Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_06_09-seq124 spokenText "Jā, kolēģi, strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā” trešajā lasījumā. Komisijā kopumā ir saņemti 14 priekšlikumi. 1. - satiksmes ministra Ulda Auguļa priekšlikums, kurš ir precizējošs un komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq123 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Saeimas kārtības rullī” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 24, atturas - 4. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ceļu satiksmes likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_06_09-seq122 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Juridiskās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī” trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_06_09-seq120 spokenText "Un 4.priekšlikums ir deputāta Kabanova priekšlikums, kas paredz iepriekšējā lasījumā atbalstīto normu par deputāta nosūtīšanu uz valsts valodas prasmes pārbaudi noteikt... tātad šīs normas spēkā stāšanos noteikt līdz ar 11.Saeimas sanākšanu. Tā kā Kabanova kungs nebija Juridiskās komisijas sēdē un mums nebija zināmi viņa argumenti, tad komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq118 spokenText "Turpināsim skatīt likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”. 3.priekšlikums - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums - paredz, ka Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktajos gadījumos Saeimā izskatāmie lēmumu projekti nav uzskatāmi par patstāvīgajiem priekšlikumiem un ir izskatāmi vienā lasījumā. Juridiskā komisija minēto priekšlikumu ir atbalstījusi.".
- 2011_06_09-seq117 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 41, atturas - 30. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq116 spokenText "Ļoti cienījamā sēdes vadītāja! Godājamie kolēģi! Es nebiju domājis nākt runāt, taču Saeimas priekšsēdētāja un citi runātāji par šo dokumentu mani savā veidā provocēja nākt tribīnē. Godājamie kolēģi! Priekšlikums, par kuru mēs runājam, ir faktiski precizējošs. Tas pēc būtības neko nemaina. Tas vienīgi pasaka, ka arī tad, kad tiek skatīts budžets, pēc ziņojuma ir atklājamas debates par visu budžeta likumprojektu paketi kopumā. Bet balsošana notiek tāpat, kā bija noteikts esošajā redakcijā, - par katru likumprojektu atsevišķi. Esošajā redakcijā bija pateikts, ka tas var notikt, turpretim mēs sakām, ka šīm debatēm ir jānotiek. Un tā ir visa debašu būtība. Godājamie kolēģi! Manuprāt, nav īsti korekti atsaukties uz to, ka līdzšinējā, spēkā esošā, norma strādātu ārkārtīgi labi. Es, godājamie kolēģi, nebūšu liekvārdīgs, es vienkārši atgādināšu: šā gada 7.aprīlī, tad, kad notika balsojums par budžeta grozījumiem - un es jums nocitēšu Saeimas sēdes stenogrammu - notika sekojoša lieta. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs nāca un sāka runāt... Tagad citēju: „Kolēģi, izskatām likumprojektu „Grozījumi Azartspēļu un izložu likumā”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi šo likumprojektu un atbalstījusi pirmajam lasījumam. Šis likumprojekts ir nepieciešams, lai veiktu konsolidācijas pasākumus, grozījumiem likumā „Par valsts budžetu 2011.gadam” izpildītu 4.punktu.” No zāles deputāts Dz.Rasnačs: „Ko viņš dara?” Tālāk, godājamie kolēģi, runātājs saka: „Kolēģi, es atvainojos.” Un tad sēdes vadītāja, nu, tā teikt, pieslēdzas sarunai. Sēdes vadītāja saka... Es atkal citēju: „Es gribu atgādināt, ka saskaņā ar Kārtības rulli par visu budžeta paketi referē kopumā un par visu budžeta paketi pēc tam arī kopumā debatē.” Es citēju tālāk: „Un jābalso ir par katru likumprojektu atsevišķi.” Un es citēju vēl tālāk: „Tā ka, lūdzu, Reira kungs, ziņojiet par visu budžeta paketi kopumā!” Godājamie kolēģi! Šis ļoti konkrētais gadījums uzskatāmi parāda, ka Saeimas kārtības rullī ir nepieciešams skaidri, precīzi un viennozīmīgi pateikt, ka ir jāatklāj debates, ka ziņojumam ir jābūt par visu budžeta likumprojektu paketi, ka ir jāatklāj debates par visu paketi kopumā un pēc tam ir vienkārši normāli jānobalso par katru likumprojektu atsevišķi. Godājamie kolēģi! Aicinu tomēr atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq114 spokenText "Jā, kolēģi! Piekrītu tam, ka debates ir pats svarīgākais, kas atspoguļo mūsu darbu, un mūsu darba rezultāti, šādi debatējot, tiek saglabāti arī stenogrammās, lai pēc tam vēsturnieki varētu saprast, kāpēc mēs esam pieņēmuši to vai citu likumu. Ja pēc tam izraisītos kādi juridiska rakstura strīdi, tad būtu zināmi šie argumenti „par” un „pret”. Protams, iesniegt likumprojektu, lai risinātu konkrētu situāciju, arī ir ļoti labi, lai gan, manuprāt, jau mans kolēģis Daudze norādīja uz to, ka pirmām kārtām debates - tas ir nevis pienākums, bet tiesības, kuras var izmantot vai ne. Un tātad ir katram iespēja pieteikties un izmantot to. Savukārt par konkrēto likumprojektu es gribu teikt, ka tas nevis atrisinās šo problēmu, bet radīs Kārtības rullī juridiska rakstura problēmas, jo šis priekšlikums, kurš ir iesniegts par šo pantu, un pašreizējais Kārtības ruļļa regulējums nosaka izņēmumu. Kā jūs zināt, mēs debatējam par katru no likumprojektiem atsevišķi. Savukārt otrajā lasījumā mēs debatējam par konkrētiem priekšlikumiem, kā tas ir šobrīd. Šis ir Kārtības rullī speciāli sagatavots izņēmums, ka tajā gadījumā, kad tiek iesniegta budžeta pakete, nediskutē par katru no iesniegtajiem, cik nu to tur ir, 30 vai 90, likumprojektiem atsevišķi, bet noziņo par visu paketi un arī par atsevišķiem likumprojektiem, un deputāti piesakās runāt par visiem šiem likumprojektiem. Ja atbalst��ts tiks partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, tad šis izņēmums Kārtības rullī vairs nedarbosies, un tātad mums būs atkal... būs tas, ko jūs piedāvājat... tas izņem šo izņēmumu... izņem to no Kārtības ruļļa. Tātad tas nozīmētu, ka, lemjot par budžetu, būtu jādiskutē arī par katru no iesniegtajiem, pieņemsim, 90 likumprojektiem atsevišķi. Jo, kā jūs zināt, tā kārtība ir tāda - ir ziņojums, ir debates, un pēc tam ir balsojums par katru no likumprojektiem atsevišķi, un pats pēdējais ir balsojums par konkrēto budžeta likumprojektu. Tā ka es aicinu tiešām neatbalstīt šo priekšlikumu, pat ja ir ļoti labi šie mērķi, ar kuriem šis priekšlikums ir iesniegts. Tas diemžēl neatrisinās to problēmu, par kuru ir runa. Gluži pretēji - tas radīs citas problēmas! Es aicinu tiešām izmantot Kārtības ruļļa regulējumu, kurš ir pilnīgi pietiekams, lai visiem būtu iespēja savu viedokli no šīs tribīnes izteikt.".
- 2011_06_09-seq113 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2010_12_09_a-seq64 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2010_06_17-seq1283 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Solvitai Āboltiņai.".
- 2011_06_09-seq112 spokenText "Godātie kolēģi! Es tomēr gribētu iebilst iepriekšējam runātājam par to, ka kaut kas neatbilst Kārtības ruļļa garam. Kārtības rullī ir precīzi reglamentēts, kā strādā ar likumprojektiem Saeima. Un, kas attiecas uz budžetu un budžeta paketi, tad te ir īpašā kārtība. Tā ir īpaši arī izdalīta... īpašā veidā, kā ir uzturama budžeta virzība tālāk parlamentā. Mēs vienkārši vēlamies tehniski, bet precīzi noregulēt to, ka sēdes vadītājam ir jāpiesaka, ka tiek atklātas debates. Nebūs debatētāju? Protams, jautājums tajā brīdī arī slēdzas. Šeit es neredzu nekādiem iebildumiem kaut kādus leģitīmus pamatus, kaut kādu tādu, nu, argumentāciju, ka deputāti kaut ko ir palaiduši garām, ka viņiem būtu kaut kam īpaši jāseko līdz. Deputātiem vajadzētu, spriežot par budžetu, skaidri un ļoti precīzi būt pārliecinātiem par to, ka normālā, tradicionālā kārtība būtu tāda: atbildīgais referents ziņo... vēlams, protams, ka, runājot par budžetu, parasti... vienmēr zālē ir klāt finanšu ministrs vai Ministru prezidents, un viņiem, protams, vienmēr ir un vienmēr tiek ierādīta īpaša vieta, īpaša loma šajās debatēs... un šīs debates vienmēr ir kā tāds obligāts pieteikums. Šeit tiešām nav runa par pozīciju vai par opozīciju. Šis ir īpašais regulējums, un es aicinu īpašajā regulējumā ieviest nelielas korekcijas. Mūsu priekšlikums, es uzskatu, tikai cels Saeimas darba kvalitāti neatkarīgi no tā, kurš šodien ir pozīcijā vai opozīcijā. Bet budžets ir pats nozīmīgākais politiskais dokuments, kas parlamentā ir skatāms. Un būtu arī labi, ja šim pašam nozīmīgākajam politiskajam dokumentam īpašā kartība, kas jau ir paredzēta Saeimas kārtības rullī, tiktu arī vēl precizēta. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu pēc būtības.".
- 2011_06_09-seq110 spokenText "Godātie kolēģi! Zalāna kungam tiešām ir taisnība. Mums bija nopietna debate par šo (No zāles dep. S.Bendrāte: „Debates!”)... nopietnas debates par šo priekšlikumu, un es saprotu to labo gribu, kas bija ielikta šajā priekšlikumā, bet saprotiet, ka nevar nekādā veidā piespiest deputātu debatēt tad, kad viņš to negrib! Un šajā gadījumā jūsu redakcija, teiksim, faktiski uzliek par pienākumu kādam šajās debatēs piedalīties. Un tas, ka, runājot par budžeta grozījumiem vai par budžetu, deputāti, kuri turklāt strādā ne jau pirmo gadu vai pirmo dienu parlamentā, bet beigu beigās jau ir piedalījušies budžeta pieņemšanas procesā... turklāt šie bija tikai grozījumi... ka viņi nesaprot, ka debatēs ir jāpiesakās laikus... Tad nu es atvainojos, bet man ir tiešām jāpārmet no šīs tribīnes, ka dažiem mūsu kolēģiem ir tāds „kreisā pagrieziena” sindroms - nospiest pogu tajā brīdī, kad debates faktiski jau tiek slēgtas... Tad saprotiet, ka šis priekšlikums jau neatrisina to, ko jūs vēlaties atrisināt. Tajā pašā laikā neviens nevar ar varu piespiest kādu debatēt. Vienkārši šis priekšlikums neatbilst šobrīd Saeimas kārtības ruļļa garam un tai kārtībai, kāda šeit ir pastāvējusi, kopš Saeimas kārtības rullis vispār ir pieņemts. Un šis priekšlikums tika noraidīts tikai tāpēc, nevis tāpēc, ka kāds, teiksim, gribētu nostāties pret opozīcijas priekšlikumiem. Paldies.".
- 2011_06_09-seq108 spokenText "Godātie kolēģi! Man diemžēl nebija iespējams piedalīties tajās debatēs, kas notika Juridiskajā komisijā (es ceru, ka tādas bija, apspriežot šo mūsu priekšlikumu). Es atgādināšu, kā radās šis mūsu priekšlikums. Tad, kad mēs pavisam nesen skatījām budžeta grozījumus šim gadam, zālē radās zināms apmulsums, jo viena daļa deputātu, kuri bija gatavi piedalīties debatēs, pamanīja, ka viņi ir palaiduši garām iespēju debatēt par šo jautājumu, un tā tas izskatījās vairākām frakcijām, nevis tikai vienai vai divām. Līdz ar to mēs iesniedzām šo priekšlikumu, kas, mūsuprāt, pietiekami skaidri pasaka, kādā veidā šīs debates tiek atklātas, jo... Nu, Reira kunga pašlaik nav klāt, bet arī man liekas, ka viņš kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadītājs bija apmulsis, kurā brīdī viņš kaut ko ir pateicis tā, ka visi saprata, ka debates tā arī faktiski nesāksies. Mūsuprāt, šis priekšlikums vienkārši skaidri pasaka, ka šāda situācija parlamentā vairs neatkārtosies. Var būt, ka te nevajag uzsākt nekādu pozīcijas un opozīcijas cīņu, bet vajag atbalstīt mūsu priekšlikumu, lai šādas neskaidrības turpmāk vairs nerastos. Paldies.".
- 2011_06_09-seq107 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2011_04_14-seq305 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2011_03_10-seq35 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2011_01_20-seq13 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-2-seq909 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-2-seq868 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-2-seq584 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-2-seq516 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-2-seq496 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-2-seq275 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-2-seq55 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2010_12_16_a-1-seq177 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Edgaram Zalānam.".
- 2011_06_09-seq106 spokenText "2. ir partiju apvienības „Par Labu Latviju” frakcijas priekšlikums, kuru komisija nav atbalstījusi. (No zāles: „Kāpēc?”)".
- 2011_06_09-seq104 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījums Saeimas kārtības rullī”. Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. - deputātu Āboltiņas un Daudzes priekšlikums - paredz papildināt likuma 23.pantu, nosakot, ka ir iespējams noteikt kārtību, kādā tiek veikta Saeimas objektu aizsardzība vai apsardze. Šo priekšlikumu Saeimas Juridiskā komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_06_09-seq103 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Saeimas kārtības rullī”, trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_06_09-seq102 spokenText "Par likumprojektu „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu” nebija saņemts neviens priekšlikums. Ārlietu komisija atbalstīja šo likumprojektu otrajā lasījumā un aicina Saeimu atbalstīt to otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_06_09-seq101 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_06_09-seq100 spokenText "Un atbalstīts tika arī viss likumprojekts kopumā. Lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_06_09-seq98 spokenText "Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju ”. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu. Bija iesniegts viens juridiska rakstura priekšlikums no Juridiskā biroja, un tas tika atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq97 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Mītnes līgumu starp Latvijas Republikas valdību un Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādes biroju ”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Sergejs Mirskis.".
- 2011_06_09-seq96 spokenText "Augsti cienījamā sēdes vadītāja! Augsti godājamie kolēģi! Cienījamās kolēģes! Strādāsim ar grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā (reģistrācijas Nr.324/Lp10). Godājamie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Padomes 2008.gada 18.decembra regulas Nr.4/2009 piemērošanu un iestrādāšanu Latvijas tiesību aktos. Un tā būtība ir šāda: grozījumi likumprojektā paredz juridiskās palīdzības sniegšanu pārrobežas strīdos, skaidri un gaiši nosakot, kura institūcija Latvijā ir atbildīga par to un kurai būs jāsniedz šī juridiskā palīdzība. Un par tādu institūciju ir noteikta Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija. Godājamie kolēģi! Tāpat ar patiesu prieku es jums, šeit stāvēdams tribīnē, ziņoju, ka Juridiskā komisija, ļoti nopietni strādājot, ir papildinājusi un precizējusi to dokumentu sākotnējo redakciju, kurus mēs saņēmām no Ministru kabineta, un izdarījusi to tā, ka uz otro lasījumu nevienam no tiem nekādi grozījumi, priekšlikumi, papildinājumi nav iesniegti. (No zāles: „Kāpēc?”) Godājamie kolēģi! Aicinu jūs nobalsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!".
- 2011_06_09-seq95 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andris Bērziņš, kas ievēlēts no Rīgas.".
- 2011_06_09-seq94 spokenText "Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civilprocesa likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_06_09-seq92 spokenText "24. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq90 spokenText "23. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq88 spokenText "22. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq86 spokenText "21. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir saistīts jau ar vienu no iepriekšējiem priekšlikumiem tieši saistībā ar pieteikumu iesniegšanas kārtību tiesā, un šis Juridiskās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq84 spokenText "20. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq82 spokenText "19. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq80 spokenText "18. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq78 spokenText "17. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs attiecībā uz summām, uz kurām nevar vērst piedziņu. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq76 spokenText "16. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq74 spokenText "15. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq72 spokenText "14. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq70 spokenText "13. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir redakcionāla rakstura un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq68 spokenText "12. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs attiecībā uz izpilddokumentiem un komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq66 spokenText "11. - Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq64 spokenText "10. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq62 spokenText "9. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Tas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq60 spokenText "8. - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums. Arī tas ir redakcionāli precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq58 spokenText "7.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir precizējošs un ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq56 spokenText "6.priekšlikums paredz papildināt Civilprocesa likuma 128.pantu, nosakot... paplašinot to personu loku, kurām ir tiesības iesniegt prasības pieteikumu, un šajā gadījumā par šādu personu ir atzīstama Latvijas centrālā iestāde lietā par uzturlīdzekļu piedziņu. Šis ir Juridiskās komisijas priekšlikums, un tas komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq54 spokenText "5.priekšlikums ir Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, precizējošs, un ir komisijas atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq52 spokenText "4. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, arī tas ir precizējošs priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.".
- 2011_06_09-seq50 spokenText "3.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir arī precizējošs priekšlikums, un komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq48 spokenText "2.priekšlikums - Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikums, kas arī faktiski ir redakcionāla rakstura priekšlikums un ir Juridiskās komisijas atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq46 spokenText "Paldies. Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” (Nr.323/Lp10) ir saistīts ar iepriekš pieņemto likumprojektu. Tātad minētais likumprojekts pēc būtības precizē kārtību, kādā tiek izskatītas prasības par uzturlīdzekļu piedziņu. Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi kopumā 24 priekšlikumus. 1.priekšlikums - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir redakcionāla rakstura priekšlikums un komisijā ir atbalstīts.".
- 2011_06_09-seq45 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_06_09-seq43 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies.".
- 2011_06_09-seq40 spokenText "2.priekšlikums - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums, kas, protams, ir atbalstīts. Precizēta redakcija, saskaņojot ar likumprojektā „Grozījumi Civilprocesa likumā” lietoto terminoloģiju.".
- 2011_06_09-seq38 spokenText "Komisijas lēmums - atbalstīt.".
- 2011_06_09-seq37 spokenText "Un komisijas lēmums?".
- 1996_02_15-seq1028 spokenText "Un komisijas lēmums?".
- 2011_06_09-seq36 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādāsim ar likumprojektu „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”. Likumprojektu izskatīsim otrajā, galīgajā, lasījumā. Dokuments Nr.1042. Iesniegti divi priekšlikumi. 1.priekšlikums - no Saeimas Juridiskā biroja. Redakcionāls precizējums.".
- 2011_06_09-seq35 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Dace Reinika.".
- 2011_06_09-seq34 spokenText "Paldies. Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja zemkopības ministra Jāņa Dūklava lūgumu apstiprināt Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesas tiesnesi Valdi Vazdiķi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Valdi Vazdiķi, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_06_09-seq33 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Atgādinu, ka balsojums ir aizklāts. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - nav, atturas - 1. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Valda Vazdiķa apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_06_09-seq32 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Saeimas Juridiskā komisija ir saņēmusi tieslietu ministra vietas izpildītāja zemkopības ministra Jāņa Dūklava lūgumu apstiprināt administratīvās rajona tiesas tiesnesi Līgu Hāzenfusi rajona (pilsētas) tiesas tiesneša amatā bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Juridiskā komisija ir uzklausījusi Līgu Hāzenfusi, iepazinusies ar lēmuma projektam pievienotajiem dokumentiem un aizklātā balsojumā nolēmusi atbalstīt minēto lēmuma projektu. Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt lēmuma projektu „Par Līgas Hāzenfuses apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”.".
- 2011_06_09-seq31 spokenText "Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 21.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 8.jūlija ārkārtas sēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Lēmuma projekts „Par Līgas Hāzenfuses apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2011_06_09-seq30 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas datums - 21.jūnijs, un lūgums izskatīt ārkārtas sēdē 8.jūlijā.".
- 2011_06_09-seq29 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Valsts pārvaldes... (No zāles: „Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Gaida Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 20, atturas - 4. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ārlietu komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģijas galapatēriņa efektivitātes likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Dzintara Rasnača iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu laika posmā no šā gada 31.maija līdz 1.jūnijam. Atvaļinājums tika piešķirts, par ko jūs tiekat informēti. Paldies. Pirms mēs sākam izskatīt nākamo darba kārtības sadaļu, informēju jūs, ka mēs esam saņēmuši vēl divus iesniegumus ar lūgumu izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā tās izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Savukārt Saeimas Ārlietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas šīsdienas sēdes darba kārtībā un saskaņā ar Kārtības ruļļa 86.pantu izskatīt bez atkārtotas izskatīšanas komisijā pirmajā lasījumā šīs pašas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad nākamā darba kārtības sadaļa - „Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”. Likums „Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”, kuru atkārtotai izskatīšanai ir atgriezis Valsts prezidents. Kurš Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā noteiks priekšlikumu iesniegšanas datumu? Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Jānim Vucānam, lai noteiktu priekšlikumu iesniegšanas datumu caurlūkošanai atgrieztajam likumprojektam!".
- 2011_06_09-seq28 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Iepriekšējā balsojumā mēs atbalstījām to, ka noteicām, ka būtu jānosaka kārtība, kādā šī priekšvēlēšanu aģitācija notiek ārkārtas vēlēšanās. Un mēs gribētu samazināt naudas varu vai izmantojamos līdzekļus priekšvēlēšanu aģitācijai šajās vēlēšanās. Taču īstenībā jautājums ir daudz plašāks, un es domāju, ka mums ir šobrīd visas iespējas, ņemot vērā arī sabiedrības viedokli šajā sakarā, samazināt - un turklāt daudz būtiskāk samazināt! - naudas varu visu veidu vēlēšanās. Un tas ir tas, ko piedāvā nacionālā apvienība, proti, četrkārtīgi samazināt maksimāli pieļaujamo finansējumu Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, kā arī trīskārtīgi samazināt šo finansējumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Protams, tālāk vēl būtu nepieciešami zināmi ierobežojumi reklāmām elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, kā arī jāpāriet vēl daudz lielākā mērā uz valsts apmaksātām diskusijām šajos plašsaziņas līdzekļos, kas noteikti arī veicinātu šā nākamā deputātu sastāva kvalitāti. Bet es domāju, ka tieši šobrīd šī Saeima varētu principiāli pieņemt šādus grozījumus, un to arī piedāvā nacionālā apvienība. (No zāles: „Populisms!”) Paldies.".
- 2011_06_09-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Parādnieka, Rasnača, Gaida Bērziņa, Dzintara, Laizānes un Dombravas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „par”.".
- 2011_06_09-seq26 spokenText "Jā, protams, jā, tātad ir aicinājums atbalstīt.".
- 2011_06_09-seq25 spokenText "Mēs nodosim vispirms komisijai... Pēc tam ir komisijas lūgums izskatīt... bez atkārtotas izskatīšanas... Par to lemsim tad nākamajā sadaļā.".
- 2011_06_09-seq24 spokenText "(No zāles dep. A.Klementjevs: „Vēlēšanas nāk?”) Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godājamie kolēģi! Likumprojekta galvenā jēga ir šāda. Šobrīd ir tāds gadījums, kāds vēl nav bijis mūsu valsts vēsturē, un visticamāk, ka notiks šādas vēlēšanas, kaut gan Saeima vēl nav atlaista, bet mēs visi zinām, ka tas acīmredzot notiks, un tāpēc ir doma pārkārtot šo likumu, pirmkārt, tādēļ, lai noteiktu priekšvēlēšanu periodu precīzi un, otrkārt, lai noteiktu naudu, kas ir, iespējams, partijai ieguldīta priekšvēlēšanu laikā. Un naudu samazināt uz pusi ir komisijas priekšlikums šobrīd, un vēlams būtu virzīt šo projektu kā steidzamu, jo laika, es domāju, visi saprot, nav daudz. Un vai mēs... Kā tur ir? Vai mēs varam šodien pirmajā lasījumā...?".
- 2011_06_09-seq23 spokenText "Paldies. Neviens deputāts nav pieteicies runāt „pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Staņas, Reinikas, Reiznieces-Ozolas, Zīda un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 74, pret - nav, atturas - 4. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Enerģētikas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu aviācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Par Kopējās aviācijas telpas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Gruziju, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Vitauts Staņa pieteicies runāt „par”.".
- 2011_06_09-seq22 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās kolēģes, godājamie kolēģi! Pirmām kārtām, sākot šo runu, man mazliet ir bail no tā, ka tas tiks vērtēts kā populisms (No zāles starpsaucieni: „Jā, populisms! Populisms!”, „Nē - krāpšanās!”), un es aicinu koalīcijas partnerus tomēr padomāt par dziļāku jēgu šim priekšlikumam. Un ir tā. Pirmkārt, es uzskatu, ka mums kā deputātiem nav jābaidās no administratīvās atbildības, kaut gan saskarsme ar KNAB katrreiz nav tāda, kādu mēs domājam, jo dažreiz tas viss varbūt tiek vērtēts pārāk cieši pēc burta, nevis pēc būtības, bet es ļoti ticu vēl arī tam, ka to gaida mūsu tauta, lai mēs būtu gatavi atbildēt. Un, otrkārt, es ticu tam, ka nākamās Saeimas laikā nenotiks šādi „vingrinājumi”, kādi ir notikuši šīs Saeimas laikā, kad būtībā, kā es uzskatu, ir izpildīts pasūtījums Saeimas nomelnošanai. Es nesaukšu šeit, kas to ir pasūtījis, bet domāju, ka lielākā daļa no mums to zina... Es nevienu neapvainošu un neesmu gatavs nevienu apvainot, bet tāds nu ir mans uzskats. Bet es esmu varbūt arī mazliet naivs, jo vienmēr esmu ticējis godaprātam Latvijā un taisnīgumam, un vienādai atbildībai visiem, tāpēc, gribēdams, lai mūsu tauta saprot, ka mēs esam gatavi atbildēt... Protams, šāds grozījums Satversmē mūs arī radinās rūpīgāk pārlasīt likuma burtu, kas arī nav nesvarīgi. Tāpēc aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq21 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Urbanoviča, Agešina, Rubika, Zujeva, Fjodorova, Pimenova un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 1, atturas - 35. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Staņas, Reinikas, Reiznieces-Ozolas, Zīda un Seržanta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Vitauts Staņa.".
- 2011_06_09-seq20 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Mūsu priekšlikuma būtība ir vienkārša un nepārprotami saprotama - likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” izdarīt grozījumus, ka gadījumā, ja persona ir zaudējusi darbspēju, noteikt apdrošināšanas atlīdzības izmaksu proporcionāli darbspējas zaudējumam, bet ne mazāk kā 50 procentus no esošās... bet darba nespējas lapu nevis 80 procentu apmērā, kā ir tagad, bet izmaksā simtprocentīgi. Lūdzam atbalstīt mūsu likumprojektu.".
- 2011_06_09-seq19 spokenText "Paldies. „Par” neviens deputāts runāt nav pieteicies. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Invaliditātes likumā” nodotu Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 3, pret - 79, atturas - 2. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Urbanoviča, Agešina, Artūra Rubika, Zujeva, Fjodorova, Pimenova, Ribakova, Raimonda Rubika, Orlova un Cileviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Artūrs Rubiks. Lūdzu!".
- 2011_06_09-seq18 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts „Grozījums Invaliditātes likumā”. Šobrīd Invaliditātes likumā ir noteikts, ka personām ar dzirdes traucējumiem ir iespēja ar 1.septembri saņemt surdotulka pakalpojumu, lai viņas varētu mācīties skolās - tātad gan augstskolās, gan tehniskajās, profesionāli tehniskajās skolās. Bet finansiāla ierobežojuma dēļ diemžēl šis grozījums tika virzīts un šo pakalpojumu ieviešana tika pārcelta uz 2015.gada 1.septembri. Bet, strādājot Sociālo un darba lietu komisijā, sadarbībā ar Labklājības ministriju tomēr šī naudiņa šim pakalpojumam tika atrasta. Šī naudiņa gan nav liela, tie ir 20 000 latu šogad un 50 000 latu - nākamajā gadā. Runa ir par 50 personām, kuras grib sākt mācīties šā gada 1.septembrī. Tātad šī naudiņa tika atrasta un līdz ar to šobrīd tiek strādāts pie jauniem grozījumiem Invaliditātes likumā, kurā būs noteikta šī kārtība, kā personas ar dzirdes traucējumiem var saņemt šo pakalpojumu, kā arī tiks noteikts iespējamais pakalpojumu sniedzējs - tā būs Latvijas Nedzirdīgo savienība. Līdz ar to pašreizējie grozījumi nav nepieciešami. Es aicinu, balsojot „pret”, tos nenodot komisijai.".
- 2011_06_09-seq17 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis „par”, viens - „pret”. Lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Smiltēna, Zaķa, Rībenas, Čepānes un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 8. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Invaliditātes likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Māris Dzelzskalns pieteicies runāt „pret”. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Mārim Dzelskalnam!".
- 2011_06_09-seq16 spokenText "Godātie kolēģi! Es visādā ziņā droši vien varu piekrist visam tam, ko stāstīja kolēģe Čepānes kundze, bet tikai gribētu izvērst nedaudz to daļu, kur tika pieminēta Eiropas Savienība vai mums tuvākās kaimiņvalstis. Man ir līdzi vairāku valstu konstitūciju izraksts, un es varu ātri mēģināt to dažus punktus nocitēt. Francijas Republikas Konstitūcijas 26.pants: „Pret parlamenta locekli nevar uzsākt vajāšanu, viņu nevar arestēt, aizturēt, un tā tālāk. Šāda piekrišana nav vajadzīga, ja viņu notver pie paša nozieguma pastrādāšanas vai ir stājies spēkā notiesājošs spriedums.” Igaunijas Republikas Konstitūcijas 76.pants: „Valsts sapulces loceklis ir neaizskarams.” Lietuvas Republikas Konstitūcijas 74. un 75.pants. 74.pants paredz, ka Seima locekļa brīvības var ierobežot tikai... es tagad necitēju... var ierobežot tikai ar triju piektdaļu Seima deputātu piekrišanu. Krievijas Federācijas Konstitūcija, kurā... Droši vien ir pamats domāt par iespējām politiski vajāt, un droši vien valdošajam režīmam būtu bijis izdevīgi tās izņemt ārā... Arī Krievijas Federācija ir skaidri un precīzi ierakstījusi savas Konstitūcijas 98.pantā: viņus nevar aizturēt, apcietināt, pakļaut kratīšanai, izņemot aizturēšanu nozieguma vietā, un tā tālāk. Tas bija 98.pants. Polijas Republikas Konstitūcijas 105.pants. Man patīk 105.panta redakcija. Par to varētu varbūt kolēģi Čepānes kundzi aicināt arī domāt. 105.pantā ir paredzēts: ja deputāts dod savu piekrišanu saukšanai pie kriminālatbildības, tad nav jāpiemēro citi panti. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas ir kaut kas cits!”) To varētu attiecināt varbūt arī uz kratīšanu. (No zāles dep. I.Čepāne: „Nē!”) To varētu varbūt arī attiecināt uz piekrišanu kratīšanai. Vācijas Federatīvās Republikas Konstitūcijas 46.pants. Par deputāta indemnitāti un imunitāti. Atkal precīzi - par kriminālsodāmu darbību deputātu var saukt pie atbildības vai apcietināt tikai ar Bundestāga piekrišanu; izņēmums ir tad, ja viņš ir aizturēts nodarījuma izdarīšanas brīdī vai nākamās dienas laikā. Es gribēju tikai precizēt un pateikt, ka tas, uz ko jūs atsaucāties, - uz senajiem laikiem, karaļiem un šo anahronismu, kas labojams ārā... Var būt, ka var piekrist jums, ka kaut kas ir uzlabojams, bet es aicinu tad pieturēties pie tādas pieejas, kas paredz deputāta paša piekrišanu, ļaujot viņam aizsargāt savas tiesības, ja viņam rodas motivēts pamatojums, ka varbūt tur ir saskatāma politiska vajāšana. Es domāju, ka tādā gadījumā, ja šādā veidā būtu noregulēta Satversme un rastos deputātiem varbūt šādas potenciālas problēmas, lielākā daļa Saeimas deputātu droši vien brīvprātīgi paši atteiktos no šīs imunitātes sadaļas. Tā ka šo konkrēto likumprojektu, ko jūs esat iesnieguši un motivējuši ar aizvēsturiskiem laikiem, sākot no karaļiem, es aicinu noraidīt.".
- 2011_06_09-seq15 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt deputāts Andris Šķēle.".
- 2011_06_09-seq14 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Es patiešām varu piekrist tam, ka Satversmes grozīšana lielā steigā šīs Saeimas pilnvaru pēdējos mēnešos nav laba lieta. Pētot Satversmes pieņemšanas laika stenogrammas un pētot Satversmes grozīšanas stenogrammas, mēs varam būt liecinieki tam, cik ārkārtīgi rūpīgi deputāti, eksperti ir sprieduši par šīm problēmām, taču es šodien gribētu tomēr, lai jūs atbalstītu mūsu iesniegtos grozījumus Satversmē saistībā ar pēdējo nedēļu notikumiem. Ja arī jūs neatbalstāt, tad vismaz esiet tik laipni un uzklausiet, ko es gribu jums pastāstīt par tā saukto deputātu imunitāti. Proti, mēs ierosinām izslēgt no Satversmes normu, kas bez Saeimas piekrišanas aizliedz deputātu dzīvesvietās izdarīt kratīšanas. Vispirms par vēsturiskajām saknēm. Mūsdienās deputātu imunitāte ir saglabājusies kā vēsturiska tradīcija no laikiem, kad monarhi vajāja tautas priekšstāvjus. Tā bija karaļa dāvāta garantija, kas izpaudās kā kārtu priekšstāvjiem piešķirta privilēģija, kas bija nepieciešama deputātu uzdevumu sekmīgai un netraucētai pildīšanai. Neaizskaramības mērķis tajā laikā bija tikai viens - aizsargāt parlamenta deputātus no izpildvaras patvaļas, kura mēdza izrēķināties ar sev nevēlamiem politiskajiem oponentiem. Tātad toreiz neaizskaramībai bija ievērojama praktiska nozīme. Bet kā ir šodien? Kāda ir tendence Eiropā? Daudzās Eiropas valstīs ar stabilām demokrātijas tradīcijām deputātu neaizskaramības institūts ir izraisījis plašas sabiedriskās diskusijas. Jau 1925.gadā Kārlis Dišlers norādīja, ka (citēju) „tagadējās tiesiskās valstīs deputātu neaizskaramībai vairs nav tā racionālā pamata, kāds viņai bija agrāk, un šiem deputātiem būtu pilnīgi iespējams iztikt ar to personas neaizskaramību, ko tiesiskas valsts likumi piešķir katram pilsonim”. Citāta beigas. Līdz ar tiesu varu, neatkarības un cilvēku pamattiesību nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka šis konstitucionālo tiesību institūts bija nepieciešams 18.gadsimtā, bet 21.gadsimtā tam nav vairs vietas. Šā iemesla dēļ vairākas Eiropas valstis jau ir pārskatījušas savas konstitūcijas, veicot ļoti būtiskas izmaiņas neaizskaramības institūta reglamentācijā, to ievērojami sašaurinot. Savukārt, piemēram, Nīderlandē deputāta neaizskaramības institūta vispār nav. Kāda ir deputāta neaizskaramības jēga? Lēmums par deputāta izdošanu kratīšanai, kolēģi, ir parlamenta politiska izšķiršanās, jo ne Satversme, ne citi tiesību akti neparedz kritērijus, saskaņā ar kuriem Saeima lemj par deputāta neaizskaramības atņemšanu. Tāpēc tad, kad Ģenerālprokuratūra lūdza Saeimai lemt par kratīšanu deputāta Šlesera dzīvoklī, pilnīgi liekas bija deputātu runas par kolēģa vainu vai nevainīgumu, par viņa ģimenes pieaugumu, par bērna svaru un tamlīdzīgi. Deputāta imunitāte veido zināmu izņēmumu no nozīmīga konstitūcijas pamatprincipa, tas ir, no vienlīdzības principa. Lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama, tai ir jābūt pamatotai ar objektīvu nepieciešamību. Deputāta neaizskaramības attaisnojuma pamatā, kolēģi, ir tikai divi mērķi: pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētām vajāšanām un, otrkārt, nodrošināt pareizu un netraucētu parlamenta darbību. Mūsdienās kā galvenais neaizskaramības attaisnojums tiek atzīts otrais no minētajiem. Deputāta neaizskaramības ideja un mērķis ir nodrošināt parlamenta pareizu funkcionēšanu. Kolēģi! Kādā veidā kratīšana kāda deputāta vai dažu deputātu dzīvesvietās var traucēt parlamenta funkcionēšanu?! Arī Jānis Spurgalis Satversmes sapulcē 1921.gadā, debatējot par 28.pantu (tagad - 29.), parlamentārieša neaizskaramību skaidroja tieši ar mērķi nodrošināt parlamentam netraucētu darbību (citēju): „Negrib parlamenta locekli izņemt no apgrozības, negrib viņu atraut no viņa svarīgā darba visas tautas, visas valsts labā. Tas ir galvenais motīvs.” Citāta beigas. Nenoliedzami... Vai es drīkstu vienu minūti vēl? (No zāles: „Jā!”) Nenoliedzami, ka arī pats deputāts caur neaizskaramības institūtu bauda zināmas privilēģijas, taču tādas radīt nav šā institūta nolūks, bet gan tikai līdzeklis, kā nodrošināt parlamenta pienācīgu darbību. Citiem vārdiem runājot, imunitātes jēga sniedzas tikai tiktāl, ciktāl ir nepieciešams nodrošināt parlamenta kā varas institūcijas pienācīgu funkcionēšanu, kā arī deputāta kā šīs institūcijas locekļa pienācīgu mandāta izmantošanu. Pēdējā laikā deputātu imunitāte ir izpelnījusies tādus apzīmējumus Eiropā kā „anahroniska”, „pretēja moderno konstitucionālo tiesību principiem”, un tā tālāk. Tiek minēti pat tādi argumenti kā: ja likumdevēji nepakļaujas likumiem, kurus paši rada, tad tas grauj likuma varu un sistēmas demokrātisko pamatu. Mūsdienās ir jāpārskata konstitūciju struktūra, kas veidojās laikā, kad parlamenti cīnījās pret karaļa absolūtismu, kad nepakļāvīgos deputātus karaļa gvarde slodzīja cietumos uz nenoteiktu laiku, bet parlamentu padzina ar spēku. Un pēdējais. Godātie kolēģi! Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts. Mums nav iemesla neuzticēties ģenerālprokuroram, kas pēc nepamatotiem pārmetumiem no Saeimas deputātu puses tā sauktajā Šlesera kunga kratīšanas lietā saglabāja pašcieņu un neiesaistījās šajā provokācijā, bet gan argumentēti skaidroja notiekošo. Paldies jums par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
- 2011_06_09-seq13 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām un šo vēlēšanu finansēšanas likums” nodotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 23, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Smiltēna, Zaķa, Rībenas, Čepānes un Bendrātes iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Deputāte Čepāne pieteikusies runāt „par”.".
- 2011_06_09-seq12 spokenText "Godātie kolēģi! Brīnumi nenotika. Bet nu esam nonākuši pie mūsu sagatavotā noslēdzošā likumprojekta saistībā ar tautas vēlētu prezidentu. Tas nosaka Valsts prezidenta vēlēšanu finansēšanas un aģitācijas kārtību. Pamatos tas ir veidots pēc analoģijas ar citiem likumiem, kas nosaka Saeimas, pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanu aģitāciju un finansēšanu, tāpēc pieskaršos tikai pašam būtiskākajam. Svarīgākais uzdevums - kā minimalizēt naudas varas ietekmi uz vēlēšanu rezultātiem un nodrošināt godīgu vēlēšanu norisi un atklātumu, izlīdzinot kandidātu ievēlēšanas iespējas. Ir kāds starptautiski vispāratzīts dokuments - „Venēcijas komisijas labās prakses kodekss vēlēšanu jautājumos” -, kura 2.sadaļas „Vienlīdzīgas vēlēšanu tiesības” 2.3.apakšsadaļā „Iespēju vienlīdzība” ir noteikts: „Saskaņā ar vārda brīvību būtu jāizveido tiesību normas, kuras nodrošinātu, ka visiem vēlēšanu dalībniekiem sakarā ar vēlēšanu kampaņu un aģitāciju ir vismaz minimāla pieeja privātajiem audiovizuālajiem medijiem.” Šis uzstādījums uzliek par pienākumu valstij izstrādāt tādas Vēlēšanu likuma normas, kas nodrošina kandidātiem daudzmaz līdzvērtīgas iespējas iepazīstināt ar savu programmu un redzējumu. Tā kā valsts pati par saviem līdzekļiem to nodrošināt nevar, tad panāksim, ka to nodrošina tie, kuriem šādas iespējas ir, - paši Valsts prezidenta amata kandidāti jeb, precīzāk sakot, tie, kas naudu ievēlēšanas mērķim nežēlos. Ieviešot tādu kā sava veida progresīvo atbalsta nodokli, katrs kandidāts var savai personīgajai kampaņai izlietot tikai 50 procentus no saziedotās naudas, otru pusi vienādās daļās sadalot pārējiem kandidātiem un, protams, arī saņemot no pārējiem kandidātiem tādā pašā veidā pārdalīto finansējumu. Kā šī realizācija noteikta šajā likumprojektā? Valsts prezidenta amata kandidātu virzītāji - vismaz 10 tūkstoši vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputāti - kopā ar izvirzāmo kandidātu veido vēlēšanu apvienības ar īpašu nodibinājuma kontu, kurā konkrētais kandidāts saņem ziedojumus no saviem atbalstītājiem priekšvēlēšanu kampaņai. No šiem līdzekļiem 50 procenti tiek skaitīti īpašā izlīdzinājuma fondā, ko pārrauga KNAB atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, un šie līdzekļi tiek vienlīdzīgās daļās sadalīti pārējiem Valsts prezidenta amata kandidātiem. Modelēsim situāciju! Pieņemsim, ir trīs amata kandidāti. Pirmajam izdevās savākt vienu miljonu latu savai kampaņai, otrajam - 100 tūkstošus un trešajam - 10 tūkstošus. Pārdales rezultāts: pirmajam kandidātam kampaņai būs tērējami vien 530 tūkstoši latu, otrajam - 300 tūkstoši un trešajam - 280 tūkstoši latu. Labdabīgs un taisnīgs princips: ja vēlies īpaši izcelties, tad atbalsti arī savu konkurentu, lai uzvar labākais, nevis naudīgākais! Vai šāds princips kaut kur darbojas? Nav dzirdēts. Bet, kā zināms, visam ir kāds sākums, un tieši Latvija varētu būt pirmā, kas šādu atbalsta nodokli ievieš. Protams, šā principa izpildes detaļas un citas likumprojektā iekļautās normas, to skaitā tēriņu griestu apjoms, ir diskutējamas. Tēriņu griestiem vajadzētu būt salāgotiem ar Saeimas vēlēšanās paredzētajiem griestiem, kas šobrīd uz katru vēlētāju vēl ir ar koeficientu 0,0008 no mēneša vidējās bruto darba samaksas. Mums un nākamajai Saeimai ir visas iespējas atbilstoši Saeimas kārtības rullim veikt likumprojekta noslīpēšanas darbus, jo priekšdarbus mēs jau būsim veikuši. Aicinu nodot šo likumprojektu komisijām. Tas tikai veicinās šodien gan vēl neapstiprinātās normas par tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanu ātrāku izstrādi un pieņemšanu. Paldies.".
- 2011_06_09-seq11 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta vēlēšanu likums” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 20, pret - 25, atturas - 23. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu - Smiltēna, Zaķa, Viņķeles, Bendrātes un Latkovska - iesniegumu ar lūgumu: „Sakarā ar to, ka balsojumā par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē (Nr.369/Lp10) vairāki deputāti neatradās zālē, lūdzam veikt atkārtotu balsojumu.” Vai deputāti neiebilst, ka tiek veikts atkārtots balsojums? Tātad vispirms mums ir jābalso par to, vai mēs veiksim atkārtotu balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai veiktu atkārtotu balsojumu par likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” (Nr.369/Lp10)! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 21, atturas - 3. Tātad ir jāveic atkārtots balsojums. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 21, pret - 20, atturas - 34. Tātad likumprojekts komisijām nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Priekšvēlēšanu aģitācijas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām un šo vēlēšanu finansēšanas likums” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Imants Parādnieks.".
- 2011_06_09-seq10 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Līdzīgi kā visa šī pakete, ko jau Parādnieka kungs pieminēja, bet laikam visi varbūt neuztvēra... Tā tika iesniegta pirms tam, kad Valsts prezidents pieņēma savu lēmumu par Saeimas atlaišanu, un mēs patiešām līdzīgi... tāpat kā arī visi pārējie šeit sēdošie nekādi neprognozējām, ka šāds lēmums pavisam noteikti tiks pieņemts. Līdz ar to mūsu mērķis, protams, bija, iesniedzot šo paketi, ka šis jautājums tiks izskatīts šīs Saeimas laikā. Protams, tagad tas droši vien līdz galam netiks izskatīts, bet, pieņemot šos likumprojektus pirmajā lasījumā, Saeima dotu labu ceļamaizi nākamajai Saeimai un faktiski jau zināmā mērā arī noteiktu nākamās Saeimas darba kārtību. Vai tas ir ētiski - virzīt šāda veida likumprojektus jau aizejošā Saeimā? Protams, par to jūs varat diskutēt. Es domāju, ka šī diskusija, vai tas ir ētiski vai nav, būs par katru likumu un katru lietu, ko mēs šeit tā nopietnāk skatīsim. Bet, manuprāt, virzīt dokumentu, ko atbalsta absolūts Latvijas Republikas pilsoņu vairākums daudzus gadus un visdažādākajās aptaujās, ir ētiski. Par likumprojektu „Valsts prezidenta vēlēšanu likums”. Likumprojekts ir veidots atbilstoši iesniegtajam un jūsu atbalstītajam grozījumam Latvijas Republikas Satversmē, un likumprojekts tātad nosaka Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību, un šajā likumprojektā pamatā ir noteiktas procedurālas lietas, kas nosaka šo vēlēšanu kārtību, un lielā mērā šī kārtība neatšķiras no tās kārtības, kas ir citās valstīs notiekošajās vēlēšanās. Līdz ar to, teiksim, šis dokuments nenosaka ļoti specifisku vēlēšanu kārtību, jo ir ņemta vērā jau esošā juridiskā prakse. Līdz ar to es gribu vēlreiz aicināt jūs nodot šo likumprojektu izskatīšanai komisijās, bet jebkurā gadījumā, lai kāds arī būtu balsojums, es gribētu pateikt paldies visiem tiem, kuri atbalstīja grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, jo, protams, šis ir tas primārais dokuments, ar kuru ir jāstrādā, bet pārējā pakete zināmā mērā ir tam pakārtoti akti, kas varbūt varētu sekot arī mazliet vēlāk. Bet es tomēr domāju, ka ir pareizi, ka tie tiek skatīti komplektā. Paldies.".
- 2011_06_09-seq9 spokenText "Paldies. Pirms mēs balsojam, es atvainojos, jo pirmajā balsojumā bija nobalsots „pret”, jo kvorums ir nevis 51, bet 50. Bet, tā kā mēs esam nobalsojuši divas reizes un abas reizes „pret” šo iepriekšējo likumprojektu, par tā nodošanu komisijai... Tagad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta atlaišanas kārtības likums” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 26, atturas - 25. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta vēlēšanu likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Einārs Cilinskis pieteicies runāt „par”.".
- 2011_06_09-seq8 spokenText "Augstā Saeima! Šodien no tribīnes izskanēja daudz vārdu par to, ka mēs sākam nodarboties ar priekšvēlēšanu aģitāciju. Šie priekšlikumi, kas tagad parādījās, ir spilgts piemērs tieši tam. Jo ne šī Saeima, ne iepriekšējās Saeimas šos tiešām svarīgos jautājumus nebija cilājušas. Un man liekas, ka nav īpaši ētiski Saeimai, kura stāv uz atlaišanas sliekšņa, risināt tās lietas un grozīt Satversmi priekš nākamām paaudzēm un priekš nākamās Saeimas. Ja mēs runājam par augstu morāli, tad man liekas, ka tas nav tas labākais piemērs, kā šo te lietu atbalstīt. Es aicinu nepiedalīties šāda veida spēlēs. Paldies.".
- 2011_06_09-seq7 spokenText "Deputāts Sergejs Dolgopolovs pieteicies runāt „pret”.".
- 2011_06_09-seq6 spokenText "Godātie kolēģi! Neskatoties uz to, ka iepriekšējais balsojums ir bijis negatīvs, es tomēr aicinu arī šo projektu nodot komisijām, jo darba grupai tāpat ar to būs jāstrādā, un, domāju, vienkārši mūsu darbs būs auglīgāks, ja visi šie projekti būs Juridiskās komisijas darba grupā, kas strādā pie Latvijas Satversmes grozījumiem. Aicinu balsot „par”.".
- 2011_06_09-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 22, atturas - 9. Mums nav kvoruma... Tātad lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” nodotu Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 19, pret - 22, atturas - 22. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Parādnieka, Cilinska, Dzintara, Dombravas un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Valsts prezidenta atlaišanas kārtības likums” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāts Dzintars Rasnačs pieteicies runāt „par”.".
- 2011_06_09-seq4 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vispirms gribu paust pateicības vārdus par atbalstu Satversmes grozījumu projekta nodošanai komisijām. Šie pavadošie likumprojekti, no kuriem es ziņošu par diviem - tātad par likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” un likumprojektu „Valsts prezidenta atlaišanas kārtības likums” -, ir likumu pakete, ar ko tiek nodrošināts tas, par ko bija vislielākās... tiek nodrošināts instruments pret to, par ko bija vislielākās bažas pirmajā reizē, kad mēs iesniedzām šo projektu, - nodrošinājums pret vadonismu, nodrošinājums pret likuma un Satversmes neievērošanu, nodrošinājums pret antidemokrātisku rīcību. Šāds nodrošinājums ir arī Lietuvas Konstitūcijā, un mēs redzam, ka šis nodrošinājums zināmā mērā ir līdzīgs. Šie divi likumprojekti nosaka, ka ne mazāk kā 60 deputātiem ir tiesības ierosināt Valsts prezidenta atlaišanas procedūru, un galavārds šajā jautājumā ir jāsaka Satversmes tiesai. Šī procedūra ir tiesiska, šī procedūra ir demokrātiska, un mēs uzskatām, ka deputātos ir vairāk sapratnes par mūsu iesniegtajiem projektiem tieši tāpēc, ka mēs esam pievienojuši šos pavadošos likumus. Papildus gribu minēt to, ka ir izveidota darba grupa pie Juridiskās komisijas, kurai acīmredzot būs jāveic ļoti ilgs un nopietns darbs, un politiskās partijas, kuras praktiski visas ir paudušas atbalstu - vismaz vārdos! - Valsts prezidenta vēlētai institūcijai... visas politiskās partijas varēs iesaistīties šajā nopietnajā vismaz - vismaz! - trīs gadus ilgajā darbā. Protams, es priecātos, ja mēs un nākamā Saeima to paveiktu pusotrā vai divos gados, tad jau būtu labāks rezultāts. Un, protams, mēs varētu piesaistīt ekspertus no Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas, un es domāju, ka šī komisija arī strādās kopā ar jaunievēlēto Valsts prezidentu. Paldies. Aicinu balsot „par”.".