Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_06_05-seq321 spokenText "Paldies. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.".
- 2014_05_22-seq574 spokenText "Paldies. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.".
- 2014_05_22-seq432 spokenText "Paldies. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.".
- 2014_05_22-seq364 spokenText "Paldies. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.".
- 2014_04_10-seq248 spokenText "Paldies. Vārds Ekonomikas ministrijas parlamentārajai sekretārei Ilonai Platonovai.".
- 2014_06_05-seq320 spokenText "Godātie kolēģi! Vakar Latvijas sabiedrību kā zibens spēriens no skaidrām debesīm sasniedza traģiska ziņa: Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija nobalsojusi pret valdības virzīto likumprojektu! (No zāles: „Ārprāts! Kauns!”) Ministru prezidente Straujuma sašutusi, ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis sašutis, sociālie tīkli pilni ar sašutuma pilniem komentāriem, arī šodien kolēģis deputāts Judins pauda sašutumu par to, ka tā ir noticis. Un tagad es domāju - kas te īsti notiek? (Starpsaucieni.) Kas te īsti notiek? Adoptētāji strīdas ar saviem adoptējamiem... Kas tad īsti notiek? Es saprotu tikai vienu - ka ir atsevišķi cilvēki, kuri ir ļoti ieinteresēti, lai šīs problēmas netiktu risinātas. Un diemžēl šiem cilvēkiem ir ļoti liela vara VIENOTĪBĀ. Tomēr es aicinu atbalstīt šo projektu pirmajā lasījumā un turpināt likumprojekta pieņemšanu kvalitatīvi, kā tas nepieciešams. Tas, ka šai cunftei ētikas kodeksā daudzas lietas ir ierakstītas, - tas ir labi, bet tās ir jānostiprina likumā. Paldies. (Aplausi.)".
- 2014_06_05-seq318 spokenText "Kolēģi! Šodien ir tāda ļoti īpaša situācija, kad mēs lemjam par konceptuālu atbalstu Ministru kabineta iesniegtam likumprojektam „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kuru atbildīgā komisija nav atbalstījusi. Bet man netapa skaidrs, kādi tik tiešām ir šie argumenti, kādēļ likumprojekts ir noraidāms konceptuāli un kādēļ to nevarētu atbalstīt pirmajā lasījumā. Jo, raugi, ja ir neskaidrības, iespējams, vairāku ekspertu vidū, tad acīmredzot šis likumprojekts nav piedāvājams kā steidzams. Tās tad varētu risināt un arī šo viedo kompromisu varētu rast. Jo, iepazīstoties ar anotāciju, es redzu, ka šis likumprojekts ir tapis darba grupā, kur ir darbojušās Olšteina kunga minētās organizācijas, kuras šobrīd ir iebildušas. Līdz ar to es aicinu ziņotāju par šo likumprojektu tiešām izklāstīt šos argumentus, kādi ir bijuši konkrēti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Bet tagad mazliet atgādināšu, kādus lēmumus mēs pieņēmām pirms gada - 20.jūnija sēdē, kad mēs šeit trešajā lasījumā atbalstījām Civillikuma grozījumus attiecībā uz līgumsoda procentu likmes ierobežošanu, un aktīvākais debatētājs pret maniem priekšlikumiem bija tieši Olšteina kungs. Un es citēšu, ko Olšteina kungs teica. Olšteina kungs teica, ka mums nevajadzētu aiztikt Civillikumu, jo sākotnēji problēmas sabiedrībā un diskusijas radās tieši par nebanku kreditēšanu, un, ja kaut ko vajag ierobežot, tad vajag ierobežot šo nebanku kreditēšanu. Un, ja mēs (Zālē dep. E.Demitera aplausi.) gribētu attiecināt tikai uz nebanku kreditēšanu šādas normas, tad tas būtu jādara Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur viena puse ir fiziskā persona, savukārt otra puse - juridiskā persona. Līdz ar to man ir jautājums jums kā ziņotājam, šodien izskatot šo piedāvāto grozījumu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kur tik tiešām tātad ir šī viena ekonomiski mazāk aizsargātā puse - fiziskā persona - attiecībās ar juridisko personu. Ekonomikas ministrijas izstrādātajā un Ministru kabineta iesniegtajā likumprojekta redzējumā tātad nakts stundās nevajadzētu šādus līgumus noslēgt, tāpat arī vajadzētu paredzēt, ka distances līgumiem, proti, līgumiem, kuru noslēgšanā puses nav klāt, bet kurus tās noslēdz, sazinoties pa elektroniskajiem saziņas līdzekļiem… ka attiecībā uz šiem līgumiem arī vajadzētu noteikt dažādus nosacījumus, kā tas jau ir izdarīts ar citiem līgumu veidiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tādēļ es ļoti lūdzu, lai varētu pieņemt šo lēmumu, darīt man zināmus tos argumentus, kuru dēļ likumprojekts nav konceptuāli atbalstāms - pretēji jūsu ierosinājumam, ka visi šie ierobežojumi būtu jānosaka nevis Civillikumā, bet Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Paldies.".
- 2014_06_05-seq316 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Aizņemšanās ir prasme vai iemaņa, kas ir jāapgūst, jo ne katram no dabas tā padodas. Un it sevišķi mūsu sabiedrībā, kurā aizņemšanās vai kredītņemšana ir samērā jauna lieta kā tāda, uz ko arī faktiski norāda treknajos gados radušās problēmas, pie kurām mēs nonācām tieši tādas stihiskas aizņemšanās dēļ. Diemžēl arī tā puse, kas ir kompetentāka šajos jautājumos. Bankas toreiz, teiksim tā, nevis bremzēja šo aizņemšanos, bet - tieši otrādi! - pat uzkurināja to. Un mēs visi zinām, pie kādām sekām tas noveda. Šie ātrie kredīti nav ilgu laiku... tātad apmēram 5-7 gadus, bet kas tad ir to pamatā? Kura bija tā niša, kur viņi radās, un uz kāda pamata bija iespējams šis biznesa modelis? Jūs noteikti atceraties, ka jau kādu laiku atpakaļ pilnīgi normāla lieta bija tā, ka darba kolektīvā, draugu vai paziņu lokā viens no otra aizņēmās naudu, piemēram, kādu nedēļu vai divas nedēļas pirms algas, un, kad pienāca algas diena, tad norēķinājās. Jūs visi noteikti esat bijuši šāda veida gan kredītdevēji, gan kredītņēmēji. Un parasti kolektīvos bija cilvēki, kas bija šie naudas aizdevēji, un bija arī kādi, kas aizņēmās, bet, tā teikt, apzinīgie kredītņēmēji akurāti laikā atdeva. Bija arī tādi, kas kavēja, bet tomēr vienmēr atdeva. Nu, protams, bija arī tādi, kas aizņēmās, bet mēdza neatdot. Un tātad, parādoties šiem ātrajiem kredītiem, faktiski šis mūsu paradums kalpoja par pamatu šim ātro kredītu biznesam, kas ir pilnīgi normāli. Un, kā norāda - pārsvarā kredītņēmēji - šajās aptaujās, tas ir pats būtiskākais faktors, kāpēc ir mainījies viņu ieradums, jo, ja kādreiz bija savā ziņā jābūt lūdzējam, ejot prasīt draugam, paziņam, kolēģim aizņemties, tad ātro kredītu gadījumā šī nepatīkamā sajūta izpaliek, bet ir cita sajūta, ir cits aspekts, proti, par to ir jāmaksā; tas, protams, ir pilnīgi normāli. Ja cilvēks grib aizņemties un ir kāds, kas grib aizdot, tad viņi brīvprātīgi vienojas un darījums notiek. Bet kur ir problēma? Galvenā problēma ir tā, ka cena, par kādu aizņemas, ir ļoti augsta. Proti, virkne cilvēku, kas ne līdz galam izprot šo finanšu būtību, īsti nejūt, kad viņi pārkāpj robežu, aiz kuras nonākuši, vairs netiek atpakaļ. Proti, īstenībā viņu labklājība no šī kredīta ņemšanas nevis pieaug, bet - tieši otrādi! - samazinās no mēneša uz mēnesi, līdz viņi nonāk apburtajā lokā un vairs nespēj pildīt savas saistības. Bet kā tad īsti veidojas šie augstie procenti? Ir vairākas kredīta ņēmēju kategorijas - ir apzinīgie, ir mazāk apzinīgie, kas kavē maksājumus, bet kredītu tomēr atdod, un ir neapzinīgie. Un tātad kredīta izsniedzējs, lai viņa bizness vispār būtu rentabls, viņš... viņam jāierēķina šajā uzcenojumā, šajā maksā par savu pakalpojumu... viņam jārēķinās ar to, ka kāda daļa neatdos, kāda daļa kavēs. Un tātad tas viss tiek faktiski uzlikts uz apzinīgo maksātāju pleciem, un tam visam klāt vēl pieskaita visus administrācijas izdevumus, pieskaita arī, protams, peļņu, kurai uzņēmējdarbībā, pats par sevi saprotams, ir obligāti jābūt, un pieskaita vēl arī - tas ir ļoti svarīgi! - šīs milzīgās... milzīga apjoma reklāmas, visas sponsorēšanas, kas tiešām maksā milzu līdzekļus. Tātad arī viss šis reklāmas apjoms tur ietilpst un tātad gulstas uz šo apzinīgo maksātāju pleciem. Un tādēļ beigās šī procentu likme salasās milzīga, jo tur ir iecenots iekšā pilnīgi viss. Un kā tad šo procentu likmi varētu samazināt? Nu, ja, teiksim, izdotos samazināt šo neapzinīgo maksātāju daļu... (No zāles starpsaucieni: „Ķirsi, nerādi uz šejieni! Uz sevi rādi!”) Proti, cilvēkam, kurš, jau ņemot kredītu, skaidri saprot, ka viņš nespēs to atdot... Tātad - viņam vienkārši to neizsniegt! Līdz ar to uz tiem, kas maksā, neuzgultos pienākums maksāt par viņiem. Bet, kā jau jūs redzat pēc šī kredīta būtības, tas ir ātrais kredīts, tātad to izsniedz 15 minūtēs, izsniedz distancēti - ar mobilā telefona palīdzību. Protams, nav iespējams tik īsā laikā izvērtēt to, vai cilvēkam vispār ir darbs, vai viņš ir spējīgs šo kredītu atdot. Tātad faktiski no šī ātruma, no šīs pieejas, ka šos kredītus dala pa labi un pa kreisi, īstenībā cieš tie, kam tiešām būtu nepieciešams šad un tad savu naudas plūsmu izlīdzināt. Savukārt šo aizdevumu devēji absolūti nav ieinteresēti sarežģīt savu pakalpojumu. Taču, ja pārkārtotu to, teiksim, tā, ka 24 stundu laikā izsniegtu šo kredītu, tad tas jau vairs nebūtu tik ātrs, bet aizdevējs toties spētu izvērtēt, kam dot, kam nedot, un beigās slikto kredītu daļa būtu krietni mazāka un procentu likmes varētu būt krietni, nu, teiksim tā, maksājamākas. Kādu risinājumu principā piedāvā šis likumprojekts? Tas piedāvā pieiet no otras puses - faktiski samazināt šo procentu likmi no augšas, uzlikt tai griestus, proti, noteikt, kādu summu tā nedrīkst pārsniegt. Tādējādi šie kredītdevēji, vienkārši nepieciešamības dzīti, būtu spiesti sākt paši izvērtēt, jo, ja viņiem būtu pārāk daudz tādu kredīta ņēmēju, kuri kredītu neatmaksās, tad faktiski tas novestu viņus pie bankrota. Tāpat būtu arī jāpārskata, vai laist šīs mežonīgā apjoma reklāmas, kas maksā milzu naudu, vai varbūt tomēr kaut kā to sabalansēt. Un finālā ieguvējs būtu šis principā apzinīgais ātrā kredīta ņēmējs. Faktiski šodienas izvēle, balsojot „par” vai „pret” šo likumprojektu, ir šāda: vai mēs uzskatām, ka tas ir normāli, ka šāda milzīga apjoma slogs... ka, šāda milzīga cena tiek maksāta par šiem aizdevumiem, vai arī uzskatām, ka tas nav normāli. Proti, no vienas puses, viņš dara to labprātīgi, un nav nekāda piespiedu momenta šajā lietā, bet kā daudzas lietas sabiedrībā… mēs neļaujam arī alkoholu pirkt naktī, kaut gan varbūt tas viss tāpat notiktu labprātīgi, vai arī neļaujam tās pašas autovadītāja tiesības iegūt līdz 18 gadiem un tā tālāk. Es tomēr uzskatu, ka arī šī būtu tā joma, kur mums vajadzētu padomāt no sabiedrības interešu viedokļa un kur būtu tomēr attaisnojama valsts iejaukšanās. Starp citu, lai vieglāk būtu varbūt izdarīt izvēli, es gribu jums citēt Krimināllikuma 201.pantu, kas saucas „Augļošana”. Runa ir par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi viņam ir pārmērīgi apgrūtinoši. Tātad tā ir augļošana, par kuru, citstarp, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja kādam šķiet, ka šis... ka Latvija ir pilnīgi unikālā situācijā ar šādu priekšlikumu, tad tā tas absolūti nav. Tādas valstis kā mūsu kaimiņvalsts, piemēram, Lietuva, ir jau pirms kāda laiciņa pieņēmusi šādu likumprojektu. Tiesa gan, mūsu piedāvājums bija 100 procenti, bet Lietuvai ir 200 procenti. Arī Somija ir pieņēmusi nesen šādu pašu ierobežojumu. Tiesa gan, viņiem ir 50 procentu liels ierobežojums. Un pat tādā liberālās ekonomikas mekā kā Amerikas Savienotās Valstis atsevišķos štatos ir ierobežojums šāda veida kredītiem - 36 procenti. Tātad mēs absolūti neesam unikāli, un tāpēc šeit runāt par ekspertu kvalitāti vai nekvalitāti nav jēgas, jo principā mums jāizvēlas, vai mēs ejam šo ceļu vai neejam. Turklāt - kas ir svarīgi! Šobrīd Lietuvā notiek diskusijas par to, ka šo procentu likmi vajag vēl samazināt - tātad līdz 160 procentiem uzlikt šos griestus. Aicinu tomēr jūs neatbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, bet nostāties sabiedrības pusē un pasargāt apzinīgos kredītņēmējus no tādas pārmērīgas maksāšanas. Un tāpat arī neapzinīgos kredītņēmējus īstenībā pasargāt pašus no sevis. Paldies.".
- 2014_06_05-seq315 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.".
- 2013_09_19-seq422 spokenText "Paldies. Uzsākam debates. Vārds deputātam Vilnim Ķirsim.".
- 2014_06_05-seq314 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu patērētāju kreditēšanas pakalpojumu izmaksu, procentu un citu maksājumu samērīgumu. Likumprojekts tika izdebatēts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, taču komisija šo likumprojektu nav atbalstījusi, pamatojoties uz Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, kā arī citu klātesošo ekspertu norādījumu un arī uz tur konstatētajiem... varētu teikt, arī nesaprašanos saistībā ar likumprojektā minēto procentu aprēķinu kārtību, kas arī bija arguments, kāpēc Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vairākums neatbalstīja šo likumprojektu. Komisijas vārdā lūdzu neatbalstīt to.".
- 2014_06_05-seq313 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 9.jūnijs, izskatīšana - Saeimas 12.jūnija sēdē. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2014_06_05-seq312 spokenText "12.jūnijā.".
- 2014_06_05-seq311 spokenText "Vismaz 10.jūnijam, jo... Ā! Tas ir steidzams, jā. Un izskatīšana?".
- 2014_06_05-seq310 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jūs un it sevišķi Klementjeva kungs drīkst iesniegt priekšlikumus līdz 9.jūnijam. (No zāles dep. A.Elksniņš: „Šā gada?”)".
- 2014_06_05-seq309 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un otrā lasījuma laiku.".
- 2014_06_05-seq308 spokenText "Lūdzu arī pieņemt tad pirmajā lasījumā.".
- 2014_06_05-seq307 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā” atzītu par steidzamu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret - nav, atturas - 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.".
- 2014_06_05-seq306 spokenText "Cienījamie kolēģi! Tātad ir pirmais lasījums likumprojektam „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”. Likumprojektu izskatīja atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija - un lūdz to atzīt par steidzamu. (No zāles dep. A.Klementjevs: „Par ko tas ir?”) Par jūras vides aizsardzību, bet galvenais - par jūras vides pārvaldību.".
- 2014_06_05-seq305 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 31.augusts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka. Deputāts Ingmārs Līdaka nāk ziņot par likumprojektu „Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā”! (Starpsaucieni. Sēdes vadītāja smejas. Pauze. No zāles dep. A.Klementjevs: „Vajag mājās gatavoties!”)".
- 2014_06_05-seq304 spokenText "Šim likumprojektam ir pietiekami garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, lai visi varētu iesniegt konstruktīvus priekšlikumus, un tas ir līdz 31.augustam. (No zāles: „Šā gada?”)".
- 2014_06_05-seq303 spokenText "Debates slēdzu. Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Ceļu satiksmes likumā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 26, atturas - 3. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_06_05-seq302 spokenText "Vispirms es gribu teikt paldies kolēģiem un arī kolēģiem no Juridiskā biroja, kā arī ekspertiem, kas, vērtējot attiecīgo likumprojektu, gan atbalstīja to, gan arī uzdeva vairākus jautājumus un lūdza papildu informāciju, lai labāk saprastu likuma ideju. Jāatzīst, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja likumprojektu, bet nebija tā, ka visi bija „par”, un tika uzdoti vairāki jautājumi. Man gribētos atgādināt, ka iemesls, kura dēļ ir iesniegts šis likumprojekts, ir saistīts ar faktu, ka saskaņā ar mūsu normatīvajos aktos nostiprināto kārtību valstij ir pienākums piešķirt transportlīdzekļa vadītāja tiesības cilvēkam, kas grib vadīt automašīnu un kas nokārtojis eksāmenu. Proti, neraugoties uz to, ka viņš ir izdarījis varbūt ļoti smagu ceļu satiksmes pārkāpumu, kura dēļ nodarīts kaitējums vienam vai vairākiem cilvēkiem, valsts nedrīkst atteikt... nedrīkst nepiešķirt viņam tiesības. Taču, piemēram, situācija saistībā ar ieročiem ir cita: cilvēks var nokārtot visus eksāmenus, bet valsts tomēr domā - dot viņam pistoli, atļaut vai neatļaut. Turpretī tiesības vadīt transportlīdzekli ir garantētas. Sākotnēji iesniegtajā priekšlikumā es ierosināju uz mūžu atņemt transportlīdzekļa vadītāja tiesības tiem cilvēkiem, kuri ir izraisījuši attiecīgas avārijas, bet vairāki eksperti, kolēģi, norādīja, ka šis risinājums būtu tomēr nesamērīgs, jo, neraugoties uz nodarījuma smagumu, situācija var mainīties, cilvēks var laboties, un nevajadzētu viņam pilnīgi atņemt iespēju kādreiz atkal vadīt transportlīdzekli. Es nevaru piekrist kolēģiem, kuri uzskata, ka šīs tiesības ir iedzimtas un ka būtībā ikvienam cilvēkam Satversme garantē tiesības sēdēt pie stūres un vadīt transportlīdzekli. Satversme to negarantē! Bet vienlaikus varbūt nevajadzētu tik kategoriski risināt problēmu. Un līdz ar to es sadzirdēju to viedokli, ko pauda CSDD darbinieki, un arī Juridiskā biroja viedokli, ka vajadzētu varbūt… ka pareizāk būtu runāt nevis par tiesību atņemšanu uz mūžu, bet par tiesību atņemšanu uz nenoteiktu laiku, paredzot iespēju… (No zāles dep. A.Bērziņš: „Uz mūžu arī ir uz nenoteiktu laiku!”) dodot cilvēkam iespēju vēlāk pierādīt, ka viņš ir labojies, ka viņš vairs nav bīstams ceļu satiksmes drošībai. Līdz ar to es aicinu kolēģus atbalstīt pirmajā lasījumā šo likumprojektu, jo koncepts, manuprāt, ir pareizs, bet uz otro lasījumu gatavosim - es arī gatavošu - priekšlikumus, un būtībā tad šis koncepts tiks precizēts. Paldies.".
- 2014_06_05-seq300 spokenText "Jā, kolēģi, strādājam ar grozījumu Ceļu satiksmes likumā. Un likumprojekta mērķi faktiski ir divi - veicināt ceļu satiksmes drošību, kā arī mazināt aizliegto psihotropo vielu lietošanu. Un šis likumprojekts paredz ierobežot iespēju iegūt transportlīdzekļa vadītāja tiesības divām personu grupām. Tātad pirmā ir transportlīdzekļa vadītāji, kuri reibuma stāvoklī izraisījuši smagas avārijas, nonāvējot vai smagi ievainojot cilvēkus, ja tiesa konstatējusi nepieciešamību ierobežot personai iespēju iegūt vai atjaunot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības arī pēc piespriestā kriminālsoda izpildes. Un otra kategorija ir personas, kuras pēdējo trīs gadu laikā ir lietojušas narkotiskās, psihotropās vai jaunās psihoaktīvās vielas vai to izstrādājumus, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota.".
- 2014_06_05-seq299 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2011_10_13-seq848 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījums Ceļu satiksmes likumā”, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_06_05-seq297 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.jūnijs. Paldies.".
- 2014_06_05-seq296 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūnijs.".
- 2012_06_14-seq472 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.jūnijs.".
- 2014_06_05-seq295 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par aviāciju”” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 81, pret un atturas - nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
- 2014_06_05-seq294 spokenText "Labdien, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Kolēģi! Strādājam ar grozījumiem likumā „Par aviāciju”. Likums paredz papildināt terminus gan saistībā ar militārās aviācijas gaisa kuģu terminiem, gan attiecīgi par aviācijas poligoniem, gan arī aviācijas poligonu definīcijām, kā arī par drošības un potenciāli bīstamu objektu būvniecības izvietošanas un apzīmēšanas kārtību. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā lūgums apstiprināt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
- 2014_06_05-seq293 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par aviāciju””, pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Jānis Ozoliņš.".
- 2014_06_05-seq290 spokenText "Līdzīgi arī 10. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq288 spokenText "Arī 9. - Naudiņa kunga priekšlikums. To lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq286 spokenText "Tad seko 8. - Romāna Naudiņa priekšlikums. Komisijā tas guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq284 spokenText "Līdzīga satura arī 7. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums, kuru arī lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq282 spokenText "6. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums par saskaņošanu... Jā, par termina saskaņošanu ar jauno Būvniecības likumu. Tātad lūdzu to atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq281 spokenText "Deputāti piekrīt viedoklim par 4. un 5.priekšlikumu.".
- 2014_06_05-seq280 spokenText "4. - VARAM parlamentārā sekretāra... Ā, nē, es atvainojos! Tas ir VARAM ministra Naudiņa priekšlikums par darbības akcepta pārsūdzēšanas kārtību. Daļēji atbalstīts un iekļauts 5. - atbildīgās komisijas priekšlikumā, kuru, loģiski, lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq278 spokenText "3. - atbildīgās komisijas sagatavotais priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq276 spokenText "2. - VARAM parlamentārā sekretāra Naudiņa priekšlikums. Ir redakcionāls, un lūdzu to atbalstīt.".
- 2014_06_05-seq274 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais, galīgais, lasījums. Atbildīgā komisija saņēmusi desmit priekšlikumus. 1. no tiem ir deputāta Smiltēna un Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Ābeles priekšlikums, kurš skar jautājumu, ka sākotnējais IVN nav jāveic meliorācijas sistēmu rekonstrukcijas projektiem. Komisijā šis priekšlikums atbalstu neguva.".
- 2014_06_05-seq273 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Meliorācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par ietekmes uz vidi novērtējumu””, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_06_05-seq272 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu pēdējā, trešajā, lasījumā.".
- 2014_06_05-seq270 spokenText "Un pēdējais, 25., arī ir komisijas priekšlikums. Komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq268 spokenText "14. arī ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq264 spokenText "12. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts komisijā.".
- 2014_06_05-seq260 spokenText "10. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq258 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2010_02_11-seq46 spokenText "9. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī ir atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq256 spokenText "8. - Juridiskā biroja priekšlikums. Ir guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq251 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 5. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 58, atturas - nav. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq250 spokenText "5. ir deputāta Ivara Zariņa priekšlikums. Tas komisijā diemžēl nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2014_06_05-seq248 spokenText "4.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq247 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 54, atturas - 1. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq246 spokenText "3.priekšlikuma autors ir deputāts Ivars Zariņš. Viņa priekšlikums nav atbalstīts. (No zāles: „Balsot!”)".
- 2014_06_05-seq244 spokenText "2.priekšlikumu ir iesniedzis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņa priekšlikums komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq242 spokenText "Kolēģi! Strādājam ar likumprojektu „Grozījumi Meliorācijas likumā” pēdējā lasījumā - trešajā. Kopumā komisijā mēs esam saņēmuši 15 priekšlikumus. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums. Tas komisijā ir guvis atbalstu.".
- 2014_06_05-seq241 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Meliorācijas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_06_05-seq240 spokenText "Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_06_05-seq239 spokenText "Mēs atbalstām otrreiz.".
- 2014_06_05-seq238 spokenText "Un 4. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq235 spokenText "Deputāti atbalsta... Jūs izlaidāt 3.!".
- 2014_06_05-seq232 spokenText "2. arī ir Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq230 spokenText "Komisija savā sēdē 27.maijā skatīja likumprojektu Nr.1106/Lp11 - „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Komisija ir saņēmusi un izskatījusi četrus priekšlikumus, un nolēmusi tos atbalstīt. 1. - Juridiskā biroja iesniegts precizējoša rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq229 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_06_05-seq228 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2013_05_23-seq102 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2011_06_16-seq203 spokenText "Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā lasījumā.".
- 2014_06_05-seq226 spokenText "2. arī ir priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Arī tas komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq224 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1107/Lp11 - „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”. Komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi divus priekšlikumus. 1. ir priekšlikums, ko finanšu ministra vietā iesniedzis aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq223 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Pārapdrošināšanas likumā”, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_06_05-seq222 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godājamie kolēģi! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija izskatīja likumprojektu „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām”” (dokuments Nr.1121/Lp11) un sagatavoja to trešajam lasījumam. Likumprojektā tiek ieviestas izmaiņas valsts nodevās par fizisko personu apkalpošanu, kam ir ieroči un munīcija. Vēl tur tiek izskatīta nodeva par pārrobežu skaidrās naudas pārvedumu. Priekšlikumi trešajam lasījumam nav saņemti. Aicinu komisijas vārdā atbalstīt šo trešo lasījumu.".
- 2014_06_05-seq221 spokenText "Cienījamie kolēģi! Ieņemiet vietas! Turpinām Saeimas 5.jūnija sēdi. Pirms mēs izskatām apstiprināto sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti pieci priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Aizstrauta, Kučinskis, Vucāns, Barča, Līdaka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Aizstrauta, Kučinskis, Vucāns, Barča un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputātes Ineses Aizstrautas ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Kučinskis, Aizstrauta, Vucāns, Barča, Līdaka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu par „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Kučinskis, Aizstrauta, Vucāns, Barča, Līdaka un citi - lūdz izdarīt izmaiņas 5.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāta Māra Kučinska ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Turpinām izskatīt apstiprināto grozīto sēdes darba kartību. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi likumā „Par nodokļiem un nodevām””, trešais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_06_05-seq220 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.00. (Pārtraukums.)".
- 2013_01_17-seq329 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.00. (Pārtraukums.)".
- 2010_08_09_as-seq364 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.00. (Pārtraukums.)".
- 2009_07_16_as1-seq80 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 14.00. (Pārtraukums.)".
- 2014_06_05-seq219 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Sergejs Dolgopolovs... nav, Raimonds Rubiks... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav. Paldies.".
- 2014_06_05-seq217 spokenText "Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēde pulksten 13.10.".
- 2014_06_05-seq215 spokenText "Latvijas un Spānijas sadarbības grupas dalībnieki tiek aicināti uz tikšanos Ārlietu komisijas telpās pēc piecām minūtēm.".
- 2014_06_05-seq213 spokenText "Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde sāksies pulksten 13.20 komisijas telpās.".
- 2014_06_05-seq212 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 10.jūnijs. Paldies. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Valdim Liepiņam.".
- 2014_06_05-seq211 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš, ņemot vērā iepriekšējos garos, tagad būs īsāks. Mēs komisijā nolēmām, ka priekšlikumi būtu iesniedzami līdz 10.jūnijam.".
- 2014_06_05-seq210 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Latvijas Republikas Satversmē” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 27, atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.) Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
- 2014_06_05-seq209 spokenText "Kopumā tātad… Mums, godātie kolēģi, ir atlicis… Es aicinu tātad atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto Satversmes preambulu. Mums ir atlicis trešais lasījums; vajadzētu gan varbūt vēl tikai pieslīpēt tekstu, nevis ieviest, pēc mūsu tradīcijām, kaut kādus konceptuāla rakstura priekšlikumus.".
- 2014_06_05-seq208 spokenText "Paldies. Tātad par… kopumā?".
- 2014_06_05-seq207 spokenText "Un pēdējais - 23.priekšlikums - ir deputāta Andreja Elksniņa priekšlikums, kas nav balsojams, jo priekšlikums paredz Satversmē ieviest jaunu vienību - noslēguma daļu. Saskaņā ar Satversmes 76.pantu ikvienas Satversmes vienības grozījums ir apspriežams trijos lasījumos. Likumprojekts ir iesniegts un pirmajā lasījumā atbalstīts. Priekšlikumus par Satversmes ievada grozīšanu, par citu vienību, tātad pantu, grozīšanu vai jaunu vienību ieviešanu uz otro un trešo lasījumu nevar piedāvāt, un šāds priekšlikums tātad neatbilst Satversmes 76.pantam un nav balsojams.".
- 2014_06_05-seq206 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Čepānes kundze ko vēlas piebilst? Lūdzu zvanu! Balsosim par 22. - Juridiskās komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 69, pret - 26, atturas - nav. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_06_05-seq205 spokenText "Godātie kolēģi! Es gribu teikt ļoti īsi, tikai vienu frāzi nelatviešu nācijas vārdā: „Dievs, svētī Latviju!” (Aplausi.)".
- 2014_06_05-seq204 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2013_11_07-seq175 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2013_11_06_a-seq828 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2013_11_06_a-seq493 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2013_10_17-seq57 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2012_10_22_a-seq40 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2012_03_15-seq387 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2011_12_15-seq84 spokenText "Paldies. Vārds deputātei Jeļenai Lazarevai.".
- 2014_06_05-seq203 spokenText "Godātie kolēģi! Šo Satversmes ievadu un arī šodien priekšlikumus otrajam lasījumam virza parlamentāras, demokrātiskas Eiropas Savienības dalībvalsts, Latvijas Republikas, Saeimas deputāti ar divu trešdaļu balsu vairākumu, atbalstot to pirmajā lasījumā tad, kad preambula tiks skatīta atbilstoši Saeimas sēdē. Līdz ar to man nav saprotams iepriekšējā kolēģa minējums par to, ka šeit starp mums nav redzami tēvi vai mātes. Starp mums šeit ir redzami demokrātiskās, brīvās parlamenta vēlēšanās ievēlēti tautas priekšstāvji, un ar divu trešdaļu balsu vairākumu tika atbalstīts konkrēts Satversmes grozījumu projekts. Līdz ar to par procedūru, manuprāt, šeit jautājumi nevarētu būt. Bet, runājot par saturu un par šo Juridiskās komisijas priekšlikumu, kurā ir vienkopus apkopoti tie labie vairāku kolēģu priekšlikumi par vairākiem jautājumiem, es savā uzstāšanās reizē vēlos pievērsties vairāk tieši mazākumtautību jautājumam, jo mazākumtautības diemžēl - un nereti tieši dažādos politiskos diskursos - tiek izceltas kā sabiedrību šķeļošs elements. Bet man ir jāatzīst, ka šis sabiedrību šķeļošais vārds un elements ir tieši politiķu mutēs, nevis pašas sabiedrības, nevis pašu mazākumtautību mutēs. Un šobrīd Satversmes 114.pants nodaļā „Cilvēka pamattiesības” nostiprina, ka Latvija aizstāv mazākumtautību etnisko un kultūras savdabību. Tādējādi jau pirmajā lasījumā, aptverot šo pamattiesību garantiju arī preambulā, mēs vēl jo vairāk uzsvērām šo mazākumtautību tiesību aizsardzību. Bet es pievienojos arī Latvijas Universitātes un Saeimas kopīgi organizētās konferences runātājiem, īpaši Laurim Liepam, kurš ir nu jau diemžēl likvidētās Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis, kurš teica, ka mazākumtautībām ir vieta tieši arī preambulas tekstā. Un tieši tādēļ, lai politiķi nevarētu šo mazākumtautību vārdu pārvērst par karstu kartupeli, nenorijot un neizspļaujot, bet vienkārši paturot mutē un izmantojot, kur vajag un kur nevajag, šobrīd Juridiskās komisijas piedāvātais formulējums „mazākumtautības” ir pieminēts nevis tikai kā viens no pamattiesību elementiem, atdalot to ar saikli, ka Latvija aizsargā pamattiesības un arī cilvēktiesības… Citi kolēģi piedāvāja to aizstāt vēl arī ar saikli „citstarp”. Manuprāt, mēs esam raduši... piedāvājuši labu formulējumu, ka mēs cienām mazākumtautības. Mēs tiešām tās cienām, mēs aizsargājam viņu kultūras un etnisko savdabību. Mēs zinām, ka Latvijas tautu veido vairākas mazākumtautības, arī ar tiešām dažādu reliģisko savdabību. Es ļoti cienu un ļoti lepojos ar to, ka es dzīvoju tādā valstī, kur mazākumtautībām ir brīvība visas šīs savas savdabīgās kultūras un etniskās lietas tiešām kopt, nostiprināt un valsts to atbalsta. Un arī tie, kuri nepieder pie mazākumtautībām, bet pieder pie latviešu nācijas, ļoti lepojas ar to, ka mēs esam tik bagāti. Un tādējādi, manuprāt, tieši preambulā ir vieta mazākumtautībām, preambulā ir vieta arī cieņai pret mazākumtautībām. Tā nav tikai pieklājības frāze, tā tiešām ir sajūta, kurā es dalos šeit un kurā, manuprāt, dalās liela daļa Latvijas sabiedrības, kuru tiešām mulsina, pat sadusmo šie politiskie uzstādījumi un šķeļošā retorika par to, ka mazākumtautības ir Latvijas politiska problēma. Mazākumtautības nav Latvijas politiska problēma, mazākumtautības ir Latvijas bagātība, un es ļoti priecājos un ceru, ka šāds mazākumtautību cieņas apliecinājums būs arī galīgajā, trešajā, lasījumā un Satversmes ievadā mēs to nostiprināsim un varēsim kā paraugu rādīt arī citām demokrātiskām un cilvēktiesības cienošām valstīm. Paldies. (Aplausi.)".
- 2014_06_05-seq200 spokenText "Sveiki vēlreiz, godātie kolēģi! Nav bieži tādas reizes, kad Saeimas nepieciešamajam vairākumam izdodas vienoties par jebkādiem Satversmes grozījumiem. Šobrīd ir cerība, ka pēc konstitucionālo tiesību eksperta Egila Levita iniciatīvas un ļoti aktīvas idejas aizstāvēšanas, kā arī pēc ilgām debatēm deputātu vidū un sabiedrībā nepieciešamais vairākums nodos nevis vienkārši... balsos nevis vienkārši par grozījumiem Latvijas pamatdokumentā, bet par tā papildinājumu, kas paskaidro galvenos Latvijas valsts pamatus. Šajā priekšlikumā ir paredzēts, ka Latvijas valsts beidzot skaidri un nepārprotami būs definējusi savas tapšanas un pastāvēšanas mērķi. Kā lasām Satversmes ievada teksta projektā, Latvija ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem. Pastāvēšana un attīstība ir nenoslēgts process, līdz ar to mēs uzsveram, ka ievadā formulētais mērķis ir aktuāls ne tikai valsts dibināšanas brīdī, bet arī šodien un ikvienā mirklī nākotnē... kā šeit teikts - cauri gadsimtiem. Latviešu nācijas, tās valodas un kultūras attīstība ir Latvijas valsts unikālais mērķis, kas nav aktuāls nevienai citai pasaules valstij. Tas ir mērķis, kas primāri dod jēgu Latvijas valsts pastāvēšanai. Tajā pašā laikā Latvijas tāpat kā jebkuras citas suverēnas valsts mērķis ir ikviena tās cilvēka un visas tautas brīvība un labklājība. Latvijas valsts jēgas un mērķu definējums nav skatāms šķirti no citas ievada daļas, kurā teikts, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tā atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības. Plānotais ievads padara Satversmi ne tikai vēl nozīmīgāku, padarot par galveno Latvijas tiesību dokumentu, bet ietver arī morāli ētiskos Latvijas valstiskuma pamatus. Satversmes papildinājuma ieceres autori cer, ka atjaunotais dokuments turpmāk ieņems nozīmīgāku lomu arī izglītības sistēmā un izglītojamā valstiskās audzināšanas jomā. Satversmes ievada daļā runāts par vērtībām: Latvija godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešu varu upurus, nosoda komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma noziegumus. Mēs atzīstam, ka mūsu kultūrtelpu veido latviešu un lībiešu tradīcijas un dzīvesziņa, vispārcilvēcīgās un kristīgās vērtības. Kā vērtība latviešu valoda uzsvērta ne tikai saziņas un kultūras izpratnē, bet arī politiski - latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā. Starp pamatvērtībām minēti arī tādi, neapšaubāmi, mūsu kultūras telpas stūrakmeņi kā ģimene, darbs, atbildība pret nākamajām paaudzēm, vidi un dabu. Apstākļos, kad daļā sabiedrības joprojām manāmas spekulācijas par to, vai Latvija tika okupēta vai arī tās pilsoņi brīvprātīgi un ar prieku paši ļāva iznīcināt savu valsti, ir būtiski, ka arī Satversmē tiek minēts okupācijas fakts un patiesība, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmu un pretojās tam. Iespējams, ka gan kolēģiem deputātiem, gan dažādiem sabiedriskā viedokļa līderiem ir vēl virkne ideju, ko, iespējams, vajadzētu Satversmes ievadā ierakstīt. Piedāvājums, par ko mēs šodien balsosim, manuprāt, tomēr ietver pietiekoši kodolīgu formulējumu. Tajā pašā laikā ievads satur būtiskākos mūsu valstiskuma kodus. Laikā, kad reizēm arī politiķiem jūk, vai iekšpolitika ir ārpolitikas turpinājums vai tomēr otrādi, ir būtiski, ka Satversmē attiecībā uz ārpolitiku ierakstām: „Latvija apzinās sevi kā līdzvērtīgu starptautiskās kopienas sastāvdaļu un aizstāv savas intereses.” Satversmes ievada projekts noslēdzas ar vārdiem: „Dievs, svētī Latviju!” Šie tautas lūgšanas un himnas vārdi parāda, ka Satversmes ievadu esam iecerējuši tādu, kas ir ne tikai ar tiesisku spēku un nozīmi, kāda tam neapšaubāmi būs, bet arī ar garīgu vēstījumu. Satversmes papildinājums nav tikai mūsu centieni atbildēt valstiski politiskai dezorientācijai, kas diemžēl manāma zināmā daļā sabiedrības, bet arī vērtību dezorientācijai. Visticamāk, šīs lietas ir savstarpēji saistītas. Satversmes papildināšana ar iecerēto ievadu būs vēsturisks notikums. Es ļoti ceru, ka šodien varēsim sveikt cits citu ar nozīmīgu soli tuvāk šim mērķim. Paldies. (Frakcijas VL-TB/LNNK aplausi.)".