Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2012_12_20-seq626 spokenText "Nē! Es lūdzu atļaut...".
- 2012_12_20-seq624 spokenText "Patiesi, - lai gan turpināt ir mazlietiņ... grūti pēc šīs starpspēles, tomēr pievērsīšos 1.priekšlikumam un atgādināšu arī to, ka šim konkurences modelim ir daudz labu īpašību, to skaitā arī regulēts televīzijas piedāvājums, ko tomēr vēlos uzsvērt. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu - 1.priekšlikumu. 1.priekšlikums paredz...".
- 2012_12_20-seq623 spokenText "Jā, palīgi no zāles man aizrādīja un norādīja, ka es neaizrādu par Kārtības ruļļa neievērošanu. Tā ka, lūdzu, pabeidziet savu domu, un tad turpināsim izskatīt likumprojektu otrajā lasījumā, kurā mēs debatējam par katru konkrēto priekšlikumu. Lūdzu, Mūrnieces kundze, turpiniet savu domu.".
- 2012_12_20-seq622 spokenText "Tā kā acīmredzot aizrādīt vai sarunāties ar Saeimas sēdes vadītāju nav atļauts, es... Tomēr pateikšu, ka arī iepriekšējais debatētājs neturējās pie šī principa, un tātad bija iespēja šos trūkumus novērst.".
- 2012_12_20-seq621 spokenText "Cienījamā Mūrnieces kundze un pārējie debatētāji! Es atgādinu, ka mēs skatām likumprojektu otrajā lasījumā un ka šobrīd mēs debatējam par 1. - Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikumu, kurš skan: „Izslēgt likuma 1.panta 28.punkta trešo teikumu.” Tātad ir piedāvāts izslēgt teikumu: „Par retranslāciju nav uzskatāma televīzijas programmu zemes apraides ciparu formātā nodrošināšana šā likuma 72.panta sestās daļas izpratnē.” Taču mēs šobrīd debatējam konceptuāli, un tas ir pirmā lasījuma jautājums. Es aicinu pieturēties pie Kārtības ruļļa un debatēt par 1.priekšlikumu. (No zāles: „Pareizi! Pareizi!”)".
- 2012_12_20-seq620 spokenText "Paldies par diskusiju. Paldies, ka kāds ir iedziļinājies šajā juridiski un tehnoloģiski ārkārtīgi smagajā likumprojektā. Jā, patiesi - nevar teikt, ka viens variants būs tas, kurš izglābs Latviju, bet otrs - tas, kas radīs pilnīgu sabrukumu. No šādiem spriedumiem mēs varbūt atturēsimies. Jau pieminētais Vanaga kungs - Alfs Vanags, kurš pārstāv firmu BICEPS, - patiesi ir godājams zinātnieks, bet, ja tiek teikts A, ir jāpasaka arī B: šajā gadījumā tas ir Lattelecom algots eksperts, kurš ir izteicis konkrētus secinājumus par labu uzņēmumam, kas to ir noalgojis, un būtu tikai godīgi arī šo otru patiesību pateikt. Un arī Alfa Vanaga secinājumi nav tik viennozīmīgi traktējami, kā mēs to šobrīd dzirdējām. Vanaga kungs, piemēram, uzskata, ka virszemes televīzijā divu vai vairāku konkurentu modelis būtu bijis iedarbīgs konkurences instruments. Tiesa, ja tas tiktu pielietots jau pašā sākumā. Tātad es neredzu nekādus ļoti, ļoti būtiskus šķēršļus, lai nevarētu pie šī jautājuma vēlreiz atgriezties. Patiesi, tehnoloģiski tas ir sarežģītāk, bet tas nav neiespējami, jo, ja ir vēlme veicināt godīgu konkurenci, ja ir vēlme pieņemt skaidrus lēmumus, tad tie ir ļoti vērā ņemami argumenti. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija balstījās uz tādu institūciju argumentiem... uz tādiem atzinumiem un argumentiem, ko izteikuši nevis viena komersanta algoti eksperti, bet ko izteikušas valsts institūcijas, piemēram, Konkurences padome. Un šeit varu citēt Konkurences padomes izteikto atzinumu, ka vairāku operatoru esamība, izpildot noteiktus nosacījumus, kurus tiek arī plānots ieviest, var uzlabot konkurences situāciju. Un tas ir Konkurences padomes, tātad valsts institūcijas, atzinums. Ir arī Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes atzinums, kas tātad ir neatkarīgas institūcijas, nevis viena komersanta, kurš, iespējams, plāno piedalīties konkursā, algota eksperta atzinums. Padome norāda, ka, ieviešot risinājumu maksas televīzijas programmu izplatīšanai zemes apraidē ciparu formātā pēc 2014.gada, jāizvairās no monopola tiesību piešķiršanas vienam komersantam, kā arī vienlaicīgi jānodrošina ierobežoto valstī pieejamo frekvenču resursu efektīva izmantošana, sabiedrības un nacionālo interešu labā. Padome ļoti skaidri ir pateikusi, ka atbalsta variantu, kurš paredz konkurenci. Piebildīšu, ka tieši konkurences modeļa ietvaros atbilstoši likumprojektam tiek regulēts arī televīzijas programmu piedāvājums, jo, kā jau minēju...".
- 2012_12_20-seq618 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šis ir pārāk sarežģīts jautājums dienas nogalei, bet es pamēģināšu. Tā nelaime ir tāda, ka no pirmā skatiena šķiet, ka te viss ir vienkārši: lūk, viens komersants - tātad monopols, vairāki komersanti - tātad konkurence. It kā tāda ekonomikas ABC, ka monopols - tas ir slikti, konkurence - tas ir labi. Līdz ar to pārējais lēmums it kā ir skaidrs. Bet tomēr ekonomika ir ne tikai A,B,C, bet arī D,E,F un tā tālāk. Un šis jautājums pēc būtības, pēc savas sarežģītības ir, es pat teiktu, ekonomikas XYZ. Kā es jau teicu, jautājums ir diezgan sarežģīts. Būtu naivi domāt, ka tagad, astotajā darba stundā, man izdosies jums to visu pilnīgi izskaidrot, bet es ceru, ka man vismaz izdosies jūsos viest kādas šaubas par to, ka te viss varētu būt vienkārši. Lūk, konkurence nenotiek tikai vienas platformas ietvaros, kā tas ir šajā piemērā - digitālās TV platforma. Konkurence notiek arī starp platformām, tas ir, digitālā TV konkurē ar satelīttelevīziju, ar kabeļtelevīziju un arī ar internettelevīziju. Tātad līdz ar to, ja mēs runājam par kopējo konkurenci kā tādu, kura, protams, ir patērētājam labvēlīga, tad jāteic, ka kopējā konkurence veidojas no divu faktoru, var teikt, kopsummas - no konkurences starp platformām un arī no konkurences platformu iekšienē. Diemžēl varētu būt tā, ka vairāki komersanti vienas platformas iekšienē varētu nopietni izkropļot un pat samazināt konkurenci starp platformām. Tas šķiet dīvaini. Es mēģināšu izskaidrot, kā tad tas varētu būt. Tas varētu būt gadījumā, ja viens komersants darbojas vairākās platformās, piemēram, gan digitālās televīzijas platformā, gan arī kabeļtelevīzijas platformā. Jo tad... Padomāsim par to: kāda ir motivācija šim komersantam, piemēram, samazināt cenu, šādi piesaistot vairāk patērētāju tieši digitālās televīzijas platformai, ja viņš darbojas arī kabeļtelevīzijas platformā? Viņš saprot, ka, samazinot cenu digitālās televīzijas platformai, viņš, no vienas puses, varētu cerēt piesaistīt vairāk klientu tieši šīs platformas ietvaros, bet tajā pašā laikā viņš varētu arī piesaistīt klientus no citas platformas, jo viņš konkurē arī ar kabeļtelevīziju. Un šādi, ja viņš darbojas arī kabeļtelevīzijas platformā, viņš varētu samazināt savu tirgus daļu un savus ieņēmumus. Tāpēc motivācija konkrēti šādos apstākļos pilnīgi nav skaidra un ļoti varētu būt, ka... kā es jau teicu, ka pie nosacījuma, ka viens komersants darbojas vairākās platformās, notiks tā sauktā kanibalizācija -vairāki spēlētāji vienas platformas ietvaros pēc būtības samazinās konkurenci starp platformām... un jo vairāk samazinās motivāciju investēt vienas platformas attīstībā. Ceru, ka man ir izdevies vismaz viest noteiktas šaubas par to, ka te viss ir tik vienkārši, ka, lūk, ja ir viens spēlētājs, tad tas ir monopols, bet, ja ir vairāk nekā viens spēlētājs, tad līdz ar to ir arī konkurence. Jautājuma risināšanai bija piesaistīts arī Alfs Vanags, pētnieciskā centra BICEPS vadītājs, pētnieks ar nevainojamu reputāciju. Viņa galvenie secinājumi: vairāk nekā viena... vairāku komersantu modelis ir tehnoloģiski sarežģītāks un izmaksās dārgāk nodokļu maksātājiem, bet ieguvumi no konkurences... ieguvumi konkurences ziņā nav skaidri. Vēl viens moments. Ja mēs paskatīsimies uz citu valstu pieredzi, tad redzēsim, ka pasaulē ir tikai viena valsts - tā ir Somija -, kas ir ieviesusi vairāku komersantu modeli. Visās citās valstīs, ieskaitot Igauniju, darbojas viena komersanta modelis. Līdz ar to, kolēģi, ņemot vērā to, ka vairāku komersantu modelis tomēr ir tehnoloģiski sarežģīts un dārgāks un ieguvumi konkurences ziņā nepavisam nav skaidri un varētu būt arī negatīvi, es tomēr aicinu jūs atbalstīt variantu, kurš veicinās konkurenci starp platformām, - tas ir viena komersanta modelis. Paldies.".
- 2012_12_20-seq616 spokenText "Godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kas seko līdzi Saeimas darbam! Strādājam ar likumprojektu Nr.304/Lp11. Tie ir grozījumi, kas skar virszemes televīzijas apraidi no 2014.gada 1.janvāra. Šie grozījumi ir sadalīti faktiski divās daļās. Pirmām kārtām tie paredz zemes televīzijas bezmaksas apraidi uzticēt Latvijas Valsts radio un televīzijas centram - uzņēmumam ar simtprocentīgu... ar valsts kapitāla daļām. Tas paver iespēju no 2014.gada sākuma veidot spēcīgāku virszemes televīzijas bezmaksas apraidi, jo - salīdzinājumā ar šodienas situāciju - notiks atbrīvošanās no acīmredzot nevajadzīgiem starpniekiem. Cenas, ko televīzijas kanāli šobrīd maksā par bezmaksas apraidi, saruks vairāk nekā trīs reizes. Latvijas novājinātajā informatīvajā telpā tā būs vēsturiska iespēja veidot spēcīgu bezmaksas televīzijas apraidi, kanālu skaitu tajā palielinot no esošajiem 4 līdz vismaz 6, 7, un pēc tam domāt par tālāku palielināšanu. Atgādināšu, ka šobrīd Lietuvā ir 11, Igaunijā - 7 televīzijas kanāli bezmaksas apraidē. Šī likumprojekta norma deputātu vidū domstarpības nav raisījusi. Pretēji noticis ar likumprojekta normām, kuras skar jautājumu, vai maksas televīzijas pakalpojumu nodrošināšanu virszemes apraidē uzticēt vienam vai vairākiem komersantiem, tādējādi iedzīvinot atklātas konkurences principu. Atgādināšu, ka šis ir netipisks likumprojekts, jo par viena vai vairāku komersantu iesaisti, izskatot koncepciju par virszemes televīzijas apraidi, nespēj izšķirties arī valdība, kas vienlaicīgi atbalstīja abus variantus. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, uzklausījusi Konkurences padomi, Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un nozares pārstāvjus, izšķīrās par labu konkurences modelim un lūdza atbildīgajai - Satiksmes ministrijai - sagatavot priekšlikumus likumprojektam, kas iedzīvinātu konkurenci. Rezultātā no Satiksmes ministrijas atbilstoši koncepcijai saņēmām gan 2.1.variantu, kas paredz viena komersanta iesaisti, gan arī 2.2.variantu, kas paredz konkurences principu. Secinājām, ka neviens no Satiksmes ministrijas izstrādātajiem modeļiem nav pietiekami kvalitatīvs, jo nenodrošina pietiekami skaidru, atklātu, caurredzamu konkursa norisi. Līdz ar to komisija izstrādāja savus priekšlikumus, kā īstenot šo konkursu. Tātad, paturot prātā arī neseno bēdīgo pieredzi ar lielākiem konkursiem un līgumiem, par kuriem bijusi atbildīga kāda viena noteikta ministrija, komisija nolēma, ka Ministru kabinetam ir jāuzņemas atbildība ne tikai par līgumiem ar konkursā uzvarējušajiem komersantiem, bet arī par konkursa nolikumu un konkursa komisijas nolikumu. Komisijas 20.priekšlikums tostarp arī paredz, ka konkursa nolikumā jānosaka prasības komersantam - vērtēšanas kritēriji, konkursa norises kārtība, līguma termiņš, gada maksa par raidošā tīkla izmantošanu. Atbilstoši komisijas priekšlikumiem Ministru kabinets izveidotu starpinstitūciju konkursa komisiju, kuras sastāvā būtu pārstāvji no Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes, Satiksmes ministrijas, Kultūras ministrijas un Konkurences padomes. Tātad to visu lemtu šī starpinstitūciju komisija, nevis kāda viena noteikta ministrija. Lai piedalītos konkursā, komersanti konkursa komisijai iesniegtu iesniegumu, sarakstu ar televīzijas programmām, kuras vēlētos raidīt, un līgumus ar šo programmu veidotājiem. Tālāk Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izvērtētu iesniegtos maksas televīzijas programmu sarakstus un atbilstoši elektronisko plašsaziņas līdzekļu attīstības stratēģijā iepriekš noteiktajiem kritērijiem izveidotu vienotu maksas televīzijas programmu sarakstu. Par šādu iespēju notikušas konsultācijas ar Konkurences padomi, un ir panākts Konkurences padomes atbalsts. Tālāk Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome izstrādātu kārtību un kritērijus vienota maksas televīzijas programmu saraksta izveidei un izmaiņu veikšanai sarakstā. Tas nodrošinātu, ka šis saraksts nepaliktu nemainīgs visu konkursa norises laiku, un līdz ar to būtu iespējams nepieciešamības gadījumā tajā ieviest izmaiņas. Nākamajā posmā maksas televīzijas pakalpojumu sniedzēju nosaka konkursa komisija, ņemot vērā tādus likumā nostiprinātus kritērijus kā komersanta pieredze, klientu servisa nodrošināšana visā valsts teritorijā, līgumi ar televīzijas programmu turētājiem, komersanta finanšu stabilitāte, pakalpojuma nodrošināšanas stratēģija un vēl citus. Un visbeidzot konkursa rezultātu apstiprinātu Ministru kabinets ar īpašu rīkojumu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir izdarījusi šo darbu, un deputātiem ir iespēja demokrātiski izšķirties par vienu vai par otru, vai par trešo variantu. Līdz ar to skatīsim 1. - atbildīgās komisijas priekšlikumu.".
- 2012_12_20-seq615 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2012_12_20-seq613 spokenText "Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 10.janvāris.".
- 2012_12_20-seq612 spokenText "Komisija gaidīs priekšlikumus līdz 2013.gada 10.janvārim.".
- 2012_12_20-seq611 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm”” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_12_20-seq608 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq606 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā tika atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq604 spokenText "Un 4. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq602 spokenText "3. - vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Sprūdža priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq598 spokenText "Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””, izskatām to otrajā lasījumā. Komisija ir izskatījusi sešus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir daļēji atbalstīts un iekļauts 2.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq597 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 14.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par zemes dzīlēm””, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins.".
- 2012_12_20-seq596 spokenText "2013.gada 14.janvāris.".
- 2012_12_20-seq595 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Fiskālās disciplīnas likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 1, atturas - 34. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2012_12_20-seq594 spokenText "Kolēģi, visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_12_20-seq592 spokenText "93. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq590 spokenText "92. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq588 spokenText "91. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 92.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq582 spokenText "88. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq578 spokenText "Jā, kolēģi, es vēlreiz gribu pateikties visiem deputātiem un visām atbildīgajām amatpersonām par iesaistīšanos šā likumprojekta problēmu risināšanā, un it īpaši šī fiskālās disciplīnas uzraudzības nodaļa bija smags jautājums sākumā, jo bija ļoti atšķirīgi viedokļi - no „vispār nav vajadzīga” līdz „vajadzīga ar pilnu darba slodzi visiem sešiem cilvēkiem”. Tagad praktiski šis risinājums ir normāls, un es uzskatu, ka politiķa vienīgais ierocis, instruments un vēl nezin kas cits ir tikai diskusijas un debates, jo tikai diskusiju rezultātā mēs varam panākt jebkuras pozitīvas izmaiņas, jebkuras reformas. Tātad 86. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq577 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputāti atbalsta komisijas viedokli par 86. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu.".
- 2012_12_20-seq576 spokenText "Godātie kolēģi! Es domāju, ka šajā vēlajā pēcpusdienā mēs esam pelnījuši kādu devu arī pozitīvas nots. Šodien mēs pārsvarā esam debatējuši „pret” vai arī aizstāvējuši kādu neatbalstītu priekšlikumu, bet pašlaik es gribētu teikt, ka 86.priekšlikums, izveidojot trešo nodaļu „Fiskālās disciplīnas uzraudzība”, ir lielisks piemērs ražīgai un veiksmīgai sadarbībai starp mums kā priekšlikuma sākotnējiem izstrādātājiem, Finanšu ministriju un arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju. Ja drīkst, es atgādināšu pavisam īsi, ka, balsojot par šo likumprojektu pirmajā lasījumā, mēs to konceptuāli atbalstījām, jau tobrīd sakot, ka tas ir jāpapildina ar Fiskālās disciplīnas padomes izveidi, un arī iesniedzām atbilstošus priekšlikumus šajā likumprojektā. Un tagad kopīgā darbā ir panākta vienošanās. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 86.priekšlikums, kurš iekļauj arī virkni manu un deputāta Vjačeslava Dombrovska priekšlikumus, paredz izveidot Fiskālās disciplīnas padomi kā funkcionāli neatkarīgu un koleģiālu institūciju, kas tiks izveidota šī likuma ievērošanas uzraudzībai. Šai padomei tiek deleģēta virkne funkciju, lai tā uzraudzītu fiskālo nosacījumu ievērošanu, valsts fiskālās politikas ilgtspēju un arī sagatavotu fiskālās disciplīnas uzraudzības ziņojumu, kā arī veiktu virkni citu lietu. Un man šķiet visumā simboliski, ka ir paredzēts, ka šī Fiskālās disciplīnas padome, strādājot tajā sešiem pastāvīgajiem locekļiem, mainīsies ar tādu intervālu - ik pa trim, un šis modelis, kādā veidā notiks Fiskālās disciplīnas padomes locekļu maiņa, ir pārņemts no Satversmes tiesas, paredzot, ka nevienu brīdi nebūs tā, ka Saeima uzreiz visus locekļus var nomainīt. Turklāt šāda politiski neatkarīga institūcija strādās ilgāk par Saeimas darbības periodu, un arī tad tajā tiks nomainīta puse locekļu, bet otra puse - pēc laika. Un es domāju, ka šāda neatkarīga kompetenta un uzticama institūcija fiskālās disciplīnas jautājumu izšķiršanai būs ļoti svarīga mūsu valsts tālākajā attīstībā. Un, tāpat kā mēs nereti vēršamies Satversmes tiesā, lūdzot izšķirt kādu konstitucionālu jautājumu, tā arī šinī gadījumā, valstī izveidojot šo Fiskālās disciplīnas padomi, būs viena patiešām uzticama institūcija, pie kuras vērsties dažreiz ar jautājumiem un kuras ziņojumus uzklausīt. Protams, šinī gadījumā Saeima vienmēr pieņems galīgos lēmumus par budžetu, bet gan Saeimas deputātiem, gan sabiedrībai vienmēr būs pieejams uzticams, neatkarīgs vērtējums par valsts fiskālo situāciju, par piedāvātā budžeta fiskālo atbilstību izvirzītajiem mērķiem. Un tā tiks nodrošināts, ka, arī mainoties valdībām, kāda īstermiņa mērķa dēļ nevarēs tikt mākslīgi paaugstinātas budžeta ieņēmumu prognozes vai izdarītas kādas citas manipulācijas. Līdz ar to ir tiešām prieks par mūsu sadarbību, un, šobrīd nobalsojot „par” likumprojektu otrajā lasījumā, mēs jau būsim tajā iestrādājuši Fiskālās disciplīnas padomes izveidi. Paldies, kolēģi! (RP frakcijas un frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2012_12_20-seq575 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātei Zandai Kalniņai-Lukaševicai.".
- 2012_12_20-seq572 spokenText "85. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 86.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq570 spokenText "84. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq568 spokenText "83. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 86.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq564 spokenText "81. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 86.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq548 spokenText "73. - finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq542 spokenText "70. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq535 spokenText "Par šo priekšlikumu Pimenova kungs lūdza balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 66. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 23, atturas - 7. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq531 spokenText "Arī par šo priekšlikumu Pimenova kungs lūdza balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 64. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 50, pret - 30, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq529 spokenText "Ir nepieciešams balsojums, jo Pimenova kungs lūdza šo priekšlikumu neatbalstīt. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 51, pret - 23, atturas - 6. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq528 spokenText "Jā, kolēģi, es komisijas vārdā gribētu... Te izskanēja viena frāze, ka tika paklausīgi pieņemts starpvaldību fiskālās disciplīnas līgums. Gribētu komisijas vārdā nedaudz paskaidrot šī līguma un likuma attiecību tapšanu. Latvijas valsts jau iepriekšējās Saeimas laikā nolēma veidot Fiskālās disciplīnas likumu un nostiprināt šo sistēmu konstitūcijā un tāpēc deleģēja no katras frakcijas pārstāvjus darbam Finanšu ministrijas darba grupā (tajā piedalījās arī Pimenova kungs), lai meklētu risinājumus, kā šo likumu pieņemt un šīs fiskālās disciplīnas idejas nostiprināt konstitūcijā. Un nav mūsu vaina, ka Eiropa ir nonākusi līdz šīm atziņām gadu vēlāk, nekā mēs to izdarījām, un ka mēs sākām strādāt agrāk pie šī likumprojekta. Līdz ar to runa par paklausīgu starpvaldību fiskālās disciplīnas līguma pieņemšanu nevar būt, jo praktiski mēs jau pieņēmām to lietu, ko mēs paši bijām sākuši risināt. Un paldies žurnālistiem, kas šodien man atgādināja to, ka Latvija sāka darbu pie šiem dokumentiem agrāk nekā Eiropa. Tātad 62.priekšlikums ir atsaukts. 63. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq527 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad priekšlikums ir atsaukts un nav balsojams.".
- 2012_12_20-seq526 spokenText "Paldies. Ir jāteic, ka likumprojekts tiešām ir krasi izmainījies uz labāko pusi salīdzinājumā ar pirmajā lasījumā pieņemto tekstu. Tas notika tāpēc, ka gan opozīcijas deputātu pretenzijas bija uzstājīgas, gan ļoti precīzi bija Saeimas Juridiskā biroja norādījumi, kuru nozīmi likumprojekta sakārtošanā grūti pārvērtēt. Arī Finanšu ministrijas attieksme pret savu likumprojektu bija radoša un pretimnākoša. Matemātiskā formula, kura apmulsināja deputātus, ir aizstāta ar paskaidrojumu. Likumprojekts ir papildināts ar diviem jauniem paskaidrojošiem pantiem, bet galvenais, manuprāt, ir tas, ka 11.pants ir ievērojami papildināts ar atkāpēm no budžeta bilances nosacījuma. Piebildīšu, ka atkāpe ir iespējama, ja ir ieviešams produktīvs valsts mēroga publisko investīciju projekts, kura kopējais finansējuma apjoms nav mazāks par 0,5 procentiem no iekšzemes kopprodukta. Turklāt var būt vairāki tādi projekti. Tomēr likumprojektā ir palikušas arī apstrīdamas lietas. Paskaidrojumu prasa budžeta izdevumu pieauguma nosacījums 13.pantā, kurš ir ieviests ar 66.priekšlikumu. Vienkāršā, vaļsirdīgā atsauce tajā uz Eiropas Padomes regulu neizskaidro neko par šo nosacījumu, un tāpēc 66.priekšlikumu atbalstīt nevar. Jo vairāk izkristalizējas likums, jo vairāk šaubu izraisa fiskālās disciplīnas vērtēšanas galvenais kritērijs, proti, valdības budžeta vispārējā strukturālā bilance. Kas tas ir - strukturālā bilance? Tā ir nominālās budžeta bilances, par kuru ziņo Valsts kase, un šīs nominālās bilances tās daļas starpība, kas rodas, ja ekonomikas attīstība novirzās no normālās vai potenciālās attīstības, tas ir, ja sākas uzplaukuma vai lejupslīdes cikls. Līdz ar to strukturālā bilance tiek aprēķināta kā nominālās bilances attīrīšana no cikliskā komponenta. Šo cikliski koriģēto bilanci valdība piedāvā izmantot taupības politikas pamatojumam. Sākotnēji to piedāvāja starpvaldību fiskālās disciplīnas līgums, kuru Saeima šogad paklausīgi ratificēja, un tagad to izdarījis arī Ministru kabinets. Taču šī metode ir visai šaubīga. Kāda ir tās būtība? Tā izriet no diviem aprēķiniem - no potenciālā, normālā IKP aprēķina un no to budžeta ienākumu un izdevumu noviržu aprēķina, kas parādās uzplaukuma vai lejupslīdes dēļ. Gan viens, gan otrs aprēķins ir matemātiskās modelēšanas rezultāts. Šīs analīzes dati tiek pārvērtēti katru gadu. Šīs metodoloģijas piemērošanas rezultātā Latvijas 2006.gada budžets, pēc Eurostat datiem, tika aprēķināts 2007.gadā - tātad gadu vēlāk - kā sabalansēts. Bet jau 2009.gada aprēķins nodemonstrēja 2006.gada strukturālo bilanci, kas bija lielāka par 3 procentiem. Tātad budžets, kurš šodien var būt aprēķināts ar proficītu, pēc dažiem gadiem, sekojot šim likumam, var izrādīties par deficīta budžetu, bet atšķirība starp sabalansētu budžetu un aizliegto budžetu ar deficītu ir tikai 0,5 procenti no IKP. Tas nozīmē, ka, pieņemot lēmumu šodien... aprēķināto, it kā pārbaudīto... pēc dažiem gadiem nāksies atzīt, ka lēmums netika pieņemts pareizi, bet būs jau par vēlu. Attīstība jau būs piebremzēta. Tātad budžets... Tas nozīmē, ka mehāniski nostiprināt likumā metodoloģiju, kura tagad tiek piemērota šajā likumprojektā un kuru zinātnieki izmanto analīzei, vienkārši nedrīkst. Tātad, cienītā priekšsēdētājas kundze, ņemot vērā likumprojektā izdarītos uzlabojumus, es atsaucu savu 62.priekšlikumu, bet sakarā ar to, ka dažas jaunas normas ir nepamatotas vai nepietiekami aprakstītas, aicinu deputātus vēlāk neatbalstīt 63., 64. un 66.priekšlikumu, kuros šīs normas ietilpst. Paldies par jūsu uzmanību.".
- 2012_12_20-seq525 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Lai runā!”) Deputātiem nav iebildumu. Lūdzu, jūs drīkstat runāt sešas minūtes! (No zāles dep. A.Bērziņš: „Cik maksā viena minūte?”)".
- 2012_12_20-seq524 spokenText "Cienījamie deputāti! Sveicinu jūs vēlreiz! Mans 62.priekšlikums attiecas uz likumprojekta 10.pantu, kurš ir atslēgas pants visai likumprojekta saprašanai. Tas ir saistīts ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 63., 64. un 66.priekšlikumu, tāpēc izmantošu savu tūlīt skatāmo priekšlikumu arī kā ieganstu minēto priekšlikumu vērtējumam. Tas ir gana svarīgi, tāpēc lūdzu Saeimai dot man iespēju runāt sešas minūtes, palielinot debašu laiku par vienu minūti uz tā laika rēķina, kuru piešķir Kārtības rullis otrajai uzrunai.".
- 2012_12_20-seq522 spokenText "62. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq521 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 61. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 50, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq520 spokenText "61. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq516 spokenText "59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2002_10_24-seq509 spokenText "59. - Juridiskā biroja priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq514 spokenText "58. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 39. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq508 spokenText "55. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq506 spokenText "54. - finanšu ministra Vilka priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq502 spokenText "52. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 53. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq492 spokenText "47. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 48. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq488 spokenText "45. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 46. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq484 spokenText "43. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 44. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq480 spokenText "41. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq478 spokenText "40. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 42.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq472 spokenText "Arī 37.priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts tajā pašā - 38.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq470 spokenText "36. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts atbildīgās komisijas 38.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq469 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 33, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq468 spokenText "35. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq465 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 47, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq464 spokenText "33. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq460 spokenText "31. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq458 spokenText "30. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts, iekļauts 32.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq457 spokenText "Deputāti neiebilst... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 29. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 46, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq456 spokenText "29. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq452 spokenText "27. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 39.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq446 spokenText "24. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 25. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq442 spokenText "22. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq440 spokenText "21. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq438 spokenText "20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 23. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq437 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 19. - deputāta Ulda Auguļa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq436 spokenText "19. - deputāta Auguļa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2012_12_20-seq428 spokenText "15. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 16. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq426 spokenText "Arī 14. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq420 spokenText "11. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq414 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2010_10_14-seq690 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 9.priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq406 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts nākamajā - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq402 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq400 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.137/Lp11. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu „Fiskālās disciplīnas likums”. Šis likumprojekts no pirmā līdz otrajam lasījumam ir mērojis ceļu gandrīz vai gada garumā. Un īpaši es gribētu atzīmēt Finanšu ministrijas pārstāvju Saksa un Kornas kundzes, kā arī Juridiskā biroja vadītāja Kusiņa kunga un Kozlovskas kundzes ieguldījumu, tāpat arī daudzu desmitu cilvēku, kuri stāv aiz šiem nosauktajiem cilvēkiem, darbu šī likumprojekta izstrādē un sagatavošanā otrajam lasījumam. Jo, kolēģi, kā jūs atceraties, likumprojekts pirmajam lasījumam tika iesniegts gada sākumā, pēc tam tika pieņemts Eiropas fiskālās disciplīnas līgums, un, gatavojot otro lasījumu, likums ir vairāk pieskaņots šim līgumam. Īpaši gribētu atzīmēt arī komisijas pārstāvju darbu, visu politisko partiju pārstāvju darbu, kuri neatkarīgi no tā, kāda bija viņu attieksme pret šo likumprojektu, ļoti nopietni palīdzēja strādāt pie formulējumiem, un nu šis likumprojekts ir tapis. Tāpat gribu pateikt, ka par pilnvērtīgiem šī likumprojekta autoriem otrajā lasījumā mēs varam uzskatīt arī mūsu Saeimas redaktorus. Paldies arī viņiem! Kolēģi! Ir saņemti 93 priekšlikumi. 1. - deputātu Dombrovska un Kalniņas-Lukaševicas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq399 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - nākamā gada 30.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Fiskālās disciplīnas likums”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2012_12_20-seq398 spokenText "Nākamā gada 30.janvāris.".
- 2012_12_20-seq397 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2012_12_20-seq396 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā plaukstošo un augšupejošo ekonomiku, godīgi sakot, šāda veida likumprojektu iesniegt Saeimā no Ministru kabineta puses nav īpaši prātīgi. Komisija pēc garām debatēm atbalstīja šā likumprojekta izskatīšanu, lai tomēr uzlabotu, grozītu to normu, jo... Šeit es gribu nolasīt no anotācijas divas pozīcijas. Pirmā pozīcija. Mērķgrupa. Šis likums skar dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašniekus, un, pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2010.gadā Latvijā bija 352 414 dzīvojamās mājas. Tas, kas nav minēts anotācijā, - apmēram 10 procenti no tā skaita ir daudzdzīvokļu mājas. Otrs. Šajā pašā anotācijā ir sadaļa „Tiesiskā regulējuma finansiālā ietekme”, un tur ir melns uz balta rakstīts: „Valsts budžetā nebūs jāparedz finansējums atbalsta sniegšanai dzīvojamo māju renovācijai un restaurācijai.” Tātad nebūs jāparedz atbalsts arī energoefektivitātes uzlabošanai, proti, attiecīgai dzīvojamo māju rekonstrukcijai. Un trešais. Sadaļā „Tiesiskā regulējuma nefinansiālā ietekme” ir teikts: ”Netiks uzlabota Latvijas dzīvojamā fonda kvalitāte.” Kāpēc es minu visas trīs šīs pozīcijas? Jo parasti mēs diezgan reti ieskatāmies šajos tekstos. Tas nozīmē, ka, strādājot pie šā likumprojekta, es aicinu visus Saeimas deputātus padomāt un iesniegt arī savus priekšlikumus, lai mēs mēģinātu tomēr realizēt normālu valsts sociāli ekonomisko politiku, it īpaši ņemot vērā energoefektivitātes lietas. Ja mēs runājam par energoefektivitāti, tad līdz šim līdzfinansējums blakus tām summām, ko maksā paši īpašnieki, tika piešķirts nevis no valsts budžeta, bet no Eiropas fondu līdzekļiem, tāpēc it īpaši tad, ja nav zināmas šā līdzfinansējuma perspektīvas, mums ir jādomā par to, kā mēs ķersimies klāt šai problēmai visā nopietnībā - tā, lai tā lielā mērķauditorija, par kuru es tikko runāju... lai tās intereses nebūtu aizskartas tā, kā to piedāvā Ekonomikas ministrija. Paldies.".
- 2012_12_20-seq394 spokenText "Labdien vēlreiz! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. Likumprojekts paredz izslēgt no esošās redakcijas vairākas normas, kuras sniegtu atbalstu dažādos gadījumos, tādos kā, piemēram, par kultūras pieminekļiem atzītu dzīvojamo māju restaurācija, dzīvojamo māju renovācija, ja to tehniskais stāvoklis normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atzīts par bīstamu cilvēku dzīvībai vai veselībai, tādu dzīvojamo māju renovācija, kurās jālikvidē terora akta, avārijas, stihiskas nelaimes vai citas katastrofas sekas. Ņemot vērā to, ka valsts budžetā nav finansējuma šādām aktivitātēm, tika saņemts no Ekonomikas ministrijas priekšlikums izslēgt šos gadījumus no šī likuma. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt iesniegto likumprojektu.".
- 2012_12_20-seq393 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 5.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.".
- 2012_12_20-seq392 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 5.janvāris.".
- 2012_12_20-seq390 spokenText "Līdz ar to visi četri priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2012_12_20-seq388 spokenText "Un 4. - Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq386 spokenText "3. - iekšlietu ministra Kozlovska kunga priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 4. - komisijas priekšlikumā.".
- 2012_12_20-seq384 spokenText "2. - Parādnieka kunga priekšlikums. Arī tas komisijā ir atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq382 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja un godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi likumā „Par policiju”” (Nr.446/Lp11). Ir saņemti četri priekšlikumi. 1. - Parādnieka kunga priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2012_12_20-seq381 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Krimināllikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 43, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par policiju””, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Edmunds Demiters.".
- 2012_12_20-seq380 spokenText "Gari nerunāšu, jo pirms nedēļas es jau to darīju. Es tikai gribētu Judina kungam atgādināt, ka, balsojot par budžetu, mēs Valsts probācijas dienestam nepiešķīrām tieši to naudu, kas tam bija nepieciešama prevencijas darbam ar dzimumnoziedzniekiem. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Viņi nepiešķīra!”)".
- 2012_12_20-seq378 spokenText "Man ir ļoti žēl, ka būtībā jāatkārto argumenti, kas izskanēja pirms nedēļas. Bet tā nav mana vaina, ka priekšlikumi, ko mēs pirms nedēļas noraidījām, šodien atkal ir dienaskārtībā. Ja jūs paņemsiet tieši to likumu, ko mēs pieņēmām pagājušajā nedēļā, un salīdzināsiet ar attiecīgajiem priekšlikumiem, jūs redzēsiet, ka ir divas redakcionālas atšķirības. Tātad principā saturiski tas ir viens un tāds pats. Pamatkļūda, manuprāt, ir runāt par dzimumnoziegumiem vispārīgi. Ir jāskatās uz konkrētiem pantiem. Un man gribētos atgādināt, ka par dzimumnoziegumiem mums ir paredzēta atbildība un nopietni sodi. Tiešām, ja ir runa par bērnu seksuālu izmantošanu, tad ir paredzēts mūža ieslodzījums. Tas ir nopietns sods - 159.pants, 160.pants. Bet priekšlikumu būtība ir saistīta ne jau ar šiem pantiem. Likumprojekta autori ierosina grozīt 161.panta sankciju, 162.panta sankciju, un tad tiešām ir jārunā par attiecīgiem priekšlikumiem. Es arī uzskatu, ka mums tiešām ir jāstrādā, lai sodi būtu adekvāti, lai tiešām mēs varētu efektīvi cīnīties ar attiecīgiem noziedzīgiem nodarījumiem. Bet kā sasniegt rezultātu? Es iepriekšējā reizē jums jau stāstīju: ja mēs paņemsim datus par Krimināllikuma 161.panta piemērošanu, mēs varēsim redzēt, ka tiesa piemēro kā sodu piespiedu darbu. Proti, sankcijā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz 4 gadiem, bet tiesa piemēro piespiedu darbu. Mēs varam ierakstīt sankcijā arī citu sodu, bet problēma nav ar sankciju. Un es tiešām domāju, ka mums nav pamata attiecīgo sankciju grozīt, jo sankcija atspoguļo pārkāpuma kaitīgumu - jo kaitīgāks pārkāpums, jo lielākam sodam ir jābūt. Es tiešām uzskatu, ka saistībā ar 161.pantu mums nav problēmu attiecībā uz sankciju, bet mums ir cita problēma. Ja mēs paskatīsimies 162.pantu, tad tur tiešām... Ja mēs lasām spriedumus, tad var redzēt, ka dažos gadījumos ir izdarīti ļoti nopietni noziegumi, smagi noziegumi, bet sods nav adekvāts. Un tad rodas jautājums: kā mums risināt šo problēmu? Kā mums pasargāt bērnus? Jums šķiet, ka tad, ja mēs piemērosim 4 gadu vietā 6 gadus, būs lielāka drošība, taču man ir jāatzīst, ka tā nav. Protams, mēs varam domāt: jo ilgāk cilvēks ir cietumā, jo ilgāk viņš neizdara pārkāpumu. Bet uz brīdi iedomāsimies, ka mēs tiešām akceptējam Ādamsona kunga priekšlikumus un ka attiecīgie sodi tiek piemēroti... ka tiesa sāk strādāt, piemērojot 6 gadus! Jā, uz kādu laiku mums būs varbūt mazāk noziegumu, bet kas būs pēc tam, kad cilvēki tiks atbrīvoti no cietuma? Tātad ir jautājums: kāds ir problēmas risinājums? Jūs piedāvājat grozīt sankcijas, jo jums šķiet - ja mēs ciparu „4” aizvietosim ar ciparu „6”, tad būs lielāka drošība. Tā nav! Ir jāstrādā nevis ar sankcijām, bet ar dispozīciju. Un es jau iepriekšējā nedēļā stāstīju, ka patlaban Tieslietu ministrijas darba grupa strādā ar dispozīcijām. Un kāda ir pamatideja? Ja pārkāpums saistīts ar vardarbību, ja pret bērnu ir lietots spēks, tad sodam ir jābūt daudz lielākam. Ja kaitīgums nav tik liels, tad sods tiešām var būt arī mazāks. Tātad svarīgi ir nošķirt attiecīgos pārkāpumus! Un man gribētos vēlreiz atgādināt un uzsvērt, ka tiešām šis jautājums nav noņemts no dienaskārtības, bet mēs nedrīkstam pieņemt lēmumu, kas nedos labu rezultātu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka tiešām pirms dažiem gadiem mums parādījās jauns kriminālsods - probācijas uzraudzība. Mums nebija naudas, lai nodrošinātu iespēju piemērot šo sodu par visiem pārkāpumiem. Bet ko Saeima akceptēja? To, ka attiecīgais sods ir jāpiemēro jau tagad, ja ir izdarīts dzimumnoziegums. Mums ir cilvēki, ar kuriem strādā probācija, lai viņi tiešām vairs neizdarītu jaunus dzimumnoziegumus. Un tas ir pareizs solis. Vēl viens svarīgs jautājums vai solis. Latvijas valsts kopā ar Norvēģijas valdību atbalstīja projektu, un Latvijā tagad ir apmācīti, sagatavoti darbam ar dzimumnoziedzniekiem 60 darbinieki, speciālisti, kuri saprot, ka problēma ir pārkāpēja galvā, ka ir jāstrādā ar pārkāpējiem, lai viņi vairs neizdarītu jaunus pārkāpumus. Diemžēl, ja mēs runājam par dzimumnoziegumiem, tad jāteic, ka te nav vienkārša risinājuma. Mēs nevaram vienkārši, piemērojot lielāku sodu - 5, 10 vai 15 gadus -, šo problēmu atrisināt. Līdz ar to mums ir jāstrādā daudz rūpīgāk, jādomā par to, kā sasniegt pozitīvu rezultātu. Un mēs to arī darām. Un es vēlreiz gribu jums atgādināt, ka tiešām nākamajā gadā mums būs atkal jāstrādā ar Krimināllikumu, mums būs jāpieņem grozījumi attiecīgajā nodaļā, un tā būs jauna šīs nodaļas redakcija. Diemžēl iesniegtie priekšlikumi nav tādā līmenī, lai mēs varētu tos atbalstīt. Līdz ar to lūdzu balsot „pret”.".
- 2012_12_20-seq376 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Šie grozījumi Krimināllikumā tika sagatavoti un iesniegti, un nodoti komisijām šī gada aprīlī. Nepagāja ne deviņi mēneši, kad beidzot mēs tos varam skatīt pirmajā lasījumā. Ja pārējās komisijas tikpat ražīgi strādātu, tad, es domāju, mēs vispār uz priekšu netiktu. Šo grozījumu būtība ir sekojoša. To ne vienu reizi vien es esmu teicis arī no šīs tribīnes, ka 2011.gada 8.jūlijā tika pieņemti grozījumi Krimināllikumā, kuri būtiski samazināja sankcijas par dažāda veida dzimumnoziegumiem, pavedināšanu, un tā tālāk. Šie grozījumi paredz atgriezties pie vecās sistēmas. Es labi atceros - kad mēs šeit debatējām par to, vai šo likumprojektu nodot komisijām vai ne, lai labotu it kā šīs kļūdas, un balsojām par to, ka vajag grozīt kriminālprocesu, lai aizturētās personas nevarētu atrasties brīvībā, lai viņas ilgāku laiku varētu paturēt apcietinājumā, un tā tālāk, tad no šīs tribīnes, arī no Čepānes kundzes puses, izskanēja priekšlikums: sniedziet priekšlikumus, tad mēs varētu atbalstīt! Judina kungs arī ne vienu reizi vien ir apliecinājis, ka viņš iestājas par to, ka varētu atbalstīt. Rasnača kungs Saeimas pagājušās sēdes laikā teica, ka, ja mēs noņemsim naudas sodus un tās sankcijas, kas it kā ir pretrunā ar pašreizējo koncepciju, tad varētu arī atbalstīt. Cienījamie kolēģi! Bet kur ir problēma? Nav jau problēmas tos papildu sodus noņemt un atgriezties pie vecajām sankcijām. Es esmu dziļi pārliecināts, ka sodiem par dzimumnoziegumiem ir jābūt pietiekoši bargiem, daudz bargākiem, nekā tie ir šobrīd. Mēs te daudz runājam par demogrāfiju, par to, ka mums ir maza dzimstība, bet mēs negribam runāt par tiem bērniem, kuri ir sakropļoti: praktiski tos, kurus seksuāli izmanto, atgriezt normālā dzīvē nav iespējams, lai kā censtos psihologi, un viņiem dzīve sagandēta uz visu mūžu. Es nesaprotu, kāpēc mums šie nelieši būtu jāaizstāv. Es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
- 2012_12_20-seq374 spokenText "Kolēģi, strādājam ar likumprojektu Nr.241/Lp11 - „Grozījumi Krimināllikumā”. Juridiskā komisija 6.decembrī izskatīja attiecīgo likumprojektu, kas ir saturiski identisks tiem priekšlikumiem, kurus kolēģi iesniedza saistībā ar dzimumnoziegumiem, un attiecīgie priekšlikumi netika atbalstīti. Tātad lūdzu neatbalstīt.".
- 2012_12_20-seq373 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2013.gada 24.janvāris. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Krimināllikumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".