Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_05-seq316> ?p ?o. }

• 2014_06_05-seq316 type Speech.
• 2014_06_05-seq316 number "316".
• 2014_06_05-seq316 date "2014-06-05".
• 2014_06_05-seq316 isPartOf 2014_06_05.
• 2014_06_05-seq316 spokenAs 69.
• 2014_06_05-seq316 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Aizņemšanās ir prasme vai iemaņa, kas ir jāapgūst, jo ne katram no dabas tā padodas. Un it sevišķi mūsu sabiedrībā, kurā aizņemšanās vai kredītņemšana ir samērā jauna lieta kā tāda, uz ko arī faktiski norāda treknajos gados radušās problēmas, pie kurām mēs nonācām tieši tādas stihiskas aizņemšanās dēļ. Diemžēl arī tā puse, kas ir kompetentāka šajos jautājumos. Bankas toreiz, teiksim tā, nevis bremzēja šo aizņemšanos, bet - tieši otrādi! - pat uzkurināja to. Un mēs visi zinām, pie kādām sekām tas noveda. Šie ātrie kredīti nav ilgu laiku... tātad apmēram 5-7 gadus, bet kas tad ir to pamatā? Kura bija tā niša, kur viņi radās, un uz kāda pamata bija iespējams šis biznesa modelis? Jūs noteikti atceraties, ka jau kādu laiku atpakaļ pilnīgi normāla lieta bija tā, ka darba kolektīvā, draugu vai paziņu lokā viens no otra aizņēmās naudu, piemēram, kādu nedēļu vai divas nedēļas pirms algas, un, kad pienāca algas diena, tad norēķinājās. Jūs visi noteikti esat bijuši šāda veida gan kredītdevēji, gan kredītņēmēji. Un parasti kolektīvos bija cilvēki, kas bija šie naudas aizdevēji, un bija arī kādi, kas aizņēmās, bet, tā teikt, apzinīgie kredītņēmēji akurāti laikā atdeva. Bija arī tādi, kas kavēja, bet tomēr vienmēr atdeva. Nu, protams, bija arī tādi, kas aizņēmās, bet mēdza neatdot. Un tātad, parādoties šiem ātrajiem kredītiem, faktiski šis mūsu paradums kalpoja par pamatu šim ātro kredītu biznesam, kas ir pilnīgi normāli. Un, kā norāda - pārsvarā kredītņēmēji - šajās aptaujās, tas ir pats būtiskākais faktors, kāpēc ir mainījies viņu ieradums, jo, ja kādreiz bija savā ziņā jābūt lūdzējam, ejot prasīt draugam, paziņam, kolēģim aizņemties, tad ātro kredītu gadījumā šī nepatīkamā sajūta izpaliek, bet ir cita sajūta, ir cits aspekts, proti, par to ir jāmaksā; tas, protams, ir pilnīgi normāli. Ja cilvēks grib aizņemties un ir kāds, kas grib aizdot, tad viņi brīvprātīgi vienojas un darījums notiek. Bet kur ir problēma? Galvenā problēma ir tā, ka cena, par kādu aizņemas, ir ļoti augsta. Proti, virkne cilvēku, kas ne līdz galam izprot šo finanšu būtību, īsti nejūt, kad viņi pārkāpj robežu, aiz kuras nonākuši, vairs netiek atpakaļ. Proti, īstenībā viņu labklājība no šī kredīta ņemšanas nevis pieaug, bet - tieši otrādi! - samazinās no mēneša uz mēnesi, līdz viņi nonāk apburtajā lokā un vairs nespēj pildīt savas saistības. Bet kā tad īsti veidojas šie augstie procenti? Ir vairākas kredīta ņēmēju kategorijas - ir apzinīgie, ir mazāk apzinīgie, kas kavē maksājumus, bet kredītu tomēr atdod, un ir neapzinīgie. Un tātad kredīta izsniedzējs, lai viņa bizness vispār būtu rentabls, viņš... viņam jāierēķina šajā uzcenojumā, šajā maksā par savu pakalpojumu... viņam jārēķinās ar to, ka kāda daļa neatdos, kāda daļa kavēs. Un tātad tas viss tiek faktiski uzlikts uz apzinīgo maksātāju pleciem, un tam visam klāt vēl pieskaita visus administrācijas izdevumus, pieskaita arī, protams, peļņu, kurai uzņēmējdarbībā, pats par sevi saprotams, ir obligāti jābūt, un pieskaita vēl arī - tas ir ļoti svarīgi! - šīs milzīgās... milzīga apjoma reklāmas, visas sponsorēšanas, kas tiešām maksā milzu līdzekļus. Tātad arī viss šis reklāmas apjoms tur ietilpst un tātad gulstas uz šo apzinīgo maksātāju pleciem. Un tādēļ beigās šī procentu likme salasās milzīga, jo tur ir iecenots iekšā pilnīgi viss. Un kā tad šo procentu likmi varētu samazināt? Nu, ja, teiksim, izdotos samazināt šo neapzinīgo maksātāju daļu... (No zāles starpsaucieni: „Ķirsi, nerādi uz šejieni! Uz sevi rādi!”) Proti, cilvēkam, kurš, jau ņemot kredītu, skaidri saprot, ka viņš nespēs to atdot... Tātad - viņam vienkārši to neizsniegt! Līdz ar to uz tiem, kas maksā, neuzgultos pienākums maksāt par viņiem. Bet, kā jau jūs redzat pēc šī kredīta būtības, tas ir ātrais kredīts, tātad to izsniedz 15 minūtēs, izsniedz distancēti - ar mobilā telefona palīdzību. Protams, nav iespējams tik īsā laikā izvērtēt to, vai cilvēkam vispār ir darbs, vai viņš ir spējīgs šo kredītu atdot. Tātad faktiski no šī ātruma, no šīs pieejas, ka šos kredītus dala pa labi un pa kreisi, īstenībā cieš tie, kam tiešām būtu nepieciešams šad un tad savu naudas plūsmu izlīdzināt. Savukārt šo aizdevumu devēji absolūti nav ieinteresēti sarežģīt savu pakalpojumu. Taču, ja pārkārtotu to, teiksim, tā, ka 24 stundu laikā izsniegtu šo kredītu, tad tas jau vairs nebūtu tik ātrs, bet aizdevējs toties spētu izvērtēt, kam dot, kam nedot, un beigās slikto kredītu daļa būtu krietni mazāka un procentu likmes varētu būt krietni, nu, teiksim tā, maksājamākas. Kādu risinājumu principā piedāvā šis likumprojekts? Tas piedāvā pieiet no otras puses - faktiski samazināt šo procentu likmi no augšas, uzlikt tai griestus, proti, noteikt, kādu summu tā nedrīkst pārsniegt. Tādējādi šie kredītdevēji, vienkārši nepieciešamības dzīti, būtu spiesti sākt paši izvērtēt, jo, ja viņiem būtu pārāk daudz tādu kredīta ņēmēju, kuri kredītu neatmaksās, tad faktiski tas novestu viņus pie bankrota. Tāpat būtu arī jāpārskata, vai laist šīs mežonīgā apjoma reklāmas, kas maksā milzu naudu, vai varbūt tomēr kaut kā to sabalansēt. Un finālā ieguvējs būtu šis principā apzinīgais ātrā kredīta ņēmējs. Faktiski šodienas izvēle, balsojot „par” vai „pret” šo likumprojektu, ir šāda: vai mēs uzskatām, ka tas ir normāli, ka šāda milzīga apjoma slogs... ka, šāda milzīga cena tiek maksāta par šiem aizdevumiem, vai arī uzskatām, ka tas nav normāli. Proti, no vienas puses, viņš dara to labprātīgi, un nav nekāda piespiedu momenta šajā lietā, bet kā daudzas lietas sabiedrībā… mēs neļaujam arī alkoholu pirkt naktī, kaut gan varbūt tas viss tāpat notiktu labprātīgi, vai arī neļaujam tās pašas autovadītāja tiesības iegūt līdz 18 gadiem un tā tālāk. Es tomēr uzskatu, ka arī šī būtu tā joma, kur mums vajadzētu padomāt no sabiedrības interešu viedokļa un kur būtu tomēr attaisnojama valsts iejaukšanās. Starp citu, lai vieglāk būtu varbūt izdarīt izvēli, es gribu jums citēt Krimināllikuma 201.pantu, kas saucas „Augļošana”. Runa ir par dažāda veida aizdevumiem, kuri izdarīti, apzināti izmantojot aizdevuma ņēmēja smago materiālo stāvokli, un kuru nosacījumi viņam ir pārmērīgi apgrūtinoši. Tātad tā ir augļošana, par kuru, citstarp, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. Ja kādam šķiet, ka šis... ka Latvija ir pilnīgi unikālā situācijā ar šādu priekšlikumu, tad tā tas absolūti nav. Tādas valstis kā mūsu kaimiņvalsts, piemēram, Lietuva, ir jau pirms kāda laiciņa pieņēmusi šādu likumprojektu. Tiesa gan, mūsu piedāvājums bija 100 procenti, bet Lietuvai ir 200 procenti. Arī Somija ir pieņēmusi nesen šādu pašu ierobežojumu. Tiesa gan, viņiem ir 50 procentu liels ierobežojums. Un pat tādā liberālās ekonomikas mekā kā Amerikas Savienotās Valstis atsevišķos štatos ir ierobežojums šāda veida kredītiem - 36 procenti. Tātad mēs absolūti neesam unikāli, un tāpēc šeit runāt par ekspertu kvalitāti vai nekvalitāti nav jēgas, jo principā mums jāizvēlas, vai mēs ejam šo ceļu vai neejam. Turklāt - kas ir svarīgi! Šobrīd Lietuvā notiek diskusijas par to, ka šo procentu likmi vajag vēl samazināt - tātad līdz 160 procentiem uzlikt šos griestus. Aicinu tomēr jūs neatbalstīt Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas viedokli, bet nostāties sabiedrības pusē un pasargāt apzinīgos kredītņēmējus no tādas pārmērīgas maksāšanas. Un tāpat arī neapzinīgos kredītņēmējus īstenībā pasargāt pašus no sevis. Paldies.".
• 2014_06_05-seq316 language "lv".
• 2014_06_05-seq316 speaker Vilnis_Kirsis-1980.
• 2014_06_05-seq316 mentions Q211.
• 2014_06_05-seq316 mentions Q37.
• 2014_06_05-seq316 mentions Q33.
• 2014_06_05-seq316 mentions Q30.