Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2011_06_09-seq14> ?p ?o. }

• 2011_06_09-seq14 type Speech.
• 2011_06_09-seq14 number "14".
• 2011_06_09-seq14 date "2011-06-09".
• 2011_06_09-seq14 isPartOf 2011_06_09.
• 2011_06_09-seq14 spokenAs 101.
• 2011_06_09-seq14 spokenText "Godātie kolēģi! Godātais Prezidij! Es patiešām varu piekrist tam, ka Satversmes grozīšana lielā steigā šīs Saeimas pilnvaru pēdējos mēnešos nav laba lieta. Pētot Satversmes pieņemšanas laika stenogrammas un pētot Satversmes grozīšanas stenogrammas, mēs varam būt liecinieki tam, cik ārkārtīgi rūpīgi deputāti, eksperti ir sprieduši par šīm problēmām, taču es šodien gribētu tomēr, lai jūs atbalstītu mūsu iesniegtos grozījumus Satversmē saistībā ar pēdējo nedēļu notikumiem. Ja arī jūs neatbalstāt, tad vismaz esiet tik laipni un uzklausiet, ko es gribu jums pastāstīt par tā saukto deputātu imunitāti. Proti, mēs ierosinām izslēgt no Satversmes normu, kas bez Saeimas piekrišanas aizliedz deputātu dzīvesvietās izdarīt kratīšanas. Vispirms par vēsturiskajām saknēm. Mūsdienās deputātu imunitāte ir saglabājusies kā vēsturiska tradīcija no laikiem, kad monarhi vajāja tautas priekšstāvjus. Tā bija karaļa dāvāta garantija, kas izpaudās kā kārtu priekšstāvjiem piešķirta privilēģija, kas bija nepieciešama deputātu uzdevumu sekmīgai un netraucētai pildīšanai. Neaizskaramības mērķis tajā laikā bija tikai viens - aizsargāt parlamenta deputātus no izpildvaras patvaļas, kura mēdza izrēķināties ar sev nevēlamiem politiskajiem oponentiem. Tātad toreiz neaizskaramībai bija ievērojama praktiska nozīme. Bet kā ir šodien? Kāda ir tendence Eiropā? Daudzās Eiropas valstīs ar stabilām demokrātijas tradīcijām deputātu neaizskaramības institūts ir izraisījis plašas sabiedriskās diskusijas. Jau 1925.gadā Kārlis Dišlers norādīja, ka (citēju) „tagadējās tiesiskās valstīs deputātu neaizskaramībai vairs nav tā racionālā pamata, kāds viņai bija agrāk, un šiem deputātiem būtu pilnīgi iespējams iztikt ar to personas neaizskaramību, ko tiesiskas valsts likumi piešķir katram pilsonim”. Citāta beigas. Līdz ar tiesu varu, neatkarības un cilvēku pamattiesību nostiprināšanos arvien biežāk tiek pausts viedoklis, ka šis konstitucionālo tiesību institūts bija nepieciešams 18.gadsimtā, bet 21.gadsimtā tam nav vairs vietas. Šā iemesla dēļ vairākas Eiropas valstis jau ir pārskatījušas savas konstitūcijas, veicot ļoti būtiskas izmaiņas neaizskaramības institūta reglamentācijā, to ievērojami sašaurinot. Savukārt, piemēram, Nīderlandē deputāta neaizskaramības institūta vispār nav. Kāda ir deputāta neaizskaramības jēga? Lēmums par deputāta izdošanu kratīšanai, kolēģi, ir parlamenta politiska izšķiršanās, jo ne Satversme, ne citi tiesību akti neparedz kritērijus, saskaņā ar kuriem Saeima lemj par deputāta neaizskaramības atņemšanu. Tāpēc tad, kad Ģenerālprokuratūra lūdza Saeimai lemt par kratīšanu deputāta Šlesera dzīvoklī, pilnīgi liekas bija deputātu runas par kolēģa vainu vai nevainīgumu, par viņa ģimenes pieaugumu, par bērna svaru un tamlīdzīgi. Deputāta imunitāte veido zināmu izņēmumu no nozīmīga konstitūcijas pamatprincipa, tas ir, no vienlīdzības principa. Lai deputāta neaizskaramības pastāvēšana un izmantošana būtu attaisnojama, tai ir jābūt pamatotai ar objektīvu nepieciešamību. Deputāta neaizskaramības attaisnojuma pamatā, kolēģi, ir tikai divi mērķi: pirmkārt, aizsargāt parlamenta locekļus no politiski motivētām vajāšanām un, otrkārt, nodrošināt pareizu un netraucētu parlamenta darbību. Mūsdienās kā galvenais neaizskaramības attaisnojums tiek atzīts otrais no minētajiem. Deputāta neaizskaramības ideja un mērķis ir nodrošināt parlamenta pareizu funkcionēšanu. Kolēģi! Kādā veidā kratīšana kāda deputāta vai dažu deputātu dzīvesvietās var traucēt parlamenta funkcionēšanu?! Arī Jānis Spurgalis Satversmes sapulcē 1921.gadā, debatējot par 28.pantu (tagad - 29.), parlamentārieša neaizskaramību skaidroja tieši ar mērķi nodrošināt parlamentam netraucētu darbību (citēju): „Negrib parlamenta locekli izņemt no apgrozības, negrib viņu atraut no viņa svarīgā darba visas tautas, visas valsts labā. Tas ir galvenais motīvs.” Citāta beigas. Nenoliedzami... Vai es drīkstu vienu minūti vēl? (No zāles: „Jā!”) Nenoliedzami, ka arī pats deputāts caur neaizskaramības institūtu bauda zināmas privilēģijas, taču tādas radīt nav šā institūta nolūks, bet gan tikai līdzeklis, kā nodrošināt parlamenta pienācīgu darbību. Citiem vārdiem runājot, imunitātes jēga sniedzas tikai tiktāl, ciktāl ir nepieciešams nodrošināt parlamenta kā varas institūcijas pienācīgu funkcionēšanu, kā arī deputāta kā šīs institūcijas locekļa pienācīgu mandāta izmantošanu. Pēdējā laikā deputātu imunitāte ir izpelnījusies tādus apzīmējumus Eiropā kā „anahroniska”, „pretēja moderno konstitucionālo tiesību principiem”, un tā tālāk. Tiek minēti pat tādi argumenti kā: ja likumdevēji nepakļaujas likumiem, kurus paši rada, tad tas grauj likuma varu un sistēmas demokrātisko pamatu. Mūsdienās ir jāpārskata konstitūciju struktūra, kas veidojās laikā, kad parlamenti cīnījās pret karaļa absolūtismu, kad nepakļāvīgos deputātus karaļa gvarde slodzīja cietumos uz nenoteiktu laiku, bet parlamentu padzina ar spēku. Un pēdējais. Godātie kolēģi! Latvija ir demokrātiska un tiesiska valsts. Mums nav iemesla neuzticēties ģenerālprokuroram, kas pēc nepamatotiem pārmetumiem no Saeimas deputātu puses tā sauktajā Šlesera kunga kratīšanas lietā saglabāja pašcieņu un neiesaistījās šajā provokācijā, bet gan argumentēti skaidroja notiekošo. Paldies jums par uzmanību! Es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.".
• 2011_06_09-seq14 language "lv".
• 2011_06_09-seq14 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2011_06_09-seq14 mentions Q822919.
• 2011_06_09-seq14 mentions Q211.
• 2011_06_09-seq14 mentions Q193089.
• 2011_06_09-seq14 mentions Q8436.
• 2011_06_09-seq14 mentions Q55.
• 2011_06_09-seq14 mentions Q1092499.
• 2011_06_09-seq14 mentions Q16360745.