Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_07_09_as-seq45 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Barčas kundze vēlas ko piebilst?".
- 2013_07_09_as-seq44 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es aicinu atgriezties pie priekšlikuma. Priekšlikuma būtība bija atļaut indeksēt represēto pensijas neatkarīgi no viņu esošo pensiju lieluma. Tātad stāsts jau ir par to, ka jūs šeit sakāt: „Netaisīsim politiku no šādiem pēkšņi, ārkārtas kārtā, izvirzītiem priekšlikumiem!” Bet tas, kas šeit notiek, - tā ir tieši savu politisko ideoloģiju, argumentu mešana vienam pret otru. Šī ārkārtas indeksācija bija tiešām ārkārtas instruments, lai palīdzētu risināt nabadzības problēmu vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas saņem pensijas. Šeit nav ideoloģiskie apsvērumi jāņem vērā. Kas attiecas uz represētām personām, mēs esam no valsts puses centušies viņām padomju laikā nodarītās pārestības kompensēt jau ar pretimnākošāku bāzes modeli, kā viņām aprēķina pensijas. Bez šiem labvēlīgākiem pensiju aprēķiniem represētajām personām ir arī atvieglojumi attiecībā uz transporta pakalpojumu izmantošanu. Šī ārkārtas indeksācija bija adresēta tieši tiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuriem šī pensija ir sanākusi vismazākā. Es aicinu būt konstruktīviem tajos iepriekš lemtajos, izdiskutētajos... arī Senioru padomē izdiskutētajos lēmumos un netaisīt tiešām politiku tad, kad ir jārisina ekonomiski jautājumi - tieši nabadzības problēmu risinoši jautājumi.".
- 2013_07_09_as-seq42 spokenText "Es laboju savu nepamatoti optimistisko vērtējumu par to, ka indeksācija ir atsaistīta no vēlēšanām. Nav! Ķirša kungs ir tribūns, iespējams, pieredzes trūkuma dēļ Saeimā. Kādēļ šādā veidā tiek vērtēta pensiju indeksācija? Runājot par priekšlikumu, iezīmēšu kontekstu. Tātad - vai ir izdevies sabalansēt attīstības jautājumus jeb attīstībai atvēlamo naudu nākamgad un indeksāciju? Jā, ir izdevies, jo indeksācija ar indeksu 1,04 (tās ir patēriņa groza izmaiņas, tātad tas ir pamatots indekss, ar ko indeksē pensijas līdz 200 latiem) atstāj arī iespējas nākamgad valdībai un pēc tam Saeimai budžetā lemt par neapliekamā minimuma paaugstinājumu, par būtisku atvieglojuma par apgādājamiem paaugstinājumu un arī par minimālās algas paaugstinājumu. Manuprāt, šīs ir trīs komponentes, kas ir vērstas uz attīstību, kas ir vērstas uz nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu. Paldies.".
- 2013_07_09_as-seq41 spokenText "Paldies. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2012_11_15-seq1882 spokenText "Paldies. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2012_11_15-seq555 spokenText "Paldies. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2012_11_15-seq237 spokenText "Paldies. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2012_08_22_as-2-seq24 spokenText "Paldies. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_12_15-seq709 spokenText "Paldies. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2011_12_15-seq86 spokenText "Paldies. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2013_07_09_as-seq40 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Ir bezgala jauki dzirdēt no koalīcijas partnera mutes, ka valsts neattīstās, ka mums ekonomika neattīstās, lai gan Dombrovska kungs visu laiku runā gluži pretējo. Runājot par šo izredzētību un par naudas tērēšanu nevietā, jāteic, ka šis... ja mēs atbalstīsim šo priekšlikumu, tad šogad, kā Barčas kundze teica, tie būs tikai 200 tūkstoši. Varbūt vajadzētu padomāt par naudas tērēšanu nevietā, un bez konkursa valdībai nevajadzētu aicināt privātus konsultantus par 500 tūkstošiem mēnesī, lai uzrakstītu vienu „Liepājas metalurga” tiesiskās aizsardzības plānu. Varbūt šeit vajadzētu padomāt par naudas ekonomiju un 200 tūkstošus atvēlēt represētajiem šogad un 600 tūkstošus - nākošgad? Es aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_07_09_as-seq38 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Ministres kundze! Cienījamie deputāti! Godātās deputātes! (Zālē smiekli.) Kolēģi, īsāk sakot! Tas, ko es paudīšu, būs mans personīgais viedoklis, un tam nav nekāda sakara ar frakcijas kopējo nostāju. Tomēr es gribu paust bažas par mūsu valdības kā valsts varas skatu uz kopējo valsts attīstības virzību. Es nekādā gadījumā neesmu pret pensiju palielināšanu, taču uzskatu, ka tas, ko mēs šodien skatām, principā ir ņirgāšanās par pensionāriem. Pieci lati būtiski nepalielinās viņu labklājību, taču tas būtiski palielinās valsts izdevumus, kurus būtu vērtīgi novirzīt tomēr valsts attīstībai ilgtermiņā. Ja kādam šķiet, ka mūsu valsts attīstās, tas tā gluži nav. Jūs paskatieties uz Latvijas ceļiem, kas gadu no gada paliek tikai sliktāki un sliktāki! Jūs paskatieties uz enerģijas cenām, kuras iepriekšējās politikas dēļ paliek... gadu no gada tikai aug! Un galu galā paskatieties uz darbaspēku, kurš brauc projām no Latvijas un kura šeit nav! Kāda tad būs mūsu attīstība nākotnē? Tas, ko mēs darām, - mēs apēdam principā roku, ar kuru mēs varētu strādāt, un jebkuras šādas īstermiņa, teiksim tā, pensionāru balsu pirkšanas nogriež mums īstenībā ceļu uz to, ka nākotnē mēs varētu patiešām dubultot vai trīskāršot viņu pensijas. Es aicinu tomēr nākotnē vismaz apdomāties par to, uz kurieni mēs īstenībā ejam. Paldies.".
- 2013_07_09_as-seq36 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es pilnībā piekrītu Latkovska kunga pozīcijai, bet man īsti nav skaidrs, kāpēc viņš un arī ministre uzskatīja par nepieciešamu pieminēt „Saskaņas Centru” šajā gadījumā. Mēs runājam pirmām kārtām par sociālu problēmu, un, manā skatījumā, šeit notiek sociālu problēmu zināma ideoloģizācija un politizācija, kas ir absolūti nevietā. Protams, politiski represētās personas atradās smagākā situācijā nekā varbūt citi pensionāri. Viņiem bija daudz grūtāki likteņi, un, protams, viņi varbūt vairāk nekā citi pensionāri pelna valsts atbalstu. Un tā ir lietas būtība! Tas ir cits jautājums, vai visas personas, kas patiešām tika politiski represētas, var iegūt šo statusu. Un šeit gan „Saskaņas Centram” ir sava nostāja. Mēs uzskatām, ka ne, nebūt ne visi. Ir vesela virkne personu, kurām šobrīd likumdošana neļauj oficiāli iegūt politiski represētās personas statusu, bet, neapšaubāmi, politiski represētās personas ir daudz cietušas, un, vadoties pēc taisnīguma apsvērumiem, vadoties pēc humanitāriem apsvērumiem, protams, mēs to atbalstām. Un es arī ļoti gribētu aicināt kolēģus nepolitizēt šādus jautājumus. Mums jārūpējas par visiem Latvijas cilvēkiem, it īpaši par mazaizsargātām personām, kam ir visvairāk vajadzīgs valsts atbalsts, un, neapšaubāmi, politiski represētās personas ietilpst tieši šajā, vismazāk aizsargātajā, kategorijā. Netaisīsim politiku no humāniem jautājumiem! Aicinu atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies.".
- 2013_07_09_as-seq34 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Ministres kundze! Kolēģi deputāti! Ar šo priekšlikumu ir izveidojusies mazliet kurioza situācija, jo līdz šim mani ir brīdinājuši: „Kā?! Vai tiešām tu balsosi tāpat kā „Saskaņas Centrs”?” - taču tagad mani brīdina, ka pat „Saskaņas Centrs” to atbalsta. Un es domāju, ka šī kuriozā situācija veicinās arī vienotu... arī virzību uz vienotāku vēstures izpratni, jo jautājums, bez šaubām, ir saistīts ar mūsu vēsturi un ar okupācijas faktu, un ar no tā izrietošo genocīdu un deportācijām. Ja runa ir par kādu izņēmumu, par to, vai šeit ir kāds izņēmums, vai dažs saka: „„Izredzētos” te ir atraduši,” tad man ir jāatgādina, ka šo „izredzēto” saraksti tika sastādīti pārsvarā 1941., 1949.gadā un dažos citos gadījumos. Un man, tāpat kā daudziem no jums, ir ļoti labi zināma šo „izredzēto” dzīve, tipiski latviešu ģimeņu gadījumi, kur ģimenes galva beidz savu dzīvi pēc 10 gadiem Irkutskas cietumā, bet viņa sieva ar meitu... ar maziem bērniem tiek izsūtīta uz Sibīriju. Tāda bija šo „izredzēto” sarakstu sastādīšana, kur, godīgi jāatzīst, piedalījās gan okupācijas vara, gan arī notika zināma kolaborācija no pašu latviešu puses. Pēc izsūtījuma viņi atgriezās, viņi bija „izredzēto” sarakstos, līdz ar to tika kavēta viņu... tika liegta iespēja pilnvērtīgi iegūt, teiksim, tālāko izglītību, veidot profesionālo karjeru. Tāda bija šo „izredzēto” privilēģija! Arī mūsu brīvvalsts, protams, pilnībā nav varējusi šo „izredzētību” kompensēt, un tas acīmredzot nav arī iespējams. Bet mums veidojas tādas situācijas, kad šie lielie vēsturiskie notikumi tomēr ir jāliek par pamatu. Un tālab gan no pašreizējās politiskās situācijas... teikšu tā, pat no konjunktūras, bet pirmām kārtām no vēsturiskās situācijas es paužu savu nostāju - atbalstīt šo politiski represēto sākotnēji izteikto priekšlikumu. (VL-TB/LNNK frakcijas aplausi.)".
- 2013_07_09_as-seq32 spokenText "Labdien, godātie kolēģi, pēc ilgāka laika! Gribu uzsvērt, ka šis gads ir otrais gads pēc kārtas, kad apmēram tajā pašā laikā - ar gada nobīdi - mēs lemjam par ļoti būtiskiem grozījumiem pensijas regulējošos normatīvajos aktos. Un kā šie divu gadu lēmumi ir saistīti? Tieši tādēļ, ka pagājušogad tika pieņemts būtisks un arī smags, ļoti pretrunīgi vērtēts lēmums par pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu, mēs varam baudīt - jau gadu pēc tam! - šī lēmuma augļus. Proti, arī šis būtiskais lēmums ir bijis viens no tiem, kuri ir palīdzējuši stabilizēt sociālo budžetu. Un tieši tādēļ šodien mēs lemjam jeb jūs lemjat par to, ka pensiju indeksācija ir atsākama par gadu agrāk, nekā to paredzēja likums. Gribu teikt, ka ne es pati, ne arī valdība kopumā, ne arī premjers nekad nav sūtījuši sabiedrībai citu ziņu. Mēs vienmēr esam teikuši, ka pensiju indeksācijas agrāka atjaunošana būs iespējama pie noteiktiem nosacījumiem. Un tātad vēlreiz atkārtoju: šie nosacījumi ir izpildījušies, un pensiju indeksācija, lai gan ne visām pensijām, kas būtu taisnīgi, ir atsākama. Vēl gribu jūs informēt, ka diskusijas par to, līdz kuram apjomam pensijas ir indeksējamas, ir bijušas ļoti, ļoti konstruktīvas. Un šeit lielāko atzinību vēlos izteikt tieši pensionāru intereses pārstāvošajām organizācijām, jo vienas tradicionāli esošās organizācijas vietā, proti, Latvijas Pensionāru federācijas vietā... šis loks ir kļuvis plašāks ar ļoti konstruktīviem partneriem, un šie 200 lati, šis pensijas apmērs visām pensijām, ir tieši pašu senioru piedāvātais kompromiss. Jautājums ir par to, vai ir labi šajā ārkārtas indeksācijā taisīt izņēmumus, ko mēs iezīmējam pēc vienas noteiktas kategorijas, kam ir saistība ar atsauci uz vēsturi, un šo indeksāciju saistīt ar politiski definētu grupu, nevis ar grupu, kas ir izvēlēta pēc objektīviem rādītājiem, proti, pēc vajadzībām. Tas lai paliek jūsu ziņā, tas lai paliek priekšlikuma autoru ziņā. Bet tas, ko es gribu teikt, - ka taisnīga pieeja būtu tomēr likt par pamatu objektīvās prioritātes, proti, materiālo stāvokli. Vēlos pateikties arī Saeimai un īpaši Āboltiņas kundzei par to, ka Saeimas dotais solījums indeksācijas likumus skatīt ātrā tempā ir izpildīts, un vēl par to, ka šī indeksācija ir, manuprāt, ievērojama arī tādēļ, ka mums ir izdevies, neskatoties uz dažādiem viedokļiem, indeksāciju atsaistīt no vēlēšanām. Un tā ir laba zīme gan Saeimai, gan arī sabiedrībai kopumā. Paldies.".
- 2013_07_09_as-seq31 spokenText "Uzsākam debates. Vārds labklājības ministrei Ilzei Viņķelei.".
- 2013_07_09_as-seq30 spokenText "8.priekšlikums ir izstrādāts Sociālo un darba lietu komisijā. Sociālo un darba lietu komisiju uzrunāja Latvijas Politiski represēto apvienība, un tāpēc komisijas izteiktā redakcija attiecībā uz pensiju indeksāciju skan šādi: „Politiski represētajām personām valsts pensijas tiek pārskatītas neatkarīgi no to apmēra.” Informēju, kolēģi, ka komisijas sēdē diskusijas bija visai nopietnas, mēs balsojām un pārbalsojām atbilstoši Saeimas kārtības rullim, līdz beigās ar Latvijas Politiski represēto apvienības... ar Labklājības ministrijas atbildīgo amatpersonu palīdzību noskaidrojām, ka 2013.gadā, ieviešot šo normu, nepieciešamā summa būs 200 tūkstoši latu, bet nākošajā gadā - 600 tūkstoši latu. Komisija šo priekšlikumu, divas reizes pārbalsojot, atbalstīja.".
- 2013_07_09_as-seq28 spokenText "7. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq26 spokenText "6. - Ministru kabineta priekšlikums par invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtību, labojot 24.panta piekto daļu. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq25 spokenText "Deputāti piekrīt 4. un 5.priekšlikumam.".
- 2013_07_09_as-seq24 spokenText "Arī 4.priekšlikuma iesniedzējs ir Ministru kabinets. Komisijas sēdē tas ir daļēji atbalstīts komisijas redakcijā, kas izteikta 5.priekšlikumā. Un šī redakcija atbildīgās komisijas sēdē ir atbalstīta.".
- 2013_07_09_as-seq22 spokenText "3. - Ministru kabineta priekšlikums. Saistīts tieši ar to pašu. Komisijas sēdē atbalstīts.".
- 2013_07_09_as-seq20 spokenText "2. - Ministru kabineta priekšlikums. Ministru kabineta iesniegtais likumprojekts ir saistīts ar to, ka Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā par invaliditātes pensiju saņēmējiem. Tas tika izskatīts janvāra mēnesī, tāpēc komisija nolēma to pievienot. Lūdzam atbalstīt 2.priekšlikumu.".
- 2013_07_09_as-seq18 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, Prezidija locekļi, cienījamās deputātes un godātie deputāti! Izskatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””... tajā ir iekļauts likumprojekts Nr.717/Lp11. 1. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ņemot vērā to, ka komisija nolēma pievienot otrajam, galīgajam, lasījumam Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, ir nepieciešams mainīt likumprojekta nosaukumu - tātad vārda „Grozījums” vietā lietot vārdu „Grozījumi”. Komisija atbalsta.".
- 2013_07_09_as-seq17 spokenText "Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par valsts pensijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāte Aija Barča.".
- 2013_07_09_as-seq16 spokenText "Paldies, kolēģi! Veiksmīgas medības! (Zālē smiekli.)".
- 2013_07_09_as-seq15 spokenText "Deputātiem iebildumu nav. Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 77, pret un atturas - nav. Likums pieņemts.".
- 2013_07_09_as-seq14 spokenText "Godātā priekšsēdētājas kundze, godātie kolēģi! Man būtu lūgums, ja mēs varētu... tā kā priekšlikumu, es ceru, uz otro lasījumu nebūs (Zālē smiekli. Dep. J.Urbanovičs: „Tik nopietns jautājums!”), jo šie ir tīri tehniski labojumi, mēs varētu izskatīt šo likumprojektu arī otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_07_09_as-seq13 spokenText "...un otrā lasījuma izskatīšanas laiku.".
- 2013_07_09_as-seq11 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam...".
- 2013_07_09_as-seq10 spokenText "Paldies. Tā kā neviena cita priekšlikuma nav, tad lūdzu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_07_09_as-seq9 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Medību likumā” atzīšanu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 73, pret - nav, atturas - 1. Tātad likumprojekts atzīts par steidzamu.".
- 2013_07_09_as-seq8 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Nu, vispirms jāatzīst, ka, izskatot šo likumu, mēs svītrojām... nobalsojām par to, ka ar lokiem nemedīsim; tas viss būtu ļoti labi, un tiktāl viss būtu kārtībā, bet piecos punktos esam atstājuši, ka medību tiesību iegūšana, medību vadītāja tiesību iegūšana... ir palikuši iekšā šie vārdi „medības ar loku”, un tāpēc mēs lūdzam izskatīt šo likumprojektu šodien un piešķirt šim likumprojektam steidzamību.".
- 2013_07_09_as-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu, parakstiet svinīgo solījumu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Oļega Hļebņikova 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad jums pilnvaras ir apstiprinātas. Lūdzu, ieņemiet vietu Sēžu zālē! Nākamā darba kārtības sadaļa - „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas vides aizsardzības fonda likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Publisko personu kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu nodošana komisijām un izskatīšana”. Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izstrādāto likumprojektu „Grozījumi Medību likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Savukārt komisija lūdz šo likumprojektu izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas nodošanas... izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad skatām likumprojektu pirmajā lasījumā. Līdz ar to nākamais darba kārtības jautājums mums ir joprojām šis pats - likumprojekts „Grozījumi Medību likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Dūklavs.".
- 2013_07_09_as-seq6 spokenText "Es, Oļegs Hļebņikovs, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā svinīgi solu būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas. Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.".
- 2013_07_09_as-seq5 spokenText "Paldies. Aicinu Oļegu Hļebņikovu nodot Saeimas deputāta svinīgo solījumu.".
- 2013_07_09_as-seq4 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ir saņēmusi 11.Saeimas deputāta Dmitrija Rodionova iesniegumu par viņa 11.Saeimas deputāta mandāta nolikšanu saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 4.pantu. Nākamais deputāta kandidāts no Politisko partiju apvienības „Saskaņas Centrs” Latgales vēlēšanu apgabala saraksta ir Oļegs Hļebņikovs. Komisija lūdz atbalstīt Saeimas lēmuma projektu „Par Oļega Hļebņikova 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”.".
- 2013_07_09_as-seq3 spokenText "Paldies. Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts. Pieci deputāti - Demiters, Kalniņa-Lukaševica, Zatlers, Ražuks un Liepiņš - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts. Pirmais šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums ir lēmuma projekts „Par Oļega Hļebņikova 11.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu”. Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas vārdā - deputāts Vitālijs Orlovs.".
- 2013_07_09_as-seq2 spokenText "Labrīt, kolēģi! Īsi vēlējos jūs informēt par iemeslu, kādēļ mēs lūdzam šobrīd izslēgt šo likumprojektu no Saeimas sēdes darba kārtības. Kā jūs redzat, jautājums ir par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu ar mērķi realizēt Ventspils lidostas attīstības projektu. Šis jautājums tika ļoti rūpīgi izsvērts, un, tā kā iepriekš, vairākkārt mēģinot rast vienošanos ar zemes gabala īpašnieci Inesi Poles kundzi, šāda vienošanās netika panākta, tad likumprojekts tika virzīts Saeimā Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 5.panta kārtībā. Savukārt šobrīd ir saņemta ticama informācija, ka šāda vienošanās starp nekustamā īpašuma īpašnieci Poles kundzi un Ventspils lidostu vakardien ir panākta - ir parakstīta vienošanās, ka līdz nākamā gada 1.februārim notiks šī nekustamā īpašuma maiņa pret citu zemes gabalu, kuru piedāvā pašvaldība, un tas notiks uz abpusēji izdevīgiem nosacījumiem. Tāpēc šobrīd ir lūgums izslēgt šo likumprojektu no darba kārtības un atgriezties pie šī jautājuma nepieciešamības gadījumā. Paldies.".
- 2013_07_09_as-seq1 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 12.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 9.jūlija ārkārtas sesiju. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka ir saņemti divi priekšlikumi par izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Tātad pieci deputāti - Reizniece-Ozola, Čepāne, Augulis, Grigule un Brigmanis - lūdz izdarīt izmaiņas 9.jūlija ārkārtas sesijas sēdes darba kārtībā un izslēgt no tās likumprojektu „Par nekustamā īpašuma „Smiltsērkšķi” Vārves pagastā, Ventspils novadā, atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauka infrastruktūras attīstības projekta īstenošanai”. „Par” pieteikusies runāt deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
- 2013_06_20-seq1036 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 20.jūnija sēdi pasludinu par slēgtu. Vēlu jums vēlreiz priecīgus Vasaras saulgriežus, smelties to spēku, ko dod saule, jo mums ir jātiekas jau 9.jūlijā, lai lemtu par pensiju indeksāciju. Paldies. ".
- 2013_06_20-seq1035 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Ingmārs Čaklais... nav, Raivis Dzintars... nav, Andrejs Judins... nav, Rasma Kārkliņa... ir, Ingmārs Līdaka... nav, Ņikita Ņikiforovs... nav, Kārlis Seržants... nav, Ivars Zariņš... nav, Igors Zujevs... nav. Paldies. Tas arī viss.".
- 2013_06_20-seq1034 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 1, atturas - 30. Lēmums pieņemts. Paldies. Līdz ar to visi mūsu pavasara sesijas pēdējās sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti. Vēl es vēlos jūs informēt, ka šodien pulksten 17.00 bija paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu Tutina, Artūra Rubika, Sakovska, Raimonda Rubika un Urbanoviča jautājumiem zemkopības ministrei Straujumai, tātad bija veseli trīs jautājumi par pārtikas kvalitāti. Ir saņemtas rakstveida atbildes. Šīs atbildes apmierina iesniedzējus, un tātad jautājumu un atbilžu sēde nenotiks. Bet ir saņemts arī jauns deputātu Auguļa, Klauža, Bērziņa, Dūklava un Grigules jautājums finanšu ministram Vilkam „Par Savienības Muitas kodeksa projekta virzību ES institūcijās”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2013_06_20-seq1033 spokenText "Cik man zināms, tad šī atbalsta forma, šis pagarinājums, ir saskaņots ar Eiropas Komisiju, tā ka šeit nevajadzētu būt problēmām vai konkurences kropļojumiem. Lūdzu atbalstīt!".
- 2013_06_20-seq1031 spokenText "Augsti godājamie kolēģi! Es tagad paudīšu „Saskaņas Centra” pozīciju šajā jautājumā. 2009.gada 22.martā tika noslēgts aizdevuma līgums, saskaņā ar kuru tika izsniegts valsts aizdevums Privatizācijas aģentūrai ar atmaksas termiņu septiņi gadi akciju sabiedrības „Parex banka” kapitāla pietiekamības nodrošināšanai. 105 miljoni tika ieguldīti akciju sabiedrības „Parex banka” pamatkapitālā, bet 45 miljoni ir ieguldīti bankā „Citadele”. Protams, subordinētā kapitāla struktūra bankai ir ļoti nozīmīgs finanšu stabilitātes elements. Bez pilnas informācijas par bankas risku, darījumu struktūru un kapitāla stāvokli, kā arī plānoto peļņu, tās ierobežojumiem nav iespējams pieņemt kompetentu lēmumu rīcībai ar bankas subordinēto kapitālu... ierosinājumu. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi paredz subordinētajam kapitālam atsevišķu un īpašu regulējumu. Subordinēto kapitālu nevar atmaksāt pirms termiņa, bet subordinēto kapitālu var amortizēt, atmaksāt, dzēst noteiktā kārtībā. Subordinētajā kapitālā nevarēs iekļaut tādu aizdevumu, kurš nebūs ilgtermiņa. Tātad banka ilgu laiku atpakaļ, vismaz piecus gadus iepriekš, zināja, ka esošais subordinētais kapitāls būs jādzēš tagad, un tātad uz šo brīdi bankas valdei bija jānoorganizē bankas bizness un kapitāla struktūra tā, lai subordinētā kapitāla atmaksa neradītu kapitāla nepietiekamības situāciju, citiem vārdiem sakot, bankai bija jāsāk pelnīt. Tātad, kad subordinētais kapitāls tika dots pirmo reizi, tad abas puses - gan aizdevējs, gan arī aizņēmējs - atzina atmaksas termiņu par pietiekamu, respektīvi, ka naudas līdzekļi vairs nebūs nepieciešami. Līdz ar to šajā situācijā mums rodas jautājums: kas tad ir tie jaunie apstākļi, kas „veiksmes stāsta” ietvaros banku noveda tik tālu, ka ir nepieciešams palielināt termiņus, kuros tiek sniegta valsts palīdzība? Subordinētā aizdevuma atmaksas termiņš ir 2014.gada 22.maijs, un tas kopumā sastāda 150 miljonus latu, kurus gan 2016.gada budžeta ietvaros, gan 2017.gada budžeta ietvaros varētu pārdalīt. Uz doto brīdi, neskatoties uz to, ka bankas „Citadele” iesniegtajos dokumentos Finanšu ministrija lūdz pagarināt termiņu tikai par gadu, tagad tiek lūgts Saeimai pieņemt lēmumu par pagarinājumu līdz 2018.gada 20.decembrim. Ar šādu subordinēto kapitālu valsts, mūsu skatījumā, kropļo konkurenci, jo citām bankām valsts šādu biznesa videi nepamatotu aizdevumu - subordinēto kapitālu - nesniedz. No bankas viedokļa, tā ir salīdzinoši normāla situācija. Bankai ir subordinētais kapitāls, un gadījumā, ja tas samazināsies, bankai var iestāties kapitāla nepietiekamība. Balsot „par” šajā situācijā nozīmē faktiski atbalstīt to, par ko Saeimai vispār nav informācijas, - par to, kas notiek attiecīgajā bankā. Savukārt, balsojot „pret”, tiek radīti apstākļi, kas šo banku iznīcinās. Sakarā ar nupat minēto „Saskaņas Centrs” atturēsies balsojumā par šāda lēmuma pieņemšanu. Paldies.".
- 2013_06_20-seq1029 spokenText "Kolēģi! Ministru kabinets savā 11.jūnija sēdē nolēma ļaut Finanšu ministrijai pagarināt aizdevuma līgumu ar Privatizācijas aģentūru. Saskaņā ar likuma „Par budžetu un finanšu vadību” 36.pantu šādam lēmumam nepieciešams Saeimas akcepts. Lēmuma projekts paredz ļaut pagarināt Valsts kases aizdevumu Privatizācijas aģentūrai uz diviem gadiem - tātad līdz 2018.gada 20.decembrim - ieguldījumam bankas „Citadele” subordinētajā kapitālā. Pagarinājums nepieciešams, lai nodrošinātu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteiktos kapitāla pietiekamības rādītājus. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis jautājums tika izskatīts, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šo lēmuma projektu.".
- 2013_06_20-seq1028 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu valsts aizdevuma nosacījumu maiņai valsts akciju sabiedrībai „Privatizācijas aģentūra””. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2013_06_20-seq1027 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz atbalstīt sagatavoto lēmuma projektu „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Lūdzam no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas „Valsts parāda vadība” summu 13 miljonu latu apmērā tātad atvēlēt neparedzētiem gadījumiem: 6 miljonus, lai nodrošinātu līdzekļu piešķiršanu neparedzētiem gadījumiem (plūdu seku likvidēšanai), un 7 miljonus - Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām. Komisija izskatīja šo lēmuma projektu un lūdz atbalstīt to.".
- 2013_06_20-seq1026 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 11.jūlijs. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Lēmumu projektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Saeimas piekrišanu likumā „Par valsts budžetu 2013.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
- 2013_06_20-seq1025 spokenText "Šā gada 11.jūlijs.".
- 2013_06_20-seq1024 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams? (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nevajag! Viss skaidrs!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Kredītbiroju likums” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2013_06_20-seq1023 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Viena no valsts galvenajām funkcijām ekonomikā ir veidot labu uzņēmējdarbības vidi, un, neapšaubāmi, viena no šādas vides galvenajām sastāvdaļām... pareizāk sakot, viena no sastāvdaļām ir tieši, teiksim tā, saimniecisko subjektu, kā arī iedzīvotāju maksājumu kārtošanas kultūra. Diemžēl jāatzīst: lai arī latviešiem ir tāds sens un labs teiciens, ka parāds nav brālis, taču mūsu valsts iedzīvotāji tomēr nelabprāt... bieži vien kavē maksājumus, citreiz pat vispār nenorēķinās. Tāpat mēdz būt situācijas, ka cilvēkiem nav tādu primāro zināšanu, kā apieties ar aizņemtajiem resursiem. Nu, mums tikai divdesmit gadu pieredze ir šajā jautājumā, un līdz ar to cilvēki mēdz aizņemties vairākās vietās šos līdzekļus, un par to liecina arī nesen, tā teikt, uzvirmojusī ažiotāža ap ātrajiem kredītiem. Tātad cilvēki paņem par daudz kredītu un pēc tam nezina, kā ar to tikt galā. Kāpēc tas ir iespējams? Atbilde ir ļoti vienkārša. Kā jau arī Cvetkovas kundze pieminēja, mūsu valstī ir ļoti daudzas un dažādas šīs datubāzes, dažādi resursi, bet, tā teikt, īsti viens par otru nezina. Un šeit absolūti nav pretrunas. Kredītbirojs ir plānots kā centrs, kur saplūdīs informācija no dažādiem informācijas avotiem - gan no šī kredītu reģistra, gan no VID datubāzēm un tā tālāk. Ko tas dos kreditoriem? Tas dos to, ka tad, ja aiziesiet, piemēram, pie ātrā kreditora, viņš varēs ieskatīties šajā kredītbiroju datubāzē un redzēt, ka, piemēram, jūs ne pārāk... nelabprāt norēķināties par saviem telefona rēķiniem vai kādiem citiem rēķiniem, un viņš sapratīs, ka jums maksājumu kultūra ir diezgan sveša, un viņš tad jau varēs lemt, piešķirt jums kredītu vai nepiešķirt. Ko tas dos cilvēkiem, kuri ņem kredītus? Nu, šobrīd ir situācija, ka par tiem cilvēkiem, tiem iedzīvotājiem, kuri norēķinās vēlāk, maksā cilvēki, kas godprātīgi maksā. Proti, ir lielāki kredīta procenti visiem. Taču, ja pieņemsim šo likumprojektu, varēs diferencēt, proti, tiem, kas maksā kārtīgi, iedot mazāku procentu likmi. Tātad viņi varēs maksāt mazāk par kredītresursiem. Tiem, kas kavē, varēs vai nu nedot vispār, vai iedot ar lielāku procentu likmi. Un vēl papildus piebildīšu, ka pasaules pieredze rāda, ka valstīs, kurās ir ieviests kredītbirojs, ar laiku tiešām uzlabojas maksājumu kultūra un šis kredītbirojs tātad sniedz tiešām pozitīvu efektu. Lūdzu, atbalstiet šo likumprojektu! Paldies.".
- 2013_06_20-seq1022 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Jā! Bet ļoti īsi!”)".
- 2013_06_20-seq1021 spokenText "Jā, kolēģi! Pirmām kārtām varu teikt, ka šo likumprojektu izstrādāja Ekonomikas ministrija un virza Ministru kabinets. Tas būtu viens. Bet attiecībā uz šī likumprojekta saturu, tā ekonomisko un tautsaimniecisko jēgu, redziet, ir tā, ka ekonomiskās krīzes rezultātā ir ievērojami samazinājusies kredītresursu pieejamība, kas ir būtisks šķērslis gan privāto uzņēmumu, gan mājsaimniecību attīstībai. Saglabājoties šim augstajam uzņēmējdarbības riskam, ko rada pieaugušais kavēto maksājumu apjoms un uzņēmēju ierobežotās iespējas objektīvi novērtēt patērētāju kredītspēju un darījumu risku, kā tas bija redzams arī šīsdienas debatēs attiecībā uz Civillikuma grozījumiem un 10 procentu līgumsodu, teiksim tā, duālo dabu, tas ir tieši saistīts ar apstākli, ka uzņēmēji neredz darījuma partneru patieso finanšu stāvokli un mēģina iecenot šos visus riskus iekšā šajos līgumsodos un visādās citādās, teiksim, līgumiskajās attiecībās. Tā rezultātā nav redzama patiesā aina. Lai paplašinātu informācijas apmaiņā iesaistīto uzņēmēju loku un dotu iespēju visiem komersantiem novērtēt savu potenciālo klientu kredītspēju, lielākajā daļā Eiropas Savienības valstu datu apmaiņu nodrošina kredītbiroji, kuru darbība tiek attiecīgi regulēta un uzraudzīta no valsts puses. Kredītbiroju darbības mērķis ir apkopot ziņas, kas veido personas tā saukto kredītvēsturi, un tas ļauj patērētājiem pierādīt savu kredītspēju, piesakoties pakalpojumam un slēdzot jaunu līgumu. Tā rezultātā viņš īstenībā iegūst lētākas cenas, un šīs personas kredītatskaites parasti satur ziņas gan par kavētajiem maksājumiem, ja tādi ir, gan arī par aktīvajām saistībām, kuras tiek vai netiek sekmīgi kārtotas. Un, papildinot šo informāciju ar izziņu par patērētāja ienākumiem, veidojas objektīva informācija par šā patērētāja kredītspēju. Par bažām, kas izskanēja komisijas sēdē attiecībā uz to, ka viņu kāds uzraudzīs. Varu pateikt, ka kredītbiroja darbības uzraudzību veiks Datu valsts inspekcija, nodrošinot kontroli pār personas datu apstrādes likumību. Komisijā tika apspriests arī jautājums par datubāzēm, ko veido ārpustiesas parāda piedziņas uzņēmumi. Šādas datubāzes rodas parāda piedziņas procesā, un, ņemot vērā šādas informācijas negatīvo raksturu, tā nekādā ziņā nevar tikt uzskatīta par objektīvu patērētāja kredītspējas rādītāju. Pieņemot šo likumu, būs nepieciešams izvērtēt, vai šādu datubāžu veidošana būtu iekļaujama kredītbiroja darbības regulējumā vai arī to veidošana un darbība būtu atstājama, uzskatot to par daļu no ārpustiesas parāda piedziņas procesa regulējuma. Kredītbiroji ir un būs tautsaimniecības infrastruktūras elements. To lietderību un nepieciešamību pēckrīzes ekonomikas ciklā ir akcentējusi arī Pasaules Banka savā Latvijas finanšu sektora novērtējuma programmā, kas tika veikts 2012.gadā. Un, noslēdzot savu uzrunu, es gribu teikt, ka kredītbiroja darbība samazina uzņēmējdarbības risku un dod papildu stimulu samērīgai Latvijas ekonomikas attīstībai. Es lūdzu to atbalstīt, lai mēs varētu arī tautsaimniecību attīstīt reāli, nevis tikai nejaušā ceļā... varbūt paveiksies. Paldies.".
- 2013_06_20-seq1020 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Un šis, kolēģi, ir pēdējais likumprojekts. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Pēdējais?!”) Vēl ir divi lēmuma projekti un viens likumprojekts. Lūdzu, ievērojiet klusumu šīsdienas sēdē! Lūdzu, turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Ozoliņam.".
- 2013_06_20-seq1019 spokenText "Augsti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu. (No zāles: „Labi! Skaidrs!”) Likumprojekta iniciatore, kā izriet no anotācijas, ir Latvijas Komercbanku asociācija. Anotācijā ir norādīts, ka Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra sēdē tika izskatīts informatīvais ziņojums par Latvijas Komercbanku asociācijas iniciatīvu - kredītbiroju izveidi; Ministru kabineta pārstāvji tika informēti par aicinājumu uzsākt kvalitatīvas diskusijas par tiesiskā regulējuma pilnveidošanas nepieciešamību kredītinformācijas apmaiņai Latvijā. Taču 2011.gada 25.novembrī Saeimā tika iesniegts un 2012.gada 22.novembrī tika izsludināts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kurā tika paredzētas tiesības parādu piedzinējiem uzturēt parādnieku reģistrus par nehipotekārajām saistībām - tā saukto parādvēstures datubāzi. Papildus tam Latvijā darbojas kredītu reģistrs, kuru uztur Latvijas Banka un kurā ir iekļaujami parādnieki ar hipotekārajiem parādiem. Turklāt Valsts ieņēmumu dienests uztur parādnieku reģistru, kurā iekļaujami nodokļu parādnieki - fiziskās personas. Savukārt ar šo likumprojektu tiek piedāvāts izveidot vēl vienu parādu reģistru. Saeimas Juridiskais birojs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas šā gada 18.jūnija sēdē ir norādījis uz to, ka likums ir nepareizi strukturēts, jo nav skaidrs, kā novērst funkciju dublēšanos ar jau esošajiem reģistriem. Un tagad es vēlos uzsvērt... norādīt uz būtiskām likumprojekta nepilnībām. Pirmkārt. Izskatāmais likums paredzēs, kādām noteiktām akciju sabiedrībām, saņemot beztermiņa licenci, uzturēt vēl vienu parādnieku reģistru. Kāpēc akciju sabiedrībām, kāpēc licence ir beztermiņa - tas nav saprotams un arī anotācijā nav norādīts. Otrkārt. Likumprojekta 9.pantā ir noteikts, ka kredītbirojs uz rakstveida līguma pamata var uzticēt citai personai veikt darbības, kas nepieciešamas kredītbiroja darbību izpildes nodrošināšanai. Tomēr no anotācijas nav skaidrs... nav skaidrs formulējums par šādu deleģējumu, un nav izvērtēti šāda deleģējuma riski. Treškārt. Pēc likumprojektā teiktā, ziņas jeb informāciju par apmaksātajiem parādiem kredītbirojs uzglabā piecus gadus. Taču atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likumam informācija parādvēstures datubāzē glabājama trīs gadus no parāda samaksas dienas vai saistību izpildes dzēšanas dienas. Likumprojektā iekļautais piecu gadu termiņš būtiski aizskar patērētāju tiesības un liedz viņiem iespēju būt ieskaitītiem potenciālo kredītņēmēju lokā, jo pat tad, ja parādnieks pilnībā norēķināsies ar kreditoriem, dati par parādnieku tiks saglabāti datubāzē piecus gadus. Tas negatīvi ietekmēs patērētāju tiesības, piemēram, tiesības iepirkties līzingā, saņemt aizdevumus (pat maza apmēra aizdevumus!) un tamlīdzīgi. Un kopumā likumprojekts paredz ierobežot fizisko personu iespējas paņemt patēriņa kredītus, ja viņām maksājumi ir bijuši kavēti vairāk par 60 dienām. Svarīgi, ka likumprojekta izstrādē vispār nepiedalījās Latvijas Kredītņēmēju apvienība. Juridiskajā komisijā, kura kā līdzatbildīgā komisija izskatīja šo likumprojektu un kurā, es gribu atgādināt, darbojas juristi profesionāļi, šis likumprojekts pēc būtības netika atbalstīts. Kolēģi! Es uzskatu, ka ar šādām iniciatīvām mēs turpinām licencēti vajāt cilvēkus. Es aicinu nepakļauties kārtējai komercbanku lobēšanai un neatbalstīt šo likumprojektu. Paldies.".
- 2013_06_20-seq1017 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir izskatījusi likumprojektu „Kredītbiroju likums” savā sēdē un atbalstījusi to, un virza izskatīšanai Saeimas sēdē. Komisijas vārdā lūdzu jūs atbalstīt šā likumprojekta virzību.".
- 2013_06_20-seq1016 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Tātad komisija priekšlikumu nav atbalstījusi. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 18, pret - 56, atturas - 4. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav atbalstīts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Kredītbiroju likums”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2013_06_20-seq1015 spokenText "Godātie kolēģi! Kā jau mans kolēģis Viktors minēja, daudz lētāks, vienkāršāks un progresīvāks risinājums šī likumprojekta labajai domai būtu elektroniskās vēlēšanas, kas veicinātu vēlētāju aktivitāti gan ārzemēs, gan Latvijā. Tāpēc šodien diemžēl nevarēšu atbalstīt šo likumprojektu, bet aicināšu visus kolēģus turpmāk, kad Saeimā nonāks iniciatīva par elektroniskajām vēlēšanām, uz to skatīties ļoti progresīvi un turpmāk atbalstīt. Paldies.".
- 2013_06_20-seq1013 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājot un skatoties šo likumprojektu, viena lieta gan ir svarīga - tie ir ārzemēs dzīvojošie latvieši, kas piedalās vēlēšanās, bet pēc būtības viņu nodotās balsis automātiski aiziet Rīgai. Ieviešot šo vēlētāju reģistru, šis jautājums tiek atrisināts. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc mēs iestājamies par šo likumprojektu, jo tādējādi šī lieta tiek ļoti aktualizēta. Mums ir jārada kaut kāds mehānisms, kādā veidā ārzemēs dzīvojošie var nobalsot par to reģionu, no kurienes viņi ir nākuši, - no Latgales, no Zemgales, no Vidzemes... Nav īsti pareizi, ka šī balss automātiski nonāk Rīgai. Tad, kad šī norma tika radīta, situācija nebija tāda, kāda tā ir šodien. Šodien Anglijā vien ir 100 tūkstoši latviešu, un tā jau nu gluži nebūs, ka visi 100 tūkstoši būs tikai no Rīgas aizbraukuši. Liela daļa tomēr ir izbraukusi no reģioniem. Šāda iespēja jārada! Šis likumprojekts paredz tādu iespēju! Tā ka, ja ne šinī likumprojektā, bet risinājums Saeimai tomēr būtu jāatrod. Paldies.".
- 2013_06_20-seq1011 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Viens arguments, kas parasti tiek lietots par labu tam, lai ieviestu vēlētāju reģistru, attiecinātu to arī uz Saeimas vēlēšanām, ir tas, ka lielākajā daļā pasaules demokrātisko valstu šāds vēlētāju reģistrs pastāv. Jā, tas tā patiešām ir, un tas ir redzams daudzos Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ziņojumos par vēlēšanām dažādās Eiropas - un ne tikai Eiropas! - valstīs; tur parasti ir komentāri par vēlētāju reģistra esamību konkrētā vēlēšanu sistēmā. Es, gatavodamās šīm debatēm, pārskatīju EDSO ziņojumus arī par Latviju, par iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un redzēju, ka ļoti interesantā veidā Eiropas Drošības un sadarbības organizācija, novērojot vēlēšanas Latvijā, komentē to, ka vēlētāju reģistra neesamība Latvijā ir mūsu nacionālā īpatnība, bet vienmēr piebilst: kamēr tas nav radījis nekādus būtiskus traucējumus vēlēšanu norisē un vēlētāji uzticas vēlēšanu administrācijai un kopējai vēlēšanu sistēmai, to nav nepieciešams labot. Tātad mums vajadzētu sekot parastajam teicienam: „Ja kaut kas nav salūzis, to nav nepieciešams par katru cenu labot.” Cienījamie kolēģi! Rasma Kārkliņa jau minēja, ka mums tā ir realitāte. Ir ļoti daudzi tautieši, kuri dzīvo ārzemēs. Mēs šobrīd esam pieņēmuši būtiskus grozījumus Pilsonības likumā, kas nozīmē, ka mums dubultpilsonība, respektīvi, Latvijas Republikas pilsonība, varēs iestāties vēl plašākam cilvēku lokam. Jau šobrīd saskaņā ar CVK ziņām mūsu vēlētāju reģistrā ir 116 tūkstoši cilvēku, kuri Latvijā reāli neatrodas, bet dzīvo ārzemēs. Nesen mēs, deputāti, bijām vizītē Lielbritānijā, un, runājot ar Lielbritānijas vēstniecības darbiniekiem... ar Latvijas vēstniecības darbiniekiem Lielbritānijā, mēs uzzinājām, ka Lielbritānijā dzīvojošo latviešu skaits, Latvijas Republikas pilsoņu skaits, ir 100 tūkstoši. Taču šobrīd situācija ir tāda, ka tikai apmēram 40 tūkstoši cilvēku, kas atrodas ārpus Latvijas, ir reģistrējuši savu dzīvesvietu ārpus Latvijas. Ja mēs ieviesīsim vēlētāju reģistru tikai šiem 40 tūkstošiem, tad būs iespējas nobalsot tikai tiem cilvēkiem, kuri tur piereģistrēsies. Līdz šim mēs esam bijuši tādā situācijā, ka Latvijas Republikas pilsoņa pase ir universāli devusi iespēju cilvēkam ierasties ikvienā iecirknī un nobalsot. Kolēģi, es gribētu salīdzināt šo situāciju šobrīd ar tādu kā zobu pastas efektu. Šī zobu pasta no tūbiņas ir izspiesta. Cilvēkiem ir bijusi privilēģija ar pasi ierasties jebkurā iecirknī un balsot. Lai arī kā mēs vēlētos to zobu pastu dabūt atpakaļ tūbiņā, mēs to nevaram tur iespiest. Lai arī kā mēs vēlētos audzināt savus pilsoņus un teikt, ka jums ir jābalso konkrētā vēlēšanu iecirknī, diemžēl mums nav gūta pārliecība, ka šāda vēlētāju reģistra ieviešana neatstās negatīvu efektu uz līdzdalību. Tāpēc, cienījamie kolēģi, strādāsim pie risinājumiem jau esošajā sistēmā, un es aicinu neatbalstīt šo likumprojektu tieši tāpat, kā to izdarīja komisija. Paldies.".
- 2013_06_20-seq1009 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kā jau Liepiņa kungs minēja, komisija šo likumprojektu nav atbalstījusi, un es ceru, ka arī citi kolēģi minēs vēl savus argumentus. Galvenais arguments ir tāds, ka tas, kas pašlaik ir mūsu priekšā, paredz lietot vēlētāju reģistru, kas pamatos katru vēlētāju piesien pie noteikta vēlēšanu iecirkņa, tāpat kā tas pašlaik ir pašvaldību vēlēšanu gadījumā. Kā mēs nupat redzējām, rezultāts ir tāds, ka ievērojams skaits vēlētāju nenobalsoja, līdzdalība bija ļoti zema, jo vēlētāji ir piesaistīti vienam noteiktam iecirknim, kurš viņiem vēlēšanu dienā reāli nav pieejams. Daudziem! Savukārt nepiemērot konkrēta iecirkņa noteikšanu galvenais arguments ir tāds, ka katram vēlētājam nozīmēto iecirkni vēlēšanu organizatori norāda, balstoties uz viņa deklarēto dzīvesvietu, taču realitāte ir tāda, ka liels skaits vēlētāju, vismaz desmit procenti ja ne vairāk, reāli nedzīvo savā deklarētajā dzīvesvietā. Un ir daudzi iemesli, kāpēc viņi nevēlas pārreģistrēties; piemēram, viņi vēlas, lai viņu ienākuma nodoklis aiziet uz pašvaldību, ar kuru viņus saista ģimenes vai kādas citas saites. Situācija ir īpaši sarežģīta to mūsu pilsoņu gadījumā, kuri vēlēšanu laikā atrodas ārzemēs. Pēdējās Saeimas vēlēšanās... vēlēšanu laikā 2011.gadā ārzemēs bija 52 tūkstoši reģistrētu vēlētāju. Taču mēs visi zinām aplēses, ka reāli ārzemēs uzturas vismaz 200 tūkstoši Latvijas pilsoņu. Vārdu sakot, daudz vēlētāju dzīvo ārzemēs, bet turpina būt reģistrēti kā Latvijas iedzīvotāji. Tam var būt daudz iemeslu: piemēram, ārzemēs strādā tikai viens ģimenes pārstāvis, bet pārējā ģimene turpina dzīvot kādā pašvaldībā, piemēram, Latgalē vai kur citur; tāpat ir gadījumi, ka cilvēki braukā šurpu turpu starp Latviju un ārzemēm un tāpēc uztur savu deklarēto dzīvesvietu Latvijā. Līdz šim Saeimas vēlēšanu likums un - es ļoti gribu uzsvērt! - arī referendumu likums paredzēja, ka vieta, kur kāds pilsonis ir reģistrēts, nespēlē nekādu lomu. Vēlētāji, kuri vēlēšanu dienā atradās ārzemēs, varēja brīvi nobalsot jebkurā vēlēšanu iecirknī ārzemēs, uzrādot savu pasi. Atcerēsimies arī valodas referendumu, kas notika iepriekšējā gada februārī! Mēs redzējām, ka Londonā un citās vietās tūkstošiem cilvēku stāvēja rindās, lai nobalsotu. Ja viņi būs piesaistīti pie noteikta iecirkņa, tas nebūs iespējams. Likumā, kas mums ir priekšā, un ar to saistītajā Vēlētāju reģistra likumā, kas... arī ir noteikts... referendumā balsošana... Kā es jau minēju, ir paredzēts, ka turpmāk ārzemēs varēs... arī tur balsošanas iespējas būs balstītas uz to, kur vēlētājam ir deklarēta dzīvesvieta. Ja tāpat kā tiem vēlētājiem, kuri dzīvo Latvijā, arī ārzemēs dzīvojošajiem tiks norādīts, kurā vēlēšanu iecirknī viņiem būs jāiet balsot, tad notiks tāpat, kā tas notiek ar daudziem vēlētājiem Latvijā: ja šis iecirknis nebūs tas, kura tuvumā viņi reāli dzīvo, daudzi nepiedalīsies vēlēšanās vai atsevišķos gadījumos veiks sarežģītas birokrātiskas procedūras, lai pārreģistrētu savu iecirkni. Visas sarežģītās un dārgās administratīvās procedūras, kas šeit ir paredzētas, ir saistītas ar to, kas ir ierakstīts pašreiz komisijas noraidītā likumprojekta 3.pantā: personai ir tiesības vēlēt vēlēšanu apgabalā, kurā tā ir reģistrēta. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka tas reāli nozīmē, ka vēlētājiem ir tiesības balsot tikai noteiktā vēlēšanu iecirknī, kas savukārt balstās uz katra vēlētāja deklarēto dzīvesvietu. Kā var redzēt, iedziļinoties reālajā situācijā, kas Latvijā pastāv, - cilvēki vēlēšanu dienā bieži vien reāli dzīvo vai uzturas citā vietā. Šāda kārtība būtiski ierobežotu vēlēšanu iespējas un līdz ar to vēlēšanu tiesību izmantošanu, un tas demokrātiskā valstī nav pieņemami.".
- 2013_06_20-seq1008 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātei Rasmai Kārkliņai.".
- 2013_06_20-seq1007 spokenText "Jā. Iemesls, kāpēc es lūdzu šo jautājumu atkal iekļaut darba kārtībā, ir tāds, ka mums tuvojas nākamās vēlēšanas, kas faktiski ir daudz tuvāk, nekā mēs iedomājamies. Tas ir 4.oktobris nākamajā gadā. Tāpēc mums ir jāatrisina divas ļoti praktiskas problēmas. Mums patlaban ir arī personu apliecinošas apliecības, uz kurām nevarēs likt spiedogu. Un vēl otrs. Mums ir ļoti liels vēlētāju skaits, kuri atrodas ārvalstīs. Līdz šim mēs to esam risinājuši tādā veidā, ka mēs viņu nodotās balsis ieskaitām Rīgas vēlēšanu apgabalā. Tas, pirmkārt, jau principā nebūtu pareizi, bet, otrkārt, ir tik daudz vēlētāju ārzemēs, ka tas dotu Rīgai vēl lielāku iespaidu, nekā tas ir jau tagad. Tas papildinātu Rīgas deputātu skaitu par pieciem... kas, liekas, nav atbilstoši un nav samērīgi. Tāpēc es jums atgādināšu, ka atbilstoši labai demokrātiskai praksei grozījumi vēlēšanu likumos ir jāievieš gadu pirms vēlēšanām. Tā kā nākamās vēlēšanas mums būs nākamā gada 4.oktobrī, kā es jau minēju, tad mums faktiski ir atlikušas tikai deviņas nedēļas, lai šo jautājumu atrisinātu. Un tāpēc es vēlreiz savā vārdā lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2013_06_20-seq1005 spokenText "Es jau ziņoju komisijas vārdā, ka komisija nav atbalstījusi.".
- 2013_06_20-seq1004 spokenText "Tātad vispirms jūs ziņojāt komisijas vārdā, un tad es jums došu...".
- 2013_06_20-seq1003 spokenText "Ā, labi! (No zāles: „Podziņa jāpiespiež!”) Labi, paldies! Tad īsumā, kāpēc...".
- 2013_06_20-seq1002 spokenText "Lūdzu ievērot klusumu! Ziņotājam ir jāziņo par likumprojektu komisijas vārdā. Arī ziņotājam ir tiesības pieteikties debatēs un paust savu viedokli.".
- 2013_06_20-seq1001 spokenText "Vienā no iepriekšējām sēdēm mēs nobalsojām par to, ka likumprojektu nodosim komisijai. Komisija to ir izskatījusi, bet nav atbalstījusi. Tāpēc es gribētu par šo likumprojektu vēl īsumā minēt kaut ko. Es jūs faktiski aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā, jo mums ir laikus jārisina divas praktiskas problēmas, pirms mūs pārsteidz... (No zāles: „Komisijas viedokli!”; „Nedrīkst atbalstīt, ja komisija noraidījusi!”)) Labi, es gribu tikai paskaidrot, kāpēc tas ir iesniegts. Tas arī viss... Nedrīkst paskaidrot? (No zāles dep. I.Grigule: „Jāpiesakās debatēs!”)".
- 2013_06_20-seq1000 spokenText "Arī šim likumprojektam priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, pirmais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.".
- 2013_06_20-seq999 spokenText "Šā gada 15.augusts.".
- 2013_06_20-seq998 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! (No zāles: „Par vēlu!”) Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.".
- 2013_06_20-seq997 spokenText "Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu, atbalstiet likumprojektu otrajā lasījumā!".
- 2013_06_20-seq995 spokenText "Šajā likumprojektā (Nr.490/Lp11) ir sīka, bet nozīmīga izmaiņa. Mēs pirmajā lasījumā bijām paredzējuši, ka karavīriem, kuri dienestu pilda starptautiskajās operācijās, balsošanu organizē starptautiskās operācijas rajonā un tā tālāk. To mēs tagad papildinām: karavīriem un zemessargiem, kuri dienestu pilda... un tā tālāk. Tā ka lūdzu jūs atbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_06_20-seq994 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 15.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.".
- 2013_06_20-seq993 spokenText "15.augusts. Šā gada 15.augusts.".
- 2013_06_20-seq992 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret - 1, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_06_20-seq991 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi izskatīti, mums būtu jābalso par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Turpmāk varētu būt vēl citi priekšlikumi.".
- 2013_06_20-seq990 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 67, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_06_20-seq989 spokenText "Komisijā mēs skatījām arī jautājumu par sadrumstalotību, un tur jau ir sperti soļi saistībā ar barjeru, tā ka šis arguments atkrīt. Mūsu Saeimā ir 5 frakcijas un 6 neatkarīgie deputāti, tā vairs nav sadrumstalota Saeima. Attiecībā uz šo priekšlikumu jāteic, ka tas ir galīgi nesamērīgs, tā ir nesamērīga prasība, kas faktiski ierobežos demokrātiskās tiesības. Jūs varat paši izrēķināt, cik izmaksātu 1000 notariāli apstiprinātu parakstu savākšana. Pirmkārt, mēs runājam par ļoti... nesamērīgi lielu skaitu un, otrkārt, par lielām izmaksām. Tā ka tas ir galīgi nesamērīgi! Tie būtu divi tādi argumenti, kas, es domāju, faktiski diezgan skaidri un gaiši parāda, ka to nevar atbalstīt. Un vēl ir jāpiemin tas, ka var jau... te nav teikts, ka var parakstīt vienu sarakstu. Var parakstīt desmit sarakstus vai simt sarakstus, un beigu beigās kādam tas viss būs jāsalīdzina. Un tas viss šo lietu pataisa par galīgu nonsensu. Tā ka lūdzu jūs neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2013_06_20-seq987 spokenText "Godātā Saeima! Aicinu pievērst uzmanību šim priekšlikumam, jo tas tiešā veidā sasaucas ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa šārīta uzrunā akcentēto nepieciešamību stiprināt politiskās partijas. Šobrīd, lai reģistrētu kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, saraksta iesniedzējiem ir jāiemaksā Centrālās vēlēšanu komisijas depozītā 1000 latu liela drošības nauda, kura tiek atmaksāta, ja attiecīgā saraksta deputāti tiek ievēlēti Saeimā. Priekšlikums paredz atcelt šādu drošības naudas iemaksu, tā vietā liekot kandidātu saraksta iesniedzējiem pievienot parakstu lapu ar ne mazāk kā 1000 vēlētāju, balsstiesīgo pilsoņu, parakstiem, kas apliecināti pie zvērināta notāra pašvaldības institūcijā, kur veic notariālas darbības, vai ar drošu elektronisko parakstu. Tūkstoš latu liela drošības nauda Saeimas vēlēšanu likumā savulaik tika noteikta, lai mazinātu kandidātu sarakstu sadrumstalotību un ieviestu kaut kādu barjeru kandidātu sarakstu iesniegšanai. Inflācijas rezultātā šī summa ir nebūtisks šķērslis, it īpaši gadījumā, ja partija ir kā biznesa projekts uz vienām vēlēšanām. Tad šos 1000 latus iemaksā bez sevišķi lielām problēmām, bet rezultātā tiek panākta sarakstu sadrumstalotība. Vēlēšanu sistēmas eksperti, ar kuriem mūsu, Nacionālās apvienības frakcijas, konsultanti ir sadarbojusies šajā jautājumā, atzīst, ka drošības nauda ir novecojis tiesību institūts un ka noteikts skaits vēlētāju parakstu par atbalstu kādam kandidātu sarakstam būtu krietni mūsdienīgāks risinājums. Noteikta skaita balsstiesīgo pilsoņu atbalsts ir labāks... labākais kritērijs, lai dalībai Saeimas vēlēšanās atsijātu tos politiskos spēkus, kuriem ir kaut cik nozīmīgs atbalsts pilsoņu vidū. Šādu mehānismu pielieto daudzas valstis. 1000 parakstu - tas ir mazāk nekā 0,1 procents no balsstiesīgajiem pilsoņiem, un tas ir gana demokrātisks skaits, kas būtu viegli savācams jebkuram normālam politiskajam spēkam. Iesniegtais priekšlikums attiektos tikai uz kandidātu saraksta iesniegšanu Saeimas vēlēšanām, taču nākotnē varētu izvērtēt iespēju šādu mehānismu attiecināt arī uz pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Es aicinu tiešām pārdomāt iespēju nobalsot pozitīvi par šo lēmumu, jo es nešaubos, ka nedz Nacionālajai apvienībai, nedz VIENOTĪBAI, nedz „Saskaņas Centram”, nedz Zaļo un Zemnieku savienībai, nedz arī, es domāju, pat Reformu partijai nebūtu problēmu savākt 1000 notariāli apstiprinātu parakstu, lai piedalītos Saeimas vēlēšanās. Tām politiskajām partijām, kas īsi pirms vēlēšanām top kā mazs biznesa projekts tikai uz šīm vienām vēlēšanām - jā, tām būtu problēma. Bet jebkurai partijai, kas ilglaicīgi darbojusies, 1000 parakstus savākt ir ļoti viegli. Un tāpēc aicinu atbalstīt šo Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!”-„Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšlikumu un nobalsot pozitīvi šajā jautājumā. Paldies.".
- 2013_06_20-seq985 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Pirmais, ko mēs izskatīsim, ir likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā” (Nr.143/Lp11). Visi šie grozījumi ir izskatīti Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darba grupā un ir iekļauti likumprojektā Nr.675/Lp11. Līdz ar to visi sākotnējie grozījumi ir atsaukti. Ir atlicis tikai viens, ko iesniegusi Nacionālā apvienība. Komisija to neatbalstīja. Īsumā ir tā, ka šajā priekšlikumā ir rakstīts, ka, lai varētu iesniegt kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanās, ir vajadzīgs savākt 1000 vēlētāju parakstu, un tiem visiem ir jābūt notariālam apliecinājumam. Komisija to neatbalstīja. Es lūdzu arī jūs to neatbalstīt.".
- 2013_06_20-seq984 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Valdis Liepiņš.".
- 2013_06_20-seq981 spokenText "Lūdzu priekšlikumu iesniegšanai piecas dienas - tas ir, 25.jūnijs.".
- 2013_06_20-seq980 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Satversmes tiesas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 62, pret - nav, atturas - 21. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2013_06_20-seq979 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Es aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_06_20-seq977 spokenText "3. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas paredz papildināt likumprojekta pārejas noteikumus ar punktu, ka Satversmes tiesas tiesnesi, kura pilnvaras apturētas līdz brīdim, kad stājās spēkā šā likuma 9.panta grozījumi, kas maina darba samaksas kārtību tiesneša atstādināšanas laikā, Satversmes tiesas priekšsēdētājs norīko veikt citus pienākumus. Nepiekrišanas gadījumā atstādinātajam Satversmes tiesas tiesnesim tiek izmaksāta valstī noteiktā minimālā mēnešalga. Juridiskajā komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2013_06_20-seq976 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 45, atturas - 6. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_06_20-seq975 spokenText "2. - arī deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas ir saistīts ar viņa iesniegto 1.priekšlikumu. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: „Balsot!”)".
- 2013_06_20-seq974 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā...? Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 44, atturas - 5. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_06_20-seq973 spokenText "Godātie kolēģi! Rudenī mēs varētu skatīt šos jautājumus, kas ir saistīti ar administratīvo imunitāti. Es domāju, ka mans kolēģis Elksniņa kungs arī zina, ka Juridiskā komisija faktiski slīkst likumprojektu plūdos. Un šis jautājums mums ir jāvērtē ne tikai Juridiskajā komisijā, bet... Tas ir jāvērtē, ņemot vērā, ka tur ir gan prokuratūra, gan tiesībsargs... Es varu piekrist Elksniņa kungam, ka viņš ir izdarījis lielu darbu, izvērtējot visus šos likumus, kuri skar administratīvo imunitāti un kuros tātad ir runa arī par Satversmes tiesas tiesnešiem un par deputātiem. Tas ir jāskata kopā arī ar Latkovska kunga vadīto komisiju. Nu, mazākā mērā... Varbūt jāpieaicina vēl kāda komisija, un acīmredzot rudenī mēs rīkosim kādu kopēju sēdi, kur mēs uzaicināsim augstākās amatpersonas no Ģenerālprokuratūras, Satversmes tiesas, Tiesībsarga biroja un tā tālāk un izvērtēsim šo administratīvo imunitāti. Bet šodien es negribētu sākt ar prokuratūru. Mēs jau noraidījām ar prokuroriem un Satversmes tiesas tiesnešiem, jo ir diezgan lieli iebildumi... Arī viņi uzskata, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu gan prokuroru, gan tiesnešu neatkarību, tomēr vajadzētu izvairīties no šīs administratīvās atbildības piemērošanas. Paldies.".
- 2013_06_20-seq971 spokenText "Jā, godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Tiešām es pašreiz stāstīju, kāpēc būtu jāatbalsta šis priekšlikums tieši tagad, nevis jāpārceļ uz nākamajām reizēm. Godājamie kolēģi! Es aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un izslēgt arī šajā jautājumā... izslēgt administratīvās imunitātes institūtu attiecībā uz Satversmes tiesas tiesnešiem gadījumos, kad viņi izdara administratīvos pārkāpumus. Līdz pat šim brīdim viņi netiek saukti pie administratīvās atbildības. Paldies.".
- 2013_06_20-seq970 spokenText "Elksniņa kungs, mēs diskutējam par Satversmes tiesas likumu, par 35.pantu „Satversmes tiesas tiesnešu neaizskaramība”, un jūsu priekšlikums ir izslēgt 35.panta trešo daļu. Gaidu, ka jūs arī diskutēsiet par saturu.".
- 2013_06_20-seq969 spokenText "Godājamie deputāti! Šis ir identisks jautājums. Vienīgais, ko es vēlos piebilst attiecībā uz to: diemžēl ir pagājis vairāk nekā pusgads, kopš mēs iesniedzām veselu dokumentu paketi (bija pāri par... laikam aptuveni desmit likumprojekti attiecībā uz administratīvās atbildības... attiecībā uz šīs imunitātes izslēgšanu), kura bija sagatavota ļoti sistēmiski, vadoties pēc šāda veida imunitātes izslēgšanas no pastāvošā regulējuma. Diemžēl visā šajā laikā vien dažas komisijas ķērās klāt tam darbam. Tas ir punkts numur viens. Punkts numur divi. Diemžēl attiecībā uz to, ka nu mēs tagad ķersimies klāt tam jautājumam un kaut kad to atrisināsim, jāteic, ka pie šāda veida jautājuma risināšanas mēs nonāksim (nu, ja mums paveiksies un ja Čepānes kundze iekļaus to mūsu darba kārtībā) tikai šā gada rudenī. Un mēs tiešām ceram, ka tās iniciatīvas un tos likumprojektus, kurus opozīcija iesniedz un par kuru nodošanu komisijām Saeimas vairākums nobalso... mēs vēlētos, lai šīs iniciatīvas tiktu uz komisijas sēdēm virzītas ātrāk, nevis tā, ka vienā otrā situācijā tos likumprojektus, kurus Saeima ir novirzījusi uz komisijām, piemēram, pirms mēneša, mēs tagad skatām gandrīz jau otrajā lasījumā komisiju ietvaros, taču iepriekš iesniegtos... iepriekšējos likumprojektus - senākos, agrākos, jau ilgu laiku iepriekš iesniegtos - mēs vienkārši neskatām. Mēs uzskatām, ka šāda veida nevienlīdzība attiecībā uz...".
- 2013_06_20-seq968 spokenText "Jā, sāksim debates. Lūdzu! Deputāts Andrejs Elksniņš.".
- 2013_06_20-seq967 spokenText "Juridiskā komisija ir izskatījusi un sagatavojusi otrajam lasījumam likumprojektu „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”, kā arī izskatījusi iesniegtos priekšlikumus. 1. - deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums. Juridiskajā komisijā nav atbalstīts.".
- 2013_06_20-seq966 spokenText "Nākošais likumprojekts - „Grozījumi Satversmes tiesas likumā”. Juridiskās komisijas deleģētā referente - deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Lūdzu!".
- 2013_06_20-seq964 spokenText "Deputāti neiebilst pret 25.datumu. Paldies.".
- 2013_06_20-seq963 spokenText "Es lūdzu piecas dienas - tas ir, līdz 25.jūnijam.".
- 2013_06_20-seq962 spokenText "Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Prokuratūras likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - nav, atturas - 17. Likumprojekts atbalstīts otrajā lasījumā. Lūdzu, sakiet priekšlikuma iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!".