Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2012_11_29-seq280 spokenText "27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_10_11-seq122 spokenText "27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_06_21-seq1013 spokenText "27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2010_03_31-seq512 spokenText "27. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq305 spokenText "Paldies. Ja drīkst, es turpināšu. Kaut ko nogulēju, neredzēju... Kolēģi, runājot par 25.priekšlikumu, ir paredzēts papildināt 500.pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: „Ja krimināllieta tiek saņemta jaunai izskatīšanai no apelācijas vai kasācijas instances tiesas, iepriekš tiesā nopratinātos lieciniekus, cietušos, ekspertus un speciālistus uzaicina pēc prokurora, cietušā, apsūdzētā vai viņa aizstāvja lūguma.” Tātad priekšlikums nozīmē, ka gadījumā, ja nav nepieciešamības atkārtoti veikt pratināšanu, to var arī nedarīt. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
• 2014_03_20-seq304 spokenText "Nē, turpiniet ar 25.priekšlikumu!".
• 2014_03_20-seq303 spokenText "25. - tieslietu ministra priekšlikums. Paredz papildināt 500.pantu ar piekto daļu... (Zālē smiekli un aplausi. Dep. I.Grigule: „Tiesiskums uzvarēja!”)".
• 2014_03_20-seq302 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 52, pret - 29, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq301 spokenText "Nē, nu, man... Kolēģi, man ir viens jautājums. Čepānes kundze, jūs strādājāt Satversmes tiesā. Izstāstiet, lūdzu, ka tiesnesis nevar zināt vairāk par lietas dalībniekiem! (Starpsaucieni no zāles. Dep. A.Lejiņš: „Pietiek!”; dep. I.Čepāne: „Ko jūs no manis gribat?!”)".
• 2014_03_20-seq299 spokenText "Kolēģi! Mēs tieši runājam nevis par krimināllietas materiāliem, bet par operatīvās lietas materiāliem. Un par priekšlikuma būtību ir diskutēts ne tikai Juridiskajā komisijā, bet arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Operatīvās darbības likuma pilnveidošanas apakškomisijā, kurā piedalījās arī Latvijas pārstāvji - cilvēktiesību organizācijas. Elksniņa kungs mums stāsta, ka, teiksim, šis priekšlikums ir pretrunā ar konvenciju, pretrunā ar judikatūru. Pārstāvjiem, ekspertiem, kas piedalījās sēdēs, bija cits viedoklis. Es, protams, domāju, ka šodien mēs nevarēsim konfrontēt šos viedokļus, bet viedokļi atšķiras. Es sapratu Elksniņa kunga domu. Viņa ideja ir cita, un viņš to būtībā aizstāvēja. Gadījumā, ja ir operatīvā informācija (piemēram, informācija par cilvēkiem kas palīdzēja slepeni atklāt noziegumu un kas tieši sniedza citu palīdzību), Elksniņa kungaprāt, advokātiem ir jāredz viss. (Dep. A.Elksniņa starpsauciens no zāles: „Jā!”) Advokātiem ir jāredz viss, advokātiem ir jālasa operatīvās lietas. Un es saprotu - kāpēc. (Dep. A.Elksniņa starpsauciens no zāles: „Nav ko slēpt!”) Nav ko slēpt, tiešām! (Starpsauciens: „Nesarunājies ar zāli!”) Un jautājums tiešām ir skaidrs, un ir saprotams, kāpēc šis viedoklis pastāv. Bet es domāju, ka mums ir jārūpējas ne tikai par atsevišķu profesiju pārstāvjiem - ne tikai par viņiem! -, bet mums ir jādomā par efektīvu sabiedrisko interešu ievērošanu un aizsardzību. Un tieši tādēļ tieslietu ministrs piedāvāja grozījumus: ja ir lūgums iepazīties ar informāciju, tiesa, kas izskata lietu, šo informāciju pieprasa un analizē. Jums taisnība - ir arī citi modeļi. Piemēram, britiem ir cits modelis: cilvēks, kuram ir pielaide slepenai informācijai, var ar to iepazīties un tad, pēc tam, viņš, teiksim, izvērtē - pamatota vai nepamatota, teiksim, tā informācija. Tādi modeļi var būt. Bet mēs patlaban runājam par priekšlikumu grozīt 500.pantu, proti, paredzēt iespēju kriminālprocesa ietvaros iepazīties ar operatīvās darbības materiāliem. Un, manuprāt, šis priekšlikums ir labs un atbalstāms. Lūdzu atbalstīt.".
• 2014_03_20-seq297 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šo priekšlikumu nu nekādīgi nevarētu atbalstīt, jo tas nonāk pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru. Es varētu nosaukt arī konkrētus spriedumus, ja vienam otram deputātam būtu interese, bet pēc būtības tiek pārkāpts viens ļoti būtisks un nozīmīgs princips, kurš skan sekojoši: tiesnesis zina vairāk par lietas dalībniekiem. Gadījumos, kad persona tiek saukta pie kriminālatbildības, tad tiesības uz taisnīgu tiesu... Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta kontekstā katrai minētajai personai ir tiesības uz taisnīgu tiesvedību. Kas izriet no minētā priekšlikuma? Paralēli kriminālprocesam un paralēli krimināllietas materiāliem vēl eksistē abstrakta operatīvā lieta. Nu kaut kādā dienestā tā eksistē - vai nu Valsts policijā, vai Finanšu policijā, vai Drošības policijā. Šo operatīvo lietu īstenībā, pastāvot mūsu operatīvo dienestu sadrumstalotībai, ir tik daudz, ka uz katru no jums dzīves laikā gan jau pa kādai ir bijis... Bet būtība ir sekojoša: tiesvedības laikā tiesnesis bez procesa dalībniekiem - bez prokurora, bez aizstāvja, bez apsūdzētā - iet uz kaut kurieni un iepazīstas ar kaut kādu operatīvās darbības lietu. Ar lietu, par kuru informācijas nav nevienai no pusēm. Nu, loģikas it kā nav nekādas. Nākamais, kur ir vēl „lielāka” loģika, - ja tas, ko viņš, tas tiesnesis, tur viens pats ir izlasījis tajā operatīvajā lietā, lai to ierakstītu spriedumā... nevis, piemēram, tos faktus, apstākļus, informācijas ziņojumus, izvērtējumus, bet, piemēram, ir ierakstījis, ka tiesnesis ir iepazinies ar operatīvās lietas materiāliem, kuru nav krimināllietā, kuri personai nav inkriminēti... Bet uz šī pamata izdara secinājumus, piemēram, par viena vai otra teiktā atbilstību vai neatbilstību patiesībai. Es norādu, ka minētais priekšlikums ir pretrunā ar Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju. Eiropas tiesu judikatūra pasaka, ka šajā situācijā ar diskrecionārās varas iegūtiem materiāliem ir jāiepazīstina visi pušu dalībnieki. Un šāda prakse tiek piekopta ļoti daudzās valstīs, arī Vācijā, kas ir mūsu stratēģiskais partneris; normatīvos aktus ļoti daudz mēs inkorporējam un par pamatu ņemam no šīs valsts tiesību sistēmas. Bet nez kāpēc attiecībā uz šāda veida regulējumu mēs ejam atsevišķu ceļu, lai liegtu personām izmantot tiesības uz taisnīgu tiesu, kā arī tās pakļautu īstenībā netaisnīgam procesam, jo sakarā ar to, ka ir šāda veida pārkāpumu izdarīšana no tiesnešu puses, mēs vienkārši nākotnē pieredzēsim, ka būs Eiropas Cilvēktiesību tiesā vairākas lietas, saskaņā ar kurām mums būs jāmaksā kompensācijas. Nu, un, ja Judina kungs šodien uzstāsies debatēs, atbalstot šāda veida priekšlikumu, tad attiecīgi arī jāparedz kaut kāda veida ieturējums, no kā tas būtu maksājams.".
• 2014_03_20-seq295 spokenText "24. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz grozīt 500.pantu. Runa ir par operatīvās lietas materiāliem, kas nav pievienoti lietai, un par kārtību, kā ar attiecīgo informāciju var iepazīties. Priekšlikuma būtība ir šāda: ar informāciju var iepazīties tiesnesis. Juridiskā komisija, izvērtējusi šo priekšlikumu, to atbalstīja.".
• 2014_03_20-seq279 spokenText "16. - tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas saistīts ar pirmstiesas procesu par piespiedu ietekmēšanas līdzekļu piemērošanu. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq275 spokenText "14.priekšlikums ir iesniegts tā paša iemesla dēļ. Arī nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq273 spokenText "13.priekšlikums paredz izslēgt no 410.panta otrās daļas skaitli 160. Kā es jau stāstīju iepriekš, bija paredzēts, ka no Krimināllikuma tiks izslēgta attiecīgā norma, un tādēļ šis norādījums kriminālprocesā būtu lieks. Bet, ņemot vērā to, ka Krimināllikuma 160.pants tiek saglabāts, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
• 2014_03_20-seq271 spokenText "12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_10_11-seq92 spokenText "12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2004_02_12-seq631 spokenText "12. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq269 spokenText "11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2013_03_14-seq484 spokenText "11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2012_10_11-seq90 spokenText "11. - tieslietu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq267 spokenText "10. - tieslietu ministra priekšlikums, kas paredz grozīt 373.pantu, papildinot tā septīto daļu ar jaunu teikumu: „Personai, kura iesniegusi sūdzību, nosūta informāciju par sūdzības izlemšanu.” Principā attiecīgā norma paredz, ka personai jābūt informētai par pieņemto lēmumu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq266 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Priekšlikums atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq265 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt priekšlikumu.".
• 2014_03_20-seq263 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā ir runa par to, ka, ja nu kāds Latvijā dzīvojošs cilvēks cieš noziedzīga nodarījuma dēļ, tad viņš vēršas policijā ar iesniegumu. Minētā panta pirmā daļa paredz, ka, ja, piemēram, policija nekonstatē, ka ir noticis noziedzīgs nodarījums, - un tas diendienā notiek dažnedažādu iemeslu dēļ -, tad attiecīgais policijas darbinieks, amatpersona, var pieņemt lēmumu. Lēmumu pieņem saskaņā ar šā panta daļu divās formās. Viena - tā varētu būt rezolūcija. Nu ko nozīmē rezolūcija? Uz jūsu iesnieguma, piemēram, par to, ka jūs tikāt aplaupīts vai apzagts, vienkārši uzraksta: „Nav noziedzīga nodarījuma sastāva.” vai „Nekas nav noticis.” Un paraksts ar datumu. Vai arī pieņem lēmumu. Likumprojekta mērķis un arī šā priekšlikuma mērķis ir paredzēt, ka, ja tiek pieņemts lēmums, nevis rezolūcija, tad lēmums būtu nosūtāms iesniedzējam. Pie kā mēs nonāksim? Pie tā, ka lēmumu vairs nebūs, būs tikai tās rezolūcijas, lai neko kā iepriekš sūtīt nevajadzētu. Jo iepriekš... Un arī policijas piekoptā prakse bija tāda, ka, saņemot iesniegumu, lēmumi tika rakstīti īsi; bez jebkāda veida motivācijas, argumentācijas tika formāli konstatēts, ka vai nu nav noticis noziedzīgs nodarījums, vai arī nav noziedzīga nodarījuma sastāva, vai arī vienkāršā formā - rezolūcijas veidā tika pateikts, ka nav noticis noziedzīgs nodarījums. Es aicinātu atbalstīt šo bijušā tieslietu ministra priekšlikumu. Uz trešo lasījumu mēs iesniegsim priekšlikumu par to, ka rezolūcijas veidā lēmumus attiecībā uz noziedzīga nodarījuma fakta esamību vai neesamību policija pieņemt nevar. Paldies.".
• 2014_03_20-seq261 spokenText "9. - bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Tas paredz papildināt panta pirmo daļu ar jaunu teikumu, proti: „Ja pieņemts motivēts rakstveida lēmums, personai nosūta lēmuma kopiju.” Šī norma paredz, teiksim, nodrošināt personai tiesības saņemt informāciju, būt informētai par pieņemto lēmumu gadījumā, ja lēmums ir motivēts.".
• 2014_03_20-seq259 spokenText "8. - bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums paredz grozīt 283.pantu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq257 spokenText "7. - bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz, ka Valsts probācijas dienesta starpniekam ir tiesības neliecināt par izlīguma procesu, kā arī iesaistīto pušu un trešo personu uzvedību izlīguma sēdes laikā, izņemot gadījumus, kad izlīguma procesā atklājas informācija par citu noziedzīgu nodarījumu. Šis priekšlikums arī atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq255 spokenText "6. - bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas aicina grozīt 91.panta trešo daļu un paredz, ka, nomainot pārstāvi, jāņem vērā arī pārstāvamās personas viedoklis. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq253 spokenText "5. - bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums grozīt 91.pantu, kas arī definē jautājumu par pārstāvi kriminālprocesā. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq251 spokenText "4. - bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz paplašināt to personu loku, kuras var būt par pārstāvi kriminālprocesā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq250 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Andreja Judina iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 75, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq249 spokenText "Komisijas vārdā varu vēlreiz atkārtot, ka priekšlikums tika atbalstīts. Aicinu atbalstīt.".
• 2014_03_20-seq248 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams?".
• 2014_03_20-seq247 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Kolēģi! Es daudz nerunāšu. Manuprāt, šis priekšlikums ir loģisks un pamatots kaut vai no tā viedokļa, ka ļoti bieži mēs varam dzirdēt sabiedrības sašutumu, ka valsts amatpersonu krimināllietas varbūt kādreiz ir bijušas izmeklētas, bet netiek iztiesātas. Tāds maldīgs priekšstats veidojas tāpēc, ka šādas kategorijas krimināllietas tiek skatītas vispārējā kārtā, vispārējā rindā, tāpēc dažreiz no lietas nonākšanas tiesā līdz galalēmumam paiet četri, pieci vai pat vairāk gadu. Manuprāt, ir absolūti loģiski, īpaši runājot par koruptīvām krimināllietām, lai neveidotos sabiedrībā priekšstats par nesodāmību valsts amatpersonām, šādas lietas būtu jāskata kā viena no prioritātēm. Un es nedomāju, ka mūsu tiesu vadītāji ir prātā tik aprobežoti, ka viņi nespēs noteikt prioritāti no tā īsā saraksta, kas attiecas uz četru krimināllietu kategoriju. Jā, bērniem ir priekšrocība, jā, tiem, kam atņemta brīvība, ir priekšrocība, bet, salīdzinot ar zaptes burkas zādzību, valsts amatpersonas noziegumi ir daudz nozīmīgāki, jo daudzi piesaista nesalīdzināmi lielāku sabiedrības uzmanību. Ja mēs skatāmies caur sabiedrības uzmanības prizmu, zādzība, pat laupīšana piesaista uzmanību īsu brīdi, diemžēl nākošās nebūšanas aizēno šo pārkāpumu. Valsts amatpersonas noziedzīgu rīcību sabiedrība atceras ilgi, pie tā piestrādā - un pamatoti piestrādā! - plašsaziņas līdzekļi, un mums nepieciešams nodrošināt, lai juridisks atrisinājums sprieduma veidā būtu pēc iespējas ātrāk pēc noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas. Es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2014_03_20-seq245 spokenText "(No zāles dep. I.Čepāne: „Andrej, pasaki - tas sēdēs cietumā!”) Jā, diemžēl jārunā otro reizi. Atbildot uz jautājumiem Elksniņa kungam, es gribu pievērst uzmanību tam, ka mums ir nosauktas dažādas kategorijas. Ja, piemēram, situācija ir šāda: viena lieta ir saistīta ar nepilngadīgo, otrajā lietā ir tieši īpašā aizsardzība, bet trešajā lietā pamatā ir drošības līdzeklis - apcietinājums, tad kādā secībā tiesai vajag strādāt, jo visiem ir prioritāte? Jautājums ir par ko citu. Es tieši runāju ar tiesnešiem, un es sapratu, kā notiek kalendārā plānošana. Tiesa rezervē dažas dienas nedēļā, lai izskatītu lietas, kurām ir prioritāte. Un, manuprāt, ir tikai loģiski, ka, piemēram, gadījumā, ja kāds apsūdzētais ir saslimis vai viņa advokāts slimo, vai bērni slimo, vai vēl kaut kas līdzīgs notiek, lai tiesa, redzot lietas būtību un cilvēka kategoriju, kas tur figurē... lai tiesnesis paskatītos nevis uz brīvām dienām pēc pusgada vai gada, vai 14 mēnešiem, bet jau tuvākajā laikā. Tāds ir princips! Patlaban par to tieši mūsu tiesnesis atbild. Tā ir reāla saruna. Tiesnesis skaidro: „Man ir parastie zagļi, un, es atvainojos, līdz ar to lai stāv un sēž, un gaida savu vietu rindā.” Tas nav pareizi! Un tagad mēs runājam par principu. Mana sākotnējā ideja bija drusciņ cita. Es tieši piedāvāju stingri noteikt, ka ir jāsāk strādāt pēc mēneša, pēc diviem mēnešiem un jāizdara tas un tas. Taču kolēģi norādīja, ka ne vienmēr tas būs iespējams. Tagad mēs runājam par principu, un šis princips pēc savas būtības ir dabisks. Tā ir jāstrādā! Jo, ja cilvēks, kas pieņem lēmumu, domā par sabiedrības interesēm, ja viņš saprot, cik lielu kaitējumu nodara situācija, kad tāda nenoteiktība pastāv, tad mēs redzam tādu rezultātu. Līdz ar to es vēlreiz aicinu kolēģus atbalstīt šo priekšlikumu. (No zāles dep. J.Urbanovičs: „Pārliecināji!”)".
• 2014_03_20-seq243 spokenText "Kolēģi! Jautājums ir ļoti vienkāršs, un, kad es nācu šeit iepriekšējā reizē, es to arī Judina kungam uzdevu. Pagaidām šie principi ir aprakstīti formāli, bet mēs piedāvājam ietvert likumā vienu kategoriju tieši amatpersonām. Un es vēlreiz atkārtošos: tas ir ļoti labi! Taču, protams, nav ļoti labi, ka jūs retorikā izmantojat Ogres lietu, ar kuru ir sasaiste Nacionālajai apvienībai, bet par to ir cits jautājums. Man ir vienkāršs jautājums, uz kuru es gribētu, lai jūs tagad atbildētu. Tas būs sava veida skaidrojums, vadmotīvs tiesām, kā šo principu interpretēt. Un jautājums ir sekojošs. Tiesnesim uz galda nonāk divas lietas. Viena lieta, kurā ir iesaistīta valsts amatpersona no Nacionālās apvienības, ir Ogres lieta, par kuru jūs tikko minējāt, un otra ir lieta, kurā cietušais ir nepilngadīgs bērns, kas cietis seksuālās vardarbības rezultātā. Saskaņā ar šo likumu - kāda prioritāte būs kurai lietai? (No zāles dep. I.Čepāne: „Tas sēdēs cietumā!”)".
• 2014_03_20-seq241 spokenText "Cienījamie kolēģi! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību tam, ka attiecīgā norma pēc savas būtības neko principiāli jaunu nepiedāvā, bet atrisina būtisku problēmu. Es domāju, ka ikvienam ir skaidrs, ka kriminālprocesi var būt dažādi. Un, ja, piemēram, vienā gadījumā ir notikusi zādzība veikalā un blakus ir kriminālprocess, kurā ir runa par izvarošanu vai slepkavību, visi saprot: ar šo otro procesu jāstrādā intensīvāk, ātrāk, jo tas ir sabiedrības interesēs. Par kādu lietu kategoriju es runāju? Ir gadījumi, kad uz apsūdzēto krēsla atrodas amatpersonas. Varbūt šīs amatpersonas nav vainīgas, varbūt šīs amatpersonas izdarīja noziedzīgus nodarījumus, bet mums gadiem ilgi turpinās tā nenoteiktība - šis cilvēks nav ne attaisnots, ne notiesāts. Un tas ir ļoti slikti! Ļoti slikti tādēļ, ka šis cilvēks turpina strādāt, viņš pilda dienesta pienākumus, viņš lemj jautājumus, kas var skart ikvienu cilvēku, jo šim cilvēkam ir amatpersonas statuss. Protams, es pilnīgi piekrītu, ka būtu labi, ja visi kriminālprocesi būtu izskatīti ātrā tempā, bez vilcināšanās. Bet ko es redzu praksē? Atsevišķos gadījumos apsūdzētās amatpersonas izmanto visas tiesiskās iespējas, lai process (Starpsaucieni no zāles. Dep. J.Urbanovičs: „Piemēru! Piemēru!”) notiktu pēc iespējas ilgāk. Piemēram, Ogres tiesā ir viena lieta, par kuru daudzi zina... un tur tieši viens figurē... viens pašvaldības deputāts. Un kas notiek ar šo lietu? Slimo viens advokāts, slimo otrs advokāts. Un ko dara tiesa? Tiesa plāno. Pēdējo reizi tiesa nolēma, ka, ņemot vērā, ka advokāts ir slims... Sēde ir pārcelta uz 14 mēnešiem. Protams, var teikt, ka ir liela slodze, ka daudz problēmu, bet rodas jautājums: ja cilvēks nav vainīgs, vai nevajadzētu panākt, lai viņš pēc iespējas ātrāk būtu attaisnots? Jo viņš turpina strādāt, viņš pieņem lēmumus. Un tas nav vienīgais gadījums! Atcerieties, līdzīga situācija bija Jūrmalā, kā arī citās vietās! Tātad, runājot par šo priekšlikumu, jāteic, ka tam ir leģitīms mērķis, proti, mums ir svarīgi pēc iespējas ātrāk atrisināt to nenoteiktības situāciju. Mēs nedrīkstam cilvēkam aizliegt strādāt, jo, ņemot vērā nevainīguma prezumpciju, viņš tiešām nav atzīts par pārkāpēju. Bet mēs varam nodefinēt principu, ka gadījumā, ja kriminālprocesā ir iesaistīta amatpersona, ar šo lietu jāstrādā ātrāk. Es saņēmu informāciju no viena Vācijas kolēģa. Viņi strādā drusciņ citādāk: viņiem likumā ir paredzēts, ka tieslietu ministrs var izdot rīkojumu, ka attiecīgā lieta ir prioritāte. Mēs arī varam domāt par šo ceļu. Mēs, protams, varam domāt un sapņot, ka katra tiesa, redzot, ka apsūdzētajam ir noteikts statuss, sapratīs, ka ļoti svarīgi - sabiedrības labā!- pēc iespējas ātrāk izskatīt lietu. Bet diemžēl es redzu un dzirdu citus argumentus: „Nedrīkst diskriminēt parastos zagļus, katram cilvēkam ir tiesības uz ātrāku lietas izskatīšanu, un, ja ir viena rinda, lai visi sēž mierīgi un gaida!” Es vēlreiz uzsveru, ka sabiedrības interesēs ir ļoti svarīgi, lai atsevišķiem procesiem būtu prioritāte, un es jau dažus procesus nosaucu: gadījumā, ja apsūdzība saistīta ar bērnu, - ar šo lietu jāstrādā ātrāk; gadījumā, ja cilvēks sēž cietumā, - ar šo lietu jāstrādā ātrāk; un gadījumā, ja cilvēks sēž amatpersonas krēslā, - arī ar šo lietu ir jāstrādā ātrāk. Gan savā vārdā, gan komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2014_03_20-seq239 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Pats par sevi pēc būtības šis priekšlikums ir, manuprāt, ļoti labs, bet, pirms mēs to izdiskutējam līdz galam - un acīmredzot par to mums būs jāiesniedz papildu priekšlikumi, lai precizētu, kā minētā jaunā sistēma darbosies -, man ir jānoskaidro atsevišķi jautājumi. Ko nozīmē tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā? Tas ir tiesību institūts, kurš kriminālprocesā ir iestrādāts kopš Kriminālprocesa likuma pieņemšanas brīža un paredz, ka ikvienam cilvēkam, personai - apsūdzētajam, tajā skaitā arī cietušajam, - ir tiesības pieprasīt, lai krimināllieta tiesā tiktu izskatīta raiti un bez kavēšanās. Diemžēl pieredze ir parādījusi, ka atsevišķas lietas tiesās tiek novilcinātas un ka mēs diemžēl nonākam situācijā, kad likumdevējam tiešām ir jāiejaucas un jāpasaka, ka, lūdzu, ir atsevišķas amatpersonas, pret kurām tiek virzīti kriminālprocesi, bet kuru lietas raiti iztiesātas netiek. Taču diemžēl šāda inkorporācija sistēmā, kura darbojas vēl līdz šim, rada ļoti daudzus jautājumus. Pirmām kārtām līdz šim brīdim bija paredzēts, ka, piemēram, procesa virzītājam, tiesnesim, ir pienākums izvēlēties tādu lietas izmeklēšanas taktiku, veidu, kas palīdzēs sasniegt kriminālprocesā taisnīgu rezultātu iespējami īsākā laikā, un kritēriji, kuri bija iestrādāti likumā, bija sekojoši - piemēram, kriminālprocesā, kurā ir piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Tātad persona ir apcietināta, un pēc iespējas ātrāk līdz taisnīgam noregulējumam tā lieta ir jāiztiesā. Piemēram, tajā pašā 14.panta trešajā daļā bija paredzēts, ka ātri, raiti ir jāizskata lietas, kurās ir iesaistīta speciāli procesuāli aizsargāta persona. Tas nozīmē - kādam cilvēkam... liecinātājam ir noteikta speciāla procesuālā aizsardzība, kad valsts aizsargā viņu, varbūt vienā otrā gadījumā maina identitāti... Un arī šajās lietās tai raitajai izmeklēšanai ir jānotiek. Tagad šajā procesā mēs piedāvājam inkorporēt vēl vienu papildu prasību - par raitu tiesvedības gaitu attiecībā uz valsts amatpersonām. Konceptuāli pret šo ideju es nebūtu pret, bet tad ir jautājums. Kriminālprocesa likuma 14.panta ceturtajā daļā, kas ir hierarhiski zemāk, ir noteikts, ka, piemēram, kriminālprocesam pret nepilngadīgu personu saprātīga termiņa nodrošināšanai ir priekšrocības salīdzinājumā ar līdzīgiem kriminālprocesiem pret pilngadīgu personu. Un tad man ir viens jautājums, kuram, apstiprinot šo priekšlikumu, ir jābūt izdiskutētam un jābūt skaidram: „Kādam kriminālprocesam mēs dosim priekšrocību? Viens - kriminālprocess, kurā ir iesaistīta valsts amatpersona, otrs - kriminālprocess, kurā ir iesaistīta - nu, pieņemsim, cietušās personas statusā - mazgadīga persona, pret kuru tika vērsta seksuāla vardarbība.” Atbildot uz šo jautājumu, diskutējot par šo priekšlikumu, mēs varēsim arī izvērtēt, kādā virzienā valstij iet un kāds kriminālprocess būs prioritārs. Mēs tiesāsim ātrāk valsts amatpersonas vai tiesāsim ātrāk tos noziedzniekus, kuri būs vērsušies pret nepilngadīgām personām? Un uz šo jautājumu es gribētu dzirdēt Judina kunga atbildi.".
• 2014_03_20-seq237 spokenText "3. - deputāta Judina priekšlikums, kas paredz veikt papildinājumus Kriminālprocesa likuma 14.pantā. 14.pantā ir paredzēti gadījumi, kad kriminālprocesiem ir prioritāra izskatīšanas kārtība. Proti, tas ir gadījumā, ja kriminālprocesā ir iesaistīta nepilngadīga persona, vai, piemēram, tad, ja ir persona, kas atrodas apcietinājumā. Tad attiecīgais process ir jāizskata ātrāk. Šī priekšlikuma būtība ir attiecināt prioritāro kārtību uz vēl vienu kategoriju - proti, ar�� tad, ja apsūdzētais ir atbildīga valsts amatpersona, ar attiecīgajām lietām tiesām ir jāstrādā ātrāk. Es saprotu, ka mums par to būs debates, un tad... Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
• 2014_03_20-seq235 spokenText "2. - tieslietu ministra priekšlikums, kas piedāvā 7.pantā izslēgt norādījumu uz Krimināllikuma 160.pantu. Brīdī, kad bija iesniegts attiecīgais priekšlikums, bija paredzēts, ka no Krimināllikuma tiks izslēgta norma, kas paredzēta 160.pantā. Patlaban tieši šī iecere ir pārskatīta - ir paredzēts saglabāt attiecīgo normu. Ievērojot šo faktu, Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
• 2014_03_20-seq233 spokenText "Cienījamie kolēģi! Otrajā lasījumā izskatām likumprojektu Nr.745/Lp11 - „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”. Ir saņemti 58 priekšlikumi. 1. ir bijušā tieslietu ministra Bordāna priekšlikums, kas paredz papildināt 7.pantu ar jaunu normu, proti, ka kriminālprocesu par darbību, kas kvalificēta kā izvarošana, var uzsākt, ja ir saņemts pieteikums no personas, kurai ir nodarīts kaitējums. Patlaban šo kriminālprocesu var uzsākt arī tad, kad attiecīgā pieteikuma nav. Juridiskā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.".
• 2014_03_20-seq232 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Kriminālprocesa likumā”, otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_03_20-seq231 spokenText "Šā gada 31.marts.".
• 2014_03_20-seq230 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 54, pret - 23, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2014_03_20-seq229 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2002_10_10-seq1268 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2001_04_26-seq427 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2001_03_08-seq138 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 1997_04_10-seq338 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 1996_12_18-seq515 spokenText "Lūdzu balsot par likumprojektu otrajā lasījumā.".
• 2014_03_20-seq227 spokenText "Un 23. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq222 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 20. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 29, pret - 50, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq221 spokenText "20. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq219 spokenText "17. un 18. - deputāta Pimenova priekšlikumi. Ir atsaukti. 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq212 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Es saprotu, ka deputātiem nav iebildumu pret 13.priekšlikumu.".
• 2014_03_20-seq211 spokenText "Kolēģi! Runa ir par to - vai un uz kādiem nosacījumiem atļaut izmantot... ilgtermiņa stabilizācijas rezerves ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos. Tad, lai jūs saprastu... Manuprāt, es... Ko tas nozīmē? Es uzskatu, ka 11.pants tādā redakcijā, kādā pašlaik tas pateikts, ir principā absurds. Tātad tas paredz šādu iespēju - ilgtermiņa stabilizācijas rezerves izmantot ieguldīšanai atvasinātajos finanšu instrumentos. Lai jūs saprastu šo absurdu... Tātad mēs runājam par to, ka šīs ilgtermiņa stabilizācijas rezerves - tie ir līdzekļi, ar kuriem mēs gribam operēt, lai nodrošinātu šo pretciklisko ekonomikas... lai ekonomikas procesu svārstību gadījumā, kad veidojas burbuļi un kad tie taisās plīst un būs krīze, mums būtu rezerve, ar kuru mēs varētu kompensēt to visu. Savukārt, ja mēs paredzam to, ka tos var ieguldīt atvasinātos finanšu instrumentos, tad... Finanšu instrumenti ir tieši tie, kas rada šo nestabilitāti. Paredzēt, ka ilgtermiņa stabilizācijas rezerves tiek ieguldītas tādos instrumentos, - tas būtu, nu, mazākā mērā sakot, dīvaini. Plus, otrkārt, ir jāņem vērā tas, ka ir skaidrs, ka šie instrumenti ir ļoti nestabili, tie ir ļoti riskanti, principā vieni no riskantākajiem ieguldījumu veidiem. Tāpēc paredzēt tādos guldīt iekšā nebūtu saprātīgi. Bet ir atsevišķi gadījumi, kad šos finanšu instrumentus tomēr var izmantot komplektā ar citiem ieguldījumiem, kad tie tiek vērsti uz to, lai diversificētu riskus, lai mazinātu ieguldījumu riskus, un tā ir arī mana priekšlikuma būtība - paredzēt, ka šādus atvasinātus finanšu instrumentus ir atļauts izmantot tikai tad, kad tas ir vērsts uz to, lai mazinātu ieguldīto līdzekļu riskus. Šis priekšlikums pēc būtības tika atbalstīts komisijā, tika piedāvāta juridiski veiksmīgāka redakcija, ko es arī aicinu atbalstīt. Tas ir 14.priekšlikums. Paldies.".
• 2014_03_20-seq209 spokenText "13. - deputāta Zariņa priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts un iekļauts 14. - Juridiskā biroja priekšlikumā.".
• 2014_03_20-seq208 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 48, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq207 spokenText "Kolēģi, mēs rūpīgi vērtējām šo priekšlikumu, taču neatbalstījām, jo praktiski finanšu līdzekļu izlietošanu, tātad valsts parāda apkalpošanu, ļoti profesionāli jau veic Valsts kase, un es varētu vēl atgādināt, ka pēdējās divas emisijas ir ar viszemāko procentu pieaugumu mūsu... (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni. Dep. A.Elksniņš: „Valsts kase „Liepājas metalurgu” arī profesionāli uzrauga!”) ar viszemāko procentu piegādi vispār neatkarīgās valsts vēsturē. Taču, nododot Nacionālajai attīstības padomei lēmumu... lēmuma pieņemšanu, mēs atstumjam visus profesionāļus (No zāles dep. I.Zariņš: „Tas nav par priekšlikumu!”), kas nodarbojas ar vērtspapīru vai ilgtermiņa rezerves līdzekļu izlietošanu. Tātad mēs nododam to lemt Nacionālajai attīstības padomei, kas faktiski ir forums un sastāv no ļoti daudziem godājamiem cilvēkiem, bet kuriem... daudziem nav šīs kompetences līdzekļu izlietošanā. Nacionālās attīstības padomes mērķi un uzdevumi ir pavisam citi un ir aprakstīti citos normatīvajos aktos, kur iekšā nav mērķis izvērtēt ieguldījumus - ilgtermiņa vai īstermiņa ieguldījumus. Līdz ar to komisija šo priekšlikumu izskatīja un neatbalstīja, un lūdz Saeimu neatbalstīt to.".
• 2014_03_20-seq206 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Reira kungs!".
• 2012_11_15-seq1864 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Reira kungs!".
• 2012_11_15-seq707 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Reira kungs!".
• 2014_03_20-seq205 spokenText "Kolēģi! Priekšlikums ir saistīts ar 9.pantu, kurā runāts par to, kādā veidā tiek apstiprināta ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu ieguldīšanas stratēģija. Tātad esošajā redakcijā tiek paredzēts, ka šo stratēģiju apstiprina viens cilvēks. Manuprāt, vadoties tīri pēc vadības principiem, tīri pēc saprātīguma principiem, uzticēt šādu nopietnu stratēģisku lēmumu, kurš skar visas valsts ilgtermiņa stabilizācijas rezerves, vienam cilvēkam, kurš turklāt būs, iespējams, nevis eksperts šinī jomā, bet politiski iecelts, nebūtu īsti pārdomāti un prātīgi. Tāpēc es piedāvāju papildināt, ka lēmumu par šo līdzekļu ieguldīšanas stratēģiju apstiprina finanšu ministrs, ņemot vērā Nacionālās attīstības padomes lēmumu, tas ir, uzliek kaut kādu ietvaru. Jo mums ir jārēķinās ar situāciju, ka var sanākt tā, ka šis lēmums būs jāpieņem... pirmām kārtām mēs jau zinām, ka šis lēmums būs jāpieņem politiski ieceltai personai. Un tad var sanākt tā, ka viņas kompetence ne tuvu nebūs tāda, lai viņa būtu spējīga atbildīgi pieņemt šo lēmumu. Un tāpēc mans priekšlikums paredz uzlikt vismaz kaut kādu ietvaru. Dotajā gadījumā es piedāvāju Nacionālās attīstības padomi, jo pieļauju, ka tuvākajā nākotnē tā tiešām kļūs par tādu Nacionālās attīstības padomi, kas patiesi spēj stratēģiski domāt par attīstību, analizēt makroekonomiskos procesus globāli. Jo, ja mēs runājam par savu attīstību, tad ir skaidrs, ka mums kā mazai, atvērtai ekonomikai ir iespējams runāt par attīstību tikai tad, ja mēs spējam adekvāti veikt pasaules makroekonomisko procesu analīzi, kas nozīmē, ka šī būtu ļoti būtiski svarīga informācija, kas varētu palīdzēt tālāk mums lemt par to, uz kuriem tirgiem, kurp novirzīt šīs savas ilgtermiņa stabilizācijas rezerves, lai no tām būtu vislielākā atdeve un lai tās būtu visdrošāk ieguldītas. Tāpēc es aicinu atbalstīt manu priekšlikumu.".
• 2014_03_20-seq203 spokenText "12. - deputāta Zariņa priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq200 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 49, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq199 spokenText "Te atkal argumenti ir mainīti vietām, un arī debates priekšmets ir mainīts. Es atgādinu, ka Fiskālās disciplīnas likumā... un visas mūsu finanšu filozofijas pamats ir ekonomikas sabalansētība ekonomiskā cikla ietvaros. Ekonomiskais cikls ietver divus posmus - augšupeju un lejupslīdi. Un mērķis ir tiešām lejupslīdes laikā šos līdzekļus izmantot, līdz ar to šie līdzekļi ir uzkrāti un pēc tam tiks tērēti. Bet šī nauda nav vienkārši monētas lādītē, tā ir nauda, kas stāv kontos. Un šo sabalansētību var panākt dažādi - var šo naudu izmantot lejupslīdes gados, bet var arī panākt, lai ekonomiskā cikla ilgums jeb garums būtu pēc iespējas ilgāks. Un līdz ar to līdzekļus var izmantot dažādi - ne tikai ieguldījumiem komercsabiedrību pamatkapitālā. Ir arī citi paņēmieni, ir arī citas ekonomikas pārvaldīšanas tehnikas, bet galvenais, lai nauda visu laiku strādātu, nevis vienkārši stāvētu kontā. Runa nav par lādīti, runa ir par dzīvās naudas optimālu izmantošanu. Vēlreiz saku: tas nekādā gadījumā nepārkāpj galveno principu, proti, ekonomikas cikla... ekonomikas sabalansētību ekonomikas cikla ietvaros. Runa ir par optimālu naudas līdzekļu izmantošanu. Un tāpēc mans priekšlikums ir arī iesniegts. Paldies.".
• 2014_03_20-seq197 spokenText "Kolēģi! Šeit kārtējo reizi ir sajauktas dažas lietas. Tātad: stabilizācijas rezerves galvenā jēga ir veidot finanšu rezervi, kas palīdzēs grūtajos brīžos un ir nepieciešama. Ja ir nepieciešama ātra finanšu līdzekļu pieejamība, tad mēs varam... pārdodot tos vērtspapīrus vai aktīvus, kas mums ir, mēs varam tikt momentā pie finanšu līdzekļiem, ar ko finansēt budžeta deficītu krīzes iestāšanās gadījumā. Nu, iedomāsimies situāciju: mēs tagad finansēsim... investēsim līdzekļus uzņēmuma attīstībā, ieliksim pamatkapitālā, bet pienāks... 2008. vai 2009.gads pienāk, un mums vairs nav iespējams dabūt ātri līdzekļus, lai segtu šo budžeta deficītu. Vai nu mums ir jāpārdod šie līdzekļi par ļoti nozīmīgu... ar nozīmīgu diskontu... Līdz ar to galvenais mērķis šim fondam ir tāds, ka tieši grūtajos brīžos valsts deficīta apstākļos mēs ātri tiekam pie līdzekļiem - un pie tādiem līdzekļiem, kas ir arī uzkrāti esošie līdzekļi. Mēs ātri tiekam pie tiem un finansējam visas tās programmas, ko mēs esam iecerējuši kārtējā budžetā, nepalielinot valsts aizņemšanos. Tas ir viens. Un otrs ir par Fiskālās padomes atzinumu par projektiem. Mēs esam izveidojuši Fiskālo padomi no makroekonomikas speciālistiem, un Fiskālajā padomē mums nav neviena speciālista, kas varētu sākt analizēt projektu, kā piešķirt līdzekļus, - tam piešķirt, tam nepiešķirt. Un tas arī nav Fiskālās padomes uzdevums! Ir pietiekami daudz kredītspeciālistu, pietiekami daudz mums ir attīstības institūciju; tiek veidotas un jau darbojas garantiju aģentūras, zemes pārdošanas fondi, kur ir speciālisti, kas ir spējīgi to darīt un vērtēt, ja, piemēram, mēs piekristu šādu normu ieviest. Bet nekādā gadījumā to nevarētu attiecināt uz Fiskālās padomes atzinumu. Jau no paša sākuma, kā es jau teicu, tā nav veidota kā mikroekonomiska vienība, bet tās galvenais uzdevums ir veikt makroekonomiskās analīzes un analizēt budžeta attiecību pret valsts attīstības scenāriju. Lūdzu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
• 2014_03_20-seq196 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Jānim Reiram.".
• 2014_03_20-seq195 spokenText "Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Mēs turpinām skatīt gadījumus, kuros skatāmais likumprojekts ļauj izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus. Likumprojekta autori uzskata - un par to pirms pārtraukuma komisijas priekšsēdētājs un ziņotājs Reira kungs jau pastāstīja -, ka šo rezervi ir plānots izmantot ļoti ierobežotā gadījumu skaitā. Un šo gadījumu uzskaitījums jau ir noteikts attiecīgajā pantā - 5.pantā, bet, manuprāt, tas ir ideoloģiski... tas varbūt atbilst bezdeficīta budžeta politikai un filozofijai, bet, no otras puses, tas sasaista rokas mūsu ekonomikai - tas nedod iespēju izmantot ne tikai ilgtermiņa, bet arī īstermiņa līdzekļus projektiem, kuri var motivēt un attīstīt mūsu ekonomiku, radīt darba vietas un līdz ar to arī sasniegt to pašu efektu, par kuru mēs visi runājam, tikai katrs savā gaumē, sekojot saviem uzskatiem. 2012.gadā, skatot Fiskālās disciplīnas likumu otrajam lasījumam, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija pieņēma priekšlikumu par atkāpi no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances ietvara likuma projekta katra perioda gada nosacījumiem. Proti, šajā priekšlikumā komisija atbalstīja domu, ka, sagatavojot ietvara likuma projektu, var atkāpties no bilances nosacījuma, ja ir ieviešams produktīvs valsts mēroga publisko investīciju projekts, kamēr tiek sagatavots Fiskālās padomes atzinums par projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību un tas sniedz pietiekamu pārliecību par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi. Pēc tam šī norma tika izņemta un trešajā lasījumā vairs netika skatīta, bet principiāli ir svarīgi, ka gan Finanšu ministrija, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atzina, ka produktīvam valsts mēroga publisko investīciju projektam ir liela nozīme un tādēļ var tikt īstenoti izņēmumi pat bezdeficīta budžeta politikā. Šodien, skatot gadījumus, kuros var izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus, es ierosinu iekļaut šo gadījumu uzskaitījumā tādu gadījumu, kuru mūsu komisija jau kādreiz principiāli atbalstīja, un, proti, šis gadījums tiktu aprakstīts tā, kā es to noformulēju savā priekšlikumā. Tātad: „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus var izmantot publisko investīciju projekta finansējuma nodrošināšanai, ja ir sagatavots Fiskālās padomes atzinums par projekta rezultāta ietekmi uz valsts tautsaimniecību un tas sniedz pietiekamu pārliecību par pozitīvu ilgtermiņa ietekmi.” Līdz ar to visas garantijas (domājamās), kas vien ir nodrošinātas mūsu likumdošanā un pārējos normatīvajos aktos, tiktu īstenotas, nodrošinātas; riski būs samazināti līdz nullei, bet iespējas izmantot līdzekļus - papildu līdzekļus! - ekonomikas attīstībai būs ļoti svarīgas. Es rosinu atbalstīt manu priekšlikumu. Paldies.".
• 2014_03_20-seq193 spokenText "10. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2010_03_04-seq398 spokenText "10. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq188 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir pulksten 11.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpinām 20.marta sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums” otrajā lasījumā un tikām līdz 8.priekšlikumam. Lūdzu, Reira kungs, turpiniet!".
• 2014_03_20-seq186 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... nav, Lolita Čigāne... nav, Ojārs Ēriks Kalniņš... nav, Jānis Ozoliņš... nav, Dana Reizniece-Ozola... nav, Elīna Siliņa... ir. Paldies.".
• 2014_03_20-seq184 spokenText "Jā, kolēģi, visiem, kuri ir deputātu grupā sadarbībai ar Japānas parlamentu, un arī tiem, kuriem pienāca lapiņa uz galda, lūgums ierasties Sarkanajā zālē tūlīt uz piecām minūtēm. Mēs pārvēlēsim grupas vadītāju.".
• 2014_03_20-seq183 spokenText "Tā kā ir pienācis laiks pārtraukumam, likumprojektu turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos mūsu visu vārdā sirsnīgi sveikt deputātu Andri Buiķi, kuram 15.martā bija ļoti skaista, pusapaļa jubileja. (Zālē aplausi.) Vārds paziņojumam deputātam Edvardam Smiltēnam.".
• 2014_03_20-seq182 spokenText "Astotais...".
• 1994_12_22-seq21 spokenText "Astotais...".
• 2014_03_20-seq181 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 43, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq180 spokenText "Kolēģi, šeit ir sajauktas dažas lietas. Un pirmā lieta ir tā, ka šis ir likums par ilgtermiņa stabilizācijas rezervēm. Un ilgtermiņa stabilizācijas rezerves nav ne sociālo, ne ekonomisko jautājumu risināšana. Tātad mums ir līdzīgs likumprojekts par šādām rezervēm, kurās praktiski 10 gadu laikā nav neviens santīms ieskaitīts. Līdz ar to situācijā, ko paredz Pimenova kungs, kad mēs finansēsim darba vietu radīšanu, sociālos pabalstus un tā tālāk, var būt tāds laiks, ka no šāda fonda arī nākamos piecus gadus nebūs iespējams finansēt, tāpēc šīs visas lietas, ko Pimenova kungs pieminēja, ir jāfinansē no ikgadējā budžeta. Šis ir budžeta finansējums, nevis finansējums no fonda rezervēm, un, katru gadu veidojot budžetu, ir jādomā - un arī tika domāts 2013., 2014.gada budžeta veidošanā -, kā mazināt bezdarbu, aktivizēt ekonomisko darbību, pielikt atalgojumu kategorijām... Tā ka šis priekšlikums nav atbalstāms, jo tas sajauc tās funkcijas, kuras ir nepieciešams pamatbudžetā risināt, ar stabilitātes rezerves funkcijām. Komisija izskatīja priekšlikumu un lūdz neatbalstīt to.".
• 2014_03_20-seq179 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Reira kungs!".
• 2014_03_20-seq178 spokenText "Šis priekšlikums un izskatītais priekšlikums ir savstarpēji saistīti. Tagad spēkā esošā likuma trešās nodaļas „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu izlietošanas kārtība” 6.pantā ir noteikts: „Lēmumu par nepieciešamību izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus, lai uzsāktu fiskālo, ekonomisko un sociālo risku ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu, pieņem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ieteikuma.” Skatāmā likumprojekta autori izslēdz no ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu izmantošanas iemesliem vārdus par ekonomiskajiem un sociālajiem riskiem. Es tam nepiekrītu un ierosinu likumā saglabāt vārdus par ekonomiskajiem un sociālajiem riskiem. Pie ekonomiskajiem riskiem es pieskaitu ekonomikas ilgstošu stagnāciju, pie sociālajiem riskiem - ilgtermiņa bezdarbu un emigrāciju vienlaikus ar to, ka kopš pirmskrīzes laika ir krietni samazinājies darba vietu skaits un šis skaits aug lēnām. Bezdarbs bremzē pieprasījuma kāpumu, veicina ekonomiski nepamatoto cenu krišanu, palielina deflācijas risku un vēl lielāku stagnāciju. Tādēļ Latvijas apstākļos, kad salīdzinājumā ar pirmskrīzes laiku par 150 tūkstošiem ir samazinājies darba vietu skaits, imports ievērojami pārsniedz eksportu un rūpniecības daļa iekšzemes kopproduktā ir maza, ir nepieciešamas valdības investīcijas, kas ir vērstas uz nodarbinātības atjaunošanu un ilgtspējīgas attīstības veicināšanu. Investīcijas nodrošinās ekonomikas izaugsmi, kas savukārt palielinās ieņēmumus no nodokļiem un padarīs budžetu ilgtspējīgu. Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļiem ir jābūt vienam no valdības investīciju avotiem arī ekonomisko un sociālo risku novēršanai. Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu.".
• 2014_03_20-seq176 spokenText "Sestais... Es atvainojos! 7. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq175 spokenText "Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 30, pret - 53, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq174 spokenText "Labdien, cienījamās dāmas! Godātie kungi! Runa ir par gadījumiem, kuros ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus var izmantot. Fiskālās disciplīnas likums, kura dēļ ir izstrādāts šis skatāmais likumprojekts, nosaka šādu savu mērķi: „Nodrošināt ekonomikas cikla sabalansētu budžetu.” Tomēr Fiskālās disciplīnas likumā nav rakstīts, ka līdzekļi tiek uzkrāti tikai tādēļ, lai ekonomiski sliktos laikos šos līdzekļus varētu tērēt deficīta finansēšanai. Fiskālās disciplīnas likums principiāli neaizliedz iespēju izmantot budžeta pārpalikumu valdības īstenotās politikas mērķiem, proti, mērķtiecīgiem projektiem, lai sekmētu attiecīgo ekonomikas nozaru attīstību. Likumprojekta autori uzskata, ka, ja ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļi tiek izlietoti citiem mērķiem, tas radīs negatīvu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci, līdz ar to netiks ievērots ilgtspējīgas fiskālās politikas princips. Es tam nepiekrītu. Ilgtspējīgas fiskālās politikas princips tiks ievērots, jo tas nozīmē, ka fiskālās politikas princips ir nodrošināt, lai vispārējās valdības parāda apjoms neuzliek nesamērīgu slogu ekonomikai, bet lai veicina tās attīstību ilgtermiņā. Tātad principā mērķis ir arī panākt, lai valdības aizņemšanās veicinātu ekonomikas attīstību ilgtermiņā. Ja prot pārvaldīt ārējos tirgos aizņemtos līdzekļus, tad parāds nekļūs par slogu, bet aizņemšanās būs ekonomikas attīstības avots. Likumprojekta 6.pantā ir noteikts, ka lēmumu par nepieciešamību izmantot ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļus pieņem Ministru kabinets pēc finanšu ministra ierosinājuma. Līdz ar to lēmuma pieņemšanai par ilgtermiņa stabilizācijas rezerves līdzekļu izmantošanu ir noteikta augstākās izpildvaras kompetence. Turklāt šā lēmuma izstrādi likumdevējs deleģē nozares ministrijai, proti, Finanšu ministrijai, kurai uzdots pilnā apjomā piekopt finanšu politiku. Tāpēc nodomu ierobežot Ministru kabineta pilnvaras ekonomiskās politikas manevru izvēlē uzskatu par nepamatotu un ierosinu izņemt no panta teksta ierobežojošo vārdu „tikai”. Lūdzu manu priekšlikumu atbalstīt.".
• 2014_03_20-seq172 spokenText "6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2010_02_25-seq292 spokenText "6. - deputāta Pimenova priekšlikums. Nav atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq162 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Komisija otrajam lasījumam ir saņēmusi 23 priekšlikumus. Pirms sākam priekšlikumu izskatīšanu, gribētu informēt, ka 17. un 18.priekšlikumu deputāts Pimenovs ir atsaucis, par ko Kancelejā iesniegts attiecīgs dokuments. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq161 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Ilgtermiņa stabilizācijas rezerves likums”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Reirs.".
• 2014_03_20-seq160 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 3.aprīlis.".
• 2014_03_20-seq159 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2014_03_20-seq158 spokenText "Līdz ar to visus priekšlikumus esam izskatījuši. Aicinu likumprojektu atbalstīt otrajā lasījumā.".
• 2014_03_20-seq156 spokenText "Un 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq154 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iekļauts 7. - komisijas priekšlikumā.".
• 2014_03_20-seq144 spokenText "Godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”. Komisija ir saņēmusi septiņus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
• 2014_03_20-seq143 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.marts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Noguldījumu garantiju likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Jānis Upenieks.".
• 2014_03_20-seq142 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 25.marts.".
• 2014_03_20-seq141 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2014_03_20-seq140 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi! Īsumā atgādināšu: likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā” paredz mainīt kārtību, kādā maksājams juridiskajām personām šis nodoklis. Uz otro lasījumu priekšlikums nav neviens saņemts, tādēļ atbildīgās komisijas vārdā aicinu atbalstīt otrajā lasījumā.".
• 2014_03_20-seq139 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 3.aprīlis. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Elektroenerģijas nodokļa likumā”, otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vilnis Ķirsis.".

• first
• previous
• next