Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2012_11_08-seq294> ?p ?o. }

• 2012_11_08-seq294 type Speech.
• 2012_11_08-seq294 number "294".
• 2012_11_08-seq294 date "2012-11-08".
• 2012_11_08-seq294 isPartOf 2012_11_08.
• 2012_11_08-seq294 spokenAs 69.
• 2012_11_08-seq294 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Es, klausoties šo diskusiju, dzirdu tādu lietu... rodas tāda sajūta, ka nauda aug kokos un krīt no debesīm un ka tā, kas ir aizņemta, nav jāatdod vai kaut kā citādāk... Es gribētu izstāstīt redzējumu, kādā veidā mēs varam sākt šo jautājumu risināt, jo problēma ir. Bet vispirms - īss ieskats. Tad, kad mēs runājam par maksātnespēju, mēs runājam arī par cilvēku noguldījumiem - par tiem noguldījumiem, kuri ir bankās, kurus katrs no Latvijas iedzīvotājiem tajās tur. Tas ir viens. Otra puse ir, protams, šī kredītu puse. Tas, kas Latvijas iedzīvotājiem faktiski ir jāiemācās, kas mums visiem ir jāiemācās, - ir jāiemācās gan aizņemties, gan arī aizdot. Tas ir otrs. Trešais - par šo kapitāla rašanos. Kā tad tā nauda rodas? Ir pašu kapitāls, ko banku akcionāri iegulda. Pēc tam ir depozīti jeb tā nauda, ko cilvēki nogulda, katrs no mums. Un ir arī starpbanku aizņēmumi, ko bankas aizņemas no citām bankām. Nu lūk! Kad šī naudas bāze ir sakrāta, teiksim tā, no banku puses skatoties, tad notiek savukārt kreditēšana. Tiek pieņemts lēmums vienai vai otrai personai izsniegt kredītu. Un kas tad ir kredīts? Kredīts ir vienošanās, uz papīra lapas uzrakstīta, pēc noteikumiem, kuras rezultātā banka vēršas... konkrētā kredītiestāde vēršas vai nu pie savas mātessabiedrības, vai centrālās bankas un palielina kapitāla bāzi. Kad kredīts netiek atmaksāts, tad finanšu sektoram rodas zaudējumi vai konkrētai komercbankai rodas zaudējumi ne tikai tā neapmaksātā kredīta apmērā, bet būtiski lielākas summas apmērā, tāpēc ka tā nauda (to sauc par naudas bāzi) ir kreditēšanas procesā radīta. Mūsdienu laikmetā pat nevajag drukāt naudu, tas ir centrālās bankas un komercbankas vienlaicīgi pieņemts lēmums. Līdz ar to faktiski tā ir ļoti nopietna lieta, kam mēs esam pieķērušies šajā brīdī, jo tā ir saistīta arī ar noguldītāju interesēm. Tas ir otrais jautājums. Trešais jautājums: kādā veidā mēs to varam atrisināt, lai šis likumprojekta iesniedzēju jautājums tiktu virzīts tālāk? Lai arī kāda peļņas, teiksim, vēlme būtu komercbanku sektoram, no Saeimas puses ir jābūt skaidram uzstādījumam par šī likuma prognozējamību jeb, citiem vārdiem sakot, par noteikumiem, kādus maksātnespējas procesā cilvēki varēs izmantot. Ja šie noteikumi būs pietiekoši prognozējami, tad varēs sarēķināt gan riskus, gan arī nodrošināt to, ka visa tā iedzīvotāju daļa, kas šajā brīdī naudu uzkrāj, nevis tērē... kas uzkrāj naudu... Īstenībā ir pareizi tajā ekonomikas ciklā, kad ekonomika attīstās, uzkrāt līdzekļus... Tad viņi justos droši, jo viņiem nekādā gadījumā šī Maksātnespējas likuma pieņemšanas dēļ nerastos problēmas un jautājumi par to, vai viņu depozīti, viņu noguldījumi ir drošībā. Paldies.".
• 2012_11_08-seq294 language "lv".
• 2012_11_08-seq294 speaker Janis_Ozolins-1976.
• 2012_11_08-seq294 mentions Q822919.
• 2012_11_08-seq294 mentions Q211.