Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_03_15-seq207 spokenText "2. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kurš, protams, ir atbalstīts. (No SC frakcijas starpsauciens: „Interešu konflikts!”)".
- 2012_03_15-seq205 spokenText "Labdien, kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi pirms trešā lasījuma likumprojektu „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”. Kopumā tika saņemti četri priekšlikumi. 1. - Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Smiltēna priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq204 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts meža dienesta likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2012_03_15-seq203 spokenText "Līdz ar to Tautsaimniecības komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā” trešajā lasījumā.".
- 2012_03_15-seq201 spokenText "Un 13.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq199 spokenText "12.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq197 spokenText "11.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 12.priekšlikumā.".
- 2012_03_15-seq195 spokenText "10.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq193 spokenText "9.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq191 spokenText "8.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq189 spokenText "7.priekšlikums - no Juridiskā biroja. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq187 spokenText "6.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq185 spokenText "5.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq183 spokenText "4.priekšlikums - no Ekonomikas ministrijas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 5.priekšlikumā.".
- 2012_03_15-seq181 spokenText "3.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq179 spokenText "2.priekšlikums - no atbildīgās komisijas. Komisija atbalstījusi.".
- 2012_03_15-seq177 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības komisija ir izskatījusi likumprojektu „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”. Komisija ir saņēmusi 13 priekšlikumus. 1.priekšlikums ir no Ekonomikas ministrijas. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2012_03_15-seq176 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Brīvas pakalpojumu sniegšanas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2012_03_15-seq175 spokenText "Līdz ar to ir izskatīti visi priekšlikumi trešajam lasījumam. Aicinu atbalstīt likumprojektu.".
- 2012_03_15-seq173 spokenText "25. - atsaukts. Un 26. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas iever to, ka pamatnostādnes mēs turpmāk izstrādāsim septiņiem gadiem - periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam -, un to mēs esam atbalstījuši.".
- 2012_03_15-seq171 spokenText "23. - deputātes Inga Vanagas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumā. Tātad mēs esam uzsvēruši, ka pedagogu vispārējie pienākumi ietver arī atbildīgu cilvēku audzināšanu. Komisija atbalstīja.".
- 2012_03_15-seq169 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas kā izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļu nosaka arī Pedagogu reģistru.".
- 2012_03_15-seq167 spokenText "21.priekšlikums - atsaukts.".
- 2012_03_15-seq166 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 19. un 20.priekšlikumu.".
- 2010_03_04-seq42 spokenText "Deputātiem nav iebildumu pret komisijas viedokli par 19. un 20.priekšlikumu.".
- 2012_03_15-seq165 spokenText "19. - deputāta Ņikitas Ņikiforova priekšlikums. Tas ir atbalstīts un iekļauts 20. - komisijas priekšlikumā. Priekšlikuma būtība sasaucas ar to, kas ir 5. - deputāta Ņikiforova priekšlikumā - un 6. - komisijas atbalstītajā. Mēs tātad esam novērsuši šīs pretrunas starp Izglītības likuma 9. un 41.pantu, un 20.priekšlikumu, protams, mēs esam atbalstījuši.".
- 2012_03_15-seq163 spokenText "18.priekšlikumu mēs esam atbalstījuši, ietverot deputātes Ingas Vanagas 17.priekšlikumā kā papildinājumu.".
- 2012_03_15-seq161 spokenText "17. - atbalstīts un iekļauts komisijas 18.priekšlikumā.".
- 2012_03_15-seq160 spokenText "Deputātiem nav iebildumu par 15.priekšlikumu... deputāti atbalsta 16.priekšlikumu.".
- 2012_03_15-seq159 spokenText "...Nav atbalstījusi, jo komisija to ir izteikusi savā redakcijā kā jaunu... Tātad izteikt likumprojekta 3.pantu kā 6.pantu, papildinot vārdu „reģistrs” ar vārdiem „kas ir valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa”, kas reģistrs tik tiešām arī ir. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2012_03_15-seq158 spokenText "Un komisija...?".
- 2012_03_15-seq157 spokenText "14. - atsaukts. 15. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ierosina izslēgt likumprojekta 39.panta trešo daļu... Jā, tā būtu jāsaka... Tātad arī tas ir juridiska rakstura priekšlikums.".
- 2012_03_15-seq155 spokenText "12.priekšlikums. Atsaukts. 13. - Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas ietver papildinājumu, par kuru runāja iepriekš, - par to, ka tagad Ministru kabinets apstiprina ne tikai standartu, bet arī šajā standartā organiski ietvertos izglītības programmu paraugus.".
- 2012_03_15-seq153 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē Izglītības iestāžu reģistra darbību.".
- 2012_03_15-seq152 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Sergeja Dolgopolova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq151 spokenText "Cienījamie kolēģi! Viss ir tik skaisti, tik argumentēti - neaiztiksim neko, jo viss ir ļoti labi. (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsauciens.) Nu, pareizi, jā... Viss ir ļoti labi. Bet tomēr būsim korekti! Ja mēs runājam par papildu kontroli, tad ir jābūt arī papildu atbildībai. Šodien ministrija neatbild ne ar naga galu par to, ko nozīmē šis saskaņojums. Ne ar ko! Otrkārt. Kad mums bija vairāk par 500 pašvaldībām, tad varbūt šī norma arī bija vajadzīga. Tagad mums ir 119 un šī reforma vēl nav beigusies. Līdz ar to šodien runāt par to, ka pašvaldību deputāti ir nekompetenti un nesaprot lietas būtību, ka viņi nav profesionāli un tālāk (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsauciens.)... Nu, piedodiet, tas ir vismaz... tā maigāk sakot, tas ir apvainojums visām pašvaldībām. Un pēdējais. Es domāju, ka mums vajadzētu... Jā, starp citu, es aizmirsu pateikt arī vienu lietu: kas likumā nav aizliegts, tas ir atļauts, un tāpēc, Druvietes kundze, nevajadzētu teikt, ka, lūk, tas ierobežo direktoru iespējas turpināt savu darbu direktora krēslā. Un pēdējais. Es domāju, ka būtu jāturpina šī saruna par izglītības iestāžu pilnu patstāvību, vadot šo iestādi, ieskaitot arī finansiālo pusi. Es tomēr aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, neskatoties uz pamatoto kritiku, ko izteica Ābiķa kungs. Paldies.".
- 2012_03_15-seq149 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Dolgopolova kungs! Jūs nonācāt drusku pretrunā ar to, ko jūs gribējāt savā priekšlikumā darīt, un to, ko jūs šeit pateicāt no tribīnes. Īstenībā šis priekšlikums, ka pašvaldībām ir jāsaskaņo direktoru iecelšana ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir pamatā tam, ka pēdējā laikā tik tiešām, kā jūs teicāt, amatā ir iecelti direktori, par kuriem nav bijušas domstarpības starp pašvaldībām un ministriju. Jo, pateicoties tieši šim punktam, ka ir jāsaskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju, pašvaldības ir rīkojušās pietiekami atbildīgi un izvēlējušās piemērotus kandidātus. Man ir bijusi iespēja strādāt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā diezgan ilgu laiku... lai neteiktu, kopš tās pirmsākumiem 1990.gadā. Pēdējos gados gan nav problēmu, turpretī sākotnēji ir bijušas problēmas, kad pašvaldības izvēlas nepiemērotus kandidātus. Un tieši šī norma, kas ir likumā, ir disciplinējusi pašvaldības un ļāvusi rūpīgāk pieiet šim jautājumam. Un, tā kā šī sistēma šobrīd strādā - kā jūs pats apliecinājāt, pēdējo trīs gadu laikā nav bijuši nekādi incidenti -, tad nekas nav jāmaina šajā pieejā. Tāpēc atstāsim spēkā to normu, kas ir bijusi līdz šim. Paldies.".
- 2012_03_15-seq147 spokenText "Šis jautājums tik tiešām nav ideoloģisks, bet tas ir politisks šī vārda labākajā nozīmē. Jo no tā, kā mēs veidosim mūsu izglītības politiku tieši valsts un pašvaldību attiecību rakursā, lielā mērā būs atkarīgs tas, vai mums izdosies īstenot mūsdienīgas izglītības sistēmas prasības. Pašvaldībām ir ļoti daudz pienākumu un arī ļoti daudz tiesību dibināto izglītības iestāžu uzturēšanā un to darba nodrošināšanā, bet deputāta Dolgopolova priekšlikumu es, kā redzat, kā deputāte, nevis kā komisijas priekšsēdētāja neatbalstu zināmu iemeslu dēļ, kurus jums tūlīt arī izklāstīšu. Tātad l��dz šim kārtība ir bijusi tāda, ka pašvaldības konkursā apstiprina izglītības iestādes vadītāju un pēc tam to saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ja mēs pieņemtu, ka pašvaldību domēs tik tiešām strādā izglītības speciālisti, ja mēs pieņemtu, ka tik tiešām tiek vispusīgi izvērtēti kandidāti, ja mēs pieņemtu, ka ir pilnīgi izslēgtas jebkādas subjektīvas darbības šajā ziņā, pirmajā brīdī mums varētu šķist, ka šāds saskaņojums nav nepieciešams. Bet reālā dzīve apliecina pretējo. Diemžēl pašvaldībās, kuru Latvijā ir pietiekami daudz, ne visi deputāti ir izglītības jomas speciālisti, un brīžam darbojas arī subjektīvais faktors. Un Izglītības un zinātnes ministrija pašvaldības lēmumu neapstiprina galvenokārt tad, ja ir saņemtas sūdzības, ja ir izteikti citādi viedokļi, ja sabiedrībā un izglītības darbinieku aprindās pastāv protests pret pašvaldības lēmumu; tādā gadījumā nevis ierēdnis pie galda, bet izglītības jomas speciālists kopā ar novada Izglītības pārvaldes vadītāju vispusīgi iepazīstas ar situāciju un var arī pašvaldības izvēlēto izglītības iestādes vadītāju neapstiprināt. Pilnīgi pareizi, šādu gadījumu beidzamajā laikā tikpat kā nav, bet es tomēr uzskatu, ka valstī, kas tomēr ir atbildīga par izglītību, nevis tikai par izglītības iestāžu darbību, šādas papildu kontroles iespējas būtu jādod. Otrkārt. Par šo termiņu. Varētu diskutēt par to, vai skolu vadībai tieši tāpat kā, piemēram, augstskolu profesūrai ik pa sešiem gadiem būtu nepieciešamas pārvēlēšanas, bet šajā priekšlikumā nav pateikts, vai ir viens termiņš vai divi. Un, kā mēs zinām, gaisā vējo arī ideja par terminētiem skolu direktoru līgumiem. Un pret to gan es gribētu iebilst, tāpēc ka skola nav gluži vienkārši valsts pārvaldes iestāde. Skola ir sava pasaule ar savām tradīcijām, un Latvijas izglītības sistēmas tradīcijās tieši direktora personībai ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs vairākas skolas esam nosaukuši to dibinātāju un direktoru vārdos, skolas direktors tik tiešām ir atbildīgs par visu, kas notiek skolā. Un, ticiet man, viņam ir tik daudz pienākumu, ka šo kaut reizi sešos gados izejamo pārievēlēšanas vai pāratestācijas procedūru skolu direktori varētu uztvert kā lieku un nevajadzīgu slogu. Un mums ir ļoti daudz iespēju, kā tikt vaļā no neatbilstīgiem skolu vadītājiem. Šādas iespējas ir, un tās tiek izmantotas, un, ja nu termiņa vidū vai arī, labojot pašvaldības pieļauto kļūdu izglītības iestādes vadītāja iecelšanā, rodas nepieciešamība mainīt izglītības iestādes vadību, tādas iespējas pastāv. Tātad tiešām šādi argumenti mani un arī komisijas locekļu un ekspertu vairākumu mudināja šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2012_03_15-seq145 spokenText "Augstā Saeima! Latīņu valodā ir tāds labs teiciens: repetitio est mater studiorum. Es atkārtošu tos argumentus, ko es jau vienreiz esmu izteicis no šīs tribīnes. Pēdējo trīs gadu laikā nebija precedenta, kad ministrija nebūtu saskaņojusi ar pašvaldībām kāda direktora kandidatūru. Punkts 2. Šodien pašvaldības ieceļ un atbrīvo skolu direktorus... mācību iestāžu direktorus ar koleģiālo lēmumu, proti, ar pašvaldības domes lēmumu. Šeit ir pretstatījums: kas ir gudrāks, kas ir prātīgāks - vai nu domes deputāti, vai ministrijas ierēdnis, kurš ar savu parakstu apliecina, vai šī kandidatūra ir derīga vai nav derīga. Man šķiet, ka tas ir tikai pirmais pussolis uz to, lai paceltu pašvaldības atbildību par mācību procesu, par mācību darbu, par mācību organizēšanu tās attiecīgajā teritorijā. Jo ministrijai darbs paliek daudz atbildīgāks, strādājot pie standartiem, strādājot pie mācību grāmatām, kontrolējot kvalitāti, un tā tālāk un joprojām. Es domāju, ka nākamais solis būtu izdalīt arī finansēšanu pilnā apmērā pašvaldībām, lai tās organizētu mācību procesu ne tikai no tehniskā viedokļa, bet arī maksātu algas skolotājiem. Un visbeidzot. Te parādījās norma, ka mācību iestāžu vadītāji tiek iecelti uz termiņu līdz 6 gadiem. Šī norma nekādi neierobežo neviena mācībspēka iespējas atjaunot šo darba līgumu arī uz nākamajiem termiņiem. Proti, tas ir papildu stimuls, lai iestādēs uzlabotu organizatorisko un mācību darbu. Es aicinātu tomēr... Šeit tas jautājums nav ideoloģisks, tas ir no valsts pārvaldes vai vispār no pārvaldības principu ievērošanas un uzlabošanas sfēras. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2012_03_15-seq143 spokenText "10. ir deputāta Sergeja Dolgopolova priekšlikums, ko viņš, kā es saprotu, pats tūlīt arī motivēs. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2012_03_15-seq141 spokenText "8.priekšlikums ir atsaukts. 9.priekšlikums ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums, kas skaidri nosaka, kāda ir Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence izglītībā. Un tas sasaucas ar iepriekš minēto, ka tiek izstrādātas šīs pirmsskolas izglītības vadlīnijas un ka tām tiek pievienoti arī šie valsts izglītības standarta prasībām atbilstošie programmu paraugi.".
- 2012_03_15-seq139 spokenText "7. ir pašas atbildīgās komisijas izstrādāts priekšlikums sadarbībā ar ekspertiem. Un šis priekšlikums sastāv no vairākām daļām. Pirmkārt, ar Izglītības un zinātnes ministrijas piekrišanu ir noteikts, ka pamatnostādnes turpmāk tiks izstrādātas un apstiprinātas uz septiņiem, nevis uz četriem gadiem, tātad tas nodrošinās šo ilgtermiņa stratēģiju. Otrkārt, šis priekšlikums nosaka valsts pirmsskolas izglītības attīstības vadlīnijas ar ļoti nozīmīgu papildinājumu, ka šajās vadlīnijās tiek ietverti arī atbilstoši izglītības programmu paraugi. Mēs, kā zināms, esam ķērušies pie pirmsskolas izglītības sistēmas sakārtošanas, to iekļaujot vispārējā izglītības sistēmā, līdz ar to pirmsskolas izglītības iestādēs stiprinot šo bilingvālās izglītības principu. Un šis likuma pants dos deleģējumu Izglītības un zinātnes ministrijai strādāt pie šiem standartiem.".
- 2012_03_15-seq137 spokenText "7. ...".
- 2012_03_15-seq136 spokenText "Deputātiem nav iebildumu... Deputāti piekrīt 6. un 7.priekšlikumam...".
- 2012_03_15-seq135 spokenText "5. - deputāta Ņikitas Ņikiforova priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā. Šī priekšlikuma būtība ir šāda: turpmāk Ministru kabinets, nevis Izglītības un zinātnes ministrija noteiks šos mācību standartus, kuros, kā vēlāk redzēsiet, tiks ietverti arī programmu paraugi. Tātad, kā zināms, ārējos normatīvos aktus izdod Ministru kabinets. Mēs esam novērsuši šo pretrunu... Līdz ar to nodrošinātu arī pēc iespējas augstāka līmeņa izglītības standartu apspriešanu. Un par to ir arī 8. ... ir 6. - komisijas priekšlikums.".
- 2012_03_15-seq134 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 64, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq133 spokenText "Atgādināšu dažus argumentus, kas izskanēja komisijas sēdē. Mazākumtautību izglītības programmas Latvijā pastāvēs! Kā jūs redzēsiet turpmākajos pantos, mēs esam novērsuši iespējamās pretrunas šī principa īstenošanā un līdz ar to esam arī devuši garantiju, ka tie vecāki, kuri vēlēsies sūtīt savus bērnus mazākumtautību izglītības programmās, pietiekoša pieprasījuma apstākļos šo vēlmi varēs realizēt. Otrkārt. Gadījumos, kas tika minēti, būtu jārūpējas par to, lai mazākumtautību bērniem būtu iespējams apgūt savu dzimto valodu un kultūru īpašās nodarbībās, mācību pamatvielu apgūstot valsts valodā. Tad tiktu ievērots arī princips par dzimtās valodas īpašo nozīmi. Un treškārt. Pimenova kunga priekšlikums būtu atbalstāms, ja tajā vārdu „citās valodās” vietā būtu tieši šie vārdi - „mazākumtautību izglītības programmās”. Kā jau teicu, šāds formulējums paredz monolingvālu, vienvalodīgu, izglītības sistēmu krievu valodā, bet to mēs nekādi nevaram atbalstīt, jo latviešu valodu mācīt tikai kā priekšmetu - to taču mēs visi sen esam atzinuši par arhaisku metodi. Un tieši tādēļ mēs šo priekšlikumu esam noraidījuši. Kā jūs vēlāk redzēsiet turpmākajos pantos, stiprinām arī mazākumtautību izglītības sistēmu.".
- 2012_03_15-seq132 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Druvietes kundze ko vēlas piebilst? Lūdzu!".
- 2012_03_15-seq131 spokenText "Paldies Ābiķa kungam par to, ka viņš bija pavisam atklāts. Viņa uzstāšanās gan parādīja tieši to loģiku un to motivāciju, pēc kuras vadījās Tukuma domes deputāti, kad viņi nolēma aizliegt atvērt 1.klasi mazākumtautību skolā. Un tas nav vienīgais piemērs! Tieši tajos gadījumos, kad vadās pēc šādas loģikas, skolu taisa ciet. Tā notika arī Aizkrauklē... Es negribētu nosaukt arī citas vietas. Tas notiktu arī tajās pilsētās un pilsētiņās, kur ir tikai viena mazākumtautību skola. Es gribētu pateikt, ka labāku motivāciju un iemeslu jauniem referendumiem vienkārši grūti atrast! Vai mēs vēlamies to piedzīvot vēlreiz? Es negribu. Tas pirmkārt. Otrkārt. Jebkurai personai, kas dzīvo Latvijā, saista savu dzīvi ar šo valsti, ar šo teritoriju, ar šo kultūru, ar šo vēsturi, tomēr ir tiesības panākt, lai valsts nodrošinātu šīs personas savdabīgumu. Un galvenokārt šis savdabīgums balstās uz mātes valodu. Tas tā notiek ar latviešiem, tas tā notiek arī ar mazākumtautībām. Šeit nav atšķirības nekādas, un nekāda valsts konstrukcija nevar attaisnot netaisnīgumu. Un vēl. Manā priekšlikumā nav runa par absolūtām garantijām, runa ir par garantijām, ka gadījumā, ja ir pietiekams pieprasījums, valdība papētīs apstākļus - arī tos, kurus minēja Ābiķa kungs -, lai noteiktu šo pietiekamību. Divdesmitajos gados mazākumtautību skolas Latvijā pastāvēja, balstoties tieši uz šādiem kritērijiem. Es domāju, ka arī jaunajā Latvijā, mūsu gadsimtā, šiem kritērijiem ir vieta un spēks. Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt. Paldies.".
- 2012_03_15-seq129 spokenText "Cienījamā sēdes vadītāja! Kolēģi! Cileviča kungs! Īstenībā, ja pieņemtu Pimenova priekšlikumu, tad, visticamāk, skolēnu skaits, kas mācās mazākumtautību valodās, ievērojami saruktu. Tā ka jūs panāktu pretēju efektu. Līdz šim ir bijusi tāda prakse, ka, neskatoties uz to, ka Izglītības un zinātnes ministrija jau daudzus, daudzus gadus atpakaļ ir noteikusi, kāds ir minimālais klašu piepildījums, lai klases varētu atvērt, šie rādītāji tomēr ir dažādi. Lielās pilsētās ir vieni cipari, laukos ir otri cipari. Jāsaka atklāti, ka pašvaldības, atsevišķas pašvaldības, ir bijušas ārkārtīgi tolerantas. Manā izpratnē, pat pārāk tolerantas attieksmē pret to, lai atvērtu mazās klasītes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Es nesaukšu tagad apdzīvotās vietas, bet tādu ir ļoti daudz. Es atceros, ka... Nu, dažas varu nosaukt. Es atceros, ka Varakļānos, kur iedzīvotāji gandrīz simtprocentīgi ir latvieši... arī Balvos tika atvērtas klases mazākumtautību izglītību programmā, kurā mācījās daži bērni. Tāpēc, ja noteiktu šos stingros kritērijus, ko piedāvā Pimenova kungs, tad, visticamāk, šādas klasītes nebūtu vispār atvērtas. Bet īstenībā es būšu pavisam atklāts: tajās teritorijās, tajās pilsētās, tajās lauku teritorijās, kur ir pietiekami liels latviešu tautības skolēnu īpatsvars, mums ir jādara viss iespējamais, lai cittautiešu bērni iekļautos latviskajā sabiedrībā. Un galvenais instruments, es gribētu pat teikt, gandrīz vienīgais instruments, lai tas var notikt, - tā ir izglītības sistēma, un ir arī bijuši... Kā jau es teicu, ir bijuši... manā izpratnē, ir pārāk daudzas pašvaldības bijušas pārspīlēti tolerantas un ir uzturējušas šīs ārkārtīgi mazskaitlīgās klasītes, kurās īsteno mazākumtautību izglītības programmas, bet kur tas nav bijis nepieciešams. Tā tas ir bijis Brocēnos, tā tas ir bijis Cēsīs, tā tas ir bijis Liepas pagastā Cēsu rajonā un vēl daudz kur citur. Daudz ātrāk ir bijis iespējams pateikt: „Šiem bērniem ir jāmācās latviešu mācību valodas skolās!” Un tad problēmas kaut vai iepriekšējā referendumā ar balsojumu būtu bijušas daudz mazākas... Es pat gribētu ieteikt šodien tādās pilsētās kā Valmiera, kurās ir izteikts latviešu valodā runājošo cilvēku īpatsvars vai, pareizāk sakot, liels pamatnācijas īpatsvars, pāriet uz mācībām pilsētas mācību iestādēs tikai un vienīgi latviešu valodā, kā tas apmēram septiņpadsmit no bijušajiem Latvijas rajoniem jau šobrīd ir īstenots. Piemēram, Dobeles rajonā, kurā dzīvo 30 procenti cittautiešu, jau labu laiku atpakaļ visas skolas pakāpeniski ir pārgājušas uz mācībām tikai latviešu valodā, un bērni lieliski integrējas latviskajā vidē. Tā ka es uzskatu, ka pašvaldībām ir jārīkojas šajā jautājumā vēl izlēmīgāk un šāds priekšlikums, ko piedāvā Pimenova kungs, ir nevietā. Paldies.".
- 2012_03_15-seq127 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es negribētu turpināt šo diskusiju ar Druvietes kundzi (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tad nerunā!”), jo principā viņa nerunāja par priekšlikuma būtību. Manā skatījumā... Visu cie��u, bet Druvietes kundze tomēr pārprata šī priekšlikuma būtību. Un es tomēr jūs ļoti aicinu pārvarēt savus aizspriedumus, stereotipus un iedziļināties un izlasīt to, ko Pimenova kungs piedāvā. Šeit nav runa par to, ka mainītu radikāli, revolucionāri kaut kādus principus. Runa ir par to, lai tomēr būtu kaut kādi skaidri mehānismi un kritēriji, kādos gadījumos tomēr jānodrošina mazākumtautību izglītības programmu pieejamība. Šobrīd tas ir formulēts likumā ļoti vispārēji, ka šādas programmas var būt principā. Bet likums neko nesaka par to, kādās situācijās un kādos gadījumos šīs programmas jānodrošina. Tātad tā ir pilnīga pašvaldību vai birokrātu patvaļa. Jūs visu laiku aicinājāt sakārtot likumu. Šeit ir tieši šāds priekšlikums - sakārtot likumdošanu -, un šajā priekšlikumā ļoti skaidri noteiktas situācijas, kādās šīs mazākumtautību izglītības programmas tiek nodrošinātas. Tātad es daudz kur varu piekrist Druvietes kundzes argumentiem, daudz kur es gribētu iebilst, bet tas ir vienkārši citas diskusijas priekšmets. Šeit nav runa par revolucionārām izmaiņām. Šeit ir runa tieši par to, lai spēles noteikumi būtu visiem skaidri un lai pašvaldībām un birokrātiem nebūtu iespējas patvaļīgi lemt, piedāvāt mazākumtautību izglītības programmas vai ne. Un, manā skatījumā, tā tiešām ir likumdošanas sakārtošana pilnīgi saskaņā ar tiem principiem, kurus jūs skaļi sludinājāt pirms vēlēšanām un par kuriem jūs, šķiet, esat jau aizmirsuši, sēžot valdībā. Tāpēc es jūs tomēr vēlreiz aicinu nevadīties pēc šāda pseidopatriotisma un atbalstīt šo visai racionālo un normālo priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_03_15-seq125 spokenText "4.priekšlikums un arī turpmākie priekšlikumi ir veltīti samērā sarežģītam izglītības politikas atzaram, tā ir izglītības ieguves valoda. Tādēļ tas, ko es teikšu, būs attiecināms ne tikai uz 4.priekšlikumu, bet arī uz visiem turpmāk izskatāmajiem priekšlikumiem kopumā. Runājot par 4.priekšlikumu, jāteic, ka ir ļoti svarīgi apzināties, kāda ir valodu hierarhija Latvijā. Un tā pastāv! Kaut gan es jau tūlīt varu iedomāties, ka zināmi deputāti mēģinās apgalvot, ka šādi runāt - tas neatbilstot cilvēktiesību praksei. Atbilst! Latvijā valsts valoda ir sociāli un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju saziņas valoda, tā ir integrācijas valoda, un loģiski, ka tās apguvei jāliek pamats izglītības sistēmā. Un tādēļ mūsu izglītības sistēmā pastāv skaidrs dalījums - izglītība valsts valodā, tātad latviešu valodā, un izglītība mazākumtautību izglītības programmu ietvaros. Pimenova priekšlikums faktiski paredz šīm valodām noteikt valsts valodai līdzvērtīgu lietojumu, tikai tās šajā priekšlikumā apzīmētas ar vārdiem „citas valodas”. Šeit vairs nav runa par mazākumtautību izglītības programmām! Šeit nav runa par bilingvālu izglītību! Ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts, tas pavērtu ceļu arī monolingvālām programmām valsts un pašvaldību finansētās skolās, piemēram, krievu vai poļu valodā. Es uzsveru - monolingvālām! Mēs visi saprotam, ka tas nav tas, ko mēs varētu vēlēties. Pietiekošs pieprasījums. Es nezinu pašvaldību, kas būtu atteikusi savu iedzīvotāju vēlmei sūtīt savus bērnus mazākumtautību izglītības programmās. Tās Latvijā pastāv, valsts tās balsta! Turpmākajos priekšlikumos mēs būsim sakārtojuši sistēmu, kas novērsīs pretrunas starp mācību valodām izglītības iestādēs, bet kas tomēr stingri būs noteikusi latviešu valodas prioritāti arī mazākumtautību izglītības programmās. Un tādēļ šis priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo tas nonāk pretrunā ar Latvijā pietiekami labi sakārtoto mazākumtautību izglītības sistēmu, un pie šāda viedokļa nonāca arī komisija diskusijās ar ekspertiem.".
- 2012_03_15-seq123 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas, kungi! Tātad ir mans priekšlikums par mācību valodu skolā. Atkal! Kas tad notiek tagad? Valsts nodrošina apmācību latviešu valodā un citās valodās piedāvā kā iespēju valsts un pašvaldību izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Būs vai nebūs šīs programmas - tas ir atkarīgs tieši no pašvaldībām. Ja dome nolems, ka mazākumtautību izglītības programma būs, tiks īstenota, tad citā valodā mācīs, ja nolems, ka programma netiks īstenota, tad nemācīs. Piemērs. Tukuma dome 2009.gadā nolēma neatvērt 1.klasi Tukuma 3. divplūsmu vidusskolā, kaut klase bija nokomplektēta un mazākumtautību izglītības programma licencēta. Neatvēra vienīgajā Tukuma skolā, kur mācīja krievu valodā! Kāpēc neatvēra? Tukuma domes deputātiem paziņoja, ka nākotnē Tukumā pie mazākumtautībām piederošo personu skaits samazināšoties un bērniem tik un tā nāksies mācīties latviešu valodā. Tāpēc tad lai sāk jau tagad. Sakiet, lūdzu: ja „aizklapē” ciet klasi vienīgajā mazākumtautību skolā, vai cittautiešiem būs motivācija palikt Tukumā? Skola atteica vecākiem, pamatojoties uz domes lēmumu. Vecāki skolas lēmumu pārsūdzēja, bet administratīvā tiesa atstāja skolas lēmumu spēkā, jo likums nenosaka garantijas izglītībai mazākumtautību valodā. Rezultātā daži taisījās apmeklēt krievu skolu Kauguros, daži vecāki atdeva bērnu latviešu klasē, daži meklēja dzīvesvietu Rīgā. Es nezinu, kā tur viss stabilizējās. Šis piemērs pierāda, ka garantijas dod tikai likums. Ir skaidrs, ka valsts un pašvaldības nevar atļauties finansēt mācības jebkādā valodā. Viss ir mēra jautājums! Pieprasījumam ir jābūt pietiekošam, un pietiekamības līmeni nosaka valodas nesēju skaits un valsts budžeta apjoms, kurš ir proporcionāls nodokļu maksātāju skaitam, tātad arī šim valodas nesēju skaitam. Pietiekamības kritēriji ir jānosaka valdībai. Tāpēc es arī rosinu mainīt likuma 9.panta pirmās daļas redakciju un izteikt šo pantu šādā redakcijā: „Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet, ja ir pietiekošs pieprasījums, kura kritērijus nosaka valdība, tad arī citās valodās.” Es iesniedzu savu priekšlikumu decembra beigās - tātad pirms referenduma. Pēc referenduma tas pamatojums izskatās īpaši reljefi. Kāpēc vēlētāji balsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai? Tāpēc, ka valodu lietošanas kārtība valstī ir ierasēta likumdošanā ar vārdiem „valsts valodā”. Mēģinājumu, negrozot latviešu valodas lietošanas kārtību, nodrošināt arī krievu valodas lietošanu jomās, kas skar krievu valodas nesējus ikdienā, bija desmitiem atjaunotās neatkarības laikā. Gandrīz visi šie nevalstisko organizāciju un politisko partiju mēģinājumi uzturēt dialogu pie pārrunu galda bija neveiksmīgi. Tātad pati valsts pārliecināja pilsoņus, ka vienīgais līdzeklis situācijas maiņai ir attiecināt valsts valodas kapacitāti arī uz krievu valodu. Un tāpēc, kad tāda iespēja parādījās, šaubu vairs nebija. Mācību valodas noteikšana skolās ir valsts politikas un mazākumtautību sabiedrības interešu sadursmes spilgts piemērs. Un mums ir jāizvēlas: kas ir gudrāk - pretoties protestam un pieprasījumam vai noņemt protesta motivāciju, lai apmierinātu cilvēku vēlmi saglabāt savu savdabīgumu un līdz ar to nostiprināt viņu uzticību valstij? Es gribētu atgādināt, ka skola nav tikai iestāde - tā ir arī ģimenes dzīves turpinājums. Ģimene deleģē skolai darīt to, ko pati nevar nodrošināt, tāpēc gaida, ka valsts turpinās un pilnveidos apmācību un kultūras audzināšanu, kura notiek mājās, un mācīs ģimenes valodā. Tāpēc, lai nodrošinātu iespēju mācīties un to pārvērstu par garantiju mācīties ģimenes valodā arī mazākumtautībām, pieprasījums pēc tā varētu būt pierādīts atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kurus arī noteiks valdība. Es lūdzu šo savu priekšlikumu atbalstīt un iekļaut Izglītības likumā. Paldies.".
- 2012_03_15-seq122 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_12_22-seq183 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_12_15-seq481 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq390 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq268 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_07_14_as-2-seq201 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_06_16-seq725 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_06_16-seq717 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_06_09-seq661 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_06_09-seq613 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_05_12-seq229 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_03_31-seq49 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_03_31-seq17 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2011_03_17-seq201 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_12_16_a-2-seq772 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_12_16_a-2-seq528 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_12_16_a-2-seq97 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_04_15-seq213 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_03_31-seq297 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_03_04-seq589 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_03_04-seq507 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_03_04-seq474 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_03_04-seq399 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_03_04-seq335 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_03_04-seq315 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2010_02_25-seq293 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2009_12_17-seq193 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2009_12_01-seq91 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2009_10_22-seq85 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2009_10_22-seq69 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2009_10_22-seq55 spokenText "Sākam debates. Vārds deputātam Igoram Pimenovam.".
- 2012_03_15-seq121 spokenText "Pirms pievēršamies 4.priekšlikumam, es gribētu teikt īsu komentāru par iepriekšējiem. Kā jau apliecināja Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas deputāte un Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāre Inga Vanaga, komisija priekšlikumus ir atbalstījusi konceptuāli, bet... Piekrītu Vanagas kundzei, ka ir nepieciešams sagatavošanās darbs, un pašreiz pie tā arī aktīvi strādājam. Un 20.martā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija Sarkanajā zālē tiksies ar UNESCO vadošo ekspertu mūžizglītības jautājumos, un tad spriedīsim arī par šiem jautājumiem. 1.priekšlikumu - termina definīciju - mēs neatbalstījām tāpēc, ka netikām snieguši konceptuālu atbalstu pārējiem - nu jau atsauktajiem - priekšlikumiem. Un saskaņā ar mūsu praksi mēs ievietojam nodaļā „Likumā lietotie termini” tikai tos terminus, kuri vēlāk atspoguļojas likuma tekstā. Bet tagad par 4.priekšlikumu. Tas ir deputāta Pimenova priekšlikums: „Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet, ja ir pietiekošs pieprasījums, kura kritērijus nosaka Ministru kabinets, tad arī citās valodās.” Pēc ilgstošas diskusijas ar ekspertiem komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2012_03_15-seq120 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts. Tāpat otrais un trešais. Nākamais. Tātad mēs turpinām ar 4.priekšlikumu.".
- 2012_03_15-seq119 spokenText "Cienījamie kolēģi! Katru ceturtdienu pēc sēdes es kāpju šajā tribīnē, un jūs jau noteikti no galvas zināt, ko es teikšu. Un šajā reizē es, skatoties uz to, ko noraidīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, gribētu sasaistīt to kopā ar to, ko mēs darām Sociālo un darba lietu komisijā. Un, ja mēs rūpīgi paskatāmies 1.priekšlikumā, kur bija iekļauta definīcija, kas ir karjeras izglītība, tad tur ir teikts, ka tas ir pasākumu kopums, lai mācītu un palīdzētu izglītojamiem apgūt un attīstīt prasmes savu interešu, spēju un iespēju samērošanā, savu karjeras mērķu izvirzīšanā un karjeras vadīšanā un sniegtu zināšanas un izpratni par darba pasauli, tās saikni ar izglītību, par karjeras plānošanu un attīstīšanu visa mūža garumā. Un tad mēs Sociālo un darba lietu komisijā redzam šīs sekas, ka īstenībā mūžizglītības programmas mums īsti nav un cilvēks, zaudējot darbu, ir pilnīgā neizpratnē par to, ka ar vienu kaut kad jaunībā iegūto izglītību īsti līdz vecumdienām tomēr nepietiek. Bezdarbnieku skaits mums ir ap 130 tūkstošiem, taču, ja paskatāmies likumprojektā labi tālāk, tad redzam, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai nav vajadzīga un tā noraida sekojošu lietu - to, ka Latvijas iedzīvotājs kļūtu par sevi atbildīga personība un spētu organizēt un vadīt savu dzīvi mācību, darba un citās jomās. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai ir pietiekami, ka Latvijas iedzīvotājs spēj piedalīties sabiedrības un valsts dzīvē, un sociālajā jomā mēs to pilnībā izjūtam. Pēc Labklājības ministrijas datiem, 2011.gadā valsts un pašvaldības no saviem budžetiem ir izmaksājušas ap 117 miljoniem latu pabalstos, un, ja mēs tā labi parēķinām, tad, ņemot vērā, ka mūsu valstī ir ap 2 miljoniem iedzīvotāju, pagājušajā gadā katrs no mums ir saņēmis 50 latus. Es teiktu, ka mēs esam ļoti bagāta valsts! Un sociālie darbinieki informē, ka nu jau nāk trešā paaudze, kura ir ļoti labi iekļāvusies valsts un sabiedrības dzīvē, kā tas ir teikts Izglītības likumā... Viņi zina, ka viņiem pienākas kārtējais pabalsts, un ļoti labi atrod sociālo dienestu, lai to saņemtu. Un, ja skatām definīciju „karjeras konsultēšana” (arī tas mums nav nepieciešams!), tad redzam, ka tur ir teikts, ka karjeras konsultēšana ietver „palīdzību karjeras plānošanā, profesionālās piemērotības noteikšanu, darba izmēģinājumus, darba meklēšanas un darbā noturēšanās prasmju apguvi”. Vēlos informēt Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātus, ka mūsu valstī ir ap 13 tūkstošiem jauniešu, kas ir bezdarbnieki. Es varu tikai aicināt, lai, kamēr Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pārdomās šos karjeras jautājumus, Labklājības ministrija atjaunotu programmu, ko īstenoja Nodarbinātības valsts aģentūra, - „Jauniešu darba prakse” -, kas deva nozīmīgu iespēju jauniešiem neaizbraukt no Latvijas un tajā pašā laikā arī iegūt pirmo izglītību un tātad karjeras izglītību un profesiju. Un papildus vēlos informēt, ka no valsts un Eiropas Savienības struktūrfondu naudas tika īstenots projekts par karjeras izglītību un piecas Latvijas augstskolas apmācīja karjeras konsultantus. Tas nozīmē, ka mēs esam jau izlietojuši struktūrfondu naudu un rezultātā Izglītības likumā mums šīs lietas nav sakārtotas. Tādēļ aicinu visus kopīgi pārdomāt šīs lietas un nevis nelietderīgi izlietot līdzekļus, bet strādāt pie jautājuma par karjeras izglītību. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_03_15-seq118 spokenText "Paldies. Priekšlikums ir atsaukts, bet mēs varam turpināt par to debatēt. Ja Bišofas kundze vēlas debatēt, tad vārds Initai Bišofai.".
- 2012_03_15-seq117 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko sēdes norisei! Savā runā es informēšu par priekšlikumu iesniegšanu un par priekšlikumu aktualitāti, kā arī par problēmām un risinājumiem, lai sakārtotu karjeras izglītības jautājumus. Šie ir pirmie priekšlikumi, kurus iesniedzu Saeimā, un tie tapuši sadarbībā ar kolēģi, partijas biedri Initu Bišofu, kā arī sadarbībā ar kolēģi no Izglītības un zinātnes ministrijas - kolēģi, kura vairāku gadu garumā atbild par karjeras izglītības jautājumiem. Iesniegto priekšlikumu būtība lielākoties ir attiecināma uz karjeras attīstības atbalsta pakalpojumiem, to skaitā uz karjeras izglītības jautājumu iekļaušanu Izglītības likumā. Un, akcentējot to nozīmi mūžizglītības kontekstā un to, ka karjeras izglītība ietekmē gan izglītības, gan darba gaitas, šeit es vēlētos uzsvērt īpaši to, ka tas ietekmē sevišķi jauniešu izglītības un darba gaitas. Un to ietekmē arī tāds faktors kā karjeras vadības prasmes, kas netiek pietiekami apgūtas izglītības iestādēs. Un šeit mēs visi ļoti labi zinām statistikas datus jeb rādītājus un to problēmu loku, kas ir saistītas ar jauniešu nodarbinātības problemātiku. Tātad - kāpēc iesniedzām šos priekšlikumus? Tāpēc, ka karjeras attīstības atbalsta pakalpojumi ietekmē visu sabiedrību kopumā. Un tas ir... tā arī var teikt, sabiedrisko pakalpojumu veids. Pēc būtības šiem pakalpojumiem ir jānodrošina palīdzība gan tiem, kas vēl nav darba tirgū iekļāvušies, gan arī tiem, kuri ir uzskaitē Nodarbinātības valsts aģentūrā un kuri ir darba meklētāji. Un būtībā arī tiem, kuri jau ir nodarbināti, lai viņi varētu paaugstināt savu kvalifikāciju un lai varētu konkurēt... lai būtu konkurētspējīgāki darba tirgū. Un šajā gadījumā būtībā gan no Izglītības un zinātnes ministrijas puses, gan arī no Labklājības ministrijas puses ir jānāk palīgā iedzīvotājiem, jo šī politiskā atbildība pēc būtības ir sadalīta starp šīm divām ministrijām, kā tas ir noteikts arī 2006.gada Ministru kabineta rīkojumā „Par karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanu”. Un šeit es vēlētos uzsvērt to, ka līdz 2007.gada 31.decembrim bija jāsakārto normatīvie dokumenti, tajā skaitā arī Izglītības likums, kurā bija jādefinē terminoloģija. Arī attiecībā uz karjeras attīstības atbalsta jautājumiem, uz karjeras izglītības jautājumiem, taču šis darbs no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir izdarīts nepilnīgi. Pašreiz situācija ir tāda, ka gan Izglītības likumā, gan arī Profesionālās izglītības likumā parādās tāds jēdziens kā „profesionālā orientācija”. Izglītības likumā parādās arī tāds jēdziens kā „karjeras izglītība”, taču viens no... tātad jēdziens „profesionālā orientācija” ir definēts jēdziens, bet „karjeras izglītība” nav definēts. Un šeit es gribētu uzsvērt arī to, ka 2008.gadā Eiropas Savienības Izglītības, kultūras un jaunatnes lietu Ministru padomē tika pieņemta rezolūcija par sekmīgāku karjeras atbalsta iekļaušanu mūžizglītības stratēģijā. Tajā ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, bija paudusi apņemšanos īstenot rezolūcijā iekļautās prioritātes, bet diemžēl šie jautājumi nav vēl sakārtoti. Un te nu ir jāsaka tā: būtībā pašlaik ir jāizdara nepadarītais darbs, un te es gribētu uzsvērt arī to, ka diemžēl vairāku gadu garumā karjeras izglītības jautājumi tika atstāti novārtā gan no Saeimas deputātu puses, gan arī no ministrijas puses. Un kāds tad būtu risinājums? Tātad es uzskatu, ka šie jautājumi ir aktualizēti, un tas ir būtisks pavērsiens. Kā jau arī komisijas vadītāja teica, ministrijā tiks izveidota darba grupa, kas līdz gada beigām izstrādās koncepciju par karjeras izglītības jautājumiem. Tā būs starpministriju darba grupa, kurā būs iesaistīti arī sociālie partneri. Tāpēc, ņemot vērā to, ka darbs pie šiem jautājumiem turpināsies un noteikti tiks iesniegti priekšlikumi, kas tiks apspriesti plašākā lokā, piesaistot ekspertus un speciālistus, es atsaucu savus izvirzītos priekšlikumus Nr.1, Nr.2, Nr.3, Nr.8, Nr.12, Nr.14, Nr.21 un Nr.25. Es aicinu visus ieinteresētos turpināt darbu pie karjeras attīstības atbalsta sistēmas pilnveidošanas, pie karjeras izglītības jautājumiem, un paldies komisijas kolēģiem par padomiem, par izteiktajiem viedokļiem. Un paldies arī jums visiem par uzmanību! (Aplausi.)".
- 2012_03_15-seq115 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūsu apstiprināšanai izvirzīti 26 priekšlikumi par likuma grozījumiem, kas paredz sakārtot Izglītības iestāžu reģistra jautājumu un, kā noskaidrojās Izglītības likuma apspriešanas gaitā, precizēt arī jautājumus, kas ir saistīti ar Izglītības likuma 9.panta precizējumiem. Respektīvi, ir runa par pretrunu novēršanu pantos, kas regulē izglītības ieguves valodu. 1.priekšlikums ir deputātes Ingas Vanagas priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja, un neatbalstīja tāpēc, ka nepieciešams zināms darbs pie sistēmas sakārtošanas, pie visu izglītības jomas normatīvo aktu pārskatīšanas. Tātad varu uzsvērt, ka komisija atbalstīja ideju, bet pagaidām uzskatīja par nevēlamu konkrētā priekšlikuma atbalstīšanu, kamēr nav sakārtoti visi normatīvie akti, kas skar karjeras izglītības jautājumus.".
- 2012_03_15-seq114 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, trešais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
- 2012_03_15-seq113 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2012_03_15-seq31 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu galīgajā lasījumā.".
- 2012_03_15-seq111 spokenText "36. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās datumu: „Likums stājas spēkā 2012.gada 1.aprīlī.” Ir atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq109 spokenText "35. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq107 spokenText "34. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas ir panta nosaukuma precizējums: „Palīdzības pieprasījumu nosūtīšanas kārtība”. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq105 spokenText "33. - Juridiskā biroja priekšlikums par ierobežojumiem savstarpējās palīdzības sniegšanā. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq103 spokenText "32. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_15-seq99 spokenText "30. - Finanšu ministrijas parlamentārās sekretāres Kornas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_03_15-seq97 spokenText "29. - redakcionāla rakstura Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".