Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_05_15-seq423 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 49. - Juridiskā biroja iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 5, pret - 60, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq422 spokenText "Nu jā. Nu, jāatzīst, ka, strādājot pie šī likumprojekta vairākus gadus, mēģinot pētīt arī ārvalstu pieredzi, mēs secinājām, ka šis faktiski varētu būt likumprojekta kodols jeb tas instruments, kas varētu nodrošināt kaut kādā veidā to... Mēs mēģinām regulēt šo zemes tirgu un novirzīt zemes pareizā virzienā. Proti, ja mēs paskatāmies, kuri ir pirmpirkuma tiesīgie, tad redzam, ka patiesībā nekā sarežģīta tur nav. Pirmajā pakāpē ir zemes kopīpašnieki, kas jau tāpat pēc Civillikuma var pretendēt, tad ir nomnieki un zemes lietotāji... Tur ir skaidrs vispār mūsu lauksaimniecības politikas mērķis - proti, pasargāt tos zemniekus, kas šobrīd nomā zemes, lai nerastos situācija, ka, pēkšņi sarūkot zemes platībām, kas ir nomā... Ja viņiem aiziet tās projām, kad viņiem paņemti kredīti, tad viņi nespēj tos nomaksāt un rodas biznesa riski. Nākamie ir pierobežnieki, un tas ir saistīts ar to, ka vispār lauksaimniecības politika saistībā ar zemēm vērsta uz to, lai konsolidētu platības, jo šīs saimniecības Latvijā ir ar ārkārtīgi izkliedētu īpašuma struktūru. Tad ir jaunie lauksaimnieki, un tad ir zemes fonds. Es piekrītu Čepānes kundzei. Liels paldies, ka viņa ir „pieslēgusies” šī sarežģītā likumprojekta problēmu analīzei, un es ceru, ka varēsim sagaidīt kādus priekšlikumus. Bet, piemēram, Francija.... Jā, taisnība, ka viņi visu to faktisko uzsvaru liek uz Francijas zemes fondu, un tas ir tas galvenais instruments, kas šīs problēmas risina. Bet kāpēc mums ir vēl vairāk šie pirmpirkuma tiesīgie...? Tāpēc, ka, kamēr mēs iedarbināsim Latvijas Zemes fondu, kam ir nepieciešams ļoti liels finansējums, lai to reāli ieviestu darbībā, mēs šādā veidā mēģinām to problēmu atrisināt. Par Juridiskā biroja priekšlikumu - kopumā vienkārši izslēgt ārā pirmpirkuma tiesības kā kategoriju - jāteic, ka es esmu pret to un aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu, tāpēc ka tad likums zaudēs pusi no savas jēgas. Paldies.".
- 2014_05_15-seq420 spokenText "Paldies. Tātad viņi teica: „Jā, mēs sapļāvām viņas kazai zāli, un, redziet, sakarā ar to mums viņa uzdāvināja šo zemi.” Uz dāvinājuma līgumiem neattiecās pirmpirkuma tiesības. Tāpat kapitālsabiedrībās tiek daļas atsavinātas. Tas taču arī nav noregulēts... arī šis jautājums, jā. Un šeit, manuprāt, attiecībā uz pirmtiesīgo personu kategorijām ir vērts arī pievērst uzmanību, kā es jau teicu, jaunā lauksaimnieka definīcijai. Piemēram, 42.priekšlikums kopā ar 35. un 55.priekšlikumu, kas tiešām vienai fizisko un juridisko personu tādai neskaidrai grupai dod priekšrocības tiesības attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegūšanu īpašumā... Un līdz ar to es patiešām aicinātu konsultēties. Es ieteicu Smiltēna kungam konsultēties ar mūsu katedras, Civiltiesisko zinātņu katedras, vadītāju profesoru Jāni Rozenfeldu, kurš ir lielākais eksperts šajā jomā. Viņš noteikti... pateiks varbūt, kā risināt šo jautājumu. Un ikvienam, balsojot par šo normu, it sevišķi varbūt nākošajā lasījumā, pēdējā, būtu jāpadomā, vai šie zemes īpašnieku tiesību ierobežojumi ir samērojami ar sabiedrības ieguvumu, vai tas patiešām neprasīs ārkārtīgi lielus finanšu līdzekļus, lai varētu šo normu vispār piemērot. Un, ja kāds jautātu man, - es personīgi uzskatu, ka šajā gadījumā ir jāpaliek šeit diviem vai, sliktākajā gadījumā, trijiem pirmpircējiem: pirmkārt, kopīpašniekam, otrkārt, valstij (piemēram, īpaša valsts fonda personā) un, treškārt, pašvaldībām. Pārējie, kas šeit ir „iemudžināti” iekšā... Tas rada ārkārtīgi lielus riskus, ka Satversmes 105.panta sakarā būs tiesvedība.".
- 2014_05_15-seq418 spokenText "Kolēģi, ne tikai mana jurista sirdsapziņa man neļauj klusēt, bet es uzskatu par savu pienākumu izklāstīt Juridiskā biroja argumentus, tā kā esmu Juridiskās komisijas priekšsēdētāja. Manuprāt, šis ir viens no riskantākajiem priekšlikumiem un šī ir viena no riskantākajām normām, kas varētu aizskart Satversmes 105.pantu, un mēs varētu runāt par to, vai šie īpašniekam paredzētie ierobežojumi atsavināt, tas ir, pārdot vai vēl citādāk savu zemi... vai tie ir samērīgi ar sabiedrības ieguvumu. Un, proti, tieši par šo samērīgumu jārunā, jo es redzu, ka leģitīms mērķis ir - lai mēs aizsargātu savu zemi -, bet par samērīgumu es patiešām ļoti šaubos. Es ceru, ka varbūt vēl uz trešo lasījumu šeit mēs varētu kaut ko darīt, jo Juridiskais birojs ir iesniedzis uz sešām lapām savus apsvērumus un aplūkojis riskus tieši šajā sakarā, un es nezinu, vai jūs komisijā pienācīgi uzklausījāt šos Juridiskā biroja priekšlikumus. Proti, tātad likumprojekta piedāvātā redakcija paredz divus kritērijus. Kā mēs redzējām, jebkuram lauksaimniecības zemes pircējam, ja tā īpašumā kopumā nonāk virs pieciem hektāriem (juridiskajām personām) vai desmit hektāriem (fiziskajām personām), ir jāatbilst likumā noteiktiem ļoti sarežģītiem kritērijiem, kuriem it kā būtu jānodrošina, ka attiecīgais lauksaimniecības zemes ieguvējs šo zemi izmantos lauksaimniecības vajadzībām. Otra lieta. Jebkura sākotnējā lauksaimniecības zemes pircēja vietā tad, kad viņš vēlas atsavināt šo zemi, darījumā var iestāties cits pircējs (pēc šīs normas), kurš ir - ar likumu noteikumu - pirmpirkuma tiesīgā persona. Tātad - 30.3 pants. Un likumprojekts piedāvā noteikt, ieklausieties, piecas pirmpirkuma tiesīgo personu kategorijas. Šeit mūsu vidū ir juristi, un, ja jūs kaut ko atceraties no tā, kas jums tika mācīts par pirmpirkuma tiesībām, nu tad drusku padomājiet! Piedāvātais regulējums neatbilst pirmpirkuma tiesību būtībai, kādas tās ir regulētas Civillikumā. Civillikumā, piemēram, 1073.pants regulē gadījumus, kad nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kas nav kopīpašnieks. Tad pārējiem kopīpašniekiem, protams, pieder pirmpirkuma tiesības. Taču šai normai, izņemot pirmo gadījumu, kur patiešām ir minēts šis kopīpašnieks, nav nekāda sakara ar tālākām šīm kategorijām... Nav saprotams, kura persona tad iegūs tiesības uz izpirkumu, jo ar pirmpirkuma tiesībām, kolēģi, ļoti cieši ir saistītas, kā jūs atceraties, izpirkuma tiesības. Man nav skaidrs, kā ir iecerēts risināt strīdus par izpirkuma tiesību īstenošanu gadījumos, kuros pašvaldības komisija, piemēram, būs nepareizi noteikusi pirmpirkuma tiesīgo personu vai kuros pirmpirkuma tiesīgā persona zaudēs tiesības uz izpirkumu. Nav! Es atceros no zemes reformas sākuma laikiem - dažkārt šīs pašvaldību zemes komisijas... vai arī tagad kaut kāds līdzīgs veidojums... Nu, tur cilvēki nav tik kompetenti, lai viņi spētu to izvērtēt un iziet cauri visiem šiem te „džungļiem”. Šāds regulējums - kolēģi, es piekrītu Juridiskajam birojam! - būtībā rada priekšnosacījumus dažādām darbībām, kas faktiski ir vērstas uz tā neievērošanu (ar dažādiem civiltiesiskiem strīdiem tiesas tiks apgrūtinātas), un tas neparedz nekādas tiesību aizsardzības iespējas. Es domāju, ka jūs zināt, ka ļoti daudzos gadījumos, kaut arī pašreizējā likumā bija paredzētas pirmpirkuma tiesības, šīs pirmpirkuma tiesības tika apietas. Šīs pirmpirkuma tiesības tika apietas, piemēram, ar ko? Ar dāvinājumu. Pateiks viens: „Es tātad dāvinu!” Tā tas bija Vistiņa un Perepjolkina lietā (Eiropas Cilvēktiesību tiesa nupat apmierināja viņus): viņiem pēkšņi sāka dāvināt ārkārtīgi vērtīgus īpašumus. Un par ko? Nu, piemēram, viņš varbūt kādai tur bijušai zemes īpašniecei, kas... (Zālē ir pieaudzis troksnis.) Es atvainojos, vai es drīkstu...? Es vairāk nerunāšu par šo likumprojektu. Es drīkstu turpināt?".
- 2014_05_15-seq416 spokenText "Juridiskā biroja iesniegtais 49.priekšlikums nav atbalstīts. Tas paredz izslēgt visu nākamo sadaļu, par kuru būs turpmākie priekšlikumi. Proti, ir runa par pirmpirkuma tiesībām.".
- 2014_05_15-seq414 spokenText "48. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas izvērš definīciju, proti, skaidro, kas būtu jāsaprot ar jēdzienu „lauksaimnieciskā darbība”. Strādājot pie šī likumprojekta, komisijā mēs saskārāmies ar to, ka bija iebildes no tiem, kas vēlas attīstīt lauku tūrismu, un no citām nozarēm, kas varbūt tiešā veidā nepaiet apakšā zem jēdziena „lauksaimniecība” vai „lauksaimnieciskā ražošana”. Līdz ar to tika paplašināta šī definīcija, un cilvēkiem, kas varbūt vēlas zemi iegādāties ne tāpēc, lai sētu tur rapsi, graudus vai lopus ganītu... ja viņi vēlas nodarboties ar lauku tūrismu un citām lietām, tad šeit arī šāda iespēja pavērta. Un komisijā tas ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq412 spokenText "47. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Ir komisijā guvis atbalstu. Šis priekšlikums nosaka to, ka juridiskajai personai... jā, juridiskajai personai jābūt... 100 procentiem no pamatkapitāla jāpieder fiziskajām personām, kas atbilst šī panta ceturtās daļas 1.punktā minētajiem nosacījumiem, proti, tiem kopējiem kritērijiem, kādiem jāatbilst, lai varētu iegādāties zemi. Tas ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq411 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 46. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 51, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq410 spokenText "Nākamais ir 46. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas ir par līdzīgiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar tiešajiem maksājumiem. Un šajā gadījumā tas ir adresēts... vērsts uz jaunajiem lauksaimniekiem, proti, viņi nevar pretendēt... viņi var pretendēt uz zemes iegādi tikai tad, kad viņi nesaņem tiešos maksājumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq409 spokenText "(Smejas.) Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 14, pret - 50, atturas - 2. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq408 spokenText "Komisija pēc diskusijām nolēma neatbalstīt šādu priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq406 spokenText "Centīšos pavisam īsi paskaidrot priekšlikuma būtību. Šobrīd par jauno lauksaimnieku teorētiski var kļūt jebkura persona, kas ir vairākkārtēji bijusi lauksaimnieciskās darbības veicēja citā Eiropas Savienības dalībvalstī. Var minēt piemēru: parasts Francijas lauksaimnieks ir desmit gadus saimniekojis Francijā, zemes platība ir sasniegusi 100 hektārus, viņš pārdod šos 100 hektārus, iegūst visai prāvu kapitālu, un gadījumā, ja viņš pārceļas uz Latviju, viņš var par šo kapitālu visai brīvi nopirkt aptuveni 1000 hektāru lauksaimniecības zemes un vēl paralēli reģistrēties kā jaunais lauksaimnieks, izmantojot visas priekšrocības, ko rada šī jaunā lauksaimnieka būtība. Nu, un viena no šīm lielākajām, būtiskākajām lietām, ko piedāvā Zemkopības ministrija, ir pirmpirkuma tiesības 50 kilometru rādiusā vai, pēc komisijas piedāvātajiem grozījumiem, 20 kilometru rādiusā no īpašumā esošās zemes. Šis priekšlikums vienkārši novērstu iespēju, ka jau esošs lauksaimnieks pēc tam, kad savu darbību izbeidzis citā valstī, atnāk uz Latviju un reģistrējas kā jaunais lauksaimnieks.".
- 2014_05_15-seq404 spokenText "Nākamais ir 45. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas paredz to, ka, lai kvalificētos zemes iegādei... Ir runa par to, ka tas jaunais lauksaimnieks iepriekš nav reģistrējies nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī kā lauksaimnieciskās ražošanas darbības veicējs. Priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq402 spokenText "44. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas precizē kritērijus par izglītību un pieredzi lauksaimniecībā, ievieš konkrētus, izmērāmus parametrus. Ir atbalstīts komisijā.".
- 2014_05_15-seq400 spokenText "Nākamais ir 43. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, ar kuru viņš aicina izslēgt - absolūti! - sadaļu, kas ir saistīta ar kritēriju, ka būtu nepieciešama lauksaimnieciskā izglītība vai pieredze lauksaimniecībā, lai iegādātos lauksaimniecības zemi. Komisijā pēc diskusijām komisijas locekļi uzskatīja, ka tā nav atbalstāma iecere, un šo priekšlikumu neatbalstīja.".
- 2014_05_15-seq398 spokenText "Nākamais ir 42.priekšlikums, kas ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums un nosaka papildu kritēriju, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas būtu jāsastāda vismaz viena trešdaļa no personas kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem, lai varētu pretendēt un pirkt lauksaimniecības zemi. Priekšlikums komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq397 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 41. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 52, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq396 spokenText "41. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš arī ir saistīts ar platību maksājumiem, izmantojot tos kā kritēriju, lai nepieļautu citu dalībvalstu pilsoņu iespējas iegādāties šeit zemi. Nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq394 spokenText "40. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš ir atbalstīts. Ar to faktiski no kritērijiem par jaunajiem lauksaimniekiem tiek izslēgta norma, ka jaunajam lauksaimniekam pieteikuma iesniegšanas dienā ir jābūt jaunākam par 40 gadiem. Tas ir vispārpieņemts princips, definējot jauno lauksaimnieku. Šādā veidā tiek pavērta iespēja zem jaunā lauksaimnieka definīcijas pakļūt apakšā arī tiem, kas ir vecāki par 40 gadiem. Komisijā tas ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq392 spokenText "39.priekšlikums ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas ir guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq390 spokenText "Nākamais ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums - 38.priekšlikums -, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 39.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq388 spokenText "37. ir deputātes Leldes Stumbres priekšlikums, kurš ir kontekstā ar šī likumprojekta sākumā esošajiem priekšlikumiem par biedrībām, nodibinājumiem. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq386 spokenText "36. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kas paplašināti definē jaunos lauksaimniekus un nosaka papildu kritērijus, kuri būtu jāizpilda, - ka zeme būtu jāapsaimnieko noteiktā termiņā pēc tās iegādes. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq384 spokenText "35. ir deputāta Smiltēna priekšlikums, kas ir daļēji atbalstīts, iekļauts 36.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq382 spokenText "Nākamais ir 34. - deputāta Smiltēna priekšlikums, kurā ir ietverts regulējums par patiesā labuma guvējiem. Tiem, kas vēlas iegādāties zemi Latvijā, ir jābūt Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņiem. Priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - komisijas priekšlikumā, par kuru jau es sniedzu savu atsauksmi.".
- 2014_05_15-seq381 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 11, pret - 48, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq380 spokenText "Nākamais priekšlikums - 33.priekšlikums - arī ir saistīts ar platību maksājumiem; tas faktiski izslēdz ārā no zemes iegādes Latvijā tos, kuri saskaņā ar regulu saņem tiešos maksājumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Komisijā priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq379 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 10, pret - 50, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq378 spokenText "32. - deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas ir kontekstā ar visiem tiem priekšlikumiem, kas bija saistīti ar to, ka sakarā ar platību maksājumiem diskriminētu citas Eiropas Savienības dalībvalstis, lai viņas nevarētu iegādāties zemi Latvijā. Komisijā priekšlikums nav guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq376 spokenText "31. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš paredz to, ka personai, kura pretendē iegādāties zemi, ir jānorāda patiesā labuma guvēji un jāapliecina, ka visi patiesie labuma guvēji ir šā likuma 28.panta pirmās daļas 1.punktā minētās personas. Vispār, ņemot vērā tās diskusijas, kas ir bijušas par grozījumiem, un pat Krimināllikuma vēsturi, ir skaidrs, ka patiesā labuma guvējus izkontrolēt ir ārkārtīgi sarežģīti. Tātad šī norma ir vairāk... nu, deklaratīva jeb... Mēs vēlamies ar šo normu fiksēt šos iespējamos patiesā labuma guvējus, un, ja citā līmenī tiks izstrādātas metodes, kā noskaidrot šos patiesā labuma guvējus vispār komercsabiedrībās, tad arī varētu tas tikt uzlabots nākotnē. Priekšlikums ir atbalstīts komisijā.".
- 2014_05_15-seq374 spokenText "Nākamais, 30., ir Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Gata Ābeles priekšlikums, kurā runāts par patiesā labuma guvējiem un kurš ir kontekstā ar nākamajiem priekšlikumiem, kuri risina šo jautājumu. Un šis, 30., ir daļēji atbalstīts un iekļauts 31. - atbildīgās komisijas priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq372 spokenText "Jā, kolēģi, nākamais ir 29. - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums, kurā faktiski pēc diskusijām ar Zemkopības ministriju un citām iesaistītajām pusēm tika arī panākta vienošanās par to, ka jāpapildina ir viens no šiem kritērijiem ar konkrētāku, detalizētāku regulējumu, nosakot precīzu regulējumu. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2014_05_15-seq371 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 28. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 67, pret - nav, atturas - 1. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq370 spokenText "Jā. Komisijas vārdā varu piebilst to, ka tā ir Zemkopības ministrijas izstrādātā redakcija. Neatkārtošu to, ko Līdakas kungs teica par datubāzēm, kur ir pieejama ļoti detalizēta un laba informācija. Un ministrija arī, lai reāli ieviestu šīs normas darbību dzīvē, nāks ar tālākiem priekšlikumiem par to, ko darīt, lai šī norma varētu reāli sākt strādāt un varētu tikt piemērota. Komisija šo priekšlikumu atbalstīja.".
- 2014_05_15-seq368 spokenText "Neesmu jurists, es varu pateikt tikai to, kā es skatos uz šo jautājumu, būtībā lemjot šos likuma grozījumus, - kā es to saprotu un kā to risināt. Pirmkārt. Lauku atbalsta dienestam šobrīd ir ļoti laba datubāze, teiksim, par lauksaimniecības zemes izmantošanu, par praktiski visām platībām, kas ir pieteiktas platību maksājumiem, tātad tas zināmā mērā ir gandrīz kā pierādījums tam, ka uz tām notiek saimnieciskā darbība. Un līdz ar to izsekot katram lauksaimniecības zemes gabalam ir diezgan vienkārši. Un kāpēc es neesmu pieteicies platību maksājumiem par savu zemi jau vairākus gadus? Tāpēc, ka man ir zināmas šaubas, vai es tiešām precīzi zinu šo platību, kas tiek nopļauta, kur varbūt kāds krūms ieaudzis. Jo pretējā gadījumā... Ja es būšu kļūdījies kaut vai par hektāra desmitdaļu, iesniedzot pieteikumu platību maksājumiem, tad ļoti ticami, ka pie manis ieradīsies būtībā pārbaudītāji, kas pārmērīs un teiks, ka es esmu krāpies. Tā ka, es domāju, ar šo uzraudzību tur nekas diži nemainīsies. Otrkārt. Es ļoti ceru, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā Juridiskā komisija pieņems attiecīgus grozījumus pēc Zemkopības ministrijas lūguma, - ka izstrādās normu, kā noteikt administratīvo sodu par šo... nu, šo pārkāpumu, kas būs... būs kā pārkāpums. Paldies.".
- 2014_05_15-seq367 spokenText "Paldies juristam no malas. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam.".
- 2014_05_15-seq366 spokenText "Kolēģi, es varbūt aicinātu kādu no komisijas atbildēt, jo es gribētu tomēr norādīt, ka, iespējams, šī norma ir labi domāta, bet - kādā veidā šo normu varēs izpildīt un kāda būs tās efektivitāte? Un līdzīgi ir arī 36.priekšlikumā, un es tāpēc nerunāšu par 36.priekšlikumu atsevišķi. Bet es gribētu pajautāt... Tātad šajā gadījumā zemi var dabūt, nopirkt juridiskā persona, ja tā „rakstiski apliecina, ka uzsāks šīs zemes izmantošanu gada laikā un turpmāk pēc tās iegādes lauksaimnieciskajā darbībā, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā ir bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem, vai trīs gadu laikā un turpmāk pēc tās iegādes lauksaimnieciskajā darbībā, ja zeme iepriekšējā vai tekošajā gadā nav bijusi pieteikta tiešajiem maksājumiem”. Man ir jautājums. Sakiet, kas notiks, ja šī zeme netiks izmantota lauksaimniecības vajadzībām? Kādas tiesiskās sekas šādā gadījumā iestāsies attiecībā gan uz šo juridisko personu, gan arī uz tiem tā sauktajiem jaunajiem lauksaimniekiem, par kuriem ir runa 36.priekšlikumā? Otrs jautājums. Vai šim jaunajam lauksaimniekam vai šai juridiskajai personai zemi atņems? Trešais jautājums. Ja šo zemi viņam atņems, ja viņš to neizmantos lauksaimniecības vajadzībām, tad kādā kārtībā to atsavinās? Likumā „Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedrības vajadzībām” noteiktajā kārtībā? Un kas to darīs? Kas maksās? Kam tā zeme aizies? Un līdz ar to ir vēl viens jautājums. Kas kontrolēs, vai šis jaunais lauksaimnieks vai šī juridiskā persona pienācīgā veidā apsaimnieko nopirkto zemi? Un vēl viens jautājums. Cik maksās šī kontrole, ja arī tāda kontrole būs? Bez tam, lai neatkārtotos, vēl viens jautājums ir... Līdzīgi arī nākošais, 29.priekšlikums, kur sarežģījums ir tas, ka viņa ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas ir jābūt vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas tādiem, kas sastāda vismaz vienu trešdaļu... Kas to kontrolēs? Tāpat 30.priekšlikums... Kas kontrolēs šos patiesos labuma guvējus? Cik visa tā kontrole izmaksās? Var būt, ka uz trešo lasījumu jūs varētu padomāt. Man ir grūti vispār teikt šajā ziņā, kā mēs varētu rīkoties, lai šī norma būtu efektīva un šeit nebūtu tā, ka... piemēram, kā augstskolā, - ka students ir nonācis līdz trešajam kursam, varbūt viņam vēl viens gads jāmācās... Viņš teiks: „Iedodiet man diplomu, jo, ziniet, nākošajā gadā gan es pabeigšu šo augstskolu! Es visus eksāmenus labi nokārtošu!” Kolēģi! Mēs taču netiekam galā ar kūlas dedzinātājiem. Kā mēs tiksim galā, kādu mašinēriju tad mēs taisīsim ar visu šo kontroli?! Piedodiet, es tomēr kā jurists no malas... man tomēr rodas jautājumi. Un es būtu ļoti pateicīga, ja jūs pateiktu, kā to jautājumu jūs domājat risināt, un vismaz uz trešo lasījumu varbūt kaut kādu šo kārtību paredzētu.".
- 2014_05_15-seq364 spokenText "28. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq362 spokenText "27. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš ir daļēji atbalstīts un iekļauts 28.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq360 spokenText "26. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē vienu no kritērijiem par tiešo maksājumu saņemšanu, iekļaujot gan veco regulu, gan jauno un faktiski padarot šo noteikumu daudz korektāku. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq359 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 25. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq358 spokenText "Komisijas vārdā es vēlos piebilst to, ka, pieņemot šo priekšlikumu, izveidotos situācija, ka tādā veidā mēs vairāk atbalstītu tos, kuri nav ražojošie zemnieki. Un, ņemot vērā to, ka šobrīd tās robežas sakarā ar 1.maija... sakarā ar šā termiņa beigšanos ir atvērtas un arī ārzemnieki Latvijā var brīvi iegādāties zemi, manuprāt, daudz sakarīgāk būtu, ja zemi šeit iegādātos lauksaimnieki, kas kaut ko vispār ražo un saņem tātad... tas arī komisijā tika diskutēts, jā... kas kaut ko ražo, nevis tādi, kas, teiksim, neko nesaņem un nav ražojošie. Tāpēc komisija nolēma neatbalstīt.".
- 2014_05_15-seq357 spokenText "Debates slēdzu. (Dep. E.Smiltēns ir nokavējis pieteikties debatēs.) Ā, nē... Smiltēna kungs! Es slēdzu debates! Nē, Smiltēna kungs, āmuriņš tika noklaudzināts, un tikai pēc tam jūs pieteicāties! Tā kā debates ir slēgtas, jums ir iespējas komisijas vārdā... informēt par komisijas viedokli.".
- 2014_05_15-seq356 spokenText "Šim priekšlikumam identisks ir 33. un 46.priekšlikums, bet tas ir atšķirīgs no iepriekšējā priekšlikuma. Šis priekšlikums paredz noteikt, ka Latvijas zemi nevar iegādāties, ja pircējs jau šobrīd saņem tiešos lauksaimniecības platību maksājumus no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas nav vispārējs aizliegums, tas nav pat visnotaļ liels aizliegums, bet šis priekšlikums novērstu iespēju, ka persona var veidot šķērssubsidēšanu starp dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piemēram, ja personai īpašumā ir lauksaimniecības zeme Dānijā, tad ar tās zemes tiešajiem platību maksājumiem viņa nevarētu subsidēt un dempingot cenu produkcijai, kas saražota šeit uz vietas - Latvijā. Paldies.".
- 2014_05_15-seq354 spokenText "Jā, kolēģi! 25.priekšlikums ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kas ir vērsts apmēram tajā pašā virzienā, kurā iepriekšējais priekšlikums, kurš nav atbalstīts. Proti, tas nosaka to, ka, lai pretendētu uz zemes iegādi Latvijā, faktiski pretendentam būtu jābūt tādam, kas nesaņem tiešos maksājumus (saskaņā ar regulas 9.pantu) no citas Eiropas Savienības dalībvalsts. Šis priekšlikums komisijā nav guvis atbalstu iepriekš minēto argumentu dēļ.".
- 2014_05_15-seq353 spokenText "Tā, cienījamie kolēģi, ir 13.30. Tātad turpinām 15.maija sēdi. Pirms pārtraukuma mēs uzsākām skatīt likumprojektu „Grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos””, otrais lasījums. Un tātad skatījām priekšlikumus un tikām līdz 25.priekšlikumam. Lūdzu, Smiltēna kungs!... Nē, ar 25.priekšlikumu jāsāk. Par 24.priekšlikumu mēs nobalsojām, nākamais ir 25., ar kuru jums ir jāsāk ziņojums.".
- 2014_05_15-seq352 spokenText "Pārtraukums līdz pulksten 13.30. (Pārtraukums.)".
- 2014_05_15-seq351 spokenText "Vēlreiz precizēšu: Cvetkovas kundze... nav, ja? Paldies.".
- 2014_05_15-seq349 spokenText "Valdis Dombrovskis... nav, Raivis Dzintars... nav, Rihards Eigims... nav, Iveta Grigule... nav, Gunārs Igaunis... nav, Zanda Kalniņa-Lukaševica... nav, Ivans Klementjevs... nav, Inese Laizāne... nav, Gunta Liepiņa... ir, Līvija Plavinska... nav, Edvards Smiltēns... ir, Jānis Urbanovičs... nav, Mihails Zemļinskis... nav.".
- 2014_05_15-seq348 spokenText "(Smejas.) Neredzama.".
- 2014_05_15-seq347 spokenText "...nav... (No zāles dep. M.Ivanova-Jevsejeva: „Ir, ir!”) Kur ir? Kur ir? Nav! (Starpsaucieni.)".
- 2014_05_15-seq346 spokenText "Bija!".
- 2014_05_15-seq345 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... ir klāt, Jānis Ādamsons... nav, Irina Cvetkova...".
- 2014_05_15-seq344 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 24. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 13, pret - 56, atturas - 4. Priekšlikums nav atbalstīts. Tātad turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka ir saņemti deputātu jautājumi. Ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Mirska, Zujeva un Orlova jautājums Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam „Par akciju sabiedrību „Norvik banka””. Jautājums tiks viņam nodots. Ir saņemts deputātu Elksniņa, Cvetkovas, Agešina, Mirska un Zujeva jautājums finanšu ministram Andrim Vilkam „Par „Liepājas metalurga” administratora rīcību”. Jautājums tiks nodots finanšu ministram. Un ir saņemts deputātu Zariņa, Agešina, Rubika, Tutina un Sakovska jautājums Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai saistībā ar nespēju sniegt atbildes uz deputātu jautājumiem un sniegto atbilžu slepenības statusu. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.".
- 2014_05_15-seq343 spokenText "Kolēģi! Dombravas kunga priekšlikums pēc būtības ir pareizs un taisnīgs, tāds priekšlikums būtu tiešām nepieciešams, jo tas nostādītu mūsu zemniekus vienlīdzīgā situācijā ar pārējiem - tiem zemniekiem, kuri saņem lielāku atbalstu no Eiropas. Un, kad komisijā mēs izskatījām šo priekšlikumu, principā sākotnēji komisija bija gatava pat tālāk virzīt šo priekšlikumu un atbalstīt, jo, es domāju, daudziem deputātiem šinī komisijā patika, ka beidzot koalīcijas deputāti bija gatavi domāt arī par valsts nacionālajām interesēm un nākt ar konkrētiem priekšlikumiem, nevis vienkārši būt pakalpīgi Eiropas priekšā. Un šī ideja, ka mēs varam cīnīties par savām nacionālajām interesēm tik ilgi, kamēr tiešām mēs to varam darīt, nevis jau uzreiz a priori pašā sākumā, pirms vispār kādas diskusijas ir sākušās, pacelt savas ķepiņas un padoties, - šī ir ļoti laba ideja. Diemžēl, izdiskutējuši šo priekšlikumu, mēs nonācām pie secinājuma, ka šinī gadījumā, ja mēs to atbalstīsim, mēs tik tiešām varam torpedēt šo likumu, un tāpēc galu galā komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Un, lai neapdraudētu šo likumu, es aicinātu tomēr iet tālāk un šo likumu... balsot par šo priekšlikumu tā, kā ir nolēmusi komisija.".
- 2014_05_15-seq342 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. (Starpsauciens no zāles.) Nu, ja jums pietiek ar divām minūtēm... Bet es pēc divām paturu tiesības izslēgt mikrofonu. Vārds deputātam Ivaram Zariņam.".
- 2014_05_15-seq341 spokenText "Dažos vārdos par Zemkopības ministriju. Dombravas kungs, likumdevējs ir Saeima. Un ir ļoti labi, ka mums ir Zemkopības ministrija, kas vismaz kaut ko mums šeit priekšā liek. Patiesībā šie likuma grozījumi būtu jātaisa mums pašiem šeit, Saeimā, deputātiem, neapspriežot kaut kādu Zemkopības ministrijas darba kvalitāti vai ko citu. Tas ir viens. Otrs. Varam jau, protams, teikt, ka, jā, mēs tagad zemojamies Eiropas priekšā, bet, raugiet, tad, kad mums vajag to naudu, tos pašus Kohēzijas fonda līdzekļus un tamlīdzīgus, tad mēs paši ar lūdzēja actiņām braucam uz Eiropu un prasām - iedodiet, iedodiet drusku vairāk. Kamēr mēs esam lūdzēji, naudas lūdzēji, tikmēr mums tomēr kaut kādai disciplīnai arī attiecībā pret Eiropu acīmredzot ir jābūt. Un vēl. Varbūt ir vēl viens risks, kas tika pieminēts arī Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē. Raugiet! Ja situācija ir tāda, ka, pateicoties šim... varbūt tagad, es ceru, nepieņemsim... Dombravas kunga priekšlikumam... Ja, pateicoties šim priekšlikumam, mums būs tagad gandrīz gadu tāda likumdošana, kas liegs, nu, teiksim, Vācijas, Zviedrijas, Dānijas pilsoņiem iegādāties šeit zemi, un Eiropas Savienība mūs piespiedīs šo likumu mainīt, tad kas notiks ar tiem Dānijas, Zviedrijas pilsoņiem, kuri būs šajā laikā izrādījuši vēlmi iegādāties zemi un viņiem būs atteikts? Vai šeit nesāksies kaut kādas civiltiesiskās tiesvedības biezā slānī? Vai mums nenāksies šiem dāņiem, zviedriem, somiem maksāt pamatīgu naudu, lai kompensētu viņiem nodarīto - viņu neiegūto peļņu vai kā citādi viņiem nodarīto kaitējumu? Es baidos, ka arī šādi riski pastāv, un tas jau būs nopietni, un tā nauda būs jāmaksā pilnīgi par neko. Paldies.".
- 2014_05_15-seq339 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pirmkārt, ir jāsaka, ka īstenībā es ļoti cienu Dombravas kunga pozīciju. Cienu par ko? Cienu tāpēc, ka Dombravas kungs - atšķirībā no ļoti daudziem šeit esošajiem - savu pozīciju nemaina. Un tas tiešām ir cieņas vērts. Otrkārt, ideja, ko Dombravas kungs ir iesniedzis, kopumā tiešām ir laba un ir atbalstāma. Bet tad, Dombravas kungs, es aicinātu jūs paskatīties sākumā pa kreisi no jums un tad nosodīt tos cilvēkus, kuri īstenībā ir nodevuši nacionālās intereses jau iepriekš. Tēvzemiešu sejās... Un tad paskatīties pa labi VIENOTĪBAS sejās attiecībā uz Eiropas Savienības federalizāciju, paskatīties uz Čepānes kundzi attiecībā uz mūsu līgumattiecībām un mūsu saistībām Eiropas Savienības ietvaros. Viss, par ko jūs tagad runājat, ir tiešām atbalstāms, bet tas torpedēs diemžēl visu likumprojektu. Un diemžēl tagad es neredzu nekādas iespējas, kā mēs šo diskusiju tiešām tādā loģiskā gultnē varētu turpināt.".
- 2014_05_15-seq338 spokenText "Dombravas kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies. Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2014_05_15-seq337 spokenText "(No zāles: „Nu, Jāni, par tiem uzvārdiem!”) Es saprotu, ka Eiropas Savienība, tieši Eiropas Savienības birokrāti, visos jautājumos mums ir Dieva vietā un nevis mēs nosakām, kādu veidot savu valsts politiku, bet mums ir jāpakļaujas visos gadījumos un bez ierunām. Man šķiet, ka mēs varam atļauties, ka četrdesmitā - vai nez kura pēc skaita - pārkāpuma procedūra, ja pat tiek ierosināta (nav tas automātiski), ir par šādu jautājumu. Kāpēc mēs nerunājam par pārējām pārkāpuma procedūrām, kas ir pastāvējušas? Kāpēc? Atsaucoties uz Smiltēna kunga izteiktajiem personiskajiem apvainojumiem, es tiešām labprāt dzirdētu no viņa, kuras ir šīs konkrētās personas, kuras gavilē, un kā tieši esmu kavējis likumprojekta pieņemšanu. Mēs, Nacionālās apvienības frakcija, vēl septembrī gājām pie Straujumas kundzes, tālaika zemkopības ministres, ar lūgumu pēc iespējas straujāk virzīt šos likuma grozījumus. Grozījumi Saeimu sasniedza tikai tagad. Mums bija desmit gadu pārejas periods. Šie grozījumi Saeimu sasniedza tikai šī gada sākumā, aptuveni trīs četrus mēnešus pirms zemes tirgus atvēršanas. Grozījumi ir apjomīgi, diskutabli. Sākotnējā redakcija drīzāk atbilda esošu lielsaimnieku interesēm, nevis visu Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ja mēs paskatāmies uz likumprojektu... Paskatieties 59.priekšlikumu - manējo. Zemkopības ministrijas piedāvātajā sākotnējā redakcijā ir runāts nevis par pirmās un otrās pakāpes radiniekiem, bet par pirmās un otrās šķiras radiniekiem. Nu par kādu kvalitāti mēs runājam, ja ar šādu redakciju pēc tik ilga darba Zemkopības ministrija ir atnākusi uz Saeimu? Protams, likumprojekta pieņemšana prasa laiku...".
- 2014_05_15-seq335 spokenText "Jāatzīst, ka es pilnībā piekrītu Dombravas kungam, viņa apgalvojumam, ka tas ir mūsu pašcieņas jautājums. Jo - ko piedāvā Dombravas kungs? Viņš saka: „Mīļie draugi, apzināti...” Šeit no tribīnes viņš tā arī pasaka: ...apzināti nepildīsim mūsu starptautiskās saistības, starptautiskos līgumus, ignorēsim vispārējo principu pacta sunt servanda jeb „līgumi ir jāpilda” (lai gan mēs no citiem esam gatavi pieprasīt NATO 5.paragrāfa un citu noteikumu pildīšanu!) un iesim uz šo pārkāpuma procedūru, un šādā veidā iegūsim laiku!” Šo metodi es varētu salīdzināt ar to, ka mājai brūk jumts un mājā tek iekšā ūdens, bet Dombravas kungs atskrien ar spaini, noliek apakšā, un ūdens līst spainī. Viņš saka: „Redziet, es atrisināju problēmu, jā!” Jārisina problēmas cēloņi - un šis likums tos mēģina risināt! -, nevis jāmēģina uz laiku tos „aizbāzt ar korķi”, pie tam pilnīgā pretrunā ar to, ko mēs esam apsolījuši, kad tikām noslēguši līgumus ar mūsu partneriem. Un, manuprāt, šis ir skaidrs piemērs, kas parāda to, ka šis ir klajš populisms - vienkārši „iemest iekšā” priekšlikumus, kuri izraisa plašas debates, kā pareizi Līdakas kungs norādīja. Un daudzi jau sāk šobrīd mums pārmest, ka 1.maijs jau sen ir garām, bet mēs šeit esam iestrēguši otrajā lasījumā. Likumprojekts nav pieņemts, un mēs nezinām, vai spēsim to pieņemt, jo dzirdam jūsu solījumus vēl sniegt čupām priekšlikumus vispār līdz sesijas beigām. Un es to jau drīzāk sāku uztvert kā diversiju pret šo likumprojektu, jo šobrīd dzer šampanieti un gavilē, un svin svētkus tie spekulanti un tie zemes tirgoņi, kuriem šis likums vispār nav vajadzīgs. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Uzvārdus!”) Viņu mērķis ir panākt to, lai mēs šo likumprojektu vispār šeit, Saeimā, nepieņemtu vai pieņemtu pēc iespējas vēlāk. Un tad ir jautājums: Dombravas kungs, kā intereses jūs pārstāvat - sabiedrības intereses, kā jūs šeit apgalvojat, vai, apzināti vilcinot šo likumprojektu, to personu intereses, kurām šie noteikumi, šie ierobežojumi, kas te ir iekšā, zemes fonds un citi kritēriji, vispār nav vajadzīgi? Es aicinu sekot līdzi tam, kā komisija ir lēmusi. Jo, ja mēs šeit mēģinām veikt smalkas ķirurģiskas operācijas un viens atnāk ar cirvi un to iznīcina... Manuprāt, tas nav pieļaujams! Un nobeidzot. Dūklava kungs bija ārkārtīgi skarbs komisijas sēdē, vērtējot šos priekšlikumus pēc diskriminācijas ar tiešajiem maksājumiem. Un jāņem vērā, ka viņš arī norādīja uz to, ka jāskatās ir daudz plašākā kontekstā. Ir daudzi citi lēmumi - par piena kvotām, par daudziem citiem jautājumiem -, kuru sakarā Dūklava kungs brauc un cīnās, lai panāktu kaut kādas vienošanās ar Eiropu. Ja mēs skaidri paužam nostāju, ka mums neinteresē pildīt tās vienošanās, kuras pildīt mēs esam apņēmušies, tad negaidīsim, ka no otras puses būs pretimnākšana un citos jautājumos mēs varēsim kaut ko panākt! Un pēdējais. Briselē šobrīd Zemkopības ministrijas ierēdņi mēģina saskaņot šo esošo likumprojektu, šo likumprojekta „rāmi”. Un šobrīd ir pateikts, ka viss šķiet kārtībā, bet, ja tiks ielikta šī norma, kas ir klajā pretrunā ar šo līgumu, tas nozīmē to, ka pat tad, ja mēs likumprojektu pieņemsim, a) pastāv risks, ka atmetīs atpakaļ prezidents, un b) pastāv risks, ka Komisija nesaskaņos, jo tad viņa daudz ciešāk skatīsies arī uz tiem noteikumiem, ko mēs esam ielikuši tur. Un jūs, Dombravas kungs, būsiet panācis to, ka šis likumprojekts spēkā nestāsies un vispār nebūs nekāda regulējuma pēc šī gada 1.maija, kad ir krituši šie ierobežojumi. Aicinu neatbalstīt. Paldies.".
- 2014_05_15-seq333 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ir tāds teiciens, ka ar labiem nodomiem ceļš uz elli bruģēts. Šis ir pilnīgi konkrēti tas gadījums! Neapšaubāmi, mēs visi zinām, cik netaisnīgi, teiksim, ir platību maksājumi Eiropas Savienībā. Protams, mēs to zinām, mēs zinām daudzas citas lietas, kurās mēs jūtamies apdalīti un jūtamies slikti, un jūtamies zināmā mērā diskriminēti. Bet... nu, tad jāsaka tā: nu, tad stājamies ārā no tās Eiropas Savienības, un miers un āmen! Raugiet, vai tiešām sabiedrības interesēs ir iestāšanās līguma demonstratīva ignorēšana? Vai tiešām sabiedrības interesēs šobrīd ir pārkāpuma procedūra? Vai tiešām tas ir sabiedrības interesēs? Es domāju, ka pilnīgi noteikti - nē. Pirmām kārtām. Šobrīd turpinās joprojām sarunas par kūpinājumu kvalitāti, tūdaļ sāksies sarunas par piena kvotām. Droši vien runāsim arī par cukuru un daudz ko citu. Galu galā - vēl nav pilnībā pabeigta arī saruna ar Eiropas Savienību par Eiropas Savienības fondiem. Visas šīs problēmas var risināties gan par labu Latvijai, gan arī pretēji. Un es domāju, ka iestāšanās līguma demonstratīva pārkāpšana ved uz lieliem sarežģījumiem ne tikai zemkopības jomā, bet arī citās jomās. Par citiem riskiem. Raugiet, jau aiz muguras ir 1.maijs... Mēs sākām strādāt pie šiem likuma grozījumiem jau ļoti, ļoti sen. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mēs esam „noķeskājušies” ar dažādām absurdām un... nu, nerealizējamām idejām. Mēs esam „noķeskājušies” jau vairākus mēnešus. 1.maijs jau sen aiz muguras. Un iedomājieties tagad situāciju! Mēs tagad pieņemsim likuma grozījumus, kuri ir pilnīgā pretrunā ar iestāšanās līgumu. Vai tiešām kāds cer, ka prezidents tos parakstīs? Es domāju, ar galvošanu, - neparakstīs! Jo mēs esam demonstratīvi, publiski ignorējuši mūsu vienošanos ar Eiropu. Es gandrīz vai esmu gatavs galvot, ka šis likums atgriezīsies uz vasaru, atgriezīsies atpakaļ Saeimā. Un šis Dombravas kunga iecerētais zemes tirgus regulējums, šie ierobežojumi ārvalstniekiem, stāsies spēkā varbūt tikai uz Jauno gadu, jo mēs atkal trīs četrus mēnešus rudenī „ķeskāsimies” ap šo pašu likumu. Izdarām tā: izpildām minimālo programmu, iedarbinām šo mehānismu, palaižam šo mehānismu tādu, kāds tas ir saskaņots jau zināmā mērā, vismaz mutiski, ar Eiropas institūcijām, un tad varbūt domājam, kā to padarīt vēl stingrāku! Mans aicinājums: darīt reālas lietas un pēc tam domāt - varbūt var izdarīt arī kaut ko pārreālu. Iesim soli pa solim, kā ir lēmusi komisija, un neizdomāsim šeit kaut kādus super super risinājumus, kuri visi ir ārkārtīgi riskanti un var atsaukties uz Latvijas ekonomiku daudz citādāk, nekā varbūt te kāds iedomājas! Paldies.".
- 2014_05_15-seq331 spokenText "Pēc būtības šis mans priekšlikums ir identisks ar 32. un 41.priekšlikumu, tāpēc es runāšu vienlaicīgi par visiem šiem trim priekšlikumiem. Šajos priekšlikumos mēs zemes tirgu atveram Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un šo dalībvalstu reģistrētām juridiskajām personām saskaņā ar kritēriju, ka šo dalībvalstu pilsoņiem vai juridiskajām personām tiešo maksājumu apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes nepārsniedz Latvijas Republikai piešķirto tiešo maksājumu apjomu uz vienu hektāru. Šāds kritērijs ir ieviests, pamatojoties uz vienu no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem - vienlīdzību. Šāda kritērija ieviešana saskan ar Latvijas Republikas valdības, Zemkopības ministrijas personā, pozīciju 2011.gadā, kad, pamatojoties uz līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija Eiropas Komisijā panāca vispārējā aizlieguma iegādāties lauksaimniecības zemes pagarināšanu uz maksimāli pieļaujamajiem trim gadiem. Eiropas Komisija šo pagarinājumu atbalstīja, jo tika konstatēts, ka nepastāv... tagad lūdzu uzmanību! ...ka nepastāv vienlīdzīgi tirgus nosacījumi starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Pastāv atšķirīgi platību maksājumi, atšķirīga kapitāla pieejamība starp Latvijas zemniekiem un ārvalstu zemniekiem, būtiskas atšķirības zemes tirgus cenā un tamlīdzīgi. Ņemot vērā, ka joprojām pastāv nevienlīdzīgi noteikumi starp Latvijas un Rietumeiropas lauksaimniekiem, bet līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā neparedz noteikt papildu pagarinājumu vispārējam aizliegumam, ir piedāvāts tirgu atvērt, bet tikai tām dalībvalstīm, kurām tiešo maksājumu apjoms nepārsniedz Latvijai piešķirto. Daži teiks, ka tas nav iespējams, ka tas nonāk pretrunā ar līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka nevienlīdzīgās subsīdijas Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem un lauksaimniecības tirgus liberalizācija nonāk pretrunā ar latviešu interesēm, kā arī ar Eiropas Savienības dibināšanas pamatvērtību - vienlīdzību. Par kādu vienlīdzību mēs varam runāt, ja Latvijas lauksaimnieki atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu valstu lauksaimniekiem?! Kā jau minēju, nekas būtisks nav mainījies kopš 2011.gada, kad Saeima iepriekšējo reizi lēma par pārejas perioda pagarināšanu lauksaimniecības zemes iegādei. Tirgus liberalizācijas gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzības princips. Ja pret Latviju tiek uzsākta pārkāpuma procedūra saistībā ar šo punktu, tad vēlos atzīmēt, ka Latvijai ir bijuši vairāki desmiti pārkāpuma procedūru. Vairāki desmiti! Šajā gadījumā pārkāpuma procedūra būtu par jautājumu, kas ir sabiedrības interesēs. Jāatzīmē, ka Tieslietu ministrija ir atzinusi komisijas sēdē, ka, ja šis jautājums nonāk līdz Eiropas Savienības tiesai, tad zaudējums nebūt nav automātisks. Viss būtu atkarīgs no Latvijas spējas aizstāvēt savu pozīciju. Tomēr, ja pastāvētu iespēja, ka Eiropas Savienības tiesa varētu pieņemt negatīvu spriedumu, tad parlaments varētu attiecīgo normu grozīt pirms tiesas sprieduma, līdzīgi, kā tas ir bijis citos gadījumos. Soda sankciju nebūtu, bet rezultāts būtu tas, ka mēs būtu ieguvuši aptuveni gadu, kura laikā zemes tirgus būtu slēgts tiem ārvalstniekiem, kuri atrodas privileģētākā stāvoklī iepretim Latvijas iedzīvotājiem. Šajā laika periodā būtu iespējams sakārtot Ministru kabineta noteikumus par pašvaldības komisiju izveidi, to darbību, pirmpirkuma tiesībām un tamlīdzīgi; tas izriet no ��ī likuma. Dažs teiks, ka tas ir pārāk riskanti, ka tas ir pārāk liels huligānisms, vai pat murgos, ka tas apdraudēs citu starptautisku institūciju līgumu spēkā esamību. Tad es atbildēšu, ka tas drīzāk ir pašcieņas jautājums. Nemaz nekomentēšu apstākli, ka Latvija vienmēr ir iespēju robežās ievērojusi visus noslēgtos starptautiskos līgumus. Un apstāklis, ka mēs neieviešam Eiropas Sociālo hartu pilnā apmērā, nevar kalpot par pamatu, lai būtu apdraudēts, piemēram, NATO līgums. Tomēr jautāšu: vai tas nav huligānisms pret savu tautu - pieļaut, ka zeme nonāk ārvalstnieku rokās, pastāvot apstākļiem, ka Latvijas iedzīvotāji nav spējīgi konkurēt ar rietumvalstu iedzīvotājiem?! Ja Vācija, Francija un citas valstis apzināti neievieš konkrētas Eiropas Savienības prasības, ja tās nonāk pretrunā ar viņu, šo valstu, interesēm, tad kāpēc mēs to nevarētu darīt? Šo priekšlikumu atbalsta visas lielākās Latvijas zemnieku organizācijas. Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt arī 32. un 41.priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_05_15-seq330 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Jānim Dombravam.".
- 2014_05_15-seq329 spokenText "24. ir deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums, kurš paredz to, ka zemi nevarēs iegādāties to dalībvalstu pilsoņi un to dalībvalstu juridiskās personas, kuru tiešie maksājumi uz hektāru ir lielāki nekā Latvijā. Un, šeit ziņojot par šo likumprojektu, man kā komisijas pārstāvim jāpiemin tas, ka šie konkrētie priekšlikumi par diskrimināciju, kuras pazīme ir tiešie maksājumi, bija tie, kas, tā teikt, ievilka šī likumprojekta diskusijas ļoti garā termiņā. Nāca arī eksperti no Tieslietu ministrijas un no citām institūcijām, un galarezultāts bija tas, ka komisija, pieņemot šo lēmumu, secināja, ka, ja mēs pieņemtu šādus ierobežojumus, tad tas viennozīmīgi nozīmētu pārkāpuma procedūru Latvijai; tas papildus nozīmētu, iespējams, arī miljonu izmaksas kā sodu, un tas demonstrētu mūsu attieksmi pret mūsu saistībām, kuras esam uzņēmušies, un pret to, cik gatavi mēs esam pildīt tos līgumus, zem kuriem mēs esam parakstījušies. Komisija šo priekšlikumu un arī turpmākos nav atbalstījusi, tāpēc ka tie apdraud šo likumprojektu kopumā, tie ir pilnīgā pretrunā ar mūsu starptautiskajām saistībām.".
- 2014_05_15-seq327 spokenText "23. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš nosaka to, ka personai rakstiski jāapliecina, ka viņa uzsāk zemes izmantošanu gada laikā pēc tās iegādes. Un tur tālāk vēl detalizētāk ir noteikts. Komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq325 spokenText "Ļoti līdzīgs ir 22. - deputāta Smiltēna priekšlikums. Arī tas daļēji atbalstīts, iekļauts 23.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq323 spokenText "21. - Dombravas kunga... deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums. Tas ir daļēji atbalstīts un iekļauts 23.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq321 spokenText "Nākamie 29 priekšlikumi attiecas uz darījumiem ar lauksaimniecības zemi. 20.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kurš precizē kritērijus vai izvērš tos detalizētāk attiecībā uz to, kas var iegūt šo zemi īpašumā, kādi kritēriji viņiem jāizpilda. Komisijā tas guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq319 spokenText "Nākamais ir 19. - atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam - izstrādāt tālāku regulējumu attiecībā uz tām lietām, ko nosaka šis likums. Un šobrīd ministrijas, kā ziņoja, jau ir lielā mērā kaut kādus projektus Ministru kabineta noteikumiem izstrādājušas. Priekšlikums ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq318 spokenText "Komisijas slēdziens: neatbalstīt. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. - deputāta Jāņa Dombravas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 9, pret - 63, atturas - 3. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq317 spokenText "Komisijā šis priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq316 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēl kas piebilstams?".
- 2014_05_15-seq315 spokenText "Jā, doma, protams, laba, bet nerealizējama. Kā jau Smiltēna kungs teica, pirmām kārtām tad šinī pašvaldības komisijā, kas nu lems un izskatīs šos pieteikumus, būs pilnīgi noteikti jāiekļauj arī kāds tiešām sertificēts latviešu valodas speciālists, visticamāk, no Valsts valodas centra, kurš tad varētu izvērtēt, teiksim, šī cilvēka prasmes. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Dombravas kunga redakcijā ir teikts, ka minētā persona pašvaldības domē spēj pamatot. Bet nekur nav teikts, ka šī spēja ir jāpārbauda. Patiesībā tāda ļoti dekoratīva frāze! Un tad vēl - nu nekādi nevaram ierobežot šinī likumā to, kas ir atļauts ar citu likumu, teiksim tā, palīdzību. Nu nekādi mēs nevaram ierobežot tulku izmantošanu vai darījumu kārtošanu ar pilnvarotās personas palīdzību. Tad acīmredzot ir jāmaina arī citi likumi. Šeit mēs varam to ierakstīt, bet tik un tā, ja kāds gribēs, tad šo plānu, kura izpilde patiesībā nu nekādi nav obligāta... Nu kurš pēc tam to pārbaudīs? Un viņš var atsūtīt tiešām šo pilnvaroto personu, un atkal mēs būsim papildinājuši likumu ar lielu, lielu, pamatīgu rindkopu pilnīgi pa tukšo. Paldies.".
- 2014_05_15-seq313 spokenText "Nu jā. Komisijā mēs daudz diskutējām par šo priekšlikumu, un tad mēs sākām modelēt... vispār jau skaistas un deklaratīvas frāzes, bet kā to īstenot dzīvē? Dombravas kungs piedāvā to risinājumu, ka uz pašvaldības domi nāk šie cilvēki, kas grib iegādāties zemi. Saskaņā ar šā likumprojekta nākamajiem priekšlikumiem tādi varētu būt pat vairāki, un tas nozīmētu to, ka vajadzētu rīkot domes sēdes par jebkuru šādu gadījumu. Domes deputātiem būtu papildus jāapgūst arī kritēriji, pēc kādiem vērtēt latviešu valodas prasmi un spēju pamatot. Un šādi mēs aizgājām līdz pilnīgam absurdam, kolēģi. Jo reāli šī norma ir viegli apejama. Var atnākt ar tulku, var uzņēmums atsūtīt pārstāvi un tā tālāk, un tas tikai un vienīgi sarežģītu - un Latvijas Pašvaldību savienība to uzsvēra, ka tas tikai un vienīgi sarežģītu! - pašvaldību darbu un padarītu to par tādu absurduma... farsu. Es aicinu pieturēties pie komisijā nolemtā. Tas ir izdiskutēts, un mēs esam pieņēmuši lēmumu neatbalstīt šo priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq311 spokenText "Kā jau Smiltēna kungs minēja, šis priekšlikums paredz, ka personai, kura iegādājas zemi, pašvaldības komisijā valsts valodā ir jāspēj pamatot zemes izmantošanas plāns turpmākajiem trim gadiem. Ja šis priekšlikums tiktu atbalstīts konceptuāli otrajā lasījumā, tad trešajā lasījumā tas būtu papildināms ar sekojošo: pašvaldības komisijai nav pienākuma aicināt esošus lauksaimniekus, kuri strādā konkrētajā novadā... lai mazinātu šo birokrātisko procedūru. Tajā pašā laikā prasība valsts valodā pamatot zemes izmantošanas plānu ir tikai loģiska un pastāv arī Francijas likumdošanā. Šis priekšlikums novērstu iespēju, ka zemi iegūst īpašumā personas, kuras nespēj argumentēt turpmāko zemes izmantošanu, un personas, kuras, piemēram, nav spējīgas iepazīties ar Latvijas likumdošanu saistībā ar lauksaimniecības nozari. Protams, tas neliegtu ārvalstniekiem iespēju iegādāties Latvijas zemi, bet noteikti apgrūtinātu zemes iegādi tiem ienācējiem, kas nepārvalda Satversmē nostiprināto valsts valodu. Aicinu atbalstīt.".
- 2014_05_15-seq309 spokenText "Jā. 18.priekšlikums paredz jaunu pienākumu zemes potenciālajiem pircējiem - pašvaldības domē spēt latviešu valodā pamatot lauksaimniecības zemes izmantošanas plānu turpmākajiem trim gadiem. Un, ja to nevar pamatot, tad ir tiesības atteikt darījumu. Jāteic, ka komisijā šis priekšlikums izraisīja ļoti daudz debašu, un vairākums, nu, gandrīz visi, pauda nostāju, ka šādu priekšlikumu nevajadzētu atbalstīt.".
- 2014_05_15-seq307 spokenText "...ar lauksaimniecības zemi... Jā, 17.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq305 spokenText "17.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz noteikt ierobežojumu, ka tikai piecus hektārus drīkst iegādāties biedrības un nodibinājumi, kā jau iepriekš arī debatēs tika uzsvērts. 18. un 19.priekšlikums attiecas uz darījumu...".
- 2014_05_15-seq304 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti atbalsta 16. - Smiltēna priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq303 spokenText "Kolēģi, šobrīd faktiski ir situācija, ka viena persona Latvijā var iegādāties kaut vai divus miljonus hektāru lauksaimniecības zemes. Un, manuprāt, šī situācija nav pieļaujama. Proti, mēs redzam to, ka viena daļa to, kuri pērk zemi, ir tie ražotāji, kas Latvijā grib nodarboties ar lauksaimniecību. Bet pēdējos gados, neskatoties uz šiem aizliegumiem, ierobežojumiem, kas desmit gadus ir eksistējuši, ir pietiekami daudz dažādu ārvalstu fondu, kas ar kapitālsabiedrību starpniecību zemi iepērk ārkārtīgi lielos apmēros. Un, proti, viens no fondiem bija izziņojis, ka viņiem Latvijā jau pieder 107 tūkstoši hektāru, no kuriem jaukti meži ir lielākā daļa, bet ir arī viena trešdaļa lauksaimniecības zemes. Tādēļ, ņemot vērā to, ka mēs Nacionālajā attīstības plānā esam noteikuši, ka gribam saglabāt lauku apdzīvotību vismaz 30 procentu apmērā no Latvijas iedzīvotājiem, un to, ka vispār kopējais uzstādījums ir veicināt ģimenes... tādu kā lauksaimniecības vidusšķiras veidošanos un nepieļaut to, ka izveidojas milzīgas industriālas saimniecības, kurām faktiski vienīgais mērķis ir peļņa, nevis arī vietējā reģiona attīstība, es ierosinu noteikt ierobežojumu vienai personai iegādāties lauksaimniecības zemi ne vairāk kā 2000 hektāru apmērā. Paldies.".
- 2014_05_15-seq301 spokenText "Jā, komisijā tas ir atbalstīts, pareizi. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu tad balsojam!”)".
- 2014_05_15-seq300 spokenText "Komisijā ir atbalstīts. Jā, bet jūs nepateicāt komisijas lēmumu par 16.priekšlikumu.".
- 2014_05_15-seq299 spokenText "16. - Edvarda Smiltēna priekšlikums - paredz noteikt maksimālo zemes apmēru, kādu pieļaujams iegādāties vienai personai, un tas ir 2000 hektāru.".
- 2014_05_15-seq297 spokenText "15. - deputāta Smiltēna priekšlikums - novērš vēl vienu izņēmuma gadījumu, kad būtu iespējams pārdot zemi ārvalstniekiem. Atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq295 spokenText "Nākamie četri priekšlikumi attiecas uz likumprojekta sadaļu „Ierobežojumi darījumiem ar lauksaimniecības zemi”. 14. - deputāta Edvarda Smiltēna priekšlikums - paredz izslēgt izņēmuma gadījumus, kādos iespējams iegādāties zemi publisko ūdenstilpju un ūdensteču aizsargjoslās. Tas ir komisijā atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq293 spokenText "Nākamais - 13.priekšlikums - ir Juridiskā biroja priekšlikums. Un, ja mēs paskatāmies, ko tas izslēdz, tad redzam, ka tas ir tas viss pārejas perioda regulējums, šie panti, kas regulēja to, kā ārvalstniekiem vai... šīs nelielās iespējas viņiem iegādāties zemi. Ņemot vērā to, ka pārejas termiņš ir beidzies, Juridiskais birojs aicina to izslēgt, un komisijā šis priekšlikums ir guvis atbalstu.".
- 2014_05_15-seq292 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 12. - atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret - 3, atturas - 2. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_05_15-seq291 spokenText "Komisijā šis priekšlikums tika apkopots, ņemot vērā citu deputātu un arī ministrijas pārstāvju iesniegtos priekšlikumus; izsvērta, izdebatēta redakcija, kuru komisija atbalstīja 12.priekšlikumā.".
- 2014_05_15-seq290 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst?".
- 2014_05_15-seq258 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Smiltēna kungs ko vēlas piebilst?".
- 2014_05_15-seq289 spokenText "Kolēģi, mēs komisijā diezgan daudz diskutējām par šo priekšlikumu un galu galā to atbalstījām. Es arī aicinātu atbalstīt. Un es aicinātu turpmāk, ja mēs diskutējam par nākamajiem priekšlikumiem, tomēr skatīt tos kopējā kontekstā. Jo, kā jau kolēģis Ingmārs Līdaka tikko minēja, ja mēs tagad šo priekšlikumu par biedrībām skatām tik atrauti un strikti, mēs nonākam līdz absurdam, jo tik tiešām kaut vai visas šīs bažas, ko jūs minējāt par to, ka var piecas biedrības sanākt kopā un nopirkt jau 25 hektārus... un ka tur kopā sanāks vēl vairāk... Nu, atvainojiet, kurš ies ar to nodarboties - dibināt biedrības, gaidīt trīs gadus, lai nopirktu to zemi, ja to tiešām krietni vienkāršāk var izdarīt ar citiem instrumentiem (teiksim, veidojot kapitālsabiedrības)? Tāpat par šo biedrību. Kas notiek, ja tā maina savus mērķus? Ir vēl nopietnāki jautājumi, kas nav atbildēti šinī likumā, kuri arī būtu kontekstā jāmin, jo es pilnīgi jums piekrītu: jā, šāda problemātika nav atrisināta ar biedrībām. Bet vēl nopietnāka šī situācija ir ar kapitālsabiedrībām. Kas notiek, ja kapitālsabiedrības uz darījumu brīdi kvalificējas un pēc tam to visu izmaina? Kas notiek tālāk? Tas arī ir neatbildēts jautājums. Tas ir tas, ko es akcentēju, debatējot par šiem priekšlikumiem komisijā. Un, ja mēs varētu saņemt Juridiskās komisijas priekšlikumus, kā mēs šo situāciju varam juridiski pareizi, korekti risināt, tas būtu ļoti noderīgi. Es sagaidu, ka uz trešo lasījumu jūs varētu arī savu pienesumu dot. Paldies.".
- 2014_05_15-seq287 spokenText "Ļoti īsa atbilde Čepānes kundzei. Raugiet, jūs te skaitījāt: piecas biedrības - kopā 25 hektāri. Nu, biedrības biedri neapgrūtinātu sev dzīvi. Ļoti vienkārši - divi no šīs biedrības uztaisītu mazu SIA, tātad elementāru juridisko personu, un nopirktu, kā saka, tāpat. Tā ka, es domāju, te ir stāsts par to, ka tad, ja mūsu biedrības vai šis pats medību kolektīvs grib strādāt godīgi, tad tas iepirks šo zemīti, šos piecus hektārus, kā biedrība. Un tas ir pareizi. Nu, strādāsim ar atklātām kārtīm! Ja šāda iespēja ir liegta, tiešām divi mednieki uztaisīs SIA, un viņi būs tiesīgi šos piecus hektārus tāpat nopirkt. Es domāju, ka tas ir daudz vienkāršāks ceļš nekā šmaukties trīs gadus un iet šo sarežģīto ceļu. Nu, tāda ir tā loģika, es domāju. Paldies.".
- 2014_05_15-seq285 spokenText "Tā dīvaini sanāk, ka, par 4.priekšlikumu debatējot, Smiltēna kungs norāda, ka nav nekādu risku saistībā ar Krievijas līdzekļiem un juridisko personu starpniecību. Tajā pašā laikā, runājot par biedrību jautājumu, viņš skaidri un gaiši pasaka, ka līdz pieciem hektāriem jebkura juridiskā persona (No zāles dep. E.Smiltēns: „Eiropas Savienības!”) varēs brīvi pirkt, neskatoties uz to, kāda ir to īpašnieku struktūra, jo biedrību gadījumā mums nav iespējas arī noskaidrot, no kurienes ir nākuši finanšu līdzekļi. Protams, mēs te varam runāt, ka maz ticams, ka biedrības tiktu izmantotas, lai, kā jau es arī iepriekš minēju, masveidā iegādātos vairākus simtus vai tūkstošus hektāru zemes, bet, piemēram, pieci hektāri pie Baltezera vai pieci hektāri kaut kur Ādažos, es domāju, ir gana vērtīgs kumoss, ko, izmantojot šo likuma normu, var iegūt. Un nekas netraucē divām personām nodibināt trīs biedrības un paņemt, teiksim, 15 hektārus, ja rodas tāda iespēja, šajās pašās īpaši vērtīgajās vietās... 15 hektārus lauksaimniecības zemes, pērkot domājamās daļas. Nu, tāpēc es piedāvāju, ka mēs šo normu varbūt izskatām Saeimā kādā citā likumā, bet neiekļaujam šajā visā likumā, kas ir tieši saistībā ar zemes tirgus sakārtošanu pēc 1.maija.".
- 2014_05_15-seq283 spokenText "Godātie kolēģi! Es vairākkārt runāšu par šo likumu un patiešām tādām svarīgākām lietām, jo ir izdarīti grozījumi likumā, kas paredzēja reformu. Manuprāt, vispār vajadzēja jaunu likumu, un daudzas lietas šeit ir visai iluzoras. Šī varbūt nav tā briesmīgākā vieta, bet es gribētu... Daudzos gadījumos mūsu sabiedrība ir ļoti čakla uz atsevišķu šo sietu apiešanu, vai arī šajos sietos var ļoti viegli iztaisīt caurumus. Ja jūs, piemēram, sakāt, ka šai biedrībai... ir nepieciešamas tikai divas personas, lai nodibinātu biedrību, tātad trīs gadi ir nepieciešami, lai šī biedrība eksistētu. Un šādā veidā, es domāju, kāda persona, piemēram, pārdod 50 hektārus šo zemi - 50 hektārus -, ja, piemēram, šo zemi vēlas iegādāties vairākas biedrības, piemēram, piecas biedrības. Piecas biedrības var samesties kopā, un šīm biedrībām jau vairs nav katrai pieci hektāri, bet visām kopā ir 25 hektāri. Es esmu vienmēr atbalstījusi dabas aizsardzību. Varbūt, ka šeit jālieto vārda „dabas” vietā vārds „vide”, jo tas tomēr ir plašāks jēdziens nekā dabas aizsardzība. Katrā ziņā šim mērķim... Es tāpēc runāju, lai paliktu stenogrammā... Šim mērķim noteikti ir jābūt nostiprinātam biedrības statūtos, un to varbūt var ierakstīt arī likumā, ka tam ir jābūt statūtos, jo tad viņiem vismaz jāgroza tie statūti. Un, manuprāt, šeit ir vislielākais risks ar kontroli - gan šajā piedāvājumā, gan daudzos citos piedāvājumos saistībā ar fiziskajām personām, ar visiem jaunajiem lauksaimniekiem un visiem pārējiem. Un kā tad būs, piemēram, tad, ja biedrība ir iegādājusies, bet biedrība beidz eksistēt vai biedrība maina mērķi? Kas tad to zemi atsavinās? Un kam par labu šo zemi atsavinās? Padomājiet, ka katrā šajā priekšlikumā, arī tajos, kuri turpmāk sekos, īpaši runājot par ierobežojumiem, ir ārkārtīgi daudz tādu vietu, kuras patiešām, ņemot vērā mūsu juristu augsto sagatavotības pakāpi, var apiet. Uz trešo lasījumu es īpaši aicinu Līdakas kungu padomāt, kas notiek tad, ja šī biedrība beidz eksistēt. Kam tā zeme aiziet? Vai valstij? Vai šim fondam? Es nezinu. Īpašnieks tak šo zemi atpakaļ neņems. Vai notiks zemes piespiedu atsavināšana vai tamlīdzīgi? Es varbūt neesmu tajā biedrību likumā tik dziļi iedziļinājusies, bet šeit, manuprāt, varētu būt arī diezgan daudzas problēmas, tāpat kā vairākās citās vietās.".
- 2014_05_15-seq281 spokenText "Kolēģi! Es aicinu, pirms debatēt par jautājumiem, iedziļināties likumprojektā kopumā un skatīt lietas kontekstā. Proti, nākamajos priekšlikumos mēs skaidri un gaiši pasakām to, ka šie kritēriji, kas ir izstrādāti šajā likumprojektā, neattiecas uz tiem gadījumiem, kad fiziskā persona vēlas iegādāties līdz desmit hektāriem (jebkura fiziskā persona Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas zonā!) un jebkura juridiskā persona - līdz pieciem hektāriem. Tātad, es domāju, nekas traģisks nenotiks, ja tās biedrības, kuras šobrīd ir Latvijā, kuras ir medību saimniecības, kas vēlas kaut kādas lauces paņemt, kur piebarot zvērus vai tamlīdzīgi, tās paņem. Tāpēc ka tad, ja kāds gribēs masveidā uzpirkt... Kā jūs apgalvojat, tagad nāks krievu organizācijas un masveidā pirks lauksaimniecības zemi. Tas izklausās, nu, mazākā mērā smieklīgi, jo to jebkurš varēs izdarīt ar jebkuras juridiskās personas starpniecību, jo līdz pieciem hektāriem juridiskajām personām un līdz desmit - fiziskajām personām... šie ierobežojumi, kas ir likumprojektā, kas ir šis siets, neattieksies... Es domāju, šī problēma vienkārši ir pārspīlēta, un komisija to izvērtēja un tādēļ pieņēma tādu lēmumu.".
- 2014_05_15-seq279 spokenText "Cienījamie kolēģi! Darbs pie šā likuma grozījumiem patiesībā bija ārkārtīgi sarežģīts, jo, raugiet, situācija tomēr ir tāda, ka to paģēr Eiropa. Eiropa paģēr, lai šajā gadījumā visiem būtu vienādi nosacījumi - gan Latvijas pilsoņiem, gan arī, teiksim, citu Eiropas Savienības valstu pilsoņiem. Un šeit ir tas stāsts, ka būtu ļoti nevēlami, ja mēs, mēģinot ierobežot kādas citas valsts pilsoņus, nodarītu pāri daudz gaužāk tieši mūsu pašu pilsoņiem. Un tāpēc arī varbūt ir šīs bailes no kādām fiktīvi veidotām sabiedriskām organizācijām. Es domāju, jā, var būt, ka ir pamats šīm bažām, bet atgādināšu, ka runa ir par pieciem hektāriem, kas ir patiešām salīdzinoši neliela teritorijas daļa. Tas ir viens. Otrs. Ir skaidri mērķi. Šie mērķi ir saistīti ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu, produktu ražošanu un medību organizēšanu. Ir pilnīgi skaidri nevalstisko organizāciju piemēri un to mērķi, kuru realizācijai ir vajadzīga šī zeme. Tā ir gan Latvijas Biškopības biedrība paraugdravu veidošanai, tie ir arī atsevišķi medību kolektīvi, kas vēlas attīstīt savu medību infrastruktūru un, protams, ieguldīt ievērojamus līdzekļus, teiksim, medību namu celtniecībai, bet kam uz svešas zemes to darīt būtu diezgan neloģiski. Un tāpat arī, teiksim, ir bijuši vairāki piemēri, ka arī vides nevalstiskajām organizācijām ir nepieciešamība tomēr veidot savas... kaut vai vides izglītības bāzes. Šie ir tie skaidri redzamie piemēri, ka šī zeme ir vajadzīga. Bažas par to, ka varētu tikt veidotas kādas nevalstiskās organizācijas, kuras katru gadu taisa pārskatus, atskaitās un tamlīdzīgi... ar mērķi pēc trim gadiem, jo šai nevalstiskajai organizācijai jau trīs gadus ir jābūt reģistrētai... Lai pēc trim gadiem nopirktu piecus hektārus zemes. Ļoti iespējams, varbūt, bet mēs neredzam konkrētus gadījumus, un konkrēti piemēri nav bijuši. Mēs te runājam tā virtuāli, ka tā varētu būt. Bet šie piemēri, ka nevalstiskajām organizācijām ir vajadzīga zeme, ir pilnīgi skaidri redzami, zināmi. Un man būtu ļoti... Man šķiet, ir ļoti nepareizi nodarīt mūsu ļaudīm gauži slikti, baidoties no kaut kāda vilka, kurš varbūt vēl nemaz nav piedzimis. Paldies.".
- 2014_05_15-seq277 spokenText "Vēlos norādīt, ka šis priekšlikums ir diskutabls arī tieši no nacionālās drošības viedokļa, neskatoties, protams, uz pozitīvo aspektu, ka biedrības, piemēram, mednieku biedrība, varētu iegādāties noteikta apjoma zemes platības. Tomēr tas pavērtu iespējas fiktīvi reģistrētām biedrībām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem, arī iegādāties Latvijas zemi. Ņemot vērā to, ka mums ir ļoti liberāli biedrību reģistrēšanas noteikumi, tie ir ļoti vienkāršoti un ļoti švaka ir biedrību caurredzamība, es varu minēt vairākas jau šobrīd Latvijā funkcionējošas turīgas un pretvalstiskas biedrības, kuras saņem finansējumu no ārvalstīm. Un nav pamata uzskatīt, ka netiks veidotas jaunas biedrības, kuras saņems no ārvalstīm nezināmas izcelsmes līdzekļus, lai iegādātos Latvijas zemi. Zemes iegāde šādā ceļā nekļūs masveidīga, bet nav izslēgts, ka ar nezināmas izcelsmes līdzekļiem biedrība iegādāsies, piemēram, lauksaimniecības zemi Rīgas rajonā ar mērķi nākotnē mainīt tās lietojuma veidu. Manuprāt, tas nav atbalstāms, tāpēc aicinu balsot pret šo priekšlikumu. Es vēlos arī akcentēt, ka šis likums ir izstrādāts, lai sakārtotu zemes iegādi pēc 1.maija, vispār līdz 1.maijam, bet nu pēc 1.maija mēs jau esam situācijā... Un radīt jaunu subjektu, kas var iegādāties zemi, nesaskan ar šā sākotnēji iesniegtā likumprojekta mērķi. Tāpēc, lai nebūtu lieku diskusiju, aicinu neatbalstīt.".
- 2014_05_15-seq275 spokenText "12. ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas paredz to, ka Latvijas Republikā reģistrētas biedrības un nodibinājumi, kuru darbības laiks, skaitot no reģistrēšanas brīža Latvijas Republikā, ir ne mazāk kā trīs gadi un kuru mērķis - tātad mēs limitējam to biedrību skaitu, kuras varētu pretendēt uz to, - ir saistīts ar dabas aizsardzību, lauksaimniecības kultūraugu un produktu ražošanu vai medību saimniecību organizēšanu un uzturēšanu. Turklāt jāpiebilst, ka tas iet kontekstā ar 17.priekšlikumu, kurā esam noteikuši, ka biedrība vai nodibinājums varēs iegādāties lauksaimniecības zemi ne vairāk kā piecu hektāru apjomā. Bet par to būs runa turpmākajos priekšlikumos.".
- 2014_05_15-seq273 spokenText "11.priekšlikumā zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Gatis Ābele savukārt piedāvāja nedaudz citu konceptu, proti, ka zemes iegādes tiesības piešķir biedrībām, nodibinājumiem, kuriem ir specifiski mērķi, proti, dabas aizsardzība, lauksaimniecības kultūraugu un produktu ražošana, medību saimniecības organizēšana un uzturēšana. Šis priekšlikums ir daļēji atbalstīts un iekļauts 12. - komisijas priekšlikumā.".