Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_05_30-seq191 spokenText "Komisijas vārdā es aicinu deputātus Judinu, Čepāni, Ašeradenu, Cileviču, Kārkliņu un visus pārējos, kas to vēlas, iekļauties komisijas darba grupā un lietišķi, praktiski piedalīties šī priekšlikuma pilnveidošanā. Un vēl komisijas vārdā vēlos par debatēm piebilst, ka svarīgi ir noteikt kārtību, kādā ir atjaunojams arī... kādā var noņemt šīs nelabvēlīgās tiesiskās sekas: gan dot morālo gandarījumu (tas ir patiešām ļoti svarīgi un būtiski!), gan arī mazināt šīs nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Tomēr aicinu neaizrauties ar pārāk garām izvērtēšanām un debatēm, jo šiem cilvēkiem ir jāsaņem gandarījums. Un ne tikai morālais gandarījums, Kārkliņas kundze, bet arī jādzēš nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Ir bažas, ka pārāk garas diskusijas var radīt situāciju, ka šie cilvēki - es atvainojos! - aizies aizsaulē un šīs nelabvēlīgās tiesiskās sekas joprojām nebūs dzēstas.".
- 2013_05_30-seq189 spokenText "Kolēģi! Jūs jau sadzirdat, ka vairāki no mums noteikti iesniegs priekšlikumus, lai uzlabotu šo pantu. Bet es vēlreiz gribu uzsvērt, ka šis ir patiešām plašāks represīvo sistēmu jautājums un par to ir dokumentācija. Nav runa par atsevišķiem rakstiem žurnālistikā! Ir atzinumi no Strasbūras tiesas, kur atsevišķi disidenti no Krievijas un no citām valstīm ir iesnieguši sūdzības par šo jautājumu. Ir juridiski un arī medicīniski jautājumi. Arī manis pieminētā Pasaules psihiatru asociācija vērsās pret padomju psihiatriem un viņus izraidīja no savām rindām neprofesionalitātes dēļ. Tas viss ir dokumentēts, tā nav kaut kādu cilvēku, varētu teikt, impulsīva darbība! Tur ir dokumenti par atsevišķiem piemēriem. Man ir, piemēram, dokumentācija par kādiem 30 Latvijas iedzīvotājiem, kas par kuru gadījumu 60. un 70.gados ir dokumentēts. Tagad, zināms, ir pagājis liels laiks. Tā ka es vēlreiz aicinu, lai blakus šai individuālajai reabilitācijai būtu viena komisija, kas nopietni skatās uz šo politisko represiju vēstures noraidīšanu. Bet tiem atsevišķajiem disidentiem, kas negrib iziet cauri tai medicīniskajai procedūrai, tā dod šo ētiski morālo atzinumu, par ko viņi ir cīnījušies un kāda ir viņu situācija. Un tas iederas arī mūsu politiskajā kultūrā, ka mēs pasakām kaut ko par šo situāciju skaidri un gaiši. Tā ka es aicinu šobrīd neatbalstīt 3.priekšlikumu, un strādāsim, lai to uzlabotu... (No zāles: „Tas ir 9., nevis 3.!”) 9.priekšlikumu.".
- 2013_05_30-seq187 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mūsu jautājums nav par to, vai mēs varam uzticēties Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālistiem vai ne. Mūsu jautājums nav par to, vai tur strādā kompetenti speciālisti un vai starp viņiem ir daži, kas saistīti ar tām represijām. Problēma 9.priekšlikumā ir cita. Ir piedāvāts visu to svarīgo darbu uzticēt konkrētai institūcijai. Viņi būs tie galvenie spēlētāji, kas noteiks, kas ir un kas nav, kas notika un kas nenotika. Un tas nav pareizi! Ja jūs tagad izlasītu attiecīgo likumprojektu bez piektās daļas - ceturto un pēc tam sesto -, jūs varētu redzēt, ka principā nekas nemainās... ka attiecīgais likums var tikt piemērots. Proti, prokurors saņem iesniegumu un organizē iesnieguma pārbaudi. Viņš var uzdot jautājumus dažādiem speciālistiem, viņš var aicināt ekspertus, un pēc tam viņš pieņem lēmumu. Jūs izdarāt vienu soli... Lai būtu detalizētāk - mazu soli! Un, ja ir izdarīts tikai šis solis, tad paliek daudz neskaidru jautājumu, tajā skaitā jautājums par to, vai cilvēkam būs jāpiedalās attiecīgajā ekspertīzē. Ja mēs paņemam Ministru kabineta noteikumus, kas regulē tiesu psihiatriskās ekspertīzes norisi, mēs varam redzēt, ka saskaņā ar šiem noteikumiem viņam ir jābūt klāt, jāpiedalās. Jo ir trīs gadījumi, kad drīkst nepiedalīties, bet šis nav tāds gadījums. Līdz ar to, manuprāt, šodien labāk, pareizāk būtu neatbalstīt nesagatavotu priekšlikumu un uz trešo lasījumu domāt par citu redakciju. Paldies.".
- 2013_05_30-seq185 spokenText "Paldies likuma virzītājam, jo arī es uzskatu, ka šis likums ir ārkārtīgi svarīgs, bet es nevarēju atturēties un nepiedalīties debatēs par vienu jautājumu. Es domāju, ka šis punkts nav sagatavots. Un kādēļ? Tas skar ārkārtīgi svarīgu un sāpīgu vēstures lappusi, tas skar kolaboracionismu. Un viena īpaša kolaboracionisma forma ir ārstu sadarbība ar varas iestādēm (No zāles dep. I.Čepāne: „Tieši tā!”), kur bieži vien ekspertīzes atzinumi salauza cilvēku dzīvi tā, ka tas praktiski bija neatgriezenisks process. Un šinī gadījumā, kamēr pati Latvijas Ārstu biedrība un pati Latvijas Psihiatru asociācija nav izvērtējusi šo situāciju, pateikusi, kādā veidā šī situācija radās un kādi bija šie mehānismi, un nākusi klajā ar atzinumu sabiedrībā par to, ka šāda situācija nevar... ka vēsturiskā situācija šobrīd nevar ietekmēt lēmumu pieņemšanu, mēs tālāk ar šo lēmumu virzīties nevaram. Tas, ko mēs dzirdam medijos... „Latvijas Avīze” ir tikai viens gadījums, tieši tāpat bija raidījums 1.kanālā, kur psihiatri izvairījās šo nepatīkamo situāciju apspriest, un izskatījās tā, ka viņi arī nevēlas šo situāciju risināt. Es aicinu profesionāļus izvērtēt šo situāciju, un tikai tad mēs varam virzīties uz priekšu ar lēmumu šajā lietā. Paldies.".
- 2013_05_30-seq183 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es patiešām uzskatu, ka šis ir ļoti būtisks likums, ka vēsturiskais netaisnīgums jālabo, kaut vai tas ir diezgan vēlu, un patiešām es pilnībā piekrītu Kārkliņas kundzei, ka šī represīvā psihiatrija bija ļoti plaši izplatīta prakse Padomju Savienībā. Galvenais jautājums ir - vai patiešām no šī fakta izriet, ka visi, kas tika ievietoti psihiatriskajās slimnīcās, bija veseli? Un vai visi bija represēti, pamatojoties uz politiskiem motīviem? Ja mēs uzskatām, ka tomēr tie bija arī cilvēki, kas patiešām bija slimi un kas bija ievietoti slimnīcās ne jau politikas dēļ, tad vienīgā izeja ir individuāla pieeja. Un līdz ar to šiem starptautiskās sabiedrības atzinumiem un padomju psihiatrijas nosodīšanai ir tikai sekundāra nozīme, jo mēs zinām, ka tādi gadījumi bija un tādu gadījumu bija daudz. Tā bija sistēma! Bet kā mēs tagad noskaidrosim, kuros gadījumos patiešām tas bija nepamatots sods, pamatojoties uz politiskiem apsvērumiem, un kuros gadījumos tā patiešām bija medicīniskā aprūpe, kas atbilda konkrētā cilvēka veselības stāvoklim? Godīgi sakot, es neredzu šeit citu iespēju ar visām atrunām kā vien to, ka šādu lēmumu pieņem speciālisti, pieņem ārsti, jo man tiešām ir grūti iedomāties, ka tagad vēsturnieki spriedīs par to, vai konkrētais cilvēks ir slims vai vesels un kāda aprūpe, kādi ārstniecības veidi bija piemēroti un kādi - ne. Man šķiet, ka tieši šāda pieeja var izraisīt šā jautājuma politizēšanu. Un mēs taču zinām, ka ļoti daudzi cilvēki tagad uzdodas par brīvības cīnītājiem. Tas notiek visās jomās! Un šeit, es domāju, tieši tas var izraisīt tādu pārlieku politizēšanu. Ja jūs neuzticaties mūsu psihiatriem, tad nu piedodiet, bet citu nav... turklāt 30 gadi pagājuši. Es domāju, ka jaunā paaudze tomēr izauga. Es arī nedomāju, ka tas ir raksturīgi. Tagad mums patiešām ir jāizvēlas, vai mēs ejam to ceļu, ka katrs dara savu darbu profesionāli, vai arī mēs tīri politisku apsvērumu dēļ uzdodam vēsturniekiem un sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem spriest par tīri medicīniskām lietām. Tā ka, man šķiet, tas ir diezgan bīstams ceļš, jo tomēr, protams, zināma kontrole ir vajadzīga. Šai procedūrai ir jābūt atklātai un caurskatāmai, medijiem jābūt pieejai arī šo ekspertu biogrāfijām un tā tālāk. Domāju, ka visi to ļoti labi saprot, un diez vai tiks pieļautas situācijas, ka tie cilvēki, kuri paši bija iesaistīti tajās politiskajās represijās, tās atbalsta vai kaut kādā veidā attaisno šīs represijas, piedalīsies šajā darbā. Tāpēc es tomēr aicinu rīkoties profesionāli un uzticēties profesionāļiem, jo diemžēl diezgan bieži mums sanāk tā, ka ar profesionāliem jautājumiem nodarbojas komisāri. Un šajā gadījumā parasti nekas labs no tā nesanāk. Un mēs to redzam arī mūsu ekonomikā. Tāpēc šajā gadījumā es tomēr aicinu no tā atturēties, jo man šķiet, ka komisijas priekšlikums ir pietiekami izsvērts. Un patiešām uz trešo lasījumu var padomāt par kaut kādiem uzlabojumiem, bet atgriezties pie varianta, ka nespeciālisti vienkārši ar balsojumu pieņem lēmumu par tīri medicīniskiem jautājumiem, manā skatījumā, būtu nepareizi. Paldies.".
- 2013_05_30-seq181 spokenText "Paldies par vārdu vēlreiz. Es gribu atgādināt, ka Latvijas Psihiatru asociācija ir norobežojusies no atsevišķu psihiatru izteikumiem presē un to ir arī publiski paudusi Saeimas komisijā un atbalstījusi to, ka varētu sadarboties vislabākajā veidā, lai cilvēkiem nebūtu jānāk un jāveic klātienē ekspertīzes. (No zāles dep. I.Čepāne: „Kur tas rakstīts?!”) Tieši tāpēc ekspertu komisijā ir paredzēts iekļaut tiesu medicīnas ekspertu, kuram vienīgajam ir tiesības bez klātienes regulēt to... ka pacientam varētu nebūt noteikta pareiza diagnoze. Jo diagnozes noņemšanu regulē Ārstniecības likums, un tas ir maksas pakalpojums mūsu valstī. Lai mēs to apvienotu vienā procesā, mēs uzdevām... devām iespēju psihoneiroloģiskajai slimnīcai veikt šīs ekspertīzes, veidot šo komisiju un strādāt. Es gribu teikt: lūdzu, nebalstīsimies uz žurnālu „Leģendas” un nerunāsim par atsevišķu ārstu izteikumiem presē! Latvijas Psihiatru asociācija vēlreiz uzsver, ka ir gatava sadarboties, lai notiktu šo personu reabilitācija. (No zāles dep. I.Čepāne: „Tie nav atsevišķi ārsti...”)".
- 2013_05_30-seq179 spokenText "Kolēģi! Es patiešām esmu pateicīga par šo diskusiju, jo tikai tādā veidā - izdiskutējot šādas normas -, mēs varam nonākt pie labas redakcijas. Tomēr neviens no diskutantiem nevienu reizi nav atnācis uz darba grupu, lai piedalītos praktiskā darbā, patiešām diezgan smagā darbā, kur šīs normas tiek izstrādātas. Šobrīd es dzirdēju emocionālus iebildumus. Paldies par tiem, mēs tos ņemam vērā. Tātad, pirmkārt, aicinu visus iesniegt priekšlikumus, jo komisija nevienu priekšlikumu ne no viena deputāta, kurus ļoti cienu un kuri piedalījās diskusijās, nav saņēmusi. Neviens priekšlikums nav saņemts. Pirmkārt, aicinu jūs šos priekšlikumus sniegt. Otrkārt, aicinu jūs uz darba grupu. Darba grupa strādā pie komisijas. Lūdzu visus interesentus! Labprāt jūs tur redzēšu.".
- 2013_05_30-seq177 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Liels paldies par kvalitatīvām diskusijām. Arī mēs komisijā un arī atkārtotās darba grupās ļoti diskutējām par šiem jautājumiem, un katrā ziņā arī Latvijas Cilvēktiesību centra eksperti, kas ir atzīti profesionāļi cilvēktiesību jautājumos, aicina tomēr paplašināt to ekspertu loku, kuri piedalās šajā komisijā un nosaka statusa piešķiršanu vai atņemšanu. Un es domāju, ka šobrīd mēs varētu tomēr virzīties sekojoši: mēs... Sakarā ar to, ka tas ir izsaucis plašu rezonansi un ir vēl papildus jāpieskata šī jautājuma... Man prieks, ka šis ir otrais lasījums, man ir lūgums tad varbūt neatbalstīt šo priekšlikumu, bet ar mērķi, ka mēs to pārskatām trešajā lasījumā, lūdzu visus iesniegt priekšlikumus, lai mēs labāk varētu visu to sagatavot un kompetenti iesniegt jau trešajam lasījumam visus viedokļus aptverošu viedokli, kādu ekspertu grupai šeit būtu jābūt pārstāvētai. Līdz ar to... katrā ziņā man - vēlreiz uzsveru! - prieks, ka mēs visi esam pievērsuši šim jautājumam tik lielu uzmanību un strādāsim, lai mūsu politika būtu daudz līdzsvarotāka un lai objektīvāki lēmumi tiktu pieņemti. Paldies.".
- 2013_05_30-seq175 spokenText "Cienījamie kolēģi! Mēs runājam par vienu ļoti svarīgu un atbildīgu jautājumu, un tas attiecas ne tikai uz atsevišķiem cilvēkiem. Runa nav tikai par atsevišķiem cilvēkiem, kurus represēja padomju okupācijas laikā. Ir runa par visu okupācijas sistēmu, kas izlietoja šo iespēju, respektīvi, praksi ievietot tai pretī runājošus cilvēkus psihiatriskajās slimnīcās. Par to ir ļoti daudz dokumentu, tāpēc es aicinu vismaz atgriezties pie vienas iepriekšējās versijas, ko bija iesnieguši citi eksperti, proti, lai šajā ekspertu komisijā nebūtu tikai psihiatri, jo runa nav tikai par psihiatrisko analīzi. Ekspertu komisijā būtu ietverami pārstāvji no vēstures un citām zinātņu nozarēm, tātad arī citu nozaru pārstāvji, kā arī pārstāvji no Politiski represēto biedrības. Padomju laikā par šiem jautājumiem ir radies ļoti daudz dokumentācijas ārzemēs un arī visā PSRS disidentu saimē. Man ir grāmatas, man ir atsauces uz visādiem dokumentiem, kas pierāda, ka šāda rīcība bija iecienīta padomju represīvo orgānu praksē. Pirmām kārtām to mums vajadzētu šajā reizē arī skaidri pateikt, jo tas līdz šim nav noticis. Un vēl es gribu vērst uzmanību uz to, ka 70.gados padomju psihiatru asociāciju, kurā diemžēl arī Latvijas ārsti bija iesaistīti, izsvieda no Pasaules psihiatru asociācijas, jo bija pietiekoši daudz dokumentu, ka viņi patiešām pret cilvēka tiesībām lietoja šo savu vērtējumu. Tā ka es šobrīd rosinu ne tikai noraidīt šo pantu, bet paplašināt to uz nākamo versiju ar to, ka ir šis vēsturiskais atzinums... ka arī no visiem vēstures arhīviem par individuāliem gadījumiem ir jāpiesaista dokumenti. Un es arī domāju, ka vajadzētu dot iespējas atsevišķiem cilvēkiem, kas meklē šo reabilitāciju... Viena iespēja būtu izveidot vispārēju komisiju, kurā būtu iesaistīti psihiatri, un vēl arī alternatīvu komisiju, kurā vairāk būtu šie vēsturnieki un sistēmas izpratēji. Un tajā gadījumā represētajiem nevajadzētu tik daudz kaut kādu it kā atzinumu, ka viņi nav bijuši slimi. Viņiem vajadzētu dot to ētiski morālo un vēsturisko gandarījumu, ka viņus nepamatoti represēja, ka viņi faktiski ir demokrātijas un mūsu neatkarības kustības varoņi. To vajadzētu tā kā atsevišķi... vienu citu ekspertu grupu. Tās nav, kā es vēlreiz to gribu atkārtot. Nav runa par individuālu cilvēku medicīniskām problēmām. Ir runa par visu Padomju Savienības un okupētās Latvijas praksi apspiest cilvēkus, kuri cīnījās par mūsu politiskajām un cilvēka tiesībām. Un tas mums arī skaidri jāpasaka ar šo likumu. Paldies.".
- 2013_05_30-seq173 spokenText "Kolēģi! Man izskatījās, ka Cipules kundze, kura pati ir politiķe, jo viņa ieņem parlamentārās sekretāres amatu, ļoti bargi tagad mācīja, kā mums būtu jārīkojas. Taču es tomēr gribu arī pievērst uzmanību šā likumprojekta atsevišķiem strīdīgajiem jautājumiem saistībā ar 9.priekšlikumu. 9.priekšlikumā tiek paredzēts, ka prokuratūra, lai pieņemtu attiecīgu lēmumu, pieprasa psihiatrijas ekspertu komisijas rakstveida atzinumu. Ekspertu komisijas darbu organizē valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs”. Man nav iemesla apšaubīt... un es neesmu nekur dzirdējusi tās intervijas atsaukumu vai vēršanos tiesā sakarā ar to interviju, kura tika publicēta laikraksta „Latvijas Avīze” 2012.gada 7.marta numurā. Proti, Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā ieradās žurnāliste Māra Libeka kopā ar pieaicināto tā laikmeta aculiecinieci Lidiju Lasmani-Doroņinu... Un es gribu jums nolasīt tikai dažus citātus no tā, ko ir teikuši šie ārsti eksperti, kuri tagad sniegs atzinumu, Cipules kundze! Es nesaukšu uzvārdus, taču to visi, ikviens no jums var izlasīt. Proti: „Neviens cilvēks nebija tāds, kam šī diagnoze uzlikta nepamatoti. Visiem bija lielāki vai mazāki psihiski traucējumi. Tas ir labi saprotams, jo, ja cilvēks psihiski ir pilnīgi vesels, viņš zina, kādā sistēmā viņš dzīvo, zina, kā kurā vietā jārunā, un zina, kāda ir dzīves īstenība.” (Dep. I.Rībena zālē aplaudē.) Es domāju, ka šeit nav ko aplaudēt. Šeit ir vienkārši... manuprāt, ir jādomā Cipules kundzei un pārējiem, vai tiešām šādi ārsti var turpināt savu praksi. Nākošais šīs ekspertes citāts: „Čekā taču strādāja gudri cilvēki, viņi redzēja, ar kādām personām viņiem ir darīšana - ar veseliem vai slimiem.” Kolēģi! Es nevaru atbalstīt, turklāt ja Mūrnieces kundze teica, ka tas viss notiks rakstiskā veidā, ka tiks pētītas slimības vēstures. Pasakiet, Mūrnieces kundze, kur likumā ir norma, ka tas notiks, pētot slimības vēstures? Es vismaz šajā... es varbūt tik labi neorientējos šajā likumā, bet es neatradu kaut ko tādu, ka tas tiks darīts pēc slimības vēsturēm. Es domāju, ka atbildīgā komisija ir saņēmusi arī Latvijas Cilvēktiesību centra izvērstu pamatojumu - ar dažiem iebildumiem - šim likumprojektam. Un, atbalstot kopumā šo likumprojektu... to, ka tāds ir nepieciešams, mēs... Kā es pagājušajā reizē arī teicu, kad mēs runājām par šo lietu, tas ir ārkārtīgi liels negods, ka mēs esam novilcinājuši šo lietu, lai reabilitētu šīs personas, kuras tomēr cīnījās pret šo totalitāro režīmu. Latvijas Cilvēktiesību centrs atzīst, ka, pēc viņu ieskata, pārbaudes lieta pēc personas individuāla iesnieguma jāveic prokuroram, pieaicinot ekspertus un speciālistus, ieskaitot psihiatrus, taču (citēju): „izvairoties no situācijas, kad pieaicinātie psihiatri ir veikuši savu profesionālo darbību laikā, kad noticis ievietošanas gadījums, lai pēc iespējas nodrošinātu eksperta slēdziena neitralitāti”. Tātad es nekādā ziņā nevaru atbalstīt šādu pieeju, īpaši no jaunu cilvēku puses, kuri padomju laiku zina tikai pēc nostāstiem, bet es nezinu, vai komisijas rīcībā ir populārzinātnisks pētījums. 2013.gada aprīlī tāds ir publicēts žurnālā „Leģendas” - „Padomju psihiatrijas gūstā”. Un te nu ir parādīti šie „labdari” čekisti gan Latvijā... Latvijas PSR, gan arī PSRS, kādā veidā visi cilvēki, kas domāja citādāk un kas uzstājās pret šo totalitāro režīmu, netika tiesāti, jo, iespējams, tiesas ceļā viņi pierādītu, ka viņi ir psihiski līdzsvaroti cilvēki un nav slimi. Viņi tika atzīti par nepieskaitāmiem, lielākoties tika minēta šī te šizofrēnija. Es esmu strādājusi Augstākās padomes laikā, Cipules kundze, kopā ar deputātu Lazdas kungu. Es domāju, ja jūs nepaslinkotu, jūs varētu ar viņu mēģināt satikties, un viņš jums izstāstītu, kāda bija faktiskā situācija tajā laikā. Līdz ar to es, līdzīgi kā kolēģis Judins, aicinu neatbalstīt šo 9.priekšlikumu. Iespējams, ka likumprojekts kopumā būtu jāatbalsta, taču uz nākošo lasījumu ir jāizdomā, kādi neatkarīgie eksperti to varētu veikt. Paldies par uzmanību. (Daži deputāti aplaudē.)".
- 2013_05_30-seq171 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, cienījamie deputāti! Šis ir ļoti grūts likumprojekts, un situāciju apgrūtina tas, ka mūsu valstī vēl aizvien nav veikts lustrācijas process, un tā ir politiķu atbildība. Šodien mēs nekādā mērā nevaram runāt par to, ka eksperti, kas strādās komisijās, ko noteiks psihoneiroloģiskā slimnīca, kurai vienīgajai ir valsts funkcija veikt psihiatriskās ekspertīzes - un to ir noteikusi mūsu valsts... ka tajā strādās ārsti, kuriem kaut kādā mērā ir skarta reputācija vai kuri nav tiesīgi izlemt šos jautājumus. Es gribu teikt, ka, veidojot šo ekspertu komisiju un nosakot kārtību, kādā notiks šīs ekspertu komisijas veidošana, protams, ir jāparedz ētiskie apsvērumi. Un, ja gadījumā ārsts, kurš tiks iekļauts komisijā, būs arī ārsts, kurš tajā senajā pagātnē būs pieņēmis lēmumu par kādu diagnozi, tad viņš no šīs komisijas tiks izslēgts un nomainīts ar citu. Bet tie būs tikai un vienīgi ētiski apsvērumi - nedz politiski, nedz linča apsvērumi -, ko mēs pašlaik piedāvājam. Mēs aizstāvam politiķus, bet mēs neaizstāvam ārstus. Mēs pašlaik ar šo, ko teica Judina kungs, principā pasakām, ka Rīgas Psihoneiroloģiskā slimnīca, kurai vienīgajai ir tiesības veikt ekspertīzes, ir padomju laika produkts, kurš pašlaik neko vairs nevar darīt... Tad ko mēs runājam par ekspertiem?! Mēs ticēsim tikai dāņiem. Mēs runājam par Latvijas - brīvās Latvijas! - psihoneiroloģisko slimnīcu - Rīgas Psihoneiroloģisko slimnīcu, kurai ir noteiktas funkcijas. Es ļoti aicinu atturēties no tādas retorikas, ka mēs nevaram uzticēties šiem ārstiem. Paldies.".
- 2013_05_30-seq169 spokenText "Godātie kolēģi! Pirmām kārtām man gribētos teikt lielu paldies darba grupai, kas strādāja ar attiecīgajiem priekšlikumiem, ar attiecīgo likumprojektu, jo es skaidri apzinos, ka šis darbs ir ļoti sarežģīts, ir ļoti grūti atrast formulējumus, kas pilnīgi pareizi noregulētu visus jautājumus un atrisinātu problēmas. Runājot par 9.priekšlikumu, manuprāt, mēs nedrīkstam to atbalstīt. Protams, mēs varam to šodien pieņemt un domāt, kā trešajā lasījumā mēs labosim kļūdas, bet, manuprāt, šodien labāk būtu balsot „pret” 9.priekšlikumu un uz trešo lasījumu domāt, kā risināt to problēmu, par kuru ir rakstīts attiecīgajā priekšlikumā. Tātad - kāpēc tik daudzi cilvēki grib debatēt un kāda ir tā problēma? Saskaņā ar priekšlikumu ir paredzēts, ka gadījumā, ja būs saņemts no personas iesniegums ar lūgumu viņu reabilitēt, atjaunot viņas statusu, tad prokuratūrai ir jāsūta informācija Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centram vai arī tā var noteikt citu kārtību - noteikt kādu citu ekspertu, kas izskatīs šo jautājumu. Manuprāt, mēģinājums regulēt prokuratūras darbību šajā likumā, turklāt tik lakoniski, nav veiksmīgs, jo, ja ir saņemts iesniegums, prokuratūrai ir jāstrādā, lai pārbaudītu informāciju. Kā to var darīt? Manuprāt, ja ir eksperti, piemēram, no Dānijas, kas var palīdzēt tikt skaidrībā, tad viņi var tikt izmantoti... iesaistīti attiecīgajā procesā. Ja ir kādi citi speciālisti, cita informācija, tad tā būtu vērtējama. Bet kas ir piedāvāts šajā priekšlikumā? Te ir piedāvāts, ka būtībā tie paši ārsti, kas varbūt pirms 20 vai 30 gadiem... varbūt pareizāk būtu teikt - pirms 30 gadiem pieņēma lēmumu, tagad vērtēs, vai tobrīd bija vai nebija pamats uzskatīt cilvēku par psihiski slimu. Es domāju, ka šie paši cilvēki nedrīkst pieņemt attiecīgus lēmumus. Tas nav pieļaujams! Es konsultējos ar kolēģiem šajā jautājumā, un pamatojums šim priekšlikumam, ko es dzirdēju, bija tāds, ka ir ļoti svarīgi vienlaikus ar reabilitāciju atrisināt arī jautājumu par diagnozi. Ir svarīgi, lai cilvēks, kuru toreiz represēja, tiktu atzīts par veselu. Tomēr man gribētos uzsvērt, ka jautājums ir daudz komplicētāks, jo var būt tāda situācija, ka cilvēks bija psihiski vesels, bet viņu represēja. Un man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka var būt arī citas situācijas, proti, ka cilvēks tobrīd bija slims, bet, neraugoties uz to, viņu represēja. Vai mēs tagad varam pateikt, ka cilvēks ir psihiski vesels? Es domāju, ka ne. Var būt arī tāda situācija, ka cilvēks ir saslimis pēc attiecīgās „ārstēšanas”. Tāpēc, manuprāt, mums ir jāparedz cita veida regulācija un ir jādomā par to, kādai tai jābūt uz trešo lasījumu, bet šobrīd es aicinu 9.priekšlikumu neatbalstīt.".
- 2013_05_30-seq168 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Turpinām Saeimas 30.maija sēdi. Tātad pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām” otrajā lasījumā un tikām līdz 9.priekšlikumam, par kuru mums ir jāuzsāk debates. Un pirmajam vārds debatēs deputātam Andrejam Judinam.".
- 2013_05_30-seq167 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Bet es atgādinu frakciju vadītājiem, ka mums tiek sasaukta Frakciju padome. (Pārtraukums.)".
- 2013_05_30-seq166 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons... nav zālē, Gaidis Bērziņš... ir, Vjačeslavs Dombrovskis... nav, Rihards Eigims... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Aleksejs Loskutovs... nav.".
- 2013_05_30-seq164 spokenText "Augsti godātie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Aicinām jūs uz sēdi pulksten 10.35 komisijas telpās. Paldies.".
- 2013_05_30-seq162 spokenText "Godātie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 (106.kabinetā).".
- 2013_05_30-seq161 spokenText "Paldies. Debates uzsāksim pēc pārtraukuma. Bet, pirms mēs reģistrējamies, es vēlos mūsu visu vārdā sirsnīgi sveikt pusapaļā jubilejā mūsu kolēģi Inu Druvieti, kurai šī jubileja bija vakardien! Savukārt šodien dzimšanas diena ir mūsu kolēģim Vitālijam Orlovam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Jā, protams, mēs sveicam Lolitu vārdadienā! Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.".
- 2013_05_30-seq160 spokenText "Paldies Saeimas priekšsēdētājas kundzei! Tātad turpinu tālāk par šo priekšlikumu. Protams, persona var pēc savas iniciatīvas arī pati iesniegt pierādījumus. Prokuratūra var lūgt atzinumus arī vēsturniekiem, arī Totalitārisma seku dokumentēšanas centram. Tomēr šī ekspertīze, par ko ir runa šajā priekšlikumā, ir svarīga, lai pirmām kārtām savāktu un apkopotu pierādījumus no medicīniskajām vēsturēm, bet vienlaikus tā ir arī sensitīva informācija, un tikai ārstiem ir tiesības piekļūt medicīniskajām vēsturēm. Šādu ekspertīzi sniegtu viens tiesu medicīnas eksperts un divi psihiatri, kuri skatītu medicīnisko dokumentāciju - uzsveru! - bez iesaistīto personu klātbūtnes! Tātad šī komisija skatītu tikai slimības vēstures. Ir pilnīgi skaidrs, ka nav pieļaujama šo padomju laikā cietušo cilvēku atkārtota psihiatriskā pārbaude, tāpēc te runa - vēlreiz uzsveru! - ir par pierādījumu iegūšanu no slimības vēsturēm, un tikai tad, ja ir iegūti pierādījumi, prokuratūrai ir pamats secināt, ka persona savulaik nepamatoti ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs ir Latvijā vienīgā iestāde, kas šādas psihiatriskās ekspertīzes vispār ir tiesīga veikt. Likumprojektā ir paredzēts arī finansējums šīm ekspertīzēm. Personai pašai par šādu ekspertīzi nebūs jāmaksā. Un priekšlikums paredz, ka Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrs izstrādās kārtību, kādā tas strādās, veicot ekspertīzes bez pašas personas klātbūtnes. (Starpsaucieni no zāles.) Labi, paldies!".
- 2013_05_30-seq159 spokenText "Zariņa kungs, vai jūs varētu ieņemt vietu? Brigmaņa kungs! Lukaševica-Kalniņa kopā ar Biti!... Ja zālē deputāti aizņemti ar savām individuālajām sarunām, tad vai nu ir jāslēdz sēde, vai jādodas pārtraukumā... (No zāles: „Jā!”; „Īsāk!”) Uzrakstiet pieprasījumu, nobalsosim!".
- 2013_05_30-seq158 spokenText "...Lai nebūtu tā, kā presē raksta, ka cilvēks, kurš savulaik nepamatoti ievietots psihiatriskajā ārstniecības iestādē, tiek pasludināts par traku uz mūžu. Šis priekšlikums tādu situāciju novērstu. Tā ka ir lietas, kur cilvēki... Tā ka šis priekšlikums ir saistīts ar lietām, kur cilvēki par pretpadomju uzskatiem tika ievietoti psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, un medicīnas vēsture... slimības vēsture noteiktos gadījumos varbūt ir vienīgais pierādījums, kas apliecina, ka attiecīgā persona patiešām ir tikusi ievietota psihiatriskajā ārstniecības iestādē. (Zālē ir pieaudzis troksnis.)".
- 2013_05_30-seq157 spokenText "Vai varu palūgt zālē klusumu?".
- 2013_05_30-seq156 spokenText "9.priekšlikums. Tātad runāšu komisijas vārdā. Lai būtu iespējama personas izslēgšana no reģistriem... Šajā gadījumā mēs runājam par reģistru - ar noteiktām slimībām slimojošu personu reģistru, kurā tiek apkopotas personas ar noteiktām diagnozēm, - lai tādējādi šīm personām tiktu mazinātas nelabvēlīgās tiesiskās sekas. Šis priekšlikums paredz noteiktu kārtību, lai nebūtu tā, kā presē ir parādījies, ka cilvēks, kurš savulaik nepamatoti...".
- 2013_05_30-seq154 spokenText "8.priekšlikums ir saistīts ar prokuratūru un attiecas uz termiņiem, kādos prokuratūra sniedz savu atzinumu.".
- 2013_05_30-seq152 spokenText "7.priekšlikums ir izstrādāts kopā ar prokuratūru, un tas nosaka, ka minētie personu iesniegumi tiek izskatīti Prokuratūras likumā noteiktajā kārtībā.".
- 2013_05_30-seq150 spokenText "6.priekšlikums nosaka: ja persona vēlas, lai tiktu izdarītas izmaiņas personas tiesiskajā statusā, respektīvi, lai šo cilvēku izņemtu no dažādiem reģistriem, kuros viņš iekļauts saistībā ar to, ka savulaik ir atradies psihiatriskajās ārstniecības iestādēs, tad šī persona to norāda savā iesniegumā prokuratūrai.".
- 2013_05_30-seq148 spokenText "Arī 5.priekšlikumā ir likumprojekta normas precizējums.".
- 2013_05_30-seq146 spokenText "4.priekšlikumā ir precizēta likumprojekta redakcija.".
- 2013_05_30-seq144 spokenText "3.priekšlikums. Tajā ir noteiktas to iedzīvotāju kategorijas, uz kurām šis likumprojekts attiecas.".
- 2013_05_30-seq142 spokenText "2.priekšlikums. Tajā ir precizēta likumprojekta normas redakcija.".
- 2013_05_30-seq140 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”. Kopumā ir saņemti 16 priekšlikumi. Tos visus izstrādājusi komisijas izveidotā darba grupa, un šie priekšlikumi ir atbalstīti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē. 1.priekšlikums. Tajā ir precizēts likumprojekta nosaukums, kas ir saskaņots ar politiski represēto personu likumu.".
- 2013_05_30-seq139 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 13.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas PSR un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs nepamatoti ievietotajām personām”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2013_05_30-seq137 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Un mums ir arī nepieciešamās divas trešdaļas balsu. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_05_30-seq136 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Vakar man bija kāda ļoti interesanta saruna... (Zālē smiekli, aplausi.) Un tās laikā es uzzināju, ka šībrīža Saeimas sastāvs jau ir sen izlēmis, ka šo jautājumu atbalstīs... un diezgan vienbalsīgi. Tā ka nenāksim te un neturpināsim priekšvēlēšanu kampaņu! (Aplausi. No zāles: „Pareizi!”)".
- 2013_05_30-seq134 spokenText "Godātie kolēģi! Vakar man bija ļoti interesanta saruna ar kādu no kolēģiem. Mēs runājām par to, ka varbūt vajadzētu Saeimā ieviest eksperimentu, nosakot, ka visi balsojumi ir slēgti. Tad mēs redzētu, kāda ir īstā demokrātija un kā patiesībā izskatās mūsu lēmumi. Taču vienlaicīgi šāds eksperiments nozīmē arī to, ka mēs baidāmies uzņemties atbildību, ka mēs baidāmies un nespējam argumentēt savu viedokli, ka mēs nespējam nostāvēt pozīcijās, kuras mēs uzskatām par pareizām, ka mēs slēpjamies, lokāmies un mēģinām izvairīties. Godātie kolēģi! Mēs nepārstāvam šeit paši sevi! Mēs pārstāvam tos cilvēkus, kuri par mums ir balsojuši vēlēšanās. Tāpēc viņu viedoklis par mūsu rīcību ir svarīgs. Viņiem ir tiesības šādu viedokli veidot, un viņiem ir tiesības šādu viedokli paust. Godātie kolēģi! Tāpēc es aicinu jūs: būsim drosmīgi, uzņemsimies atbildību un neslēpsimies no savas tautas! Paldies.".
- 2013_05_30-seq132 spokenText "Cienītā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es arī... Es nerunāšu ilgi. Es gribu minēt to, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā mēs šo likumprojektu atbalstījām vienbalsīgi. Tā ka es ceru, ka tādā veidā mēs arī kā Saeima varēsim vienbalsīgi šo likumprojektu atbalstīt. Tie cilvēki, kas varbūt baidās no atklātiem balsojumiem... Es vienkārši viņus gribētu nomierināt ar to, ka mēs Maizīša kungu ievēlējām par SAB priekšsēdi, tur nekādas lielas problēmas nevienam nav bijušas un arī nebūs. Tā ka nebaidīsimies no atklātiem balsojumiem un atcerēsimies to, ka mēs esam atbildīgi vēlētājiem! Vēlētāji mūs ievēlē, un viņi zina, par ko viņi balso, viņi kaut ko no mums sagaida. Un mums ir jādod viņiem iespēja pārbaudīt mūsu rīcību Saeimā. Tā ka es aicinu visus atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Paldies.".
- 2013_05_30-seq131 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Valdim Liepiņam. Lai arī, protams, ir atļauti starpsaucieni no zāles, es tomēr aicinu jūs ievērot kārtību un izturēties ar cieņu pret runātāju pat tad, ja tas ir pretēji jūsu politiskajiem uzskatiem.".
- 2013_05_30-seq130 spokenText "Paldies Andrim Bērziņam! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze, cienījamie kolēģi! Čepānes kundze jau ļoti labi izskaidroja to, ka šinī gadījumā mēs, Saeimas deputāti, esam Latvijas pilsoņu deleģēti pārstāvji. Mēs pārstāvam viņu intereses likumdevējā, un atklātie balsojumi par amatpersonām, protams, ir vislabākais veids, kā mēs saviem vēlētājiem varam atskaitīties par to, ko mēs šeit darām. Cienījamie kolēģi! Man vakar bija ļoti gara, interesanta saruna ar kādu cilvēku, kas kandidē pašvaldību vēlēšanās, un šis cilvēks man lūdza jums nodot lielu paldies - nodot lielu paldies tiem deputātiem, kuri atbalstīja grozījumus likumā „Par pašvaldībām”, nosakot, ka domes priekšsēdētājus mēs vairs nevēlam aizklātā procesā. Tātad pirms kāda laika Saeimas vairākums pieņēma lēmumu, ka novada domes priekšsēdētāju mēs vēlēsim atklāti. Šis deputātu kandidāts man teica, ka šis ir ļoti svarīgs veids, ļoti būtisks veids, kā izvairīties no tirgošanās, meliem un izlikšanās. (No SC frakcijas starpsaucieni.) Cienījamie kolēģi, šobrīd no tirgošanās, meliem un izlikšanās mums nav pasargātas tikai ļoti nedaudzas pilsoņu grupas (No zāles dep. A.Elksniņa starpsauciens: „VIENOTĪBAS...”), nedaudzas amatpersonu grupas. Čepānes kundze jau teica, ka lielāko daļu tiesnešu mēs vēlam atklātā procesā. Un, cienījamie kolēģi, jūs visi atceraties gan 10., gan 9.Saeimas balsojumus, kur ir bijušas situācijas, ka profesionāli, spējīgi, gudri cilvēki netiek iecelti tiesneša amatā, jo daļa no Saeimas, slēpjoties aiz aizklātajiem balsojumiem, par viņiem nenobalsoja. Šie cilvēki tā arī nekad neuzzināja, kas bija tie, kuri par viņiem nebalsoja, un nekad neuzzināja viņu argumentus (No zāles dep. I.Grigule: „Mēs nebalsojām!”)... varbūt izņemot Grigules kundzi, kas bija pietiekami drosmīga un to pastāstīja, es ceru. Cienījamie kolēģi! Šobrīd Satversmes tiesas tiesneši ir ļoti nevienlīdzīgā situācijā, jo, ja profesionālis, Latvijas valsts labā strādāt gribošs cilvēks, nolemj kandidēt uz Satversmes tiesas tiesneša amatu, viņš nevar rēķināties ar to, ka viņš zinās, kāpēc par viņu balsos vai nebalsos konkrēti deputāti. Es patiešām aicinu, cienījamie kolēģi, šo netaisnību novērst, uzreiz atbalstot atklātus balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem! Un es gribu atgādināt Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas tiesneša, tiesību zinātņu filozofa Lūisa Brendo vārdus. Viņš tos ir teicis jau 1914.gadā. Viņa vārdi ir šādi: „Saules gaisma ir vislabākais dezinficētājs.” Lūdzu, ļausim šai saules gaismai dezinficēt arī mūsu balsojumus par Satversmes tiesas tiesnešiem! (No zāles dep. I.Grigules, dep. I.Klementjeva starpsaucieni; dep. V.Agešins: „Ētikas kodekss jāievēro!”) Paldies.".
- 2013_05_30-seq129 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātei Lolitai Čigānei. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Apsveicu vārdadienā!”) Andris Bērziņš jūs apsveic vārdadienā! (Smejas.)".
- 2013_05_30-seq128 spokenText "Godātie kolēģi! Grozījumi Satversmes 85.pantā pretstatā pašreizējam regulējumam paredz Satversmes tiesas tiesnešu apstiprināšanu, balsojot atklāti. Izskatot šos grozījumus Juridiskās komisijas sēdē, tie guva - es uzsveru! - vienbalsīgu atbalstu. (No zāles dep. V.Agešins: „Vēlēšanas nāk!”) Uzaicinātie eksperti, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas locekļi Lauris Liepa un Gunārs Kusiņš, norādīja uz vairākiem faktoriem par labu šiem grozījumiem. Pirmkārt, tika uzsvērts, ka ļoti grūti būtu pamatot, kāpēc, piemēram, vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesneši, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors, KNAB, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Satversmes aizsardzības biroja vadība tiek ievēlēta atklāti, bet Satversmes tiesas tiesneši tiek apstiprināti aizklātā veidā. Turklāt eksperts Lauris Liepa komisijas sēdē, piemēram, uzsvēra, ka viedokļi var būt dažādi, un es nenoliegšu, ka juristu, konstitucionālo tiesību ekspertu un teorētiķu, vidū viedokļi ir dažādi. Taču par labu šim viedoklim, kuru mēs liekam jums priekšā, runā tas, ka uzticēšanās Saeimai šodien ir salīdzinoši ļoti zema. Un līdz ar to eksperti izteica viedokli, ka šādi grozījumi varbūt nedaudz šo uzticēšanos palielinās, jo vēlētājam tomēr ir tiesības zināt, kā šie viņa ievēlētie tautas priekšstāvji par kādu kandidatūru balso. Arī Juridiskās komisijas sēdē vairākkārt ir izskatīts šis jautājums, un eksperti ir uzsvēruši, ka to nevajadzētu jaukt, piemēram, ar vēlēšanām, kas ir aizklātas, jo, piemēram, Saeimas vēlēšanu gadījumā vai pašvaldību vēlēšanu gadījumā mēs katrs izsakām savu viedokli, bet, balsojot par amatpersonu apstiprināšanu, mēs tomēr pārstāvam noteiktas vēlētāju daļas viedokli. Un šai vēlētāju daļai ir tiesības uzzināt, kā ir rīkojušies tās priekšstāvji. Es šeit dzirdu zālē replikas, ka tuvojas vēlēšanas un ka tāpēc šāds likumprojekts šeit ir nonācis darba kārtībā. Es tam negribētu piekrist. Es jau pagājušajā reizē, kad runājām par nodošanu Juridiskajai komisijai, teicu, ka šis jautājums ir jārisina savlaicīgi, jo nākošajā gadā vairākiem Satversmes tiesas tiesnešiem beigsies noteiktais viņu darbības termiņš, proti, šie desmit gadi. Un tad Saeimai būs jāapstiprina jauni Satversmes tiesas tiesneši. Tātad arī šiem kandidātiem jau savlaicīgi ir jābūt zināmiem spēles noteikumiem. Es aicinu kolēģus atbalstīt šo grozījumu Satversmes 85.pantā pirmajā lasījumā.".
- 2013_05_30-seq127 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.augusts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums. Taču, pirms mēs skatām grozījumu Satversmē, mums ir nepieciešama kvoruma reģistrācija. Tātad pēc zvana uz pults ekrānā zem uzraksta „Reģistrācija” mirgos lampiņa. Nospiediet attiecīgo taustiņu! Ja jūs kļūdīsieties un nospiedīsiet kādu no taustiņiem „pret”, „atturas” vai „par”, arī tad jūs tiksiet reģistrēti. Lūdzu zvanu! Lūdzu kvoruma reģistrācijas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Zālē ir reģistrējies 91 deputāts, tas nozīmē, ka mums ir nepieciešamās divas trešdaļas, lai mēs varētu skatīt grozījumu Latvijas Republikas Satversmē. Tātad skatām likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2013_05_30-seq126 spokenText "Paldies, kolēģi! Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 30.augusts. Tas ir nepieciešams, lai izdiskutētu visus tos jautājumus, kas radās Juridiskās komisijas sēdē.".
- 2013_05_30-seq125 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_01_31-seq779 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Civillikumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_05_30-seq124 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Civillikumā”. Minētie grozījumi paredz noteikt jaunu tiesību institūtu - apbūves tiesības, kas nodrošinās regulējumu situācijās, kad nedzīvojamās ēkas vai inženierbūves tiks būvētas uz citai personai piederošas zemes. Īpaši gribu uzsvērt to, ka šis likumprojekts turpmāk nepieļaus dzīvojamo ēku būvniecību līdzšinējā dalītā īpašuma veidā. Jāatzīst, ka līdzīgs regulējums vēsturiski Latvijā jau ir pastāvējis un ka šī regulējuma ieviešana tika atbalstīta no tiesību zinātnieku puses. Konkrēti profesors Jānis Rozenfelds, kas ir veicis pētījumu par Civillikuma lietu tiesību daļas modernizāciju, uz to ir tieši norādījis. Es gribu arī Juridiskās komisijas vārdā vērst uzmanību uz to, ka profesors Jānis Rozenfelds piedalījās arī Juridiskās komisijas sēdē un konceptuāli atbalstīja minēto likumprojektu. Juridiskās komisijas sēdē bija diskusijas par atsevišķiem jautājumiem, un mēs vienojāmies par to, ka būtu precizējamas atsevišķas šī likumprojekta normas. Profesors Rozenfelds norādīja arī uz to, ka mums būtu vēlams papētīt dziļāk Igaunijas pieredzi šajā jautājumā, un to noteikti gan Juridiskā komisija, gan Tieslietu ministrija kopīgi izdarīs. Vēlos norādīt arī uz to, ka minētais likumprojekts ir saistīts ar Saeimas šodienas sēdes darba kārtībā iekļauto un šodien skatāmo lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Grozījumi likumā „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””(Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam”. Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas vārdā lūgums atbalstīt likumprojektu „Grozījumi Civillikumā” pirmajā lasījumā.".
- 2013_05_30-seq123 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Civillikumā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Gaidis Bērziņš.".
- 2013_05_30-seq120 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2011_06_16-seq873 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2010_04_15-seq66 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2009_04_23-seq80 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2009_02_19-seq91 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2009_02_12-seq47 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2008_12_04-seq100 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2008_06_19-seq605 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2007_12_06-seq78 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2007_11_08-seq1152 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2007_05_10-seq158 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2007_05_03-seq222 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2006_04_06-seq301 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2005_11_10-seq292 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2002_06_13-seq331 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2001_10_11-seq296 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2001_10_04-seq24 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2001_06_13-seq134 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2000_06_01-seq632 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 1999_06_10-seq766 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 1997_12_04-seq346 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 1997_06_18-seq205 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 1997_06_05(04)-seq320 spokenText "Paldies, kolēģi, par atbalstu!".
- 2013_05_30-seq119 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 28. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq118 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Ievērojot to, ka nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšana likumdošanas ceļā pati par sevi ir ārkārtējs gadījums, atļaujiet man komisijas vārdā sīkāk pakavēties pie likumprojekta izskatīšanas gaitas Juridiskajā komisijā. Likumprojekts Juridiskajā komisijā pirmo reizi tika izskatīts šā gada 2.aprīlī. Taču, lai nodrošinātu, ka plānotais nekustamā īpašuma tiesību ierobežojums tiktu izvērtēts pilnvērtīgi, komisija nolēma atlikt tā izskatīšanu, aicināja iesaistītās puses vēl mēģināt savstarpēji vienoties un lūdza Ventspils domi izpētīt situāciju saistībā ar detālplānojuma esamību. Otro reizi likumprojekts Juridiskajā komisijā tika izskatīts šā gada 22.maija sēdē, kurā pēc rūpīgas faktisko un juridisko apstākļu izvērtēšanas un abu iesaistīto pušu viedokļu uzklausīšanas tika pieņemts lēmums atbalstīt likumprojektu virzīšanai uz izskatīšanu pirmajā lasījumā. Izskatot šo likumprojektu, Juridiskā komisija stingri vadījās gan pēc Satversmes 105.pantā noteiktajiem kritērijiem, gan pēc Satversmes tiesas judikatūras, kurā ir atklāts šā panta saturs. Kā zināms, īpašuma piespiedu atsavināšana ir pieļaujama, ja tā notikusi - es atgādināšu!-, pirmkārt, uz atsevišķa likuma pamata, otrkārt, sabiedrības vajadzībām, treškārt, izņēmuma gadījumā un, ceturtkārt, pret taisnīgu atlīdzību. Komisija pārliecinājās, ka iespēja izmainīt Ventspils lidostas attīstības projektu tā, lai tas neskar šo īpašumu, diemžēl nepastāv. Zemesgabala novietojums - es runāju par atsavināmā zemes gabala novietojumu! - dabā atrodas tieši lidostas skrejceļa galā, kura virzienā ir plānots skrejceļa pagarinājums. Bez šā nekustamā īpašuma iegūšanas īpašumā Ventspils lidostas infrastruktūras attīstības projekts, kas ietver sevī skrejceļa pagarināšanu, lai lidostas infrastruktūra varētu tikt sertificēta atbilstoši tās darbības veidam, proti, regulāri pasažieru, pasta un kravu pārvadājumi, nav īstenojams. Tas nozīmētu arī to, ka šim projektam netiktu izmantots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansējums gandrīz 2 miljonu latu apmērā. Tādējādi Ventspils lidostas attīstība, komisijasprāt, ir uzskatāma par nozīmīgu sabiedrības vajadzību. Un, ja projekts netiks realizēts, tad zaudējumus, ievērojamus zaudējumus, cietīs Ventspils pilsētas pašvaldība, ņemot vērā līdzšinējos ieguldījumus projekta īstenošanā. Un es gribu uzsvērt arī to, ka turklāt varētu tikt apdraudēta arī visa Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta īstenošana. Turklāt es gribu norādīt, ka šā projekta īstenošanai bija nepieciešams atsavināt vēl vairākus citus nekustamos īpašumus, bet lielākā daļa īpašnieku tam ir piekrituši. Laikam vēl dažiem, iespējams, būs jāskata šis risinājums arī piespiedu kārtā. Līdz ar to Juridiskā komisija pārliecinājās, ka citu risinājumu sabiedrības interešu nodrošināšanai nav un ka īpašums patiešām tiks atsavināts tikai izņēmuma gadījumā. Labums, ko sabiedrība iegūs, nosakot nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” īpašnieces Ineses Poles pamattiesību ierobežojumu, ir lielāks par indivīda interesēm nodarīto kaitējumu, jo šajā gadījumā minētais nekustamais īpašums ir nepieciešams īpašu sabiedrības interešu un publisku mērķu sasniegšanai valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai, no kura īstenošanas iegūs gan Ventspils pilsētas pašvaldības iedzīvotāji, gan uzņēmēji, gan arī visas valsts ekonomiskā attīstība un konkurētspēja kopumā. Satversmes tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka tiesībām tikt uzklausītam ir ļoti liela nozīme pilnvērtīgā tiesību aizstāvībā un iesaistīto pušu interešu līdzsvarošanā. Lai noskaidrotu visas domstarpības un atrastu pareizāko un likumam atbilstošāko risinājumu, ir nodrošinātas nekustamā īpašuma īpašnieces Ineses Poles tiesības... tātad tika nodrošinātas nekustamā īpašuma īpašnieces Ineses Poles tiesības tikt uzklausītai gan Ventspils pašvaldībā, gan arī abās reizēs Saeimas Juridiskajā komisijā. Īpašnieces apsvērumi tika ne tikai uzklausīti, bet, es gribētu uzsvērt, arī rūpīgi izvērtēti un pārbaudīti. Diemžēl Ventspils pašvaldībai pēc vairākkārtējiem mutiskiem un rakstiskiem mēģinājumiem nebija izdevies ar zemes īpašnieci panākt savstarpēju vienošanos, un līdz ar to nekustamā īpašuma atsavināšana uz likuma pamata, komisijasprāt, ir vienīgais iespējamais risinājums sabiedrības vajadzību nodrošināšanai. Satversmes 105.pants, kā jau es teicu, uzliek valstij par pienākumu radīt taisnīgu līdzsvaru, samērīgumu starp sabiedrības un konkrētā īpašnieka interesēm skaidrā, iepriekš paredzamā procesā ar noteiktas taisnīgas atlīdzības palīdzību. Šai atlīdzībai ir jābūt saprātīgai, proti, saprātīgi saistītai ar īpašuma tirgus vērtību. Juridiskās komisijas sēdē uzaicinātās puses vairākkārt aktualizēja jautājumu saistībā ar domstarpībām par atlīdzības apmēru, ja zemes īpašniece nepiekrīt pašvaldības piedāvātajam atlīdzības apmēram. Taču es gribētu visu jūsu uzmanību pievērst tam, ka šis jautājums nav Saeimas kompetencē, bet saskaņā ar likumu ir izskatāms vispārējās jurisdikcijas tiesā. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_05_30-seq117 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2013_05_30-seq115 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_05_30-seq110 spokenText "2. - iekšlietu ministra priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq108 spokenText "Labrīt! Trīs priekšlikumi. 1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq107 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 6.jūnijs. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”, otrais lasījums. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vārdā - deputāts Ainars Latkovskis.".
- 2013_05_30-seq106 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 6.jūnijs.".
- 2013_05_30-seq105 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - nav, atturas - 3. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_05_30-seq102 spokenText "Un 7. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz pagarināt pārejas termiņu, kurā Ministru kabinetam jāizstrādā nepieciešamie noteikumi. Komisijā tika atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq100 spokenText "6. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas paredz, ka pašvaldības varētu pirkt elektroenerģiju biržā. Netika atbalstīts, jo pašvaldībām jau tāpat ir tāda iespēja.".
- 2013_05_30-seq99 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 74, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq98 spokenText "5. - deputāta Līdakas priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2013_05_30-seq97 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 4. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 69, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq96 spokenText "4. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas piedāvā mainīt esošo tarifu noteikšanas kārtību. Komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2013_05_30-seq95 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Raimonda Vējoņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 70, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq94 spokenText "3. - deputāta Vējoņa priekšlikums, kas ir analoģisks iepriekšējam priekšlikumam. Komisijā netika atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2013_05_30-seq93 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 72, atturas - 7. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq92 spokenText "2. - deputāta Līdakas priekšlikums, kas saistīts ar to, ka varētu palielināt iespējamo pieslēgumu jaudu, tātad ražotāju jaudu, kuri varētu izmantot šo iespēju. Arī tas tika karsti diskutēts un komisijā netika atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq91 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Ingmāra Līdakas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 40, pret - 35, atturas - 14. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_05_30-seq90 spokenText "Jūs guvāt īsu ieskatu, kā mums gāja komisijas sēdē. Komisijas vārdā es varu pateikt, ka tiešām diskusijas bija karstas, argumentācija „par” vai „pret” tika izteikta no abām pusēm (pretargumentācija - vairāk), un galvenie argumenti bija tādi, ka tas varētu kaut ko sadārdzināt, tomēr konkrētus ciparus neviens nevarēja iedot. Sistēmas operators, kad viņam tika uzdots jautājums: „Vai tiešām tas varētu radīt problēmas?”, atbildēja, ka viņiem īpašas problēmas tas neradītu, jo ir šis pieslēguma jaudu ierobežojums, kas nedod visām... kaut kādām lielām zemnieku saimniecībām iespēju pieslēgties un izmantot to visu. Tas arī viss! Aicinu balsot.".
- 2013_05_30-seq89 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Zariņa kungs vēlas ko piebilst?".
- 2013_05_30-seq88 spokenText "Šobrīd zālē ir deputāts Romāns Naudiņš, kas ir ārkārtīgi aktīvs mikrouzņēmumu aizstāvis. Es esmu pilnīgi pārliecināts: ja mēs atbalstīsim vienu mērķgrupu - zemniekus, uz kuriem attiecas šādi noteikumi, tad uz trešo lasījumu mēs no Naudiņa kunga saņemsim priekšlikumu to pašu attiecināt arī uz mikrouzņēmumiem. Un droši vien atradīsies vēl kāds, kurš ir tuvs cilvēkiem, kas strādā ar patentiem vai ko tamlīdzīgu. Ja mēs sākam vērt vaļā mērķauditorijas, uz kurām to attiecināt, tad es jums saku, ka tas beigsies nevis ar normālu, pārskatāmu un labi kontrolējamu sistēmu, bet gan ar Ķīnas ābeci. Tur skaidrības nebūs nekad un nevienam, tāpēc es tomēr aicinu turēties pie principa, ka šī sistēma attiecas tikai un vienīgi uz fiziskajām personām un sākotnēji uz nelielām jaudām.".
- 2013_05_30-seq86 spokenText "Kolēģi, mēs komisijā neatbalstījām šo priekšlikumu šādu iemeslu pēc. Pirmām kārtām šī likumprojekta sākotnējais mērķis runā par mājsaimniecībām un par pašpatēriņu. Zemnieku saimniecības ir un būs pamats lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai un citiem lauksaimniecības ražošanas veidiem. Un šinī gadījumā mēs dodam ļoti nepareizu signālu, jo mēs šā likuma sākotnējo mērķi mēģinām attiecināt uz ražošanu. Tas ir sākums OIK palielināšanai... Ja jūs to vēlaties, tad mēs šo ceļu diemžēl neiesim. Un šis ir tas pamatiemesls, kāpēc mēs šajā posmā šo ražošanas iespēju šinī likumprojektā neskatām. Tad tas jautājums, kādā veidā mēs varam atbalstīt zemnieku saimniecības... ražošanu, ir pavisam cita instrumenta jautājums. Bet šo priekšlikumu ir lūgums neatbalstīt.".
- 2013_05_30-seq84 spokenText "Paldies. Es gribu pateikt repliku par Zaķa kunga teikto. Redziet, Zaķa kungs, tieši tā, kā jūs stāstījāt, šī jezga arī sāksies, ja šo priekšlikumu neatbalstīs. Tad vajadzēs juridiskajai personai veidot fiziskās personas pieslēgumu un savā starpā sākt to visu nodalīt. Un tieši tāpēc, lai šī jezga nesāktos, arī ir šis priekšlikums, ka nevajag to dalīt pēc juridiskā statusa.".
- 2013_05_30-seq82 spokenText "Cienījamie kolēģi! Cienījamais Zaķa kungs! Es vēlreiz atkārtošu: man ir dziļa pārliecība, ka šos vēja ģeneratorus, kuru uzstādīšanas izmaksas patiesībā ir ļoti lielas... un šie ģeneratori var reāli pie tās uzstādītās pieļaujamās jaudas, kas ir šie 16 ampēri... pie šādas jaudas šīs izmaksas var atmaksāties tikai... nu, varbūt 15 gados. Es domāju, tās bažas, ka tagad laukos zemniekiem ir kādi 15-20 tūkstoši, ko tagad privāti, teiksim, ieguldīt šinī jaudas uzstādīšanā... Aizbrauciet uz laukiem, tur tās naudas nav! Un šādam mērķim neviens kaut kādus dižos kredītus neņems. Es esmu pilnīgi pārliecināts, ka tāpat, kā šobrīd ir ar visiem siltumsūkņiem, saules kolektoriem... ka tas ir izņēmums, nevis norma. Pat pie valsts... pat pie samērā lielas valsts līdzdalības, teiksim, šo izmaksu segšanā, šobrīd nav tā, ka, braucot pa ceļu, tu redzēsi, ka uz tās mājas... ka uz katras otrās vai trešās mājas ir šie saules kolektori... ka cilvēki apkurina savu māju praktiski visur ar šiem siltumsūkņiem, kuru uzstādīšanai, starp citu, bija iegūstams tomēr valsts līdzfinansējums. Šie būs izņēmumi, nevis norma! Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!".
- 2013_05_30-seq80 spokenText "Labdien, dāmas un kungi! Nāku šai tribīnē, lai par lēmumu, kuru pieņēma komisija, nebūtu izskanējis tikai viens viedoklis. Raugi, komisija šo priekšlikumu noraidīja - noraidīja garu un tiešām pēc būtības lietišķu diskusiju rezultātā. Un tie, kas aicināja neatbalstīt, argumentēja sekojoši: ja Latvijā kopumā ir apmēram 85 tūkstoši zemnieku saimniecību, tad apmēram 65 tūkstoši no tām ir mazās zemnieku saimniecības. Tas faktiski nozīmē to, ka, ja šīs jaunās sistēmas subjekti būs vienkārši fiziskās personas, tad īstenībā četrām piektdaļām zemnieku tas jau tik un tā kā fiziskām personām ir iespējams. Tālāk. Ja likumā ir diezgan skaidri noteikts, ka tas ir domāts pašpatēriņam, tad... tādā gadījumā, ieviešot sistēmu, ka tur ir arī zemnieku saimniecības, bet šo elektrību var lietot tikai pašpatēriņam... tādā gadījumā to, ko viņi izlietos, nu, tā vienkārši izsakoties, kūts apgaismošanai vai apsildīšanai... tad būs jābūt atsevišķiem skaitītājiem, būs jārada atsevišķa sistēma un tā tālāk, un tā tālāk. Respektīvi, sistēmu, kuru mēs tagad radām no nulles un kura vēl pat nav sākusi darboties, jau saknē tiek piedāvāts uztaisīt atkal, tēlaini izsakoties, par Ķīnas ābeci, par tik sarežģītu sistēmu, ka tur viena daļa strādā tā, bet otra daļa strādā šitā. Godīgi sakot, tas ir nepareizi! Pareizi ir rīkoties sekojoši: ieviesīsim šo sistēmu sākumā fiziskajām personām, sākumā ar nelielām jaudām, lai tiešām tīklā nav kaut kādu nekompensējamu svārstību, un tad, laikam ejot, attīstīsim to tajā virzienā, kurā uzskatām par pareizu! Un tieši šī iemesla dēļ komisija sliecas to bāzi, to cilvēku bāzi, uz kā šo sistēmu attīstīt, - respektīvi, ir runa tikai par fiziskajām personām - nepaplašināt ar zemnieku saimniecībām. Tāpēc es aicinu turēties pie komisijas viedokļa.".
- 2013_05_30-seq78 spokenText "Jā, paldies. Es arī vēlos paust savu viedokli šinī jautājumā. Es arī uzskatu, ka šis priekšlikums būtu atbalstāms, jo, raugiet, kolēģi, tās spekulācijas, kas tika izteiktas, ka tagad to varētu plaši izmantot zemnieki, sevišķi tie, kuri ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem savās lielajās ražotnēs... tās šeit nav spēkā, tās nav patiesas, jo saglabājas ierobežojums neatkarīgi no juridiskā statusa... saglabājas šis pieslēguma jaudas ierobežojums, kas dod iespēju pieslēgt tikai ļoti mazus mikroģenerācijas avotus (tas ir, šie 16 ampēri) neatkarīgi no tā, kāds ir juridiskais statuss. Un, ziniet, elektroniem principā ir vienalga, vai tā ir juridiskā vai fiziskā persona. No tā fizikālie likumi un arī patēriņa plūsmas nemainās. Un, arī strādājot regulatorā, šos desmit gadus mēs ļoti principiāli esam bijuši pret to, ka lietotāji tiek dalīti pēc kaut kādām citām pazīmēm, kuras nekādā veidā neietekmē tālāk tīkla fizikālās īpašības, patēriņa vai enerģijas plūsmas. Tāpēc mans aicinājums ir šo priekšlikumu atbalstīt.".
- 2013_05_30-seq76 spokenText "Labrīt, cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tātad mana priekšlikuma būtība, kā jau minēja Zariņa kungs, ir noteikt elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāja kā tāda definīciju - tātad iekļaujot šajā sistēmā ne tikai mājsaimniecības, kā tas sākotnēji tika paredzēts šajā likumā, bet papildināt šo elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas lietotāju klāstu arī ar zemnieku un zvejnieku saimniecībām. Tātad vairākumā gadījumu reālā situācija ir tāda, ka kādreizējās lielās zemnieku saimniecības jau sen ir kļuvušas, visticamāk, par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, un šobrīd par zemnieku vai zvejnieku saimniecībām patiesībā ir dēvējamas tikai sīkražotāju saimniecības, kurās jau šobrīd šis elektroenerģijas pieslēgums ir vienots gan mājsaimniecībai, gan zemnieku saimniecībai. Un būtībā brīžiem šī elektroenerģija tiek izmantota varbūt pat līdzvērtīgi gan mājsaimniecības patēriņā, gan mājražošanā, sīkražošanā, un līdz ar to daļā gadījumu, es pieļauju, arī šis zemnieku saimniecības un mājsaimniecības īpašnieks... patiesībā viņam šī nodarbe zemnieku saimniecībā nemaz nav pamatnodarbošanās. Raugiet, šeit tomēr zemnieku saimniecībām ir diezgan būtiski iegūt arī kādas pierādāmas ražošanas izmaksas. Varētu jau teikt, ka Ekonomikas ministrija to ierosināja, un kādas tad tur ir problēmas? Ja grib ražot šo elektroenerģiju šinī neto norēķinu sistēmā, lai tad pārreģistrē šo pieslēgumu uz mājsaimniecību kā privātpersona, nevis patur šo zemnieku saimniecības pieslēgumu. Pirmām kārtām tad rodas jautājums: kāpēc nodarboties ar kaut kādu viltu? Kāpēc vispār būtībā cilvēkiem vajag apgrūtināt dzīvi? Kāpēc apgrūtināt viņu sirdsapziņu? Es pieļauju, ka, parunājot arī ar Dūklava kungu, nav jau paredzams, ka šīs zemnieku saimniecības, kuras spēs sagrabināt šos līdzekļus varbūt vēja ģeneratoriņa iegādei... ka tādu tur būs daudzi tūkstoši. Var pieņemt, ka sākotnēji varbūt piecu vai septiņu gadu laikā tādu būs daži simti. Un tas nu nekādi nespēs destabilizēt mūsu elektroapgādes sistēmu. Man bija diezgan neizprotamas arī Ekonomikas ministrijas bažas, ka nu pēkšņi tagad pie katras mājas, pie katras mājsaimniecības stāvēs kāds 10 vai 15 tūkstošu latu vērts ģenerators un ka visi tagad Latvijā to vien darīs kā ražos enerģiju un mēģinās kaut kādā veidā gremdēt mūsu cienījamo, mīļo, nabadzīgo „Latvenergo”. Līdz ar to es domāju, ka vajadzētu tomēr ļaut zemnieku saimniecībām, kuras patiesībā brīžiem ir šī lauku vides sirds un dvēsele, pirmām kārtām dot šo iespēju - iegūt kaut kādas pierādāmas ražošanas izmaksas savā... nu, mājražošanas jeb sīkražošanas procesā. Un otrs - protams, arī ļaut izmantot zemnieku saimniecību līdzekļus šo elektroenerģijas ražošanas jaudu uzstādīšanai. Nenotiks nekas ļauns ar mūsu „Latvenergo”, nebankrotēs tas! Un galu galā arī tagad daudz piesauktā šī obligātā iepirkuma komponente, ar kuru patiesībā šim priekšlikumam nav nekāda sakara, tur netiks... nepieaugs tik ļoti, lai mēs kaut kādā veidā atkal to justu. Tā ka lūdzu tomēr atbalstīt Latvijas enerģiskos zemniekus. Nedomāju, ka viņu būs pārmēru daudz. Lūdzu atbalstīt tātad viņu iespējamo iniciatīvu un viņu... nu, iespējams, arī vieglāku dzīvi. Paldies.".
- 2013_05_30-seq75 spokenText "Uzsākam debates. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2013_05_30-seq74 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”. Šie grozījumi komisijā tika karsti diskutēti vairākās sēdēs. Saeimas sēdē uz balsošanu iesniegti septiņi grozījumi. Lai jums būtu saprotamāk, es īsi atgādināšu, ka šī likumprojekta būtība ir izveidot elektroenerģijas neto uzskaites sistēmu mājsaimniecībām, kuras ne tikai patērē, bet arī ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Un šo grozījumu būtība ir tāda, ka laika periodos, kad jūs esat saražojuši vairāk, nekā esat patērējuši elektroenerģiju, jūs šo vairāk saražotās elektroenerģijas daļu varat izmantot nākošajā patēriņa periodā. Trīs principiālas lietas, par kurām tika diskutēts komisijā. Pirmā diskusija bija par to, vai vajadzētu dalīt lietotājus, uz kuriem attiecinātu šos likumprojekta grozījumus, pēc juridiskā statusa - tātad fiziskajās un juridiskajās personās. Otrā - kādām vajadzētu būt šīm ražošanas jaudām, precīzāk sakot, pieslēgumam, kuram atļautu piemērot šos grozījumus. Un trešā - vai vajadzētu paredzēt arī iespēju, ka šo ieskaiti varētu veikt ne tikai ar elektroenerģiju, bet arī kompensēt naudā. 1.priekšlikums saņemts no deputāta Līdakas un saistīts ar to, uz ko tad attiecināt... uz kādiem lietotājiem attiecināt šos likumprojekta grozījumus. Komisijā tika karsti diskutēts, viedokļi dalījās, un galu galā priekšlikums netika atbalstīts.".