Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_06_21-seq106 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2012_06_21-seq105 spokenText "Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_06_21-seq103 spokenText "5. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par spēkā stāšanās laiku. Ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq97 spokenText "2. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums attiecībā uz korekcijām pilnvarās. Arī ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq95 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””. Komisija ir saņēmusi piecus priekšlikumus. Visus ir atbalstījusi. 1. - finanšu ministra Andra Vilka priekšlikums par Valsts ieņēmumu dienesta pilnvaru palielināšanu un piedalīšanos muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas jomā. Ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq94 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputātes Elīnas Siliņas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 1, pret - 71, atturas - 12. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Darba likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - 23, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
• 2012_06_21-seq93 spokenText "Komisijas vārdā piebildīšu, ka tiešām visi deputāti šo priekšlikumu uztvēra ar izpratni un kā vajadzīgu, taču saskatīja, ka trešajam lasījumam tas ir nesagatavots un nav veiktas pietiekamas diskusijas. Tāpēc komisija neatbalstīja kopumā.".
• 2012_06_21-seq91 spokenText "Godātie kolēģi! Dažos vārdos centīšos paskaidrot jums, kādēļ komisija neatbalstīja deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu. Gluži vienkārši! Uzreiz Darba likumā ielikt šādu normu, mūsuprāt - un tāds bija Saeimas deputātu, kas strādā komisijā, vairākuma viedoklis -, neizanalizējot, ko tas beigās dos un kā tas tiek piemērots... Jo, redziet, kolēģi, šeit deputāte Elīna Siliņa, kura, protams, ļoti labi pārzina biznesa vidi, varbūt nebija padomājusi par to, ka tad, ja māte vai tēvs kopj slimu bērnu, viņiem jau no pirmās dienas šo darba nespējas lapu apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Un te pēc taisnības ir ieliktas tās dienas, kas kādreiz bija 14 un kad par darba nespēju maksāja darba devējs. Pašreiz, kā likumā noteikts, tādas ir 10 dienas. Komisijas sēdē mēs runājām par to, ka te ir nepieciešams izanalizēt arī citus likumus - gan par valsts pabalstiem, gan par valsts sociālo apdrošināšanu -, bet šādu priekšlikumu bez nopietnas apspriešanas un bez nopietnām diskusijām gan atbildīgajā ministrijā, gan arīdzan sabiedrībā, kaut vai „Asociācijā Ģimene”, manuprāt, nevajadzētu ietvert. Tādēļ, sakot paldies deputātei Elīnai Siliņai, kura ir uzsākusi mūsu komisijā uz trešo lasījumu šo diskusiju, es tomēr aicinu atbalstīt komisiju, tas ir, šodien deputātes Siliņas priekšlikumu neatbalstīt.".
• 2012_06_21-seq89 spokenText "Cienījamie kolēģi! Iesniegtā priekšlikuma būtība ir tikai samērot darba devēju un darba ņēmēju tiesības. Tātad likuma būtība... mana priekšlikuma būtība ir tāda, ka... Skaidrs, ka tie cilvēkiem ir neparedzēti apstākļi, kad viņi saslimst, bet darba devējs apņemas par slimošanas laiku... tikai par 10 slimošanas dienām segt arī apmaksāta atvaļinājuma apmaksu. Tas ir samērojams tikai ar to, ka vienmēr ir jāvērtē un jāmēra, cik daudz darba ņēmējs ar savu ieguldījumu un darba labumu devis darba devējam, un lai tas ir proporcionāls tam, ko darba devējs pēc tam kā atvaļinājuma kompensāciju samaksā viņam. Skaidrs, ka šis priekšlikums ir uz trešo lasījumu... Es patiesībā arī neceru, ka uz trešo lasījumu es gūšu jūsu, Saeimas, atbalstu, bet es apzināti neatsaucu šo priekšlikumu, lai izraisītu šo diskusiju, jo Labklājības ministrija solīja jau rudenī atkal vērt vaļā Darba likumu un tad šo priekšlikumu jau nopietnāk skatīt. Mums ir dažnedažādas Eiropas Savienības regulas un konvencijas, kuras mums ir jāievēro, tomēr mēs esam... mūsu nacionālajā likumdošanā tomēr vēl ir iespēja interpretēt, kā tieši mēs šīs regulas un konvencijas ievērojam un piemērojam. Un šeit tā būtu tikai iestāšanās par taisnīgumu starp darba devēju un darba ņēmēju interesēm. Es ne velti, iesniedzot šo priekšlikumu, nepieminēju tos daudzos darba ņēmējus, kas varbūt negodīgā veidā saņem šīs slimības lapas, pagarina tās līdz maksimāli iespējamiem sešiem mēnešiem, kuru laikā darba devējs nevar atlaist šos cilvēkus. Es pat negribu runāt par šiem gadījumiem, jo ar negodīgiem cilvēkiem būtu jācīnās mūsu uzraudzības iestādēm. Bet šeit ir jāievēro tieši taisnīguma princips: cik daudz darba ņēmējs ar savu nostrādāto darbu dod labumu darba devējam, tik arī darba devējs ir gatavs viņam kompensēt atvaļinājumu. Paldies.".
• 2012_06_21-seq87 spokenText "2. - deputātes Elīnas Siliņas priekšlikums, kurš paredz 152.pantā pārejošas darba nespējas laiku un dod tiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu, nosakot to līdz 10 dienām.".
• 2012_06_21-seq86 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 47, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq85 spokenText "Cienījamie kolēģi! Atvainojos Nacionālajai apvienībai un visai Latvijai. Jūs sapratāt, ka pārmetumi ir jūsu virzienā. Es neraidu pārmetumus jūsu virzienā, es saku, ka tie bija jūsu atbalstītāji, kuri arī atklāti atbalstīja visas jūsu iniciatīvas, un tādēļ es pieņemu, ka tie ir jūsu atbalstītāji, kuri konkrēti sauca jūsu cilvēkus, par kuriem viņi stāv un krīt. (No zāles dep. Dz.Rasnačs: „Kuri tie bija?”) Tādēļ tāda arī bija mana... mans traktējums.".
• 2012_06_21-seq83 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mums ir jāskatās ļoti uzmanīgi uz to, ko īsti saka šis pants. Tas ļoti lietišķi pasaka, ka, ja vienai darba vietai ir nepieciešamas kādas svešvalodas zināšanas, tad to, zināms, var pamatot. Netieši tas saka: ja kādas svešvalodas zināšana nav vajadzīga, tad to nedrīkstētu iekļaut darba līgumā. Manuprāt, tas viss ir ļoti vienkārši un loģiski. Tad jājautā - kāpēc tas vispār būtu jāliek šajā likumā? Un te es gribu atgādināt, ko jau es teicu agrāk, kad mēs par līdzīgu pantu spriedām Saeimā, - ka daudzos darba līgumos vēl arvien aiz inerces bieži pastāv nepamatotas prasības attiecībā uz svešvalodas prasmi, jo sevišķi krievu valodas prasmi. Es minēju arī to, ka man personīgi ir tāda pieredze, ka es Latvijas Universitātē saņēmu darba līgumu, kur bija ierakstīts, ka man ir jāprot krievu valoda. Tas bija galīgi nepamatoti attiecīgā darba veikšanai! Tāpat tas bija ar vienu kolēģi. Es uzskatu, ka tas bija aiz inerces, ne jau darba devējs to gribēja. Tā ka šeit mēs savā ziņā veicam tādu preventīvu darbu, lai būtu skaidrs, ka darba līgumā nevajag uzstādīt kaut kādas nepamatotas prasības, jo tas aizskar darba ņēmēja tiesības un attiecīgā brīdī var būt vērsts pret viņu. Un, zināms, te tomēr ir arī plašāka valodas politikas ietekme, ka, ja cilvēks redz... Kā jau mēs teicām, sludinājumā to nevar teikt, bet, ja tas darba līgumos parādās, tad cilvēki, kuriem nav kaut kādas attiecīgas svešvalodas zināšanas, jutīsies tā, ka viņi nevar uz šo darbu pieteikties vai ka viņiem jāatsakās no līguma. Tā ka es patiešām gribu aicināt šo ļoti vienkāršo, loģisko papildinājumu ielikt attiecīgajā likumā, jo tas neko neierobežo, bet tomēr stiprina darba ņēmēju tiesības piedalīties attiecīgos darba konkursos un veikt savus darbus... bez tā, ka viņiem uzstāda kaut kādas nepamatotas prasības zināt vienu vai otru valodu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq82 spokenText "Paldies. Tomēr aicinātu runāt par priekšlikumu. Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.".
• 2012_06_21-seq81 spokenText "Godātie kolēģi! Tikko no Saeimas tribīnes izskanēja ļoti, ļoti nopietni pārmetumi par draudiem, pieminot arī ģimenes locekļus, un šajā sakarā izskanēja Nacionālās apvienības vārds un Nacionālās apvienības atbalstītāju vārds, tāpēc es ļoti lūgtu deputāti Elīnu Siliņu kāpt atkārtoti tribīnē un pamatot, kādā veidā šādas nekrietnas darbības ir saistītas tieši ar Nacionālās apvienības vārdu, kāpēc Nacionālā apvienība tika saistīta ar šāda veida notikumiem, un, ja šāda pamatojuma nav, tad tomēr lūgtu atvainoties mūsu partijas biedriem, jo Nacionālās... Nacionālā apvienība, lai arī pārstāv... var piekrist vai nepiekrist mūsu viedoklim, bet pat pret visniknākajiem oponentiem mēs nekad neesam vērsušies ar draudiem, vēl jo vairāk - izmantojot šādas ciniskas metodes, kādas tikko tika izteiktas. Paldies.".
• 2012_06_21-seq79 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Pēc šī grozījuma izskatīšanas otrajā lasījumā un mana publiskā pamatojuma šeit, no tribīnes, es saņēmu no vairākiem varbūt fanātiskiem Nacionālās apvienības aizstāvjiem vēstules, un tās bija pārsātinātas ar indīgām ķengām un ar draudiem ne tikai man, bet arī manai ģimenei. Vēl esot Zatlera Reformu partijas rindās, es biju viena no skaļākajām, kas iebilda pret partijas vadības lēmumu dot tik lielu uzticības kredītu „Saskaņas Centram”, lai riskētu veidot valdību divatā. Gan tad, gan arī šobrīd es uzskatu, ka Latvijas valsts neatkarības, nacionālās identitātes un latviešu valodas sardzē mēs nedrīkstam nevienu brīdi zaudēt modrību, nedrīkstam eksperimentēt ar pārdrošiem un neizsvērtiem soļiem. Tobrīd gan no saviem krieviski runājošiem kolēģiem, gan draugiem, tāpat arī publiskajā komunikācijā ar cittautiešiem es saņēmu nosodījumu, saņēmu apvainojumus, vairāk vai mazāk inteliģentu kritiku, tomēr tas ne brīdi nebija tik aizskaroši, tik biedējoši un tik draudoši, kā tas bija šoreiz, kad pret mani vērsās mani tautieši. Ticiet man, es uz brīdi sajutos kā Norvēģijā, un man bija sajūta, ka šeit apkārt kaut kur staigā tādi paši „breiviki”. Es pateicos kolēģiem, kas iepriekšējo Saeimu sasaukumu laikā ir izstrādājuši pamatīgu un pietiekamu normatīvo bāzi, kas ir ļāvusi nostiprināt latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas tiesības. Valsts valodas likums jau šobrīd pieprasa latviešu valodas lietošanu privātajos uzņēmumos, ja to darbība skar likumīgas sabiedriskās intereses, ievērojot normu samērīgumu ar privāto uzņēmumu tiesībām un interesēm. Valsts un pašvaldību iestāžu un uzņēmumu, kā arī uzņēmējsabiedrību darbiniekiem, kurās lielākā kapitāldaļa pieder valstij vai pašvaldībai, arī ir jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Es jums teikšu, ka mums jau Valsts valodas likums un arī citi normatīvie akti dod šo pietiekamo normatīvo bāzi. Mums pat ir jāskatās, kā mēs to ievērojam. Mums šobrīd ir arī valsts kapitālsabiedrības, kuru vadībās mēs atbalstām un apstiprinām ārvalstniekus, kas šo valodu nelieto. Kādēļ mēs paši savā saimniecībā nekontrolējam valsts valodas ievērošanu tā, kā to paredz likums? Cienījamie kolēģi! Jau tad, kad projekta iesniedzēji nāca un komisijā aizstāvēja savu priekšlikumu, viņi atklāti arī teica, ka šis ir politisks priekšlikums, ka šī ir politiska izšķiršanās. Darba likumam nevajadzētu būt politiskam. Mums ir citi likumi, kas nosaka pamatprioritātes valstij un aizsargā latviešu valodu. Darba likums galvenokārt ir ekonomisku attiecību nostiprinājuma regulējums, tādēļ es aicinu neatbalstīt. Paldies.".
• 2012_06_21-seq77 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, augsti godātie kolēģi! Ar šī grozījuma pieņemšanu Darba likumā tiktu novērstas vairākas problēmas Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā. Ir skaidrs, ka šis grozījums galvenokārt ir domāts, lai novērstu to, ka tiek nepamatoti pieprasītas krievu valodas prasmes darba tirgū, un tātad ar šo grozījumu tiktu ierobežota sabiedrībā pastāvošā divvalodības izplatība. Jebkurā nacionālā unitārā valstī no tās drošības un stabilitātes viedokļa ir skaidrs, ka sabiedrības divvalodība ir nevēlama parādība. No pasaules prakses ir redzams, ka sabiedrības divvalodībai nav raksturīgs ilglaicīgums: vienmēr sabiedrības divvalodības apstākļos agri vai vēlu notiek sabiedrības pilnīga pāreja uz vienu vai uz otru valodu. Šis Darba likuma grozījums, kuru, es ceru, Saeima šodien atbalstīs, pirmkārt, mazinātu tendenci publiskajā telpā pāriet saziņā tikai uz krievu valodu, kā tas pašreizējās likumdošanas apstākļos tiek plaši praktizēts, un, kā redzams, šāda prakse ir drauds Latvijas valsts turpmākai pastāvēšanai un stabilitātei. Otrkārt, sabiedrības divvalodība atstāj ne tikai katastrofālu ietekmi uz valsts drošību un stabilitāti, bet ietekmē arī latviešu valodu līdz pat tās dziļākajām struktūrām. Patlaban jau ir pienācis laiks, kad atsevišķus latviešu valodas vārdus un izteicienus, ja nezina krievu valodu, vairs nevar saprast. Tātad latviešu valoda divvalodības apstākļos tiek katastrofāli ietekmēta līdz pat valodas dziļākajām struktūrām. Ja pašreizējā divvalodība ar līdzšinējiem apgriezieniem, ko sekmē likumdošana, turpināsies, var veidoties kāda trešā valoda, un nav teikts, ka tā vairs būs baltu valoda. Tātad ir apdraudēta latviešu kā baltu valodas - senas informācijas nesējas - pastāvēšana. Treškārt, Latvijas izglītības sistēmā prioritāte ir Eiropas Savienības valstu valodu apguve. Ja skolēns, kurš skolā ir apguvis vairākas Eiropas Savienības valodas, nokļūst darba tirgū, kur nepārprotami un bez vajadzības tiek pieprasīta krievu valoda, šādā situācijā viņa skolā apgūtais multilingvisms viņam nepalīdz. Atbalstot šo grozījumu Darba likumā trešajā lasījumā, mēs nodrošinātu skolās aizsāktā multilingvisma politikas turpinātību, neļaujot izcelt vienas svešvalodas, kura pat nav kāda Eiropas Savienības valstu valoda, prioritāti, jo galu galā neesam taču Krievijas pagarinājums Eiropas Savienībā. Ar šo grozījumu mēs vienlaikus ar iepriekš minētajām problēmām novērstu arī latviešu jauniešu un Latvijā atgriezušos ārzemju latviešu diskrimināciju darba tirgū. Tādējādi tiktu radīti labvēlīgi apstākļi un komforts ne tikai krievvalodīgo cilvēku, bet arī latviešu pastāvēšanai Latvijā. Es gribu atsaukties uz to, ko šodien teica Viņa Ekselence Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimā. Viņš teica (citāta sākums): „Šī ir pēdējā robeža un pēdējais brīdis mainīt virzienu, to lielā mērā nosaka arī aktuālie notikumi Eiropā un pasaulē. Šis ir nopietnu pārmaiņu laiks ne tikai ekonomiski, bet arī ģeopolitiski.” Citāta beigas. Es aicinu Saeimu šodien atbalstīt šo grozījumu Darba likumā. Paldies par uzmanību.".
• 2012_06_21-seq75 spokenText "Komisija... balsojumā vairākums neatbalstīja.".
• 2012_06_21-seq74 spokenText "Komisija?...".
• 2012_06_21-seq73 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi deputāti! Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta trešajam lasījumam saņēmusi divus priekšlikumus. 1. - Nacionālās apvienības priekšlikums. Tas paredz: „Vispārīgā nolīgtā darba raksturojumā iekļauj konkrētas svešvalodas lietošanu, ja tā ir attiecīgā darba veikšanas vai attiecīgās nodarbošanās objektīvs un pamatots priekšnoteikums (..).”".
• 2012_06_21-seq72 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt sēdes darba kārtību, mums ir jālemj par vēl vienu iespējamu izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņu šīsdienas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā (bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā) komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Darba likumā”, trešais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Ilmārs Latkovskis.".
• 2012_06_21-seq67 spokenText "3. - arī Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq63 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātās kolēģes! Godātie kolēģi! Strādāsim ar grozījumiem Pasta likumā otrajā, galīgajā, lasījumā. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq62 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
• 2012_06_21-seq61 spokenText "Sociālo un darba lietu komisijas vārdā lūdzu kolēģus atbalstīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_06_21-seq59 spokenText "7. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq57 spokenText "6. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq56 spokenText "Deputāti piekrīt komisijas lēmumam par 4. un 5. priekšlikumu.".
• 2012_06_21-seq55 spokenText "4. - Veselības ministrijas parlamentārās sekretāres Lienes Cipules priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts komisijas 5.priekšlikumā, kas komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq53 spokenText "Arī 3. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq49 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Sociālo un darba lietu komisija likumprojekta otrajam lasījumam ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. 1. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq48 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civilprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret - nav, atturas - 1. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
• 2012_06_21-seq47 spokenText "Paldies. Juridiskās komisijas vārdā aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
• 2012_06_21-seq46 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 22, atturas - 8. Priekšlikums atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq45 spokenText "Jā, es vēlos komisijas vārdā piebilst, ka mēs šo jautājumu komisijā izdiskutējām un vienojāmies, ka, ņemot vērā to, ka likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā” ir izskatāms steidzamības kārtībā, jo, kā jau minēja iepriekšējā sēdē, Satversmes tiesā ir ierosināta lieta par atsevišķu Civilprocesa likuma pantu neatbilstību Satversmei, tad ir ļoti būtiski noteiktajā termiņā virzīt šos Civilprocesa likuma grozījumus, lai nebūtu nepamatotas tiesas procesa izmaksas un Saeima kā likumdevējs varētu parādīt savu labo gribu, likumprojektu grozot. Visas šīs iespējamās problēmas, par kurām minēja Cvetkovas kundze, mēs varam risināt, izdebatējot Civilprocesa likumu, kas šobrīd ir arī atvērts, un Juridiskajā komisijā atrast vispiemērotāko risinājumu, jo runa ir par vienu vai diviem procesiem, kad tiesa pēc savas iniciatīvas atsauc administratoru. Šis konkrētais priekšlikums tik tiešām šo jautājumu nerisina, taču tas arī neizslēdz šāda risinājuma atrašanu nākamajos Civilprocesa likuma grozījumos.".
• 2012_06_21-seq43 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka tieslietu ministra priekšlikums nav atbalstāms. Vadoties pēc esošā regulējuma, maksātnespējas procesi norit saskaņā ar trim likumiem. Viens no tiem ir likums „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju”, un katram no pārējiem diviem nosaukums ir „Maksātnespējas likums” (viens tika pieņemts 2007.gadā, bet otrs - 2010.gadā). Uz 2012.gada 1.maiju bija 379 nepabeigti maksātnespējas procesi saskaņā ar likumu „Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju” un 2894 maksātnespējas procesi pēc 2007.gada Maksātnespējas likuma. Un visos šajos 3273 procesos ir tā, ka gadījumā, ja mainās administrators, katram no tiem ir tiesības uz pusi jeb uz 50 procentiem no minimālās valsts noteiktās atlīdzības. Bet nav tiesību uz šādu atlīdzību, ja administrators tiek atcelts. Piedāvātais priekšlikums paredz, ka pat tad, ja tiesa pieņemtu administratora attaisnojošu lēmumu, viņam nebūtu tiesību atgriezties un pildīt savus pienākumus procesā, no kura viņš ticis atcelts. Un tas nozīmē, ka viņam nebūtu arī tiesību pat uz pusi no likumā paredzētās minimālās atlīdzības. Manuprāt, virzot šādu būtisku priekšlikumu, Tieslietu ministrijai bija jāievēro gan samērīguma, gan taisnīguma princips, un, ja administrators ar apgabaltiesas lēmumu tiktu attaisnots, tad, ierobežojot viņa tiesības uz atjaunošanu maksātnespējas procesā, no kura viņš atcelts, viņam būtu jāsaglabā tiesības uz pusi no minimālās valsts garantētās atlīdzības par paveikto darbu un pildītajiem pienākumiem. Kamēr vairāk nekā 3 tūkstoši procesu pēc veciem likumiem nav pabeigti, attiecīgs regulējums bija jāparedz arī ar to visu saistītajos normatīvajos aktos. Es uzskatu, ka piedāvātais priekšlikums ir paviršs, nepārdomāts un izstrādāts, neizvērtējot visus šos apstākļus, un tādēļ nav atbalstāms. Es aicinu balsot „pret”! Paldies.".
• 2012_06_21-seq41 spokenText "Un 7. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums, kurš nosaka, ka, ja ir iecelts jaunais administrators, tad viņš arī turpina darbu neatkarīgi no sūdzību iesniegušā administratora lēmuma izskatīšanas. Arī tas Juridiskajā komisijā ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq37 spokenText "5. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq33 spokenText "3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_03_29-seq317 spokenText "3. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq31 spokenText "2. - atbildīgās komisijas, Juridiskās komisijas, priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq29 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi otrajam lasījumam sagatavotos grozījumus Civilprocesa likumā. Ir saņemti septiņi priekšlikumi. Visi atbalstīti. Bet tagad par katru pēc kārtas. 1. - tieslietu ministra Gaida Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq28 spokenText "Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civilprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2012_06_21-seq27 spokenText "Kolēģi, ja nav iebildumu, lūdzu likumprojektu atbalstīt arī otrajā lasījumā.".
• 2012_06_21-seq26 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” tiktu atzīts par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
• 2012_06_21-seq25 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Ministru kabineta sagatavoto likumprojektu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu, sākot tātad... Es atvainojos! Likumprojektu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanu - „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”. Komisija šo likumprojektu izskatīja. Tā būtība ir šāda: ņemot vērā krīzes iestāšanos, 2009., 2010. un 2011.gadā tika samazināts finansējums Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecībai, kas paredzēja celtniecības tempu samazināšanu. Un tādējādi šis likumprojekts paredz ēkas nodošanas ekspluatācijā datumu pārcelt no 2012.gada 18.novembra uz 2013.gada 31.decembri. Un šī likumprojekta pieņemšana ļaus nodrošināt juridisku pamatu līgumu slēgšanai un Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta aktivitāšu īstenošanai atbilstoši jaunajam Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas termiņam un grafikam. Komisija izskatīja šo likumprojektu, lūdz atzīt to par steidzamu un pieņemt pirmajā lasījumā.".
• 2012_06_21-seq24 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 12, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 2, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - 9, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 13, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā”, pirmais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_06_21-seq23 spokenText "Paldies. Tātad Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Cvetkovas, Dolgopolova, Rubika, Tutina, Rodionova un otra Rubika iesniegumu, ar kuru viņi atsauc savus parakstus par likumprojektu „Par Otrā pasaules kara veterāna statusu”. Tātad likumprojekts vairs tālāk nav izskatāms un runāt „pret” arī nav iespējams. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ivana Ribakova iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūnijā. Saeimas Prezidijs to ir piešķīris, un par to jūs tagad tiekat informēti. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Vladimira Reskāja iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 21.jūnijā. Arī šis atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tagad tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
• 2012_06_21-seq22 spokenText "Labrīt, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja un godātie deputāti! Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas vakardienas sēdē izdevās panākt vienošanos un pieņemt, manuprāt, konstruktīvu lēmumu, ka septembrī tiks uzsākts darbs pie likumprojekta „Par Otrā pasaules kara veterāna statusu” izstrādes. Tāpēc pagaidām mēs esam gatavi nevirzīt šo likumprojektu un par to iesniedzam attiecīgu iesniegumu Saeimas Prezidijam. Labāk slikts miers nekā labs karš. Paldies.".
• 2012_06_21-seq21 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”, tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 38, atturas - nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cvetkovas, Kabanova, Rodionova, Agešina, Dolgopolova, Raimonda Rubika, Tutina, Artūra Rubika, Ribakova un Orlova iesniegto likumprojektu „Par Otrā pasaules kara veterāna statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Runāt „par” pieteikusies deputāte Irina Cvetkova.".
• 2012_06_21-seq20 spokenText "Cienītā Saeimas Prezidija priekšsēde! Cienītās deputātes! Godātie deputāti! Mani ļoti uzjautrina Elksniņa kunga ļoti dīvainā humora izjūta. Bet tā nopietnāk runāt es gribētu nevis vienkārši kaut kā populistiski, bet argumentēt, kāpēc mums tiešām vajadzētu atklātu balsojumu arī prezidenta amata kandidāta ievēlēšanas un tiesnešu... Satversmes tiesnešu ievēlēšanas gadījumā. Aizklātās balsošanas atbalstītāji apgalvo, ka tā nodrošina objektīvu un neatkarīgu lēmumu pieņemšanu, pieļaujot jau Elksniņa kunga pieminēto deputātu sirdsapziņas balsojumu. Prakse rāda, ka tā diemžēl nav (No zāles dep. A.Elksniņš: „Koalīcijā!”), jo aizklātā balsošana ir izmantota, lai slēptu īsto balsojumu no saviem kolēģiem un vēlētājiem un lai radītu šaubas par visu deputātu balsojumiem un līdz ar to arī viņu godīgumu. Atcerēsimies ļoti nepatīkamo pieredzi pēdējās Valsts prezidenta un Saeimas Prezidija priekšsēža vēlēšanās. (ZZS un SC frakcijas deputāti smejas un aplaudē.) Nav šaubu, ka tāda uzvedība var tikai graut sabiedrības uzticību Saeimai kopumā, deputātiem, politiskajām partijām un visam politiskajam procesam, it sevišķi tiem cilvēkiem, kas aplaudēja. Vēl. Aizklātie balsojumi ir radījuši grūtības atrast nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atbilstošus kandidātus. Daudzi augsti kvalificēti profesionāļi būtu gatavi kandidēt, bet to nedara, jo nevēlas sevi pakļaut miglainai ievēlēšanas kārtībai un baumošanai. Un par to jūs arī varētu aplaudēt, lūdzu! Lūdzu! Aplausu nav? (Daži deputāti aplaudē.) Man ļoti patika Elksniņa kunga uzskati par atklātajiem balsojumiem. Viņš tos nosauca par kontrolētiem. Tas parāda, kā jūs frakcijā šīs lietas kārtojat. Tas ir galīgā pretrunā ar to, ko Cileviča kungs ir teicis. Latvijā ir parlamentārā demokrātija! Tam es piekrītu. Tas nozīmē, ka deputāts Saeimā pārstāv vēlētājus un vēlētājiem ir tiesības zināt un pārbaudīt, kā viņu ievēlētie pārstāvji lemj un balso, it sevišķi ļoti svarīgos lēmumos - gan par Valsts prezidentu, gan Satversmes tiesas tiesnešiem. Tas parlamentārā demokrātijā ir vissvarīgākais apsvērums, un to var nodrošināt tikai atklātā balsošana. Aizklātie balsojumi norāda katra deputāta... Atklātie balsojumi parāda katra deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai. Deputāta patieso nostāju rāda viņa balsojumi, un deputātam ir jānes pilna atbildība par savu balsojumu un jābūt spējīgam to pamatot un izskaidrot vēlētājiem, nevis jāslēpjas aiz aizklātuma plīvura. Grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 36. un 85.pantā ir nepieciešami, lai izveidotu vienotu regulējumu attiecībā uz balsojumiem Saeimā. Šā mērķa sasniegšanai nepieciešams no Latvijas Republikas Satversmes izslēgt deputātu aizklātos balsojumus par Valsts prezidenta ievēlēšanu amatā un Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu. Es uzskatu, ka deputātam īsts sirdsapziņas balsojums ir atklāts balsojums, nevis aizklāts. Tāpēc es arī priecājos par Seržanta kunga atbalstu atklātajiem balsojumiem. Es ceru, ka arī jūs pārstāvat visu savu frakciju šajā jautājumā, tādēļ, cienītās deputātes un godātie deputāti, uzklausiet savu sirdsapziņu un balsojiet par šiem grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq19 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Valdim Liepiņam, kurš ir pieteicies runāt „par”.".
• 2012_06_21-seq18 spokenText "... ievēlot valsts amatpersonas.".
• 2012_06_21-seq17 spokenText "Elksniņa kungs, jūsu runas laiks ir beidzies!".
• 2012_06_21-seq16 spokenText "Kur šajā gadījumā ir atklātums? Ir slēpts balsojums. Sabiedrība nezina, kas kā ir balsojis. Valsts prezidenta atklāta ievēlēšana. Kas ir izdarīts tautas vēlēta prezidenta jautājumā? Mums nav vajadzīgs atklāti vēlēts koalīcijas prezidents. Mēs vēlamies Latvijas tautas aizklāti vēlētu prezidentu. Diemžēl jūs arī to ignorējat. Platons kādreiz ir teicis, ka dvēselei ir trīs pamatspēki: iekāre - tai jābūt nosvērtai, spars - ir jābūt drosmīgam - un prāts - ir jābūt viedam. Es nebaidos uzņemties atbildību un aicināt neatbalstīt atklāto balsojumu nostiprināšanu Satversmē...".
• 2012_06_21-seq15 spokenText "Mēs runājam par Satversmes grozījumiem!".
• 2012_06_21-seq14 spokenText "Paldies. Visi tie, kam vajadzēja, saprata. Lūk, VIENOTĪBAS iekšējais balsojums par Zaķi kā frakcijas vadītāju! Tur ir aizklāti... Kur ir atklātums?".
• 2012_06_21-seq13 spokenText "Minūti. Es jums atļauju runāt vēl minūti, bet runāt par tēmu - par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē, par atklātiem balsojumiem, ievēlot Latvijas Valsts prezidentu un Satversmes tiesas tiesnešus. Es joprojām neesmu dzirdējusi no jums nevienu vārdu, kas attiektos uz konkrēto tēmu. Paldies.".
• 2012_06_21-seq12 spokenText "Atļausiet minūti? Minūti!".
• 2012_06_21-seq10 spokenText "Godājamie kolēģi! Turpinot šo jau izskanējušo tēmu attiecībā uz Satversmes grozījumiem, kuru iesniedzēja galvenokārt ir VIENOTĪBAS „spice”, tad ziniet: noklausoties iepriekšējo runātāju, tas man atgādināja Gētes vārdus, ka taisnīgums ir vāciešu īpašums un fantoms. Tāpat mēs tagad varam runāt arī par VIENOTĪBU - ka tas, ko viņi saka, ir viņu - tikai viņu! - īpašums un ka tas ir viņu fantoms, pie kā viņi pieturas. (No zāles: „Par jautājumu! Par jautājumu!”) Pēc būtības, atgriežoties pie atklātiem un aizklātiem balsojumiem, ir jāteic, ka aizklāta balsošana - tā ir sirdsapziņa, atklāta balsošana - tas ir pārbaudāms balsojums. Arī anotācijā ir minēts, ka aizklātie balsojumi Latvijas Republikas Saeimas praksē liecina par to, ka aizklātā balsošana mazina sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām. Iepriekš atbalstot atklātos balsojumus, es uzskatīju, ka tie viennozīmīgi izskaudīs negodīgumu starp deputātu teikto un darīto. Taču pieredze Saeimā apliecināja, ka par idejām, vērtībām un solījumiem Saeima jau tāpat balso atklāti. Problēmas pamats ir amatpersonu iecelšana, kas sevi tik lielā mērā ir degradējusi, ka piespieda mainīt balsošanas formu valstī un pāriet uz atklātiem, kontrolētiem balsojumiem. Likumprojekta autori - pārsvarā VIENOTĪBAS pārstāvji - centās un arī atrada argumentus atklātas balsošanas par valsts amatpersonām ieviešanai. Zīmīga ir, protams, minēto grozījumu anotācija, kurā ir teikts: “Aizklātie balsojumi nonivelē politiskās atbildības institūtu, savukārt atklāto balsojumu gadījumā vēlētājs var pārliecināties par deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai (..). Līdz ar to atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem (..).” Un patiesais domu grauds, kurš anotācijā ir ietverts: „Turklāt aizklātie balsojumi (..) radījuši grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus.” Iesniedzēju argumenti un prasība pēc atklātiem balsojumiem prasa izšķirt šo strīdīgo situāciju, vērtējot to pēc bezpartejiskuma prasības. Ja tā ir iesniedzēju labā ideja, kā viņi to pasniedz, tad atbalstīt to mums visiem atmaksāsies. Turpretī, ja šī ideja ir slikta, tad idejas ļaunums nesodīts nepaliks. Veicot padziļinātu izpēti, es apskatījos vēsturiskos priekšnosacījumus. Mūsu valsts iekārta ir parlamentāra republika. Valdību veido koalīcija, kas top, politiskajām partijām parakstot koalīcijas līgumu. Ar šo koalīcijas līgumu politiskās partijas, kas to paraksta, uzņemas atbildību par mūsu valsts attīstību un vienojas par valdības izveidošanu. Tiek parakstīta arī deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Tas viss notiek, ja valdošajai koalīcijai Saeimā ir vairākums - 51 balss atbalsts. Kāpēc es iedziļinājos šajā procedūrā? Tāpēc, ka jebkuras valsts amatpersonas iecelšanai Saeimā ir nepieciešams vismaz 51 balss atbalsts. Izanalizējot ierosinājuma iesniedzēju politisko pieredzi, tiešām var teikt, ka VIENOTĪBAS un „Jaunā laika” dalība iepriekšējās koalīcijās radīja problēmas amatpersonu ievēlēšanā. Pastāvot apstākļiem, kad darbojas Koalīcijas padome, koalīcijas līgums, ir spēkā virkne politikas plānošanas dokumentu, viens otrs koalīcijas partneris vēl atļaujas to visu pārkāpt un balsot nevis pēc uzstādījuma, bet pēc sirdsapziņas. Atsevišķu deputātu sirdsapziņa apdraudēja valdības pastāvēšanu. Godājamie deputāti! Atklātie balsojumi ir līdzeklis, lai koalīcijas partnerus piespiestu balsot tā, kā iepriekš ir ieplānots, lai varētu pārbaudīt viņu rīcības atbilstību vārdiem un lai problēmas ar vēlamo amatpersonu apstiprināšanu koalīcijai nerastos. Jo reāli pie pašreizējā parlamentārā modeļa, kad valdība ar valdošo koalīciju saplūdusi, opozīcijas ietekme uz politiskajiem procesiem ir visnotaļ minimāla. Un mēs to redzam katru dienu: atklātie balsojumi ir spiediens uz konkrēto deputātu - balsot tā, kā viņam partijas vadība to ir uzspiedusi. Atklāto balsojumu sistēma ļauj partijas vadībai kontrolēt savus partijas biedrus. (No zāles dep. I.Čaklais: „Ne visur notiek tā kā Rīgā!”) Pat senie grieķi atzina, ka kādai idejai ir jānostiprinās un jābūt ilgstoši atzītai vērtībai pret agonāli izprasto atsevišķu politiķu morāli. Mēs visi varētu šeit piedalīties eksperimentā un par šo jautājumu nobalsot vienreiz atklāti un vienreiz - aizklāti. Ticiet man, deputāti, minētā balsojuma rezultāti atšķirtos! (No zāles dep. J.Reirs: „Jūs jau to zināt!”) VIENOTĪBAS iekšējais balsojums par Zaķi kā frakcijas vadītāju... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)".
• 2012_06_21-seq9 spokenText "Paldies. Viens deputāts runājis „par”, viens - „pret”. Tātad lēmums jāpieņem balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodotu visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 37, atturas - 1. Likumprojekts komisijām nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. „Pret” pieteicies runāt deputāts Andrejs Elksniņš.".
• 2012_06_21-seq8 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās kolēģes! Godātie kolēģi! Elksniņa kungs! Man ir tagad ļoti liela iespēja pastāstīt jums un jūsu kolēģiem to, ko es acīmredzot zinu un ko es nezinu. Es zinu to, ka jau šī gada 2012.gada 29.martā Saeima lēma par līdzīgu jautājumu. Tajā laikā, ievērojot to, ko Valsts prezidents Bērziņš arī tikko Saeimai rekomendēja, Juridiskā komisija bija pamatīgi strādājusi pie iespējamiem grozījumiem Satversmē. Bija darba grupa, kurā bija aicināti iesaistīties visu frakciju, tajā skaitā Elksniņa kunga frakcijas, pārstāvji. Tika diskutēts, un vairāki priekšlikumi par grozījumiem Satversmē tika salikti vienā likumprojektā. Acīmredzot vadoties pēc apsvērumiem, ko Bēziņa kungs tikko mums norādīja, - ka ir ļoti svarīgi domāt par kvalitatīvu procesu, nevis par to, kā izpatikt sabiedrībai. Juridiskā komisija lika šo likumprojektu kopā, ieliekot tajā vairākus priekšlikumus par grozījumiem Satversmē, bet, kā izrādījās, šī taktika nebija pareiza, jo mūsu kolēģi, tajā skaitā Elksniņa kungs, minēja ļoti daudzus un dažādus argumentus, kāpēc šo likumprojektu nevar atbalstīt, tajā skaitā runāja par to, ka grozījumi tiek virzīti ļoti lielā steigā, un arī par to, ka tur ir saliktas kopā daudzas pārāk dažādas lietas. Daži citāti, Elksniņa kungs, ko es zinu, tika izteikti, tajā skaitā no jūsu frakcijas biedriem, Saeimas 29.marta sēdē. Piemēram, Elksniņa kunga kolēģis Igors Pimenovs no „Saskaņas Centra” sacīja: „Bet es gribētu runāt nevis par atklātību, kuru es visnotaļ atbalstu - un es domāju, ka tas ir pareizais ceļš -, bet par imunitāti tomēr.” Piemēram, mūsu kolēģis Kārlis Seržants no ZZS šajā Saeimas 29.marta sēdē sacīja: „Es uzreiz gribu pateikt, ka esmu viennozīmīgi par to, lai noņemtu imunitāti administratīvajās lietās. Es esmu viennozīmīgi arī par to, lai balsojumi būtu atklāti, bet es esmu pret to, ka tas viss tiek darīts tagad tādā steigā un visas šīs diezgan dažādās lietas ir sabāztas vienā likumprojektā.” Boriss Cilevičs, arī Elksniņa kunga frakcijas kolēģis, sacīja: „Var atbalstīt atklātus balsojumus aiz līdzjūtības pret jums.” (Domāti likumprojekta iesniedzēji.) „Mēs varam to atbalstīt.” Šobrīd ar šiem diviem grozījumiem Satversmē, kas tiek piedāvāti, situācija tiek labota. Deputātiem ir iespēja vispirms izteikties par deputātu imunitātes mazināšanu, bet pēc tam izteikties par atklātajiem balsojumiem - tātad balsot saskaņā ar savu 29.martā pausto nostāju. Turklāt šajā laika periodā, es gribētu piebilst, ir notikušas daudzas un dažādas izmaiņas. Mums ir nākušas klāt jaunas zināšanas. Piemēram, Latvijā ir viesojies Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Jaglanna kungs, kurš ir teicis, ka Latvijā Saeimas deputātu imunitāte ir nesamērīga. (No zāles dep. A.Elksniņš: „To viņš teica par...”) Šeit es nocitēšu citātu, ko es zinu, - ka viņš teica, Elksniņa kungs... Jaglanna kungs tātad sacīja: „Jo jebkurā demokrātiskā valstī parlamentam ir jābūt neatkarīgam, nevis tādam, kas slēpjas aiz visām šīm imunitātēm.” (No zāles dep. A.Elksniņa starpsaucieni.) Šie ir Eiropas Padomes ģenerālsekretāra Jaglanna vārdi. Tātad ar šo uzstāšanos es aicinu, piemēram, Borisu Cileviču kaut vai aiz žēlastības pret likumprojekta iesniedzējiem vai arī, piemēram, kolēģi Kārli Seržantu kaut vai aiz bailēm no Ilmas Čepānes, kā viņš pagājušajā reizē, diskutējot par šo jautājumu, atzina, balsot „par” un atbalstīt šo likumprojektu... šos grozījumus Satversmē. Paldies, kolēģi! (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq6 spokenText "Eiropas Cilvēktiesību tiesas priekšsēdētājs Žans Pols Kosta 2009.gadā, viesojoties Latvijā, vienā no intervijām ir norādījis, ka Latvijai ir sava specifika. Tiešām, Latvijai ir sava specifika! Ir jāatzīst, ka, lai arī kādi ierosinājumi būtu minēti teorijā, praksē pozīcija vienmēr skādēs opozīcijai. Jūs tikai iedomājieties Zaķa kungu, kuram būtu jāatstāj tiesības uz politisku runu, kas ir pasargāta no izpildvaras ierobežojumiem! Šāds dialogs Saeimas deputātam drīzāk ir iespēja, lai izteiktos par iespējamo vajāšanu. Mēs nerunājam par to, ka kāds deputāts būs nesodīts, kļūs neietekmējams, bet jebkurā gadījumā cilvēkiem ir tiesības zināt par šiem politiskajiem procesiem un pieņemt tādu lēmumu, kāds ir atbilstošs tiesiskuma principiem. Anotācijā ir minēts, ka pastāvošā kārtība attiecībā uz deputāta neaizskaramību nonāk pretrunā ar vienlīdzības principu. Nu jā, vienlīdzības principu... Paskāla vārdiem runājot, šī principa izpratne iesniedzējiem acīmredzot ir atkarīga no ģeogrāfiskā stāvokļa. Es aicinu koalīciju un arī visus Saeimas deputātus minēto ierosinājumu neatbalstīt. Pēc būtības tas ir pretrunīgs, nav izstrādāts, jūs neņēmāt vērā iepriekšējos apsvērumus, ko mēs esam izteikuši, un, manā skatījumā, tas ir kārtējais populistiskais gājiens, ar kādu jūs cenšaties padarīt parlamentu vairāk ietekmējamu un iemūžināt savu darbību koalīcijā uz visiem laikiem. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq5 spokenText "Vai deputātiem... (Zālē troksnis. Starpsaucieni: „Lai runā!”, „Nē!”) Vai tiešām ir iebildumi pret to, ka tiek turpināts divas minūtes? Deputāts turpina runāt vēl divas minūtes. Lūdzu, Elksniņa kungs!".
• 2012_06_21-seq4 spokenText "Labdien, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Iesniegtie grozījumi Latvijas Republikas Satversmes 29. un 30.pantā būtiski maina Saeimas deputāta neaizskaramības institūta reglamentāciju. Pašreizējā regulējumā iniciatīvas autori piedāvā aizstāt sekojošu imunitātes apjomu: Saeimas locekli nevarēs aizturēt, apcietināt vai pakļaut mājas arestam un pret viņu nevarēs uzsākt kriminālvajāšanu, kā arī Saeimas loceklim nevar piemērot ar personas brīvības ierobežojumu saistītu administratīvo sodu bez Saeimas piekrišanas. Iniciatīvas iesniedzēji ignorē likumdošanas varas, tiesu varas un izpildvaras imunitātes apjomu un pastāvošo tiesisko regulējumu. Man ir liels prieks, ka pēc manis debatēt ies Čigānes kundze, kaut gan es gribētu, lai ar mani padebatētu Čepānes kundze. Bet vai Čigānes kundze zina, ka Saeimas deputātiem pašreiz ir viszemākais imunitātes apjoms, salīdzinot ar tiesnešiem, prokuroriem un specdienestu pārstāvjiem? Čigānes kundze to diez vai zina. Tiesnešus, prokurorus, drošībniekus nedrīkst aizturēt pat administratīvā kārtā, nemaz nerunājot par kratīšanām un aizturēšanu, kam akceptu var dot vienīgi ģenerālprokurors vai Augstākās tiesas tiesnesis. Valsts prezidentam un Ministru kabineta locekļiem Satversmē vispār nav nostiprināta nekāda imunitāte! Diez vai arī to Čigānes kundze zina... Atsevišķām amatpersonām vispār ir dažādas imunitātes pakāpes bez jebkāda pamatojuma. Tā, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas var saukt pie administratīvās atbildības, bet Drošības policijas amatpersonas nevar saukt pie administratīvās atbildības. Pastāv atšķirība arī starp administratīvo un kriminālprocesuālo imunitāti. Vai Čigānes kundze vismaz zina, ar ko atšķiras administratīvā un kriminālā tiesvedība? (No frakcijas VIENOTĪBA starpsaucieni: „Zina, zina!”) Mūsu valstī nav nekādas imunitātes saistībā ar operatīvajām darbībām nevienai valsts amatpersonai. Lietuvā, piemēram, tāda imunitāte ir. Projektā, kas iesniegts, ir būtiska pretruna ar pašu Satversmi, jo īstenībā veidojas murgs! Deputātam ir tiesības neliecināt par ziņām, ko viņš ir saņēmis no iedzīvotājiem, no pilsoņiem, taču tajā pašā laikā no deputātiem varēs izņemt to, ko minētās sarunas laikā deputāts ir piefiksējis. Vai Čigānes kundze vispār ir iepazinusies ar ārvalstu praksi? Vācijā, Austrijā, Francijā... (No zāles dep. J.Reirs un dep. Dz.Ābiķis: „Jā! Ir!”) Iesniedzēji ignorējuši iepriekš izteiktos argumentus, ar kuriem minētais likumprojekts iepriekš tika noraidīts, par vienlaicīgu imunitātes apjoma samazināšanu visām valsts varām. Nav iespējams, godājamie kolēģi, samazināt vienīgi likumdošanas varas imunitāti, padarot to viegli ietekmējamu un iedragājamu no izpildvaras puses! Man ir jautājums: kādēļ jūs neatbalstījāt „Saskaņas Centra” iepriekš izteikto ierosinājumu - atteikties vispār no deputāta imunitātes? Kādēļ jūs atkārtoti kāpjat uz tiem pašiem Šlesera „grābekļiem” un Saeimā mēģināt pārskatīt tiesas lēmumus par deputātu apcietināšanu? Atbilžu nav. Ideju par atteikšanos no imunitātes ignorē visu pasaules valstu neatkarīgās likumdošanas funkciju pieredze. Deputāta neaizskaramība ir vajadzīga nevis tāpēc, lai pārkāptu likumu un izvairītos no atbildības, bet lai varētu brīvi paust savu viedokli, nebaidoties no tā, ka jūs varētu tikt sodīts. Deputāta imunitāte ir sociāla vērtība: deputātam ir vārda brīvība un netraucēta iespēja pildīt savus funkcionālos pienākumus. Tā ir garantija, kura ir gadsimtiem ilgi pierādījusi savu tiesisko nepieciešamību. Mūsdienās deputāta imunitāte kalpo kā nosacījums, pateicoties kuram tiek nodrošināts konkrēts valsts dzīves iekārtas princips, kas ir balstīts uz parlamenta neatkarības un patstāvības lomu valsts varas dalīšanas sistēmas institūtos. Ir nepieciešamas samērīgas sviras likumdevēja nodalīšanai no izpildvaras un tiesu varas iespējamās ietekmes, par pamatu ņemot vienlīdzības, samērīguma un lietderības kritērijus. Jūs sevi dēvējat par tiesiskuma koalīciju. Vai tad pašreiz jūs māc bažas un šaubas par to, ka jūs arī varētu kādu Saeimas deputātu neizdot vajāšanai vai, piemēram, kratīšanai? (Starpsauciens no zāles.) Jūs minat, ka pašreizējā imunitāte ir par lielu parlamenta aizsardzībai. Varbūt jūs tomēr varētu... Čigānes kundze, jūs debatēsiet pēc manis... norādīt, kādi ir tie patiesie iemesli? Pasaules vēsture pierādījusi, ka tie, kas valda, ietekmē visus - bez izņēmuma! - procesus. Koalīcijai ir finanšu resursi, iestāžu resursi, izpildes līdzekļi. Jūs izmantojat drošības un tiesībsargājošās iestādes, lai ietekmētu politiskos procesus valstī... (No zāles dep. Dz.Ābiķis: „Meli!”) Es atļaušos turpināt divas minūtes.".
• 2012_06_21-seq3 spokenText "Paldies Valsts prezidentam. Turpinām Saeimas 21.jūnija sēdi. Pirms mēs izskatām apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka mums ir iesniegti 17 piedāvājumi par iespējamām darba kārtības izmaiņām. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut sadaļā „Likumprojektu izskatīšana” kā 1.punktu likumprojektu „Grozījums Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta īstenošanas likumā” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Aijas Bisānes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Ēku energoefektivitātes likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Reskāja, Pimenova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav... Deputātiem tomēr ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 13, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad darba kārtība grozīta un lēmuma projekts iekļauts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Reskāja, Pimenova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Andreja Elksniņa ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Zariņa, Zemļinska un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Reskāja, Pimenova, Dolgopolova un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Valērija Agešina ievēlēšanu Nacionālās drošības komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - 14, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Darba kārtība grozīta. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Agešina, Zemļinska, Sakovska un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa atsaukšanu no Pieprasījumu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu - Urbanoviča, Elksniņa, Agešina, Zemļinska, Sakovska un citu deputātu - iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par 11.Saeimas deputāta Ivara Zariņa ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 13.punktu - likumprojektu „Nodokļu atbalsta pasākuma likums” izskatīšanai trešajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pamatkapitāla palielinājumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā paziņojumu „Par 11.Saeimas deputāta Dzintara Zaķa Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumu”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par piekrišanu 11.Saeimas deputāta Sergeja Potapkina saukšanai pie administratīvās atbildības”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās 11.punktu - likumprojektu „Grozījumi Izglītības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tā pati komisija lūdz iekļaut minēto likumprojektu Saeimas ārkārtas sesijas tuvākās sēdes darba kārtībā. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt grozījumus Saeimas 21.jūnija sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Nr.273/Lp11) otrajam lasījumam līdz 2012.gada 20.augustam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas Saeimas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Tālivalža Juša atsaukšanu no Centrālās zemes komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Un vēl Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 21.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par VAS „Latvijas Hipotēku un zemes banka” pārstāvja Kristapa Timpara apstiprināšanu Centrālās zemes komisijas sastāvā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Tātad Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Cukura nozares likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Āboltiņas, Smiltēna, Lejiņa, Buiķa, Čaklā, Dzintara un Dombrovska iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” nodot visām komisijām, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Runāt „pret” pieteicies deputāts Andrejs Elksniņš.".
• 2012_06_21-seq2 spokenText "Labrīt! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītās deputātes, godātie deputāti! Ministru nav vēl... (Zālē smiekli.) Dāmas un kungi! 2011.gada 8.jūlijā, stājoties Valsts prezidenta amatā, sākās mana sadarbība ar 10.Saeimu, kura jau pēc divām nedēļām referenduma rezultātā tika atlaista. Tā izveidojās neatkarīgās Latvijas vēsturē vēl nebijusi situācija: saskaņā ar Satversmes 49.pantu Valsts prezidentam bija jāorganizē atlaistās Saeimas darbs priekšvēlēšanu posmā, kad politiķu dienas kārtībā ienāk populisms un gluži objektīvi rodas vēlme iegūt pēc iespējas vairāk vēlētāju atbalsta. Šis bija laiks, kad manas un parlamenta attiecības noteica citādi principi. Šodien noslēdzas ārkārtas vēlēšanās ievēlētās 11.Saeimas pirmais darba cēliens. Tādēļ šis ir īstais brīdis, lai atskatītos uz jūsu veikumu un arī novērtētu Saeimas un Valsts prezidenta sadarbību. Laiks un gaisotne, kurā tika ievēlēta šī Saeima, bija ļoti sarežģīta. Vēlētāju gaidas un cerības uz 11.Saeimas deputātu kvalitatīvajām un morālajām īpašībām referenduma iespaidā bija sakāpinātas. No jums tika gaidīts paraugdarbs. Jums uzliktā latiņa bija ļoti, ļoti augsta. Turklāt daudzi no šīs Saeimas deputātiem parlamentā strādā pirmo reizi. Vismaz sākotnēji tas prasa laiku, lai iejustos šī darba procesuālajā kārtībā. Šī Saeima ir spējusi izveidot darba spējīgu Ministru kabinetu un pieņemt mums pašiem un Eiropas Savienībai svarīgus lēmumus, tostarp ar balsu kvalificētu vairākumu. Arī acīmredzami nepieciešamais un smagais lēmums - pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu - ir bijis šīs Saeimas darba kārtībā un atklātās, bet smagās diskusijās ticis izskatīts. Tas liecina par politisko gribu, atbildību un spēju aizmirst pretrunas, kad tas nepieciešams valsts interesēs. Ticu, ka parlaments spēs atrisināt arī vakar izveidojušos situāciju valdībā. Šī Saeima ir iestrādājusies, un no tās var prasīt darba rezultātus. Komisijas aktīvi turpina darbu gan pie nodokļu sistēmas, gan tiesu sistēmas un procesa, gan fiskālās disciplīnas, gan ar tiesiskumu un atklātības principu regulējošiem likumiem. Esmu pārliecināts, ka rudens sesijā iesāktais darbs pie Pilsonības likuma grozījumiem attiecībā uz dubultpilsonību un Maksātnespējas likuma grozījumiem, kas ierobežotu mākslīgu maksātnespējas procesu uzsākšanu, tiks sekmīgi pabeigts. Es arī ceru, ka Ministru kabinets un Saeima rudens sesijā bez kavēšanās sāks praktiski apspriest un piedāvāt pirmos risinājumus mājokļa jautājumā, it īpaši attiecībā uz nesaprātīgi augstām piespiedu zemes nomas maksām. Mūsu cilvēki un uzņēmēji to gaida jau sen, tādēļ kavēties nedrīkst. Vērtējot Saeimas pieņemtos likumus un izsludinot tos, man ir radušies vairāki secinājumi, uz kuriem vēlētos vērst jūsu uzmanību. Pirmkārt, daži likumi tiek tik bieži grozīti, ka cilvēki nespēj tiem izsekot līdzi. Gada laikā būšu izsludinājis gandrīz 200 likumus, no kuriem daži grozīti pat četras reizes, bet dažiem grozījumiem apjoms sasniedz 60 lapas. Tāpat joprojām nespējam atteikties no plašas, detalizētas un pat sīkumainas regulācijas likuma līmenī, kas pilnīgi objektīvi var izraisīt pamatotus pārmetumus par nesakārtotu likumdošanu. Otrkārt, šīs Saeimas vairākums sevi pozicionē kā tiesiskuma koalīciju. Tomēr tas nenozīmē pieņemt tikai sabiedrībā populārus lēmumus, kā, piemēram, lēmumu par atklātiem balsojumiem Saeimā, bet arī ikdienā praktiskajos jautājumos liek rūpīgi strādāt un ievērot pašdeklarētos principus, ņemot vērā juridiskus atzinumus un izsverot dažādus, arī neērtus, viedokļus. Nesagatavoti un populistiski priekšlikumi nebūtu jāvirza. Treškārt, ne vienmēr tiek gādāts par pašvaldību kompetences un atbildības palielināšanu. Bez spēcīgas vietējās varas valsts var neattīstīties... nevar attīstīties. Ja paliks tikai lielās pilsētas, bet lauki arvien iztukšosies, agri vai vēlu mēs zaudēsim Latvijas valsts jēgu. Lai gan Latvija nav agrāra valsts, mūsu saknes un pamats vienmēr ir bijis un būs Latvijas laukos. Tie ir fundamentāli jautājumi, kurus nevar labot, likumus nododot otrreizējai caurlūkošanai; tas pakāpeniski jāņem vērā, likumprojektus rakstot. Turpinot Labas gribas manifestā pausto, es vēlos uzteikt Saeimas Sabiedrības saliedētības komisijas izveidošanu un uzsākto darbu. Arī man ir izveidojusies laba saikne ar šīs komisijas deputātiem un vadību, jo savā ziņā mēs visi darām vienu darbu. Ja patiesi vēlamies, lai mūsu bērni un nākamās paaudzes dzīvotu drošā, uz savstarpēju cieņu balstītā sabiedrībā, ir jāaptur centieni to šķelt. Šī ir pēdējā robeža un pēdējais brīdis mainīt virzienu, to lielā mērā nosaka arī aktuālie notikumi Eiropā un pasaulē. Šis ir nopietnu pārmaiņu laiks ne tikai ekonomiski, bet arī ģeopolitiski. Mēs esam tādu izaicinājumu priekšā, kas ievērojami mainīs pasaules valstu attīstības dimensiju un to lomu nākotnē. Tādēļ mums jābūt gudriem un gataviem pieņemt šos izaicinājumus, par galveno mērķi vienmēr paturot stipru un konkurētspējīgu Latvijas valsti gan Eiropas Savienības, gan daudz plašākos mērogos. Aicinu būt vēl drosmīgākiem un aktīvākiem, īstenojot tādus sabiedrības saliedēšanas pasākumus, kam būtu arī konkrēti rezultāti. Mums kopā jāatceras un jāpadomā par tām pamatvērtībām, uz kurām balstās Latvija. Tās ir demokrātija, likuma vara un cieņa pret cilvēku. Sava pilnvaru termiņa pirmajā pusgadā Saeimas atlaišanas dēļ un jaunās Saeimas formēšanās laikā man nebija iespēju iesniegt Saeimai likumdošanas iniciatīvas. Otrajā pusgadā es šādas tiesības izmantoju vairākkārt un iesniedzu gan likumprojektus, gan likumu ierosinājumus, gan balsojamus priekšlikumus likumprojektu otrajam un trešajam lasījumam. Līdzšinējās iniciatīvas tika iesniegtas gan Saeimai, gan Ministru kabinetam. Tās, kuras iesniegtas Saeimai, skar gan valsts simbolu lietošanu, gan nejēdzību novēršanu diplomātisko dāvanu jautājumā, gan pašvaldību kompetences stiprināšanu un investīciju vides uzlabošanu. Mūsu kopdarba rezultātā ir panākts, ka mēs virzāmies uz vienotu valsts vizuālās identitātes koncepciju un novēršam to, ka mūsu valsts izskatās kā dzeņa vēders, katrai iestādei lietojot savu logotipu, bet diemžēl atsakoties lietot valsts ģerboni. Saeima manas līdzšinējās likumdošanas iniciatīvas ir atbalstījusi. Arī šodien Saeimas sēdes darba kārtībā ir iniciatīva, kuras pieņemšanu gaida visas pašvaldības, un tā attiecas uz zemes nomas šķēršļu atcelšanu veiksmīgākai investoru piesaistei. Jāteic, ka tas nebūtu iespējams bez Saeimas komisiju un Valsts prezidenta institūcijas kvalitatīvas sadarbības. Īpašu pateicību gribu izteikt Izglītības, zinātnes un kultūras komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Runājot par plānotajām iniciatīvām, es gribētu izteikt savus apsvērumus par pārvaldības modeļa pilnveidi un viedokli šajā jautājumā. Mans mērķis nav Valsts prezidenta pilnvaru palielināšana, jo uzskatu, ka jau šobrīd esošās pilnvaras ir pietiekami plašas, lai Valsts prezidents spētu ietekmēt politiskos procesus un valsts dzīvi kopumā. Tāpat mans pašmērķis nav jaunas Satversmes rakstīšana. Es apzinos, ka ir nepieciešami uzlabojumi izpildvaras un pašvaldību stiprināšanai, lai mainītu to, ka teorētiski pastāv ideāls varas līdzsvars, bet netiek nodrošināta attīstība, pieļaujot vāju politisko atbildību un veicinot traucējošu sāncensību, nevis kopdarbību. Tādēļ esmu izveidojis ekspertu grupu konkrētu priekšlikumu sagatavošanai, kuriem būtu jānonāk pie jums izlemšanai. Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Noslēdzoties jūsu pirmajai darba sezonai, novēlu jums labu atpūtu vasarā, lai jau rudens sesijā varētu turpināt mūsu valsts izaugsmei tik nepieciešamo likumdošanas darbu. Allaž esmu uzsvēris, ka parlamenta lomai parlamentārās demokrātijas apstākļos ir jābūt noteicošai. Parlamentam jābūt pirmajai un galvenajai likumdošanas institūcijai gan teorētiskā, gan tīri praktiskā nozīmē. Šobrīd tuvojas viens no kalendārā gada nozīmīgākajiem notikumiem - vasaras saulgrieži, visa Latvija gatavojas Līgosvētkiem un Jāņudienai. Lai arī turpmāk spējam saglabāt un kopt mūsu tradīcijas, papildināt mūsu mantojumu, lai būtu ko dot un atstāt nākamajām paaudzēm. Novēlu jums visiem priecīgus Līgosvētkus un pateicos par sadarbību šajā Saeimas periodā! (Aplausi.)".
• 2012_06_21-seq1 spokenText "Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 21.jūnija sēdi. Mūsu pirmais darba kārtības jautājums, kurš ir tradicionāls, noslēdzot Saeimas pavasara sesiju, ir Valsts prezidenta uzruna. Tātad vārds Viņa Ekselencei Valsts prezidentam Andrim Bērziņam.".
• 2012_06_14-seq495 spokenText " Līdz ar to Saeimas 14.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Paldies. ".
• 2012_06_14-seq494 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... arī nav. Paldies.".
• 2012_06_14-seq493 spokenText "Jā. Un vēl es vēlos jums visiem atgādināt, ka rītdien, 15.jūnijā, Saeimā, gatavojoties Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, notiks tematiskā diskusija par iespējamām Eiropas Savienības tēmām, kuras Latvija varētu piedāvāt Eiropas Savienībā kā prezidējošā valsts. Šīs diskusijas vada politoloģe Žaneta Ozoliņa, un Saeimā ir paredzēta diskusija par reģionālo attīstību. Es saprotu, ka jums visiem tas ir absolūti neinteresants jautājums, sevišķi jaunajiem „olšteiniešiem”, bet tas attiecas uz mūsu valsts nākotni, tas attiecas uz jautājumiem, kas nav pozīcijas vai opozīcijas jautājumi. Es atgādināšu vēl vienu reizi: Latvija 2015.gadā kļūs Eiropas Savienības prezidējošā valsts. Tajā brīdī Latvijā būs jauns parlaments, būs jauns parlaments Eiropas Savienībā, būs jauna Eiropas Komisija. Un no tā, vai mēs kopā kā parlaments - ne kā pozīcija, ne kā opozīcija! - spēsim savai valstij uzstādīt tādu darba kārtību Eiropas Savienībā, kura varēs tiešām parādīt, ka mēs esam cienīgi būt kodolā... no tā būs atkarīgs, vai mēs to spējam. Tā ka es tiešām aicinu visus piedalīties šajās sarunās. Tā ir tā iespēja, kura kārtējo reizi tiek dota, bet kura diemžēl bieži vien netiek izmantota. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
• 2012_06_14-seq492 spokenText "Godātie kolēģi! Sociālo un darba lietu komisijas sēde būs pulksten 15.00 komisijas telpās. Paldies.".
• 2012_06_14-seq491 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 21.jūnija sēdē. Paldies. Tātad šis bija mūsu šīsdienas darba kārtības pēdējais jautājums. Pirms mēs reģistrējamies, vārds paziņojumam deputātei Initai Bišofai.".
• 2012_06_14-seq490 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 15.jūnijs, un izskatīšana Saeimas sēdē - 21.jūnijā.".
• 2012_06_14-seq489 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_06_14-seq487 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Izglītības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2012_06_14-seq486 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pašreiz Izglītības likuma 50.panta 1.punkts nosaka, ka par pedagogu nedrīkst strādāt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu un nav reabilitēta. Tādējādi persona, kas ir sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas un neatkarīgi no izdarītā nozieguma smaguma un rakstura, nedrīkst strādāt par pedagogu, bet vienlaikus minētā norma atļauj par pedagogu strādāt personai, kura sodīta par kriminālpārkāpumu, arī tajos gadījumos, ja sodāmība nav noņemta vai dzēsta. Satversmes tiesa ir pieņēmusi izskatīšanai... rosinājusi lietu par šī panta attiecīgā punkta atbilstību Satversmes 106.pantam. Un līdz ar to Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina izteikt 50.panta 1.punktu šādā redakcijā: „persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas)”, paredzot iespēju šo normu precizēt un samērot sabiedrības intereses ar iespējamo indivīda tiesību aizskārumu. Tā kā jautājums ir aktuāls, mēs lūdzam piešķirt šim likumprojektam steidzamību.".
• 2012_06_14-seq485 spokenText "Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Izglītības likumā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ina Druviete.".
• 2012_06_14-seq483 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 21.jūnija sēdē. Paldies.".
• 2012_06_14-seq482 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šī gada 18.jūnijs, un izskatīšana otrajā lasījumā - šī gada 21.jūnijā.".
• 2012_06_14-seq481 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_06_14-seq479 spokenText "Paldies. Tātad mums vispirms ir jābalso par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pasta likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
• 2012_06_14-seq478 spokenText "Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamās deputātes un godājamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Pasta likumā”. Likumprojekta mērķis ir noteikt papildu noteikumus pārejas periodā, lai nodrošinātu priekšnosacījumus nepārtrauktai universālā pasta pakalpojuma sniegšanai pēc pasta pakalpojumu tirgus atvēršanas no 2013.gada 1.janvāra. Ar šo likumprojektu tiks precizēta Pasta likuma 31.panta pirmā daļa, nosakot, ka universālā pasta pakalpojuma saistību tīrās izmaksas kompensē saskaņā ar šā likuma noteikto kompensācijas kārtību. Pasta likums tiks papildināts ar jaunu tiesību normu, kas noteiks deleģējumu Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus par universālā pasta pakalpojuma saistību izpildes tīro izmaksu kompensāciju, kuros būs noteikta prasība izveidot kompensācijas fondu, nosakot tā darbības un pārvaldības principus. Ar šo likumu arī noteikts pārejas regulējums universālā pasta pakalpojuma saistību pagarināšanai uz vienu gadu, nerīkojot konkursu. Noteikts arī, ka tiks izveidots kompensācijas fonds, kura līdzekļus veidos pasta komersantu iemaksas valsts nodevu veidā. Likumprojektā noteikts arī pārejas regulējums abonēto preses piegādes pakalpojumu sniegšanai līdz 2014.gada 31.decembrim, paredzot, ka uz šiem pakalpojumiem netiks attiecinātas universālā pasta pakalpojuma saistības un zaudējumus segs no valsts budžeta. Likumprojekts paredz nodrošināt pārejas noteikumus rīcībai laika periodā no 2012.gada 1.jūlija līdz 2014.gada 31.decembrim. Lūdzu atzīt likumprojektu par steidzamu.".
• 2012_06_14-seq477 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūnijs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pasta likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
• 2012_06_14-seq475 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_06_14-seq474 spokenText "Strādāsim ar dokumentu Nr.841. Šis likumprojekts, ar kuru mūsu priekšsēdētāja nupat mūs iepazīstināja, nodrošina lidojumu maršrutu plašāku piedāvājumu. Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība jau parakstīja šādu līgumu savā starpā 2007.gadā, un ar šo līgumu mēs tam līgumam pievienojam arī divas valstis, kas nav Eiropas Savienības valstis, - Islandi un Norvēģiju. Ārlietu komisija izskatīja šo likumprojektu un atbalstīja tā pieņemšanu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt.".
• 2012_06_14-seq473 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses, un Papildnolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, Islandi, no otras puses, Norvēģijas Karalisti, no trešās puses, par to, kā piemērot Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no otras puses, Islandi, no trešās puses, un Norvēģijas Karalisti, no ceturtās puses”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2012_06_14-seq471 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_06_14-seq470 spokenText "Sveicināti vēlreiz! Strādāsim ar dokumentu Nr.840. Ar šo likumprojektu mēs izstrādājām līguma tiesisko bāzi starptautisko kravu un pasažieru pārvadājumu veikšanai starp Latviju un Serbiju. Tas ļaus Latvijas autopārvadātājiem attīstīt un paplašināt jaunus tirgus ne tikai Serbijā, bet arī Balkānu reģionā. Ārlietu komisija izskatīja un atbalstīja likumprojektu pirmajam lasījumam, tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2012_06_14-seq469 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.septembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Serbijas Republikas valdības nolīgumu par starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2012_06_14-seq468 spokenText "Paldies, cienījamie kolēģi! Kā jau es solīju, gribu piedāvāt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam noteikt šā gada 3.septembri.".
• 2012_06_14-seq467 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 30, atturas - 6. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.) Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_06_14-seq466 spokenText "Kolēģi! Es tikai atgādināšu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija vienbalsīgi - vienbalsīgi! - atbalstīja šo likumprojektu virzīšanai uz pirmo lasījumu. Tātad te mums tā drusciņ izskatās, manuprāt, ka veidojas varbūt konflikts, bet noteiktas domstarpības noteikti starp Tautsaimniecības komisiju un Juridisko komisiju ir. Es domāju, tas ir pilnīgi normāli, ka varbūt vairāki ekonomisti, tautsaimnieki vai kāds cits pievērš uzmanību vienām problēmām, varbūt noteikta reģiona problēmām, un tā tālāk, bet juristi norāda uz noteiktiem riskiem. Es domāju, ka te nav nekādu problēmu. Es vēlreiz aicināšu Juridisko komisiju paņemt šo likumprojektu kā līdzatbildīgajai komisijai. Strādāsim kopā un mēģināsim saprast, kā atrast vislabāko risinājumu dotajai konkrētajai problēmai. Tāpēc nevajag, lūdzu, to visu prezentēt tā, ka tas ir kaut kas pret valdību... vai, teiksim, ja tas nāk no kādas konkrētas partijas, tad tā automātiski ir slikta ideja. Nu, tas nav konstruktīvi! Vēlreiz: komisija vienbalsīgi to atbalstīja. Latvijas Pašvaldību savienība ļoti uzstājīgi runāja par to, lai mēs tomēr pievērstu uzmanību dotajai problēmai un varbūt ne tādā oriģinālā izpildījumā tomēr meklētu risinājumu. Un tas ir tieši tas, ko mēs cenšamies darīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, - saprast, vai ir nopietna problēma, un meklēt tai risinājumu. Tāpēc aicinu tomēr atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
• 2012_06_14-seq464 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mans uzvārds tik bieži šo debašu laikā tika pieminēts, ka laikam nākošajās debatēs es varēšu kļūt par oligarhu. Bet lieta jau nav par to. Un šajā piedāvājumā nav absolūti nekādā mērā, nekādā veidā aizskartas vai kaut kādā veidā ierobežotas īpašuma tiesību atjaunošanas tiesības. Nē! Tas pants, kurš tiek grozīts, nosaka, ka zemes īpašums, kas uz pašvaldības vārda reģistrēts zemesgrāmatā... kas reģistrēts ar atzīmi, ka šī zeme tiks izmantota pašvaldības funkciju veikšanai, kā arī... Kolēģi teica, ka tas ir izmantojams skolu būvniecībai (No zāles dep. I.Čepāne: „Kā tad!”) vai kādā citā veidā... ka piecus gadus nedrīkst iznomāt, atsavināt vai kaut kā citādāk apgrūtināt... Un priekšlikums ir, lai no šī teikuma izņemtu vārdu... ka pašvaldība nedrīkst iznomāt. Un absolūti nav šeit nekāda sakara ar kaut kādām... ar īpašuma tiesību atjaunošanas ierobežošanu. Bet, noklausījies dažu deputātu uzstāšanos debatēs, es gribu teikt: cienījamie kolēģi, nevajadzētu slēpties aiz visādiem likuma pantiem! Nevajag katrā redzēt valsts aplaupītājus vai shēmotājus vai kaut kādā citā veidā... Nevajag saskatīt katrā iniciatīvā kaut kādas savtīgas intereses! Man jau šeit pateica, ka es absolūti priekš tā tikai daru, ka Rēzeknē nav brīvu zemju... Es varu apgalvot, ka tas nav saistīts vispār ar Rēzeknes pašvaldību, ar Rēzeknes novada pašvaldību. Nav! Tas ir galīgs izdomājums! Un nevajag visu uzreiz uztvert tikai pēc burta. Nevajag tā darīt! Un kādreiz arī jāpadara kaut kas... varbūt tas maziņais darbiņš - vienu vārdiņu no viena liela likuma izsvītrot, lai veicinātu gan pašvaldību, gan uzņēmēju, gan arī valsts interesi par labāku dzīvi iedzīvotājiem pašvaldībās. Ja mēs turpināsim tikai noliegt, tikai aizliegt, tad nu galīgi nebūs vajadzības vispār pēc kaut kādas uzticēšanās tieši pašvaldībām vai uzņēmējiem, vai mūsu iedzīvotājiem. Ja šis iesniegtais likumprojekts patiešām ir tik slikts, patiešām pretvalstisks, prettiesisks un galīgi švaks vai kādā citā veidā nepieņemams, tad kāpēc Latvijas Pašvaldību savienība un tie ierēdņi, kas strādā Latvijas Pašvaldību savienībā, un arī tie juristi, kas ir Latvijas Pašvaldību savienībā, teica, ka tas ir labs likumprojekts, ka tas ir labs priekšlikums? (No zāles dep. J.Kursīte-Pakule: „Tiešām?”) Vai tad tur ir sliktāki juristi nekā citās ministrijās vai savādāki cilvēki? Un kāpēc tieši šo likumprojektu komisijā deputāti vienbalsīgi atbalstīja un virzīja pirmajam lasījumam? Kāpēc vispār tad nulltajā lasījumā Saeima atbalstīja šo likumprojektu un to nodeva komisijai, lai to tālāk iztirzātu un risinātu?... Zināt, no malas izskatās, ka daži deputāti sevi uzskata par visgudrākajiem (No zāles dep. A.Bērziņš: „Uzvārdus varētu, lūdzu?”), bet pārējos uzskata... nu, ne pārāk... Paldies, kolēģi, ka uzklausījāt. Es aicinu atbalstīt! Un, ja atbalstīsiet, tad tiešām... No Latvijas Pašvaldību savienības puses bija arī priekšlikumi par to, ka šajā likumā ir nepieciešami arī citu pantu grozījumi, ko viņi piedāvās. Un vajag noteikt samērā lielu, garu laiku priekšlikumu iesniegšanai otrajam lasījumam, strādāt un domāt par cilvēkiem, nevis par burtiem, kas rakstīts likumā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_06_14-seq462 spokenText "Godātie kolēģi! Lai tas neizveidotos kā Ilmas Čepānes, cienītās kolēģes, cīņa ar vējdzirnavām, es tomēr uzskatu, ka man ir arī pienākums piedalīties šajās debatēs, daļēji atkārtojot to, kas jau bija teikts, tikai varbūt nedaudz citādā formā. Likumdevējs šajos sasaukumos pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas ir paveicis daudz svarīgu darbu. Un viens no pašiem svarīgākajiem darbiem, protams, bija īpašuma tiesību atjaunošana tiesiskās turpinātības ietvaros, tas ir, īpašuma tiesību atjaunošana likumīgajiem īpašniekiem, viņu pēcnācējiem un denacionalizācija. Šajā procesā tika noteikti principi, uz kāda pamata netiek atjaunotas šīs tiesības īpašos gadījumos. Tātad jau tajā laikā likumdevējs atkāpās no vēsturiskā taisnīguma pašvaldību un valsts interesēs, lai tiktu nodrošināta infrastruktūra, lai tiktu nodrošināta šī sociālā un ekonomiskā pašvaldību attīstība. Šie likumīgie īpašnieki tika... vieni teica, ka viņi tika aplaupīti, otri teica, ka viņi tika apzagti, bet trešie teica: „Notika taisnīga pārdale visas sabiedrības interesēs.” Tagad tas, ko jūs piedāvājat, - tas, ko piedāvā deputāts Tutins, kurš ieraudzīja mani debatēs, nospieda pogu un pieteicās runāt pēc manis... tas, ko viņš piedāvā, ir vēlreiz aplaupīt šos likumīgos īpašniekus plus vēl atņemt šīs tiesības valstij un pašvaldībai - lemt. (No zāles dep. S.Mirskis: „Pašvaldībā nav cilvēki? Nav īpašnieki?”) Pirmkārt, lemt. Un jāsaka, ka kopš tiem laikiem šajā parlamentā ir tikai viens deputāts - kolēģis Dzintars Ābiķis, un kopš tiem laikiem ar nelielu pārtraukumu ir arī cienījamā Čepānes kundze, kas šo vēsturi ļoti labi atceras. Tad nu cienīsim viņu viedokli un to respektēsim! Visos šajos sasaukumos, protams, bija cienījamā deputāte Anna Seile, kura, manuprāt, ir zemes reformas enciklopēdija Latvijā un kura varētu jums pastāstīt ļoti, ļoti daudz par to, kā tika atjaunotas īpašuma tiesības, vienlaikus ievērojot valsts un pašvaldību intereses. Kolēģis Tutins šo projektu, ja nemaldos, jau 3. vai 4.Saeimā virza pieņemšanai. Cepuri nost šīs neatlaidības priekšā! Tikai šī ir pirmā Saeima, kura ir tik neinformēta par to, kas ir noticis īpašuma tiesību sakarā Latvijā šajos 22 gados. Es nepārmetu nevienam no tiem deputātiem, kuri Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nobalsoja „par” šo projektu. Es lieliski saprotu: viņi varēja arī nezināt, bet tagad taču Čepānes kundze jums skaidri pateica, par ko ir šis stāsts! Šis stāsts ir par to, ka viena lobija grupa virza konkrētas intereses jau vairākus gadus. Tas neizdevās nedz Kalvīša laikā, nedz Godmaņa laikā, nedz Dombrovska laikā. Tas neizdevās! Un tad, kad tas izdevās, tad, kad to „izstūma” cauri, tad toreizējais Valsts prezidents - Valdis Zatlers - neizsludināja šo likumu un publiski no šīs tribīnes pateica, ka ir novērsta afēra. Apmēram tādiem vārdiem. Bet jūs, kolēģi Dombrovski, pārstāvat Valda Zatlera partiju... Nav vairs tāda nosaukuma, bet... Turieties pie šiem principiem, esiet godīgi! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. Un, ja pastāv problēma ar investoriem, tad vajag Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā uzaicināt tos ministriju pārstāvjus, kuri iebilda, un sagatavot likumprojektu, kā ievērot investoru intereses. Šobrīd sanāk, ka valdība atbalsta „Saskaņas Centra” iesniegto likumprojektu un valdība ir vismaz pret pieciem saviem ministriem. Tas... Šis neoliberālisms mūs var aizvest uz nekurieni. (Aplausi.)".
• 2012_06_14-seq460 spokenText "Dombrovska kungs, jūs mani nepārliecinājāt. (Zālē smiekli.) Es esmu vispār ārkārtīgi pārsteigta par to, ka valsts pārvaldes institūcijās ir tik ārkārtīgi kvalitatīvi eksperti, kas šo sarežģīto jomu pārzina. Viņiem nebija deleģējuma no Saeimas - izstrādāt likumprojektu. Es varu lepoties ar saviem bijušajiem studentiem juristiem, kuriem es savulaik esmu lasījusi speckursu acīmredzot un kuri pārzina šo situāciju. Dombrovska kungs, ņemiet vērā: es runāju par Ekonomikas ministriju, par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kur ir... Es nerunāšu par mūsu, VIENOTĪBAS, pārziņā esošajām ministrijām. Nu, izlasiet vismaz šos iebildumus, jo šeit ir pateikts, ka tas ir pilnīgi pret labas pārvaldības principu, pret... Es gribētu teikt vēl asāk: negrausim Saeimas prestižu, pieņemot principā antikonstitucionālus risinājumus! Es domāju, ka, ja sanāktu darba grupa ar kompetentiem speciālistiem, mēs varētu izstrādāt pusstundas laikā šai problēmai risinājumu, bet ne šādā veidā, ka jau trešo reizi uzmācīgi kaut kāda viena konkrēta gadījuma risināšanai... Rēzeknē nav zemes gabalu... Nu, bet tā mēs nevaram strādāt, likumdevēji! Un līdz ar to, ja šodien jūs piedāvājat šo kroplo likumu, tas būs piedzimis nedzīvs. Nu, atbalstiet!... Tad katrā ziņā ir jautājums - kā mēs tālāk iesim? Jo pirmais lasījums ir konceptuāls. Visas šīs konceptuālās problēmas... Es par tām jums minēju šajā gadījumā. Nu... es nezinu, cik reižu man būtu jāatkārto. Problēma ir jārisina, bet ne tieši šādā veidā. Es skaidri redzēju, ka šeit ir mēģinājums dabūt... nu, šo problēmu atrisināt šādā veidā jau tad, kad Tutina kungs ierosināja vai jūsu komisija ierosināja to nenodot Juridiskajai komisijai. Juridiskajā komisijā daudzmaz tomēr mēs esam tādi, kas esam tajā vismaz jau no 2007.gada, un mēs redzējām, kā šie grozījumi nāca... Man visas šīs tabulas ir saglabājušās... Man šeit nav nekāda iemesla cīnīties pret Latgali! Bet man ir iemesls šajā gadījumā pateikt, ka mums ir jābūt godīgiem. Es iedomājos, kā jūtas arī šie eksperti ministrijās, jo viņi ir strādājuši stundām, lai sagatavotu šādus atzinumus, bet mēs beigu beigās vienkārši šiem atzinumiem uzspļaujam, un mēs darīsim tā, kā mums ienāk prātā. Jebkuram politiskam lēmumam, jebkuram politiskam risinājumam ir jābūt tiesiskam. Un es aicinu tomēr Saeimas goda vārdā vai nu atsaukt šo likumprojektu un sagatavot jaunu, vai arī noraidīt to šajā pirmajā lasījumā. (Aplausi.)".
• 2012_06_14-seq458 spokenText "Kolēģi! Man, protams, ir pienākums izskaidrot, kas tagad notiek Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un kāpēc Tautsaimniecības komisija vienbalsīgi - es uzsvēršu vēlreiz - vienbalsīgi! -, ieskaitot arī VIENOTĪBAS frakcijas deputātus, atbalstīja minēto likumprojektu pirmajam lasījumam. Ir tiesa, ka attieksme no izpildvaras, tieši no konkrētām piecām ministrijām, labākajā gadījumā ir piesardzīga, sliktākajā gadījumā - negatīva attiecībā uz šo likumprojektu. Tas ir no vienas puses. Bet, no otras puses, mums ir tādi nenoliedzami fakti, ka konkrēti šajā reģionā, tas ir, Latgalē, kā mēs zinām, ir diezgan nopietnas ekonomiskas problēmas. Ir arī fakti par to, ka tas varētu būt saistīts, vismaz no pašvaldību puses, ar to, ka pašvaldībām ir grūti piesaistīt ārvalstu investorus, piešķirot viņiem zemes gabalus. Kad pirms kādiem diviem trim mēnešiem es biju vizītē tajā pašā Rēzeknē, tad Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs uzsvēra tieši šo problēmu, ka viņiem praktiski nav zemes gabalu, ar kuriem viņi varētu piesaistīt ārvalstu investorus. Arī Latvijas Pašvaldību savienība runā par to, ka šī problēma ir ļoti nopietna un ka tai jāpievērš uzmanība. Līdz ar to komisijā ir izveidojusies, es teiktu, ļoti sarežģīta situācija, ka, no vienas puses, ir taisnība, ka minētajam... vismaz tam risinājumam, kurš ir piedāvāts iesniegtajā likumprojektā, ir, nu, teiksim, būtiski riski - jā, mēs to ļoti labi saprotam! -, bet, no otras puses, tomēr problēma kaut kā jārisina. Un, ja izpildvarai kaut kādu iemeslu dēļ acīmredzot vai nu nepietiek resursu, vai kāds nevar to atrisināt, tad, es domāju, ir pilnīgi normāli, ka likumdevējs dod skaidru signālu, ka šī problēma ir pietiekami nopietna, lai meklētu risinājumus. Es nesaku, ka galīgais risinājums izskatīsies tieši tāds kā, piemēram, Jāņa Tutina iesniegtais likumprojekts. Mēs pie tā varam strādāt un iestrādāt pietiekamus mehānismus, lai minimizētu visus tos riskus, par kuriem runāja Čepānes kundze, un es katrā ziņā aicinātu Juridisko komisiju, lai tā varbūt paņemtu šo likumprojektu kā līdzatbildīgā komisija un pievērstu savu uzmanību tam, lai neatkarīgi no tā, kādu risinājumu mēs atradīsim, visi tie riski, par kuriem bija runājusi Čepānes kundze, būtu vismaz minimizēti, ja ne pilnībā novērsti. Tātad, kolēģi, es tomēr aicinu jūs atbalstīt šo likumprojektu tieši tāpēc, ka mēs runājam par svarīgu sociālu problēmu - Latgales reģionu (es jums tagad nestāstīšu kārtējo reizi par to, kas notiek Latgalē vismaz ekonomikas ziņā), un tad meklēsim risinājumu, kurš apmierinās visas puses. Paldies.".
• 2012_06_14-seq457 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 14.00. Ja kolēģi apsēstos un sadzirdētu, ka ir atsākusies sēde, tad mēs varētu to arī turpināt. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” pirmajā lasījumā un uzsākām debates. Tātad mēs tagad turpināsim debates. Vārds deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
• 2012_06_14-seq456 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.00. Tātad gaidu jūs atpakaļ zālē, jo mēs turpināsim debates par likumprojektu. (Pārtraukums.)".
• 2012_06_14-seq455 spokenText "Godātie kolēģi! Elektroniski nav reģistrējušies: Inga Bite... nav, Boriss Cilevičs... nav, Ilmārs Latkovskis... nav, Jānis Lāčplēsis... nav, Jānis Reirs... nav, Jānis Urbanovičs... nav, Raimonds Vējonis... nav, Valdis Zatlers... arī nav. Paldies.".

• first
• previous
• next