiskā un tiesiskā valstī tautai jāzina, kā deputāts balsojis par augstām valsts amatpersonām - ģenerālprokuroru, tiesībsargu, prezidentu un citiem, bet deputātiem jāspēj savs lēmums pamatot un uzņemties par to atbildību.” Paldies „Delnai”! Noslēgumā es gribu uzsvērt vēl vienu lietu. Patlaban valstī ir nepieciešama stabilitāte. Atļaujot Valdim Zatleram strādāt vēl vienu termiņu, Saeima nodrošinās pēctecību. Šī pēctecība ir lielākais stabilitātes nodrošinājums. Tieši tāpēc aicinu balsot „par” Valdi Zatleru. Paldies par uzmanību. (Aplausi.).".
- 2011_06_02-seq28 spokenText "Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Es šodienas balsojumā atbalstīšu Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Sestdien Valdis Zatlers satricināja Latviju - pamatīgi satricināja! -, paziņodams par savu lēmumu atlaist šo Saeimu. Un šim lēmumam viņš minēja šādus iemeslus: pirmkārt, Saeimas nicinājums pret tiesu varu, kas izpaudās Saeimas lēmumā neļaut veikt kratīšanu Aināra Šlesera dzīvesvietās; Saeimas balsojumā, neapstiprinot amatā tiesneša kandidātu Andreju Judinu. Valdis Zatlers arī sacīja, ka tāda situācija, ka viens cilvēks, kas ir ārpus Saeimas un valdības, nesamērīgi ietekmē Saeimas un valdības lēmumus, nav pieņemama. Un mēs taču zinām, ka, piemēram, vienā pilsētā, Ventspilī, Latvijā ir investēts nesamērīgi daudz gan valsts budžeta, gan arī Eiropas Savienības naudas. Piemēram, ne Ludzā, ne Daugavpilī nekas tāds nav noticis. Un visbeidzot. Valdis Zatlers minēja to, ka Latvijā notiek ne tikai valsts nozagšana, bet arī demokrātijas privatizācija. Kolēģi, nu būsim taču godīgi! Piemēru tam ir ne mazums - arī šajā Saeimā. Kolēģi jau minēja: šī Saeima atteicās noteikt kriminālatbildību par nelikumīgu politisko partiju finansēšanu, šīs Saeimas vairākums atteicās no normas, kas paredzētu, ka balsojumi par amatpersonām ir atklāti. Un arī diskusijas, piemēram, par tādu būtisku likumu kā Sākumdeklarēšanas likums, kas mums ļautu pārvilkt svītru nelikumīgas vai nezināmas izcelsmes naudas eksistencei Latvijas ekonomikā... Diskusijās bija redzams, ka Saeimas vairākums šo būtisko likumu patiešām neatbalstīs. Kā jau es teicu, Valdis Zatlers sestdien gan Saeimai, gan visai Latvijas valstij, gan sabiedrībai sagādāja pamatīgu satricinājumu, pamatīgu šoku. Un, kolēģi, jūs taču piekritīsiet, ka šāds šoks dažreiz ir patiešām nepieciešams, lai mēs patiesi sāktu izvērtēt savu rīcību, lai paskatītos uz sevi no malas, lai sāktu domāt par savas rīcības motivāciju. Taču jebkurš šoks ir ļoti labs tikai tad, ja pēc tā seko terapija. Un mums par šo terapiju ir jādomā. Un jādomā par to, ka mums ir jādod iespēja Valdim Zatleram, kurš ļoti, ļoti precīzi ir identificējis mūsu valsts smagās problēmas, kas nopietni kavē mūsu attīstību. Viņam pie šīs terapijas ir jāstrādā. Un šī iespēja mums viņam ir jādod. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq26 spokenText "Augsti godātais Valsts prezident! Ministri! Kolēģi! Dāmas un kungi! Ja par kaut ko šodien Valdis Zatlers var būt drošs, tad septiņas nacionālās apvienības balsis tās ir noteikti, bet tikai godīgi būtu arī atzīt, ka ne visos politiskajos jautājumos nacionālā apvienība var Valdim Zatleram piekrist. Piemēram, pavisam nepieņemami mums ir jebkāda veida, lai arī no kā puses izskanējuši, mājieni par to, ka „Saskaņas Centram” būtu vieta valdībā, par to, ka Latvijas valdības pārstāvji ar oranži melnajām lentītēm kādreiz 9.maijā varētu doties pie pieminekļa, kurš faktiski simbolizē mūsu tautas slepkavas un mocītājus. Tas mums nav un nebūs pieņemami. Tieši tāpat mums nav un nebūs pieņemami aicinājumi atvieglot pilsonības iegūšanas kārtību nepilsoņiem, taču tik un tā lielos vilcienos tie ir un paliek jautājumi, kas būs atkarīgi no Latvijas arī nākamā parlamenta, no politiķiem. Bet, ja mēs vērtējam Latvijas prezidenta līdzšinējo darbību, Valda Zatlera kā Latvijas prezidenta darbību, tad ir ļoti daudzas pozitīvas iezīmes arī jau pieminētajos nacionālajos jautājumos: piemēram, konsekventa runāšana ar vietējiem medijiem valsts valodā; piemēram, stingrs atbalsts Latvijas jaunsardzes kustībai; piemēram, iestāšanās par Latvijas vēsturi kā atsevišķu mācību priekšmetu. Nacionālā apvienība allaž ir iestājusies par to, lai prezidentu vēlētu Latvijas pilsoņi. Tas ir tāpēc, ka Latvijas situācijā deputātiem bieži vien rodas sajūta: ja reiz viņi vēlē Valsts prezidentu, tad viņi droši vien ir arī tiešais priekšnieks un darba devējs prezidentam. Patiesībā gan prezidentam, gan katram no mums darba devējs ir Latvijas pilsoņi. Un, ja mums ir dota iespēja šo pienākumu, šo pilnvaru šobrīd izpildīt - tātad balsot par Valsts prezidentu -, tad tas ir tikai tāpēc, lai īstenotu pilsoņu gribu. Un, ja mums šodien ir jārunā par kritērijiem, tad tas ir pirmais un galvenais kritērijs - uzdot jautājumu: vai ar savu balsojumu mēs šodien pildām to, ko vēlas pilsoņu vairākums? Mēs varam skatīties dažādos raidījumos televīzijā balsojumus, mēs varam skatīties balsojumus internetā, kā, piemēram, ir.lv, mēs varam uzklausīt tos cilvēkus, kas šodien ir sanākuši pie Saeimas. Godātie kolēģi! Pilsoņu griba šodienas balsojumā ir nepārprotama. Pagājušajā Saeimas sēdē mana kolēģe Viņķeles kundze aicināja ļaut tiesībsargājošajām iestādēm veikt kratīšanu Šlesera kunga dzīvesvietās, pamatojot to ar vajadzību rūpēties par Saeimas labo vārdu. Šie argumenti nelīdzēja. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka pēc Saeimas atlaišanas tauta uzgavilēja. Tad varbūt ir pienācis laiks vismaz šoreiz mācīties no kļūdām un saprast, kāds ir katra šodienas izvēles iespējamais rezultāts? Viena iespēja ir neievēlēt nevienu no kandidātiem. Šajā gadījumā vēstījums tautai: „Saeima nespēj pieņemt lēmumus, kurus sagaida cilvēki.” Otra iespēja - ievēlēt Andri Bērziņu. Kāds tad ir vēstījums tautai? „Saeima var pilnībā nerēķināties ar sabiedrības domām, ja vien kaut ko ir nolēmuši ietekmīgi cilvēki.” Un visbeidzot mums ir iespēja šodien ievēlēt Valdi Zatleru. Un kāds tad ir vēstījums? „Saeimas deputāti spēj pārkāpt pāri pamatotam vai nepamatotam emocionālam aizvainojumam un īstenot pilsoņu gribu.” Kā mēs redzam šodien, tad 10.Saeimai daļēji ir nācies ciest arī par 9.Saeimas grēkiem. Nu tad vismaz ar šo balsojumu, lūdzu, sagādāsim labu ceļamaizi jaunajai Saeimai! Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq24 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Dāmas un kungi! Pirms četriem gadiem, toreiz esot apvienības „Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valdes locekļa amatā, man bija tā iespēja atbalstīt Valdi Zatleru partijas valdes balsojumā. Jāsaka, toreiz šis balsojums nāca ne bez zināmām šaubām, taču mani pārliecināja kāds ārsts, Valda Zatlera kolēģis, kurš teica: „Kad viņu ievēlēs par prezidentu, viņš nevienam neklausīs un nevienam nekalpos.” Un tā izrādījās patiesība. Un līdz ar to šodien man būs tā iespēja balsot par Valdi Zatleru jau kā Saeimas deputātam. Šeit daudzi runāja par tiesiskuma aspektiem, un daudz kam no teiktā var piekrist. Līdz ar to tas rada iespēju man šajās debatēs parunāt par dažiem aspektiem, proti, par tām prioritātēm, kuras Valdis Zatlers ir izvirzījis valstij, - tie ir demogrāfijas jautājumi, tie ir enerģētiskās neatkarības jautājumi, tie ir bezdarba samazināšanas jautājumi. Šīs prioritātes sakrīt ļoti lielā mērā ar nacionālās apvienības prioritātēm, un Valdis Zatlers ir jau pierādījis, ka tās ir ne tikai runas, bet ar konkrētiem darbiem, konkrētām rīcībām ir šīs lietas jau sāktas attīstīt. Un, es domāju, nākamajā pilnvaru termiņā noteikti tās varētu tikt attīstītas tālāk, jo īstenībā nepietiek tikai ar šo tiesiskuma problēmu atrisināšanu, mums ir ļoti steidzami jāredz valsts ilgtermiņa attīstības redzējums, mums ir jāaptur cilvēku braukšana prom, mums ir jārada uzticība savai valstij. Un tad faktiski tas ir kompleksi: ja ir uzticība valstij, tad arī būs ekonomiskā attīstība, bet, ja šīs uzticības nav, tad droši vien būs problemātiski. Ar savu rīkojumu atlaist Saeimu Valdis Zatlers ir radījis cerību lielā daļā sabiedrības, ka šobrīd var kaut kas mainīties. Man bija tā iespēja pabūt pie Valsts prezidenta pils tajā vakarā, un tur bija daudz jaunu cilvēku, kuri dziedāja himnu un patiešām ar aplausiem sveica Valsts prezidentu. Un, ja šobrīd mēs neļausim Valdim Zatleram turpināt savu darbu, tad iespējams, ka šī cerība aprausies zināmā mērā jau šinī brīdī un šī cerība var pāraugt tautas dusmās. Un tāpēc es domāju, ka valsts ilgtermiņa attīstības vārdā mums ir šodien jāatbalsta Valdis Zatlers. Es gribu pieminēt vēl vienu lietu. Faktiski prioritāte, kas īstenībā iezīmējas līdz ar Saeimas atlaišanas lēmumu, ir jautājums par valsts politiskās sistēmas izmaiņām, jo acīmredzot uzticība Saeimai būs tomēr arī panākama tikai kompleksi - ar politiskās sistēmas izmaiņām, tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas iedibināšanu nākamajā termiņā un, iespējams, Vēlēšanu likuma izmaiņām. Īstenībā nākamajai Saeimai būs tikai gads, lai kardināli mainītu šo uzticības līmeni, pretējā gadījumā mēs nonāksim pie tā, ka iestāsies ikgadējs Saeimas atlaišanas process, kas, protams, valsts stabilitāti nekādā veidā neveicinās, bet, es domāju, kopīgi mēs varam panākt šīs prioritātes, un, protams, sabiedrības līdzdalība būs nepieciešama arī turpmāk. Paldies par uzmanību, un es ceru, ka patiešām mēs šodien Valdi Zatleru ievēlēsim. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq22 spokenText "Dārgie kolēģi! Saeimas deputāti! Es uzrunāju tieši jūs cerībā, ka dažs labs varbūt vēl nav pilnībā nolēmis, kā balsot. Un es gribu jūs mudināt to darīt ļoti atbildīgi, domājot par to, kas ir jūsu atbildība tieši Saeimā. Pirmā atbildība ir tā, ka jums ir jāpārstāv tautas griba. Un man liekas, ka šobrīd ir ļoti skaidrs, ka tautas griba ir tāda, lai mēs par jaunu ievēlam esošo Valsts prezidentu Zatleru. Otrs mūsu būtiskais pienākums ir sekot līdzi tam, ko mēs solījām, uzņemoties šo amatu, mūsu zvērestā. Mēs solījām, ka mēs ievērosim Latvijas valsts likumus un atbalstīsim tiesiskumu. Un man liekas, ka nav šaubu, ka arī šajā gadījumā prezidents Zatlers ir skaidri mums norādījis ceļa karti, uz ko mums jāiet tagad, tuvākajā laikā un jaunajā Saeimā. Jums ir izdalītas lapiņas, kur ir uzrādīti arī desmit konkrēti soļi, uz ko mūs aicina daļa no sabiedrības, proti, sabiedrība par atklātību „Delna”; par ko es esmu ļoti lepna, ka es esmu tagad biedre un es esmu bijusi daudzus gadus biedre, strādājot pret korupcijas izplatību Latvijā. „Delna” mūs aicina desmit punktos strādāt pēc iespējas drīz... Pirmais. Jāatbrīvo Normunds Vilnītis no KNAB priekšnieka amata. Otrais. Partiju finanšu jomā jāmazina atkarība no partiju sponsoriem. Trešais. Jānosaka kriminālatbildība par partiju „melnajām kasēm”. Ceturtais. Jāatceļ Saeimas slēgtie balsojumi, par kuriem mēs jau reiz balsojām, bet kurus pie mums pārbalsoja. Piektais. Jāatceļ deputātu imunitāte. Arī par to pašlaik jūsu priekšā jau ir likumprojekts par Satversmes maiņu. Sestais. Jānodrošina efektīvāks tiesu darbs. Septītais. Jānosaka augsti standarti Satversmes tiesas tiesnešu kandidātiem. Mums būs jāvēlē arī jauns Satversmes tiesas tiesnesis. Astotais. Jāpanāk mediju īpašnieku atklātība, lai cilvēki zinātu, kas balsta dažādus raidījumus. Devītais. Jāpalielina iespējas sabiedrībai iesaistīties lēmumu pieņemšanā, jo tā ir īstā demokrātijas izpausme. Un desmitais. Jāmaina pieeja kapitālsabiedrību vadības iecelšanai. Es balsošu „par” prezidentu Valdi Zatleru. Es zinu, ka mani kolēģi „Vienotībā” tā darīs, un es ļoti aicinu arī daudzus citus to darīt, lai mēs varētu sekot šim programmatiskajam uzstādījumam. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq20 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministra kungs! Ministri! Kolēģi! Cienījamie radioklausītāji un tiešraides skatītāji! (Aplausi.) Bija 90.gadu pats sākums, un Latvija mutuļoja pārmaiņu vējos. Kā bērns es toreiz aptvēru, ka situācija ir bīstama, bet tuvojas kaut kas liels un sen gaidīts - Latvijas valsts neatkarība. Runāja, ka par šo laiku rakstīs vēstures grāmatās un tas, kas nāks, būs manas paaudzes iespēju laiks. Līdz pat šai dienai ar šiem vārdiem sirdī esmu dzīvojis un jutis atbildību pret savu valsti, pret saviem vecākiem un vecvecākiem, kas izcīnīja brīvību, lai šis būtu manas paaudzes iespēju laiks. Šo 20 gadu laikā mūsu valsts ir attīstījusies. Esam kļuvuši par pilntiesīgiem starptautiskās sabiedrības locekļiem. Esam veidojuši savu valsts pārvaldi, lai tā atbilstu demokrātiskiem pārvaldes principiem. Esam stiprinājuši arī tiesu varu, lai būtu viens likums un viena taisnība visiem. Daudz šajā laikā esam sasnieguši, bet diemžēl daudz iespēju esam arī zaudējuši. Pavisam nesen Saeimā es vadīju ekskursiju 43 skolēniem no Kuldīgas. Kad pavaicāju, cik no viņiem ir tādu, kam šobrīd vecāki vai radinieki atrodas ārvalstīs, 90 procenti pacēla roku. Kad vaicāju, cik no viņiem ir tādu, kas plāno doties mācīties vai strādāt uz ārzemēm, atkal 90 procenti atbildēja apstiprinoši. Tas, protams, nav slikti, ka jauniešiem ir vēlme pēc kvalitatīvas izglītības, bet skumji, ka viņi savu nākotni nevēlas saistīt ar Latviju. Un tās nav tikai globālās ekonomiskās krīzes sekas. Tas liecina par to, ka šo 20 gadu laikā neesam spējuši uzcelt tādu valsti, lai cilvēki šeit justos novērtēti un vajadzīgi, ka attīstība ir bijusi stihiska, nevis vērsta uz ilgtermiņu. Man, jaunam deputātam, Valsts prezidenta ievēlēšana ir viens no līdz šim svarīgākajiem balsojumiem, jo arī uz maniem pleciem gulstas atbildība - ievēlēt valstsvīru, kas simbolizēs mūsu valsti ārpus tās robežām un spēs ietekmēt politisko dienaskārtību turpmākajos četros gados. Šim cilvēkam ir jābūt inteliģentam, taisnīgam un savs darbs jāvelta Latvijas tautas labumam. Uzskatu, ka Valdis Zatlers ir pierādījis, ka tāds spēj būt, gan atdodams vairākus likumprojektus atkārtotai caurlūkošanai, gan arī pieņemdams ļoti grūtu un vēsturisku lēmumu - atlaist pirms 7 mēnešiem tautas ievēlēto Saeimu. Savas paaudzes cilvēku vārdā es viņam pateicos par to, ka viņš spēja sajust tautas pulsu un skaļi pateikt to, ko domāja daudzi. Tautai nu ir dota vēl viena iespēja - mainīt savas valsts nākotnes ceļu. Taču arī tautai ir jābūt gudrai, lai to spētu izdarīt, - lai spētu izdarīt tādu lēmumu, kas sekmētu mūsu valsts attīstību. Balsojums par kratīšanas veikšanu Aināra Šlesera dzīvesvietās bija lakmusa papīrītis politiķu attieksmei pret tiesiskumu. Šis balsojums ir jāatceras ikvienam, izdarot nākamās izvēles, lai neuzkāptu uz tiem pašiem grābekļiem, uz kuriem uzkāpām pirms septiņiem mēnešiem. Valdis Zatlers ir apliecinājis, ka pārstāv apvienības „Vienotība” vērtības, tādēļ mūsu atbalsts viņam šodien ir pilnīgi nešaubīgs. Tie, kuri nolēmuši balsot „pret”, acīmredzot ir neapmierināti ar viņa tiešo valodu un arī skaidro rīcību. Dažu cilvēku pārlieku lielā politiskā ietekme diemžēl ir spējusi nest labumu tikai nelielai cilvēku grupai, nevis mūsu valstij kopumā. Mans balsojums par Valdi Zatleru ir balsojums par brīvību no oligarhiem un no naudas ietekmes politikā. Es ceru, ka, tēlaini izsakoties, ar viņa palīdzību esam uzsākuši ceļu no Spartas oligarhijas uz Atēnu demokrātiju. Lai mēs šo demokrātijas ceļu sekmīgi veiktu, arī manas paaudzes cilvēkiem ir jābūt gataviem nākt politikā, uzņemties atbildību, lai tiešām šis būtu mūsu paaudzes laiks. Šo septiņu mēnešu darbības laikā parlamentā mani ideāli nav zuduši, un es redzu, ka te ir vieta apņēmīgiem, gudriem cilvēkiem ar skaidru mūsu valsts nākotnes vīziju. Es balsošu par to, lai beidzot iestājas manas paaudzes cilvēku laiks un tiek īstenota cita politika. Es balsošu „par” Valdi Zatleru. Paldies.".
- 2011_06_02-seq18 spokenText "Valsts prezidenta kungs! Priekšsēdētājas kundze un godājamie kolēģi! Pirmo reizi kopš 1990.gada 4.maija Latvijā ir pieņemts politisks lēmums, kas tautā ir izraisījis līdzīgu, vispārēju sajūsmu. Žēl, ka tas nav politisks... ka tas nav pozitīvs lēmums, un žēl, ka tas nav šajā zālē lemts lēmums. Tauta līksmo par to, ka tiek atlaists pašas vēlēts parlaments. Var, zināms, ņirgāties par vidējo latvieti, kas ar prieku ievēlē Saeimu, lai ar vēl lielāku prieku to pēc tam atlaistu, bet patiesība diemžēl ir tāda, ka Latvijas tauta savu parlamentu jau sen vairs nevēlē ar prieku un vienīgais, ko vēlētāji droši gaida no katra jauna Saeimas sasaukuma, ir lielāka vai mazāka vilšanās. Sešas reizes atjaunotajā Latvijā pilsoņi ir veikuši savu pienākumu un balsojuši „par” Saeimu. Tagad, pirmo reizi Latvijas vēsturē, tautai ir dota iespēja balsot „pret” Saeimu, un laikam šinī zālē nav neviena, kas šaubītos, kāds būs šā balsojuma rezultāts. Šo vēsturisko iespēju tautai ir devis Valsts prezidents Valdis Zatlers. Vai godīgas drosmes vai savtības rosināts, vai no laba prāta, vai apstākļu spiests, Valsts prezidents Zatlers iemieso un personificē šo vēsturisko tautas iespēju, kuru tauta garām nelaidīs, un savā ziņā ir pat ciniski sākt spriedelēt par Valsts prezidenta lēmuma ekonomiskajām sekām, nepieminot to, kādu milzīgu, divus gadu desmitus krātu emocionālu smagumu šis lēmums ir novēlis no tautas sirds. Divus gadu desmitus tauta ir dzīvojusi savā valstī kā cilvēks, kuru nemitīgi apzog paša mājās un kuram nav nekādas iespējas pret to cīnīties. Un visa situācijas traģikomika ir tanī, ka šis cilvēks nezina, vai viņam priecāties vai raudāt par to, ka viņu apzog nevis sveši, bet savējie. Divdesmit gadu! Tas ir tieši tik ilgs laiks, lai būtu paspējusi izaugt paaudze, kam, no vienas puses, ir sludināts sauklis: „Es mīlu šo valsti!”, bet, no otras puses, ir atņemts jelkāds iemesls savu valsti cienīt un ar to lepoties. Es apzinos, ka kopš prezidenta izvēles zvērudārzā un Godmaņa slavenās alegorijas par pingvīniem dzīvnieciski salīdzinājumi vairs neskaitās smalki, bet man tomēr jādomā par to, ka godīgs biškopis jūtas pavisam nelāgi, ja no dravas viņa nolaidības dēļ aiziet spiets - savi 15 vai 20 tūkstoši bišu. Atjaunotās Latvijas laikā no mūsu brīvvalsts ir „aizspietojuši” vismaz 300 000 cilvēku. Par to, cik nesavtīgs ir prezidenta Zatlera lēmums atlaist Saeimu, protams, var šaubīties, jo pa šiem gadiem ir perversi pierasts pie tā, ka politiķi melo. Normālā sabiedrībā būtu jābrīnās, ka kāds melo, bet pie mums, Latvijā, ir grūti noticēt, ka Valsts prezidents, lūk, runā patiesi nesavtīgi. To, cik Zatlera kunga lēmums ir patiesi nesavtīgs, zina tikai Dievs debesīs un pats Zatlera kungs šeit, zālē, bet vai nav jocīgi, ka tieši polittehnologs Jurģis Liepnieks bija pirmais, kas saskatīja prezidenta rīcībā kliedzošu savtīgumu? Lai nu kurš to būtu teicis! Domāju, ka mūsu vēlētāju acīs Zatlera savtība ir debesu dāvana tautai, salīdzinot ar Liepnieka nesavtību. Zatlera lēmums esot cīņa par varu. Tā tas varētu būt, bet mūsu politiskajā sistēmā arī patiesībai nākas cīnīties par varu. Savā uzrunā sestdienas vakarā prezidents nepateica neko tādu, kas iepriekš nebūtu bijis visiem zināms. Taču visiem zināmā patiesība jau taisni tāpēc bija tik rūgta, ka tā bija pilnīgi nevarīga. Prezidenta Zatlera personā šī patiesība pirmo reizi ir nonākusi pie reālas varas, un tieši par to līksmo tauta. Vai Zatlera kungs pats ir gribējis patiesību gaismā celt, vai pati patiesība ir spiedusi Zatlera kungu kļūt par savu paudēju? Bet fakts nu ir tāds, ka visā atjaunotās Latvijas vēsturē neviens politiķis vēl nav tā personificējis visas tautas politisko gribu kā šobrīd Valsts prezidents Zatlers. Es ļoti atvainojos! Vai jūs man atļautu vēl pusminūti... (No zāles: „Droši! Runā!”) Katrs savu personisko viedokli par Saeimas atlaišanu mēs, cienījamie kolēģi, varēsim paust referendumā, bet šodien mēs te esam sapulcējušies kā savu vēlētāju pārstāvji, un mūsu pienākums ir paust un īstenot tautas gribu. Var jau būt, ka, atlaižot Saeimu, prezidents Zatlers tikai gribējis aiziet ar godu, bet nu ir iznācis tā, ka tagad ar godu ir jāprot aiziet mums, Saeimas deputātiem. Rupji un spītīgi ignorējot tautas noskaņojumu un balsojot „pret” Zatlera kandidatūru, mēs tikai lieku reizi pierādīsim, ka prezidenta lēmums par Saeimas atlaišanu ir bijis pamatots un nepieciešams, to, ka šī Saeima nespēj un negrib realizēt savu vēlētāju politisko gribu. Uzskatu par savu pienākumu balsot „par” Valda Zatlera kandidatūru, jo, deputāta amatā stājoties, esmu solījusies ievērot Latvijas Satversmi, kas nosaka, ka suverēnā vara Latvijā pieder Latvijas tautai. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq17 spokenText "Paldies. Tas, kas jums šobrīd tiek izdalīts, ir tas dokuments, kuru pārstāvji, kas šodien piketē pie Saeimas, iesniedza oficiāli Saeimai, tātad ikvienam no jums. Tas nav parakstīts, tāpēc es jūs vienkārši informēju, kas tas par dokumentu, kurš tiek šobrīd izdalīts. Turpinām debates. Vārds deputātei Ingunai Rībenai.".
- 2011_06_02-seq16 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministri! Cienījamie kolēģi deputāti! Politiskajā darbā ir daudz simbolisma. Arī šajā balsojumā ir ne tikai izvēle starp labāko Valsts prezidenta amata kandidātu, bet daudz kas vairāk. Valdis Zatlers ir pieteicis karu oligarhiem pēc Saeimas apkaunojošā balsojuma, kurā frakciju ZZS, PLL un SC vairākums faktiski izteica neuzticību Latvijas tiesībsargājošajai sistēmai. Droši vien daudzi demagogi nāks šeit tribīnē, kritizēs prezidentu... (Aplausi. Starpsaucieni.) mēģinās pataisīt melnu par baltu, aizbildināsies ar tehniskām neprecizitātēm, kuru dēļ, it kā Šleseru glābdami, patiesībā Šleseru nemaz nav gribējuši glābt, bārstīs valdības kritikas frāzes, operējot ar meliem un puspatiesībām, mēģinot novelt savu vainu uz tiem politiskajiem spēkiem, kas gan izveda valsti no lielā krīzes dziļuma, gan arī nemitīgi savā darbā ir iestājušies par tiesiskumu, politikas caurspīdīgumu un skaidrību. (No zāles: „Šeit nav baznīca!”) Lai nu tās putas, ko politikas straume sakuļ, paliek sabiedrības vērtējumam! Šodienas realitāte ir tā, ka Valdis Zatlers sabiedrības acīs ir kļuvis par nesamierināšanās ar valsts nozagšanu un politikas taisīšanu šaura, iespējams, noziedzīga, grupējuma interesēs simbolu. Par simbolu godīgai politikai. Tāpēc lielā mērā balsojums par Valsts prezidentu ir dziļi simbolisks. PLL un ZZS, manuprāt, šāds simbols nav vajadzīgs. Šodien mēs jau acīmredzot esam arī nākamās Saeimas ārkārtas vēlēšanu priekšvakarā, un šo vēlēšanu robežšķirtne un galvenais jautājums būs - „par” tiesiskumu vai „pret” to. Paldies Valdim Zatleram, kas ar savu rīcību ir skaudri aktualizējis šo tiesiskuma problēmu. Ja sabiedrība arī turpmāk samierināsies ar korupciju, valsts nozagšanu un oligarhu varu, mums nav cerību uz valsts ekonomisku uzplaukumu un sabiedrības labklājību. Šādā gadījumā mēs esam lemti mūžīgai nabadzībai un bailēm no rītdienas. Līdz ar to arī šo Valsts prezidenta vēlēšanu simboliskais jautājums ir, vai Latvijas Saeimas vairākumam šāds tiesiskuma simbols ir vajadzīgs. Godātie kolēģi! Mēs esam pieredzējuši, ka prezidenti sava amata statusa atbildības dēļ bieži ir runājuši ļoti diplomātiski. Valdis Zatlers ir pārkāpis šo tradīciju. Paldies jums, Valsts prezidenta kungs! Sabiedrība arī turpmāk grib dzirdēt skaidru un tiešu valodu no Rīgas pils. „Vienotība” arī to pieprasa. Vai uz to esat gatavi jūs, cienījamie kolēģi deputāti? Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq14 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Dāmas un kungi! Es savas uzrunas sākumā gribu jums uzdot jautājumu: vai Saeimas atlaišana un pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas valstī ir izraisījušas krīzi vai pat katastrofu, kā daži no jums mēdz tagad apgalvot? No vienas puses - demokrātiskās valstīs pirmstermiņa vēlēšanas nav katastrofa. Taču, no otras puses, nevar noliegt, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā Saeimas atlaišana var radīt zināmus sarežģījumus. Taču, kolēģi, katastrofa drīzāk ir zemais uzticamības līmenis Saeimai. Mums šodien uzticas, kā savā paziņojumā norādīja Zatlera kungs, tikai 10 procenti no valsts iedzīvotājiem. Tikai viens no 10 cilvēkiem! Katastrofa ir sabiedrības paustais viedoklis, ka mēs šeit atrodoties, lai nodrošinātu savas, sponsoru un valsts nozadzēju intereses. Vai jūs neuztrauc apgalvojums, ka visi te zog, vai jūs neuztrauc tas, ka sašutums pret Saeimu ir tik liels, ka pat sabiedriskajos medijos Saeima, piedodiet, tiek dēvēta par salašņu bandu? Un tas notiek tikai pusgadu pēc Saeimas ievēlēšanas. Tas notiek, neskatoties uz to, ka vēlētāji 60 procentus veco seju nomainījuši ar jaunajām. Šāda situācija, manuprāt, apdraud mūsu pieņemto likumu politisko leģitimitāti. Un tagad otrs jautājums: kāpēc tas noticis? Tas noticis ir tāpēc, ka oligarhu partijas, tā saucamie „vecie buki”, savus tikumus nav mainījuši un pat nedomā mainīt, bet daļa no 10.Saeimas jaunpienācējiem diemžēl arī ir pārņēmuši iepriekšējās Saeimas mantojumu - melu, izlikšanās un divkosības politiku. Šīs Saeimas deputāti - piedodiet, es minēšu arī frakcijas! - no „Saskaņas Centra”, „Par Labu Latviju” un Zaļo un Zemnieku savienības pat nenodeva komisijā KNAB izstrādātos grozījumus Krimināllikumā, kas paredzēja kriminālatbildību par politisko korupciju. Šīs Saeimas deputāti no šīm pašām frakcijām, aizbildinoties ar sirdsapziņu un noraidot iesniegtos grozījumus Kārtības rullī, tāpat kā iepriekšējā Saeima nevēlējās pat uzsākt diskusiju par atsevišķu amatpersonu ievēlēšanu atklātās vēlēšanās. Kā zināms, līdz šim Latvijas valsts vēsturē neviens no prezidentiem nav Saeimu atlaidis pirms termiņa, taču mēs varam vērtēt, ko par to domājuši atsevišķi, arī bijušie, valsts prezidenti. Otrais no mūsu valsts prezidentiem - Gustavs Zemgals - savulaik ir teicis (citēju): „Prezidentam ir jādod tiesība no andelēm un demagoģijām aizrāvušos Saeimu atlaist kaut kurā katrā brīdī.” (Citāta beigas.) Mēs neaizmirsīsim arī Zatlera kunga ultimātu Saeimai, ka Saeima, baidoties no atlaišanas, izdarīja uzdoto. Tātad Saeimas atlaišana nav nekas ārkārtējs un tautai ir tiesības izteikt savu viedokli. Vienlaikus es nevaru piekrist Valsts prezidenta paziņojumā teiktajam, ka jaunievēlētā Saeima komfortabli jūtas politisko shēmu, melu un visatļautības gaisotnē. Es domāju, ka daļa no mums šeit nejūtas komfortabli, tikai daļai no mums trūkst izlēmības un pieredzes, lai atklāti nostātos pret vispārzināmo oligarhu diktēto politiku. Ekonomiskās situācijas stabilizācijas un līdz ar to arī valdības saglabāšanas nolūkos, kā minēja Āboltiņas kundze, „Vienotības” deputāti nereti ir bijuši spiesti nolaist savu tiesiskuma karogu pusmastā un rīkoties pretēji savai pārliecībai. Es nevaru noliegt, ka šīs „piespiedu laulības” laikā dažkārt esam piesavinājušies arī citu savu partneru netikumus. Par to mēs esam saņēmuši pamatotu kritiku. Un tāpēc, lai atgūtu vēlētāju uzticību, mums visiem, kas startēsim nākamās Saeimas vēlēšanās, ir jāatzīst savas kļūdas. Kolēģi! Es uzskatu, ka korupcija kā ļaundabīgs audzējs grauž gan valsts ekonomisko, gan sociālo, gan arī tiesisko attīstību. Tā apdraud ikviena iedzīvotāja tiesības un brīvības. Zatlera kungs ir uzsācis cīņu pret korupciju un par demokratizāciju. Tāpēc es aicinu balsot par ideju, līdz ar to aicinot pārvēlēt Valdi Zatleru Valsts prezidenta amatā. Paldies par uzmanību! (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq12 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Jau pirmais neatkarīgās Latvijas Republikas prezidents Jānis Čakste prezidentūras institūcijas prestižu un reputāciju uzstādīja ļoti augstu. Pēc neatkarības atjaunošanas prezidentūras institūcijas latiņu ļoti augstu uzstādīja Vaira Vīķe-Freiberga. Pašreiz Valsts prezidents Valdis Zatlers ar savu izlēmīgo pozīciju pret oligarhiem radījis jaunu iespēju kvalitatīvi uzlabot Latvijas politisko kultūru un demokrātiju. Apvienība „Vienotība” ir izvirzījusi Valsts prezidenta amatam Valdi Zatleru - cilvēku, kura politiskā karjera sākās strauji un pretrunīgi pirms četriem gadiem, izraisot plašus protestus un nopietnas šaubas. Taču viņa politiskā stāja ir veidojusies pavisam savādāk. Lēnām, pakāpeniski un ar atbildības sajūtu Valdis Zatlers ir kļuvis par politiķi, kuru pieņem un atbalsta liela daļa Latvijas pilsoņu. „Vienotība” ir pārliecināta, ka Valdis Zatlers ir spējīgs pildīt Valsts prezidenta pienākumus augstā līmenī, taču kopš 28.maija paziņojuma jautājums par Valsts prezidenta amata kandidātu vairs nav atraujams no tā, kā mēs katrs un sabiedrība kopumā vērtē viņa viedokli par nepieciešamību ievēlēt jaunu Saeimu. Mēdz teikt, ka Valsts prezidenta amats Latvijā ir simbolisks. Dziļi simboliska bija arī Valda Zatlera rīcība, pieņemot lēmumu ierosināt Saeimas atlaišanu. Tā simbolizē ticību tam, ka ir iespējams mainīt dūksnājā iestigušo Latvijas politisko vidi. Mainīt to ar sāpīgiem, riskantiem, taču apņēmīgiem paņēmieniem. Tautā ir izskanējis salīdzinājums: Zatlera kungs, ķirurgs būdams, ilgstošas ārstēšanas vietā izvēlējies radikālu iejaukšanos vai pat amputāciju. Un es varu piekrist. Valsts prezidenta solis šajā nozīmē ir simbolisks. Tāda Saeima, kas nespēj nodrošināt tiesiskumu, ir jāatlaiž. Valsts prezidents ir nācis ar svarīgu uzstādījumu par oligarhu lomas un ietekmes Latvijas politikā samazināšanu. Iespējams, mums vairs nav laika cerēt uz pārmaiņām reizi četros gados un pēc tam atkal vilties. Jārīkojas jau tagad. Taču tikai sabiedrības uzticība noteiks, vai Valsts prezidenta Valda Zatlera neuzticības izteikšana Saeimai būs par izšķirošu robežu notiekošajos procesos Latvijā vai paliks vien kā atsevišķs vēsturisks notikums. Būtiskas izmaiņas varam sagaidīt tikai tādā gadījumā, kad katrs sabiedrības loceklis pats sāks domāt, kas viņu pārstāvēs Saeimā, kādas vērtības un principus aizstāvēs, kad Latvijas cilvēku izdarītās apzinātās izvēles vēlēšanās novilks striktu robežu, lai oligarhi, kuriem ir pārmērīgi liela ietekme uz tiesiskumu un demokrātiju, paliktu mazākumā. Valsts prezidenta sestdienas lēmums ir iespēja, kas ir jāizmanto Latvijas politiskās vides attīrīšanā. Uzskatu, ka mums ir jādod Valdim Zatleram iespēja turpināt darbu nākamos četrus gadus, lai viņš varētu konsekventi turpināt īstenot šos augstos standartus, kurus viņš ir uzstādījis savā nesenajā runā. Aicinu atbalstīt Valda Zatlera kandidatūru Valsts prezidenta amatam. Paldies. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq10 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Ministri! Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Šodien es runāju kā no „Vienotības” ievēlēta deputāte, šodien es runāju kā „Vienotības” vadītāja, un šodien es gribu runāt par valsts principu Nr.1 - Latvijas pilsoņu kopīgā īpašuma neaizskaramību. Ļaujiet man to paskaidrot. Prezidenta rīkojums Nr.2 ir rīkojums par valsts principa Nr.1 apdraudējumu. Latvijas pilsoņu kopīgais īpašums ir neaizskarams, un katrs, kas to aizskars, tiks sodīts. Cienījamie kolēģi! 26.maijā mēs, 35 deputātiem no „Vienotības” un „Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” balsojot „par”, 7 Saeimas deputātiem - „pret”, 37 atturoties, pieņēmām lēmumu, kas liedza izdarīt kratīšanu mūsu kolēģa politiķa Aināra Šlesera dzīvesvietās. Kā jau es to publiski esmu teikusi, es tiešām augstu novērtēju to, ka no šīs tribīnes tika paskaidrots, kāpēc mēs tā balsojām, jo, manuprāt, tas arī ir solis uz priekšu pretēji tam, ka mēs ļoti bieži vienkārši nobalsojam un nesakām, kāpēc mēs tā balsojām. Katram bija savs racionāls izskaidrojums, bet tomēr kopumā ar Saeimas ceturtdienas lēmumu 10.Saeima ar balsu vairākumu simboliski apturēja tiesiskumu Latvijā, jo mēs apturējām valsts galvenā tiesiskuma sarga - ģenerālprokurora - lūgumu. Mums bija tiesības debatēt, mums bija tiesības paust savu viedokli. Lēmums pēc būtības ir jāpieņem tiesībsargājošajām iestādēm, mums bija jāvērtē, vai procedūras ir ievērotas. Tālāk sekojošais Valsts prezidenta solis bija simbolisks, jo tāda Saeima, kas nenodrošina pilsoņu kopīgā īpašuma drošību, ir jāatlaiž. Un vēsturisks tas ir tāpēc, ka skaudri liek padomāt par pašu valsts pastāvēšanas jēgu: vai bez principa Nr.1 var pastāvēt Latvijas pilsoņu kopīgās intereses? Ja tāda principa nav, tad tādu valsti neviens nevar mīlēt un tādai valstij arī, visdrīzāk, nav nākotnes. Prezidenta vēsturiskais lēmums liek mums padomāt par to, cik stipri ir mūsu valsts pamati. Tāpēc es uzskatu, ka šodien, pēc 20 neatkarīgas valsts gadiem, mēs esam atgriezušies pie pirmsākumiem. Mums ir jāvar šo valsti iemīlēt no jauna. Latvijas valstij ir jāvar atjaunot valsts stūrakmeņi. Un visā savā deputātes un politiķes darbībā es vienmēr esmu uzskatījusi, ka tiesiskums ir svarīgākais Latvijas valsts stūrakmens valsts labklājības pamatos. Un tikai tad, ja mēs ievērosim šos pamatprincipus, mēs varēsim mūsu valsti pacelt augstu, cilvēki to mīlēs, cilvēki atbalstīs mūs, un mēs varēsim celt arī ekonomisko labklājību. Šodien visa „Vienotības” Saeimas frakcija, ieskaitot mani, balsos „par” Valdi Zatleru kā nākamo Valsts prezidentu. Tomēr, neskatoties uz partejisko piederību, uzskatu, ka šodienas balsojums par Valsts prezidentu būs kas vairāk: tas būs balsojums par to, vai šī Saeima, arī jau atlaistā, tomēr iestājas par Latvijas principu Nr.1 - par principu, kuru ar savu lēmumu mēģināja stingri nolikt vietā Valdis Zatlers. (Aplausi.)".
- 2011_06_02-seq9 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2010_05_20-seq27 spokenText "Paldies. Sākam debates. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2011_06_02-seq8 spokenText "Godātais Valsts prezidenta kungs! Ministru prezident! Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma prasībām Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija likumā noteiktajā termiņā saņēma deputātu iesniegumus par divu Valsts prezidenta amata kandidātu - Valda Zatlera un Andra Bērziņa (Vidzeme) - izvirzīšanu Valsts prezidenta amatam, kā arī kandidātu dokumentus, kuru iesniegšana paredzēta likuma 5.pantā. Izskatījusi iesniegumus un Valsts prezidenta amata kandidātu dokumentus, Mandātu, ētikas un iesnieguma komisija šā gada 25.maijā savā sēdē nolēma pieprasīt no Satversmes aizsardzības biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un no Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras ziņas par kandidātu atbilstību Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā izvirzītajiem noteikumiem. Komisija pieprasīja ziņas arī no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un no Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra. Komisija lūdza minētajām institūcijām sniegt informāciju par Valsts prezidenta amata kandidātiem līdz šā gada 31.maija pulksten 17.00. Komisija, saņēmusi atbildes uz visām nosūtītajām vēstulēm, konstatēja, ka sniegtās atbildes nesatur ziņas par Valsts prezidenta amata kandidātu neatbilstību Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma prasībām. Dati par abiem Valsts prezidenta amata kandidātiem un minēto institūciju atbildes, kuras nesatur kvalificēto informāciju, ir izdalītas deputātiem. Ar pārējiem dokumentiem deputātiem bija iespēja iepazīties Saeimas Sevišķajā lietvedībā. Šā gada 1.jūnijā uz Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdi tika uzaicināti abi Valsts prezidenta amata kandidāti. Komisijas sēdē Valsts prezidenta amata kandidāti tika iepazīstināti ar minēto institūciju sniegtajiem atzinumiem. Saskaņā ar Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma 7.panta prasībām Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbaudīja visus saņemtos materiālus un atzina, ka Valsts prezidenta amata kandidāti Valdis Zatlers un Andris Bērziņš atbilst Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem.".
- 2011_06_02-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 98, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - „Valsts prezidenta vēlēšanas”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_06_02-seq6 spokenText "Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - zemkopības ministra Jāņa Dūklava - lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Baibu Ozoliņu rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Baibu Ozoliņu un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu „Par Baibas Ozoliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_06_02-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Āvas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 97, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Baibas Ozoliņas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_06_02-seq4 spokenText "Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - zemkopības ministra Jāņa Dūklava - lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesas tiesnesi Aiju Āvu rajona (pilsētas) tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Aiju Āvu un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Aijas Āvas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_06_02-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balosim par lēmuma projektu „Par Baibas Jēkabsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 95, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aijas Āvas apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_06_02-seq2 spokenText "Godājamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti! Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja - zemkopības ministra Jāņa Dūklava - lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas tiesnesi Baibu Jēkabsoni rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Baibu Jēkabsoni un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt lēmuma projektu „Par Baibas Jēkabsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt minēto lēmuma projektu.".
- 2011_06_02-seq1 spokenText "Labrīt, augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 2.jūnija sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemta vesela virkne iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir lūgusi izdarīt grozījumus 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā pirmo punktu likumprojektu „Grozījums Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tāpat Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas 2.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Klementjeva, Dolgopolova, Orlova, Zujeva, Rubika un citu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Balsot! Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - nav, atturas - 37. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījums Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Iesniegumu likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Komerclikumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Baibas Jēkabsones apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_05_26_a-seq29 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 26.maija ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_05_26_a-seq28 spokenText "Godātie kolēģi! 16 deputāti nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Vidzemē ievēlētais Andris Bērziņš, Augusts Brigmanis, Andris Buiķis, Aivars Dronka, Māris Dzelzskalns, Rihards Eigims, Guntars Galvanovskis, Valentīns Grigorjevs, Inese Laizāne, Visvaldis Lācis, Imants Viesturs Lieģis, Vladimirs Nikonovs, Ansis Saliņš, Kārlis Seržants un Rita Strode. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq27 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Bija jau āmurs noklaudzināts, Loskutova kungs... Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 10.Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 7, atturas - 37. Lēmums nav pieņemts. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2011_05_26_a-seq26 spokenText "Kolēģi! Pirmkārt, es piekrītu Šadurska kungam, ka šeit nevajadzētu izplatīt dezinformāciju, ka pret Šlesera kungu un kādiem citiem šeit minētajiem kungiem ir uzsākta kriminālvajāšana. Manuprāt, deputātiem ir jābūt tik daudz zināšanām elementārās lietās, lai saprastu, ko šajā gadījumā nosaka Kriminālprocesa likums. Taču, manuprāt, ņemot vērā to, kas šajos lēmumos ir norādīts, un to, kādas ziņas varētu iegūt šajā kratīšanā, tā, protams, ir diezgan liela ilūzija. Tam es varētu piekrist. Manuprāt... man šķiet, ka tas pozitīvais šajā procesā ir tas, ka mēs esam saņēmuši pietiekami pārliecinošu informāciju, kāpēc šādas darbības ir uzsāktas. Jo pretējā gadījumā visi šie kungi, kas ir minēti šajos lēmumos, plašsaziņas līdzekļos tēlo ārkārtīgi lielus vientiešus. Paldies par uzmanību.".
- 2011_05_26_a-seq24 spokenText "Godātais Dolgopolova kungs! Jūs tā dīvaini runājat. Kā var sākt kriminālvajāšanu pret Šlesera kungu, ja nav pabeigts kriminālprocess? Kā var pabeigt kriminālprocesu, ja nav veiktas visas procesuālās darbības, to skaitā, ja procesa virzītājs uzskata to par nepieciešamu, kratīšana? Protams, šeit ne par kādu pārsteiguma momentu nevar runāt, jo pārsteiguma momenta iespējamību automātiski novērš mūsu Satversme, jo deputāta imunitāte paredz procedūras, kuras nevar nekļūt publiskas. Tātad pārsteiguma momenta šeit, protams, nebūs. Vai tādēļ šīs procesuālās darbības nebūtu jāveic? Domāju, ka tā būtu nepareiza imunitātes izpratne, jo imunitāte neparedz atbrīvošanu no kaut kādām darbībām. Imunitāte paredz atļaujas prasīšanu darbību veikšanai. Tā nedrīkst atbrīvot automātiski deputātu - jo pārsteiguma moments nav iespējams - no procesuālām darbībām kā tādām. Kolēģi, jūs vienkārši jaucat jēdzienus, manuprāt! Un savukārt, ja mēs runājam par pārsteiguma momentu, tad es gan gribētu runāt par informācijas noplūdi, proti, ne no Saeimas, bet no citām institūcijām, jo man ir pārliecība, ka... maija sākumā, kad Šlesera kungs runāja par noklausīšanos viesnīcā „Rīdzene”, es nodomāju, ka droši vien līdz viņam nonākusi informācija, ka ir uzsāktas zināmas procesuālas darbības šo, iespējams, noziedzīgo nodarījumu sakarā. Godātie kolēģi! Es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Ilze Viņķele. Šobrīd mūsu rokās ir arī Saeimas prestižs. (No zāles dep. E.Zalāns: „Visu laiku, ne tikai šobrīd!”) Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq22 spokenText "Augstā Saeima! Lasot piestādītos materiālus, man personīgi rodas iespaids, ka šeit ir svarīgi parādīt tā saucamās „šašečkas”, nevis braukšanas līdzekli. Jo, lasot visu to, kas ir izklāstīts tiesneša lēmumā un izmeklētājas vēstulē, ir viss pamats ierosināt krimināllietu - un tā ir ierosināta, kriminālprocess ir ierosināts! - un saukt Šlesera kungu pie kriminālvajāšanas. Un, ticiet man, ja tiešām Prokuratūra būtu uzstādījusi šāda veida prasību - saukt Šlesera kungu pie kriminālvajāšanas... pie atbildības, tad, es domāju, visa Saeima viennozīmīgi atbalstītu šo te nostādni, jo tikai tiesā un tikai tiesvedības procesā var pierādīt, vai cilvēks ir vainīgs, vai viņš ir apmelots vai kā savādāk... Šeit ir izrauta viena daļa no tā visa. Loģikas tiešām šeit nav nekādas, un man šķiet, ka šī te darbība vajā nevis Saeimas deputātu un Saeimas reputāciju un prasību par imunitāti vai kaut ko savādāku, bet vajā reputāciju... Ģenerālprokuratūras un to orgānu reputāciju, kas ir ierosinājuši šo te lietu. Jo, ja mēs gribam panākt rezultātus, tad jāizvēlas arī attiecīgi līdzekļi, lai netaisītu publisku šovu, bet taisītu procesus, kas ved pie rezultātiem. Es nedomāju, ka šis te piedāvātais lēmums ir izsmeļošs un pareizs. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq20 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es gribu tomēr piekrist kolēģim Cilinskim, ka, nu, šis nav patīkams brīdis, un vienalga, kādas, teiksim, ir mūsu politisko uzskatu atšķirības šeit, partijās, mēs visi esam kolēģi, un tagad mums ir aicinājums... tiesībsargājošās iestādes aicina izdot vienu no mūsu, tā teikt, kopējiem kolēģiem kaut kādu izziņas darbību veikšanai. Mani nepārliecina šie argumenti, kas runā par pārsteigumu, jo jau cik reižu pārsteiguma elementu trūkumu... cik reižu iepriekšējā Saeimā un arī šajā esam mēģinājuši samazināt, tā teikt, deputātu imunitāti, taču šie paši argumenti... gluži otrādi, balsojumi „neiet cauri”, un deputātiem šo konkrēto pasākumu - kratīšanu - nemaz nevar piemērot, tā teikt, pārsteiguma formātā, jo Saeimas vairākums diemžēl nobalsoja par to, ka deputāti ir kaut kādā veidā aizsargāti un izņemti ārā no, teiksim, tādām civilām dažādām lietām. Un mani pārsteidza arī šie argumenti par to, ka ir prezidenta vai neprezidenta vēlēšanas, vieni vai otri... citi termiņi... Man par nožēlu jāsaka, šis ir mans, nu, teiksim, pirmais termiņš Saeimā, kurš arī tūlīt beigsies, jo man ir tā sauktais mīkstais mandāts, un es varētu domāt, ka tas ir pieskaņots tam. Žēl, ka es nebūšu ilgāk Saeimā, jo es gribu publiski lūgt: ja arī mani kādreiz izdod... aicina izdot kādām izziņas darbību veikšanām, es gribētu jau šobrīd kaut kā nobalsot, lai jūs visi turpmāk nobalsotu „par” mani, vienalga vai es atgriežos vai neatgriežos Saeimā. Deputāti nedrīkstētu kavēt izziņas procesu, un kaut kā vajag tuvināties patiesības noskaidrošanai, vienalga, kādi ir argumenti. Mēs nedrīkstam sevi nolikt augstāk par citiem pilsoņiem! Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq18 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es neesmu speciālists noziedzības apkarošanas lietās un man nav ko teikt pēc būtības, bet es nevaru nereaģēt uz to, ko tikko teica Viņķeles kundze. Patiešām runa ir par Saeimas reputāciju. Un kāda ir šī reputācija? Nu, būsim godīgi, mēs izskatāmies smieklīgi. (No zāles dep. I.Viņķeles starpsaucieni.) Mēs visi runājam ar žurnālistiem kuluāros, un kāda ir reakcija? Tā ir normāla reakcija, kas balstās uz veselo saprātu. Nu, šādi veidi, kā cīnīties pret korupciju, vienkārši diskreditē pašu cīņu pret korupciju. Jo, piedodiet, kāpēc visi žurnālisti uzzināja par šo kratīšanu jau krietni vairāk nekā mēs, ja patiešām regulējums paredz... tiesiskais regulējums paredz, ka mums ir jādod piekrišana? Jā, patiešām mums ir profesionāli korupcijas apkarotāji, un tad pirmām kārtām viņiem vajadzēja parūpēties par to, lai novērstu informācijas noplūdi. No kurienes žurnālisti par to uzzināja, piedodiet? Mēs uzzinājām par to vēlāk. Tātad tikai paši korupcijas apkarotāji varēja nopludināt šo informāciju. Tātad, ja mēs patiešām gribam, lai mūs uztvertu nopietni... nu, es domāju, es tiešām esmu ļoti smagā situācijā... es uzskatu, ka patiešām jādod visas iespējas mūsu tiesībsargājošajām iestādēm cīnīties pret visa veida noziedzību, īpaši pret korupciju, bet tādā veidā... Nu, kas tā ir par cīņu, piedodiet? Tas viss patiešām izskatās smieklīgi, un, ja mēs nopietni domājam, ka tagad, atbalstot šo pieprasījumu, mēs pacelsim Saeimas reputāciju, es domāju, ka situācija ir pilnīgi pretēja. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Šeit ir runa ne vien par Šlesera kunga reputāciju un, kā Bērziņa kungs teica, par iespējamiem pāridarījumiem un nodarījumiem vienas personas godam, šeit ir runa arī par Saeimas reputāciju. To diemžēl kratīšanas, izdošanas pretinieki ne ar pušplēstu vārdu nav pieminējuši. Tieši Saeimas prestižs, tieši reputācija, vēlētāju uzticēšanās, ticība, ka mēs spējam nevis atražot gadiem ilgi sakāmvārdu, ka vārna vārnai acīs neknābj... un tā tālāk... tieši tas būtu viens no motīviem, kā dēļ mums šodien būtu jāatļauj veikt šo nepatīkamo procedūru Šlesera kunga dzīvesvietā - ar labu cerību, ka tā nesniegs apliecinājumus un Šlesera kunga nevainība tiks agrāk vai vēlāk pierādīta. Bērziņa kungs, vēl es gribēju teikt: ja jums ir tik ārkārtīgi smagi apvainojumi tiesībsargājošajām institūcijām - vienalga, ko jūs ar to domājat, vai KNAB, kas ir lamuvārds Latvijas Saeimā -, īstenībā tad jums būtu nevis tas jāpublisko no tribīnes, bet jāvēršas Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu kā godavīram, nevis jāceļ apmelojumi un neslava tiesībsargājošajām organizācijām. Es aicinu tomēr saņemt dūšu un nobalsot „par”, un stiprināt Saeimas reputāciju vēlētāju acīs. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq14 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Manuprāt, šis balsojums mums tiešām parādīs, kurš šodien uzticas mūsu tiesībsargājošajām institūcijām, bet kurš kategoriski iebilst pret manipulāciju ar to varu, kas tiesībsargājošajām institūcijām saskaņā ar likumu ir dota. Godājamie kolēģi! Man negribas atkārtot to, ko teica Zalāna kungs, bet es tomēr, tā teikt, tam iziešu cauri. Tāda veida operatīvā darbība kā kratīšana ir pati par sevi saprotama lieta, un tai ir jēga tikai tad, ja tā ir negaidīta, ja cilvēks tai nav sagatavojies, ja ir tiešām kaut kādas reālas cerības sameklēt tur kādus neapgāžamus, pārliecinošus pierādījumus tām vai citām darbībām. Godājamie kolēģi! Ja kratīšana tiek izziņota divas diennaktis pirms tam, kad par to lems Saeima, tiek izziņota presē, tad ir jautājums - kādas un cik lielas cerības ir kaut ko tur atrast, pat ja tur būtu ko meklēt?! Godājamie kolēģi! Tas diemžēl izskatās pēc manipulācijas ar Saeimas un likuma doto varu, un tas izskatās pēc tādas vēlēšanās iespējami smagi ievainot konkrēto personu, pret kuru tiek vērsta šī kratīšana, un pie viena nodarīt arī kaitējumu viņa ģimenes locekļiem. Kolēģi, jūs zināt, ka pirms nedēļas Inese Šlesere dzemdēja četrus kilogramus 70 gramus smagu puiku, 57 centimetrus garu, un jūs zināt arī to, ka vakar Ainārs Šlesers gan savu sievu, gan puiku atveda mājās. Tagad, es domāju, šī situācija... šīs situācijas autori faktiski ir ieplānojuši acīmredzot vēl izdarīt kādu smagu ievainojumu un kādu traumu Aināra Šlesera ģimenei, viņa sievai, kura pagaidām ir nolikusi mandātu... mūsu kolēģei, kura pagaidām ir nolikusi mandātu un kuras vietā pagaidām es esmu Saeimā, un tāpat nodarīt maksimāli lielu publisku ļaunumu. Godājamie kolēģi! Es neiebilstu pret tiesībsargājošo institūciju tiesībām izdarīt visas nepieciešamās darbības, taču es kategoriski iebilstu pret manipulāciju ar varu... pret manipulāciju ar varu pretēji likuma burtam un garam. Es aicinu balsot „pret”. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq12 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Neapšaubāmi, šis balsojums mums visiem nav patīkams, jo balsot pret savu kolēģi jebkurā gadījumā nav patīkami, un tā tas nu ir. Taču, ja mēs runājam par lietas būtību, tad šeit ir tiesībsargājošo iestāžu informācija un procesa virzītāju iesniegums. Tātad normālā situācija ir tāda, ka mums ir jāuzticas šim iesniegumam un tā jābalso. Tā ir tā normālā situācija. Ja mēs gribam lemt citādi, tad mums ir jābūt ļoti nopietniem argumentiem, ka šis iesniegums ir politiski motivēts vai ka tam pamatā ir kādi citi apstākļi - ieinteresētība un tamlīdzīgi. Šādas argumentācijas līdz šim nav bijis. Un tas arī ir tas iemesls, kā dēļ es atbalstīšu un arī nacionālā apvienība atbalstīs šo Saeimas lēmuma projektu. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq10 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es domāju, ka Saeimai nav jāizmeklē lietas apstākļi, bet jāļauj to darīt profesionāļiem. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Vai ir profesionāļi?”) Mums nav iemesla domāt, ka valsts tiesībsargājošās institūcijas ceļ nepamatotas apsūdzības. Tuvojošos prezidenta vēlēšanu dēļ nedrīkst apturēt kriminālprocesuālu darbību. (No zāles: „Ak tad tā?!”) Politiski iegansti vienmēr būs atrodami - pirms vēlēšanām nedrīkst, pēc vēlēšanām nedrīkst, jo iznākums neapmierinās vienus vai otrus. Līdz ar to nekad nedrīkst, jo vienmēr var atrast politisku ieganstu. Ja Šlesera kungs jūtas nevainīgs, viņam un PLL tieši jāmudina balsot un piekrist veikt kratīšanu. Nav ko slēpt! Lai tiesībsargājošās institūcijas dara savu darbu un mēs tajā nejaucamies. Es aicinu balsot „par”. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Balsosim par nošaušanu uzreiz??”)".
- 2011_05_26_a-seq8 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Es nezinu, kā jūs, bet es, atšķirībā no Šadurska kunga, neesmu dzirdējis Šlesera kungu sakām nevienu vārdu par politisku provokāciju vai kaut ko tamlīdzīgu. Tā ka droši vien, ja Šadurska kungs tā saka, viņš varētu norādīt avotu, kur viņš kaut ko tādu ir dzirdējis. Ja mēs runājam par katra personīgo motivāciju, protams, jūs katrs balsosiet, kā jums liek sirdsapziņa vai kā jūs domājat šajā konkrētajā brīdī, tieši šodien, šajā stundā, minūtē un sekundē. Es pateikšu par to, kāpēc es balsošu „pret”. Es domāju - un ne tikai es, jebkurš saprātīgs cilvēks -, ka katrai izziņas un izmeklēšanas darbībai ir pilnīgi konkrēta jēga - funkcionāla un citāda jēga. Un kratīšanai kā tādai, kā mēs zinām, viens no blakuselementiem, kas nodrošina šā procesa jēgu, ir pārsteiguma moments, ko atzīst arī pats prokurors. Un prokurors te plašsaziņas līdzekļos ir teicis, kā teikts... kā Lejas kungs atzina, ka kratīšanas svarīgs elements ir pārsteigums, kas šoreiz izpaliks, tomēr ir būtiski, lai visa procedūra būtu izieta. Tātad tie, kas balsos „par”, balsos tikai par to, lai būtu izieta procedūra, nevis lai šis KNAB, tiesas un Prokuratūras lēmums kaut kādā veidā sasniegtu to mērķi, kādēļ tas vispār ir pieņemts. Un es domāju, ka šīs kratīšanas patiesā jēga ir zudusi. Visa vakardienas un šodienas pasākuma jēga ir publisks sods. Un, vainīgs vai nevainīgs, Ainārs Šlesers jau publiski ir sodīts. Un tā diemžēl ir Latvijas tiesiskās sistēmas problēma, ka vispirms publiski tiek izziņotas daudzas lietas un pēc tam tiek noskaidroti fakti. Mans uzskats ir tāds: ja Prokuratūra uzskata, ja Prokuratūrai ir gandrīz vai simtprocentīga pārliecība, ka Ainārs Šlesers ir vainīgs un viņiem par to ir fakti, pierādījumi un tā tālāk, lai viņi nāk uz Saeimu tādā kārtībā, kā to paredz Kārtības rullis, jo tiešām tur no rīta komisijā bija visādas nesaprašanās, vai Kārtības ruļļa pants ir ievērots vai nav ievērots. Lai nāk tādā kārtībā, kā to paredz Kārtības rullis, un prasa Aināru Šleseru izdot kriminālvajāšanai ar pilnu pamatojumu un visu pārējo, kas tai lietai piederas. Un ar to motivāciju, kas lietai piederas. Es uzskatu, ka Saeima vai tie deputāti, kuri atbalstīs šo konkrēto lēmumu, pēc būtības atbalstīs bezjēdzību. Tā kā es bezjēdzības neatbalstu, es šo lēmumu neatbalstīšu.".
- 2011_05_26_a-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs visi esam saņēmuši KNAB vēstuli (Starpsauciens: „Kurā vietā?!” „Prezidijā!”), un tajā ir minēts, ka procesa virzītāja rīcībā ir iegūti pierādījumi par virkni pretlikumīgu darbību. Šlesera kungs šeit savā uzrunā mazliet minēja par to, ka viņam nekas nepieder ostā, un tamlīdzīgas lietas. Mēs šeit neesam, lai spriestu tiesu. Mēs šeit nepieņemam lēmumu, vai taisnība ir Šlesera kungam vai procesa virzītājiem. Visas šīs lietas, protams, izlems tikai tiesa, kad tā notiks. Mūsu uzdevums ir ļaut izziņas iestādei veikt savu darbu un saprast, vai šie iesniegumi ir politiski motivēti vai nav, vai izziņas izdarītājam ir iemesls veikt procesuālās darbības vai nav. Kolēģi! Es neesmu dzirdējis nevienu kriminālprocesu pret politiķi, kurā politiķis neteiktu, ka tas ir politiski motivēts un ka tā ir politiska provokācija. Man šķiet, ka šāda gadījuma Latvijā nav bijis un arī šis droši vien nav izņēmums. Un tās droši vien ir personas likumīgās tiesības... personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, likumīgās tiesības - censties pārliecināt sabiedrisko domu par savu nevainību. Tā ka no šā viedokļa es negribu vērtēt nekādā veidā Šlesera kunga izteikumus, bet, iepazīstoties ar šiem dokumentiem, ar KNAB vēstuli, man radās pārliecība, ka šā iesnieguma motivācija tiešām ir mērķis objektīvi izdarīt izziņu un iegūt apstiprinājumu vai neiegūt apstiprinājumu tiem pierādījumiem, kas jau KNAB rīcībā ir. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq4 spokenText "Augsti godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Šodien Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija tiešām divas reizes bija sanākusi, lai skatītu šo jautājumu. Un jau pašā sēdes sākumā es teicu, ka es gribētu saprast to juridisko procesu, kā pareizi būtu jāvirzās. Un tad notika diezgan tādas karstas debates par juridisko procedūru, vai viss notiek pareizi, un, protams, tās vēstules, kas nāk no... tātad lēmumā no Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas un no KNAB - tur informācija atšķiras. Protams, pēc kura dokumenta īsti strādāt, bija grūti saprast, bet kopumā jāņem šie abi dokumenti kopā. Plus bija nepieciešams arī saprast, kurš tad virza šo konkrēto jautājumu - pieprasījumu, un šodien tas ir KNAB, lai gan pēc būtības likumdošanā ir noteikts, ka tam būtu jābūt ja ne ģenerālprokuroram, tad Prokuratūrai no savas puses. Un tieši tāpēc notika debates, un visdrīzāk šis bija tas juridiskais iemesls, kāpēc komisija kopumā neatbalstīja... atturoties... šā lēmuma būtību. Bet es no savas puses vēlos pateikt to, ko es gribētu pateikt. Es iepazinies esmu ar šiem materiāliem, un ir jāsaka, ka tajās lietās, par ko šeit tiek runāts, daudz kas tiek lielā mērā iezīmēts varbūtības formā, kas patiesībā neatbilst būtībai un reālajai situācijai. Gribu tikai nosaukt dažus piemērus. Konkrētajā pārmetumā ir teikts, ka Aināram Šleseram pieder virkne uzņēmumu Rīgas ostā. Es šodien jums skaidri varu pateikt, liekot roku uz sirds, - man nepieder neviens uzņēmums un nekad nav piederējis! Ja šāds apgalvojums ir šajā dokumentā, tad tas nav patiess. Tālāk. Viens no jautājumiem, kas skar Aivaru Lembergu, kurš it kā savā laikā, 2010.gada nogalē, gribējis ietekmēt Andra Amerika apstiprināšanu un it kā pieprasījis kaut ko par to, lai viens deputāts... es atvainojos, valdes loceklis, balsotu. Ir jāapzinās tas, ka viens cilvēks nekādu lēmumu nevar pieņemt. Lai pieņemtu lēmumu un ieceltu jaunu valdes priekšsēdētāju, ir jābalso vairākumam, vismaz pieciem. Gribu informēt, ka par Andri Ameriku balsoja seši cilvēki, divi atturējās, un divi no tiem, kas balsoja, pārstāvēja arī valdību, četri - Rīgas domi. Tā ka viena balss neko neietekmē. Līdz ar to runāt par to, cik vērtīga ir viena balss, šeit nav pamata, jo absolūtais vairākums balsoja. Tālāk. Mēs runājam par piemēru, ka it kā, būdams vicemērs, es ietekmēju procesus airBaltic saistībā ar reklāmu, kas it kā bija domāta LPP/LC partijas reklamēšanai. Es varu pateikt skaidri: mēs neesam nekādas naudas saņēmuši, lai reklamētu priekšvēlēšanu aktivitātes, no airBaltic. Bet tas ir tas, kas šeit ir rakstīts. Un, redziet, ir jāapzinās, ka juridiski nemaz nav iespējams Rīgas vicemēram dot kaut kādus norādījumus valstij un privātiem piederošai kompānijai. Tālāk. Vēl viens no momentiem, kas šeit ir izklāstīts, - ka it kā šādi lēmumi... ka kaut kādas fiktīvas lietas ir veiktas. Godājamie kolēģi, es nevaru par šīm lietām atbildēt, jo šī informācija ir gana skopa. Mana pozīcija šodien ir sekojoša: protams, Saeimai ir jāpieņem lēmums, kā jūs uzskatāt, - vai kratīšana vajadzīga vai nav vajadzīga. Es šodien nebalsošu, tas ir jūsu lēmums, bet vienu lietu es varu pateikt: ja šis process būtu noticis vienu nedēļu vēlāk, tad, kad būtu ievēlēts Valsts prezidents, tad, protams, jebkāda politiskā nokrāsa šim jautājumam tiktu noņemta. Šodien jautājumi, kas skar dažādas tēmas, salikti kopā, protams, zināmā mērā man rada bažas, ka tā ir sava veida lieta, saistīta ar politiku. Bet, kā jau es teicu, jums pašiem jāizdara izvēle, kā jārīkojas. Ja jūs pieņemsiet lēmumu, - lūdzu, lai nāk un krata! Man nav ko slēpt. Bet ir jāņem vērā viena lieta: šis dokuments diemžēl neatspoguļo reālo situāciju, un es varu pateikt to, ka es nepiekrītu tiem faktiem, kas šeit ir minēti. Un, ja Saeima grib lemt par kāda deputāta sodīšanu, tad, man šķiet, būtu jāsaņem pietiekoša informācija, lai saprastu, kādi ir fakti un kādi nav. Tā ka, godājamie kolēģi, es paļaujos uz to, ka jūs pieņemsiet pareizu lēmumu. Paldies.".
- 2011_05_26_a-seq3 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_05_19-seq167 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_05_05-seq53 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_04_14-seq394 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_04_14-seq376 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_04_14-seq360 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_04_14-seq234 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_03_17-seq78 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2010_12_16_a-2-seq842 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2010_12_16_a-2-seq630 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2010_12_16_a-2-seq466 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Aināram Šleseram.".
- 2011_05_26_a-seq2 spokenText "Cienījamie kolēģi deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija saņēma un savā 26.maija sēdē izskatīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja iesniegumu ar lūgumu piekrist kratīšanas izdarīšanai 10.Saeimas deputāta Aināra Šlesera faktiskajā un deklarētajā dzīvesvietā. Komisija saņēma ģenerālprokurora iesniegumu un savā sēdē uzklausīja Ģenerālprokuratūras pārstāvi, kā arī komisija uzklausīja 10.Saeimas deputātu Aināru Šleseru. Komisija sagatavoja Saeimas lēmuma projektu par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 10.Saeimas deputāta Aināra Šlesera faktiskajā un deklarētajā dzīvesvietā, kuras norādītas Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas 2011.gada 24.maija lēmumos kriminālprocesā Nr.16870000911. Komisijā, balsojot par minēto lēmuma projektu, balsis sadalījās šādi: 2 - „par”, 3 - „atturas”.".
- 2011_05_26_a-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā mums ir viens jautājums - lēmuma projekts „Par piekrišanu kratīšanas izdarīšanai 10.Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās”. Lūdzu, ieņemiet vietas un, lūdzu, pārtrauciet sarunāties! Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2011_05_26-seq323 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 26.maija sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2011_05_26-seq322 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies trīs frakcijas „Vienotība” deputāti: Andis Caunītis... Ir zālē. Ojārs Ēriks Kalniņš... Ir zālē. Imants Viesturs Lieģis.".
- 2011_05_26-seq321 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Paldies. Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 notiks jautājumu un atbilžu sēde, jo uz deputātu Parādnieka, Cilinska, Laizānes, Dombravas un Lāča jautājumu ārlietu ministram Ģirtam Valdim Kristovskim „Par bēgļu iespējamo uzņemšanu Latvijā” saņemtā rakstiskā atbilde deputātus neapmierina. Tātad ministrs šodien pulksten 17.00 ieradīsies, lai atbildi sniegtu arī mutiski. Reģistrācijas rezultātu nolasīšanai vārds Saeimas sekretāra biedram Dzintaram Rasnačam. Lūdzu!".
- 2011_05_26-seq320 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Šodien ir 20.gadadiena, kopš arī Gruzija ir ieguvusi neatkarību, un tāpēc mēs aicinām visus Latvijas parlamenta un Gruzijas parlamenta sadarbības grupas dalībniekus Ārlietu komisijas zālē uz nelielu sapulcīti. Paldies.".
- 2011_05_26-seq319 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_01_13-seq143 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2010_04_29-seq77 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2009_02_04_a-seq62 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2007_10_24_a-seq75 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2006_11_23-seq66 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2006_06_22-seq112 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2006_05_25-seq51 spokenText "Vārds deputātam Dzintaram Zaķim.".
- 2011_05_26-seq318 spokenText "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde pulksten 12.30.".
- 2011_05_26-seq316 spokenText "Cienījamie Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas locekļi! Mēs turpināsim mūsu sēdi pulksten 11.45 komisijas telpās.".
- 2011_05_26-seq315 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.novembrim”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Līdz ar to visi šīsdienas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Pirms mēs reģistrējamies, noklausīsimies paziņojumus. Vārds deputātam Vitālijam Orlovam.".
- 2011_05_26-seq314 spokenText "Paldies. Komisijas vārdā varu apliecināt, ka tiešām lūdzam pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 1.novembrim. Lūdzu atbalstīt.".
- 2011_05_26-seq313 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs. Paldies. Un pēdējais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Augstākās izglītības likums” (Nr.61/Lp10) otrajam lasījumam līdz 2011.gada 1.novembrim”. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
- 2011_05_26-seq312 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 6.jūnijs.".
- 2011_05_26-seq311 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_05_26-seq310 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Mēģinu kartiņu ievietot... Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 24.maija sēdē izskatīja dokumentu Nr.355Lp/10 - likumprojektu „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli”” un pieņēma lēmumu to atbalstīt pirmajam lasījumam. Likumprojektā iekļauti pieci galvenie bloki. Pirmais. Ir paplašināts atbrīvojuma apmērs no PVN Valsts pasu dienesta sniegtajiem pasta pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas Savienības tiesas nolēmumu attiecībā uz PVN direktīvas 132.pantu. Otrais bloks. Ir paredzēta iespēja zvejniecības uzņēmumiem piemērot tā saukto kases principu - maksāt PVN valsts budžetā pēc samaksas saņemšanas par piegādāto produkciju. Trešais. Nebūtiski modificēta PVN atskaišu kārtība kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem. Ceturtais. Noteikta reversā, apgrieztā, PVN piemērošanas kārtība, kad par metāllūžņu piegādi un ar to saistītiem pakalpojumiem PVN maksā pakalpojumu saņēmējs, nevis sniedzējs. Piektais. Ir noteikta reversā, apgrieztā, PVN piemērošanas kārtība būvniecības pakalpojumiem attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2011.gada 1.jūliju. Savukārt būvniecības pakalpojumiem, ko saņem valsts vai pašvaldību iestādes, šādu kārtību piemēro attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti, sākot ar 2012.gada 1.jūliju, jo vēl ir nepieciešams saņemt Eiropas Komisijas atļauju. Latvijai piemērota atkāpe no PVN direktīvām, lai tās varētu attiecināt uz publiskajām personām. Likumprojektu izstrādāja Ministru kabinets sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām ar mērķi nodrošināt godīgu konkurenci, it īpaši būvniecības sektorā, un izskaust krāpnieciskās shēmas. Komisijas sēdē tika izvērstas diskusijas par iespējamām likumprojekta nepilnībām, jo īpaši par paredzēto grozījumu spēkā stāšanās laiku. Grozījumi ir būtiski un prasa rūpīgu apspriešanu, precizējumus un papildinājumus, tāpēc īsais laika periods, kas tika atvēlēts, lai grozījumi stātos spēkā likumprojektā paredzētajā laikā, šā gada 1.jūlijā, ir nepietiekams. Komisijas sēdē tika provizoriski nolemts, ka spēkā stāšanās laiks sadaļām, kas attiecas uz pasta pakalpojumiem, zvejniecības uzņēmumiem un metāllūžņu piegādi, varētu būt 1.oktobris, savukārt būvniecības pakalpojumiem - 2012.gada 1.janvāris. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_26-seq309 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli””, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2011_05_26-seq308 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta otrajam lasījumam - 1.jūnijs.".
- 2011_05_26-seq307 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 94, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_05_26-seq306 spokenText "Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā” paredz precizēt minētā likuma darbības jomu. Minētais likums nosaka amatpersonu dienesta gaitu, un likumprojekts paredz izslēgt no likuma nosacījumu, ka vidējās izpeļņas aprēķināšana amatpersonām veicama saskaņā ar Darba likumu, kā arī paredz iestādes vadītāja iecelšanu amatā uz noteiktu termiņu. Tā ir pati lielākā novācija, ko paredz šis likumprojekts. Un ir noteikts, ka 3 mēnešus pirms termiņa beigām Ministru kabinets pēc iekšlietu ministra vai tieslietu ministra ieteikuma pieņem lēmumu par termiņa pagarināšanu uz 5 gadiem vai lēmumu par iestādes vadītāja atbrīvošanu no amata. Ir paredzēts izslēgt Valsts policijas vadītāja amata kandidātam prasību pēc juridiskās izglītības, pieļaujot, ka var būt cita izglītība. Galvenais, lai būtu labas menedžera spējas! Ir paredzēts noteikt, ka uz Valsts policijas, Valsts robežsardzes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vadītāja amatu varēs kandidēt tikai amatpersonas no vecāko vai augstāko virsnieku sastāva, kurām ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuru izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par 10 gadiem. Ir paredzēts noteikt atvaļināto amatpersonu - virsnieku - tiesības valkāt svētku jeb parādes formas tērpu valsts svētku, atceres vai atzīmējamo dienu pasākumos, iestādes vai tās struktūrvienības pasākumos, kā arī citos pasākumos Latvijas Republikā vai ārvalstīs, kuros piedalās attiecīgās iestādes amatpersonas. Ir paredzēta iespēja atvaļināt no dienesta amatpersonu sakarā ar neatbilstību amatam, ja nav cita amata, ko amatpersonai attiecīgajā iestādē piedāvāt un kā prasībām amatpersona atbilst. Ir paredzēta iespēja pārcelt amatpersonu citā amatā sakarā ar neievēlēšanu atkārtoti pildīt akadēmiskā personāla amata pienākumus, kā arī iespēja atvaļināt no dienesta amatpersonu sakarā ar neievēlēšanu atkārtoti pildīt akadēmiskā personāla amata pienākumus, ja amatpersona nepiekrīt pārcelšanai citā amatā vai ja nav cita amata, ko amatpersonai attiecīgajā iestādē var piedāvāt un kā prasībām amatpersona atbilst. Ir paredzēts noteikt, ka aizliegums amatpersonu atvaļināt no dienesta tās pārejošas darbnespējas laikā neattiecas uz gadījumu, kad amatpersona atvaļināta no dienesta pēc pašas vēlēšanās vai sakarā ar iestādes likvidāciju, vai piemērojot disciplinārsodu - atvaļināšanu no dienesta. Ir paredzēts arī noteikt, ka amatpersonu sakarā ar amatpersonas amata likvidāciju vai amatpersonu skaita samazināšanu atļauts atvaļināt no dienesta pie šādiem apstākļiem: ja attiecīgajā iestādē nav cita amata, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām amatpersona atbilst, vai ja attiecīgajā iestādē ir cits amats, kuru amatpersonai piedāvāt un kura prasībām amatpersona atbilst, bet amatpersona piedāvātajam amatam attiecīgajā iestādē nepiekrīt. Ir paredzēts svītrot no Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma nosacījumu, ka, ja amatpersona pirms atvaļināšanas no dienesta nav izmantojusi ikgadējo atvaļinājumu, tai piešķir atvaļinājuma pabalstu proporcionāli nodienētajam laikam, jo tas ir pretrunā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija 25.maija sēdē apsprieda šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstīja. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2011_05_26-seq305 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 31.maijs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā”, pirmais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Aleksejs Loskutovs.".
- 2011_05_26-seq304 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.".
- 2011_05_26-seq300 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.".
- 2010_05_20-seq566 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 31.maijs.".
- 2011_05_26-seq303 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2011_05_26-seq302 spokenText "Tātad nākamais ir likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” (dokuments Nr.339). Juridiskā komisija to izskatīja un atbalstīja pirmajam lasījumam. Likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” izstrādāts, lai nodrošinātu kriminālsodu politikas koncepcijā ietvertā risinājuma - „policijas kontrole” aizstāšanu ar jaunu kriminālsodu „probācijas uzraudzība” - izpildi. Un tas ir saistīts ar jau iepriekšējā likumprojektā minētajiem grozījumiem Valsts probācijas dienesta likumā un grozījumiem Latvijas Sodu izpildes kodeksā. Kriminālprocesa likumā pašreiz ir noteikts, ka prokurors var piemērot papildsodu - tiesību ierobežošanu -, kā arī ir paredzēta noteikta kārtība papildsoda - policijas kontroles - aizstāšanai vai atcelšanai. Ja Krimināllikums tiks papildināts ar jauno papildsoda veidu - probācijas uzraudzību -, tad Kriminālprocesa likumā nebūs noteikts, ka prokurors var piemērot papildsodu. Lai ieviestu šādu mehānismu, līdzīgu kā Kriminālprocesa likuma 644.pantā, ir paredzēta kārtība papildsoda - policijas kontroles - aizstāšanai vai atcelšanai. Kriminālprocesa likumā jāparedz arī kārtība papildsoda - probācijas uzraudzības - aizstāšanai. Juridiskā komisija likumprojektu ir atbalstījusi, un komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".