Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_15-seq123> ?p ?o. }

• 2012_03_15-seq123 type Speech.
• 2012_03_15-seq123 number "123".
• 2012_03_15-seq123 date "2012-03-15".
• 2012_03_15-seq123 isPartOf 2012_03_15.
• 2012_03_15-seq123 spokenAs 10.
• 2012_03_15-seq123 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas, kungi! Tātad ir mans priekšlikums par mācību valodu skolā. Atkal! Kas tad notiek tagad? Valsts nodrošina apmācību latviešu valodā un citās valodās piedāvā kā iespēju valsts un pašvaldību izglītības iestādes, kurās tiek īstenotas mazākumtautību izglītības programmas. Būs vai nebūs šīs programmas - tas ir atkarīgs tieši no pašvaldībām. Ja dome nolems, ka mazākumtautību izglītības programma būs, tiks īstenota, tad citā valodā mācīs, ja nolems, ka programma netiks īstenota, tad nemācīs. Piemērs. Tukuma dome 2009.gadā nolēma neatvērt 1.klasi Tukuma 3. divplūsmu vidusskolā, kaut klase bija nokomplektēta un mazākumtautību izglītības programma licencēta. Neatvēra vienīgajā Tukuma skolā, kur mācīja krievu valodā! Kāpēc neatvēra? Tukuma domes deputātiem paziņoja, ka nākotnē Tukumā pie mazākumtautībām piederošo personu skaits samazināšoties un bērniem tik un tā nāksies mācīties latviešu valodā. Tāpēc tad lai sāk jau tagad. Sakiet, lūdzu: ja „aizklapē” ciet klasi vienīgajā mazākumtautību skolā, vai cittautiešiem būs motivācija palikt Tukumā? Skola atteica vecākiem, pamatojoties uz domes lēmumu. Vecāki skolas lēmumu pārsūdzēja, bet administratīvā tiesa atstāja skolas lēmumu spēkā, jo likums nenosaka garantijas izglītībai mazākumtautību valodā. Rezultātā daži taisījās apmeklēt krievu skolu Kauguros, daži vecāki atdeva bērnu latviešu klasē, daži meklēja dzīvesvietu Rīgā. Es nezinu, kā tur viss stabilizējās. Šis piemērs pierāda, ka garantijas dod tikai likums. Ir skaidrs, ka valsts un pašvaldības nevar atļauties finansēt mācības jebkādā valodā. Viss ir mēra jautājums! Pieprasījumam ir jābūt pietiekošam, un pietiekamības līmeni nosaka valodas nesēju skaits un valsts budžeta apjoms, kurš ir proporcionāls nodokļu maksātāju skaitam, tātad arī šim valodas nesēju skaitam. Pietiekamības kritēriji ir jānosaka valdībai. Tāpēc es arī rosinu mainīt likuma 9.panta pirmās daļas redakciju un izteikt šo pantu šādā redakcijā: „Valsts un pašvaldību izglītības iestādēs izglītību iegūst valsts valodā, bet, ja ir pietiekošs pieprasījums, kura kritērijus nosaka valdība, tad arī citās valodās.” Es iesniedzu savu priekšlikumu decembra beigās - tātad pirms referenduma. Pēc referenduma tas pamatojums izskatās īpaši reljefi. Kāpēc vēlētāji balsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai? Tāpēc, ka valodu lietošanas kārtība valstī ir ierasēta likumdošanā ar vārdiem „valsts valodā”. Mēģinājumu, negrozot latviešu valodas lietošanas kārtību, nodrošināt arī krievu valodas lietošanu jomās, kas skar krievu valodas nesējus ikdienā, bija desmitiem atjaunotās neatkarības laikā. Gandrīz visi šie nevalstisko organizāciju un politisko partiju mēģinājumi uzturēt dialogu pie pārrunu galda bija neveiksmīgi. Tātad pati valsts pārliecināja pilsoņus, ka vienīgais līdzeklis situācijas maiņai ir attiecināt valsts valodas kapacitāti arī uz krievu valodu. Un tāpēc, kad tāda iespēja parādījās, šaubu vairs nebija. Mācību valodas noteikšana skolās ir valsts politikas un mazākumtautību sabiedrības interešu sadursmes spilgts piemērs. Un mums ir jāizvēlas: kas ir gudrāk - pretoties protestam un pieprasījumam vai noņemt protesta motivāciju, lai apmierinātu cilvēku vēlmi saglabāt savu savdabīgumu un līdz ar to nostiprināt viņu uzticību valstij? Es gribētu atgādināt, ka skola nav tikai iestāde - tā ir arī ģimenes dzīves turpinājums. Ģimene deleģē skolai darīt to, ko pati nevar nodrošināt, tāpēc gaida, ka valsts turpinās un pilnveidos apmācību un kultūras audzināšanu, kura notiek mājās, un mācīs ģimenes valodā. Tāpēc, lai nodrošinātu iespēju mācīties un to pārvērstu par garantiju mācīties ģimenes valodā arī mazākumtautībām, pieprasījums pēc tā varētu būt pierādīts atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kurus arī noteiks valdība. Es lūdzu šo savu priekšlikumu atbalstīt un iekļaut Izglītības likumā. Paldies.".
• 2012_03_15-seq123 language "lv".
• 2012_03_15-seq123 speaker Igors_Pimenovs-1953.
• 2012_03_15-seq123 mentions Q2660080.
• 2012_03_15-seq123 mentions Q8436.