Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_03_15-seq147> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2012_03_15-seq147 type Speech.
- 2012_03_15-seq147 number "147".
- 2012_03_15-seq147 date "2012-03-15".
- 2012_03_15-seq147 isPartOf 2012_03_15.
- 2012_03_15-seq147 spokenAs 101.
- 2012_03_15-seq147 spokenText "Šis jautājums tik tiešām nav ideoloģisks, bet tas ir politisks šī vārda labākajā nozīmē. Jo no tā, kā mēs veidosim mūsu izglītības politiku tieši valsts un pašvaldību attiecību rakursā, lielā mērā būs atkarīgs tas, vai mums izdosies īstenot mūsdienīgas izglītības sistēmas prasības. Pašvaldībām ir ļoti daudz pienākumu un arī ļoti daudz tiesību dibināto izglītības iestāžu uzturēšanā un to darba nodrošināšanā, bet deputāta Dolgopolova priekšlikumu es, kā redzat, kā deputāte, nevis kā komisijas priekšsēdētāja neatbalstu zināmu iemeslu dēļ, kurus jums tūlīt arī izklāstīšu. Tātad līdz šim kārtība ir bijusi tāda, ka pašvaldības konkursā apstiprina izglītības iestādes vadītāju un pēc tam to saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju. Ja mēs pieņemtu, ka pašvaldību domēs tik tiešām strādā izglītības speciālisti, ja mēs pieņemtu, ka tik tiešām tiek vispusīgi izvērtēti kandidāti, ja mēs pieņemtu, ka ir pilnīgi izslēgtas jebkādas subjektīvas darbības šajā ziņā, pirmajā brīdī mums varētu šķist, ka šāds saskaņojums nav nepieciešams. Bet reālā dzīve apliecina pretējo. Diemžēl pašvaldībās, kuru Latvijā ir pietiekami daudz, ne visi deputāti ir izglītības jomas speciālisti, un brīžam darbojas arī subjektīvais faktors. Un Izglītības un zinātnes ministrija pašvaldības lēmumu neapstiprina galvenokārt tad, ja ir saņemtas sūdzības, ja ir izteikti citādi viedokļi, ja sabiedrībā un izglītības darbinieku aprindās pastāv protests pret pašvaldības lēmumu; tādā gadījumā nevis ierēdnis pie galda, bet izglītības jomas speciālists kopā ar novada Izglītības pārvaldes vadītāju vispusīgi iepazīstas ar situāciju un var arī pašvaldības izvēlēto izglītības iestādes vadītāju neapstiprināt. Pilnīgi pareizi, šādu gadījumu beidzamajā laikā tikpat kā nav, bet es tomēr uzskatu, ka valstī, kas tomēr ir atbildīga par izglītību, nevis tikai par izglītības iestāžu darbību, šādas papildu kontroles iespējas būtu jādod. Otrkārt. Par šo termiņu. Varētu diskutēt par to, vai skolu vadībai tieši tāpat kā, piemēram, augstskolu profesūrai ik pa sešiem gadiem būtu nepieciešamas pārvēlēšanas, bet šajā priekšlikumā nav pateikts, vai ir viens termiņš vai divi. Un, kā mēs zinām, gaisā vējo arī ideja par terminētiem skolu direktoru līgumiem. Un pret to gan es gribētu iebilst, tāpēc ka skola nav gluži vienkārši valsts pārvaldes iestāde. Skola ir sava pasaule ar savām tradīcijām, un Latvijas izglītības sistēmas tradīcijās tieši direktora personībai ir ārkārtīgi liela nozīme. Mēs vairākas skolas esam nosaukuši to dibinātāju un direktoru vārdos, skolas direktors tik tiešām ir atbildīgs par visu, kas notiek skolā. Un, ticiet man, viņam ir tik daudz pienākumu, ka šo kaut reizi sešos gados izejamo pārievēlēšanas vai pāratestācijas procedūru skolu direktori varētu uztvert kā lieku un nevajadzīgu slogu. Un mums ir ļoti daudz iespēju, kā tikt vaļā no neatbilstīgiem skolu vadītājiem. Šādas iespējas ir, un tās tiek izmantotas, un, ja nu termiņa vidū vai arī, labojot pašvaldības pieļauto kļūdu izglītības iestādes vadītāja iecelšanā, rodas nepieciešamība mainīt izglītības iestādes vadību, tādas iespējas pastāv. Tātad tiešām šādi argumenti mani un arī komisijas locekļu un ekspertu vairākumu mudināja šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies.".
- 2012_03_15-seq147 language "lv".
- 2012_03_15-seq147 speaker Ina_Druviete-1958.
- 2012_03_15-seq147 mentions Q211.
- 2012_03_15-seq147 mentions Q957126.