Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2013_12_19-seq153 spokenText "28. - deputātu Dolgopolova un Sakovska priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq151 spokenText "27. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq147 spokenText "Un 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2010_10_14-seq726 spokenText "Un 25. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq145 spokenText "24. - Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra Viļņa Ķirša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 25.priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq137 spokenText "20. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 21., 22. un 23.priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq131 spokenText "17. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 18.priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq129 spokenText "16. - deputātu Sergeja Dolgopolova un Aleksandra Sakovska priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq125 spokenText "14. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 15. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq124 spokenText "Jā. Deputāti piekrīt.".
- 2013_12_19-seq123 spokenText "Sanāk, ka 13.priekšlikums tiek atsaukts tādā gadījumā.".
- 2013_12_19-seq121 spokenText "Tā. 12.priekšlikums... 15.A lapa aizstājama ar 16.A lapu... Šajā normā ir runa par pārvaldnieka kvalifikāciju. Jāsaprot, ka šī norma ir par tiem gadījumiem, kas ir iestājušies ar šī likuma spēkā stāšanās dienu, 2010.gada 1.janvāri. Aicinām atbalstīt 12. - daļēji atbalstīto... Tātad aicinām atbalstīt 12.priekšlikumu.".
- 2013_12_19-seq103 spokenText "2. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts. Pēc būtības šis priekšlikums dos iespēju iedzīvotājiem, kuri dzīvo mājās, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nomainīt pārvaldnieku. Tas līdz šim ir bijis ļoti apgrūtinoši, jo bija nepieciešams 100 procentu balsojums. Komisijā priekšlikums izskatīts un atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq101 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”. Šie grozījumi pēc būtības paredz iespēju iedzīvotājiem par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem norēķināties tieši ar pakalpojuma sniedzēju. Tieši šo norēķinu sistēmu dzīvokļu īpašnieki varēs izmantot, maksājot par siltumenerģijas vai par ēkas apkurei nepieciešamās dabasgāzes vai ūdens piegādi, kā arī par kanalizācijas un atkritumu izvešanas pakalpojumiem. Ar jauno kārtību paredzēts novērst gadījumus, kad māju pārvaldnieki par pakalpojumiem norēķinās nepilnīgi, pieļaujot ilgstošu parādu uzkrāšanos, vai arī samaksā naudu, ko mājas iedzīvotāji paredzējuši citiem mērķiem, piemēram, mājas remontam. Likumprojekta izstrādāšanā piedalījās arī vairākas asociācijas, uz kurām šis likums visvairāk attieksies: siltumuzņēmēji, pārvaldnieki, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, protams. Un piedalījās arī Ekonomikas ministrija un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Saņemti 47 priekšlikumi. 1. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums, kas pēc būtības ir terminoloģisks priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq100 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā”, trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Valainis.".
- 2013_12_19-seq97 spokenText "2.priekšlikums skar likuma spēkā stāšanās laiku, respektīvi, tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq95 spokenText "Cienītā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Šajā likumprojektā ir divi priekšlikumi. Tie abi ir atbildīgās komisijas priekšlikumi. Tātad 1.priekšlikums piedāvā izslēgt no likumprojekta teksta jēdzienu „reputācija”, kas faktiski tur ir iekļauts kļūdaina direktīvas tulkojuma dēļ un kļūdainas interpretācijas dēļ. Komisijā atbalstīts. Arī Juridiskais birojs šo priekšlikumu atbalsta.".
- 2013_12_19-seq94 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2013_12_19-seq93 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Atbildīgās komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_12_19-seq85 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze, kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””. Uz trešo lasījumu ir saņemti četri priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq84 spokenText "...pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".
- 2013_12_19-seq82 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83...".
- 2013_12_19-seq81 spokenText "Aicinām atbalstīt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_12_19-seq79 spokenText "Cienījamais Prezidij, godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3264.A - likumprojektu „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”. Tas tika izskatīts Ārlietu komisijā otrajam lasījumam. Mēs saņēmām vienu priekšlikumu no Juridiskā biroja un to atbalstījām.".
- 2013_12_19-seq78 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Ceturto papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par izdošanu”, otrais lasījums. Ārlietu komisijas vārdā - deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš.".
- 2013_12_19-seq77 spokenText "Jā, 8.priekšlikums komisijā tika atbalstīts, un līdz ar to es komisijas vārdā lūdzu atbalstīt visu likumprojektu kopumā otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_12_19-seq76 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputāti atbalsta 8. - komisijas atbalstīto priekšlikumu.".
- 2013_12_19-seq75 spokenText "Labdien, Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Vispirms Iekšlietu ministrijas vārdā es vēlos pateikt visiem Saeimas deputātiem paldies par jūsu iniciatīvu un iesniegtajiem priekšlikumiem Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā. Kā arī gribu pateikt paldies citu ministriju pārstāvjiem par sadarbību šajā ļoti lielā steigā tapušajā likumprojektā, it īpaši Nacionālo bruņoto spēku... Aizsardzības ministrijas pārstāvjiem, Finanšu ministrijai un Tieslietu ministrijai. Rezultātā šodien Saeimas sēdē galīgajā lasījumā tiks pieņemti grozījumi likumā tieši tādā redakcijā, kādu Iekšlietu ministrija piedāvāja, un tai viennozīmīgu atbalstu ir izteikušas Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu arodbiedrības. Mazliet par likumprojektu. Šobrīd ir atrasts finansējums, lai nodrošinātu jau pašreiz nepieciešamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu un paplašinātu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu grozu amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, tām paliekot daudz izdevīgākajā valsts veselības aprūpē, nevis iegādājoties apdrošināšanas polises no privātajiem partneriem un pretī saņemot daudz šaurāku pakalpojumu klāstu, nekā to šobrīd piedāvā Iekšlietu ministrijā izveidotā veselības aprūpes sistēma, kurā tiek apmaksāti izdevumi par faktiski saņemtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem jebkurā ārstniecības iestādē. Piemēram, ķirurģiskajām operācijām valsts aprūpē nav limitu, kādi ir privāto apdrošināšanas kompāniju izsniegtajās apdrošināšanas polisēs. Tātad, pirmkārt, likumprojekts ieviesīs ilgi gaidītās izmaiņas ne tikai dienestos, bet arī no dienesta atvaļinātajām amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, jo Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm būs tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, ja amatpersona būs tikusi atvaļināta sakarā ar dienestam neatbilstošu veselības stāvokli, kas gūts ar dienesta pienākumu pildīšanu saistītā nelaimes gadījumā, kurš ir noticis jau kopš 1990.gada 4.maija. Līdz šim šādas iespējas šīm personām diemžēl nebija. Un tātad visas tās amatpersonas, kuras ir devušas zvērestu Latvijas Republikai un kuras šo nelaimes gadījumu dēļ vairs nevarēja dienestu turpināt, varēs vismaz saņemt apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Otrkārt. Ar šo likumprojektu tiek ieviests jaunums, ka valsts rūpēsies par Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm veselību 24 stundas diennaktī (tas nozīmē -kamēr vien persona atradīsies šajā dienestā). Nāves gadījumā ārpus tiešo dienesta pienākumu izpildes šo iestāžu amatpersonu likumā noteiktie tuvinieki saņems vienreizēju pabalstu 12 šīs amatpersonas mēnešalgu apmērā vai arī ne mazāk kā 10 tūkstošus eiro. Tāpat amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi saņems vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā no šajā likumā noteiktā pabalsta, ja tā būs cietusi nelaimes gadījumā, bet nebūs pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu saistītus dienesta pienākumus un tai 12 mēnešu laikā pēc nelaimes gadījuma būs noteikta invaliditāte. Tāpat šīm amatpersonām būs tiesības uz pabalstu 50 procentu apmērā tajos gadījumos, ja amatpersona ārpus tiešo dienesta pienākumu izpildes gūs smagu, vidēju vai vieglu veselības bojājumu. Minētos pabalstus gan neizmaksās, ja viņa būs cietusi nelaimes gadījumā tad, kad viņa būs atradusies citā darbā, jo, kā jūs zināt, mūsu amatpersonas zemā atalgojuma dēļ savieno darbu arī ar citām darbavietām. Treškārt. Papildus jau iepriekš minētajam tiek ievērojami paaugstināti pabalstu apmēri, ja amatpersona, pildot pienākumus, būs gājusi bojā nelaimes gadījumā. Līdzšinējās 50 tūkstošu latu kompensācijas vietā ir paredzēts pabalsts 100 tūkstošu eiro apmērā. Šo pabalstu saņems arī trīs bojāgājušo ugunsdzēsēju tuvinieki, un šāda pabalsta summa ir attiecināma arī uz karavīriem. Arī pārējās pabalsta summas ir attiecināmas uz karavīriem. Un arī pabalsta apmēri par invaliditāti un veselības bojājumiem no 1.janvāra tiek palielināti. Piemēram, 1.grupas invalīds turpmāk saņems 71 145 eiro līdzšinējo 30 tūkstošu latu vietā, 2.grupas invalīds līdzšinējo 20 tūkstošu latu vietā turpmāk saņems 35 573 eiro, un 3.grupas invalīds līdzšinējo 5 tūkstošu latu vietā turpmāk saņems 14 229 eiro. Un visbeidzot. Likumprojekts paredz, ka Ministru kabinets attiecībā uz Iekšlietu ministrijas un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm ar 2014.gada 1.janvāri atbilstoši valsts budžetā pieejamiem līdzekļiem... iekļauj ārstniecības personas nozīmētus medikamentus, zobārstniecības un zobu higiēnas pakalpojumus, kā arī paaugstina šo apmaksājamo veselības pakalpojumu limitus kā tādus. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjoms nebūs mazāks par privāto pakalpojumu sniedzēju piedāvātajās veselības apdrošināšanas polisēs parasti garantēto pakalpojumu klāstu un apmaksājamo apmēru līdzīgos apdrošināšanas gadījumos. Un zināmā mērā tas pat būs izdevīgāk, jo apdrošināšanas kompāniju pakalpojumi, apdrošinot tādus augsta riska profesiju pārstāvjus kā, pieņemsim, ugunsdzēsēji vai citas iekšlietu sistēmas amatpersonas, parasti ir daudz dārgāki un vispār ir reti pieejami. Līdz ar to es aicinu deputātus atbalstīt minēto priekšlikumu un likumprojektu kopumā. Paldies jums.".
- 2013_12_19-seq73 spokenText "8. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq71 spokenText "7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 8. - komisijas priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq69 spokenText "6. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Arī tika atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq67 spokenText "5. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq65 spokenText "4. - aizsardzības ministra Pabrika priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq63 spokenText "3. - Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq61 spokenText "2. - aizsardzības ministra Arta Pabrika priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts komisijas priekšlikumos - 3. un 5.priekšlikumā.".
- 2013_12_19-seq59 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Skatām likumprojektu „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” otrajā, galīgajā, lasījumā. Uz otro lasījumu ir iesniegti astoņi priekšlikumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tika atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq58 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāts Viktors Jakovļevs.".
- 2013_12_19-seq57 spokenText "Paldies. Es lūdzu atbalstīt šo likumprojektu otrajā lasījumā.".
- 2013_12_19-seq55 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Šim likumprojektam mēs esam saņēmuši vienu priekšlikumu, un tas ir no Juridiskās komisijas saistībā ar likuma spēkā stāšanos. Es lūdzu to atbalstīt.".
- 2013_12_19-seq54 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Kriminālprocesa likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 24, atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu darbības finansēšanas kārtības likuma atzīšanu par spēku zaudējušu”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāte Ilma Čepāne.".
- 2013_12_19-seq53 spokenText "3. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Netika atbalstīts. (No zāles: „Balsojam!”)".
- 2013_12_19-seq52 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 49, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq51 spokenText "Komisijas vārdā es vēlos informēt, ka atbilstoši informācijai, ko mēs saņēmām no Tieslietu ministrijas pārstāvjiem, jautājums par attiecīgajiem grozījumiem un par veidu, kā atrisināt ar to saistītās problēmas, tika diskutēts gandrīz gadu, un tur piedalījās vairāki eksperti. Saistībā ar atzinumu, ko minēja Elksniņa kungs, man gribētos uzsvērt, ka tur ne tikai angļu un franču valodā, bet arī krievu valodā ir skaidrots, ka runa ir par „višestojaščuju sudjebnuju instanciju”... par instanci. Es domāju, ka kolēģiem tas varbūt ir saprotams. Es lūdzu ņemt vērā attiecīgo faktu un neatbalstīt šo priekšlikumu. Lūdzu balsot.".
- 2013_12_19-seq50 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?".
- 2012_07_05_as-2-seq45 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?".
- 2012_05_24-seq192 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Judina kungs vēlas ko piebilst?".
- 2013_12_19-seq49 spokenText "Cienījamie kolēģi! Savā pirmajā uzrunā es debatēju par visiem saviem priekšlikumiem un nemaz negrasījos turpināt šīs debates par šo likumprojektu, jo patiesībā visu es jau biju pateicis, bet diemžēl referents Judina kungs faktiski norāda to, uz ko ir nepieciešams sniegt vairākas atbildes. Pirmkārt. Ministru kabineta pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā un viņas viedoklis par šo... Es jau iepriekš minēju... Eiropas Cilvēktiesību tiesas lietu un spriedumu datubāzē (HUDOC) šāda veida gadījumi nav analizēti. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Ja mums būtu tik tiešām juridiski nevainojama Ministru kabineta pārstāvniecība Eiropas Cilvēktiesību tiesā, tad - es atvainojos! - Eiropas Cilvēktiesību tiesā mēs nezaudētu nevienu lietu. Ja mēs par pilnu ņemtu visu to, ko Ministru kabineta pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā saka... Nākamais. Godājamie kolēģi, attiecībā uz to saturisko vērtējumu, uz ko Judina kungs tikko norādīja, esmu paralēli izanalizējis arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokolā un Eiropas Cilvēktiesību tiesā lietojamās oriģinālvalodas. Tas nav jautājums par kaut kādu tulkojumu vai neskaidrību interpretācijā attiecībā uz augstākās instances nepieciešamību! Angļu valodā tas skan: „review by higher tribunal” - „pārskatīšana augstākā tribunālā (tiesā)”. Franču valodā tajā pašā laikā arī ir runa par augstāko tiesu. Godājamie kolēģi! Ja mēs vadāmies tagad pēc šīs loģikas, ko piedāvā acīmredzot Judina kungs, tad - būsim godīgi! - Rīgas apgabaltiesu, Latgales apgabaltiesu un Vidzemes apgabaltiesu mēs varam vienkārši likvidēt. Kāpēc? Tāpēc, ka atbilstoši tām tiesībām un tām procesuālajām garantijām, ko pašreiz likumdevējs cenšas ieviest attiecībā uz šo kategoriju lietām, visas lietas var izskatīt rajonu (pilsētu) tiesās. Kāpēc ne?! Mēs ekonomēsim valsts resursus! Pirmajā instancē rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vienpersoniski izskata lietu un taisa spriedumu. Apelācijas instance - pēc tās loģikas, par kuru jūs tagad balsojat, - varētu būt tā pati rajona (pilsētas) tiesa, nu, pieņemsim, triju tiesnešu sastāvā. Vai šāda veida secinājumiem pievienosies Eiropas Cilvēktiesību tiesa? Jā, tiešām, tas ir problēmjautājums: ko mēs darīsim ar tām lietām pārejas periodā, kad mēs ieviesām trīs tiesu instances? Komisijas sēdēs... Es ļoti atvainojos! Ministru... Šis likumprojekts tiek skatīts steidzamības kārtībā. Komisijas sēdēs nepiedalījās ne Latvijas Universitātes, ne advokatūras pārstāvji, ne tiesībzinātnieki, ne arī pat Ministru kabineta pārstāve. Augstākās tiesas palātas vadītājs vienkārši ir norādījis uz vajadzību šādu lēmumu pieņemt. Viss! Diemžēl likumdevējs tagad laikam vairākuma iespaidā ir spiests pakļauties faktiski neloģiskai un lielā mērā neizdiskutētai problēmai, par ko mums būs vienkārši jāmaksā. Kurš uzņemsies atbildību par to?".
- 2013_12_19-seq47 spokenText "2. - deputāta Elksniņa priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.".
- 2013_12_19-seq46 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Andreja Elksniņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 47, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq45 spokenText "Komisijas vārdā es gribu piebilst, ka argumenti, ko tikko mums izklāstīja cienījamais Elksniņa kungs, tika ņemti vērā, tieši komisijas sēdes laikā tie tika diskutēti, un vairāki eksperti tomēr atzina, ka priekšlikumi, ko piedāvā Elksniņa kungs, nevar tikt akceptēti. Tajā skaitā tika analizēts arī Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās atzinums saistībā ar minētajiem starptautiskajiem dokumentiem. Un atzinumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi, lai personai būtu garantēta iespēja lietas izskatīšanai apelācijas instancē - nevis iestādē! -, un te ir būtiska atšķirība. Vēlreiz vēlos jūs informēt, ka Juridiskā komisija attiecīgo priekšlikumu neatbalstīja. Lūdzu balsot.".
- 2013_12_19-seq43 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Līdz brīdim, kad mēs pagājušajā gadā pieņēmām grozījumus Kriminālprocesa likumā un izveidojām trīs „tīrās tiesu instances”... Ko tas nozīmē? To, ka lieta tiek izskatīta pirmajā instancē - rajona (pilsētas) tiesā, otrajā instancē - apgabaltiesā (piemēram, Rīgas vai Latgales) un trešajā instancē - kasācijas instancē -Augstākajā tiesā. Līdz pagājušajā gadā pieņemtajai reformai un grozījumiem Rīgas apgabaltiesa un citas apgabaltiesas pildīja arī pirmās instances funkciju. Respektīvi, apelācijas instances tiesas funkciju tad pildīja Augstākās tiesas palāta, bet kasācijas funkciju pildīja Augstākās tiesas Senāts. Mēs pieņēmām lēmumu atgriezties... izveidot tādu sistēmu, lai instances būtu savstarpēji nesaistītas un atrastos dažādās institūcijās. Līdzīga pieredze ir ne tikai pie mums, bet arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kuras ir ratificējušas Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokolu. Likumdevējam attiecībā uz normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu ir jābūt pietiekami rūpīgam, un to ir atzinusi arī pašreizējā Satversmes tiesas tiesnese, Latvijas Universitātes profesore Osipovas kundze, kura savā pētījumā „Tiesu varas neatkarības un efektivitātes palielināšanas un nostiprināšanas rezerves” ir norādījusi, ka lielākā daļa respondentu uzskata: ja veidotu sistēmu, kurā visas lietas vispirms nonāk rajona (pilsētas) tiesā kā pirmās instances tiesā, tad apelācijā - apgabaltiesā, bet kasācijā - Augstākajā tiesā, - tas sakārtotu tiesāšanos Latvijā. Tas tiešām tā ir! Bet šī reforma ir iespējama tikai ar rūpīgi izstrādātu pārejas perioda regulāciju līdz brīdim, kad būs pabeigtas izskatīt visas uzsāktās lietas tajās tiesās, kuru kompetencē šīs lietu kategorijas saskaņā ar jauno regulējumu vairs neietilpst. Respektīvi, kas notiek ar šiem grozījumiem, ko mēs šodien pieņemam? Tās lietas, kuras tika izskatītas vai arī pašreiz tiek izskatītas Rīgas apgabaltiesā kā pirmajā instancē, apelācijas instances tiesā vairs netiks skatītas... Augstākajā tiesā ne saskaņā ar mūsu, tā teikt, vairākuma pašreizējo redzējumu, ne arī saskaņā ar rūpīga... rūpīgi izstrādāta pārejas perioda neesamību. Tas nozīmē, ka apelācijas instances tiesa būs tā pati apgabaltiesa, tikai citā sastāvā, kura šo lietu jau iepriekš ir izskatījusi. Un tas ir ļoti... pietiekami īpatnējs un dīvains aspekts, jo, izanalizējot Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, līdzīgus gadījumus attiecībā uz šīs situācijas vērtējumu no cilvēktiesību aspekta es neesmu atradis. Un tad es meklēju atbildi - kāpēc? Izanalizējot citu valstu tiesu institucionālās struktūras, es neatradu nevienu valsti, kurā būtu pieļaujama tāda situācija, ka apelācijas tiesvedība, kad lieta tiek izskatīta pēc būtības gan saistībā ar pierādījumiem, gan saistībā ar vainu, gan saistībā ar soda noteikšanas principiem... ka instance būtu tā pati, kurā tika skatīta lieta pirmajā reizē... pirmajā instancē. Un šeit, godājamie kolēģi, es jums norādīšu, ka Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.protokola 2.pants garantē personas tiesības uz apelācijas tiesībām krimināllietās. Un tā 1.punkts skan sekojoši: „Ikvienam, kuru tiesa ir atzinusi par vainīgu noziegumā, ir tiesības uz vainas pierādījuma vai soda apmēra pārskatīšanu...” Taču nevis kaut kur un nevis tajā pašā instancē. Konkrēti ratificētajā protokolā ir norādīts, ka tas notiek augstākajā instancē. Šo tiesību izmantošanu, ieskaitot to pamatu, nosaka likums. Godājamie kolēģi! Atbalstot šo likumprojektu, mēs uzņemamies riskantas saistības attiecībā uz nākotnes tiesvedībām Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kas būs precedents un par ko mums būs jāmaksā vienkārši papildu līdzekļi tām personām, kuru tiesības kriminālprocesos mēs nerespektēsim. Es aicinu atbalstīt manus priekšlikumus un noraidīt šo likumprojektu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq41 spokenText "Godātie kolēģi! Otrajā, galīgajā, lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Vēlos atgādināt, ka likumprojekts izstrādāts, ņemot vērā faktu, ka no 2015.gada 1.janvāra Augstākā tiesa strādās tikai kā kasācijas instance. Nav pieļaujama situācija, ka lietas, kas izskatītas pirmajā instancē apgabaltiesā un nosūtītas uz Augstākās tiesas palātu, tur guļ un gaida izskatīšanas dienu un pēc tam tiek sūtītas atpakaļ, un būtībā tas viss prasa ilgāku laiku lietu izskatīšanai. Likumprojekta otrajam, galīgajam, lasījumam ir saņemti trīs priekšlikumi, ko iesniedza deputāts Elksniņš. Man gribētos atzīmēt, ka 1.priekšlikums pēc savas būtības nav nepareizs, bet piedāvā citu risinājumu, kuru gan darba grupas eksperti, gan komisija neatzina par labāku. Tātad 1.priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2013_12_19-seq40 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
- 2013_12_19-seq39 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā šo likumprojektu.".
- 2013_12_19-seq37 spokenText "Un 3. - priekšlikums, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Pavļuts un kurš ir papildinājums pielikumam. Proti, pielikumā tiks iekļauta jauna aizsargājamā dabas teritorija. Komisija lūdz atbalstīt.".
- 2013_12_19-seq35 spokenText "2. - priekšlikums, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Pavļuts un kurš attiecas uz pārejas noteikumiem. Arī tas komisijā guvis atbalstu.".
- 2013_12_19-seq33 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Atbildīgā komisija likumprojekta „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”” otrajam, galīgajam, lasījumam saņēma trīs priekšlikumus. 1. - priekšlikums, kuru vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā iesniedzis ekonomikas ministrs Pavļuts un kurš ir par dabas datu pārvaldības sistēmām. Komisija lūdz atbalstīt.".
- 2013_12_19-seq32 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 57, pret - 14, atturas - 12. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2013_12_19-seq31 spokenText "Ilo Kāziks šobrīd ir Igaunijas Bankas viceprezidents. Viņš savu darbību Igaunijas Bankā uzsāka kā ekonomists Pētniecības departamentā, strādāja par Ekonomikas politikas nodaļas vadītāju un vēlāk - par Ekonomikas departamenta direktoru. Ilo Kāzika darba pienākumos ietilpst Igaunijas Bankas viedokļa izstrāde par fiskālo politiku un analīzes veikšana par Igaunijas fiskālās politikas jautājumiem. Viņš ir strādājis arī par Igaunijas premjerministra padomnieku. Komisijas vārdā aicinu apstiprināt Ilo Kāzika kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes... aicinu apstiprināt Ilo Kāziku par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.".
- 2013_12_19-seq30 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 6, atturas - 11. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_12_19-seq29 spokenText "Ingars Eriņš ieņem asociētā profesora un kanclera amatus Rīgas Tehniskajā universitātē un ir Rīgas Tehniskās universitātes Senāta loceklis. Viņš apvieno akadēmisko darbību un praktisko pieredzi vienas no lielākajām Latvijas universitātēm budžeta veidošanā un vadīšanā. Daudzu publikāciju starptautiskajos zinātniskajos izdevumos autors un cilvēks ar vērtīgu pieredzi vadošos amatos kapitālsabiedrībās. Komisijas vārdā aicinu apstiprināt viņa kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam.".
- 2013_12_19-seq28 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 61, pret - 15, atturas - 10. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_12_19-seq27 spokenText "Kā jau minēju, turpmākās trīs kandidatūras ir kopīgi Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra virzītas. Jānis Platais darbojas kā eksperts Finanšu ministrijā un Labklājības ministrijā, arī strādājot Starptautiskajā Valūtas fondā un Pasaules Bankā kā padomnieks palīdzības projektos dažādās pasaules valstīs, piedalās fiskālās attīstības stratēģiju izstrādē, valdības finanšu statistikas pilnveidošanas jomā, kā arī Valsts kases darbības uzlabošanā. Pašlaik Jānis Platais ir finanšu ministra ārštata padomnieks dažādos jautājumos, kas saistīti ar ekonomikas izaugsmi un fiskālo politiku. Komisijas vārdā aicinu apstiprināt viņa kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam.".
- 2013_12_19-seq26 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 53, pret - 26, atturas - 3. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_12_19-seq25 spokenText "Arī Mortens Hansens ir desmit Saeimas deputātu virzīts kandidāts, un viņam ir maģistra grāds ekonomikā, kas iegūts Dānijā. Pašlaik ir Rīgas Ekonomikas augstskolas Ekonomikas departamenta vadītājs, asociētais pētnieks Baltijas Starptautiskajā ekonomikas politikas studiju centrā (BICEPS) un biznesa konsultāciju uzņēmuma NMS Consulting direktors. Sniedzis konsultācijas SEB bankai, Danske bankai, Nordea bankai, DNB bankai, Zviedrijas Tirdzniecības kamerai Latvijā un Igaunijā, dažādām vēstniecībām un universitātēm. Komisijas vārdā aicinu apstiprināt šo kandidatūru Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatam.".
- 2013_12_19-seq24 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 6, atturas - 7. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_12_19-seq23 spokenText "Arī Mārtiņš Kazāks ir desmit Saeimas deputātu izvirzīts. Viņam ir doktora grāds ekonomikā, kas iegūts Lielbritānijā. Pašlaik Mārtiņš Kazāks ir akciju sabiedrības Swedbank grupas galvenā ekonomista vietnieks Latvijā, iepriekš ir bijis Hansabank galvenais ekonomists Latvijā, Finanšu ministrijas vadošais ekonomists Makrofiskālās analīzes un prognozes departamentā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Mārtiņa Kazāka kandidatūras apstiprināšanu Fiskālās disciplīnas padomes locekļa amatā.".
- 2013_12_19-seq22 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret - 2, atturas - 2. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_12_19-seq21 spokenText "Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie kolēģi! Šodien Saeimā mēs pirmo reizi... šodien mēs apstiprināsim jaunas padomes, tas ir, Fiskālās disciplīnas padomes, sastāvu. Atbilstoši Fiskālās disciplīnas likumam Fiskālās disciplīnas padome ir „neatkarīga koleģiāla institūcija, kas tiek izveidota šā likuma ievērošanas uzraudzībai”. Tā ir konsultatīva institūcija, un tās sastāvā ietilpst seši locekļi, kurus izvirza šādi: trīs kandidātus izvirza Latvijas Banka kopīgi ar finanšu ministru, un sākotnēji viņi tiek ievēlēti uz sešiem gadiem, un trīs kandidātus izvirza vismaz desmit Saeimas deputāti, un viņi sākotnēji tiek ievēlēti uz trīs gadiem. Par padomes locekļiem var ievēlēt finanšu un ekonomikas jomas lietpratējus no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, kuriem ir pieredze fiskālās politikas jautājumos. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 18.decembra sēdē mēs izvērtējām gan Saeimas deputātu piedāvāto, gan arī finanšu ministra un Latvijas Bankas prezidenta kopīgi piedāvāto kandidatūru atbilstību likumam. Komisija vienprātīgi atbalstīja minēto sešu kandidatūru izvirzīšanu darbam Fiskālās disciplīnas padomē. Padome darbu sāks jau 2014.gada 1.janvārī. Un sākumā jūsu uzmanībai ir trīs kandidāti, ko izvirzīja desmit Saeimas deputāti. Pirmais ir Inesis Feiferis, kas ir Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta... ekonomikas zinātņu doktors. Pašlaik ir biedrības „Krājaizdevu apvienība” valdes priekšsēdētājs, iepriekš darbojies par „Latvijas Biznesa bankas” valdes priekšsēdētāju, bijis valsts akciju sabiedrības „Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes padomnieks. Ineša Feifera profesionālā pieredze pamatā saistīta ar banku un uzņēmumu vadību, kā arī projektu vadību un ekonomikas politikas analīzi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli.".
- 2013_12_19-seq20 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2013_12_19-seq19 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_12_19-seq18 spokenText "Paldies. Tātad vispirms mums ir jālemj par atbildīgās komisijas maiņu. Ir priekšlikums nodot šo likumprojektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai kā atbildīgajai komisijai. Vai deputātiem ir iebildumi? Jā, deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai par atbildīgo komisiju likumprojektam „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” noteiktu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 14, atturas - 20. Atbildīgā komisija ir mainīta. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiks nodots šai komisijai? Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Naudiņa, Reiznieces-Ozolas, Zariņa, Dūklava un Bērziņa sagatavoto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodotu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - 7, atturas - 16. Likumprojekts komisijām nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Atvaļinājuma piešķiršana”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātes Irinas Cvetkovas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņai neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 19.decembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - „Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_12_19-seq17 spokenText "Lūdzu pagarināt! Un noslēgumā gribu citēt kādas Vācijas Bundestāga deputātes teikto: „Tautsaimniecība nav viss, bet bez tautsaimniecības nav nekā.” Vēlos pateikt paldies deputātei Danai Reizniecei-Ozolai un deputātam Ivaram Zariņam par šā likumprojekta sagatavošanā ieguldīto darbu (No zāles: „Oooo!” Aplausi.) un aicinu deputātus atbalstīt likumprojektu un to nodot izskatīšanai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Paldies par uzmanību.".
- 2013_12_19-seq16 spokenText "Naudiņa kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No zāles: „Lai runā!”; dep. A.Bērziņš: „Pārliecināja!”)".
- 2013_12_19-seq15 spokenText "Cienītā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! 2014.gada budžeta pieņemšana nāca ar nepatīkamu ziņu Latvijas tautsaimniecībā strādājošiem mikrouzņēmējiem. Šo uzņēmumu maksājamo nodokli iecerēts pakāpeniski palielināt no 9 uz 15 procentiem. Līdz ar to mikrouzņēmumi pēc būtības tuvāko gadu laikā beigs pastāvēt, jo tikai retais mikrouzņēmējs spēs samaksāt 15 procentu augstu nodokļu likmi. Gan 2014.gada budžeta pieņemšanas laikā, gan arī šobrīd liela daļa Saeimas deputātu ar lēmumu paaugstināt mikrouzņēmumu nodokli nav apmierināti, tāpēc darba grupā kopīgi ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru esam sagatavojuši likumprojektu, kas šā nodokļa paaugstināšanu izslēgtu. Saeimas deputātu iesniegtie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz atgriezties pie 9 procentu lielas nodokļa likmes mikrouzņēmumiem, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 70 tūkstošus latu. Papildus likumprojektā piedāvājam paaugstināt mikrouzņēmumu apgrozījuma slieksni līdz 300 tūkstošiem eiro un attiecīgi mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums būtu no 100 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro, piemērot lielāku maksājamā nodokļa likmi - 10 procentu likmi -, bet mikrouzņēmumiem, kuru apgrozījums būtu no 200 tūkstošiem līdz 300 tūkstošiem eiro, piemērot 11 procentu likmi. Mikrouzņēmumos nodarbināto darbinieku skaitu rosinām paaugstināt līdz 9 darbiniekiem atkarībā no mikrouzņēmuma apgrozījuma. Proti, ja apgrozījums ir līdz 100 tūkstošiem eiro, tad darbinieku skaits paliek līdzšinējais - 5 nodarbinātie; ja apgrozījums ir virs 100 tūkstošiem eiro... no 100 tūkstošiem eiro līdz 200 tūkstošiem eiro, - 7 nodarbinātie; ja apgrozījums ir no 200 tūkstošiem eiro līdz 300 tūkstošiem eiro, - 9 nodarbinātie. Saeimas atbalsts šim likumprojektam ir vitāli svarīgs tautsaimniecības sektoram, lai mēs sniegtu mikrouzņēmējiem skaidru un nepārprotamu vēstījumu, ka 9 procentu likme paliks nemainīga. Tas dos iespēju tautsaimniecības sektoram strādāt prognozējamā nodokļu vidē. Daudzi Latvijas un ārvalstu uzņēmēji ir atzīmējuši, ka mūsu valsts lielākā bēda ir neprognozējamā nodokļu politika tautsaimniekiem. Tas arī ir viens no iemesliem saraustītai un neveselīgai uzņēmējdarbības videi Latvijā. Eiropas Savienībā mums ir teju mazākais tādu uzņēmēju skaits, kuri ir izveidojuši dzīvotspējīgas uzņēmumu struktūras. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir viens no instrumentiem, kuri ļauj jauniem uzņēmējiem uzsākt savu saimniecisko dzīvi, izprast nodokļu režīmu un samaksāt samaksājamus nodokļus. Ja mēs ielūkosimies statistikas datos, tad ievērosim, ka lielai daļai jaundibinātu uzņēmumu darbība beidzas, īsti nemaz nesākusies. Kad jaunie uzņēmēji, strādājot parastajā nodokļu režīmā, ierauga grāmatvežu sagatavotos nodokļu maksājumus, izzūd viņu entuziasms un vēlme darboties uzņēmējdarbībā. Ar to arī lielā mērā izskaidrojams fakts, ka liela daļa jaundibinātu uzņēmumu nonāk starp nodokļu parādniekiem. Iznākumi ir divi - jaunie uzņēmumi vai nu beidz pastāvēt, vai arī nepanesamais nodokļu slogs tos iedzen ēnu ekonomikā. Šodien privātā sektora nodokļu parāds valstij ir tuvu 1 miljardam latu. Mikrouzņēmumu nodokļa režīms ir instruments, kas dod uzņēmējiem iespēju strādāt godprātīgi un pakāpeniski pieņemt lielākus uzņēmējdarbības izaicinājumus nākotnē. Nereti ir dzirdēts, ka tā daļa, ko mikrouzņēmumi kopumā iemaksā nodokļos valsts budžetā, ir nesalīdzināmi mazāka nekā tā daļa, ko nodokļos valsts budžetā iemaksā parastajā nodokļu režīmā strādājošie uzņēmumi. Godātie kolēģi, šādi apgalvojumi ir apšaubāmi! Finanšu ministrijas sniegtā informācija liecina, ka parastajā režīmā strādājošie uzņēmumi, kuru apgrozījums ir līdz 70 tūkstošiem latu gadā, nodokļos vidēji nomaksā 9,1 procentu, savukārt uzņēmumi, kuru apgrozījums ir līdz 200 tūkstošiem latu gadā, nodokļos nomaksā vien 7 procentus no apgrozījuma. Parastajā režīmā strādājošajos uzņēmumos, kuru apgrozījums ir līdz 70 tūkstošiem latu, vidējā darba alga ir 130 latu, bet mikrouzņēmumos strādājošajiem vidējā alga ir 320 latu. Tas liecina tikai par vienu - Latvijas nodokļu politika uzņēmējdarbības videi ir neveselīga un ēnu ekonomiku veicinoša. Kolēģi! Šajā sakarā sagatavotie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir sākums, lai nodokļu politika Latvijā būtu konkurētspējīga. Šobrīd mūsu uzņēmējiem ir jākonkurē ne tikai iekšzemē, bet arī globāli. Mēs dzīvojam tirdzniecībai atvērtā telpā: cik konkurētspējīga būs nodokļu politika Latvijā, tik konkurētspējīgi un dzīvotspējīgi būs mūsu uzņēmumi globālajā pasaulē. Mums ir vēl laiks, lai Latvijā izveidotu baudāmu klimatu uzņēmējdarbības attīstībai, kas nodrošinās ar finansējumu kultūru, veselības aprūpi, valsts drošību un citu ar valsts pārvaldi saistīto jautājumu risināšanu. Dosim iespēju mikrouzņēmumiem darboties, uzkrāt spēkus un jau pārredzamā nākotnē kļūt par jaudīgām uzņēmumu struktūrām Latvijā! Un...".
- 2013_12_19-seq14 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi? (No zāles: „Nav!”; „Ir!”; „Jā, ir!”) Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Agešina, Klementjeva, Jakimova, Nikonova un Urbanoviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 43, pret - 42, atturas - 3. Likumprojekts komisijai nav nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Naudiņa, Reiznieces-Ozolas, Zariņa, Dūklava un Bērziņa iesniegto likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Romāns Naudiņš.".
- 2013_12_19-seq13 spokenText "Paldies. Neviens nav pieteicies runāt „pret”. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? (No zāles: „Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Agešina, Ivana Klementjeva, Jakimova, Nikonova un Urbanoviča iesniegto likumprojektu „Grozījumi likumā „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Valērijs Agešins.".
- 2013_12_19-seq12 spokenText "Labdien, kolēģi! Sabiedriskajā telpā virmo daudz spekulāciju un kaislību ap Rīgas domes noteiktajiem tarifiem: vai tie ir pamatoti, vai tie nav diskriminējoši? Tāpēc šis priekšlikums - paredzēt, ka sabiedriskā transporta tarifu pamatotību izvērtē neatkarīga kompetenta iestāde, - varētu būt laba iespēja izbeigt šīs neauglīgās un nekompetentās diskusijas, kas bieži tiek speciāli kultivētas, lai radītu augsni politiskām spekulācijām un šķeltu sabiedrību (No zāles dep. A.Bērziņš: „Malacis, Ivar!”), sadalot to it kā izredzētajos un apbižotajos, lai pēc tam varētu uzmesties par apbižoto aizstāvjiem un varētu turpināt šo destruktīvo sabiedrības šķelšanas procesu. Šis priekšlikums būtu vērtējams kā racionāls solis, lai visu šo jezgu izbeigtu. Tāpēc es ļoti ceru, ka šīs idejas autoriem ir arī skaidrs šīs idejas realizācijas mehānisms, kā praktiski šī ideja var tikt sekmīgi īstenota, vispirms jau - kā šī piedāvātā likuma norma ir salāgota ar citām normām citos normatīvajos aktos, kas regulē sabiedrisko transportu (piemēram, ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu, likumu „Par pašvaldībām” un, protams, ar Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, kura tika pieņemta 2007.gadā un bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sabiedriskais transports tika izņemts laukā no likuma „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”). Otrs svarīgs aspekts, lai šo ideju varētu īstenot, ir parūpēties par šīs idejas praktiskās realizācijas mehānismu. Tas ir ļoti svarīgi - parūpēties par regulatora kapacitāti - ne tikai finansiālo, bet arī cilvēkresursu kapacitāti -, jo citādi var sanākt tā, ka labi iecerētā ideja tā vietā, lai dotu pozitīvu efektu, var nest dubultu negatīvo efektu, tas ir, ne tikai nesakārtotu sabiedriskā transporta sektoru, bet arī kvalitātes apdraudējumu citām regulējamām sabiedrisko pakalpojumu jomām, jo regulatoram vienkārši pietrūktu kapacitātes to visu paveikt... savu darbu paveikt kvalitatīvi un laikus. Un tas ir ļoti svarīgi - parūpēties arī par to. Kolēģi! Atrast risinājumu, kas novērš aizdomas par nepamatoti noteiktiem tarifiem, un izbeigt šīs nepamatotās politiskās spekulācijas ap tiem - tas ir mūsu visu interesēs. Un ir sanācis tā, ka šajā gadījumā tas visvairāk ir Rīgas domes interesēs. Tāpēc, kolēģi, paldies jums par šo priekšlikumu! Es aicinu to atbalstīt. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Paldies, Ivar! Tas bija labi!”; starpsauciens: „Labi sagatavots!”)".
- 2013_12_19-seq11 spokenText "Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Cilinska, Dzintara, Dombravas, Kuduma un Naudiņa iesniegto likumprojektu „Grozījums likumā „Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš.".
- 2013_12_19-seq9 spokenText "Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots.".
- 2013_12_19-seq8 spokenText "Jā, kolēģi, šis priekšlikums tika izstrādāts, balstoties arī uz to, ka šā gada vasarā, jūlijā, mēs Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā strādājām pie Izglītības likuma, kurā tika iesniegts priekšlikums par to, lai Saeimā netiktu apstiprinātas izglītības attīstības pamatnostādnes. Taču šeit gribētos pieturēties pie principa - viens likums, viena taisnība visiem -, jo, izrādās, tās ir vienas no retajām pamatnostādnēm, ko apstiprina Saeima. Un, ja mēs paskatāmies, tad redzam, ka praktiski visās ministrijās tiek izstrādātas pamatnostādnes, kas ir valdības kompetencē. Tās apstiprina Ministru kabinets. Nu, piemēram, vienlīdz svarīgas būtu arī sabiedrības veselības, lauksaimniecības, drošības, ārpolitikas, ģimenes valsts politikas, sporta politikas, kultūras politikas, transporta attīstības, mājokļa politikas, zinātnes un tehnoloģiju, enerģētikas attīstības, jaunatnes politikas, tūrisma attīstības un vēl citas pamatnostādnes, bet sanāk tā, ka šīs ir vienas no retajām, ko apstiprina... ko izstrādā Ministru kabinets un apstiprina Saeima, bet pārējās pamatnostādnes mēs neapstiprinām. Taču bieži komisijās... apakškomisijās mēs uzklausām un pieņemam zināšanai, kā notiek to īstenošana... Un tātad būtu aicinājums nodrošināt to, ka arī citas pamatnostādnes tiek apstiprinātas Saeimā. No juridiskā viedokļa un... Konsultējoties ar juristiem un ar dažāda līmeņa normatīvo aktu izstrādātājiem, kā arī ar ierēdņiem, būtu jāsaka: pēc viņu ieteikumiem un juristu ieteikumiem... pēc politikas dokumentu izstrādātāju ieteikumiem, būtu pareizāk, ja tomēr būtu izslēgts no Izglītības likuma tas pants, ka Saeima apstiprina šīs izglītības attīstības pamatnostādnes; tas būtu pareizāk. Bet, tā kā mēs, kā jau es teicu, vasarā, jūlijā, izskatījām Izglītības likumu un visi apstiprinājām to, ka Saeima tomēr turpina apstiprināt izglītības attīstības pamatnostādnes, es vēlreiz aicinu... Lai nav tā, ka par vienām pamatnostādnēm lemj gan Ministru kabinets, gan Saeima, bet par pārējām tiek lemts tikai Ministru kabineta līmenī, es aicinu tomēr pieturēties pie tā, ka viens likums, viena taisnība visiem. Paldies par uzmanību.".
- 2013_12_19-seq7 spokenText "Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja, Stalta un Siliņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodotu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 3, atturas - 26. Likumprojekts komisijai nodots. Paldies. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja un Stalta iesniegto likumprojektu „Grozījumi Attīstības plānošanas sistēmas likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.".
- 2013_12_19-seq5 spokenText "Deputātiem...".
- 1996_03_14-seq135 spokenText "Deputātiem...".
- 1996_02_15-seq1022 spokenText "Deputātiem...".
- 1995_09_07(06)-seq299 spokenText "Deputātiem...".
- 2013_12_19-seq4 spokenText "Kolēģi, šis likumprojekts... tātad galvenā doma ir tāda, ka mēs darba gaitā gribam iestrādāt Augstskolu likumā normu, kas noteiktu, ka Augstākās izglītības padomei būtu jāatskaitās par savu darbu. Atgādināšu, ka pagājušā gada, 2012.gada, 20.decembrī, būtībā gandrīz pirms gada, Saeimas sēdē mēs apstiprinājām Augstākās izglītības padomes sastāvu. Jāsaka gan, ka bija garas, arī spraigas un ļoti auglīgas debates par izvirzītajiem kandidātiem. Mēs ļoti daudz diskutējām par Augstākās izglītības padomes funkcijām, par Augstākās izglītības padomes lomu. Mēs arī šeit, Saeimā, diskutējām par to, ka šī institūcija tiek apstiprināta Saeimā, jo nav daudz tādu padomju, kas tiek apstiprinātas Saeimā. Savukārt šī padome ir viena no retajām, kas par savu darbību neatskaitās nedz Izglītības un zinātnes ministrijai, nedz Ministru kabinetam, nedz arī tai institūcijai, kas to apstiprina. Jā, par Augstākās izglītības padomes darbību ir pieejama informācija tās mājaslapā, jā, tā viennozīmīgi sniedz arī informāciju masu medijiem... tātad informāciju par savu darbību, bet tomēr šis jautājums būtu arī jāpilnveido normatīvo aktu līmenī, un es gribu minēt arī piemērus. Piemēram, mēs apstiprinām arī tiesībsargu, mēs apstiprinām valsts kontrolieri, un ir normatīvie akti... Tātad Tiesībsarga likuma 15.pants nosaka šo atskaitīšanās kārtību, ka tiesībsargs reizi gadā sniedz Saeimai un Valsts prezidentam rakstveida ziņojumu par savu darbu. Arī valsts kontrolieris sniedz mums ziņojumu par savu darbību, un tagad ir šis aicinājums arī Augstākās izglītības padomei, lai tā atskaitās tai institūcijai, kura to apstiprina, respektīvi, Saeimai. Un, jāsaka, mēs par to esam diskutējuši gan Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, gan, kā es jau minēju, gandrīz tieši pirms gada arī šeit, Saeimā. Tāpēc ir lūgums mums visiem kopā sakārtot arī jautājumu par šīs institūcijas atskaitīšanos Saeimas deputātiem, bet jo īpaši, protams, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, par tām funkcijām, kas Augstskolu likuma 70.pantā ir uzticētas Augstākās izglītības padomei.".
- 2013_12_19-seq3 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja, Stalta un Siliņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga.".
- 2013_12_19-seq2 spokenText "Augsti godātais Saeimas Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Par šo priekšlikumu būtību jāteic, ka tie ir iesniegti tādēļ, lai mēs likumā iestrādātu normas, kuras paredz atzīt starptautiski atzītu testēšanas institūciju organizētos pārbaudījumus arī Latvijā. Jāteic, ka šie priekšlikumi tika izskatīti jau šā gada vasarā, jūlijā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē, un toreiz komisijas sēdē, izskatot šos priekšlikumus, tika nolemts, ka rudenī tos varētu izskatīt atkārtoti, jo, iesniedzot sākotnēji šos priekšlikumus, diemžēl nebija sniegta definīcija terminam „starptautiski atzīta testēšanas institūcija”. Šoreiz šajos priekšlikumos šī definīcija ir noteikta. Un jāteic, ka toreiz, kad komisija izskatīja šos priekšlikumus, mēs diemžēl nevarējām uzklausīt atbildīgo ierēdņu viedokli attiecībā uz detalizētākiem komisijas pārstāvju jautājumiem. Jāteic, ka šie starptautiski atzīto testēšanas institūciju nodrošinātie pārbaudījumi skar lielākoties svešvalodas (vispopulārākā, protams, ir angļu valoda), kā arī informātiku. Pasaulē ir atzīti šo starptautiski atzīto testēšanas institūciju rīkotie eksāmeni jeb pārbaudījumi arī finanšu vadībā un projektu vadībā, bet šoreiz mēs runājam tikai par... vairāk par svešvalodām un par informātiku. Es aicinu atbalstīt šī likumprojekta nodošanu komisijai, lai mēs vēl, visticamāk, varētu paspēt panākt to, lai šīs normas jau būtu stājušās spēkā līdz plānotajiem eksāmeniem, kuri stāv priekšā vidusskolēniem, kā arī laikus varētu informēt par šo iespēju, par to, ka arī mēs atzīstam šos starptautiski atzīto testēšanas institūciju nodrošinātos pārbaudījumus, jo jāteic, ka tos akceptē gan darba devēji, gan nevalstiskās organizācijas, gan arī augstskolas, gan arī zinātniskā vide, un kā piemēru varu minēt svešvalodas prasmes pārbaudījumus TOEFL un IELTS, kas ir atzīti vairāk nekā sešos tūkstošos dažādu valstu universitāšu, kā arī valsts un privātajās institūcijās vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Un līdz ar to ir aicinājums spert šo soli arī no Latvijas puses. Es domāju, ka arī mēs, daudzi klātesošie, esam saskārušies ar to, ka, piesakoties kaut vai, piemēram, zinātniskajās konferencēs vai apmaiņas programmās, īpaši studentiem tiek prasīti un ņemti vērā šie apliecinājumi, un it sevišķi tas attiecas uz svešvalodu jomu. Es gribu teikt, ka Latvijā jau pašlaik vairākas augstskolas izstrādā attiecīgus uzņemšanas noteikumus, un, ja mēs šo likumprojektu atbalstītu, tas būtu signāls, ka tās var drošāk savos uzņemšanas noteikumos iestrādāt to, ka tās ņem vērā šos sertifikātus, kas apliecina iedzīvotāju zināšanas, it īpaši – atkal jāuzsver! – zināšanas svešvalodās. Jau pašlaik vairākas augstskolas tos akceptē un ņem vērā, piemēram, Rīgas Juridiskā augstskola, Ventspils Augstskola, Latvijas Universitāte, kā arī Rekrutēšanas un jaunsardzes centrs. Šie pārbaudījumi ir salāgoti, tie ir savstarpēji salīdzināmi arī ar Latvijā organizētajiem centralizētajiem eksāmeniem, ko kārto 12.klašu audzēkņi, bet es gribu teikt, ka tas varētu attiekties ne tikai uz 12.klašu audzēkņiem, bet arī... Piemēram, gadījumā, ja cilvēks ir beidzis vidusskolu, ir varbūt pagājis gads, viņš, vidusskolas eksāmenu kārtojot, ir ieguvis... nokārtojis šo centralizēto eksāmenu, kas apliecina viņa zināšanas... bet, ja viņš varbūt gada laikā ir nokārtojis šo IELTS vai TOEFL un uzlabojis savas zināšanas, tad viņš varētu tātad, nu, pretendējot... iestājoties augstskolā, uzrādīt, lūk, šo zināšanas apliecinošo dokumentu. Tātad es aicinu nodrošināt vienādas iespējas... Mēs, priekšlikumu iesniedzēji, aicinām nodrošināt Latvijas Republikas iedzīvotājiem vienādas iespējas ar ārvalstniekiem, jo viņi... stājoties augstskolā, kā jau es teicu, viņiem tiek ņemti vērā šie starptautiski atzītie sertifikāti. Tātad mēs aicinām nodrošināt, lai arī mūsu valsts iedzīvotājiem tāda priekšrocība būtu. Paldies.".
- 2013_12_19-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Sākam Saeimas 19.decembra sēdi. Pirms mēs sākam izskatīt apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir saņēmis 12 priekšlikumus par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta „Mediācijas likums” (Nr.477/Lp11) trešajam lasījumam”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Maijas Bogdanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par tiesnešu skaita noteikšanu Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Par Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija... Es jums netraucēju? (No zāles: „Nē! Nē!” Zālē smiekli.) Nē, nu man šķiet, ka jūs gribat parunāties. Mēs varētu pārcelt sēdi. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Likumā par budžetu un finanšu vadību” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ineša Feifera apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Mārtiņa Kazāka apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Mortena Hansena (Morten Hansen) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Jāņa Platā apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ingara Eriņa apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Ilo Kāzika (Ülo Kaasik) apstiprināšanu par Fiskālās disciplīnas padomes locekli”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Deputāti Naudiņš, Reizniece-Ozola, Zariņš, Dūklavs un Bērziņš lūdz izdarīt izmaiņas 19.decembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Rībenas kundze!... Paldies. Tātad pirmā darba kārtības sadaļa – „Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu „Grozījums Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Vanagas, Bites, Bilsēna, Reskāja, Stalta un Siliņas iesniegto likumprojektu „Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. „Par” pieteikusies runāt deputāte Inga Vanaga. (No SC frakcijas: „Atbalstām!”)".
- 2013_12_12-seq406 spokenText " Tā. Lūdzu, deputātu kungi. Viss! Paldies. Mēs ar to slēdzam šo sēdi. Paldies par jautājumiem. Paldies ministriem par to, ka atrada laiku ierasties. Mums atlikuši vēl vienpadsmit jautājumi. Mēs tos izskatīsim nākošajā... Ai, vairāk – divpadsmit... Jā, daudz vairāk. Jā, paldies. Tātad mēs turpināsim nākošajā ceturtdienā. Paldies par uzmanību. ".
- 2013_12_12-seq405 spokenText "Jā, paldies. Jautājums sekojošs. Tātad, kā es saprotu, Sintija Daugules kundze ir spējīga nodrošināt tādu pakalpojumu, ko ministrija iepērk saskaņā, protams, ar Publisko iepirkumu likumu. Sintija Daugules kundze var nodrošināt arī citus pakalpojumus, tādus kā brošūras izstrādāšana, kā mēs zinām. Paldies par jūsu atbildēm. Bet vai tad tomēr nebūtu jēdzīgi maksāt bišķiņ lielāku algu Sintijai Daugulei, lai viņa to veiktu sava darba ietvaros? J.Bordāns. Jā, kā jau es minēju, viņa nevar... Tā nav Tieslietu ministrijas funkcija – nodrošināt aizsardzību vecākiem. Tā nav ministrijas funkcija, tas neietilpst ministrijas pienākumos nekādā veidā.".
- 2013_12_12-seq404 spokenText "Paldies par atbildi. Lūdzu! Trešo jautājumu uzdos Ņikita Ņikiforovs.".
- 2013_12_12-seq403 spokenText "Jā, paldies. J.Bordāns. Tiešām tika piemērots Publisko iepirkumu likums, un šādā sakarā arī uzvarēja noteiktie pretendenti, un šos pakalpojumus varēja nodrošināt Sintija Daugule, kas vienlaikus strādā arī vienā no Tieslietu ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm. Bet attiecībā uz to, vai ir interešu konflikts, precizēšu: kā jau minēju, pastāv Publisko iepirkumu likums. Sintija Daugule ir tiesīga nodarboties arī ar... viņai ir atļauts nodarboties arī ar citu... teiksim, veikt darbu konkrētajos juridiskajos birojos. Viņa ir speciāliste bērnu tiesībās, un šajā ziņā varbūt tas „atslēgas jautājums” ir tāds, ka Tieslietu ministrijai tā nav pamatfunkcija – nodrošināt Hāgas konvencijas izpildi tieši tādā veidā, kādā to nodrošina Sintija Daugule; tā tas ir sakritis, ka tieši viņa to nodrošina. Bet Tieslietu ministrija ir centrālā iestāde, kas izskata jautājumus, kad notiek strīdi starp bērna vecākiem un kad vecāki ir dažādās valstīs un bērns tiek, kā saka, bieži vien pārvests no... Nu, ja Anglijā ir ģimene, tad viens no vecākiem kādreiz bērnu atved uz Latviju un otrs vecāks mēģina aizstāvēt savas tiesības, un rodas strīds. Šādos gadījumos Tieslietu ministrija, būdama šāda centrālā iestāde, palīdz nodrošināt abu vecāku tiesību aizsardzību un palīdz nodrošināt juridisko palīdzību, līdzīgi kā advokāta palīdzību, arī tam vecākam, kurš nedzīvo Latvijā. Un šo funkciju Sintija Daugule arī ir pildījusi, un tas nav bijis, vēlreiz atkārtošu, ministrijas darba uzdevums. Ministrija ir izsludinājusi šādu iepirkumu, un ir cilvēks, kurš ir specializējies šādos jautājumos; šādu cilvēku nav daudz. Šis cilvēks, strādājot arī citos birojos, spēj nodrošināt šīs funkcijas.".
- 2013_12_12-seq402 spokenText "Ministra kungs, vai jautājums skaidrs? J.Bordāns. Paskaidrošu, jā.".
- 2013_12_12-seq401 spokenText "Paldies. Tagad konkrēti par diviem līgumiem, kas ir noslēgti. Starp Tieslietu ministriju un SIA Consilium ir noslēgts līgums, kura izpildi nodrošina, kā teikts jūsu atbildē, Sintija Daugule. Un ir noslēgts arī līgums starp Tieslietu ministriju un SIA „PPE serviss”, kura izpildi nodrošina tā pati Sintija Daugule. Un kur sākās dīvainības? Tā pati Sintija Daugule strādā Tieslietu ministrijā, viņa ir Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas Juridiskā departamenta direktore. Vai te nav interešu konflikta? Kā atkal ar ētikas jautājumu? Vai tas ir pieņemams, ka ministrija pēc būtības noslēdz līgumu ar savu darbinieku vai viņam piederošu uzņēmumu, vai ar personu, kura, kā teikts jūsu atbildē, nodrošina līguma izpildi?".
- 2013_12_12-seq400 spokenText "Es saprotu, ka ministra kungs precizēs informāciju ministrijā un atbildēs jums, Ņikita. Ir ļoti grūti runāt par cipariem, kad to nav acu priekšā. Lūdzu, Ņikita Ņikiforov, otro jautājumu! Ieslēdziet mikrofonu!".
- 2013_12_12-seq399 spokenText "Jūsu sniegtajā rakstiskajā atbildē summa ir 2400 latu, bet mājaslapā pieejamā informācijā tā summa atšķiras pat par 20 procentiem. J.Bordāns. Tāpēc, ka PVN likme ir 22 procenti. Mēs to esam norādījuši.".
- 2013_12_12-seq398 spokenText "Es saprotu, ka Ņikita grib precizēt summas. Ministra kungs neredz to mājaslapu, tāpēc lūdzu...".
- 2013_12_12-seq397 spokenText "Skaidrs, ja? J.Bordāns. Bet man bija jautājums, vai jūs atrodat mājaslapā citu summu. Man šādas...".