Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_05_15-seq331> ?p ?o. }
Showing items 1 to 17 of
17
with 100 items per page.
- 2014_05_15-seq331 type Speech.
- 2014_05_15-seq331 number "331".
- 2014_05_15-seq331 date "2014-05-15".
- 2014_05_15-seq331 isPartOf 2014_05_15.
- 2014_05_15-seq331 spokenAs 17.
- 2014_05_15-seq331 spokenText "Pēc būtības šis mans priekšlikums ir identisks ar 32. un 41.priekšlikumu, tāpēc es runāšu vienlaicīgi par visiem šiem trim priekšlikumiem. Šajos priekšlikumos mēs zemes tirgu atveram Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem un šo dalībvalstu reģistrētām juridiskajām personām saskaņā ar kritēriju, ka šo dalībvalstu pilsoņiem vai juridiskajām personām tiešo maksājumu apjoms uz vienu hektāru lauksaimniecības zemes nepārsniedz Latvijas Republikai piešķirto tiešo maksājumu apjomu uz vienu hektāru. Šāds kritērijs ir ieviests, pamatojoties uz vienu no Eiropas Savienības dibināšanas pamatprincipiem - vienlīdzību. Šāda kritērija ieviešana saskan ar Latvijas Republikas valdības, Zemkopības ministrijas personā, pozīciju 2011.gadā, kad, pamatojoties uz līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, Latvija Eiropas Komisijā panāca vispārējā aizlieguma iegādāties lauksaimniecības zemes pagarināšanu uz maksimāli pieļaujamajiem trim gadiem. Eiropas Komisija šo pagarinājumu atbalstīja, jo tika konstatēts, ka nepastāv... tagad lūdzu uzmanību! ...ka nepastāv vienlīdzīgi tirgus nosacījumi starp Latvijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Pastāv atšķirīgi platību maksājumi, atšķirīga kapitāla pieejamība starp Latvijas zemniekiem un ārvalstu zemniekiem, būtiskas atšķirības zemes tirgus cenā un tamlīdzīgi. Ņemot vērā, ka joprojām pastāv nevienlīdzīgi noteikumi starp Latvijas un Rietumeiropas lauksaimniekiem, bet līgums par iestāšanos Eiropas Savienībā neparedz noteikt papildu pagarinājumu vispārējam aizliegumam, ir piedāvāts tirgu atvērt, bet tikai tām dalībvalstīm, kurām tiešo maksājumu apjoms nepārsniedz Latvijai piešķirto. Daži teiks, ka tas nav iespējams, ka tas nonāk pretrunā ar līgumu par iestāšanos Eiropas Savienībā. Jāatzīmē, ka nevienlīdzīgās subsīdijas Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniekiem un lauksaimniecības tirgus liberalizācija nonāk pretrunā ar latviešu interesēm, kā arī ar Eiropas Savienības dibināšanas pamatvērtību - vienlīdzību. Par kādu vienlīdzību mēs varam runāt, ja Latvijas lauksaimnieki atrodas nevienlīdzīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu valstu lauksaimniekiem?! Kā jau minēju, nekas būtisks nav mainījies kopš 2011.gada, kad Saeima iepriekšējo reizi lēma par pārejas perioda pagarināšanu lauksaimniecības zemes iegādei. Tirgus liberalizācijas gadījumā tiek pārkāpts vienlīdzības princips. Ja pret Latviju tiek uzsākta pārkāpuma procedūra saistībā ar šo punktu, tad vēlos atzīmēt, ka Latvijai ir bijuši vairāki desmiti pārkāpuma procedūru. Vairāki desmiti! Šajā gadījumā pārkāpuma procedūra būtu par jautājumu, kas ir sabiedrības interesēs. Jāatzīmē, ka Tieslietu ministrija ir atzinusi komisijas sēdē, ka, ja šis jautājums nonāk līdz Eiropas Savienības tiesai, tad zaudējums nebūt nav automātisks. Viss būtu atkarīgs no Latvijas spējas aizstāvēt savu pozīciju. Tomēr, ja pastāvētu iespēja, ka Eiropas Savienības tiesa varētu pieņemt negatīvu spriedumu, tad parlaments varētu attiecīgo normu grozīt pirms tiesas sprieduma, līdzīgi, kā tas ir bijis citos gadījumos. Soda sankciju nebūtu, bet rezultāts būtu tas, ka mēs būtu ieguvuši aptuveni gadu, kura laikā zemes tirgus būtu slēgts tiem ārvalstniekiem, kuri atrodas privileģētākā stāvoklī iepretim Latvijas iedzīvotājiem. Šajā laika periodā būtu iespējams sakārtot Ministru kabineta noteikumus par pašvaldības komisiju izveidi, to darbību, pirmpirkuma tiesībām un tamlīdzīgi; tas izriet no šī likuma. Dažs teiks, ka tas ir pārāk riskanti, ka tas ir pārāk liels huligānisms, vai pat murgos, ka tas apdraudēs citu starptautisku institūciju līgumu spēkā esamību. Tad es atbildēšu, ka tas drīzāk ir pašcieņas jautājums. Nemaz nekomentēšu apstākli, ka Latvija vienmēr ir iespēju robežās ievērojusi visus noslēgtos starptautiskos līgumus. Un apstāklis, ka mēs neieviešam Eiropas Sociālo hartu pilnā apmērā, nevar kalpot par pamatu, lai būtu apdraudēts, piemēram, NATO līgums. Tomēr jautāšu: vai tas nav huligānisms pret savu tautu - pieļaut, ka zeme nonāk ārvalstnieku rokās, pastāvot apstākļiem, ka Latvijas iedzīvotāji nav spējīgi konkurēt ar rietumvalstu iedzīvotājiem?! Ja Vācija, Francija un citas valstis apzināti neievieš konkrētas Eiropas Savienības prasības, ja tās nonāk pretrunā ar viņu, šo valstu, interesēm, tad kāpēc mēs to nevarētu darīt? Šo priekšlikumu atbalsta visas lielākās Latvijas zemnieku organizācijas. Aicinu jūs atbalstīt šo priekšlikumu un atbalstīt arī 32. un 41.priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_05_15-seq331 language "lv".
- 2014_05_15-seq331 speaker Janis_Dombrava-1988.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q822919.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q211.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q193089.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q458.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q1771611.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q142.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q8880.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q7184.
- 2014_05_15-seq331 mentions Q183.