Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_12-seq135> ?p ?o. }

• 2014_06_12-seq135 type Speech.
• 2014_06_12-seq135 number "135".
• 2014_06_12-seq135 date "2014-06-12".
• 2014_06_12-seq135 isPartOf 2014_06_12.
• 2014_06_12-seq135 spokenAs 150.
• 2014_06_12-seq135 spokenText "Cienītās kolēģes un godātie kolēģi! Vispirms arī es gribu teikt, ka atbalstāma ir jebkuras Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas ļauj risināt daudzus jautājumus - gan tos, kas ir saistīti ar augstākās izglītības konkurētspēju, gan atbilstību darba tirgus vajadzībām, gan kvalitātes nodrošināšanu. Un, no šī viedokļa, iniciatīva Rēzeknes Augstskolai kopā ar vēl piecām Eiropas Savienības valstu augstskolām veidot šo te FRONTEX maģistra studiju programmu robežsardzē... robežsardzes ekselencei, es gribētu teikt, viņa ir atbalstāma. No otras puses, šajā gadījumā es pilnīgi pievienojos tam, ko teica Inga Vanaga. Arī es uzskatu, ka šis risinājums, no sistēmas viedokļa, ir kropls. Es nebaidos teikt šo vārdu, un es varu viņu pierādīt. Kāpēc? Pirmkārt, tāpēc, ka tā augstākās izglītības sistēma, par ko jums visiem stāstīja komisijas vadītāja Dana Reizniece-Ozola... šis risinājums krīt ārā no šīs sistēmas. Un tas, ka krīt ārā, vēl nebūtu... nebūtu nekas, bet viņš apdraud, teiksim, Latvijas augstākās izglītības diplomu starptautisko atzīšanu maģistra līmenī, jo, teiksim, tiesību zinātnē mums var parādīties divi maģistra diplomi: piecgadīgie un četrarpusgadīgie. Piecgadīgie, kā tika teikts iepriekš, dod tiesības turpināt doktorantūrā studijas, četrarpusgadīgie šādas tiesības liedz. Bet tā ir tikai viena no iezīmēm. Šeit tika pieminēts Boloņas process augstākajā izglītībā. Kvalifikāciju ietvaru struktūra... tas, ka mums ir 3 līdz 4 gadus ilgas bakalaura studiju programmas, ka, lai iegūtu maģistra grādu, ir prasība, ka studijām kopumā jābūt vismaz 5 gadus ilgām jeb... tos gadus var pārvērst arī nepieciešamā zināšanu apjomā... Un attiecībā uz doktora studijām tiešām likumā šobrīd ir noteikts, ka tās ir uzsākamas tikai pēc tam, kad ir 5 pilni studiju gadi jeb tātad šie atbilstošie 200 kredītpunkti. Pie šīs sistēmas... Un kā vispār varēja to Rēzeknes Augstskolas problēmu risināt? Ir jāpiemin viena lieta, ko mēs esam, manuprāt, ļoti labi izdarījuši 11.Saeimas laikā. Mēs veicām grozījumus Augstskolu likumā un iestrādājām tajā normas par iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Un tie labojumi Augstskolu likumā, kurus mēs visi kopā esam veikuši, atļauj gan kāda grāda iegūšanas laikā, gan arī starpposmā starp grādiem (teiksim, pēc bakalaura grāda iegūšanas) jebkuram Latvijas iedzīvotājam papildināt savas zināšanas ar formāli atzītu izglītību, kas ir iegūta pieredzē. Un šajā gadījumā, robežsardzes programmas gadījumā, mēs runājam par pieredzē iegūtas izglītības atzīšanu pirms iestāšanās studiju programmā. Tātad mūsu likumdošana atļauj šādu pieredzi pārnest... pārvērst kredītpunktos, formālos studiju laikos un to problēmu atrisināt esošā Augstskolu likuma ietvaros. Kāpēc šīs programmas virzītāji no šī risinājuma spītīgi atteicās, man nav skaidrs. Es ar viņiem personiski par šo lietu esmu runājis, esmu mēģinājis šādu risinājumu piedāvāt vēl gadu atpakaļ. Bija acīmredzot vesela virkne apstākļu, kas... Mēģināja to jautājumu risināt savādāk. Es varu iedomāties... Man nav pierādījumu, bet es varu iedomāties daļu no šiem risinājumiem, jo šinī gadījumā mums ir runa par to, ka maģistra programmā - tā, kā tas ir rakstīts, teiksim, starptautiskajā šīs programmas anotācijā, - mācīsies vidējā un augstākā posma robežsardzes vadītāji. Tātad parasti tie ir cilvēki, kuriem ir kapteiņa pakāpe vai, teiksim, pulkvežleitnanta pakāpe, tātad cilvēki ar pietiekami lielu pieredzi. Lai iestātos šajā programmā, viņiem tiks prasīta pusgadu ilga profesionālā pieredze. Tas, ko vajadzētu pielikt klāt, lai nevajadzētu taisīt nekādus grozījumus, - ka viņi šo vismaz pusgadu ilgo pieredzi pārvērstu analītiskā formā - vai nu kaut kādās savās atziņās par to, ko viņi ir guvuši, strādājot profesionāli savā amatā, un kādus no tā ir izdarījuši secinājumus, vai... To varētu arī, teiksim, pārrunās ar atbilstošu, pietiekami profesionālu komisiju tātad pārvērst šajā atzītajā izglītībā. Risinājumi ir daudzi un dažādi, taču nav mēģināts to darīt. Šeit tika pieminēts, ka šī programma, šī robežsardzes maģistra programma, ir starptautiska. Es mēģināju papētīt, kā to jautājumu risina mūsu kolēģi Lietuvā un Igaunijā, jo Lietuva un Igaunija arī ir iesaistītas šajā programmā. Lietuvā programmas īstenošanā piedalīsies Mīkola Romera Universitāte (Mykolo Romerio Universitetas; angļu val. - Mykolas Romeris University), kas ir pietiekami prestiža Lietuvas... viena no Lietuvas universitātēm. Un šeit pēc būtības mēs nonākam pie nākošās problēmas, kuru garāmejot es gribētu ieskicēt. Šajā Lietuvas universitātē visas juristu programmas, kā minimums, ir trīsarpusgadīgas, un tas nozīmē, ka viņiem nav problēmu pēc 3,5 gadiem, pieliekot klāt pusotru gadu maģistra studiju, iegūt šo kopīgo kvalifikāciju 5 gadu ilgumā un tādā veidā pilnīgi legāli piešķirt savu maģistra... piešķirt šo maģistra grādu. Kāpēc es saku, ka tā ir blakusproblēma? Tāpēc, ka Latvijā vispār augstākās izglītības sistēmā, manuprāt, mēs esam - varbūt finansiālu apsvērumu dēļ vai varbūt citu apsvērumu dēļ - gājuši to ceļu, ka esam centušies samazināt - nepārdomāti samazināt! - augstākās izglītības iegūšanas ilgumu bakalaura studiju programmās. Nav noslēpums, ka no Izglītības un zinātnes ministrijas puses ir bijis spiediens uz valsts augstskolām - veidot trīsgadīgas programmas. Trīsgadīgā programmā - un tā ir mana pārliecība kā profesionālim - mēs varam iedot tikai kaut kādu absolūto minimumu un radīt pusfabrikātu - pusfabrikātu, kurš kaut ko ir dzirdējis no atbilstošās nozares, bet strādāt šajā nozarē nevar. Un jūs varat runāt ar jebkuru profesionāli no augstākās izglītības jomas, ar tiem, kas ir saistīti kaut kādā veidā ar darba tirgu, un viņi jums to apliecinās. Un šeit ir sekas šai problēmai - ka pēc trīsgadīga bakalaura, arī pēc Eiropas normām, pēc Boloņas procesa normām, ieiešana maģistra studiju līmenī pusotrgadīgā programmā nav paredzēta. Runājot par Igauniju. Igaunijā šo programmu ir paredzēts... ka to realizēs Igaunijas Drošības zinātņu akadēmija. Un kā bāze tur ir atbilstoša koledža, kas ir pie šīs akadēmijas, kur ir trīsgadīgas bakalaura programmas. Kā tad igauņi to problēmu risina? Igaunija ir tā valsts Eiropas Savienībā, kurā šī te pieredze iegūtā diploma atzīšanā un kvalifikācijas pielīdzināšanā ir ļoti augsti attīstīta. Igaunijā ir kopēja sistēma, kas darbojas starp visām universitātēm. Pie katras universitātes jūs varat apgūt kaut kādus studiju priekšmetus, un tie parādās kopējā reģistrā, un tos ņem vērā jebkura cita augstskola pie savu, teiksim, diplomu izsniegšanas un tā tālāk. Tas nozīmē, ka Igaunijā, ņemot šo trīsgadīgo bakalauru un šo mūžizglītības atzīšanas sistēmu, viņiem arī nav problēmu ieiet šajā konstrukcijā, kur ir trīs gadi... tātad kur ir maģistra programma pusotra gada ilgumā. Un Latvija ar šiem trīsgadīgajiem bakalauriem no tās sistēmas krīt ārā, un tā ir mūsu sistēmas realizēšanas problēma. Mēs paši to sistēmu tādu esam radījuši, esam šādu pieļāvuši, esam līdz šim godprātīgi apzinājušies, ka, lai maģistra programmu iegūtu, katrai augstskolai ir jākontrolē tas, cik ilgi tad iepriekš atbilstošie studenti ir mācījušies, kāds ir bijis zināšanu apjoms. Var teikt tā, ka no tā rodas virkne metodisku problēmu, jo viena lieta ir mācīt cilvēkus, kuri kaut ko vairāk zina, un cita lieta - kuriem ir mazāks šis priekšzināšanu apjoms. Bet tās visas ir risināmas problēmas! Tā... ko vēl es gribētu minēt? Es gribētu minēt, ka šeit izskanēja praktiski doma, ka ar šo likumprojektu varētu izlīdzēties, neatverot Augstskolu likumu. Es gribu teikt, ka tie ir maldi. Jo paņemiet un atveriet Augstskolu likumu! Un Augstskolu likuma 2.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Augstskolu likums un tā normas vienādi attiecas uz visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm un visām koledžām neatkarīgi no to dibinātāja un finansēšanas avota. Tas nozīmē, ka pat tad, ja mēs šādu likumprojektu kā izņēmumu attiecībā uz Rēzeknes Augstskolu pieņemsim, vienalga mums būs jāatver Augstskolu likums un tajā jāiestrādā izņēmums, jāmin, ka tādā un tādā aspektā attiecībā uz Rēzeknes Augstskolu ir veicams izņēmums. Augstskolu likumā šādi izņēmumi jau ir attiecībā, teiksim, uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju un tā tālāk. Tā nav pirmā reize, kad tas tiek darīts. Bet katrā gadījumā tas, ka problēmu var atrisināt caur likumdošanu, tātad neveicot izmaiņas Augstskolu likumā, ja vispār to caur likumu risina, - tas ir mīts. Un to tā izdarīt nevar! Mans viedoklis ir tāds, ka vispār šāds likumprojekts nebija vajadzīgs, ka visu to problēmu varēja atrisināt esošā Augstskolu likuma ietvaros un ka vienkārši šeit ir nevēlēšanās to problēmu risināt. Un, no otras puses, tie, kuri ir gatavojuši šo likumprojektu, manā skatījumā, viņi absolūti nepārzina Latvijas augstākās izglītības sistēmas piedāvātās iespējas un iespējamos risinājumus. Paldies.".
• 2014_06_12-seq135 language "lv".
• 2014_06_12-seq135 speaker Janis_Vucans-1956.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q822919.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q211.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q957126.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q37.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q191.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q193089.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q458.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q4392612.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q1773319.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q15912700.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q3801493.
• 2014_06_12-seq135 mentions Q1891.