Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_06_21-seq10> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2012_06_21-seq10 type Speech.
- 2012_06_21-seq10 number "10".
- 2012_06_21-seq10 date "2012-06-21".
- 2012_06_21-seq10 isPartOf 2012_06_21.
- 2012_06_21-seq10 spokenAs 10.
- 2012_06_21-seq10 spokenText "Godājamie kolēģi! Turpinot šo jau izskanējušo tēmu attiecībā uz Satversmes grozījumiem, kuru iesniedzēja galvenokārt ir VIENOTĪBAS „spice”, tad ziniet: noklausoties iepriekšējo runātāju, tas man atgādināja Gētes vārdus, ka taisnīgums ir vāciešu īpašums un fantoms. Tāpat mēs tagad varam runāt arī par VIENOTĪBU - ka tas, ko viņi saka, ir viņu - tikai viņu! - īpašums un ka tas ir viņu fantoms, pie kā viņi pieturas. (No zāles: „Par jautājumu! Par jautājumu!”) Pēc būtības, atgriežoties pie atklātiem un aizklātiem balsojumiem, ir jāteic, ka aizklāta balsošana - tā ir sirdsapziņa, atklāta balsošana - tas ir pārbaudāms balsojums. Arī anotācijā ir minēts, ka aizklātie balsojumi Latvijas Republikas Saeimas praksē liecina par to, ka aizklātā balsošana mazina sabiedrības uzticību Saeimai un politiskajām partijām. Iepriekš atbalstot atklātos balsojumus, es uzskatīju, ka tie viennozīmīgi izskaudīs negodīgumu starp deputātu teikto un darīto. Taču pieredze Saeimā apliecināja, ka par idejām, vērtībām un solījumiem Saeima jau tāpat balso atklāti. Problēmas pamats ir amatpersonu iecelšana, kas sevi tik lielā mērā ir degradējusi, ka piespieda mainīt balsošanas formu valstī un pāriet uz atklātiem, kontrolētiem balsojumiem. Likumprojekta autori - pārsvarā VIENOTĪBAS pārstāvji - centās un arī atrada argumentus atklātas balsošanas par valsts amatpersonām ieviešanai. Zīmīga ir, protams, minēto grozījumu anotācija, kurā ir teikts: “Aizklātie balsojumi nonivelē politiskās atbildības institūtu, savukārt atklāto balsojumu gadījumā vēlētājs var pārliecināties par deputāta vārdu atbilstību viņa rīcībai (..). Līdz ar to atklātie balsojumi uzliek deputātam atbildību par viņa vārdiem (..).” Un patiesais domu grauds, kurš anotācijā ir ietverts: „Turklāt aizklātie balsojumi (..) radījuši grūtības nozīmīgiem valsts amatpersonu amatiem atrast atbilstošus kandidātus.” Iesniedzēju argumenti un prasība pēc atklātiem balsojumiem prasa izšķirt šo strīdīgo situāciju, vērtējot to pēc bezpartejiskuma prasības. Ja tā ir iesniedzēju labā ideja, kā viņi to pasniedz, tad atbalstīt to mums visiem atmaksāsies. Turpretī, ja šī ideja ir slikta, tad idejas ļaunums nesodīts nepaliks. Veicot padziļinātu izpēti, es apskatījos vēsturiskos priekšnosacījumus. Mūsu valsts iekārta ir parlamentāra republika. Valdību veido koalīcija, kas top, politiskajām partijām parakstot koalīcijas līgumu. Ar šo koalīcijas līgumu politiskās partijas, kas to paraksta, uzņemas atbildību par mūsu valsts attīstību un vienojas par valdības izveidošanu. Tiek parakstīta arī deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Tas viss notiek, ja valdošajai koalīcijai Saeimā ir vairākums - 51 balss atbalsts. Kāpēc es iedziļinājos šajā procedūrā? Tāpēc, ka jebkuras valsts amatpersonas iecelšanai Saeimā ir nepieciešams vismaz 51 balss atbalsts. Izanalizējot ierosinājuma iesniedzēju politisko pieredzi, tiešām var teikt, ka VIENOTĪBAS un „Jaunā laika” dalība iepriekšējās koalīcijās radīja problēmas amatpersonu ievēlēšanā. Pastāvot apstākļiem, kad darbojas Koalīcijas padome, koalīcijas līgums, ir spēkā virkne politikas plānošanas dokumentu, viens otrs koalīcijas partneris vēl atļaujas to visu pārkāpt un balsot nevis pēc uzstādījuma, bet pēc sirdsapziņas. Atsevišķu deputātu sirdsapziņa apdraudēja valdības pastāvēšanu. Godājamie deputāti! Atklātie balsojumi ir līdzeklis, lai koalīcijas partnerus piespiestu balsot tā, kā iepriekš ir ieplānots, lai varētu pārbaudīt viņu rīcības atbilstību vārdiem un lai problēmas ar vēlamo amatpersonu apstiprināšanu koalīcijai nerastos. Jo reāli pie pašreizējā parlamentārā modeļa, kad valdība ar valdošo koalīciju saplūdusi, opozīcijas ietekme uz politiskajiem procesiem ir visnotaļ minimāla. Un mēs to redzam katru dienu: atklātie balsojumi ir spiediens uz konkrēto deputātu - balsot tā, kā viņam partijas vadība to ir uzspiedusi. Atklāto balsojumu sistēma ļauj partijas vadībai kontrolēt savus partijas biedrus. (No zāles dep. I.Čaklais: „Ne visur notiek tā kā Rīgā!”) Pat senie grieķi atzina, ka kādai idejai ir jānostiprinās un jābūt ilgstoši atzītai vērtībai pret agonāli izprasto atsevišķu politiķu morāli. Mēs visi varētu šeit piedalīties eksperimentā un par šo jautājumu nobalsot vienreiz atklāti un vienreiz - aizklāti. Ticiet man, deputāti, minētā balsojuma rezultāti atšķirtos! (No zāles dep. J.Reirs: „Jūs jau to zināt!”) VIENOTĪBAS iekšējais balsojums par Zaķi kā frakcijas vadītāju... (Zālē troksnis, starpsaucieni.)".
- 2012_06_21-seq10 language "lv".
- 2012_06_21-seq10 speaker Andrejs_Elksnins-1982.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q822919.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q211.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q2660080.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q11731915.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q918757.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q49110.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q1357342.
- 2012_06_21-seq10 mentions Q11712510.