Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_11_15-seq21 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Kārļa Seržanta iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 9. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq20 spokenText "Godātie kolēģi! Komisija vērtēja šo priekšlikumu un arī nākošo - Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Lūša priekšlikumu, uzklausīja Valsts probācijas dienesta pārstāvjus un vienojās, ka šis finansējums tiks piešķirts no nākamā gada 1.marta. Līdz ar to komisija atbalstīja 2.priekšlikumu, kuru uzskatīja par izsvērtāku, un, saskaņojot ar Valsts probācijas dienesta vadību, nosliecās neatbalstīt 1.priekšlikumu. Tā ka, kolēģi, lūdzu neatbalstīt 1., bet atbalstīt 2.priekšlikumu. Paldies.".
• 2012_11_15-seq18 spokenText "Labrīt, godājamie kolēģi! Paldies, protams, premjera kungam, jo es nebiju cerējis saņemt tādu atbalstu saviem... maniem un Danas Reiznieces-Ozolas priekšlikumiem. Tā ka ceru, ka arī pārējie deputāti tos priekšlikumus varētu atbalstīt. Es runāšu uzreiz par visiem mūsu priekšlikumiem, kas saistīti ar Valsts probācijas dienestu. Paldies Dievam, ka dienesta darbinieku protesta akcija un piesolītais streiks ļāva bijušajam tieslietu ministram Gaidim Bērziņam pamanīt šos mūsu priekšlikumus un valdībā izcīnīt vismaz daļēju finansiālu atbalstu Valsts probācijas dienesta vajadzībām! Pateicoties šiem 250 tūkstošiem... pateicoties šim iedalītajam finansējumam, no 1.februāra darbinieki varēs atkal strādāt 40 stundu darba nedēļu un veikt vairākas funkcijas, kas līdz šim bija apturētas. Tomēr es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ko nevarēs veikt Valsts probācijas dienests, ja mēs nepiešķirsim šos 108 tūkstošus, kuru... nu, tā teikt, it kā pietrūkst līdz mūsu priekšlikumam: viņi nevarēs veikt prevencijas darbu ar noziedzniekiem, kas ir notiesāti par dažādiem dzimumnoziegumiem. Kad painteresējos, cik tad ir tādu, ar kuriem jau šodien vajadzētu strādāt, saņēmu diezgan šokējošu atbildi, jo... cietumos šobrīd atrodas 200 šādu cilvēku, un brīvībā tādu, pret kuriem ir ierosinātas lietas vai kuri ir nupat atbrīvoti, ir 180. Protams, visi 380 jau nav seksuālie maniaki, taču daudzi no viņiem ir sodīti par atkārtotiem vardarbīgiem noziegumiem, tāpēc mūsu bērniem tie ir potenciāli bīstami cilvēki. Starp citu, godājamie deputāti, vai jūs zināt, cik bērnu šobrīd Latvijā ir pazuduši bez vēsts? Es nerunāju par tiem bērniem, kuri kaut kur klaiņo un agri vai vēlu atgriezīsies mājās, es runāju par tiem bērniem, kurus vecāki nekad vairs neredzēs, un tie ir 35 bērni. Un var tikai minēt, cik no viņiem savus pēdējos dzīves mirkļus ir pavadījuši pedofilu ķetnās. Otrs, ko es lūdzu, - atrast 55 tūkstošus latu, lai tiem Valsts probācijas dienesta pārstāvjiem, kuri iet un reāli strādā cietumos ar noziedzniekiem, piemērotu 10 procentu darba piemaksu par bīstama darba veikšanu. Ziniet, cik viņi saņem šobrīd lielu šo piemaksu? Vienu procentu! Es ceru, ka lielākā daļa no šeit zālē esošajiem nekad cietumos nav pabijuši, un arī ceru, ka nekad tur nepabūs, bet, ticiet man, katrs šāds cietuma apmeklējums ir lielāka vai mazāka morāla trauma šiem probācijas darbiniekiem, un viņi to dara katru dienu. Un es ceru, ka arī tie koalīcijas deputāti, kuri publiski mīl pafilozofēt par to, ka cietumiem ir jākļūst nevis par sodīšanas, bet gan par pāraudzināšanas iestādi, pirms šī balsojuma atcerēsies savas kaismīgās runas no šīs tribīnes un atcerēsies arī to, ka tieši probācija ir šīs filozofijas stūrakmens, tāpēc, lūdzu, atbalstiet šos mūsu - Danas Reiznieces-Ozolas un arī manus - priekšlikumus. Paldies.".
• 2012_11_15-seq17 spokenText "Paldies. Tātad sākam debates par 1. - deputātu Reiznieces-Ozolas un Kārļa Seržanta priekšlikumu. Vārds deputātam Kārlim Seržantam.".
• 2012_11_15-seq16 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Šodien otrajā un galīgajā lasījumā izskatām 2013.gada valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi. Par būtiskākajām makroekonomiskajām prognozēm un 2013.gada budžeta prioritātēm -ekonomikas izaugsmi, demogrāfiskās situācijas uzlabošanu un atalgojuma palielināšanu noteiktām sabiedriskajā sektorā strādājošo kategorijām - es jau informēju Saeimu, runājot par budžetu pirmajā lasījumā, tāpēc šajā uzrunā koncentrēšos uz būtiskākajām korekcijām gandrīz mēneša laikā starp pirmo un otro lasījumu. Jaunākie makroekonomikas dati parāda, ka šī gada trešajā ceturksnī IKP ir pieaudzis par 5,3 procentiem, tādējādi Latvijai saglabājot līderpozīcijas kā straujāk augošajai Eiropas Savienības ekonomikai. Var droši prognozēt, ka šī gada IKP pieauguma prognoze - 4 procenti - tiks pārsniegta, ekonomikai pieaugot par 4,5-5 procentiem. Stabilā ekonomikas izaugsme atspoguļojas arī nodokļu ieņēmumu pieaugumā. Gan septembrī, gan oktobrī nodokļu ieņēmumu plāns ir pārpildīts. Attiecīgi nākošā gada PVN ieņēmumu prognoze ir paaugstināta par 10 miljoniem latu. Esam ņēmuši vērā arī Latvijas Bankas peļņas prognozes korekciju, palielinot plānotos Latvijas Bankas maksājumus budžetā par 6,5 miljoniem latu. Valdības īstenotā stingrā fiskālā politika un budžeta deficīta samazināšana ir atjaunojusi finanšu tirgus uzticību Latvijai. Turpina samazināties procentu likmes, ko maksājam par valsts parāda apkalpošanu. Pēdējo nedēļu laikā veselas divas kredītreitingu aģentūras Standard and Poor’s un Fitch ir paziņojušas par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu. Prognozes liecina, ka šī gada budžeta deficīts varētu būt par vairākām procentpunktu desmitdaļām mazāks nekā pašreiz plānotie 1,9 procenti no IKP. Visi šie faktori kopā ir ļāvuši par 5,5 miljoniem latu samazināt nākošā gada valsts parāda apkalpošanas izdevumu prognozi. Labāki nodokļu iekasēšanas rādītāji un procentu maksājumu ietaupījumi ir ļāvuši uz otro lasījumu piešķirt papildu līdzekļus prioritārajiem pasākumiem. Ņemot vērā valdības deklarācijā noteikto prioritāti - tautas ataudzes veicināšanu - būtiskākie papildu līdzekļi budžeta otrajā lasījumā tiek paredzēti ģimeņu ar bērniem atbalstam. Minimālā māmiņu alga tiek palielināta līdz 100 latiem. Arī bērna kopšanas pabalsts par bērnu vecumā no viena līdz pusotram gadam tiek palielināts līdz 100 latiem. Papildus šiem pasākumiem ir piešķirti līdzekļi mērķmaksājumam 100 latu apmērā tiem vecākiem, kuru bērniem pēc pusotra gada vecuma sasniegšanas netiek nodrošināta vieta bērnudārzā. Paredzēti arī papildu līdzekļi skolām mācību grāmatu iegādei, kā arī finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai ne tikai 1., bet arī 2.klašu skolēniem. Šie pasākumi, kopā ņemot, vairos vecāku materiālās drošības izjūtu un palīdzēs rast alternatīvus risinājumus bērna pieskatīšanai gadījumos, kad pašvaldības nespēs viņu nodrošināt ar vietu bērnudārzā. Jāpiezīmē, ka minētie pasākumi tiek īstenoti papildus jau pirmajā lasījumā atbalstītajiem demogrāfijas veicināšanas pasākumiem: māmiņu algu griestu dubultošana, sociālās apdrošināšanas iemaksu par personām, kas kopj bērnu, dubultošana, mātes un bērna veselības programma un valsts atbalsts mākslīgajai apaugļošanai, pašvaldībām nodrošināta aizņemšanās iespēja bērnudārzu infrastruktūras sakārtošanai, kā arī citi pasākumi. Kopumā demogrāfijas veicināšanai nākošā gada budžetā atvēlēti vairāk nekā 50 miljoni latu. Demogrāfu aplēses liecina, ka jau nākošgad paredzētie pasākumi varētu dzimstību palielināt par 15 procentiem. Runājot par IKP pieaugumu, par pozitīviem ražošanas un eksporta rādītājiem, par to, ka Latvija ir straujāk augošā Eiropas Savienības ekonomika, nereti nākas dzirdēt arī kritiku. Sak, tie ir ļoti labi skaitļi, bet kad tas viss atspoguļosies arī iedzīvotāju maciņos? Domāju, ka būtiskākais kritērijs šajā gadījumā ir algu pieaugums, un šeit jau divus gadus pēc kārtas ir vērojams pakāpenisks, bet stabils pieaugums. Šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, vidējā alga sabiedriskajā sektorā ir augusi par 4,6 procentiem, bet privātajā sektorā - par 3,4 procentiem. Tieši jaunu darba vietu radīšana un pakāpeniska algu palielināšana ir drošākais ceļš uz sabiedrības labklājību. Tas atspoguļots arī budžeta prioritātēs - ekonomikas attīstībā un atalgojuma palielināšanā sabiedriskajā sektorā. Budžeta pirmajā lasījumā esam piešķīruši līdzekļus algu palielināšanai pedagogiem, policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un tiesu darbiniekiem, kā arī sociālās aprūpes centru darbiniekiem. Esošā atalgojuma fonda ietvaros tiek nodrošinātas arī elastīgākas valsts pārvaldes darbinieku motivācijas iespējas. Otrajā lasījumā esam atbalstījuši arī algu palielināšanu prokuratūras darbiniekiem un piešķīruši papildu līdzekļus Valsts probācijas dienestam, to skaitā līdzekļus pilnas darba nedēļas nodrošināšanai. Jāatgādina, ka valsts ekonomiskās attīstības svarīgs priekšnoteikums ir finanšu stabilitāte. Tāpēc papildu piešķīrumi budžeta otrajam lasījumam ir veikti, saglabājot nosprausto budžeta deficīta mērķi - 1,4 procenti no IKP (pēc ESA95 metodikas). Ņemot vērā, ka uz budžeta otro lasījumu ir iesniegti ļoti daudzi priekšlikumi, kuru kopējā negatīvā fiskālā ietekme ir mērāma simtos miljonos latu, aicinu deputātus atbildīgi vērtēt iesniegtos priekšlikumus, atturoties no kārdinājuma kārtējo reizi dalīt neesošu naudu. Šis ir pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kuru mēs veidojam bez starptautisko aizdevēju kontroles. Šis ir arī pirmais budžets pēc četru gadu pārtraukuma, kas paredz papildu līdzekļus prioritārajiem pasākumiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai tas būtu līdzsvarots un ilgtspējīgs. Ceru, ka šis budžets iezīmēs jaunu lappusi mūsu valsts spējā atbildīgi pārvaldīt savas finanses. Valsts attīstība ir iespējama, balstoties uz stabiliem pamatiem, un 2013.gada valsts budžets kalpos par šādu stabilu pamatu. Tāpēc to ar pilnu atbildību var saukt par Latvijas attīstības budžetu. Aicinu Saeimu apstiprināt 2013.gada valsts budžetu! Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2012_11_15-seq14 spokenText "Augsti godājamā priekšsēdētājas kundze! Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Augsti godātais finanšu ministra kungs! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Godātie pašvaldību vadītāji! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi budžeta likumprojektu paketi 2013.gadam, kurā tika ietverti 25 budžeta likumu pavadošie likumprojekti, Ietvara likums 2013.-2015.gadam un 2013.gada valsts budžeta likumprojekts. Pirmais likumprojekts ir „Grozījums Kriminālprocesa likumā”. Komisija saņēmusi divus priekšlikumus. 1.priekšlikums ir deputātu Danas Reiznieces-Ozolas un Kārļa Seržanta priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2012_11_15-seq13 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Sākam izskatīt nākamo mūsu darba kārtības sadaļu - „2013.gada valsts budžeta likumprojekta un pavadošo likumprojektu izskatīšana”. Tātad nākamais darba kārtības jautājums ir pirmais no budžeta paketes - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2012_11_15-seq12 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūsu karstās diskusijas par tautības ierakstīšanu pasē un citiem jautājumiem skaidri parādīja, ka vairākiem cilvēkiem šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs. Vienlaikus mēs redzam, ka pastāv problēma. Patlaban mūsu pieeja saistībā ar šo jautājumu atspoguļo izcelsmes kritēriju, tieši par pamatu ņem izcelsmes kritēriju. Ja paskatāmies mūsu likumos, tad redzam, ka tautību nosaka izcelsme. Un tas ir pareizi! Bet tomēr svarīgi ievērot, ka tautība nav tikai izcelsme; jautājums ir ne tikai par izcelsmi, bet arī par cilvēka piederību kultūrai. Un Latvijā ir vairāki cilvēki, kuri pēc savas izcelsmes nepieder latviešu tautai, bet kuri ir piederīgi latviešu kultūrai. Un nav taisnīgi, ka šiem cilvēkiem ir liegta iespēja identificēt savu piederību... sevi identificēt ar latviešu tautību. Ņemot vērā attiecīgo problēmu, tika izstrādāts grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā. Ko piedāvā attiecīgais grozījums? Kāda ideja tajā atspoguļojas? Mēs nekādā gadījumā neplānojam atteikties un neaicinām atteikties no etniskas pieejas attiecīgajam jautājumam, bet mēs uzskatām, ka papildus minētajam konceptam var pastāvēt un ir jāpastāv arī citam konceptam. Proti, ja cilvēks dzīvo Latvijā, ja viņš nodzīvojis vismaz 15 gadus Latvijā, ja viņš runā latviešu valodā, ja viņš izjūt piederību latviešu kultūrai, tad nav pamata liegt viņam publiski paziņot, deklarēties kā latvietim. Tieši šādu iespēju mēs gribam nodrošināt cilvēkiem. Es domāju, tas ir taisnīgi, es domāju, tas ir pareizi, un, es domāju, tas veicinās mūsu sabiedrības saliedēšanu. Nekādā gadījumā mēs nerunājam par kaut kādu piespiedu mehānismu! Protams, katram cilvēkam pašam ir jāizlemj, kādai tautībai viņš ir piederīgs. Cilvēkam nav jāatsakās no savām saknēm. Bet, ja tiešām cilvēkam dzīves laikā tā piederība mainās, ja viņš izjūt piederību citai tautībai, tad, es domāju, mums nekādu tiesību nav liegt viņam publiski dokumentēt savu piederību latviešu tautai. Līdz ar to es aicinu atbalstīt attiecīgā likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies.".
• 2012_11_15-seq11 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots Juridiskajai komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Judina, Čigānes, Ašeradena, Lejiņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Andrejs Judins.".
• 2012_11_15-seq10 spokenText "Godātie kolēģi! Mēs esam nonākuši tādā ļoti karstā strīdā, un, manā ietvarā, tas mazliet jau robežojas ar zināmu rasistisku izteicienu ja ne gluži izteikšanu, tad tomēr ar tamlīdzīgu domāšanu, tāpēc es neko nepiebildīšu par to likumprojektu, kuru mēs nule kā nodevām komisijai, neskatoties uz Kārtības ruļļa nevis burtu, bet jēgu, ka reiz noraidītu likumprojektu, ja grozījumi tomēr nav pēc būtības... ka no jauna šai Saeimai to var iesniegt ar 51 deputāta balsi. Bet nu acīmredzot Saeimas kārtības rullis ir rakstīts ne gluži visiem, tāpēc es arī par to te nedebatēšu. Bet šo likumprojektu es iesniedzu tāpēc, ka iepriekšējā Saeimas sēdē, kurā tika debatēts par Personu apliecinošu dokumentu likumu, tika teikts, ka problēma ir ar dzimšanas apliecību, jo dzimšanas apliecībā, lūk, tautību ierakstot tika tad, ja tā ir vecākiem pasē. Un tādēļ, lai tieslietu ministrs un pārējās politiski atbildīgās personas, kuras kūrē arī šo likumprojektu, tik tiešām domātu, ko tad darīt ar Civilstāvokļa aktu likumu, lai šo kļūdu labotu - lai dzimšanas apliecībā vecāki varētu izvēlēties tautību atbilstoši ierakstam Iedzīvotāju reģistrā, - mēs ķeramies klāt pie Personu apliecinošu dokumentu likuma. Tad nu es mēģināju kaut kādā ziņā palīdzēt kolēģiem, un tagad šis likumprojekts ir sagatavots. Šodien tas ir, es ceru, atbalstāms un nododams komisijām, proti, lai vecāki, ja viņi to vēlas, atbilstoši ierakstam Iedzīvotāju reģistrā, varētu ierakstīt sava bērna dokumentos tautību. Tāpēc es lūdzu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijām. Un vēl es vēlētos arī piebilst: nu, protams, mēs esam pamatnācija, mēs esam valstsnācija - latvieši un līvi -, un mēs visi ar to lepojamies, un arī es ļoti ar to lepojos, un tieši tāpēc personu apliecinošos dokumentos pašsaprotamas lietas būtu jāieraksta tikai tad, ja tās nācijas un tautības, ar kurām mēs dzīvojam šeit kopā, proti, mazākumtautības, tik tiešām vēlētos pierādīt, parādīt un uzsvērt savu identitāti. Tad es to atbalstītu. Taču es neesmu redzējusi, ka Saeimā būtu vērsusies kaut viena minoritāte, kaut viena mazākumtautība, kura vēlētos šeit, Latvijas Republikā, kā Latvijas Republikas pilsoņi īpaši to uzsvērt gan ceļošanas dokumentā, gan citos personu apliecinošos dokumentos. Mēs šeit to neesam saņēmuši! Mēs redzam tikai valstsnācijas, pamatnācijas, vēlmi visos dokumentos uzrādīt, ka „es (neskatoties uz to, ka mēs esam Latvijas Republika ar Latvijas Republikas pilsoņiem!) esmu īstenais Latvijas Republikas pilsonis, jo, lūk, piederu valstsnācijai”. Tādēļ aicinu atbalstīt šos grozījumus Civilstāvokļa aktu likumā. Manuprāt, dzimšanas apliecība ir tas dokuments, kur bērniņam tiek norādīta tautība. Tā ir viņa vecāku izvēle. Ja tautības vecākiem ir dažādas, tad vecāki var vienoties, un, ja vecāki nevar vienoties, tad - atbilstoši ģimenes tiesību principiem - gan personiskajās, gan mantiskajās attiecībās vecākiem šādus strīdus palīdz izšķirt bāriņtiesa. Godātie kolēģi, es ceru uz jūsu atbalstu jautājumā par šī likumprojekta nodošanu komisijai. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_11_15-seq9 spokenText "Paldies. Tātad - vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiks nodots komisijai? (No zāles: „Ir! Ir!”, „Nav!”) Jā! Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Dzintara, Rasnača, Druvietes, Čaklā un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodotu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 47, pret - 36, atturas - 1. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Piespiedu ietekmēšanas līdzekļu izpildes likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Lībiņas-Egneres, Demitera, Liepiņa, Latkovska un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Inese Lībiņa-Egnere.".
• 2012_11_15-seq8 spokenText "Labrīt! Pirmām kārtām man gribas pateikt paldies Rasnača kungam, jo, pateicoties viņa enerģiskumam un neatlaidībai, šis jautājums ir aktualizēts jau vismaz pusgadu, un tā rezultātā ir izstrādāti divi likumprojekti, kurus deputāti šodien ir iesnieguši un kuru īsu prezentāciju jūs šodien jau dzirdējāt. Mūsuprāt, šie abi likumprojekti šā jautājuma būtību - savas tautības ierakstīšanu personu apliecinošos dokumentos neatkarīgi no tā, vai tā būtu dzimšanas apliecība vai Iedzīvotāju reģistrs - atrisina daudz labāk, jo galu galā, manuprāt, mēs tomēr atšķiramies no tām dzīvajām radībām, kuru kvalitātes vai identitāti nosaka tikai asinsradniecība, un tāpēc man ir lūgums šo priekšlikumu neatbalstīt. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_11_15-seq7 spokenText "Paldies. „Pret” pieteicies runāt... Jūs runāsiet „pret”? Deputāts Edmunds Demiters.".
• 2012_11_15-seq6 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Es gribētu uzdot jums jautājumu: kā jūtas vecāki, latviešu tautības cilvēki, kuri sagaidījuši pēcnācēju un dzimtsarakstu nodaļā vēlas, lai dzimšanas apliecībā tiktu norādīta bērna tautība, bet kuriem tiek atteikts un ailītē „Tautība” parādās ieraksts: „Nezināma”? Tas nav izgudrots stāsts, tā ir reāla situācija ar reālu ģimeni! Ģimene ir uzticējusi mums tātad šo dokumentu... šā dokumenta kopiju, un mēs varam redzēt, kāda šobrīd izskatās bērna dzimšanas apliecība. Ja kāds tam netic, tad droši var pienākt un šo kopiju aplūkot. Šāds dzimtsarakstu nodaļas lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz Civilstāvokļa aktu likumu, kur ir teikts, ka dzimšanas apliecībā norāda šādas ziņas: bērna vārds, uzvārds, personas kods; bērna dzimšanas vieta, gads, mēnesis, diena un stunda; vecāku vārds, uzvārds, personas kods, pilson��ba un tautība (ja viņi to vēlas un tā ir norādīta personu apliecinošā dokumentā). Tā ka šobrīd - es joprojām gribu teikt, ka līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ! - personu apliecinošā dokumentā - pasē - tautību vairs pat brīvprātības kārtā nav iespējams norādīt, un šī iemesla dēļ ir jācieš cilvēkiem, kā redzam, vairākās paaudzēs. Pirms dažām nedēļām mums bija iespēja balsot par grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā un paredzēt iespēju, ka cilvēkam ir iespēja savu tautību ierakstīt pasē. Lai šādus grozījumus pieņemtu, mums pietrūka dažu balsu. Daudzi, kas balsoja „pret”, varbūt uzskatīja, ka tas ir sīkums un, ja viņi paši nevēlas rakstīt pasē savu tautību, tad acīmredzot arī nevienam citam tas nav būtiski. Taču turpmāko dienu notikumi... tas, kā reaģēja cilvēki, zvanīja plašsaziņas līdzekļiem burtiski katru dienu... Sabiedrības reakcija, man šķiet, pierāda, ka šis notikums, kas sākotnēji ir šķitis sīks, patiesībā nes ļoti lielu, dziļu un simbolisku nozīmi. Mēs esam iesnieguši atkārtoti šo likumprojektu ar cerību, ka vismaz daži no kolēģiem būs ieinteresēti labot savu kļūdu un ka mēs atgriezīsimies, vismaz šajā konkrētajā lietā, pie kārtības, kāda ir bijusi līdz šim. Paldies.".
• 2012_11_15-seq5 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka tiek grozīta darba kārtība un likumprojekts tiek iekļauts? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad sākam izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kārtību. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par 1974.gada Atēnu konvencijas par pasažieru un to bagāžas jūras pārvadājumu 2002.gada protokolu”” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Dzintara, Rasnača, Druvietes, Čaklā, Rībenas, Gaida Bērziņa un citu deputātu iesniegto likumprojektu „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Raivis Dzintars.".
• 2012_11_15-seq4 spokenText "... pasaules valstu starpā. Mēs esam pievienojušies Eiropas Savienībai. Šobrīd latviešu valoda ir oficiālā Eiropas Savienības valoda. Cienījamie kolēģi, Krišjānis Valdemārs, kurš pirms 157 gadiem, studēdams Tērbatas Universitātē, uz savas istabas durvīm uzlika uzrakstu „Krišjānis Valdemārs. Latvietis”, varētu par to tikai sapņot. Cienījamie kolēģi, mums ir jālepojas par savas valsts sasniegumiem un jābūt atvērtiem citu cilvēku latvietībai! Aicinu šo likumprojektu iekļaut šodien mūsu darba kārtībā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2012_11_15-seq3 spokenText "Cienījamie kolēģi, varbūt var ievērot klusumu!".
• 2012_11_15-seq2 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es lūdzu jūs atbalstīt likumprojekta „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā” iekļaušanu Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā. Šo likumprojektu, šo rosinājumu parakstījušie deputāti uzskata, ka šis likumprojekts ir nepieciešams kā solis, lai mēs apliecinātu, ka esam stipra, par sevi pārliecināta un droša nācija. Šis likumprojekts paredz iespēju tiem cilvēkiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, pastāvīgi dzīvo Latvijā jau 15 gadus, prot latviešu valodu augstākajā līmenī un pieder Latvijas kultūrai, izvēlēties Iedzīvotāju reģistrā ierakstīt tautību „latvietis”. Cienījamie kolēģi! Ticiet man, tā nav teorētiska konstrukcija! Patiešām 20 gadu laikā, kopš esam atjaunojuši Latvijas neatkarību, mūsu sabiedrībā ir ļoti daudz cilvēku, kuru tautība Iedzīvotāju reģistrā nav latvietis, bet kuri ir patiesi ieauguši latviešu kultūrā. Esmu pēdējās dienās runājusi ar vairākiem šādiem cilvēkiem, un šie cilvēki vienmēr saka, ka tad, kad viņi ar Latvijas Republikas pilsoņa pasi aizbrauc uz ārzemēm, viņus vienmēr uzskata par latviešiem. Savukārt pašu mājās viņiem ir vienmēr jādomā, kāda tad īsti ir viņu identitāte. Šie cilvēki būtu ļoti priecīgi, ja viņiem būtu iespēja izvēlēties un brīvprātīgi Iedzīvotāju reģistrā kā savu tautību ierakstīt „latvietis”. Cienījamie kolēģi! Mēs aicinām šo likumprojektu skatīt kopā un saistībā ar citu likumprojektu, par kura nodošanu komisijām mēs šodien lemsim. Un tas ir likumprojekts „Grozījums Personu apliecinošu dokumentu likumā”. Šī likumprojekta iniciatori anotācijā ir norādījuši, ka viņi grib dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi izvēlēties un ierakstīt savu tautību personu apliecinošajos dokumentos. Tomēr šobrīd, kā es jau minēju, šī tautības ierakstīšanas izvēle pilnībā nav brīvprātīga, jo tiem cilvēkiem, kuri ir Latvijas pilsoņi, kuri ir ieauguši Latvijas kultūrā un izjūt savu piederību Latvijas kultūrtelpai un valstiskumam, nav iespējas izvēlēties un ierakstīt pasē savu tautību „latvietis”. Cienījamie kolēģi! Mēs šobrīd esam viena no tām mazliet mazāk nekā 200 tautām, kurām ir laimējies un kurām ir pašām sava valsts. Mēs esam pārtikušāko divdesmit septiņu...".
• 2012_11_15-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Labrīt, pašvaldību vadītāji! Arī jūs es aicinu ieņemt vietas. Sākam Saeimas 15.novembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti vairāki pieteikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojekta „Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojekta „Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tāpat Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.novembra sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” izskatīšanu otrajā lasījumā līdz turpmākajam komisijas lēmumam. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt deputāti Inese Lībiņa-Egnere, Edmunds Demiters, Valdis Liepiņš, Ainars Latkovskis, Aleksejs Loskutovs, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Arvils Ašeradens, Atis Lejiņš, Ojārs Ēriks Kalniņš, Daina Kazāka un Kārlis Eņģelis lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Turpretī deputāti Judins, Čigāne, Ašeradens, Lejiņš, Loskutovs un citi deputāti lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 15.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. „Par” šīm izmaiņām ir pieteikusies runāt deputāte Lolita Čigāne.".
• 2012_11_08-seq355 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 8.novembra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
• 2012_11_08-seq354 spokenText "Kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav, Aija Barča... nav, Augusts Brigmanis... nav, Andrejs Judins... nav, Daina Kazāka... nav, Ivans Klementjevs... nav, Jānis Reirs - komandējumā. Paldies.".
• 2012_11_08-seq353 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jums atgādināt, ka šosvētdien ir 11.novembris un ka ik gadu tā ir Lāčplēša diena, kad mēs pieminam latviešu karavīrus, kuri brīvības cīņās ziedoja savu dzīvību nupat dibinātās Latvijas valsts vārdā. Un mēs pieminam šajā dienā arī visus tos karavīrus, kuri ir krituši par mūsu valsti, kuri ir krituši starptautiskajās misijās, tādējādi pildot savu darbu, ar skaidru domu par brīvu un neatkarīgu Latviju. Un es aicinu ikvienu 11.novembrī aizdegt svecītes un pieminēt tos cilvēkus, kuriem ir bijusi svēta mūsu valsts, atcerēties mūsu vēsturi un pieminēt mūsu cilvēkus. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam.".
• 2012_11_08-seq352 spokenText "Kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 13.00 komisijas zālē. Paldies.".
• 2012_11_08-seq351 spokenText "Paldies. Vārds paziņojumam deputātam Vjačeslavam Dombrovskim.".
• 2012_11_08-seq350 spokenText "Godātie Pilsonības likuma grozījumu apakškomisijas kolēģi! Komisijas sēde pēc 10 minūtēm Juridiskās komisijas sēžu zālē. Paldies.".
• 2012_11_08-seq349 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - 15.novembrī. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392/Lp11)”. Tātad šis ir likumprojekts, kuru mēs izslēdzām no budžeta likumprojektu paketes un kuram bija piešķirta steidzamība. Paralēli šādi grozījumi tagad tiek skatīti citā likumprojektā. Un, lai mums nebūtu nemitīgi pie tā jāatgriežas, šim likumprojektam ir jānoņem steidzamība. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par steidzamības atcelšanu likumprojektam „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (Nr.392./Lp11)”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi Saeimas 8.novembra sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti, bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemts piecu deputātu - Elksniņa, Cileviča, Ņikiforova, Rodionova un Nikonova deputātu jautājums Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim „Par lēmumu nepiemērot konkursa procedūru fotoradaru iegādē”. Tātad jautājums tiks nodots Ministru prezidentam atbildes sagatavošanai. Vārds paziņojumam deputātam Ingmāram Čaklajam.".
• 2012_11_08-seq348 spokenText "Ja kolēģiem būs priekšlikumi, tos gaidīsim līdz šī gada 12.novembrim. Nākamā Saeimas sēde būs 15.novembrī, un tad arī tiks skatīts šis likumprojekts otrajā lasījumā. Paldies.".
• 2012_11_08-seq347 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_11_08-seq346 spokenText "Un komisijas vārdā lūdzu likumprojektu pieņemt pirmajā lasījumā.".
• 2012_11_08-seq345 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts atzīts par steidzamu.".
• 2012_11_08-seq344 spokenText "Labdien, kolēģi! Man ir tas gods jūs šodien iepazīstināt ar pēdējo mūsu sēdes darba kārtībā iekļauto likumprojektu - „Grozījumi Medību likumā”. Kā mēs atceramies, pagājušajā Saeimas sēdē mēs nodevām komisijai likumprojektu „Grozījumi Medību likumā”. Komisijā mēs to tagad skatījām un izdalījām ārā atsevišķā daļā to, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par savvaļas putnu aizsardzības prasībām. Līdz ar to, lai nodrošinātu šī likuma atbilstību direktīvai, komisijas vārdā lūdzu šo likumprojektu atzīt par steidzamu.".
• 2012_11_08-seq343 spokenText "Jā. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
• 2012_11_08-seq342 spokenText "12.novembri - 12.novembri! - lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Un 15.novembri lūdzu noteikt par izskatīšanas datumu.".
• 2012_11_08-seq341 spokenText "19.novembris ir aiz 15.novembra... 19.novembris ir aiz 15.novembra! Ja jūs...".
• 2012_11_08-seq340 spokenText "Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam 19.novembri un par izskatīšanas datumu - 15.novembri.".
• 2012_11_08-seq339 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Lūdzu vēlreiz zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Būvniecības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
• 2012_11_08-seq338 spokenText "Godātie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija jau vēl no iepriekšējās Saeimas ir saņēmusi diezgan smagu mantojumu - likumprojektu „Grozījums Būvniecības likumā”. Kopš marta sākuma ir izveidota darba grupa, kurai jau notikušas gandrīz 20 sēdes, bet joprojām diemžēl viss šis likumprojekts nav ticis izskatīts, jo vairāki jautājumi ir diezgan smagi. Tajā pašā laikā ir diezgan akūta problēma ar nacionālo interešu objektu būvniecību. Ļoti labs piemērs tam ir visiem zināmais Kurzemes loks, kura būvniecībai ir nepieciešama vienošanās ar vairākiem zemes īpašniekiem. Un bieži vien gadās tā: kad vienošanos uzreiz panākt neizdodas, tad notiek visādas procesuālas darbības, tiek rakstīti iesniegumi, seko tiesa. Un līdz ar to ir diezgan liels risks, ka šī nacionālo interešu objekta būvniecība tiks nopietni aizkavēta. Līdz ar to piedāvātā grozījuma būtība ir diezgan vienkārša: tas paredz, ka būvatļaujas par nacionālo interešu objektu būvniecību apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neapturēs tās darbību. Līdz ar to aicinu piešķirt likumprojektam steidzamības statusu un atbalstīt to pirmajā lasījumā.".
• 2012_11_08-seq337 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Būvniecības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
• 2012_11_08-seq335 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē.".
• 2012_11_08-seq334 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, un izskatīšana otrajā lasījumā - 15.novembrī.".
• 2012_11_08-seq333 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
• 2012_11_08-seq331 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2012_11_08-seq330 spokenText "Jā, strādājam ar dokumentu Nr.1392. Arī šo konvenciju ar Apvienoto Arābu Emirātu valdību mēs izskatījām Ārlietu komisijā, un es aicinu to atzīt par steidzamu.".
• 2012_11_08-seq329 spokenText "Vai ir iebildumi? Deputātiem nav iebildumu. Tātad iepriekšējam likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 13.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Apvienoto Arābu Emirātu valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tās protokolu”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2012_11_08-seq328 spokenText "Cienījamie kolēģi! Par procedūru. Man jāatvainojas! Es komisijas vārdā aicināju iesniegt priekšlikumus likumprojektam „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” līdz 13.decembrim, bet es pārteicos. Es aicinu iesniegt priekšlikumus līdz 13.novembrim.".
• 2012_11_08-seq327 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 12.novembris, izskatīšana - Saeimas 15.novembra sēdē. Paldies. Ieslēdziet, lūdzu, mikrofonu deputātam Ābiķim!".
• 2012_11_08-seq326 spokenText "12.novembris - priekšlikumu iesniegšanas termiņš, un izskatīšana otrajā lasījumā - 15.novembrī.".
• 2012_11_08-seq325 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
• 2012_11_08-seq323 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
• 2012_11_08-seq322 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šī konvencija ar Turkmenistānu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu ir pēdējā ar bijušajām PSRS valstīm. Ārlietu komisija izskatīja un aicina to atzīt par steidzamu.".
• 2012_11_08-seq321 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikas valdības un Turkmenistānas valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem”, pirmais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
• 2012_11_08-seq320 spokenText "Paldies, kolēģi, par vienprātīgo atbalstu, un es lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 13.decembrim.".
• 2012_11_08-seq319 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2012_11_08-seq318 spokenText "Savukārt no 21. līdz 24.priekšlikumam - šie priekšlikumi ir atsaukti. Aicinu deputātus balsot par likumprojektu kopumā otrajā lasījumā.".
• 2012_11_08-seq316 spokenText "19.priekšlikums ir atsaukts. 20. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq314 spokenText "18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.".
• 2002_10_17-seq284 spokenText "18. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Arī tas ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq312 spokenText "15. un 16.priekšlikums - tie ir atsaukti. 17. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq310 spokenText "No 11. līdz 13.priekšlikumam - šie priekšlikumi ir atsaukti. 13.priekšlikums... Es atvainojos... 14. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq308 spokenText "7. un 8.priekšlikums ir atsaukts. 9. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 10. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq306 spokenText "Līdzīgi arī 4. un 5.priekšlikums, ko ir iesniedzis ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts... Šie priekšlikumi ir daļēji atbalstīti un iekļauti 6. - komisijas priekšlikumā, kurš ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq304 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lai būtu lielāka skaidrība, es paskaidrošu, ka komisija konsultējās ar Latvijas Universitātes mācībspēkiem un ar Juridisko komisiju un nonāca pie secinājuma, ka nebūtu pareizi paplašināt jomas, uz kurām šis likums attiecas, un tāpēc aicināja atbildīgo ministriju pārdomāt šīs lietas. Atbildīgā ministrija arī reaģēja (ministra personā) un atsauca savus priekšlikumus. Tātad 1. un 2.priekšlikums ir atsaukti. 3. - Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāra Ašeradena priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
• 2012_11_08-seq303 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.decembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fizisko personu - saimnieciskās darbības veicēju - diskriminācijas aizlieguma likums”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Dzintars Ābiķis. Bet, pirms mēs sākam izskatīt... Ābiķa kungs, es nolasīšu Pavļuta vēstuli! Tātad, pirms mēs sākam izskatīt, ekonomikas ministrs Pavļuts ir atsaucis savus priekšlikumus par šo likumprojektu, kuri nav atbalstīti, tātad 1., 2., 7., 8., 11., 12., 13., 15., 16., 19., 21., 22., 23. un 24.priekšlikumu. Savukārt netiek atsaukti 4. un 5.priekšlikums. Tātad to ņemiet vērā referējot. Lūdzu, Ābiķa kungs, jums vārds!".
• 2012_11_08-seq302 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.decembris.".
• 2010_11_17-seq36 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 17.decembris.".
• 2012_11_08-seq301 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Olšteina kungs vēlas ko piebilst?... Olšteina kungs, vai komisijas vārdā jūs vēlaties ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Maksātnespējas likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_11_08-seq300 spokenText "Labdien! Mēs šo likumprojektu, protams, atbalstīsim, bet darīsim to, protams, domājot par tiem cilvēkiem, kas tiešām ir uz nabadzības robežas un vienkārši šos parādus reāli nespēj atdot. Taču es gribu aicināt Ozoliņa kungu nolasīt šādu pašu lekciju, kāda nupat izskanēja no tribīnes, Pavļuta kungam, kurš mierīgi lielās sabiedrisko mediju intervijā, ka viņš, lūk, esot tāds „palabs” klients bankai un ka banka viņam esot iedevusi kredītbrīvdienas, un viņš savu parādu nemaksājot. Jo, ja valstī šāds cilvēks - ministrs! - nespēj samaksāt parādu un ar to vēl palielās intervijā, tad rodas jautājums: kādu piemēru viņš rāda, teiksim tā, tiem iedzīvotājiem, kuri cīnās ar iztikas minimumu? (No SC frakcijas starpsauciens: „Ļoti veiksmīgs piemērs!”) Paldies.".
• 2012_11_08-seq298 spokenText "Godājamie kolēģi! Runājot par to, ko iesāka Krēsliņa kungs attiecībā uz karavīriem un dienestā esošām personām, es varbūt ieskicēšu vienu vienkāršu gadījumu, kad pie manis kā pie advokāta griezās zvejnieki, kuriem valsts ir samaksājusi par to, ka viņi ir sagriezuši savus kuģus. Saskaņā ar tiem dokumentiem, kas zvejniekiem tika iedoti, viņi ir saņēmuši kompensāciju. Šī kompensācija no valsts 75 procentu apmērā sastāvēja no Eiropas Savienības virzītiem līdzekļiem, 25 procenti bija valsts finansējums. Katrā vienošanās dokumentā, katrā līgumā, ko zvejnieks parakstīja ar valsti, lai sagrieztu savu kuģi, bija paredzēts, ka viņš šo naudu saņems. Pagāja kāds laiciņš, gads, un katrs no zvejniekiem saņēma no Valsts ieņēmumu dienesta lūgumu nomaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli 25 procentu apmērā - tādā pašā apmērā, kādā valsts tika finansējusi to. Nevienā dokumentā, ko cilvēks parakstījis, - un tie ir vairāki simti zvejnieku! - nebija norādes uz to, ka jebkad šī summa ir apliekama ar nodokli. Bet par ko šajā gadījumā ir runa? Runa ir par valsts atbildību. Par valsts atbildību par tiem ekonomiskajiem procesiem, ko valsts ir veicinājusi, lai cilvēki šīs saistības uzņemtos. Ir dažādas situācijas. Arī pie esošā regulējuma ir iespējami apstākļi, kad viens otrs, negribēdams nomaksāt kādu parādu, izmanto šo procesu, cerēdams, ka izspruks sveikā cauri un atbrīvosies no šīs parāda nastas. Bet tie būs izņēmumi! Tie būs viens, divi vai pieci cilvēki... pieci gadījumi. Kopumā šis likumprojekts ir virzīts uz to, lai atvieglotu nastu tiem cilvēkiem, kuri ir ieslīguši būtiskos parādos, atvieglotu iespēju atgriezties ekonomikā - aktīvajā ekonomikā. Tad, kad es tam zvejniekam atbildēju, ka šajā situācijā viņam ir jāsamaksā nodoklis, viņš teica: „Nē, es negribu samaksāt nodokli. Priekš kam? Es labāk aizbraukšu projām.” Un tāda arī ir tā reālā situācija, ka tie cilvēki, kuriem šī nasta ir nesamērīgi augsta, viņi nevēlas atgriezties šajā reālajā ekonomiskajā apritē, lai strādājot vai citādā veidā veicinātu valsts izaugsmi... lai šeit dzīvotu. Un šī, lūk, ir pamatproblēma, par kuru politiķiem ir jāuzņemas atbildība un tiešām jāatvieglo šis smagnējais process attiecībā uz maksātnespējas procesu fiziskajām personām. Trīs gadi - tas ir pārāk liels slogs! Procentu maksa attiecībā uz pieteikušamies kreditoriem arī ir milzīga, līdz ar to persona ir ieinteresēta šo trīs gadu termiņā saņemt mazāku algu, tādā veidā veicinot arī pelēko ekonomiku un saņemot samaksu kā aplokšņu algu. Un tādējādi šis jautājums tiešām ir ļoti būtisks. Tas tiešām ir virzāms, un tas tiešām ir viens no likumprojektiem, ko mēs varētu arī skatīt, piemēram, steidzamības kārtībā. Un es ceru, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šo jautājumu atrisinās ļoti raiti un ātri un mēs spēsim reāli pieņemt kādu likumu, kurš tiešām darbosies un aizstāvēs tās intereses, kuras valstī ir jāaizsargā ikdienā. Paldies.".
• 2012_11_08-seq296 spokenText "Kolēģi, brīnišķīgs likums! Protams, lai tas darbojas! Es gribēju runāt tad, kad mēs runājām par FKTK... Kādas ir iespējas FKTK kontrolēt vienu vai otru lietu? Un, ja dod tai tādas pilnvaras, tad tur nav viena cita pilnvara iekļauta iekšā. Ir īstermiņa kreditēšana. Mēs pašlaik runājam par bankām, par banku sektoru. Vairāk vai mazāk banku sektors pašlaik, teiksim, ir... nu, tādā uzraudzībā. Bet tas, kas attiecas uz īstermiņa kreditēšanu, tas... Uz šodienu, man liekas, Latvijā darbojas kādas 50 (ja ne vairāk) firmas. Tas ir jau otrs... Mēs tagad runājam, kā vilkt ārā tos cilvēkus, kuri ir paņēmuši kredītus no bankām, bet šī - otrs purvs, kur cilvēkus iekšā velk, un, ja jūs paskatīsieties reklāmas, to, kā, cik intensīvi un agresīvi notiek šī cilvēku ievilkšana iekšā uz īstermiņa kreditēšanu... Es esmu pārliecināts, ka mēs pēc pusgada vēlreiz runāsim par šo pašu tēmu, jo FKTK diemžēl saka: „Tā nav mūsu lieta. Mēs ar to nenodarbojamies. Mūsu lieta ir nodarboties tikai ar bankām.” Bet kas notiek ar šo lietu, kur miljonos pašlaik notiek īstermiņa kreditēšana un kur cilvēki tāpat tiek vilkti iekšā, bet pēc tam nevar... nespēj atdot naudu? Paskatieties, kādi procenti tur ir! Paņemiet 300 latus uz 12 mēnešiem, un 30 lati mēnesī jums tikai par to vien jāsamaksā! Sarēķināsim procentus, kādi sanāk gada laikā! Tāpēc man liels lūgums būtu tomēr kontrolēt arī šo sfēru, kur notiek šī īstermiņa kreditēšana. Paldies.".
• 2012_11_08-seq294 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es, klausoties šo diskusiju, dzirdu tādu lietu... rodas tāda sajūta, ka nauda aug kokos un krīt no debesīm un ka tā, kas ir aizņemta, nav jāatdod vai kaut kā citādāk... Es gribētu izstāstīt redzējumu, kādā veidā mēs varam sākt šo jautājumu risināt, jo problēma ir. Bet vispirms - īss ieskats. Tad, kad mēs runājam par maksātnespēju, mēs runājam arī par cilvēku noguldījumiem - par tiem noguldījumiem, kuri ir bankās, kurus katrs no Latvijas iedzīvotājiem tajās tur. Tas ir viens. Otra puse ir, protams, šī kredītu puse. Tas, kas Latvijas iedzīvotājiem faktiski ir jāiemācās, kas mums visiem ir jāiemācās, - ir jāiemācās gan aizņemties, gan arī aizdot. Tas ir otrs. Trešais - par šo kapitāla rašanos. Kā tad tā nauda rodas? Ir pašu kapitāls, ko banku akcionāri iegulda. Pēc tam ir depozīti jeb tā nauda, ko cilvēki nogulda, katrs no mums. Un ir arī starpbanku aizņēmumi, ko bankas aizņemas no citām bankām. Nu lūk! Kad šī naudas bāze ir sakrāta, teiksim tā, no banku puses skatoties, tad notiek savukārt kreditēšana. Tiek pieņemts lēmums vienai vai otrai personai izsniegt kredītu. Un kas tad ir kredīts? Kredīts ir vienošanās, uz papīra lapas uzrakstīta, pēc noteikumiem, kuras rezultātā banka vēršas... konkrētā kredītiestāde vēršas vai nu pie savas mātessabiedrības, vai centrālās bankas un palielina kapitāla bāzi. Kad kredīts netiek atmaksāts, tad finanšu sektoram rodas zaudējumi vai konkrētai komercbankai rodas zaudējumi ne tikai tā neapmaksātā kredīta apmērā, bet būtiski lielākas summas apmērā, tāpēc ka tā nauda (to sauc par naudas bāzi) ir kreditēšanas procesā radīta. Mūsdienu laikmetā pat nevajag drukāt naudu, tas ir centrālās bankas un komercbankas vienlaicīgi pieņemts lēmums. Līdz ar to faktiski tā ir ļoti nopietna lieta, kam mēs esam pieķērušies šajā brīdī, jo tā ir saistīta arī ar noguldītāju interesēm. Tas ir otrais jautājums. Trešais jautājums: kādā veidā mēs to varam atrisināt, lai šis likumprojekta iesniedzēju jautājums tiktu virzīts tālāk? Lai arī kāda peļņas, teiksim, vēlme būtu komercbanku sektoram, no Saeimas puses ir jābūt skaidram uzstādījumam par šī likuma prognozējamību jeb, citiem vārdiem sakot, par noteikumiem, kādus maksātnespējas procesā cilvēki varēs izmantot. Ja šie noteikumi būs pietiekoši prognozējami, tad varēs sarēķināt gan riskus, gan arī nodrošināt to, ka visa tā iedzīvotāju daļa, kas šajā brīdī naudu uzkrāj, nevis tērē... kas uzkrāj naudu... Īstenībā ir pareizi tajā ekonomikas ciklā, kad ekonomika attīstās, uzkrāt līdzekļus... Tad viņi justos droši, jo viņiem nekādā gadījumā šī Maksātnespējas likuma pieņemšanas dēļ nerastos problēmas un jautājumi par to, vai viņu depozīti, viņu noguldījumi ir drošībā. Paldies.".
• 2012_11_08-seq292 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Es paņemšu tikai vienu nelielu grupu no Latvijas iedzīvotājiem - karavīrus. Daudzi karavīri ir griezušies pie manis arī saistībā ar šiem jautājumiem. Situāciju jūs paši atceraties - 2007. vai 2008.gads. Kad karavīri tika iesaukti dienēt, viņus pārvietoja no viena Latvijas reģiona uz otru. Valdība caur aizsardzības ministru karavīriem ieteica: „Ņemiet kredītu, iegādājieties dzīvokli.” Karavīri izvērtēja savas iespējas. Tad vēl bija gan 13.alga, kas, teiksim, saucās atvaļinājuma pabalsts, gan visādas piemaksas. Un bija trīs darbības personas: tātad valdība rekomendēja, bankas, sniedzot kredītu... bankas pārstāvis izvērtēja, cik tas dzīvoklis maksā. Nu konkrēti man bija pazīstams cilvēks, kas paņēma divistabu dzīvokli un tad sāka maksāt 25 tūkstošus latu. Okey! Toreiz viņš paņēma tādu kredītu, bet tad, kad sākās krīze, algas „nogrieza”. Ko karavīram atlika darīt? Viņš vairs nespēj nomaksāt šo kredītu. Tagad, ja lieta griežas uz to, ka dzīvokli vajadzēs atstāt un kaut vai teltī dzīvot, šis dzīvoklis, kas tam ir, jau vairs nav vērts tos 25 tūkstošus. Tagad saka, ka tie ir desmit tūkstoši. Kaut gan banka toreiz vērtēja un banka arī tagad vērtē un saka: tagad tirgus ir mainījies! Kur te ir karavīra vaina? Es saprotu, ka ir jāņem vērā, ka tur tomēr trīs dalībnieki bija šinī situācijā: valsts, karavīrs un tās bankas, un tādēļ tā atbildība ļoti akurāti par to ir jāsadala. Nevar būt tāda situācija, kāda tā tagad ir... Tā tomēr nav laba situācija, ka karavīri iet projām, jo ar... turklāt labi karavīri, labi profesionāļi. Jo ilgāk dienēsi, jo mazāka pensija tev sanāks! Nu tu nevari nomaksāt to kredītu. Es runāju pat par ģenerāļa līmeni - visaugstāko. Un man saka: „Labi, es palieku amatā. Bet es arī saprotu, ka ar katru gadu, jo ilgāk es palieku, jo man mazāka būs pensija.” Tāda situācija nav īsti normāla. Tas varbūt nedaudz... Es pirmām kārtām atbalstu to priekšlikumu, ka šie jautājumi ir jāizskata. Skaidri un juridiski korekti jāizskata, lai tur nebūtu nekādas izmantošanas no negodīgu cilvēku puses. Paldies.".
• 2012_11_08-seq290 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es nezinu, cik pie jums cilvēki ir vērsušies ar jautājumu par to, kādā veidā varētu viņiem palīdzēt reāli atgriezties tajā ekonomikā, kur var maksāt nodokļus, nesaņemt aplokšņu algas un dzīvot diezgan drošu dzīvi. Pie manis ir daudzi cilvēki nākuši ar šādu jautājumu un teikuši - to skaitā arī radinieki teikuši -, ka principā viņi sēž uz zināmas bumbas ar laika degli, nesaprotot, kas notiks ar viņu mājokli, jo, piemēram, šis mājoklis ir ieķīlāts par labu otra ģimenes locekļa nekustamā īpašuma iegādei vai ir kādas personīgās garantijas sniegtas un personas vienkārši nevar samaksāt, pieņemsim, 70 tūkstošu latu parādu. Tā „ķēdīte” ir diezgan gara, un beigās mēs nonākam pie tā... nonākam līdz tam, ka šie cilvēki, nespēdami atdot kredītus vai galvojumus, ir spiesti aizbraukt no Latvijas, ir spiesti strādāt ārpus Latvijas un maksāt kredītu šeit, un nespēj arī nekādā veidā piedalīties mūsu valsts ekonomikas attīstībā, par ko tagad mēs visi te runājam. Mēs esam dzirdējuši virkni plānu par to, kādā veidā nodrošināt, lai atgrieztos latvieši no ārvalstīm, lai viņi brauktu uz šejieni, bet neesam īsti dzirdējuši reālu piedāvājumu, kā tas varētu izskatīties un kā tas varētu notikt. Šis ir viens no reāliem argumentiem, kādā veidā šiem cilvēkiem atvieglot dzīvi šeit. Un tiešām tie cilvēki, kas tādā veidā ir nonākuši ķīlnieku lomā, es domāju, nav tikai vienīgie vaininieki. Šeit jāuzņemas vaina arī komercbankām (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”), kuras īstenībā līdz šim tā arī par šo procesu nav atbildējušas. Neviena komercbanka nav atbildējusi par to, ka tā savulaik līdz ar kredītu bumu... kredītu buma laikā izsniedza nepārdomātus kredītus un sabiedrību apdullināja ar to pieejamību. Es neesmu redzējis vēl tos gadījumus, kur arī komercbankas skaidri un gaiši būtu atzinušas savu vainu par to, kas ir noticis līdz šim. Šobrīd redzam, ka peļņas rādītāji tiešām pārsniedz jau vairākus desmitus miljonu katrā no bankām, un tie cilvēki, kas vēl aizvien ir spiesti, var teikt, pavadīt šo laiku ar zināmām bailēm, redz to un tiešām novērtē, un arī tikai tāpēc šobrīd ir sācies šis lavīnveida efekts, kurā cilvēki arī iesniedz šīs fiziskās personas maksātnespējas procesus un arī tiešām to īsteno. Tāpēc es aicinu patiesi palīdzēt šiem cilvēkiem, lai viņi vienkāršāk un daudz ātrākā veidā varētu atgriezties un dzīvot šeit normālu dzīvi, nevis domātu, kādā veidā... vai arī draudēt ar to, ka komercbankas tagad neizsniegs kredītus un tamlīdzīgi... Saprotiet, mēs šeit runājam nevis par kādiem miljonus vērtiem projektiem. Te ir runa par tiem cilvēkiem, kuri ir iegādājušies sev vienīgo mājokli un šajā mājoklī grib dzīvot arī turpmāk. Tā ka es šeit nesaskatu nekādu milzīgu risku, ja mēs šāda veida likumprojektu atbalstītu. Tieši pretēji! Mēs palīdzētu lielai daļai sabiedrības. Paldies.".
• 2012_11_08-seq288 spokenText "Labdien, kolēģi! Tūkstošiem mūsu tautiešu ir spiesti dzīvot svešumā, lai varētu samaksāt... nokārtot savas saistības pret bankām. Tūkstošiem mūsu tautiešu ir spiesti dzīvot šeit nabadzībā, lai varētu to pašu darīt šeit - tepat pie mums, tepat uz vietas. Vēl vairāk! Ir tūkstošiem - tūkstošiem! - cilvēku, kas ir spiesti aiziet ēnu ekonomikā, jo vienkārši viņi neredz iespēju, kā samaksāt, kā novelt šo parādu slogu. Tas ir vēl sliktāk. Tagad tiek runāts par to, ka kāds, kurš var maksāt, šo likumu varētu izmantot, lai nemaksātu. Situācija ir ļoti vienkārša. Tas nemaz nav tik vienkārši iespējams, jo, lai tiktu līdz maksātnespējas procesam, vispirms jābūt tiesas lēmumam. Tiesa izvērtēs, vai tiešām šis cilvēks ir kvalificējams kā tāds, kas ir maksātnespējīgs. Tā ka šīs bažas lielā mērā atkrīt. Izsacīdami šīs bažas, jūs tādējādi sakāt, ka jūs neredzat to, ka mums ir tiesiska valsts, un sakāt, ka tiesa nav spējīga to izdarīt. Tas ir viens aspekts. Otrs. Kāpēc mums ir vajadzīgi šie likuma grozījumi? Kā jau tika minēts, tie dos iespēju cilvēkiem atgriezties šeit, jo, ja mēs šeit radīsim tādu maksātnespējas procesa ietvaru, kas būs izdevīgāks nekā tas, kas, piemēram, ir Anglijā vai citās valstīs, tad cilvēkiem būs motivācija braukt uz šejieni un šeit veidot savas ekonomiskās aktivitātes un sākt visu no jauna. Šie likuma grozījumi dos tādu iespēju cilvēkiem. Tāpēc mums ir vērts tos atbalstīt. Protams, kā tas pamatoti tika norādīts, arī šis likums, tāpat kā jebkas, ko radījusi cilvēka roka, nav pilnīgs, un to ne tikai varētu, bet arī vajadzēs uzlabot, piemēram, attiecībā uz mājokļa pārdošanu izsolē gadījumos, ja parādniekam ir apgādājamās personas, kā arī pastāv vēl citas nianses. To visu mēs varēsim darīt, kad strādāsim tālāk. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt tālāk, lai to varētu uzlabot. Paldies.".
• 2012_11_08-seq287 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2011_12_08-seq81 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
• 2012_11_08-seq286 spokenText "Godātie kolēģi! Es aicinu būt ļoti uzmanīgiem ar visām tām lietām, kuras ir saistītas ar maksātnespēju. Ja kāds no mums aizdod naudu, mēs, dabiski, vēlamies šo naudu dabūt atpakaļ, vai ne? Mēs visi varam piekrist tam, ka tie, kuri nevar maksāt kaut kādu objektīvu iemeslu dēļ, jo dzīvē viss kas gadās, nemaksās, un tas varbūt arī būtu pieņemami. Bet mēs, protams, nevaram piekrist, ka tie, kuri var maksāt, tomēr nemaksā. Citiem vārdiem sakot, ir diezgan grūti nošķirt maksātnespēju no, teiksim tā, nevēlēšanās maksāt. Protams, atmaksāt parādu gandrīz neviens varbūt arī nevēlas, ja tāda iespēja būtu, un varbūt ir samērā viegli tiem, kuri nevēlas atmaksāt, tēlojot maksātnespēju objektīvu iemeslu dēļ. Un to nošķirt ir ļoti grūti! Diez vai ir iespējams ticēt cilvēkiem uz vārda, jo uz pieres tas jau parasti nav rakstīts, kurš ir maksātnespējīgs un kurš vienkārši maksāt nevēlas. Tāpēc mums te ir runas. Mēs varam pieņemt visādu likumdošanu, kura ļaus tiem cilvēkiem, kuri nevēlas maksāt, arī nemaksāt, bet pēc tam mums nevajadzētu brīnīties, ka neviens arī negribēs aizdot naudu, tajā skaitā bankas. Un diez vai tas kaut kādā veidā veicinās ekonomikas izaugsmi, ja neviens šajā valstī naudu aizdot nevēlēsies. Tāpēc, kā es jau teicu, jābūt ļoti uzmanīgiem. Un, ja mēs runājam par kaut kādiem atvieglojumiem maksātnespējas procesā, tad neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par fiziskajām personām vai par juridiskajām personām, tām idejām jābūt ļoti labi pamatotām. Diemžēl par šo konkrēto likumprojektu es tā pateikt nevaru, ka šie atvieglojumi ir ļoti labi pamatoti, ka visi „par” un „pret” ir ļoti labi izsvērti. Tomēr es aicinu atbalstīt šo likumprojektu, bet šāds aicinājums būtu drīzāk jāsaprot kā vēlme atvērt likumu kā tādu un uzsākt diskusiju par maksātnespējas procesu. Lūgums protokolā to neinterpretēt kā atbalstu šim konkrētajam likumprojektam, bet kā vēlmi atvērt likumu un uzsākt diskusiju par maksātnespēju! Paldies.".
• 2012_11_08-seq284 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Runājot par šo piedāvāto likumprojektu, es gribētu uzsvērt divas lietas. Pirmkārt, attiecībā uz priekšlikumu izslēgt no pašreizējā regulējuma Maksātnespējas likumā 130.panta otro daļu, kas nosaka ierobežojumu piemērot maksātnespējas procesu fiziskajām personām gadījumā, ja tiek konstatēts, ka vismaz 30 procenti no piešķirtā kredīta ir izmantoti neatbilstoši mērķim. Jāsaka, ka šī norma praksē tiek ļoti dažādi traktēta, proti, tiesu praksē, un, vērtējot tiesu praksi, ir iespējams nonākt pie atziņas, ka šādu ierobežojumu esamību, rosinot maksātnespējas procesa lietu, ir ļoti grūti izvērtēt kaut vai tāpēc, ka šo pieteikumu tiesā sniedz pats parādnieks un pieteikumam nav jāpievieno informācija par to, kādiem mērķiem ir izlietoti kredītlīdzekļi. Otrkārt, kas, manuprāt, ir daudz būtiskāk. Kredītiestāžu likums joprojām nosaka kredītdevēja pienākumu izvērtēt kredītspēju jebkuram potenciālajam kredītņēmējam un arī tai personai, kura ir stājusies kredīttiesiskajās attiecībās ar kredītiestādi, un turpmāk vērtēt tātad arī attiecīgi kredīta izlietošanu atbilstoši mērķim. Līdz ar to tas vairāk ir kredītiestāžu kompetences jautājums šajā procesa stadijā, tāpēc, manuprāt, arī šīs normas iekļaušana likumā iepriekš nav sasniegusi mērķi. Attiecībā uz otru piedāvāto bloku šajā likumprojektā, proti, uz saistību dzēšanas termiņa samazināšanu, es domāju, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā acīmredzot būs nepieciešama diskusija par to, kāda būs politiskā izšķiršanās, proti, vai mēs vienādi varam runāt par tām personām, kurām ir nodibinātas saistības, kuras ir nonākušas finansiālās grūtībās, bet kuru mērķis ir bijis, piemēram, iegādāties vienīgo mājokli. Šeit mēs runājam par tādām situācijām, kurās personas ir nonākušas objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, zaudējot darba tiesiskās attiecības. Vai mēs liekam viņām vienlīdzības zīmi arī ar tām personām, kuras, piemēram, ir uzņēmušās kredītsaistības vairāku simtu tūkstošu vai pat miljonu latu apmērā un kuru mērķis varbūt ir bijis vairāk vērsts uz slēptu saimniecisko darbību. Es domāju, ka par to tiešām būtu vajadzīga diskusija komisijā. Taču šobrīd es domāju, ka tas ir pirmais solis, tāpēc es aicinu atbalstīt.".
• 2012_11_08-seq282 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Labdien, godātie kolēģi! Aicinu jūs atbalstīt iesniegto likumprojektu „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, bet gribēju pirms tam mazliet papildināt Klāva teikto. Saistībā ar šiem grozījumiem mēs runājam principā par fundamentālām izmaiņām Latvijas ekonomikā, un šis maksātnespējas process viennozīmīgi ir jāatvieglo. Mūsuprāt, šie atvieglojumi dos iespēju vismaz 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju atgriezties normālā dzīvē, normālā ekonomikā. Turklāt mēs dosim arī iespēju ļoti daudziem aizbraukušajiem latviešiem atgriezties atpakaļ mājās un dzīvot Latvijā, iziet ārā no šīs smagās kredītu nastas, kas šajā brīdī viņiem ir uzlikta. Šajā brīdī jau pastāv maksātnespējas process privātpersonām, taču šis process ir garš, savā ziņā grūti pieejams process tai iedzīvotāju daļai, kurai tā tiešām ir nepieciešama. Runājot par to, kas tad īsti tagad iet uz šo maksātnespējas procesu. Tie ir cilvēki, kuriem patiesībā varbūt šis process nav vajadzīgs, un mēs varam redzēt, ka tie tiešām ir turīgi cilvēki, kas uzsāk šo maksātnespējas procesu, un ka tā nebija tā mērķauditorija, dēļ kuras vispār šis likumprojekts tika izstrādāts. Bet nu šiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri ir šajās maksātnespējas grūtībās un kuri brauc prom no Latvijas vai arī strādā pelēkajā ekonomikā, jau arī īsti neko daudz nevar pārmest. Viņiem nevar pārmest no tā viedokļa, ka viss, kas viņiem pieder... Viņiem vairs nepieder nekustamais īpašums, un viss, kas viņiem pieder, - tas ir viens vienīgs parāds, un tad atliek dažas iespējas: vai nu strādāt pelēkajā ekonomikā, vai vispār aizbraukt prom no Latvijas. Un šie piedāvātie maksātnespējas grozījumi vistiešākajā mērā ļaus šiem cilvēkiem atgriezties normālā ekonomikā un sākt dzīvi no nulles. Jau šobrīd mēs sastopamies ar lietām, kas ir tādi kā šķēršļi, kas liek domāt par šo likumprojektu, vai tāds vispār ir vajadzīgs un vai ir vajadzīga šī paātrinātā izskatīšana. Plašākas debates tiek prasītas, bet tajā pašā laikā varētu atgādināt to, ka Tieslietu ministrijā jau labu laiku par šiem jautājumiem diskutē un debatē, un ir saprasts, ka tieši par šo sadaļu ir tā politiskā izšķiršanās. Mums, Latvijas Republikas Saeimai, ir jāizdara sava izvēle, vai mēs gribam šos cilvēkus, kuri nonākuši maksājumu grūtībās, trīsreiz ātrāk dabūt atpakaļ Latvijas ekonomikā. Un tā ir tā iespēja, ko mēs piedāvājam tagad ar šiem Maksātnespējas likuma grozījumiem. Taču, ja parunājam par atbildību - par šo iedzīvotāju atbildību un vispār par atbildību -, tad mēs varam atcerēties tos laikus, kad bija politika „gāzi grīdā!”, tie „treknie gadi”. Kas tad piedalījās visā šajā procesā? Šajā procesā piedalījās, varētu teikt, triju veidu dalībnieki: pirmkārt, dalībnieki - tie bija politikas „gāzi grīdā!” gadi, „treknie gadi”! - bija tie politiķi, kas veidoja visu šo stāstu, otrkārt, pašas komercbankas un, treškārt, protams, iedzīvotāji. Par atbildību. Tā „trekno gadu” politika „gāzi grīdā!”... Šie politiķi vairs nav uz politiskās skatuves. Viņi ir projām, vēlētāji viņus ir jau savā ziņā sodījuši. Par vēlētājiem. Piespiedu kārtā braukt prom no Latvijas dēļ tā, ka tev ir lielas parādsaistības... Arī viņi ir saņēmuši sodu, jo tas nav diezgan patīkami - aizbraukt prom no dzimtenes tāpēc, ka tu nevari atļauties šeit uzturēties. Aiziet uz veikalu un saprast, ka tev visa nauda ir noņemta no konta, - tā arī savā ziņā ir tā kā mācība cilvēkiem, lai viņi vairs neiekristu šajās lietās. Bet tajā pašā laikā komercbankas, kas tiešām arī ieņēma nozīmīgu lomu visā šajā procesā un kam arī būtu jāuzņemas atbildība par to, ka tāda situācija vispār tagad ir izveidojusies mums šodien... Skatāmies, kā viņi priecājas par simtiem miljonu latu peļņu jau tagad. Tagad ir iespēja arī viņiem uzņemties atbildību un atbalstīt šos iesniegtos likuma grozījumus, un palīdzēt cilvēkiem ātrāk iziet ārā no šīm maksājumu problēmām. Gribu pastāstīt par likumprojektu kopumā. Tas sastāv no vairākām daļām. Pirmā daļa, kas ir pati galvenā, ir tā, ar kuru šis process tiek trīs reizes samazināts, tātad trīsreiz ātrāk var iziet šo maksātnespējas procesu. Tiek noņemti arī šie finansiālie ierobežojumi. Mūsuprāt, cilvēks, ja viņš par 200 tūkstošiem pircis māju... ja viņš tajā laikā to ir atļāvies darīt, tad viņš ir bijis ekonomiski aktīvs cilvēks, kas nesis labumu Latvijas tautsaimniecībai, un jebkurā gadījumā tāds cilvēks mūsu tautsaimniecībai tagad būtu ļoti svarīgs un ļoti nepieciešams, un mēs nevaram pieļaut, ka viņš aizbrauc projām. Un tāpēc vajadzētu ļaut arī šiem cilvēkiem maksimāli ātri iziet maksātnespējas procesu. Nekādā gadījumā viņi nav nekādi spekulanti! Spekulanti ir tie, kas tagad iziet šos maksātnespējas procesus... liela daļa. Bet tie, kuriem tiešām tas būtu nepieciešams, - tie cilvēki ir palikuši „aiz borta”. Un tāpat arī šī sadaļa, ko mēs skatām... atteikties no šīs 30 procentu normas... Ja cilvēks 2008.gadā ir veicis dzīvoklī kaut kāda veida remontu, tas ir pavisam saprotami, ka varbūt viņam nav uzkrāta visa grāmatvedība un viņš nevar pierādīt pilnīgi visu naudas izlietojumu. Ja viņš ir nopircis mašīnu par to naudu, kas viņam bija piešķirta dzīvokļa remontam, tad viņam pienākas kriminālatbildība, un tā tam arī ir jāpaliek! Bet nekādā gadījumā viņam nevarētu atteikt maksātnespējas procesa uzsākšanu. Tās tad arī būtu tās galvenās lietas, ko es gribēju minēt. Tāpat ir runa arī par gadījumiem, kad cilvēks var izmantot iespēju palikt savā īpašumā un tajā dzīvot maksātnespējas procesa laikā. Mēs šo laiku esam samazinājuši uz pusgadu, un tas nebija tāpat vien - tas bija tādēļ, lai pēc iespējas ātrāk šie cilvēki atgrieztos ekonomikā. Jo, ja cilvēks izvēlas šo gadu, tad viņš par gadu paildzina maksātnespējas procesa ilgumu kopumā. Konsultējoties ar Kredītņēmēju aizsardzības biroju, mēs sapratām to, ka no 700 gadījumiem, kad ir apstiprināts maksātnespējas process, šī iespēja - palikt savā mājoklī - ir izmantota tikai divos gadījumos. Tas nozīmē, ka cilvēkiem vitāli svarīgi ir maksimāli ātri iziet maksātnespējas procesu. Par to liecina prakse. Un tādēļ es Saeimu aicinu atbalstīt šo iesniegto likumprojektu un maksimāli ātri turpināt tā izskatīšanu Saeimā. Paldies. Aicinu atbalstīt.".
• 2012_11_08-seq281 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Viktoram Valainim.".
• 2012_11_08-seq280 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Likumprojekts pēc būtības paredz atvieglot maksātnespējas procesu fiziskajām personām. Šī likumprojekta būtība paredz to, ka šobrīd fiziskās personas maksātnespējas process ilgst trīs gadus. Ir piedāvājums šo procesu samazināt līdz vienam gadam, tādējādi samazinot arī izmaksas... pat trīskārt. Papildus noteikts vēl tas, ka ir noņemti ierobežojumi šai nekustamā īpašuma vērtībai, kas paredzēs šo atviegloto procedūru arī tām personām, kuru nekustamā īpašuma vērtība būs augstāka, nekā bija iepriekš likumprojektā noteikta. Lūgums atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_11_08-seq279 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.novembris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Maksātnespējas likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
• 2012_11_08-seq278 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 16.novembris.".
• 2012_11_08-seq277 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret - nav, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2012_11_08-seq276 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Šis likumprojekts paredz divus precizējumus izdienas pensiju likumā, kas attiecas uz iekšlietu sistēmas darbiniekiem. Pirmais no tiem paredz precizēt darba samaksas jēdzienu, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam paredzot, ka darba samaksā bez mēnešalgas, prēmijas un atlīdzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās piemaksas ietilpst arī naudas balva. Līdz ar to šī nauda tiktu ieskaitīta darba samaksā, no kuras aprēķina izdienas pensiju. Otrs precizējums ir likuma papildinājums, kas paredz piešķirt iekšlietu sistēmas izdienas pensionāriem izdienas pensionāra apliecību, kā arī paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt šo apliecību paraugus un izsniegšanas kārtību. Šis precizējums saistīts ar to, ka līdz 2011.gada 1.janvārim, kad izdienas pensijas piešķīra Iekšlietu ministrijas sistēmā, Iekšlietu ministrija izsniedza šādas pensionāra apliecības, taču Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, paredzot... pārņemot ar izdienas pensiju piešķiršanu saistītās funkcijas, normatīvajos aktos nav paredzējusi tiesības izdienas pensionāriem saņemt izdienas pensionāra apliecību. Iekšlietu ministrijā ir vērsušies daudzi cilvēki ar lūgumu tomēr atjaunot šīs izdienas pensionāra apliecības, jo veids, kā izdienas pensionāram apliecināt savu statusu, ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izsniegtā lēmuma uzrādīšana, taču šī lēmuma nēsāšana ir nepraktiska, jo tas ir uz A4 formāta lapas noformēts dokuments, kas nav paredzēts ikdienas lietošanai, tāpēc sagādā neērtības, piemēram, tirdzniecības vietās vai aptiekā, kur pārdevējam ir jāvelta papildu laiks, lai izlasītu minēto lēmumu, kā arī lai papildus pārliecinātos par lēmuma uzrādītāja identitāti. Komisijā šis likumprojekts tika konceptuāli atbalstīts. Lūdzu deputātus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2012_11_08-seq275 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Parāda atgūšanas likums” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 27. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm””, pirmais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Gunārs Igaunis.".
• 2012_11_08-seq274 spokenText "Līdz ar to esam izskatījuši visus priekšlikumus. Juridiskās komisijas vārdā aicinu Saeimu atbalstīt likumprojektu „Parāda atgūšanas likums” trešajā lasījumā.".
• 2012_11_08-seq272 spokenText "Un pēdējais ir 49. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq270 spokenText "47. - ekonomikas ministra Daniela Pavļuta priekšlikums, kas ir atbalstīts un iekļauts 48. - komisijas priekšlikumā. Un 48. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq268 spokenText "46. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq266 spokenText "45. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir tehniska rakstura un kas ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq265 spokenText "Es precizēšu, ka 42.priekšlikums ir deputātes Irinas Cvetkovas priekšlikums, bet deputāti piekrīt komisijas vērtējumam par 38., 39., 40., 41., 42., 43. un 44.priekšlikumu. (Starpsaucieni no zāles.) Balsot par 44.priekšlikumu? Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. - Juridiskās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 1, atturas - 26. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq264 spokenText "38., 39., 40., 41., 42. - ekonomikas ministra Pavļuta kunga priekšlikumi, kas ir daļēji atbalstīti un visi iekļauti 44.priekšlikumā. Tāpat arī Juridiskā biroja izstrādātais 43.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44. - komisijas priekšlikumā. Komisija tātad ir izstrādājusi 44.priekšlikumu, kas komisijā ir atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq263 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 37. - deputātes Irinas Cvetkovas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq262 spokenText "Jā, paldies. Komisijas vārdā vēlos piebilst divas lietas. Man tomēr šķiet, ka gan Cvetkovas kundze, gan Elksniņa kungs runāja atrauti no 44. - Juridiskās komisijas priekšlikuma. Kā jau pareizi norādīja Čepānes kundze, šajā priekšlikumā, konkrēti piektajā daļā, pamatā šie jautājumi ir atrisināti. Un vēl. Es vēlos arī norādīt, ka komisijā tiešām bija diskusija par to, kāda informācija ir iekļaujama datubāzē. Lai nemaldinātu sabiedrību, atsevišķi ir jānorāda gan pamatparāds, gan blakusprasījumi. Tas viesīs zināmu skaidrību. Tātad komisijas vārdā lūgums neatbalstīt deputātes Cvetkovas priekšlikumu.".
• 2012_11_08-seq261 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze vēlas ko piebilst? Es atvainojos, Bērziņa kungs! Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?".
• 2012_11_08-seq260 spokenText "Godājamie kolēģi! Ir runa par panta daļas izslēgšanu. Varbūt es ieskicējumam mēģināšu to diezgan īsi raksturot. 12.pants norāda uz parādnieku kredītvēstures datubāzi. 12.pantā attiecībā uz šo kredītvēstures datubāzi ir norādīts, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs veidot parādnieku kredītvēstures datubāzi, iekļaujot tajā tādu un tādu informāciju. Kas ir parādnieks tajā redakcijā, ko mēs atbalstījām šodien? Parādnieks - fiziskā persona, kura tiesiskā darījumā vai tiesību aktā noteiktajā termiņā vai kārtībā nav izpildījusi maksājuma saistības. Tātad parādnieks ir cilvēks, kurš nav izpildījis saistības. Ko mēs liekam tad šajā datubāzē? Datubāzē mēs liekam tos parādniekus, kuri nav izpildījuši noteiktas saistības un kuri nav izteikuši... Vieni ir tādi, kuri nav izteikuši iebildumus pret parāda esamību. Tātad, ja ir parādnieks, kurš neiebilst, ka viņš ir parādā, tad mēs viņu iekļaujam datubāzē. Otrais bloks. 2.punkts. Parādnieks ir izteicis iebildumus pret parāda esamību vai tā apmēru, bet tiesa vai šķīrējtiesa ir atzinusi par pamatotu šo prasību. Tātad šajā datubāzē tiek ietvertas divas cilvēku kategorijas: vieni ir tie, kuri atzīst parāda esamību, otri - par kuriem ir tiesas spriedums. Ko lūdz Cvetkovas kundze? Viņa lūdz izslēgt 3.punktu, kurš paredz, ka, pastāvot situācijai, kad parādnieks ir izteicis iebildumus, bet parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir rakstveidā pamatojis parāda esamību... Tas faktiski ir pretrunā ar 2.punktu, ka nav vēl sprieduma, un pretrunā arī ar 1.punktu, ka parādnieks neatzīst. Un sanāk tā, ka mēs radām labvēlīgus nosacījumus parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam, lai ietvertu datubāzē informāciju par konkrēto personu, norādot, ka tā ir parādnieks, pastāvot apstākļiem, ka tas ir pretrunā ar likumā lietotā termina „parādnieks” skaidrojumu 1.panta otrajā daļā. Par to ir strīds šajā situācijā. Vēl vairāk! Datubāzē pirms tiesas procesa tiek norādīts, ka viņš jau ir parādnieks... laikā, kad par prasījuma esamību vai neesamību, iespējams, ir arī pretprasības, kas virknē situāciju ir pieņemtas. Šajā situācijā tas 3.punkts ir ietverts. Līdz ar to, kolēģi, es neuzskatu, ka jebkādā veidā šāda veida normas pastāvēšana ir attaisnojama, un es tiešām lūgtu to izslēgt, jo nosacījumi, kuri ir pretrunā... nosacījums, kurš ir pretrunā gan ar vispārīgajiem nosacījumiem, gan arī loģiku šajā situācijā... Manā skatījumā, tas ir acīm redzams.".
• 2012_11_08-seq258 spokenText "Godātie kolēģi! Tādi smagi pārmetumi no Irinas Cvetkovas kundzes jau izskanēja citiem kolēģiem no Juridiskās komisijas. Es aicinu tomēr nesaasināt šo situāciju, jo, ja mēs palasīsim šī paša likumprojekta 13.panta piekto daļu (jo, kā mēs zinām, likumi ir jāvērtē tiešām sistēmiski!), tad redzēsim, ka piektajā daļā ir teikts tas, kas tātad tapa pēc Juridiskās komisijas priekšlikuma. Proti (es citēju): „Ja parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs pats vai pēc parādnieka vai citas personas sniegtās informācijas konstatē, ka parādvēstures datubāzē iekļautā informācija ir neprecīza, nepilnīga vai nepatiesa, parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja pienākums ir nekavējoties novērst šos trūkumus un par to paziņot trešajām personām, kas saņēmušas attiecīgo informāciju. Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atteikumu novērst attiecīgos trūkumus var apstrīdēt Datu valsts inspekcijā Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktajā kārtībā.” Jūs, kolēģi, piedāvājat, lai šī informācija tiktu ievietota tikai ar parādnieka piekrišanu, taču es domāju, ka tad šādas datubāzes vispār nebūs. Es tiešām aicinu visus šos priekšlikumus skatīt kopsakarā ar visu pārējo likumu un vēlreiz lūdzu: nevajadzētu saasināt situāciju! Šī likumprojekta mērķis ir aizsargāt šos parādniekus no, kā mans kolēģis Bērziņš teica, pašreizējās bēdīgās agresīvās pieejas parādu atgūšanā. Es domāju, ka visi tie pasākumi, kas šajā likumā ir ietverti, manuprāt, to veicinās. Šeit ir jābūt samērīgumam starp parādnieka interesēm un kreditora interesēm. Un pa vidu vēl, protams, ir šie parādu piedzinēji, kuriem tagad būs licences, kuri būs ielikti rāmjos attiecībā uz veidu, kādā viņi drīkst šos parādus piedzīt. Attiecībā uz pašreizējo praksi es piekrītu. Jūs demonstrējāt šo viena advokāta iesniegto dokumentu. Es varētu demonstrēt vēl trakākus dokumentus par to, kas notiek. Man ļoti žēl, ka šis likumprojekts ir tik ilgi aizkavējies tādēļ, ka nevarēja savā starpā vienotu viedokli atrast ne valsts pārvaldes institūcijas, ne parādu piedzinēji, ne parādnieki, ne policijas arodbiedrība. Taču es ceru, ka tas šoreiz, pašlaik, patiešām ir kompromiss, kas šajā likumā ir parādījies. Patiešām! Es lūdzu Irinas Cvetkovas priekšlikumu neatbalstīt.".
• 2012_11_08-seq256 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Šis papildu punkts mums parādījās pirms otrā lasījuma, un to iesniedza ekonomikas ministrs. Ar panta daļas 3.punktu tika paplašināts uzskaitījums, kādos gadījumos parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs ir tiesīgs informāciju par parādnieku iekļaut parādvēstures datubāzē. Proti, faktiski tiks izveidota situācija, ka normas dispozīcija neuzskaita izņēmuma gadījumus, kādos parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam nebūtu tiesību iekļaut informāciju par parādnieku tajā datubāzē. Tas ir, panta daļa paredz, ka pat tad, ja parādnieks neatzīst prasību, ja starp parādnieku un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru pastāv strīds, kas nav vēl izskatīts tiesā, tad informācija par šo parādnieku un parādu tomēr ir iekļaujama parādvēstures datubāzē, bet ar nosacījumu, ka šis starpnieks, parādu piedzinējs, parādniekam ir nosūtījis vienkārši dokumentu kopijas. Tikai iedomājieties: var rasties situācija, ka ziņas par parādnieku būs iekļautas tajā datubāzē, bet tiesa, veikusi lietas izskatīšanu, ar spriedumu atzīs prasību par nepamatotu. Taču parādniekam ar šo iekļaušanu minētajā datubāzē jau radīsies nelabvēlīgas sekas un tiešs patērētāja tiesību aizskārums. Neviena līzinga kompānija vai patēriņa kredītu kompānija neļaus viņam iepirkties uz nomaksu vai saņemt kaut simts latu kredītu. Likuma mērķis - parādnieku tiesību un interešu aizsardzība - mums pārvēršas par kārtējo regulējumu tā saukto ļaunprātīgo parādnieku nosodīšanai, prezumējot, ka parādu atgūšanas firmas mums apriori ir, tā teikt, apzinīgas, godīgas un darbojas pēc tīras sirdsapziņas. Bet tāda taču nav mūsu realitāte! Šādas firmas ir mantkārīgi, bezsirdīgi un nežēlīgi parādu „izsitēji”, kuri - ticiet man! - izmantos un interpretēs šo likumu ļaunprātīgi, neievērojot... un pat ne uz brīdi neiedomājoties par parādnieka tiesībām, un iekšējās procedūrās atzīs parādnieku par mērķi un upuri, nevis par tiesisko attiecību subjektu un labticīgu un likumīgu darbību objektu, parādu piedzenot. Visiem komisijas locekļiem tika izdalīta šāda vēstule, kuru kāds zvērināts advokāts nosūtījis kādam parādniekam. Tās nosaukums ir „Brīdinājums par materiālu nosūtīšanu kriminālprocesa uzsākšanai”. Izsakot draudus par iesnieguma sniegšanu Valsts policijā un kriminālprocesa uzsākšanu par krāpšanu pret cilvēku, kurš ir aizņēmies 350 latus, tajā ir aprēķināts līgumsods un procenti 850 latu apmērā, un saistību kopsumma parāda veidā jau sastāda 1200 latu. Un tieši šie cipari par parādu būs iekļaujami atbilstoši līgumam tajā parādnieku datubāzē. Kolēģi, mūsu valsts jau pārvēršas par policejisku! (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Nu nē taču! Nē, nē!”) Patlaban ar šo likumu mēs piešķiram komersantam legālu licenci cilvēka vajāšanai. Es uzskatu, ka tiesības iekļaut ziņas par parādnieku parādvēstures datubāzē ir piešķiramas tikai divos gadījumos: kad parādniekam nav iebildumu un kad, esot iebildumiem, tiesa ir atzinusi prasību par pamatotu. Taču gadījumā, ja parādniekam ir pamatoti iebildumi un nav tiesas sprieduma, kas stājies likumīgā spēkā, šādas tiesības parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam nav piešķiramas. Un es vēlos pievērst kolēģu uzmanību arī tam, ka šis priekšlikums ir tieši saistīts ar 44.priekšlikumu, kurā arī ir iekļauts šāds punkts, runājot par parādvēstures datubāzi. Tāpēc es aicinu deputātus atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
• 2012_11_08-seq254 spokenText "37. - deputātes Cvetkovas priekšlikums. Tas nav atbalstīts.".
• 2012_11_08-seq252 spokenText "36. - Juridiskās komisijas priekšlikums, kas ir saistīts ar 34.priekšlikumu. Ir atbalstīts.".

• first
• previous
• next