Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_11_15-seq579 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pulkstenis ir 13.30. Turpinām Saeimas sēdi. Pirms pārtraukuma mēs skatījām valsts budžeta likumprojekta 2013.gadam pavadošo likumprojektu paketi, kā arī izskatījām likumprojektu „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam”. Lūdzu, Reira kungs, turpiniet ar 29.priekšlikumu!".
- 2012_11_15-seq578 spokenText "Saeimas sēdi atsāksim pulksten 13.30. Informēju, ka Saeimas priekšsēdētāja aizejot ir pārtraukusi Saeimas sēdi. Tātad Saeimas sēde tika pārtraukta ar viņas aiziešanas brīdi, nevis ar mūsu reģistrēšanās brīdi. Tādējādi viņa Saeimas sēdē ir klātesoša. Paldies. (Pārtraukums.)".
- 2012_11_15-seq577 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Solvita Āboltiņa (Troksnis zālē, starpsaucieni: „Oooo!”)... nav zālē, Andris Bērziņš... nav, Augusts Brigmanis... nav, Rihards Eigims... nav, Rasma Kārkliņa... nav, Kārlis Krēsliņš... ir, Dzintars Kudums... ir, Valdis Liepiņš... ir, Aleksejs Loskutovs... ir, Ināra Mūrniece... ir, Romāns Naudiņš... ir, Imants Parādnieks... ir, Kārlis Seržants... ir, Dāvis Stalts... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Ivars Zariņš... nav.".
- 2012_11_15-seq575 spokenText "Publisko izdevumu un revīzijas komisijas Iepirkuma komisijas locekļi! Lūdzu pulcēties pēc piecām minūtēm frakciju mājā, Ārlietu komisijas telpās... 306.kabinetā laikam.".
- 2012_11_15-seq574 spokenText "Vārds deputātei Elīnai Siliņai.".
- 2012_06_14-seq452 spokenText "Vārds deputātei Elīnai Siliņai.".
- 2012_03_29-seq245 spokenText "Vārds deputātei Elīnai Siliņai.".
- 2011_12_01-seq176 spokenText "Vārds deputātei Elīnai Siliņai.".
- 2012_11_15-seq572 spokenText "Ievērojot Saeimas kārtības rulli, es jūs informēju, ka Saeimas sēdi mēs pārtraucam uz vienu stundu. Paldies. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas - paziņojumi. Vārds deputātei Initai Bišofai.".
- 2012_11_15-seq571 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - deputātu Brigmaņa un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! (Viesu sektorā pašvaldību vadītāji ir piecēlušies kājās un rāda zaļas lapas.) Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 39, pret - 52, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts. Paldies. Tā kā jūs neievērojat likumu, tad ir iespējas likumu ievērot man. (Sēdes vadītāja S.Āboltiņa pieceļas un aiziet.)".
- 2012_11_15-seq570 spokenText "Jā. Es gribētu sniegt atbildi uz vienu repliku. Paskaidrošu par pašvaldību un valsts attiecībām. Te tika pieminēts Latvijas Krājbankas krahs un kā pats lielākais grēks - tas, ka pašvaldībām bija iespēja aizņemties... Tām pašvaldībām, kurām nauda bija Latvijas Krājbankā, bija iespēja aizņemties... Ja tas ir grēks, tad es gribu pateikt, ka neviena... (No zāles dep. I.Grigules un dep. I.Klementjeva starpsaucieni.) Es gribu pateikt, ka neviena valsts institūcija vai valsts kapitālsabiedrība šādu privilēģiju netika baudījusi (Starpsaucieni.), jo nav garantijas vai iespēju aizņemties no valsts... Tikai pašvaldības... tikai pašvaldībām bija iespēja šādu aizņēmumu veikt. Komisija izanalizēja šo priekšlikumu un neatbalstīja to. Lūdzu Saeimu neatbalstīt to.".
- 2012_11_15-seq568 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šķiet, ka Dombrovska kungs nav dzirdējis par tādu mehānismu kā izlīdzināšanas fonds. Un jūs faktiski uzskatāt tā: ja dod vairāk naudas pašvaldībām, tad nevienlīdzība pieaugs. Nu tad jūs varbūt vispār piedāvātu pilnīgi radikālu priekšlikumu, lai vispār nedod naudu pašvaldībām! Tad visi būs patiešām vienlīdzīgi, un tad jūs varēsiet dot tik daudz, cik uzskatīsiet par pareizu. Es gribu vēlreiz atgādināt, ka pašvaldības ir neatkarīgas. Tās ir tādas pašas neatkarīgas... un tās ir tāds pats varas institūts kā Saeima un kā valdība. Un faktiski... nu, acīmredzot mums ir ļoti lielas problēmas ar likumdošanu, ar varas dalīšanas principu, ja patiešām valdība, vadīdamās - vēlreiz gribu to uzsvērt! - pēc savām tīri politiskajām interesēm, var vienām pašvaldībām dot un citām - nedot. Jo jūsu priekšlikumos, uz ko jūs atsaucāties, nav tādu skaidru kritēriju kā, piemēram, tie kritēriji, uz kuriem balstās izlīdzināšanas fonda izveidošana. Tas ir tas mehānisms, kas ir vērsts uz nevienlīdzības samazināšanu - nevis vispārēja naudas piešķiršana! -, vadoties pēc pilnīgi skaidriem un vispārējiem principiem. Tātad nu būsim taču godīgi! Paldies.".
- 2012_11_15-seq566 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es tikai gribētu pievērst jūsu uzmanību 4.priekšlikumam, par kuru vienbalsīgi nobalsojuši gan Zaļo un Zemnieku savienība, gan „Saskaņas Centrs”. Tātad nodokļu politikas mērķis ir tāds, ka tai ir jābūt vērstai uz ekonomikas izaugsmi - un es uzsvēršu - arī uz reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu. Tad, ja mēs salīdzināsim, no vienas puses, priekšlikumu pārdalīt IIN procentu par labu pašvaldībām un Finanšu ministrijas priekšlikumu, kurš dod vairāk tām pašvaldībām, kurām ir zemāki ienākumi, tad nu, piedodiet, nevajag nekādu doktora grādu ne ekonomikā, ne arī kur citur, lai saprastu, kurš priekšlikums tiešām samazinās reģionālo nevienlīdzību starp pašvaldībām. Es tikai aicinu ievērot kaut kādas konsekvences, un, ja mēs iestājamies par nevienlīdzības mazināšanu, tad Finanšu ministrijas priekšlikums acīmredzot ir ļoti labs. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq564 spokenText "Es runāšu pavisam īsi. Paldies, Kazākas kundze! Es gan tā īsti nesapratu, par ko, bet paldies! Es ļoti gribētu piekrist Vi��ķeles kundzes teiktajam, ka mums nevajag pretstatīt valsti pašvaldībām, bet mums ir jāstrādā visiem kopā. Tajā pašā laikā es gribētu aicināt Viņķeles kundzi nepretstatīt vienu pašvaldību - Rīgu, nu, varbūt arī Ventspils te izskan - visām pārējām. (No zāles dep. A.Latkovskis: „Nē, to nedrīkst!”) Paldies.".
- 2012_11_15-seq562 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamie pašvaldību vadītāji! Es aicinu mūs kā valsts pārvaldi tomēr vienoties kopīgā darbā pie tā, lai palielinātu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanu. Tomēr pamatprincips ir tāds, ka mums valstī ir liela ēnu ekonomika. Tā ir būtība, kas pasliktina mūsu valsts labklājību, tāpēc vajadzētu kopā strādāt pie ēnu ekonomikas apkarošanas, un tad, strādājot kopā visām valsts pārvaldē esošajām atbildīgajām institūcijām un vienojoties ar iedzīvotājiem, mēs varētu apkarot ēnu ekonomiku un līdz ar to paaugstināt arī iedzīvotāju ienākumu samaksu, kā arī maksāt pilnvērtīgu PVN. Paldies jums!".
- 2012_11_15-seq560 spokenText "Godājamie kolēģi! Mani satrauc izteiciens par to, ka valstij un pašvaldībai nauda ir kopēja... kopīga, bet dalīt to vēlas tikai valsts. Un otrais. Krājbankas kraha gadījumā pašvaldībām, kuras bija cietušas, jo glabāja savu naudu šajā bankā, valsts aizdeva šo naudu „zem procentiem”. Par ko mēs tagad runājam?".
- 2012_11_15-seq558 spokenText "Ļoti īsi. Uzziņai: Rīgas pašvaldība veido vairāk nekā divas trešdaļas no izlīdzināšanas fonda. Otrais. Ja mēs pieturamies pie šāda veida principa, tad nevajag noteikt vienotu skalu - astoņdesmit uz divdesmit vai astoņdesmit pieci uz piecpadsmit. Vajag veidot šo attiecīgo nodokļu sadalījumu atsevišķi katrai pašvaldībai. Tad būs sistēmiska pieeja! Un trešais. Neviens nemēģina pretstatīt valsti pašvaldībām, un otrādi. Ir runa par taisnīgumu, godīgumu un, kā viens otrs te mēģina proponēt, arī par likuma ievērošanu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq556 spokenText "Godātie kolēģi! Vai mums nevarētu kāds uzdāvināt pulksteni, ko mēs varētu pielikt te augšā un kas skaitītu laiku līdz pašvaldību vēlēšanām? Es domāju, visiem būtu vieglāk. Tad tas pulkstenis tikšķētu un mēs zinātu, kā lietas notiek. (Aplausi.) Mēs runājam par to, vai pašvaldībām ir principā nepieciešams lielāks finansējums patiešām ārkārtīgi nozīmīgu funkciju veikšanai. Protams, ir nepieciešams! Bet bīstamā tendence ir izteikta valsts un pašvaldību pretnostatīšana, radot iedzīvotājiem sajūtu, ka valsts ir tā ļaunā un pašvaldības ir tās labās, ka valsts ir tā, kas nedod naudu, un pašvaldības to vien dara kā guļ un sapņo par to, kā rūpēties par iedzīvotājiem. Patiesība ir pa vidu. Tā valsts nauda ir kopēja, to rada nodokļu maksātāji, un arī nodokļu maksātājiem šī nauda ir jātērē. Un, ja mēs runājam par to, ka ārkārtīgi nozīmīga problēma Latvijā ir nevienlīdzība, tad tas nozīmē, ka nebūs vairs ilgtermiņā Latvijā iespējama tāda vienādota pieeja ne nodokļu politikai, ne arī pašvaldību finansēšanai. Informācijai. Ja mēs runājam par to, kas ir lielākie ieguvēji no priekšlikuma palielināt pašvaldību budžetā ieskaitāmo IIN daļu, tad atbilde nav tālu jāmeklē: tā ir Rīga - ar atrāvienu! Un, ja mēs runājam par to, ka šāda pieeja varētu būt ilgtspējīga, es gribētu oponēt, jo, ja mēs lūkojamies arī uz to, kā ir sadalīts finansējums... valsts līdzfinansējums GMI pabalstiem, tad redzam, ka ieguvējas ir turīgākās pašvaldības, kas principā būtu varējušas šo GMI finansēt arī savu līdzekļu ietvaros, un lielāks atbalsts būtu bijis jāsniedz mazāk turīgām pašvaldībām. Tā ka, lūdzu, nepretnostatīsim valsti un pašvaldības un neradīsim cilvēkiem šo neizpratni, runādami par to, ka valsts kādu grasās apzagt! (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq554 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis faktiski nav jautājums par naudu. Tas ir jautājums par taisnīgumu. Jo patiešām pašreizējai valdībai ļoti patīk plātīties ar to, ka valdība veiksmīgi pārvarēja krīzi. Un patiešām jūs aizmirstat to, ka tie neesat jūs, kas uz saviem pleciem iznesa galveno krīzes smagumu. Tās bija pašvaldības! Es negribu atkārtot to, kas jau no šīs tribīnes šodien tika teikts. Jūs patiešām neproporcionāli visu laiku izmantojat savas varas sviras. Jūs samazinājāt pašvaldību resursus un pašvaldību iespējas pildīt savas funkcijas, bet, neskatoties uz to, pašvaldības visu izdarīja (atšķirībā no valdības!). Jo, sākot ar 2009.gada jūniju... Tā sēde, kuru mēs visi ļoti labi atceramies, pēc pašvaldību vēlēšanām jums lika vilties... Un līdz ar to atriebības vai nezin vēl kādu apsvērumu dēļ jūs vienkārši nolēmāt noņemt no valdības pleciem, noņemt no centrālās varas pleciem, veselu virkni sociālo pienākumu. Bet kādam taču bija tie jāpilda, un pašvaldības tos pildīja! Un tagad jūs vienkārši negodīgi rīkojaties, manā skatījumā. Jūs izmantojat to, ka jums ir tādas iespējas - piešķirt pašvaldībām tik daudz līdzekļu, cik jūs gribat, nevis tik daudz, cik ir nepieciešams, lai pildītu tās pašas funkcijas, ko likums ar valdības iniciatīvu uzliek pašvaldībām. Un patiešām es nevaru nepiekrist kolēģiem, kas uzsvēra, ka jūs gribat saglabāt iespēju selektīvi dot dažām pašvaldībām naudu vai nedot. Acīmredzot atkarībā no tā, vai jūsu partiju pārstāvji ir atsevišķu pašvaldību priekšgalā vai tur ir opozīcija. Tāpēc es arī saku: tas ir vienkārši negodīgi, tas ir politikānisms! Un jūs varat pārliecināt tur... nezinu, tur Eiropas novērotājus un banku lobijus, ka jūs ļoti veiksmīgi esat pārvarējuši krīzi un ka tagad viss esot kārtībā. Krīze ir beigusies jums, sēdošajiem tur - valdībā. Krīze nav beigusies ļoti daudziem cilvēkiem, kas dzīvo gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Un tieši pašvaldībām jārisina šo cilvēku problēmas. Taču jūs gribat šo atbildību no sevis novelt. Tas nav godīgi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_11_15-seq552 spokenText "Godātie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mums šodien priekšā gara un ļoti grūta diena, es tomēr aicinu nekavēt laiku ar kaut kādiem privātiem „uzbraucieniem” un vēl jo vairāk ar ekskursijām vēsturē. Jo tad man ienāks prātā starpbrīdī aiziet līdz Stenogrammu nodaļai un paskatīties, ko tad savulaik budžeta apstiprināšanas laikā runāja „Jaunā laika” deputāti, no kuriem ļoti daudzi ir šeit zālē. Es labi atceros, kā es toreiz sēdēju tur kā žurnālists un domāju: vai tik nav jāsauc kādam kāda brigāde ar īpašām vajadzībām. Jo toreiz jūs runājāt vienkārši. Man likās, ka dažam „jumts ir aizbraucis”. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq550 spokenText "Es jau saprotu, ka, braucot pa grumbuļainiem ceļiem, arī smadzenes pakratās mazlietiņ, un cilvēks sāk neadekvāti runāt. (Aplausi.) Bet, kolēģi, ja runājam par vēsturi, tad arī runāsim par vēsturi! Protams, krīzes gados, kad valstij bija ļoti būtiski jāsavelk siksna, lai pārdzīvotu šos krīzes gadus, tad, neapšaubāmi, valsts, bet lielākoties gan pašvaldības uzņēmās šo atbildību, lai mēs varētu daudzmaz iziet no krīzes situācijas. Un lielu daļu atbildības uzņēmās tieši pašvaldības. Tās spēja nomenedžēt šos procesus, lai iedzīvotāji, kas dzīvo pašvaldībās, nenāktu šeit pie Saeimas un neceltu brēku. Visi šie samazināšanas pasākumi (pretstatā Grieķijai, Itālijai vai Spānijai) Latvijā pagāja mierīgi. Tā ka mums jāsaka īstenībā paldies pašvaldībām par to, ka tās noturēja stabilu sociālo situāciju valstī. Tajā brīdī, kad mēs runājam par krīzes pārvarēšanu, kad runājam par ieņēmumu sadaļas palielināšanos, būsim konsekventi! Ja tajā laikā pašvaldības solidāri piedalījās budžeta mazināšanā, tad šajā brīdī, kad dalām papildu naudu, arī solidāri palīdzēsim pašvaldībām risināt tās problēmas, kas ir pašvaldībās. Jo tas problēmu loks tikai palielinās. Kolēģi jau minēja gan par tām funkcijām, kas tiek liktas pašvaldībām klāt, gan par to, ka trūcīgo personu skaits pašvaldībās joprojām ir ļoti augsts. Tas gan samazinās, bet nav pat sasniedzis vēl pirmskrīzes laika rādītājus. Un kāda tad taktika tiek piekopta? Taktika tiek piekopta tāda, lai pašvaldības savā starpā sarīdītu, jo dažām pašvaldībām tiek iedota nauda, bet dažām netiek iedota nauda, un tādējādi zināmā mērā tiek nopirkts Latvijas Pašvaldību savienības domes lēmums. Tas ir akmentiņš arī pašvaldību dārzā, ka jūs tik lēti esat pārdevušies tajā brīdī, kad bija jāpieņem lēmums. Tā ka arī šeit nav tā, ka abas puses būtu tīras un nevainīgas. Ko mēs savukārt no savas puses vēl darām, lai pašvaldības ierobežotu? Manuprāt, pašlaik tā Latvijas attīstības formula ir tāda: atrodam ienaidnieku un to apkarojam! Bija oligarhi, tie nu skaitās tā kā apkaroti. Tagad sanāk, ka nākamais ienaidnieks ir pašvaldības, jo mēs nedodam pašvaldībām naudu to funkciju veikšanai, kas tām ir... ko valsts tām ir uzdevusi. Tās kļūst arvien dārgākas. Tā vietā mēs piedāvājam grozījumus kaut vai likumā „Par pašvaldībām”, paredzot to, ka, ja pašvaldības nepildīs tām uzliktās funkcijas, pašvaldību vadītājus varēs atlaist par Ministru kabineta noteikumu un Saeimas pieņemto likumu nepildīšanu. Nu, pagaidiet, kolēģi, - kāda te konsekvence? Es aicinu atbalstīt šo iesniegto priekšlikumu, lai tiešām valsts un pašvaldības solidāri atbildētu gan par budžeta mazināšanu, kas notika krīzes gados, gan arī par budžeta papildu izdevumu saņemšanu. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq549 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Raimondam Vējonim.".
- 2011_12_15-seq813 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Raimondam Vējonim.".
- 2012_11_15-seq548 spokenText "Kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, mēs izvērtējām visus aspektus. Pie mums bija uzaicināti Finanšu ministrijas pārstāvji, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji, mums bija tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju, Saeimas Prezidiju un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvjiem. Bet patlaban gribētu vairāk atbildēt šā priekšlikuma sakarā deputātei Reizniecei-Ozolai. Šie priekšlikumi... Skaidrs, mēs saprotam, ka pašvaldībām ir nepieciešamas varbūt kādas lielākas proporcijas vai mazākas proporcijas... Bet vienmēr jau skatāmies vēsturiski un uz to iepriekšējo periodu. Nu, jums arī ir bijusi iespēja būt par... jūsu partijai bija iespēja vadīt valdību, Ministru prezidenta krēslā Emša kungs sēdēja... Un ko viņš ir piedāvājis? 71,6 procenti - pašvaldībām un pārējais - valstij. Ko piedāvā Dombrovskis? 80 procenti - pašvaldībām un pārējais - valstij. (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Bet kādas funkcijas?”) Un kas ir mainījies pa šo laiku? Ir bijušas 530 pašvaldības un 10 tūkstoši deputātu, bet tagad ir 109 pašvaldības un nedaudz vairāk par tūkstoti deputātu. Tātad, kolēģi (No zāles dep. D.Reizniece-Ozola: „Atlaižam deputātus!”), šis ir tikpat skaidrs paziņojums kā mana ļoti cienījamā deputāta Vējoņa, kurš beidzot ir ieraudzījis, ka lauku ceļi... gadu sēžot opozīcijā, ieraudzījis, ka beidzot lauku ceļi ir sabojājušies un nav uzturēti. (Aplausi.) Tas ir tieši no tās pašas priekšlikumu sērijas! Tā ka, kolēģi, es lūdzu neatbalstīt! Es lūdzu atbalstīt tos izsvērtos priekšlikumus un vienošanās starp sociālajiem partneriem, starp Latvijas Pašvaldību savienību, starp Ministru kabinetu, un atbalstīt tos priekšlikumus, kas ir ietverti likumprojektā. Paldies.".
- 2012_11_15-seq546 spokenText "Jā, paldies, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Diemžēl jūs to uztvērāt kā aizrādījumu sev, bet tas bija mans likuma tulkojums. Es labprāt uzņemtos atbildību un tiktu izraidīts kopā ar Saeimas... kopā ar pašvaldību vadītājiem arī par likuma nepildīšanu saistībā ar šo balsojumu. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq545 spokenText "Elksniņa kungs, ir arī cits pants, ka neaizrāda sēdes vadītājam. Un jūs esat jurists un Juridiskās komisijas loceklis. Un, ja jūs aicināt neievērot likumu... Es ļoti cienu un uzaicināju pašvaldību vadītājus šeit, un arī - atšķirībā no jums! - piedalījos ar viņiem diskusijā. Viņiem ir tiesības paust savu viedokli, bet kā jebkuram cilvēkam pirmām kārtām jums kā deputātam ir jāievēro savas valsts likumi. Ja jūs neapmierina šis Kārtības ruļļa pants, jums savukārt ir vairāk tiesību nekā pašvaldību vadītājiem, jūs varat iesniegt priekšlikumus par šī Kārtības ruļļa panta grozīšanu. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq544 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezident! Kabineta locekļi! Saeimas deputāti! Es gribu atgādināt, ka varas subjekts pašvaldībās ir katras konkrētās teritoriālās vienības iedzīvotāju kopums. Un šajā gadījumā tie pašvaldību vadītāji, kuri ir ieradušies šeit un pauž savu viedokli un atbalstu saistībā arī ar minētajiem grozījumiem, uzrunā mūs ne tikai savā vārdā, bet arī to iedzīvotāju vārdā, kurus viņi pārstāv. Ir acīm redzams, ka pašvaldības iedzīvotāji patstāvīgi pārvalda savas teritoriālās vienības intereses un paši nosaka tos nozīmīgos jautājumus, kuri ir jāņem vērā arī likumdevējam, realizējot šīs teritoriālās kopienas intereses. Faktiski teritoriālās kopienas politiku nosaka paši vēlētāji. Un es tiešām aicinu atbalstīt šo priekšlikumu - nobalsot „par”. Ja mēs runājam par to aizliegumu, uz kuru norādīja Saeimas priekšsēdētāja, - ka publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai kā citādi traucēt kārtību Saeimas sēdes laikā -, tad... Otrais teikums skan šādi: „Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no Sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku.” Es tiešām gribētu redzēt, kā, ja ir demokrātiska valsts iekārta un tiesiskuma un atklātuma koalīcija, sēdes vadītāja raidīs ārā visus teritoriālos pārstāvjus...".
- 2012_11_15-seq542 spokenText "Cienījamie kolēģi! Runājot par iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali starp valsti un pašvaldībām, šodien premjers nevienu vārdu nav teicis par izlīdzināšanas fondu, jo, ja nebūtu izlīdzināšanas fonda, tad šodien lielākā, absolūti lielākā, pašvaldību daļa nevarētu savilkt galus kopā. Tie, kas veido šo izlīdzināšanas fondu... šodien to veido tās pašas lielās pašvaldības, cīņu pret kurām ir uzsācis, es negribētu teikt, ka pats premjers, bet droši vien viena otra persona noteikti. Ir runa par to, vai ir sistēmiska pieeja šim jautājumam vai arī mēs vadāmies pēc principa: skaldi un valdi! Vienai otrai pašvaldībai mēs piespēlēsim kaut kādu gabaliņu, kumosiņu, lai tās nedumpotos, bet pārējie lai dzīvo tā, kā viņiem sanāk dzīvot. Man šķiet, ka te ir ne tikai netaisnīga pieeja, bet te ir arī zināma amorāla pieeja, jo nevar būt dažāda pieeja attiecībā uz atsevišķām pašvaldībām, jo galu galā ir runa par Latvijas iedzīvotājiem, kuriem palaimējies vai nav palaimējies dzīvot vienā vai otrā vietā. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Un tas ir ne tikai mans viedoklis, bet arī „Saskaņas Centra” frakcijas viedoklis. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq540 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, neviens neiebildīs, ka Latvijas valsts stiprums ir atkarīgs no tā, cik stipras ir pašvaldības, jo uz pašvaldībām tiek būvēts viss pārējais, kas saistās ar valsti. Un pašvaldību stiprība ir visu mūsu interesēs. Es domāju, ka arī ļoti cienījamā mūsu Ministru prezidenta interesēs. Ministru prezidents ļoti pārliecinoši arī ar skaitļiem centās pamatot, ka pašvaldību ienākumi palielināsies, bet ne vārda netika teikts par to, ka pašvaldību izdevumi katru dienu pieaug. Ienākumi gan palielinās, bet izdevumi arī ļoti pieaug. Kā jau mana kolēģe minēja, pašvaldībām tiek uzliktas jaunas funkcijas, jauni pienākumi, nenorādot finansējumu. Likumā ir pieņemts, ka pašvaldībām ir jānodrošina bērniem no 1,5 gadu vecuma bērnudārzs un jāsedz visas izmaksas. Valsts no savas puses solīja, ka pedagogu apmaksa būs tās atbildība. Vakardien mūsu frakcijā viesojās Ķīļa kungs. Paldies viņam par drosmi! Un viņš godīgi atzina, ka uz jautājumu, kad valsts pildīs šo savu apņemšanos... Viņš teica: „Es nezinu. Es tiešām nezinu.” Mums nebija pamata viņam neticēt. Tātad pašvaldībām turpmāk būs jārūpējas arī par bērniem no 1,5 gadu vecuma, bet valsts nepalīdz. Apkures parādi iedzīvotājiem aug, transporta izdevumu maksājumi aug, degvielas cenas aug, elektrības cenas aug. Tas viss uz pašvaldības pleciem! Mēs tikko neiebalsojām naudu ceļiem - ne valsts ceļu uzturēšanai, ne pašvaldību ceļu uzturēšanai. Tas pašvaldībām būs jādara! Tad saliksim korekti vienā pusē ienākumus, bet otrā - visus izdevumus un tad redzēsim, kurš būs zaudētājs. Paldies. Es aicinu atbalstīt.".
- 2012_11_15-seq538 spokenText "Godātie kolēģi! Neapšaubāmi, šis ir viens no jautājumiem, par kuriem ir ļoti daudz diskutēts pēdējo mēnešu laikā, tāpēc vēlos nedaudz parunāt par šo priekšlikumu. Un arī par sarunām ar Latvijas Pašvaldību savienību un par Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdi. Kā zināms, Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē ar pārliecinošu balsu vairākumu (58 - par, 8 - pret, 4 - atturas) tika atbalstīts valdības sagatavotais priekšlikums, kas faktiski paredz trīs būtiskas lietas. Pirmām kārtām tas paredz papildu dotāciju republikas pilsētām ar zemākajiem vērtētajiem ienākumiem (konkrēti Daugavpilij, Rēzeknei, Jēkabpilij un Liepājai), un tāpat tas paredz papildu dotāciju novadu pašvaldībām, paceļot to finansējuma līmeni no 95 uz 97 procentiem no finanšu nepieciešamības. Tādējādi pamatā tiek nodrošināta reģionālā izlīdzināšana un tiek sniegts lielāks atbalsts tām pašvaldībām, kurām ir bijuši zemākie vērtētie ieņēmumi. Ja mēs par šo priekšlikumu runājam saistībā ar proporcijām - cik lielā mērā tad tas ir ekvivalents proporcijai no iedzīvotāju ienākuma nodokļa -, tad jāatzīst, ka lielākās ieguvējas no šī priekšlikuma ir Latgales un lielā mērā arī Kurzemes pašvaldības. Latgales pašvaldībās šī proporcija... šis pieaugums ir pamatā starp 3 un 4 procentiem. Vienai pašvaldībai, konkrēti Vārkavas pašvaldībai, ir 5 procenti. Un arī daudzās citās pašvaldībās šis pieaugums svārstās starp 2 un 5 procentiem. Jā, šis pieaugums neattiecas uz Rīgu, Pierīgu un Ventspili. Tajā pašā laikā, ja mēs paskatāmies, kā tad atbilstoši valdības priekšlikumam pieaug šo pašvaldību vērtētie ienākumi, tad... Te es dažas nosaukšu... pa novadiem... Tātad, ja paskatāmies uz pašvaldību finansējumu uz vienu iedzīvotāju, tad redzam, ka, teiksim, Garkalnes novadā, kur ir vislielākais šis finansējums, tas pieaug - no 514 latiem uz iedzīvotāju pieaug uz 649. Mārupes novadā - no 523 uz 543, Babītes novadā - no 465 uz 493, Ikšķiles novadā - no 445 uz 478, un tā arī varētu turpināt. Tas nozīmē, ka arī šīs nosacīti bagātās pašvaldības saņem ievērojamu finansējuma pieaugumu. Tātad nevienai pašvaldībai nākošajā gadā netiek piedāvāts samazināt finansējumu. Visām pašvaldībām, ieskaitot Rīgu, ieskaitot Pierīgu, ieskaitot Ventspili, - visām pašvaldībām! - tiek nodrošināts ieņēmumu pieaugums, bet lielāks ieņēmumu pieaugums tiek nodrošināts tieši trūcīgajām pašvaldībām, pamatā Latgalē un Kurzemē. Manuprāt, tas ir ļoti sabalansēts priekšlikums, un, kā jau teicu, tas guva arī pārliecinošu Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdes atbalstu. Vēl viens būtisks aspekts, ja mēs runājam par šo domes sēdi. Jā, šajā domes sēdē bija divu pašvaldību vadītāji, kuri neuzskatīja par nepieciešamu būt klāt, - tie bija Ušakovs un Lembergs. (Starpsaucieni no SC un ZZS frakcijām.) Un tieši šie divi kungi ir pašreiz sacēluši vislielāko ažiotāžu ap šo jautājumu! Tā ka vienkārši aicinu šos kungus nākošreiz piedalīties Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē, argumentēt (No zāles dep. A.Klementjevs: „Kurš neatļāva?”) un uz vietas arī diskutēt, nevis neierasties uz sēdi un pēc tam mēģināt celt kaut kādu ažiotāžu un izplatīt kaut kādus apgalvojumus. Pieminot konkrētas pilsētas, piemēram, ja mēs skatāmies uz republikas pilsētām, tad augstākie vērtētie ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir Jūrmalā, un nākošgad šie ieņēmumi uz iedzīvotāju Jūrmalā pieaugs no 390 uz 421 latu, Rīgā - no 380 uz 403 latiem, bet Ventspilī - no 356 uz 393 latiem. Manuprāt, tiešām nav pamata runāt par to, ka ar šādu priekšlikumu pašvaldībām tiek radītas kādas budžeta problēmas vai kaut kas tamlīdzīgs. Manuprāt, tā tiešām vairāk ir priekšvēlēšanu cīņa, metode, kādu konkrēti Ušakovs ar Lembergu šajā gadījumā ir izvēlējušies. Nu tāda diemžēl ir tā realitāte. Tā ka šajā gadījumā es aicinu šos priekšlikumus neatbalstīt, bet tāpat kā Latvijas Pašvaldību savienības domē atbalstīt valdības sagatavotos priekšlikumus. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq536 spokenText "Godātie kolēģi! Es tomēr ar prieku sveicu visus pašvaldību vadītājus, kuri šodien ir ieradušies paust atbalstu mūsu priekšlikumiem budžetā, jo tie tiešām, kā es uzskatu, ir paši svarīgākie priekšlikumi, kas ietekmēs visu pašvaldību vadītāju nākamā gada saimniecisko darbu. Šie un arī citi ar to saistītie Brigmaņa kunga un mani priekšlikumi ir balstīti uz Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem. Latvijas Pašvaldību savienības dome šī gada 24.oktobrī vienbalsīgi pieņēma lēmumu par priekšlikumiem 2013.gada valsts budžetam, ar kuru aicina likumprojektā „Par valsts budžetu 2013.gadam” un vidēja termiņa budžeta ietvarā 2013.- 2015.gadam paredzēt, ka iedzīvotāju ienākumu daļa pašvaldību budžetā ir vismaz 85 procentu apmērā vai arī no valsts puses kompensējošie pasākumi šāda iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazinājumam pašvaldībām būtu jāparedz vismaz 32 miljonu latu apmērā. Kolēģi! Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pats būtiskākais pašvaldību ieņēmumu avots. Šogad, piemēram, Valsts kases mājaslapā pieejamā informācija rāda, ka pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi plānoti 1,25 miljonu apmērā, tajā skaitā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 650 miljoni latu, bet saņemtie transferti - 382 miljoni latu. No iepriekš minētā jūs redzat, ka ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa veido 75 procentus no pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumiem, nodrošinot tādā veidā iespēju pašvaldībām veikt likumdošanā noteikto funkciju izpildi. Kolēģi, likums „Par pašvaldībām” regulē pašvaldību darbu, un tajā ir teikts, ka, nododot pašvaldībām jaunas autonomās funkcijas, kas saistītas ar izdevumu palielināšanos, likumā, kas nosaka šo funkciju izpildes kārtību, vienlaikus jānosaka pašvaldībām jauni ienākumu avoti. Šobrīd tiek virzītas izmaiņas nodokļu likumdošanā, kas pašvaldību ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazina par vienu piekto daļu. Analoģiski likumā „Par pašvaldībām” noteiktajam šādā gadījumā vienlaikus ar lēmumu par izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmē valdībai būtu jānosaka, kādas funkcijas pašvaldībai vairs nav jāveic, un turpmāk to realizācija jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem. Kolēģi! Šāds pašvaldību ieņēmumu samazinājums nenotiek pirmo gadu vai vismaz tiek plānots ne jau pirmo gadu. Es minēšu jums iepriekšējo gadu vēsturi. 2011.gadā nodokļu politikas izmaiņu rezultātā pašvaldību ieņēmumi samazinājās gandrīz par 30 miljoniem latu, šogad - par 17 miljoniem latu. Pašvaldības ir sarēķinājušas, ka saskaņā ar nākamā gada budžetu tām ieņēmumi samazināsies par 32 miljoniem latu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājuma no 25 uz 24 procentiem un no atvieglojumiem par apgādājamām personām, kas, protams, ir pozitīvi iedzīvotājiem, bet jādomā ir arī par kompensējošiem mehānismiem pašvaldībām. Vienlaikus ir vairākas funkcijas, kas pašvaldībām ir jāpilda, bet kam budžeta līdzekļi nav paredzēti. Piemēram, ir pārtraukts valsts līdzfinansējums garantētā minimālā ienākuma pabalstam, pārtraukts arī valsts līdzfinansējums dzīvokļa pabalstam, un ir vēl vairākas citas pozīcijas, kas būtiski palielinās pašvaldību izmaksas. Kopējais aprēķinātais apjoms - vairāk nekā 40 miljoni latu. Kolēģi! Neviens neapšauba nepieciešamību veicināt tautsaimniecības attīstību, nodrošinot konkurētspējīgu nodokļu politiku, domājot par iedzīvotājiem, tomēr nevaram piekrist tam, ka šis mērķis tiek sasniegts uz pašvaldību rēķina. Turklāt valdības deklarācijā ir ļoti skaidri noteikts, ka jebkuri izstrādātie nodokļu politikas attīstības mehānismi tiks saskaņoti ar sociālajiem partneriem. Šinī gadījumā Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis un pašvaldību vadītāju viedoklis ir jāņem vērā. Kolēģi, es tādēļ šodien aicinu vismaz frakciju vadītājus celt zaļo kartīti un atbalstīt stipras pašvaldības Latvijā. Paldies.".
- 2012_11_15-seq535 spokenText "Uzsākam debates. Bet pirms mēs sākam debates, es tomēr nolasīšu gan deputātiem, gan arī pašvaldību vadītājiem Kārtības ruļļa, kas ir Latvijas Republikas valsts likums, 78.pantu: „Publikai ir aizliegts izteikt piekrišanu vai nepiekrišanu vai citādi traucēt kārtību sēdes laikā. Šādā gadījumā sēdes vadītājs var izraidīt no sēžu zāles atsevišķas personas vai visu publiku.” Es vienkārši precīzi citēju likumu. Lūdzu būt likumpaklausīgiem pilsoņiem! Paldies. Lūdzu, vārds Danai Reizniecei-Ozolai!".
- 2012_11_15-seq534 spokenText "28. - deputātu Brigmaņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq533 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kaut kas sakāms? Balsosim par 27. - deputātu Jeļenas Lazarevas un Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq532 spokenText "Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Es gribu pateikt to, par ko esmu jau Saeimas iepriekšējās sēdēs runājis, - ka par budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam vajadzētu vairāk diskutēt. Par 2013.gadu mēs ļoti labi esam izdiskutējuši gan plašsaziņas līdzekļos, gan frakcijās, bet par 2014.-2015.gadu, es uzskatu, nepietiekami. Un šeit jau parādās daži priekšlikumi... Un pareizi Reira kungs atzīmēja to, ka, skaidrs, nevar būt vairāk par 100 procentiem kopumā. Mēs ļoti cītīgi pildām to, ko rekomendē Eiropas Savienība attiecībā uz budžeta deficītu, un tas ir pareizi, es pilnībā atbalstu. Bet, no otras puses, mēs esam arī tādā organizācijā kā NATO, kurai ir rekomendācijas, lai mūsu aizsardzības budžets tuvotos 2 procentiem... lai 2 procenti būtu. Mēs nepildām! Taču mēs pieņēmām šogad valsts aizsardzības koncepciju, kur pateicām: „Jā, mums ir problēmas, un mēs nevaram nākamgad tos 2 procentus iedalīt tā, kā to dara igauņi.” Bet vienlaikus mēs pateicām, ka mēs pakāpeniski paaugstināsim tos procentus. Ko mēs darām īstenībā? Paskatieties! 2015.gadā... 2014.-2015.gadā mēs samazinām aizsardzības budžetu! Tur ir paredzēti 0,7 procenti no IKP. Nu tad es īsti nesaprotu: kā tad sanāk? Ka mēs nepildām NATO rekomendācijas un nepildām arī pašu pieņemto lēmumu? Valsts aizsardzības koncepcijā taču bija nolemts, ka pakāpeniski - pakāpeniski! - vajadzētu to aizsardzības budžetu palielināt. Es domāju, ka vajadzētu šiem jautājumiem pievērst vairāk uzmanības un vairāk analizēt tos. Paldies.".
- 2012_11_15-seq530 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Deputāti Lazareva un Zariņš piedāvāja to, ko savulaik, pirms vēlēšanām, apsolīja VIENOTĪBAS pārstāvji, debatējot par veselības nozari. Es ļoti labi atceros to, ka es... kopā ar Ilzi Viņķeli piedalījos LNT cīņā, un 4,5 procenti tika apsolīti 2015.gadā. Ko dos šie 4,5 procenti, ja tie būs realizēti? Tie dos iespēju pirmām kārtām samazināt rindas uz operācijām, palielināt atalgojumu ārstiem - tiem, kuri pašreiz izbrauc uz ārzemēm, - un galu galā izpildīt to, kas bija apsolīts vēlētājiem pirms vēlēšanām. Lūdzu atbalstīt deputātu Zariņa un Lazarevas priekšlikumu.".
- 2012_11_15-seq528 spokenText "Arī 27. - deputātu Lazarevas un Zariņa priekšlikums - nav guvis atbalstu.".
- 2012_11_15-seq527 spokenText "Krēsliņa kungs, debates par šo priekšlikumu tika slēgtas. Saskaņā ar Kārtības rulli pēc tam drīkst... pēc slēgtām debatēm drīkst runāt tikai referents. Tātad, lūdzu, piesakieties laikus! Lūdzu zvanu! Balsosim par 26. - deputātu Jeļenas Lazarevas un Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq526 spokenText "Jā, kolēģi! Iepriekšējais, šis un arī nākamais priekšlikums praktiski sastāda 1 procentu no IKP. Ja mēs saskaitītu kopā visus procentus no IKP, kas tika piedāvāti šim budžeta projektam, tad to kopējais apjoms būtu stipri virs 100 procentiem, ko mums vajadzētu ielikt pamatbudžetā. Īpaši par šo punktu arī tika jautāts, kādas tad ir valsts iespējas nodrošināt šādu rādītāju izpildi, ietverot tos vidēja termiņa budžetā. Praktiski iesniedzēji tad nespēja dot atbildi uz šo jautājumu un komisijas diskusijā izkristalizējās tikai viens variants, kā mēs varētu valstij nodrošināt šo lietu, tas ir, būvēt valsts pārvaldes struktūru plašāku par 3 procentiem katru gadu. Bet diemžēl mēs šajā punktā jau bijām 2006.-2007.gadā, kad mežonīgi pieauga valsts pārvalde, un arī tas noveda pie tās krīzes, pie tās... Pie krīzes varbūt tas nenoveda, bet pie krīzes smaguma gan tas noveda. Līdz ar to šis punkts būtu tikai deklaratīvs, un tāpēc komisija to nav atbalstījusi.".
- 2012_11_15-seq524 spokenText "Mans priekšlikums paredz nodrošināt nodarbināto iedzīvotāju skaita palielināšanu Latvijas darba tirgū vismaz 3 procentu apmērā katru gadu. Tas nozīmē, ka mēs iegūsim 25 tūkstošus jaunu darba vietu gadā, kas nepieciešamas gan tautsaimniecības attīstībai, gan iedzīvotāju labklājības paaugstināšanai. 2007.gadā Latvijā bija 1,1 miljons darba vietu, 2009.gadā - vairs tikai 1 miljons. Šobrīd nodarbināto iedzīvotāju skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem, pēc 2012.gada otrā ceturkšņa datiem, ir tikai 877 tūkstoši. Nodarbinātības veicināšana ir vislabākais veids, kā ilgtspējīgi risināt sociālās nevienlīdzības un demogrāfijas problēmas un aktivizēt reemigrācijas procesu, tāpēc būtu pamatoti iekļaut šo parametru vidēja termiņa budžeta ietvarā, ja mēs gribam sasniegt ekonomikas izrāvienu. Lūdzu, balsojiet „par” un atbalstiet manu priekšlikumu!".
- 2012_11_15-seq522 spokenText "26. - deputātu Lazarevas un Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq521 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputātu Lazarevas un Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 38, pret - 45, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq520 spokenText "Godātie kolēģi! Mana priekšlikuma mērķis - likumdošanas līmenī līdz 2015.gadam nodrošināt valsts budžetā finansējuma apmēru zinātnei un pētniecībai vismaz 1,5 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu Latvijas pārorientāciju uz inovācijām, uz augstražīgu ekonomiku un īstenotu paredzētos ekonomikas izaugsmes tempus. Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un programmā „Eiropa 2020” paredzēts, ka 1,5 procenti būs sasniegti tikai 2020.gadā. Domāju, ka mums šo mērķi jācenšas sasniegt ātrāk - jau 2015.gadā. Vidējie ieguldījumi zinātnē un pētniecībā Eiropas Savienības valstīs 2010.gadā bija 2 procenti, vidēji 2 procenti no iekšzemes kopprodukta, bet Latvijā - tikai 0,6 procenti. Valsts, kura neiegulda līdzekļus zinātnē un pētniecībā, ir valsts bez nākotnes. Lietuvā šis rādītājs ir 0,79 procenti, Igaunijā - 1,62 procenti. Igaunija, starp citu, plāno sasniegt šo rādītāju - 3 procentu apmērā no IKP - 2020.gadā. Tagad nedrīkst gaidīt, ir jāapzinās, ka šīs nozares nesīs augļus pakāpeniski. Vienlaikus ir jādomā perspektīvā, lai pētniecības rezultāti paliek Latvijas Republikas īpašumā, nodrošinot ciešu saikni starp zinātni un ražotni. Tagad Latvijā pastāv daži izaicinājumi zinātnes jomā - mazs nodarbināto skaits zinātnē un pētniecībā, zinātnieku novecošanās, nepietiekams doktorantu skaits, mazattīstīta zinātnes un pētniecības infrastruktūra, vājš pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāls, vāja sadarbība starp zinātnes un rūpniecības sektoriem. Zinātnes un inovāciju finansējums ir konkrēts parametrs, kurš ir nesaraujami saistīts ar valdības deklarēto virsuzdevumu - ekonomikas izrāvienu. Lūdzu, balsojiet „par” un atbalstiet priekšlikumu likuma līmenī! Par nākotni mums jādomā tagad un tūlīt. Valstī, kur zinātne ir augsti attīstīta, cilvēku labklājība arī ir nodrošināta.".
- 2012_11_15-seq518 spokenText "25. - deputātu Lazarevas un Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq514 spokenText "23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq512 spokenText "22. - deputāta Reira priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq510 spokenText "21. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums, ar kuru kolēģi palaboja gan manu, gan Juridiskā biroja priekšlikumu. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq508 spokenText "20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 21.priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq506 spokenText "19. - deputāta Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 21.priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq502 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 18. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq500 spokenText "16. - deputāta Reira priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 18.priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq496 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - Ministru kabineta priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq492 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts un iekļauts 13.priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq487 spokenText "Arī kolēģiem es varu teikt, ka mēs varam pārtraukt sēdi, es varu atstāt vietu... Kārtības rullī ir paredzētas daudzas un dažādas metodes, kādas var pielietot, lai mēs sēdi noturētu saskaņā ar Kārtības rulli. Es, protams, esmu ļoti pateicīga pašvaldību vadītājiem, kuri ir ieradušies paust savu attieksmi, bet parlaments ir ļoti konservatīva iestāde, kurā procedūras notiek saskaņā ar Kārtības rulli. Paldies par sapratni. (Starpsaucieni no zāles.) Lūdzu, Reira kungs, turpiniet!".
- 2012_11_15-seq486 spokenText "Paldies. 10. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq485 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. (Viesu sektorā pašvaldību vadītāji ir piecēlušies kājās un rāda zaļas lapas.) Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputātu Brigmaņa un Reiznieces-Ozolas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 44, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts. Cienītie pašvaldību vadītāji, es jūs aicinu ievērot Kārtības ruļļa prasības. Kārtības rullī ir noteikts, ka zālē esošie... publikā sēdošie nedrīkst izteikt savu attieksmi pret to, kas notiek zālē. Tā ka, ja jūs tādā veidā turpināsiet, es būšu spiesta jūs no zāles izraidīt. Paldies. (Starpsaucieni no zāles. Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq484 spokenText "9. - deputātu Brigmaņa un Reiznieces-Ozolas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq483 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputātu Auguļa, Dūklava, Klauža, Seržanta un Grigules iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 37, pret - 44, atturas - 10. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq482 spokenText "Godātie kolēģi! Iepriekšējā balsojumā mēs atbalstījām deputāta Jāņa Dombravas priekšlikumu par nodokļu politiku, kas ir vērsta uz reģionālo atšķirību mazināšanu gan sociālajā, gan dažādos citādos aspektos. Šis priekšlikums ir tieši par to, jo, uzlabojot ceļu stāvokli, mēs nodrošināsim iespēju labākai satiksmei galvenokārt lauku reģionos. Neatbalstot šo priekšlikumu pēc būtības, jūs pārsvītrosiet to, ko mēs ar iepriekšējo balsojumu, atbalstot Jāņa Dombravas priekšlikumu, pieņēmām. Paldies.".
- 2012_11_15-seq480 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Papildinot mana kolēģa teikto, jāsaka tā, ka to, kādā stāvoklī pašlaik ir ceļi, mēs ļoti labi zinām. Man, protams, ir pārsteigums par to, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija neatbalsta šo priekšlikumu, lai sniegtu tiešām reālu atbalstu pašvaldībām, kuras šos ceļus varētu savest daudzmaz kārtībā. Un tajā pašā laikā man ir jautājums. Mēs, deputāti, iesniedzam savos izdevumos degvielas tēriņus, kas ir izmantoti, lai it kā pārvietotos uz darbu, uz Saeimu, un tā tālāk. Tad man ir jautājums: vai mēs tiešām neesam bijuši laukos un neesam redzējuši, kādi tur ir šie ceļi? Tas nozīmē, ka mēs tikai pa pilsētas ceļiem braukājam un ka mums nav priekšstata par to, kādi ceļi ir laukos. Īstenībā ceļi ir ļoti slikti. Un tāpēc šis priekšlikums, manuprāt, būtu ļoti atbalstāms. Un, ja mēs vēl ņemam vērā to, ka pašreizējā Nacionālā attīstības plāna projektā arī tiek plānots finansējums tikai un vienīgi lielo ceļu attīstībai, tad īstenībā nekādi būtiski ieguldījumi otrās kategorijas un arī pašvaldību ceļos nenotiks. Tāpēc šis ir vienīgais iespējamais finansējuma avots, lai varētu šos ceļus daudzmaz uzturēt un varbūt kaut kur attīstīt vai pilnveidot. Tā ka aicinu balsot par šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2012_11_15-seq478 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Šis priekšlikums ilgtermiņa plānošanai, manuprāt, ir ļoti svarīgs. Ja mēs paskatāmies, kādas prioritātes ir saliktas, tad šī nu būtu tā prioritāte, kurai noteikti vajadzētu būt vidēja termiņa budžetā, jo mēs zinām, ka tūlīt mums beigsies viens plānošanas periods. Nākošais plānošanas periods būs 2014.-2020.gads, tomēr, zinot pēc pieredzes, diez vai mēs sāksim projektu realizāciju 2014.gadā, kuri būs, protams, Kohēzijas fonda projekti un kuri būs virzīti uz valsts galveno ceļu infrastruktūras sakārtošanu. Tajā pašā laikā mums vienmēr jāatceras, ka ir jaunu ceļu būvniecība, to ikdienas uzturēšana un periodiskā uzturēšana. Periodiskā uzturēšana nozīmē to, ka no šiem līdzekļiem periodiskajai uzturēšanai ceļi ir jāremontē tādā secībā un kārtībā, kā nu katram ceļam ir pienācis laiks. Ikdienas uzturēšana, protams, ir greiderēšana, sniega tīrīšana un visi pārējie darbi, kas ikdienā ir nepieciešami. Tāpēc, skatoties uz to, kādi skaitļi ir budžetā un kādā stāvoklī ir mūsu ceļi, viennozīmīgi būtu nepieciešams, lai gan valsts ceļiem, gan pašvaldību ceļiem mēs kā prioritāti tomēr noteiktu to, ka mēs atjaunojam tādu ceļu finansējumu, kāds ceļiem būtu nepieciešams, lai mēs pēc iespējas īsākā laika periodā būtu spējīgi sakārtot savu ceļu infrastruktūru un lai tiešām mums būtu pamats tai ekonomiskajai izaugsmei, par kuru mēs runājam gan Nacionālajā attīstības plānā, gan arī visos savos stratēģiskajos plānos. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu, kas dotu iespēju nākotnē plānot pienācīgus līdzekļus mūsu ceļu infrastruktūras atjaunošanai. Paldies.".
- 2012_11_15-seq476 spokenText "8. - deputātu Auguļa, Dūklava, Klauža, Seržanta un Grigules priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq474 spokenText "7. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq469 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reira kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 48, pret - 29, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq468 spokenText "Godājamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Premjerministra kungs! Deputāti! Strādājot pie šī budžeta projekta, mums grūtā darbā izdevās panākt ievērojamu atbalsta pieaugumu demogrāfijai, un šie priekšlikumi, kas ir atbalstīti un iestrādāti šajā budžetā, palīdzēs risināt demogrāfijas jautājumu, un tas ir arī viens solis uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, jo tomēr ģimenes ar daudziem bērniem ir pakļautas lielākam nabadzības riskam. Šie soļi ir bijuši pareizi, un tie ir jāturpina. Koalīcija savā sēdē nolēma, ka ir jāveido darba grupa, pamatojoties arī uz Pasaules Bankas pētījumiem, lai, skatoties uz nodokļu sistēmu, atrastu iespējami visefektīvāko veidu, kā mazināt nevienlīdzību... skatot nevis atsevišķi vienu nodokli vai kaut kādus atrautus priekšlikumus, bet visu kompleksi, vajag atrast visefektīvāko veidu, kā, iestrādājot progresivitāti, varētu tomēr nevienlīdzību mazināt. Un līdz ar to tas būtu diezgan simboliski, ja mēs tomēr ņemtu vērā šo Dombravas priekšlikumu, jo šis budžeta ilgtermiņa projekts patiešām ir virzīts uz nevienlīdzības mazināšanu. Iespējams, ka ar to ir vēl nedaudz par maz un ka šie priekšlikumi būs jāliek klāt. Jāatzīst, ka ekonomiskā attīstība pati par sevi - tas tomēr ir nepietiekami. Ekonomiskajai attīstībai ir jābūt ilgtspējīgai, tādai, kas ietver gan ekonomikas attīstību, gan sociālo komponenti un arī vēl citas komponentes - tādas kā vide un tamlīdzīgas. Bet katrā ziņā šis Dombravas kunga priekšlikums daudz lielākā mērā norāda, ka šai attīstībai ir jābūt ilgtspējīgai un tikai tas ir tas ceļš, tas veids, kā panākt, lai cilvēki paliktu Latvijā un atgrieztos Latvijā. Savu individuālo ekonomisko izrāvienu katrs var arī īstenot citā valstī, ja prioritāte ir tikai ekonomiskais izrāviens pats par sevi. Droši vien Latvija ne tik ļoti strauji kļūs par pašu bagātāko vietu pasaulē, bet var kļūt par labāko vietu, kur katram dzīvot. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2012_11_15-seq466 spokenText "Godātā Saeima! Pirmām kārtām es vēlos uzsvērt to, ka šis jautājums ir politisks. Par to, kādu mēs vēlamies veidot mūsu valsti nākamajos gados. Likumprojektā „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam” valdība ir iezīmējusi vienu no fiskālās politikas prioritātēm - uz ekonomikas izaugsmi vērstu nodokļu politiku. Pret šo vispārīgo formulējumu iebildumu nav, bet priekšlikumā piedāvāju šo fiskālās politikas prioritāti papildināt sekojošā redakcijā: uz ekonomikas izaugsmi, reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstu nodokļu politiku. Ikvienam, kurš ir pētījis statistiku par ienākumu nevienlīdzību Latvijā un viesojies pie Latvijas iedzīvotājiem dažādos novados, nebija pārsteigums, kad Re:Baltica sāka publicēt savus pētījumus par nabadzību Latvijā, jo šī ienākumu nevienlīdzība un augstais nabadzības risks Latvijā ir pastāvējis ļoti ilgu laiku. Tomēr acīmredzot daudziem bija nepieciešams iepazīties ar konkrētiem mūsu tautiešu dzīvesstāstiem, lai apzinātu šīs problēmas esamību, jo pēc pētījuma publiskošanas sākās spraigas diskusijas arī politiskajā vidē. Varu tikai teikt paldies medijiem, ka esat aktualizējuši šo būtisko jautājumu. Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars atsevišķos Latvijas reģionos ir virs 30 procentiem, Džini koeficients daudzu gadu garumā ir virs 35 procentiem, pērn 100 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju mēneša ienākumi bija mazāki par 45 latiem mēnesī, arī ģimenēm ar bērniem tajā skaitā. Reģionālās nevienlīdzības dēļ vienā Latvijas reģionā iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju ir gandrīz trīs reizes mazāks nekā citā. Šajos reģionos un reģionu ietvaros vietās, kuras ir attālākas no lielajām pilsētām, ir augstāks bezdarbs un nabadzības risks, kā arī lielāks emigrantu skaits. Kā jau minēju, Saeimas iepriekšējo nedēļu debatēs tika no dažādu frakciju pārstāvju puses izteikts un arī šodien debatēs tika izteikts atbalsts nevienlīdzības mazināšanai. Arī valdības deklarācijas ievaddaļā ir šādi punkti. Viens no tiem: „Stabila un ilgtspējīga Latvijas attīstība, veicinot ikviena Latvijas iedzīvotāja labklājību, mazinot sociālo nevienlīdzību.” Cits punkts: „Latvijas tautas ataudzes veicināšana, īpašu uzmanību pievēršot Latvijas valstspiederīgo imigrācijas veicināšanai un Latvijas reģionu attīstībai.” Papildus tam valdībā ir uzsāktas diskusijas par progresivitāti nodokļu politikā, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību, un neskaitāmi... daudzi politiķi un ministri publiski ir teikuši, ka mums ir jārisina šis jautājums. Taču brīdī, kad tiek piedāvāts šīs prioritātes šoreiz nevis finansiāli, bet politiski iezīmēt vidēja termiņa budžeta ietvarā, tad šis priekšlikums netiek atbalstīts. Varu tikai jautāt: kāpēc vidēja termiņa budžeta ietvarā mēs nevarētu iestrādāt normu, kas būtu uz reģionālās un sociālās nevienlīdzības mazināšanu vērstas nodokļu politikas izveide nākamajos gados? Aicinu šo priekšlikumu atbalstīt. Paldies. (Aplausi.)".
- 2012_11_15-seq464 spokenText "4. - deputāta Dombravas priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq458 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.371/Lp11. Komisija ir saņēmusi 360 priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq457 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2013.-2015.gadam”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_11_15-seq456 spokenText "Komisija nav saņēmusi priekšlikumus, un es lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_11_15-seq455 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 26, atturas - 7. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_11_15-seq454 spokenText "Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_09_27-seq18 spokenText "Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2011_12_15-seq442 spokenText "Kolēģi! Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_11_15-seq452 spokenText "20. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq448 spokenText "18. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 19. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq444 spokenText "16. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq442 spokenText "Un 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_09_22-seq115 spokenText "Un 15. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq440 spokenText "14. - Ministru kabineta priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq438 spokenText "13. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 15. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq434 spokenText "11. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq432 spokenText "10. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq428 spokenText "8. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 9. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq424 spokenText "6. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 7. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq420 spokenText "4. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5., 7. un 19.priekšlikumā.".
- 2012_11_15-seq418 spokenText "3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq478 spokenText "3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq308 spokenText "3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_04_14-seq581 spokenText "3. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq416 spokenText "2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_03_22-seq71 spokenText "2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2011_12_15-seq476 spokenText "2. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq414 spokenText "Komisijas ir saņēmusi 20 priekšlikumus otrajam lasījumam. 1. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_11_15-seq413 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Profesionālās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_11_15-seq412 spokenText "Kolēģi! Arī šeit nav neviena priekšlikuma. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_11_15-seq411 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Vispārējās izglītības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Profesionālās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_11_15-seq410 spokenText "Arī šajā likumprojektā priekšlikumi nav iesniegti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2012_11_15-seq409 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Augstskolu likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - nav, atturas - 24. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Vispārējās izglītības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_11_15-seq408 spokenText "Kolēģi! Šajā likumprojektā priekšlikumu nav. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".