Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_06_21-seq77> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2012_06_21-seq77 type Speech.
- 2012_06_21-seq77 number "77".
- 2012_06_21-seq77 date "2012-06-21".
- 2012_06_21-seq77 isPartOf 2012_06_21.
- 2012_06_21-seq77 spokenAs 17.
- 2012_06_21-seq77 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, augsti godātie kolēģi! Ar šī grozījuma pieņemšanu Darba likumā tiktu novērstas vairākas problēmas Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanā. Ir skaidrs, ka šis grozījums galvenokārt ir domāts, lai novērstu to, ka tiek nepamatoti pieprasītas krievu valodas prasmes darba tirgū, un tātad ar šo grozījumu tiktu ierobežota sabiedrībā pastāvošā divvalodības izplatība. Jebkurā nacionālā unitārā valstī no tās drošības un stabilitātes viedokļa ir skaidrs, ka sabiedrības divvalodība ir nevēlama parādība. No pasaules prakses ir redzams, ka sabiedrības divvalodībai nav raksturīgs ilglaicīgums: vienmēr sabiedrības divvalodības apstākļos agri vai vēlu notiek sabiedrības pilnīga pāreja uz vienu vai uz otru valodu. Šis Darba likuma grozījums, kuru, es ceru, Saeima šodien atbalstīs, pirmkārt, mazinātu tendenci publiskajā telpā pāriet saziņā tikai uz krievu valodu, kā tas pašreizējās likumdošanas apstākļos tiek plaši praktizēts, un, kā redzams, šāda prakse ir drauds Latvijas valsts turpmākai pastāvēšanai un stabilitātei. Otrkārt, sabiedrības divvalodība atstāj ne tikai katastrofālu ietekmi uz valsts drošību un stabilitāti, bet ietekmē arī latviešu valodu līdz pat tās dziļākajām struktūrām. Patlaban jau ir pienācis laiks, kad atsevišķus latviešu valodas vārdus un izteicienus, ja nezina krievu valodu, vairs nevar saprast. Tātad latviešu valoda divvalodības apstākļos tiek katastrofāli ietekmēta līdz pat valodas dziļākajām struktūrām. Ja pašreizējā divvalodība ar līdzšinējiem apgriezieniem, ko sekmē likumdošana, turpināsies, var veidoties kāda trešā valoda, un nav teikts, ka tā vairs būs baltu valoda. Tātad ir apdraudēta latviešu kā baltu valodas - senas informācijas nesējas - pastāvēšana. Treškārt, Latvijas izglītības sistēmā prioritāte ir Eiropas Savienības valstu valodu apguve. Ja skolēns, kurš skolā ir apguvis vairākas Eiropas Savienības valodas, nokļūst darba tirgū, kur nepārprotami un bez vajadzības tiek pieprasīta krievu valoda, šādā situācijā viņa skolā apgūtais multilingvisms viņam nepalīdz. Atbalstot šo grozījumu Darba likumā trešajā lasījumā, mēs nodrošinātu skolās aizsāktā multilingvisma politikas turpinātību, neļaujot izcelt vienas svešvalodas, kura pat nav kāda Eiropas Savienības valstu valoda, prioritāti, jo galu galā neesam taču Krievijas pagarinājums Eiropas Savienībā. Ar šo grozījumu mēs vienlaikus ar iepriekš minētajām problēmām novērstu arī latviešu jauniešu un Latvijā atgriezušos ārzemju latviešu diskrimināciju darba tirgū. Tādējādi tiktu radīti labvēlīgi apstākļi un komforts ne tikai krievvalodīgo cilvēku, bet arī latviešu pastāvēšanai Latvijā. Es gribu atsaukties uz to, ko šodien teica Viņa Ekselence Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimā. Viņš teica (citāta sākums): „Šī ir pēdējā robeža un pēdējais brīdis mainīt virzienu, to lielā mērā nosaka arī aktuālie notikumi Eiropā un pasaulē. Šis ir nopietnu pārmaiņu laiks ne tikai ekonomiski, bet arī ģeopolitiski.” Citāta beigas. Es aicinu Saeimu šodien atbalstīt šo grozījumu Darba likumā. Paldies par uzmanību.".
- 2012_06_21-seq77 language "lv".
- 2012_06_21-seq77 speaker Vineta_Porina-1970.
- 2012_06_21-seq77 mentions Q822919.
- 2012_06_21-seq77 mentions Q211.
- 2012_06_21-seq77 mentions Q3744607.
- 2012_06_21-seq77 mentions Q193089.
- 2012_06_21-seq77 mentions Q458.
- 2012_06_21-seq77 mentions Q159.