Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }

• 2013_06_20-seq229 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.".
• 2013_04_11-seq83 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.".
• 2013_02_14-seq316 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.".
• 2013_02_07-seq66 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.".
• 2012_12_13-seq290 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.".
• 2012_10_11-seq218 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.".
• 2012_06_07-seq49 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gunāram Rusiņam.".
• 2014_06_12-seq212 spokenText "Augsti godātā sēdes vadītāja! Nu, jāsaka, ka paldies Dievam, jo diemžēl šis likums mani neskars. (No zāles: „Tik tiešām - brauksi projām?!”) Diemžēl, jo vairs nav 21. Paldies Dievam, jo es nepīpēju, bet tas neskartu mani arī vecumā, kad es tajā būtu iekļauts, jo es sāku pīpēt 14 gados un 21 jau atmetu, tā ka... Bet kāpēc es atmetu tajā 21 gadā? Jo, kamēr tas bija aizliegtais auglis, tikmēr bija interesanti aiz stūra kaut kur pīpēt „pa kluso” ar klasesbiedriem vai... un tā tālāk. Savukārt vēlāk, kad tas bija atļauts, nu, tad jau vairs... tad jau tam vairs nebija jēgas. Savukārt, kā jau arī pareizi Līdakas kungs minēja, kāda jēga, jo cilvēks 18 gados jau var precēties un darīt... karot un aizstāvēt valsti, bet pīpēt... iegādāties cigaretes tu nevarēsi. Nu tad mums faktiski pilnīgi visam ir jāceļ šī latiņa līdz 21 gadam - gan precībām, gan balsstiesībām un tā tālāk. (No zāles dep. J.Tutins: „Pensijas vecumu!”) Savukārt vēl viens aspekts... Cigaretes ir tāda ļoti interesanta lieta: var diezgan precīzi pateikt, cik liels ir nelegālais tirgus, jo katrai paciņai, ko mēs izpīpējam un izmetam miskastē, ir akcīzes uzlīme, kur precīzi var noteikt, cik tad liels ir šis nelegālais tirgus. Apmēram viena trešā daļa no visām Latvijā izpīpētām cigaretēm ir nelegālās. (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Ir saskaitīts?”) Nu, kolēģi, dod Dievs mums panākt, ka līdz 18 gadiem nevar šīs te cigaretes iegādāties, bet, ja mēs pacelsim šo latiņu, tad mēs radīsim jauniešiem sajūtu, ka īstenībā pārkāpt likumu ir tik vienkārši. Un, ja jau var pīpēt no 18 līdz 21, kāpēc tad nevarētu kaut ko citu darīt? Paldies.".
• 2014_06_12-seq210 spokenText "(No zāles dep. I.Čepāne: „Rūdītais!”) Jā, cienījamie kolēģi, var manīt, ka tiešām vēlēšanas ir tuvu! Jā, tās runas tagad tādas ļoti kvēlas, bet, raugiet, es tomēr kaut ko nesaprotu. Raugiet, iznāk tā, ka šie nenobriedušie nejēgas, deviņpadsmitgadīgie, nu, šie jaunuļi, kas vēl bērna prātā un nespēj atšķirt labu no slikta... Tad iznāk, ka viņi tomēr ir ievēlējuši tādu augsti godājamo Upenieka kungu Saeimā, jo viņiem vēlēšanu tiesības ir?! (Zālē smiekli, daži deputāti aplaudē.) Bez tam šie nenobriedušie jaunuļi, kas absolūti nespēj atšķirt labu no slikta, var doties uz Afganistānu aizstāvēt mūsu ģeopolitiskās intereses, un acīmredzot turpmāk viņiem būs jāprasa komandierim, lai tas nopērk viņiem kādu paciņu cigarešu. Šie paši nenobriedušie nejēgas, deviņpadsmitgadīgie, viņi var kļūt pat par Rīgas mēru galu galā, nerunājot par to, ka var kļūt par pašvaldību deputātiem. Tad kas šajā valstī notiek? Es teiktu tā: patiesībā, ja nevar nopirkt veikalā legāli cigaretes, tad šie nejēgas vairs nebūs nejēgas. Viņi atradīs citu veidu, kā atrast šo te spirķik, vodka, sigareti un nopirkt tās cigaretes. Nu, atvainojiet, nebūsim naivi un skatīsimies uz šo visu kompleksi! Ja jau mēs gribam un atzīstam, ka 19 vai 20 gadu vecs puisis vai meitene ir tādi nejēgas, ka nespēj atšķirt labu no ļauna, tad uzskatīsim, ka tikai no 21 gada var sākt vēlēt Saeimu, dot viņiem balsstiesības. Un beigu beigās tad aizmirsīsim to, ko kādreiz mēs te runājām, - ka varbūt balsstiesības dot jau no 16 gadiem. Nē, cienījamie kolēģi! Tad dosim balsstiesības no 21 gada un uzskatīsim, ka cilvēks ir pilnīgi pieaudzis un spēj par sevi atbildēt tikai no 21 gada. Šobrīd mēs tomēr... mūsu valstī uzskata, ka cilvēks no 18 gadiem ir pilnīgi pieaudzis, spējīgs par savu rīcību atbildēt likuma priekšā, un tad tomēr, nu, paliksim pie šī, beigsim nodarboties ar populismu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2014_06_12-seq209 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ingmāram Līdakam. (No zāles dep. J.Ādamsons: „Ingmār, aizstāvi mūs!”)".
• 2014_06_12-seq208 spokenText "Augsti godājamā sēdes vadītāja! Godātie kolēģi! Smēķēšanas vecuma sliekšņa celšanai ir vairāki iemesli. Pirmkārt. Pētījumi pierāda - atkarība veidojas tieši jaunībā. Un, jo vēlāk pamēģina, jo vēlāk ir viegli pieejamas cigaretes, jo mazāka ir iespēja kļūt par smēķētāju. Un, ierobežojot smēķēšanu līdz 21 gada vecumam, iespēja, ka šie cilvēki kļūs par atkarīgiem smēķētājiem, tuvojas nullei. Otrkārt. Jauniešiem un skolēniem nav daudz veidu, kā tikt pie cigaretēm, un viņi noteikti nav arī nelegālās infrastruktūras izmantotāji. Un viens no populārākajiem veidiem ir tieši vecāko klašu skolēnu bezatbildīgi iegādātās cigaretes un to nodošana jaunākiem skolēniem. Un līdz ar šo priekšlikumu mēs izslēdzam arī šo iespēju. Un treškārt. Vēl nesen mēs visi kaislīgi cīnījāmies par... pret legālajām narkotikām. Droši varu jums teikt, ka smēķēšana ir pirmais solis ceļā uz atkarību - arī ceļā uz atkarību no legālajām narkotikām. Godātie kolēģi, smēķēšana agri vai vēlu nogalina - un ne tikai tā smēķa lietotāju, bet arī līdzcilvēkus! Tādēļ man ir liels prieks, ka komisija ir atbalstījusi, atbalstoši lēmusi par šo priekšlikumu, ierobežojot cigarešu apriti jauniešu un skolēnu vidū. Un ceru, ka ar šo būsim uzsākuši ceļu uz tādu Latviju, kas būs brīva no dūmiem. Paldies.".
• 2014_06_12-seq207 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Jānis Upenieks. Lūdzu!".
• 2014_06_12-seq206 spokenText "Godātie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, ko komisija ir atbalstījusi, pirms es izklāstu savus argumentus, kādēļ es neatbalstīšu šo priekšlikumu un aicinu arī pārējos kolēģus neatbalstīt… Es pati nesmēķēju un arī citiem neiesaku to darīt (No zāles dep. A.Latkovskis: „Paldies Dievam!”), bet es gribētu uzsvērt kādas lietas. Proti, no 18 gadu vecuma tātad persona mūsu valstī var laulāties bez vecāku atļaujas. Persona no 18 gadu vecuma var piedalīties vēlēšanās, balsot. No 18 gadu vecuma persona var doties uz ārzemēm. No 18 gadu vecuma persona var iet dienēt. No 18 gadu vecuma var arī ņemt kredītus, var lietot arī alkoholu. Un šeit sanāk tā, ka iegādāties šīs cigaretes nevarēs, bet smēķēt no 18 gadu vecuma varēs. Nu tā sanāk pēc tā, kā šis likumprojekts tiek virzīts, - pirkt nevar, bet smēķēt var, ja kāds pacienā un ja ir 18 gadi. Tāpēc es domāju, ka šeit vairāk tomēr ir jādomā par preventīviem pasākumiem, par izglītojoša rakstura pasākumiem, to skaitā pasākumiem skolā, jā, stiprinot šos tematus, stāstot par šīm negatīvajām sekām. Es domāju, ka šeit ir jādomā droši vien... jā, frakcijas viedokli es zinu, kolēģiem viedoklis dalās... Ja to celtu vēl... paaugstinātu, tad tas tikai atkal šo nelegālo produkciju veicinās. Bet arī šeit, es domāju, ļoti stipri jāizvērtē, vai atbildīgās institūcijas strādā pietiekami, ņemot vērā... Es domāju, ka mums daudziem... Mēs esam dzirdējuši piemērus, cik viegli ir nopērkama šī nelegālā produkcija, un tādēļ es domāju, vai ir pietiekami darīts, lai to mazinātu - arī uz šodienu. Un es arī uzskatu, ka... Jā, es zinu, ka jauniešu vidū tā ir problēma - šī smēķēšana, bet te es domāju par šo izglītošanu gan formālā, gan neformālā veidā, tas būtu ļoti svarīgi, un daudzas aktivitātes tiek veiktas gan no izglītības un zinātnes sektora, gan arī no Veselības ministrijas puses, gan arī no nevalstisko organizāciju puses. Bet, es domāju, jums katram ir radu vai draugu, paziņu lokā jaunieši... Un tomēr tā situācija mainās - arvien vairāk ir jauniešu, kuru vidū smēķēšana nu vairs nav populāra. Smēķēt - tas nav populāri. Un, manuprāt, būtu vairāk jāstrādā pie tā, lai jaunietis uzrunā jaunieti un lai ir šie līderi, kas... ar kuriem tad... Es domāju, ka šis resurss arī nav pietiekami izmantots... un šīs jauniešu organizācijas... un ka tādā veidā drīzāk mums vajadzētu strādāt pie... ar citiem instrumentiem, nevis šādi nosakot šo vecuma paaugstināšanas robežu, jo, ja mēs uzskatām, ka cilvēks ir pietiekami gudrs, lai viņš pieņemtu lēmumus par visu pārējo - par laulāšanos, par vēlēšanām, par došanos uz ārzemēm -, tad... Vai tiešām mēs uzskatām, ka 18 gadu vecumā viņš nespēj pietiekami izvērtēt šos riskus, to ietekmi uz savu veselību, to kaitīgumu un to, kādas sekas tas viss var atstāt, lai nolemtu - smēķēt vai nesmēķēt? Un tādēļ es uzskatu, ka šī norma nav atbalstāma, un aicinu kolēģus to neatbalstīt. Paldies.".
• 2014_06_12-seq205 spokenText "Uzsākam debates. Kā pirmajai debatēs vārds deputātei Ingai Vanagai. Lūdzu!".
• 2014_06_12-seq204 spokenText "Atsevišķi es gribētu pakavēties pie deputāta Upenieka 12.priekšlikuma. Un šis priekšlikums paredz to, ka turpmāk… līdz šim jauniešiem bija atļauts iegādāties cigaretes no 18 gadu vecuma, turpmāk tas būs atļauts no 21 gada vecuma.".
• 2014_06_12-seq202 spokenText "Daļēji atbalstīts 11. - deputāta Parādnieka priekšlikums.".
• 2014_06_12-seq200 spokenText "Daļēji atbalstīts 10. - deputāta Ražuka priekšlikums.".
• 2014_06_12-seq198 spokenText "Tad ir daļēji atbalstīts 9. - deputāta Loskutova priekšlikums.".
• 2014_06_12-seq196 spokenText "Tad komisija ir daļēji atbalstījusi 8. - deputāta Parādnieka priekšlikumu.".
• 2014_06_12-seq194 spokenText "7. - deputāta Ražuka priekšlikums - ir daļēji atbalstīts. Un turpmākie visi priekšlikumi, kas iekļauti ar šo priekšlikumu, paredzēs tabakas tirdzniecības dažādus ierobežojumus. Tātad komisija ir daļēji atbalstījusi 7. - deputāta Ražuka priekšlikumu.".
• 2014_06_12-seq192 spokenText "6. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums - ir atbalstīts. Tas papildina uzrakstus uz tabakas izstrādājumu iepakojuma.".
• 2014_06_12-seq191 spokenText "Deputāti arīdzan atbalsta.".
• 2014_03_13-seq337 spokenText "Deputāti arīdzan atbalsta.".
• 2014_03_13-seq243 spokenText "Deputāti arīdzan atbalsta.".
• 2014_03_13-seq173 spokenText "Deputāti arīdzan atbalsta.".
• 2014_06_12-seq190 spokenText "5. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums, kas ir diezgan svarīgs, jo maina likuma mērķi un šī likuma 2.panta trešajā daļā nosaka jaunu normu, kas skan sekojoši: „Smēķētājam ir jārespektē citu cilvēku tiesības uz tīru, ar tabakas un augu smēķēšanas produktu dūmiem nepiesārņotu vidi. Smēķēšana citas personas klātbūtnē ir aizliegta, ja cita persona pret to iebilst.” Tā ir fundamentāla likuma normas izmaiņa, kas nosaka, ka, neraugoties uz to, vai tā ir privāta vai publiska vide, turpmāk smēķētāju tiesības prevalēs... neprevalēs pār nesmēķētāju tiesībām. Tātad nesmēķētājam būs tiesības iebilst un turpmāk tādā gadījumā smēķēšana būs aizliegta. Komisija ir atbalstījusi šo priekšlikumu.".
• 2014_06_12-seq188 spokenText "Un tad visi šie iepriekšējie priekšlikumi ir iekļauti 4. - Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumā, kas ir apkopojošs priekšlikums. Un tas ir atbalstīts.".
• 2014_06_12-seq186 spokenText "3. - Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums, kas uzlabo tabakas izstrādājumu reklāmas definīciju. Arī ir daļēji atbalstīts.".
• 2014_06_12-seq184 spokenText "2. - deputāta Ražuka priekšlikums, kas papildina tabakas izstrādājumu definīciju. Arī ir komisijā daļēji atbalstīts.".
• 2014_06_12-seq182 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Skatīsim vienu diezgan svarīgu likumu - likumu „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Atšķirībā no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, kurā likumdošanas priekšlikumi netika iesniegti vai tos iesniedza Juridiskā komisija, šeit ir iesniegti veseli 24 priekšlikumi. Komisija ir strādājusi ilgstoši, daudz debatējusi un nonākusi pie virknes labu priekšlikumu, kas būtu izskatāmi Saeimas šodienas sēdē. 1. - deputāta Romualda Ražuka priekšlikums, kas smēķēšanas definīcijā iekļauj arī elektroniskās cigaretes. Ir daļēji komisijā atbalstīts.".
• 2014_06_12-seq181 spokenText "Jā. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 26.jūnijs. Paldies. Nākamais ir likumprojekts „Grozījumi likumā „Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu””, otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā - deputāts Arvils Ašeradens. Lūdzu!".
• 2014_06_12-seq178 spokenText "26.jūnijs.".
• 2014_06_12-seq177 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 76, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam, galīgajam, lasījumam.".
• 2014_06_12-seq176 spokenText "Labdien, cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Tātad izskatām likumprojektu „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”. Otrajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Līdz ar to varu lūgt šo likumprojekta pieņemt otrajā lasījumā.".
• 2014_06_12-seq175 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir šā gada 14.jūlijs. Paldies. Nākamais likumprojekts - „Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Sprūds. Lūdzu!".
• 2014_06_12-seq174 spokenText "14.jūlijs.".
• 2014_06_12-seq173 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 55, pret - 1, atturas - 18. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_06_12-seq172 spokenText "Godātie kolēģi! Pirmajā lasījumā izskatām likumprojektu „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (likumprojekts Nr.1154/Lp11). Likumprojekts ir izstrādāts Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā un paredz grozīt 201.5 pantu „Masu informācijas līdzekļu darbības noteikumu pārkāpšana”. Likumprojekts izskatīts, pieaicinot ekspertus, un ir atbalstīts. Lūdzu atbalstīt.".
• 2014_06_12-seq171 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad trešajam lasījumam priekšlikumi iesniedzami līdz šā gada 17.jūnijam. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, pirmais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Andrejs Judins.".
• 2014_06_12-seq170 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir piecas dienas - šā gada 17.jūnijs.".
• 2014_06_12-seq169 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Grozījums Reklāmas likumā” atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret un atturas - nav. Likumprojekts otrajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.".
• 2014_06_12-seq168 spokenText "Labrīt, godātie deputāti! Jūsu uzmanībai ir Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas izstrādātais grozījums Reklāmas likumā. Faktiski šobrīd komisija to ir atbalstījusi izskatīšanai otrajā lasījumā. Priekšlikumi nav saņemti, un var saprast, ka likumprojekts ir pietiekami kvalitatīvs. Komisija par likumprojektu ir rūpīgi debatējusi un atbalstījusi... visi deputāti šo grozījumu ir atbalstījuši, un komisijā tas ir pieņemts vienbalsīgi. Līdz ar to aicinu jūs to atbalstīt arī otrajā lasījumā.".
• 2014_06_12-seq167 spokenText "Godātie kolēģi. Lūdzu, ieņemiet vietas! Pārtraukuma laiks, pusstunda, noslēdzies, ir pulksten 11.00, un mēs atsākam Saeimas 12.jūnija sēdi - turpinām skatīt Saeimas sēdes darba kārtības sadaļu „Likumprojektu izskatīšana”. Un nākamais darba kārtības jautājums ir likumprojekts „Grozījums Reklāmas likumā”, otrais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Lūdzu! Kolēģi, lūdzu, ieņemiet vietas! Lūdzu, Mūrnieces kundze!".
• 2014_06_12-seq165 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Einārs Cilinskis... nav, Andrejs Klementjevs... nav, Ingmārs Līdaka... ir, Kārlis Seržants... nav, Juris Viļums... nav, Ivars Zariņš... nav.".
• 2014_06_12-seq163 spokenText "Kolēģi, aicinu Ārlietu komisijas locekļus sanākt kopā pēc piecām minūtēm uz īsu sanāksmi Dzeltenajā zālē tūlīt pēc sadarbības grupas ar Itāliju sēdes.".
• 2014_06_12-seq161 spokenText "Godātie kolēģi! Juridiskās komisijas sēde pulksten 10.30 vai drusciņ jau pāri Juridiskās komisijas sēžu telpā.".
• 2014_06_12-seq159 spokenText "Cienījamās kolēģes deputātes! Aicinu jūs piecas minūtes pēc sēdes tikties Sarkanajā zālē, lai dibinātu un atjaunotu sieviešu deputātu sadarbības grupu. (No zāles dep. V.Agešins: „Diskriminācija! Vīriešu diskriminācija!”) Atbalstam vīrieši arī var piedalīties. Paldies.".
• 2014_06_12-seq158 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Dainai Kazākai.".
• 2013_09_12-seq74 spokenText "Vārds paziņojumam deputātei Dainai Kazākai.".
• 2014_06_12-seq157 spokenText "Kolēģi, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.30 106.kabinetā.".
• 2014_06_12-seq155 spokenText "Cienījamie kolēģi, visi, kas piedalās sadarbības grupā ar Itāliju! Tūlīt pat aicinu uz nelielu sanāksmi - trim minūtēm - Dzeltenajā zālē. Paldies.".
• 2014_06_12-seq154 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 17.jūnijs. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti septiņi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā. Pieci deputāti - Zanda Kalniņa-Lukaševica, Lolita Čigāne, Ojārs Ēriks Kalniņš, Arvils Ašeradens... lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai izdarītu izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļautu tajā likumprojektu „Grozījums Saeimas vēlēšanu likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 63, pret - 27, atturas - 2. Tātad darba kārtība grozīta. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts. Savukārt desmit deputāti - Dzintars Zaķis, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Zaķis, Ašeradens, Viņķele, Ābiķis un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Ilze Vergina, Aleksejs Loskutovs, Dzintars Zaķis, Arvils Ašeradens un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Ilze Vergina, Dzintars Zaķis, Arvils Ašeradens, Ilze Viņķele un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Ilzes Verginas ievēlēšanu Sabiedrības saliedētības komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Dzintars Ābiķis, Ilze Vergina, Aleksejs Loskutovs un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Desmit deputāti - Liene Liepiņa, Dzintars Ābiķis, Lolita Čigāne, Ilze Vergina, Aleksejs Loskutovs un citi - lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas 12.jūnija sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu „Par deputātes Lienes Liepiņas ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Tātad acīmredzot grozīto darba kārtību turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma, bet, pirms mēs reģistrējamies, vēl atgādināšu, ka, protams, kā parasti ceturtdienās ir paredzēta atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem. Bija uzdoti 10 jautājumi, uz kuru lielāko daļu ministri... neapmierina ministru sniegtās rakstveida atbildes. Ministre Ingrīda Circene joprojām ir slima, bet ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atrodas ārzemēs. Tātad, tātad... Savukārt atbilde uz deputātu jautājumu Ministru prezidentei saistībā ar rakstveida atbildes sniegšanu pēc būtības apmierina iesniedzējus, un tātad jautājums uzskatāms par atbildētu. Tāpat arī apmierina atbilde uz deputātu jautājumu kultūras ministrei Dacei Melbārdei „Par bērnu tiesībām apgūt kultūras mantojumu”. Tātad arī šis jautājums uzskatāms par atbildētu. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu, bet deputāti ir sagatavojuši jaunus jautājumus. Deputāti Pimenovs, Sakovskis, Ribakovs, Tutins un Lazareva ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par dabas resursu nodokļa un subsidētās elektroenerģijas nodokļa piemērošanu atjaunojamo energoresursu nozarē”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Tāpat pieci deputāti - Elksniņš, Cvetkova, Klementjevs, Meļņikovs un Zemļinskis - ir sagatavojuši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai „Par iespējamu valsts nozagšanu, pārdodot Latvijas Hipotēku un zemes bankas komercdaļu”. Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Raimondam Rubikam.".
• 2014_06_12-seq153 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 17.jūnijs.".
• 2014_06_12-seq152 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īsteno��anu Latvijā” atbalstīšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret - 1, atturas - 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. (Aplausi.) Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".
• 2014_06_12-seq151 spokenText "Maza replika komisijas vārdā. Es pateicos arī kolēģiem, kas šodien debatēja no tribīnes. Bez visām emocijām, kuru bija ļoti daudz saistībā ar šo likumprojektu, bija arī daži racionāli domugraudi, kas noderēs, skatot likumprojektu otrajā lasījumā. Un vēl vēlos komentēt, kādēļ komisija tiešām atbalstīja atsevišķa likumprojekta izveidi, nevis grozījumus Augstskolu likumā. Tieši tā iemesla dēļ, ka Izglītības un zinātnes ministrija, Latvijas Rektoru padome, Augstākās izglītības padome šo faktu minēja kā argumentu, ka, ja mēs iekļaujam šādu izņēmumu Augstskolu likumā, tad mēs pastiprinām iespēju apšaubīt kopējo augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Un ka viņi ir pret šādu risinājumu... viņi nav politiķi, izņemot Izglītības un zinātnes ministriju... Protams, Latvijas Rektoru padome un AIP - viņi nav politiķi, viņiem nav svarīgs priekšvēlēšanu laiks vai pēcvēlēšanu laiks, tas viņiem nav arguments. Un arī mēs ieklausījāmies viņos kā profesionāļi, nevis kā politiķi. Un, manuprāt, šis viens konkrētais piemērs ļoti labi parāda situāciju, ka patiesībā tiešām ir problēmas Augstskolu likumā, ka starptautisku sadarbību mūsu augstākās izglītības sistēma neveicina. Ar to mēs aizvien biežāk saskarsimies, jo viens no Latvijas augstākās izglītības mērķiem ir šis tukšvārds - „internacionalizācija”. Bet praktiski mēs nonākam pie viena konkrēta piemēra - mēs redzam, ka ir ļoti daudz šķēršļu, kas augstskolām ir jāpārvar, bet es aicinu risināt vienu konkrētu gadījumu. Un, ja mēs domājam par kopējās sistēmas sakārtošanu, tas nav ne vienas dienas, ne viena mēneša jautājums. Tas ir pamatīgs darbs, kurš tiešām būs jāveic, atverot arī Augstskolu likumu. Bet piedāvāju to darīt arī neitrālākā gaisotnē - rudens periodā. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt šo likumprojektu.".
• 2014_06_12-seq150 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā Reiznieces-Ozolas kundze vēl vēlas ko piebilst?".
• 2014_06_12-seq149 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Mēs paātrinātā režīmā šajos pēdējos mēnešos pieņemam ļoti daudzus likumus saistībā ar Zemessardzi, saistībā ar citiem valsts aizsardzības un drošības jautājumiem. Un ir skaidrs, ka šis likumprojekts savā veidā pārnestā nozīmē ir vienotā paketē ar šiem visiem drošības likumiem. Tā ir reakcija uz to, ka mēs arī ar izglītības palīdzību vēlamies stiprināt Latvijas drošību un aizsardzību. Skaidrs, ka Latvijā ir vajadzīgi kvalificēti speciālisti, un maģistra grāds ir viens no viņu zināšanu kvalitātes rādītājiem. Mēs reizēm redzam Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, ka Latvijas likumdošana augstākajā izglītībā nav pietiekami fleksibla, lai reaģētu uz ļoti aktuālām lietām, kas notiek saistībā ar notikumiem Latvijā un Eiropas Savienībā. Un tieši tāpēc šis jautājums tiek virzīts kā likumprojekts. Tiem, kas iebilst, es gribu jautāt: cik vispār mums Latvijā ir starptautisku programmu un kāds ir iemesls, kāpēc šīs programmas nav pietiekamā daudzumā? Katrā ziņā es ļoti aicinu apzināties pašreizējo drošības apdraudētību gan Latvijā, gan visā reģionā, kas robežojas ar Krieviju, un kopumā arī jaunus drošības izaicinājumus visām Eiropas Savienības valstīm. Tāpēc aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Paldies par uzmanību. (Aplausi.)".
• 2014_06_12-seq148 spokenText "Paldies. Vai Poriņas kundzei pietiek ar deviņām minūtēm? Jums pietiks deviņu minūšu? Tad turpinām debates. Vārds deputātei Vinetai Poriņai.".
• 2014_06_12-seq147 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Es parasti nepiedalos debatēs, kas skar izglītības jautājumus, tāpēc ka neuzskatu sevi par pietiekoši kompetentu. Kāpēc nolēmu šodien padebatēt par šo lietu? Pirmkārt, es gribu atzīt, ka visiem, kas uzstājās no šīs Saeimas tribīnes, visiem ir zināmā mērā taisnība par visām tām problēmām, par kurām tika diskutēts. Tikai tas velns jau parasti slēpjas tajos sīkumos. Un kādi tie sīkumi ir? Robežapsardzes vadība jau ilgāk nekā divus gadus mēģina atrisināt šo problēmu, virzot risinājumus, grozījumus Augstskolu likumā, dažādus citus risinājumus - caur Iekšlietu ministriju, caur valdību, caur Izglītības un zinātnes ministriju. Vanagas kundze, jums absolūti ir taisnība visos šajos jautājumos, par ko jūs runājāt! Noteikti jūs visi esat daudz kompetentāki par mani. Bet jūs bijāt parlamentārā sekretāre savulaik! (No SC frakcijas: „Pareizi!”) Bet kāpēc šie jautājumi netika risināti savlaicīgi, lai tagad nebūtu steigas kārtā mums jādiskutē par kaut kādu brāķi? Likumprojekts ir neveiksmīgs, neapšaubāmi. Bet, ja mēs tagad sāktu diskusijas par grozījumiem Augstskolu likumā… mēs jau tagad vairāk nekā stundu debatējam par šo te problēmu. Tad acīmredzot mums visa diena tiktu veltīta tikai šiem te grozījumiem. Kāpēc ir tā steiga? Tā bija vienīgā iespēja tad, kad nomainījās komisijas vadītāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Tikai tad varēja caur parlamentu šo jautājumu pavirzīt uz priekšu, tāpēc ka visiem pārējiem bija bail sākt risināt šo te jautājumu. Mēs varam daudz runāt par Izglītības likumu, par Augstskolu likumu, bet nesenā pagātnē mēs saskārāmies arī ar mazliet citu problēmu, kad pēkšņi no Latvijas izlases treneru sastāva tika atskaitīts Arturs Irbe sakarā ar to, ka viņam nav pedagoģiskās izglītības. Cilvēks var trenēt Nacionālajā hokeja līgā, bet par treneri strādāt viņš nevar. Vai mums vispār to absurdu nav pietiekoši daudz? Pēteris Skudra strādā, trenē Kontinentālās hokeja līgas komandu, arī viņam noteikti nav pedagoģiskās izglītības, un, lai arī cik veiksmīgi viņš tur strādātu un trenētu, Latvijā viņš nevar darboties. Varbūt paskatīsimies uz šīm te problēmām kopumā! Es tomēr aicinu atbalstīt šo likumprojektu. Man bija saruna arī ar robežsardzes vadību. Viņi solīja iesniegt attiecīgus priekšlikumus, bet šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir nepieciešams, lai varētu pieteikties šai programmai. Un jautājums ir sekojošs. Mēs visi runājam par drošību, bet, tiklīdz pienāk pie kaut kāda konkrēta risinājuma, tā plinte krūmos. Mēs diskutējam, kas mums būtu jādara, bet neko negribam darīt. Šajā gadījumā ir runa par to, ka tiek sagatavoti vecākie virsnieki dienesta pakāpē, kuri varēs ieņemt amatus no majora līdz pulkvedim ieskaitot. Tiem ir jābūt maģistriem! Ir unikāla iespēja iegūt šo izglītību, apgūstot attiecīgo programmu. No kā mēs baidāmies? Ja ir vajadzīgi grozījumi Augstskolu likumā, tad paralēli risināsim arī šos jautājumus, bet beidzot tie jautājumi ir jāatrisina, ja mēs gribam iet uz priekšu. Paldies. (Aplausi.)".
• 2014_06_12-seq145 spokenText "Es gribētu pateikt to, ka nevajag, kolēģi, tagad, lūdzu, apelēt pie tā, ka šeit virkne kolēģu ir pret augstskolas attīstības iespējām, pret starptautisku sadarbību, ka te kāds ir pret programmu, kāds ir pret reģioniem un vēl kāds - traks neesi! - pret mūsu valsts drošības jautājumiem. Pilnīgi un galīgi - nē, nē un vēlreiz nē! Bet es tikai aicinu būt saprātīgiem un šādu izņēmumu tad atrunāt Augstskolu likumā. Un, kā te kādreiz ir kolēģi teikuši, lai mēs nepaliekam smieklīgi, tādi un šitādi... Nu tad tagad mēs arī paliekam smieklīgi! Un tad es gribu pajautāt... Ja, piemēram, tagad es kopā ar kādiem kolēģiem atradīšu optimālāku risinājumu, kā to iekļaut Augstskolu likumā, lai nebūtu šāds precedents, ka maģistra programma iet kā likumprojekts... Es pat teikšu: jā, es varu iztērēt to laiku, uzrakstīt šos papīrus, bet es jau tagad zinu, ka tā fobija ņems virsroku: traks neesi, aiztikt Augstskolu likumu priekšvēlēšanu gaisotnē! Un te es tāpēc vēlreiz aicinu: tad nu būsim koleģiāli un... mums dažādas prakses te ir bijušas redzētas... steidzamības kārtā divos lasījumos... un nākamās nedēļas ietvaros... un atrisināsim to problēmu! Un, ja šeit pasaka to, ka mēs tagad skādējam Rēzeknes Augstskolai, tad es teikšu to, ka lāča pakalpojumu - un lielu lāča pakalpojumu! - ir izdarījuši tie, kas... nu, jā, ministrija un droši vien arī daļa no Saeimas kolēģiem, ka mēs neesam varējuši tomēr pie tā viena galda vienoties. Tad atvērsim likumu tikai tālab, lai palīdzētu šajā gadījumā šīs programmas uzsākšanai un realizācijai, un būsim koleģiāli un tad neiesniegsim tos priekšlikumus, kurus mums, ļoti daudziem, noteikti gribētos iesniegt! Un tas būtu bijis daudz, daudz labāk. Bet tikai tāpēc ieciklēties, ka... To es esmu dzirdējusi no vairākām pusēm, ka Izglītības un zinātnes ministrijas vadība neparko negrib to Augstskolu likumu vērt vaļā... Nu, tas nav normāli, ka tikai tāpēc mēs taisīsim šādu likumprojektu - par godu vienai maģistra programmai! Lūk, tas ir lāča pakalpojums no ministrijas puses - iecirsties, iekrampēties... tikai ne likumu... taisiet kaut vai šādu likumprojektu... Un tad tiešām man arī gribētos dzirdēt, ko juristi - te to ir gana daudz -saka par šādu precedentu, ka maģistra programma iet kā likumprojekts, izņēmums. Mēs arī komisijā diskutējām par to, ka atsevišķām privātām augstskolām ir likumi izstrādāti un ka tas arī nav pareizi kopējās sistēmas ietvaros. Mēs ļoti analizējam citu Eiropas Savienības dalībvalstu praksi. Tad ko - vai tagad tas vairs nedarbojas? Mēs neskatāmies, vai to praktizē vai nepraktizē? Tad labāk lai šāds izņēmums ir Augstskolu likuma kaut vai šajos pašos pārejas noteikumos, un atrisinām tur, bet neķēmosimies! Paldies.".
• 2014_06_12-seq143 spokenText "Labdien, augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! No sākuma gribu pateikt, ka neviens no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem neuzskata, ka šis likumprojekts ir ideāls. Vēl vairāk! Mēs uzskatām, ka tas ir tālu no ideāla. Mēs to atbalstījām tikai tādēļ, lai nenoraidītu ideju pašos pamatos, un devām likumprojekta izstrādātājiem un visām pārējām iesaistītajām pusēm laiku, lai vai nu savestu kārtībā šo likumprojektu, vai piedāvātu alternatīvus variantus. Līdz ar to es aicinu konceptuāli paļauties uz Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas viedokli, atbalstīt šo likumprojektu un iet uz priekšu. Paldies. (Daži deputāti aplaudē.)".
• 2014_06_12-seq141 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Komisijas priekšsēdētāja un Latkovska kungs ļoti precīzi izcēla to, kas ir tiešām svarīgākais saistībā ar šo likumprojektu, bet es gribu atbildēt attiecībā uz dažām lietām, par kurām runāja Vanagas kundze un Vucāna kungs. Pirmkārt, Vucāna kungs izteica pārmetumu, ka šī likumprojekta virzītāji nav gribējuši izmantot iespējas, kuras piedāvā Augstskolu likums, un nav varbūt bijuši pietiekoši kompetenti jautājumā par mūsu augstākās izglītības sistēmu. Nu, šis pārmetums, godīgi sakot, tādā gadījumā ir adresēts ļoti plašam institūciju lokam, sākot ar Izglītības un zinātnes ministriju, Latvijas Rektoru padomi, Augstākās izglītības padomi, Akadēmiskās informācijas centru, - visas šīs institūcijas bija iesaistītas šinī procesā, un ar tām darbs notika ļoti intensīvi. Es pats laikā, kad strādāju Izglītības un zinātnes ministrijā, biju arī daļa no šī procesa, un intensīvs darbs notika arī ar pašu FRONTEX, lai tiešām izsmeltu visas iespējas un visus variantus, kurus teorētiski un praktiski varētu realizēt, lai to programmu radītu tādu, kas atbilstu pašreizējām Augstskolu likuma prasībām. Taču, izsmeļot visas šīs iespējas, bija skaidrs, ka to nav iespējams izdarīt. Tāpēc arī nonācām līdz risinājumam, kas nav ideāls, bet tas ir risinājums, kas ir, cerams, tāds, par kuru mēs visi varam vienoties. Vucāna kungs diezgan daudz minēja šo prakses pielīdzināšanas momentu, ko it kā varēja izmantot. Tas tika izsvērts, bet mēs atdūrāmies pret problēmu tanī pašā Augstskolu likumā, kurš pieļauj praktisko pieredzi un praktiskās zināšanas pielīdzināt tikai prakses sadaļai mācību programmas ietvaros. Tātad, piemēra pēc, iedomāsimies kādu ļoti kompetentu cilvēku, piemēram, Bilu Geitsu, kuram ir ļoti, nu, labas zināšanas par uzņēmumu vadību un dažādām citām jomām, un, ja Bils Geitss gribētu iegūt grādu, piemēram, Rīgas Tehniskajā universitātē, tad faktiski viņš ar savu pieredzi un savām zināšanām nevarētu saņemt pielīdzināšanu nevienam priekšmetam. Viņam būtu jāmācās pilnīgi visi priekšmeti, jo visas savas zināšanas, savu pieredzi viņš var pielīdzināt tikai prakses sadaļai. Tātad, ja programmā ir prakse, tad šai sadaļai viņš varēs savas zināšanas pielīdzināt. Attiecībā uz teorētiskajiem priekšmetiem šāda iespēja Latvijā nepastāv. Un tā ir ļoti konceptuāla atšķirība, kas atšķir Latviju no Igaunijas. Ja es pareizi saklausīju, tad Igaunijas piemērs tika minēts kā ļoti labs un progresīvs, un es tiešām ceru, ka arī mēs drīzumā nonāksim līdz tādai sistēmai. Vēl viens moments, kas tika īpaši akcentēts arī komisijas sēdē, par to, ka būs maģistra diploms, kas varētu liegt iespēju turpināt doktorantūras studijas, jo tas ir iegūts mazākā studiju laikā - tātad nevis 5 gados, bet 4,5 gados. Nu, redziet, Eiropā ir diezgan dažādi ilgumi viena un tā paša grāda iegūšanai, tāpēc dažādas valstis un augstskolas izmanto citu kritēriju, nevis grāda līmeni - bakalaurs, maģistrs vai kāds cits -, bet kredītpunktu apjomu, un tas ir visvienkāršākais rādītājs, kā salīdzināt dažādus mācību procesus, kuriem studenti ir gājuši cauri. Un tad students attiecīgi zina un var prognozēt, ka ar konkrētā programmā iegūto kredītpunktu apjomu viņam būs atvērtas durvis uz zināmu loku programmu tālākām studijām. Tā ka mazāks kredītpunktu apjoms nozīmē arī mazāku laiku, kas ir pavadīts studijās. Tā ka nav vis tā, ka kāds tiek apdalīts! Paņemot kādus papildu priekšmetus atsevišķi, var arī šo vajadzīgo kredītpunktu skaitu dabūt klāt un startēt tanī programmā, kurā varbūt tās prasības ir pēc vairāk kredītpunktiem, nevis tik, cik tika saņemti, iegūstot pēdējo diplomu. Tā ka, es domāju, Latvijas augstākās izglītības sistēma ir tieš��m progresīva un ir ilgi gaidītu pārmaiņu priekšā. Un es domāju, ka tas nākamajai Saeimai noteikti būs viens no prioritāriem uzdevumiem. Paldies. Aicinu atbalstīt. (RP frakcijas aplausi.)".
• 2014_06_12-seq140 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2014_03_06-seq63 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2013_10_10-seq186 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2013_06_13-seq508 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2013_01_24-seq44 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2012_12_13-seq595 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2012_05_31-seq168 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2012_04_26-seq112 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2011_12_22-seq46 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2011_11_03-seq72 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Kārlim Eņģelim.".
• 2014_06_12-seq139 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es patiešām arī ļoti pateicos Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai, jo viņa ļoti labi izstāstīja šo problēmu. Un patiesībā es domāju, ka šeit šobrīd nav runa par Rēzeknes Augstskolu. Arī likumprojektā, kuru mēs šobrīd gribam pirmajā lasījumā pieņemt, Rēzeknes Augstskolas vārds neparādās. Šeit ir runa par maģistra studiju programmu Latvijā, un nekādā mērā tas nav vērsts uz kaut ko... Protams, varbūt arī Vanagas kundzei ir kaut kāda taisnība tajā lietā, ka Augstākās izglītības likums būtu jāsakārto. Bet uzņemsimies arī savu vainu un atbildību! Varbūt tā vaina zināmā mērā ir saistāma ar Izglītības un zinātnes ministriju, jo par šo jautājumu runāts tika ne vakar un ne šodien; par šo jautājumu runa bija jau no pagājušā gada, bet problēma netika risināta. Šobrīd nav varianta, lai gaidītu, kamēr mēs atvērsim Augstākās izglītības likumu un radīsim tur kaut kādas izmaiņas, jo starptautiskā programma nosaka savus termiņus. Un šie termiņi mums tūlīt beigsies! Lietuvā un Igaunijā šī programma tiks atbalstīta, turpretim mēs gribam izdarīt visu, lai Latvijā tā netiktu atbalstīta. Rēzeknē ir ļoti liela tradīcija sakarā ar robežsargu apmācībām. Pirmkārt, tur ir Valsts robežsardzes koledža, otrkārt, mēs Rēzeknē atrodamies pierobežā. Un tur arī, protams, tās praktiskās lietas... tas, ko runāja Vucāna kungs... vai tā prakse tur varētu būt... Protams, tā prakse arī tiks tur izieta, un tās iespējas ir pilnā mērā. Un vēlreiz es pateicos arī savam kolēģim Latkovska kungam par to, ka... Tiešām kārtējo reizi mēs negribam atbalstīt Latgali. Ir ļoti svarīgi, ka mēs atbalstām reģionus, un es ar ļoti lielu interesi noklausos visas partijas, kuras aktīvi iestājas par to, ka viņas sadarbosies un atbalstīs reģionus. Lūk, tā ir reāla iespēja parādīt, kā jūs atbalstīsiet reģionus, kā jūs atbalstīsiet šajā gadījumā Latgali! Tas ir ļoti svarīgi, jo šobrīd mēs visi ļoti labi zinām, ka Latvijas „platais gals” ir tas problemātiskākais punkts, un, ja mēs ar savu rīcību... ja mēs absolūti neko nedarīsim, nu tad mēs parādām klaji savu nostāju. Un šajā gadījumā es vienkārši izsaku to, ka... protams, var būt citi risinājumi, un varbūt tas risinājums nav pats labākais, bet mums nav vairs iespējas nekādā veidā kaut ko grozīt... darīt citādā veidā. Un vēlreiz atgādinu par to, ka mēs iestājamies par starptautisko programmu, par Eiropas Savienības naudu, kura atnāks pie mums, un arī Eiropas cilvēki nāks mācīties uz Latviju, un tas arī ir ļoti svarīgi gan mūsu attīstībai, gan arī mūsu drošībai. Tāpēc es jūs visus lūdzu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Lejiņš: „Atbalstām!”) Paldies. (Aplausi.)".
• 2014_06_12-seq137 spokenText "Sajūta tāda, ka dažs labs kolēģis aiz kokiem nespēj ieraudzīt mežu. Nav runa par augstskolu speciālistu uzbūvēto kaut kādu namiņu, kurā nedrīkst neko pilnīgi izjaukt. Tad, kad pusotru gadu atpakaļ robežsardzes vadība ar šo ideju atnāca arī uz Saeimu, tad no augstākās izglītības speciālistiem varēja tikai dzirdēt: kāpēc to nedrīkst darīt? Bet nav jau runa par jūsu uzbūvēto namiņu! Ir runa par mūsu valsts drošību, par Eiropas Savienības drošību. Tā nav kaut kur no pirksta izzīsta ideja par šīm vidējā un augstākā līmeņa muitas vadītāju speciālām mācībām un maģistra grādu, kur Latvijai ir vienreizēja iespēja piedalīties, kur nauda nāks no Eiropas Savienības. Kur tā aizies? Kur? Uz Rēzekni! Uz Latgali! Uz to reģionu, kur tas ir nepieciešams! (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Pareizi!”) Beidziet visu laiku to savu uzbūvēto namiņu tur sargāt un neļaut nevienam pieskarties un saskatīt tikai kokus, nevis kopējo mežu. Tā ka es gribētu tiešām no visas sirds pateikties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājai. Nav šis likumprojekts perfekts, bet viņa arī skaidri norādīja, kas ir darāms... zina, ko dara. Tie, kuri iesaistīti, to noteikti izdarīs. Mums tas ir jāapstiprina un jāļauj robežsargiem mācīties, jāļauj viņiem kopā ar saviem ārvalstu partneriem mācīties, pārņemt labāko, iegūt labākas zināšanas un tādā veidā nodrošināt mūsu valsts robežas drošību, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā mums ir ļoti svarīga. Gan jau jūs savu augstākās izglītības namiņu nosargāsiet citādos veidos! Paldies. (Aplausi.)".
• 2014_06_12-seq136 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2014_06_05-seq39 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2013_12_12-seq135 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2013_06_20-seq231 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2013_02_07-seq62 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2013_01_31-seq379 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_12_13-seq597 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_11_22-seq198 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_11_22-seq146 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_11_22-seq108 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_11_22-seq98 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_06_07-seq41 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_05_10-seq45 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2012_03_29-seq262 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2011_12_15-seq855 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2011_02_24-seq23 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2010_05_06-seq294 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2009_10_15-seq351 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Ainaram Latkovskim.".
• 2014_06_12-seq135 spokenText "Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vispirms arī es gribu teikt, ka atbalstāma ir jebkuras Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas ļauj risināt daudzus jautājumus - gan tos, kas ir saistīti ar augstākās izglītības konkurētspēju, gan atbilstību darba tirgus vajadzībām, gan kvalitātes nodrošināšanu. Un, no šī viedokļa, iniciatīva Rēzeknes Augstskolai kopā ar vēl piecām Eiropas Savienības valstu augstskolām veidot šo te FRONTEX maģistra studiju programmu robežsardzē... robežsardzes ekselencei, es gribētu teikt, viņa ir atbalstāma. No otras puses, šajā gadījumā es pilnīgi pievienojos tam, ko teica Inga Vanaga. Arī es uzskatu, ka šis risinājums, no sistēmas viedokļa, ir kropls. Es nebaidos teikt šo vārdu, un es varu viņu pierādīt. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka tā augstākās izglītības sistēma, par ko jums visiem stāstīja komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola... šis risinājums krīt ārā no šīs sistēmas. Un tas, ka krīt ārā, vēl nebūtu... nebūtu nekas, bet viņš apdraud, teiksim, Latvijas augstākās izglītības diplomu starptautisko atzīšanu maģistra līmenī, jo, teiksim, tiesību zinātnē mums var parādīties divi maģistra diplomi: piecgadīgie un četrarpusgadīgie. Piecgadīgie, kā tika teikts iepriekš, dod tiesības turpināt doktorantūrā studijas, četrarpusgadīgie šādas tiesības liedz. Bet tā ir tikai viena no iezīmēm. Šeit tika pieminēts Boloņas process augstākajā izglītībā. Kvalifikāciju ietvaru struktūra... tas, ka mums ir 3 līdz 4 gadus ilgas bakalaura studiju programmas, ka, lai iegūtu maģistra grādu, ir prasība, ka studijām kopumā jābūt vismaz 5 gadus ilgām jeb... tos gadus var pārvērst arī nepieciešamā zināšanu apjomā... Un attiecībā uz doktora studijām tiešām likumā šobrīd ir noteikts, ka tās ir uzsākamas tikai pēc tam, kad ir 5 pilni studiju gadi jeb tātad šie atbilstošie 200 kredītpunkti. Pie šīs sistēmas... Un kā vispār varēja to Rēzeknes Augstskolas problēmu risināt? Ir jāpiemin viena lieta, ko mēs esam, manuprāt, ļoti labi izdarījuši 11.Saeimas laikā. Mēs veicām grozījumus Augstskolu likumā un iestrādājām tajā normas par iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Un tie labojumi Augstskolu likumā, kurus mēs visi kopā esam veikuši, atļauj gan kāda grāda iegūšanas laikā, gan arī starpposmā starp grādiem (teiksim, pēc bakalaura grāda iegūšanas) jebkuram Latvijas iedzīvotājam papildināt savas zināšanas ar formāli atzītu izglītību, kas ir iegūta pieredzē. Un šajā gadījumā, robežsardzes programmas gadījumā, mēs runājam par pieredzē iegūtas izglītības atzīšanu pirms iestāšanās studiju programmā. Tātad mūsu likumdošana atļauj šādu pieredzi pārnest... pārvērst kredītpunktos, formālos studiju laikos un to problēmu atrisināt esošā Augstskolu likuma ietvaros. Kāpēc šīs programmas virzītāji no šī risinājuma spītīgi atteicās, man nav skaidrs. Es ar viņiem personiski par šo lietu esmu runājis, esmu mēģinājis šādu risinājumu piedāvāt vēl gadu atpakaļ. Bija acīmredzot vesela virkne apstākļu, kas... Mēģināja to jautājumu risināt savādāk. Es varu iedomāties... Man nav pierādījumu, bet es varu iedomāties daļu no šiem risinājumiem, jo šinī gadījumā mums ir runa par to, ka maģistra programmā - tā, kā tas ir rakstīts, teiksim, starptautiskajā šīs programmas anotācijā, - mācīsies vidējā un augstākā posma robežsardzes vadītāji. Tātad parasti tie ir cilvēki, kuriem ir kapteiņa pakāpe vai, teiksim, pulkvežleitnanta pakāpe, tātad cilvēki ar pietiekami lielu pieredzi. Lai iestātos šajā programmā, viņiem tiks prasīta pusgadu ilga profesionālā pieredze. Tas, ko vajadzētu pielikt klāt, lai nevajadzētu taisīt nekādus grozījumus, - ka viņi šo vismaz pusgadu ilgo pieredzi pārvērstu analītiskā formā - vai nu kaut kādās savās atziņās par to, ko viņi ir guvuši, strādājot profesionāli savā amatā, un kādus no tā ir izdarījuši secinājumus, vai... To varētu arī, teiksim, pārrunās ar atbilstošu, pietiekami profesionālu komisiju tātad pārvērst šajā atzītajā izglītībā. Risinājumi ir daudzi un dažādi, taču nav mēģināts to darīt. Šeit tika pieminēts, ka šī programma, šī robežsardzes maģistra programma, ir starptautiska. Es mēģināju papētīt, kā to jautājumu risina mūsu kolēģi Lietuvā un Igaunijā, jo Lietuva un Igaunija arī ir iesaistītas šajā programmā. Lietuvā programmas īstenošanā piedalīsies Mīkola Romera Universitāte (Mykolo Romerio Universitetas; angļu val. - Mykolas Romeris University), kas ir pietiekami prestiža Lietuvas... viena no Lietuvas universitātēm. Un šeit pēc būtības mēs nonākam pie nākošās problēmas, kuru garāmejot es gribētu ieskicēt. Šajā Lietuvas universitātē visas juristu programmas, kā minimums, ir trīsarpusgadīgas, un tas nozīmē, ka viņiem nav problēmu pēc 3,5 gadiem, pieliekot klāt pusotru gadu maģistra studiju, iegūt šo kopīgo kvalifikāciju 5 gadu ilgumā un tādā veidā pilnīgi legāli piešķirt savu maģistra... piešķirt šo maģistra grādu. Kāpēc es saku, ka tā ir blakusproblēma? Tāpēc, ka Latvijā vispār augstākās izglītības sistēmā, manuprāt, mēs esam - varbūt finansiālu apsvērumu dēļ vai varbūt citu apsvērumu dēļ - gājuši to ceļu, ka esam centušies samazināt - nepārdomāti samazināt! - augstākās izglītības iegūšanas ilgumu bakalaura studiju programmās. Nav noslēpums, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir bijis spiediens uz valsts augstskolām - veidot trīsgadīgas programmas. Trīsgadīgā programmā - un tā ir mana pārliecība kā profesionālim - mēs varam iedot tikai kaut kādu absolūto minimumu un radīt pusfabrikātu - pusfabrikātu, kurš kaut ko ir dzirdējis no atbilstošās nozares, bet strādāt šajā nozarē nevar. Un jūs varat runāt ar jebkuru profesionāli no augstākās izglītības jomas, ar tiem, kas ir saistīti kaut kādā veidā ar darba tirgu, un viņi jums to apliecinās. Un šeit ir sekas šai problēmai - ka pēc trīsgadīga bakalaura, arī pēc Eiropas normām, pēc Boloņas procesa normām, ieiešana maģistra studiju līmenī pusotrgadīgā programmā nav paredzēta. Runājot par Igauniju. Igaunijā šo programmu ir paredzēts... ka to realizēs Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija. Un kā bāze tur ir atbilstoša koledža, kas ir pie šīs akadēmijas, kur ir trīsgadīgas bakalaura programmas. Kā tad igauņi to problēmu risina? Igaunija ir tā valsts Eiropas Savienībā, kurā šī te pieredze iegūtā diploma atzīšanā un kvalifikācijas pielīdzināšanā ir ļoti augsti attīstīta. Igaunijā ir kopēja sistēma, kas darbojas starp visām universitātēm. Pie katras universitātes jūs varat apgūt kaut kādus studiju priekšmetus, un tie parādās kopējā reģistrā, un tos ņem vērā jebkura cita augstskola pie savu, teiksim, diplomu izsniegšanas un tā tālāk. Tas nozīmē, ka Igaunijā, ņemot šo trīsgadīgo bakalauru un šo mūžizglītības atzīšanas sistēmu, viņiem arī nav problēmu ieiet šajā konstrukcijā, kur ir trīs gadi... tātad kur ir maģistra programma pusotra gada ilgumā. Un Latvija ar šiem trīsgadīgajiem bakalauriem no tās sistēmas krīt ārā, un tā ir mūsu sistēmas realizēšanas problēma. Mēs paši to sistēmu tādu esam radījuši, esam šādu pieļāvuši, esam līdz šim godprātīgi apzinājušies, ka, lai maģistra programmu iegūtu, katrai augstskolai ir jākontrolē tas, cik ilgi tad iepriekš atbilstošie studenti ir mācījušies, kāds ir bijis zināšanu apjoms. Var teikt tā, ka no tā rodas virkne metodisku problēmu, jo viena lieta ir mācīt cilvēkus, kuri kaut ko vairāk zina, un cita lieta - kuriem ir mazāks šis priekšzināšanu apjoms. Bet tās visas ir risināmas problēmas! Tā... ko vēl es gribētu minēt? Es gribētu minēt, ka šeit izskanēja praktiski doma, ka ar šo likumprojektu varētu izlīdzēties, neatverot Augstskolu likumu. Es gribu teikt, ka tie ir maldi. Jo paņemiet un atveriet Augstskolu likumu! Un Augstskolu likuma 2.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Augstskolu likums un tā normas vienādi attiecas uz visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm un visām koledžām neatkarīgi no to dibinātāja un finansēšanas avota. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mēs šādu likumprojektu kā izņēmumu attiecībā uz Rēzeknes Augstskolu pieņemsim, vienalga mums būs jāatver Augstskolu likums un tajā jāiestrādā izņēmums, jāmin, ka tādā un tādā aspektā attiecībā uz Rēzeknes Augstskolu ir veicams izņēmums. Augstskolu likumā šādi izņēmumi jau ir attiecībā, teiksim, uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un tā tālāk. Tā nav pirmā reize, kad tas tiek darīts. Bet katrā gadījumā tas, ka problēmu var atrisināt caur likumdošanu, tātad neveicot izmaiņas Augstskolu likumā, ja vispār to caur likumu risina, - tas ir mīts. Un to tā izdarīt nevar! Mans viedoklis ir tāds, ka vispār šāds likumprojekts nebija vajadzīgs, ka visu to problēmu varēja atrisināt esošā Augstskolu likuma ietvaros un ka vienkārši šeit ir nevēlēšanās to problēmu risināt. Un, no otras puses, tie, kuri ir gatavojuši šo likumprojektu, manā skatījumā, viņi absolūti nepārzina Latvijas augstākās izglītības sistēmas piedāvātās iespējas un iespējamos risinājumus. Paldies.".
• 2014_06_12-seq133 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Pagājušonedēļ mums bija darba kārtībā viens likumprojekts, ko kāds no Saeimas kolēģiem publiski atzina par brāķi. Tagad es gribētu teikt, ka arī šonedēļ mums darba kārtībā ir likumprojekts, ko es arī varu nosaukt par brāķi, un centīšos pamatot - kāpēc. Virkni argumentu jau izklāstīja komisijas vadītāja, un komisijā tiešām bija garas diskusijas, vai maģistra programma būtu jāvirza kā likumprojekts. Un, pirms es izklāstu argumentus, kuru dēļ es esmu pret šādu likumprojektu, es teikšu: es esmu par šo programmu - viennozīmīgi par! -, bet esmu pret to, ka šī programma tiek iesniegta kā likumprojekts. Un es esmu pārliecināta, ka šo jautājumu varētu atrisināt tomēr Augstskolu likuma ietvaros, un, kā mēs diskutējām ar kolēģi Kārli Eņģeli komisijas sēdes laikā, tas būtu risināms Augstskolu likuma pārejas noteikumos. To risinājumu varētu rast. Es uzskatu, ka mūsu valstī ir pietiekami daudz profesionālu juristu, kas varētu šo jautājumu atrisināt, lai mēs tiešām neradītu lieku... šādu precedentu turpmākai praksei, kad arī citi vēlēsies iesniegt līdzīga rakstura likumprojektus. Šeit gan ir jāpiekrīt - jā, tas skar šo drošības jomu, kas uz šodienu, protams, ir ļoti, ļoti aktuāla. Un arī Saeimas Juridiskais birojs atzina virkni... minēja virkni trūkumu, kuri ir šajā likumprojektā un pie kuru novēršanas tad būtu jāstrādā, ja mēs tomēr ejam šo ceļu. Bet es arī aicinu kopīgi domāt tomēr Augstskolu likuma ietvaros un paralēli strādāt, lai Rēzeknes Augstskolai palīdzētu īstenot šo studiju programmu. Un es arī uzskatu, ka komisija... Nu, jā, nākas secināt, ka ir kaut kāda tāda fobija - atvērt Augstskolu likumu vaļā: „Traks neesi! Te ir pārāk daudz aktīvistu, kam interesē augstākās izglītības joma, un nu sasniegs tik daudz priekšlikumu! Kā tad nu tagad tiksim galā?!” Un arī Saeimas Juridiskais birojs atzina, ka arvien vairāk un vairāk krājas šo jautājumu, kas būtu jārisina Augstskolu likuma ietvaros, un tas nozīmē, ka ir jāsaņemas un tas likums jāatver vaļā, bet varbūt uz rudeni. Bet šajā gadījumā es uzskatu, ka komisijā mēs esam ļoti atbildīgi, un, ja nu tiek rasts risinājums... ja Augstskolu likuma ietvaros mēs šo jautājumu varam atrisināt un palīdzēt augstskolai, tad neviens no kolēģiem neizmantos ļaunprātīgi situāciju un mēs spēsim produktīvi strādāt un operatīvi atrisināt šo jautājumu. Un komisijas sēdes laikā, kad mēs izskatījām šo likumprojektu, tika uzdota virkne jautājumu, uz kuriem atbildes mēs tā arī neradām, piemēram, kaut vai par iespējamiem tiesvedības riskiem... Jo, ja, piemēram, kaut vai cilvēks pēc tam domātu startēt doktorantūrā, tad Latvijā, protams, viņš to nevarētu darīt. Un es pieļauju domu, ka arī virknē ārvalstu augstskolu nebūtu iespējas doktorantūrā startēt ar šādu diplomu. Darba tirgū - gan jā, gan nē. Varētu problēmas gan būt, gan arī... nu, droši vien nebūtu šo problēmu. Bet es gribētu arī citēt to, uz ko norāda Latvijas Rektoru padome. Latvijas Rektoru padome norāda, ka „izņēmumu noteikšanai nepieciešams ļoti būtisks pamatojums, tā izvērtēšana ir likumdevēja ziņā. Ja, izvērtējot iespējamos riskus, likumdevējs uzskata izņēmumu noteikšanu par pietiekami pamatotu, uzskatām, ka to ir lietderīgāk noteikt ar atsevišķu likumu, nevis grozījumiem esošajā Augstskolu likumā.” Un, kā jau es teicu, es uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz profesionālu juristu, lai atrastu risinājumu. Šī institūcija arī norāda, ka pieņemšanas gadījumā būtu citu līdzīgu izņēmumu ieviešana, balstoties uz precedentu, kā arī norāda uz to, ka likumdevējam būs ierobežotas iespējas novērst līdzīgu precedentu atkārtošanos, nosakot no vispārējām normām atšķirīgu studiju ilgumu arī citās studiju jomās. Un tātad arī... nu, norāda... jā, par šo studiju ilgumu... arī norāda, ka tas neatbilst Augstskolu likumam, bet tajā pašā laikā arī norāda, ka mums ir jābūt elastīgiem un ir jāatbalsta šādas iniciatīvas un šādu starptautisku programmu īstenošana. Augstākās izglītības padome arī norāda, ka viņa neatbalsta minēto likumprojektu un ka, Augstākās izglītības padomes ieskatā, ir ļoti nopietni izvērtējama minētā likumprojekta lietderība. Šī institūcija arī norāda, ka, neapšaubot likumdevēja tiesības izlemt jebkuru jautājumu, ir vērtējama šādas prakses iedibināšanas lietderība. Arī Augstākās izglītības padome uzskata, ka likumprojekts... ka likums tā pieņemšanas gadījumā, iespējams, atstās negatīvu ietekmi uz Latvijas augstākās izglītības sistēmu kopumā, jo radīs precedentu, ka viena no Latvijas augstskolām, izmantojot speciālā likuma radītas iespējas, varēs īstenot studiju programmu, kas neatbilst spēkā esošai likumdošanai. Un nu arī nedaudz par šo brāķi. Kā es jau teicu, Juridiskais birojs arī virkni šo argumentu izteica, bet tad, ja tiek turpināts darbs pie šī likumprojekta pilnveides, ņemot vērā to, ko arī komisijas vadītāja izklāstīja... es uzskatu, ka ir, jā, ļoti svarīgi, lai mums tiktu norādīts šīs programmas mērķis, uzdevumi. Un tad es arī aicinu: ja mums ir norādīts kredītpunktu apjoms šai studiju programmai un uzņemšanas noteikumi, tad, manuprāt, ja mums ir jāpieņem lēmums par šādu likumprojektu, ir ļoti būtiski, protams, arī redzēt pārējos elementus, kas ir jāizstrādā augstskolā, un tad, kad tās vēlas licencēt un arī akreditēt noteiktas studiju programmas, kāds tad ir šo programmu saturs, kāda ir struktūra, kādi ir šīs imatrikulācijas noteikumi, kāda ir tātad, nu, šīs programmas studiju organizēšana, kāda ir šī kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kāds ir programmas attīstības plāns un tā tālāk, un tā joprojām, jo tie nav mazsvarīgi aspekti. Un es domāju, ka nepietiekami arī tika izdiskutēta tāda opcija: jā, labi, lai saņem starptautiskās programmas īstenošanas ietvaros diplomu, kas ir par četrarpus gadiem. Tas būtu šis diploms, kuru būtu parakstījušas visas iesaistītās puses, bet tikpat labi mēs arī varam no savas puses piedāvāt, lai iegūst otru diplomu, ja ir šī divu diplomu iegūšanas iespēja, kur mēs šo profesionālo pieredzi pielīdzinām praksei. Un tad būtu divi diplomi. Manuprāt, tas būtu labāks risinājums nekā šādā veidā... nu, šādu maģistra programmu virzīt kā likumprojektu. Un man ir arī bažas, lai mēs nenonākam vienā brīdī... nu, lai mēs nedabonam varbūt arī šeit kādu jaunu studiju virzienu akreditēt, ja jau mēs arī programmas šeit stiprināsim, un tādēļ es tomēr aicinu... Es pati balsošu „pret”, jo tiešām nostājos pret šādu risinājumu un uzskatu, ka Augstskolu likuma ietvaros jau mēs to varam... mēs to varam izdarīt. Un es, jā, protams, aicinu tiešām arī Izglītības un zinātnes ministriju būt elastīgākai šādu jautājumu risināšanā un risināt šo „slimību”, kas kā fobija jau izpaužas, lai tik nevienu likumu neaiztiktu, nevērtu vaļā, un, traks neesi, ja vēl kādu priekšlikumu tur saņem... Paldies par uzmanību.".
• 2014_06_12-seq131 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas starptautisko sadarbību. 2011.gadā Valsts robežsardze un Rēzeknes Augstskola uzsāka sadarbību ar Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām jeb tā saukto FRONTEX, lai kopā ar vēl piecām universitātēm četrās Eiropas Savienības dalībvalstīs - Spānijā, Igaunijā, Lietuvā un Nīderlandē - izveidotu maģistra studiju programmu augsta līmeņa robežsardzes vadītāju sagatavošanai. Kolēģi! Kopīgu studiju programmu īstenošanu Latvijā nosaka Augstskolu likuma 55.1 pants, kur ir noteikts, ka kopīgās studiju programmas apguves rezultātā piešķiramais grāds vai profesionālā kvalifikācija atbilst Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmai. Un vienlaikus šādai programmai ir jāpilda vienotas prasības attiecībā uz kopīgās studiju programmas īstenošanu, noslēguma pārbaudījumiem, studijās iegūstamo grādu un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu. Respektīvi, no vienas puses, - Latvijas likumdošanas normas, bet no otras puses, - starptautiskās sadarbības normas. Kolēģi! Studijās iegūstamo grādu vai profesionālās kvalifikācijas sistēmas pasaules valstīs ir ļoti dažādas. Eiropas augstākās izglītības telpā ir rekomendācija sekot Boloņas procesam un tajā izveidotajai Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai. Tomēr joprojām dažādās Eiropas Savienības valstīs eksistē daudzas atšķirības, to skaitā arī atšķirības attiecībā uz maģistra studiju programmu ilgumu. Augstskolu likuma 57.panta pirmā daļa nosaka, ka bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir 3 līdz 4 gadi, bet maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir 1 vai 2 gadi - ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par 5 gadiem. Kādēļ es tik daudz stāstu par šādiem formāliem kritērijiem? Šīs izstrādātās kopīgās studiju programmas apjoms ir 60 kredītpunkti jeb 90 ECTS kredītpunkti ar studiju ilgumu 1,5 gadi. Programmas izstrādes gaitā tika konstatēta atšķirīga prakse Boloņas pamatprincipu realizācijā dalībvalstīs. Jau šajās dažās dalībvalstīs ir atšķirības semestru un studiju ilgumā. Un, lai nodrošinātu visām Eiropas Savienības dalībvalstīm iespēju apmācīt robežsardzes speciālistus šajā programmā, tajā paredzēts uzņemt reflektantus, kas apguvuši bakalaura programmu 180 ECTS (studiju ilgums 3 gadi) un 240 ECTS (studiju ilgums 4 gadi) apjomā. Tādējādi, kolēģi, izveidojas situācija, ka gadījumā, ja programmā iestājas reflektants no Eiropas Savienības dalībvalsts, kurš pabeidzis trīsgadīgu bakalaura programmu robežsardzē ar 180 ECTS kredītpunktiem, viņa kopējais studiju ilgums, pabeidzot minēto maģistra studiju programmu, būtu tikai 4,5 gadi, kas ir pretrunā ar Latvijas Augstskolu likumā noteiktajiem 5 gadiem. Minētais apstāklis faktiski liedz Latvijai piedalīties kopīgas studiju programmas realizēšanā, un tādēļ ir sagatavots šis atsevišķais likumprojekts, lai noteiktu šo specifisko izņēmumu tieši šīs maģistra programmas īstenošanai. Kolēģi! Ir daudzas diskusijas jau bijušas - un, kā es saprotu, nu jau vesela gada garumā - par to, vai un kā šo programmu var īstenot. Iekšlietu ministrija un Valsts robežsardze, kas ir galvenās atbalstītājas šīs maģistra studiju programmas izveidošanai, ir diskutējušas gan ar Augstākās izglītības padomi, gan ar Latvijas Rektoru padomi, gan arī ar Izglītības un zinātnes ministriju, meklējot risinājumus, kā varētu šo programmu īstenot. Protams, sākotnēji šķiet, ka pats vienkāršākais veids būtu paredzēt attiecīgus grozījumus Augstskolu likumā, taču pēc garām diskusijām gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Latvijas Rektoru padome, gan Augstākās izglītības padome sniedza viedokli, ka Augstskolu likumu šajā kontekstā nevajadzētu grozīt. Un, ja mēs vispār vēlamies, lai šādu studiju programmu realizētu, tad būtu jāveido atsevišķs likumprojekts, norādot, ka šis ir ļoti specifisks izņēmuma gadījums, kurš neattiecas uz kopējo augstākās izglītības sistēmu Latvijā. Un tiešām - jo vairāk šādu atsevišķu izņēmumu mēs radām, īpaši iekļaujot tos Augstskolu likumā, jo vairāk mēs ļaujam apšaubīt Latvijas augstākās izglītības sistēmu. Līdz ar to mēs komisijā nobalsojām par šī likumprojekta virzīšanu pirmajam lasījumam, bet vienlaikus ir noteikti precīzi uzdevumi Iekšlietu ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai, kā arī likumprojekta autoriem sagatavot priekšlikumus uz otro lasījumu par vairākām lietām. Kā pirmais šajā likumprojektā būtu jānorāda, ka programmas realizētāja ir Rēzeknes Augstskola, pretēji tam, kā šobrīd likumprojektā ir paredzēts, - ka uz šīs programmas realizēšanu varētu pretendēt vairākas Latvijas augstskolas. Ir jāpasaka, ka šis ir viens konkrēts gadījums, kuru realizē Rēzeknes Augstskola, un ka tas neattiecas arīdzan uz kādām citām augstskolām. Ir jāparedz - un tas ir kvalitātes nodrošināšanas nolūkos -, ka šī programma atbilstoši Augstskolu likuma 55.1 panta otrās daļas 7.punkta nosacījumiem tiek licencēta un ka studiju virziens Rēzeknes Augstskolā atbilstoši Augstskolu likuma 55.1 panta otrās daļas 3.punktam noteiktajā kārtībā tiek akreditēts. Likumprojektā ir jāparedz arī precīzi uzņemšanas nosacījumi, paredzot, ka šajā maģistra studiju programmā tiek uzņemti tikai tie studenti, kuri jau ir ieguvuši bakalaura grādu vai atbilstošu profesionālo augstākās izglītības kvalifikāciju. Un vēl būtiski ir norādīt arī to, kāds ir šīs studiju programmas rezultāts, - ka tā ir septītā līmeņa augstākā izglītība, maģistra studiju programma. Vienlaikus likumprojektā būtu jāparāda arī precīzs, specifisks šīs programmas mērķis - tas, ka šādu programmu mēs radām nevis tādēļ, lai veidotu starptautisku sadarbību un iegūtu arī papildu finansējumu, jo šo programmu pilnībā finansētu FRONTEX, bet ka šādas programmas izveidošana Latvijā ir būtisks drošības jautājums, jo šī programma ir unikāla Eiropā - vienīgā maģistra studiju programma robežsardzē, kas sagatavotu augsta līmeņa drošības speciālistus Eiropas Savienībai un Latvijai. Un kādēļ es runāju īpaši par šādu mērķi? Mums turpmāk būs ļoti daudzas augstskolas, kuras vēlēsies veidot sadarbības programmas ar citām augstskolām, jo tad būs iespēja piesaistīt arī ārvalstu finansējumu. Taču šie divi kritēriji nevar būt pamatojums atsevišķa likumprojekta izstrādei. Lai neradītu precedentu, jau likumprojektā ir jābūt ietvertam ļoti būtiskam pamatojumam. Kolēģi, likumprojekts ir riskants, raugoties no vienas puses, bet, no otras puses, es domāju, ka ar rūpīgu darbu mēs varam to sagatavot tādu, lai neradītu precedentus citiem, mazāk svarīgiem, bet formas ziņā līdzīgiem gadījumiem un norobežotu šo konkrēto gadījumu no kopējās augstākās izglītības sistēmas, to kopumā negraujot. Tāpēc lūdzu to atbalstīt pirmajā lasījumā. (No zāles dep. A.Bērziņš: „Nu brīnišķīgi! Brīnišķīgi! Pārliecinoši!”)".
• 2014_06_12-seq130 spokenText "Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts „Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā”, pirmais lasījums. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Dana Reizniece-Ozola.".
• 2014_06_12-seq128 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs. Paldies.".
• 2013_06_20-seq982 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 25.jūnijs. Paldies.".
• 2014_06_12-seq127 spokenText "Šā gada 25.jūnijs. (Starpsaucieni: „Ātrāk!”; dep. A.Bērziņš: „Sen jau vajadzēja!”)".
• 2014_06_12-seq126 spokenText "Likumprojekts pirmajā lasījumā atbalstīts. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.".

• first
• previous
• next