Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2011_02_24-seq84 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam, otro reizi.".
- 2014_09_25-seq120 spokenText "Cienītais Prezidij! Godātie kolēģi! Es uzskatu, ka Andrejs Judins nav lietas kursā! Viņš vispār neizprot, kas ir administrators un kādas viņam ir funkcijas. Par deklarācijām, kuras administrators nesastāda. Es strādāju un nodarbojos ar administrēšanu desmit gadus. Katru gadu maksātnespējas administrators sagatavo un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarāciju. Ja ir kādas šaubas vai ir apšaubāmi darījumi, tad to visu attiecīgās iestādes var pārbaudīt. Ir paredzēta sarežģīta procedūra un process, kā vispār notiek maksātnespējas process. Valsts izveidoja valsts aģentūru, kurai jāuzrauga administratoru darbība. Ar vienu šo priekšlikumu, ar vienu šo pantiņu mēs nevaram vispār ieviest valsts amatpersonas statusu, jo mums tad ir jāizveido atsevišķs administratoru likums, kurš tad nodrošinās gan tiesības, gan pienākumus un visu pārējo. Tik tiešām es nevaru saprast: mūs neuztrauc, ka, pieņemsim, Latvijas Krājbankas administrators saņem 5 tūkstošus eiro mēnesī, mūs neuztrauc tas, ar ko nodarbojas “Liepājas metalurga” administrators, kurš ir pārdevis, es atvainojos, kādai kompānijai... un ir aizdomas, ka šai kompānijai ir savs bizness pat Krimā. Es domāju, ka mūsu drošības iestādes to informāciju pārbaudīs pēc kāda laika. Un, runājot par tiesu izpildītājiem, nevienu neuztrauc, ka tiesu izpildītāji nopelna vairākus miljonus eiro gadā, lai gan nodarbojas tikai ar vienīgo pienākumu - izpilda esošus tiesas spriedumus. Manuprāt, tiesu izpildītāji jau sen bija jāpārveido ierēdņos, nevis valsts amatpersonās, jo viņi neko tādu īpašu nedara, tikai izpilda likumu... spriedumu, kas ir likums, kā zināms, un nodrošina izsoli, un to kārtību visu izpilda pēc likuma. Bet administrators nodarbojas ar nopietnām lietām. Un ir likumprojekts, kurš atrisinās tos jautājumus. Tas atrodas tagad jau izskatīšanā Saeimā. Es lūdzu neatbalstīt, jo šis piedāvājums ir juridiski nepamatots. Paldies.".
- 2014_09_25-seq119 spokenText "Cienījamie kolēģi, ir pulksten 11.00! Turpinām Saeimas 25.septembra sēdi. Pirms pārtraukuma mēs sākām skatīt likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā” un debatējām par 1. - deputāta Andreja Judina priekšlikumu. Tātad turpināsim debates. Vārds deputātei Irinai Cvetkovai.".
- 2014_09_25-seq118 spokenText "Paldies. Pārtraukums līdz pulksten 11.00. Visus lūdzu uz vestibilu! (Pārtraukums.)".
- 2014_09_25-seq117 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Gaidis Bērziņš... bija un ir, Boriss Cilevičs... nav, Einārs Cilinskis... nav, Viktors Jakovļevs... nav, Jeļena Lazareva... nav, Kārlis Seržants... (No zāles dep. A.Klementjevs: “Kārli, pamāj ar roku!”) ir. Paldies! Viss.".
- 2014_09_25-seq115 spokenText "Cienījamie kolēģi! Lūdzu tos deputātus, kuri darbojas Deputātu grupā sadarbībai ar Eiropas parlamentu forumu kopienas un attīstības jautājumos, sanākt uz sapulci pulksten 10.30. Paldies.".
- 2014_09_25-seq114 spokenText "Paldies. Debates turpināsim pēc pārtraukuma. Taču, pirms mēs reģistrējamies, mums šodien... Starp mums ir jubilārs. Es visu mūsu vārdā sirsnīgi sveicu Inesi Lībiņu-Egneri, kurai dzimšanas diena ir šodien! (Aplausi.) Tā. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Tā. Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, es vēlos jūs informēt, ka mēs atsākam mūsu brīnišķīgo tradīciju, ka Saeimā tiek rīkotas izstādes, un aicinu visus uz Lielo vestibilu, lai kopīgi ar Jūrmalas māksliniekiem atklātu Jūrmalas mākslinieku darbu izstādi “Vasaras performances”. Paziņojumam vārds deputātei Dainai Kazākai.".
- 2014_09_25-seq113 spokenText "Jā, paldies. Kolēģi, es negribēju vairāk runāt, bet, klausoties Judina kungā, es gribētu tomēr pievērst uzmanību, ka, pirmkārt, jūs te... Citēšu... Tie, kas negrib, un skatījās uz mani... Es no tribīnes skaidri teicu, ka Nacionālā apvienība aicina atbalstīt šo priekšlikumu. Tas ir pirmkārt. Otrkārt. Es citēju Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāves viedokli attiecībā uz šo regulējumu. Tas nav mans viedoklis, es atvainojos. Un treškārt. Nav šaubu, ka tāds formulējums, kādu jūs minējāt, atsaucoties uz Tiesu izpildītāju likumu, tur ir. Bet es norādīju uz to, ka papildus tam būtu precizējams arī administratora statuss likumā “Par tiesu varu” - statuss kā tiesu varai piederīgai personai -, bet jūs to, man šķiet, nesadzirdējāt. Paldies. (No zāles dep. A.Judins: “Paldies!”)".
- 2014_09_25-seq112 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.".
- 2014_05_29-seq32 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.".
- 2013_10_24-seq91 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.".
- 2013_06_20-seq148 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.".
- 2012_11_15-seq810 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.".
- 2011_03_17-seq340 spokenText "Paldies. Vārds deputātam Gaidim Bērziņam, otro reizi.".
- 2014_09_25-seq111 spokenText "Cienījamie kolēģi! Balsojums par konkrēto priekšlikumu īstenībā parādīs, kurš ir kas, tā teikt. Nacionālā apvienība, es aicinātu jūs tiešām varbūt norobežoties no administratoriem, beigt no viņiem saņemt ziedojumus, beigt stutēt administratorus, beigt likt viņus savos sarakstos, beigt izmantot viņus savā partejiskajā aģitācijā. Un vispār - norobežoties! Līdz šim brīdim jūs nespējat izskaidrot savu nesaisti ar administratoru milzīgo lobiju, kuri īstenībā kā sētnieki piekopj to visu, ko jūs iepriekš esat sadarījuši. VIENOTĪBA, beidziet plūkt augļus, ko administratori jums nes! Latvijas Krājbanka, “Liepājas metalurgs”... Jūs noslaucāt valsti tik lielā mērā, ka vienkārši tur nekas jau nav palicis! Es esmu pārsteigts par to, ka jūs, izmantojot savu administratoru lobiju, nepiedāvājāt likvidēt banku “Citadele”. Iedomājieties, Zaķi, tāda ideja - tik daudz noslaukt varētu!".
- 2014_09_25-seq109 spokenText "Vai drīkst pabeigt teikumu? Bet tas... tā ir darbība, kas ir kriminalizēta, un, ja šie cilvēki būtu atzīti par amatpersonām, viņiem būtu jāatbild. Tagad mums ir bezatbildības un visatļautības situācija. Izbeigsim! Atbalstiet, lūdzu, priekšlikumu. (No zāles dep. A.Lejiņš: “Pareizi!”)".
- 2014_09_25-seq108 spokenText "Judina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies! (No SC frakcijas: “Lai runā! Lai runā!”)".
- 2014_09_25-seq107 spokenText "Atklāti sakot, mani nemaz nepārsteidz, ka daži kolēģi nepiekrīt un iebilst, un nekādā gadījumā negrib, lai tādi grozījumi būtu pieņemti. Paldies Čepānes kundzei, paldies Seržanta kungam, kuri tiešām izprot problēmas būtību un aicina atbalstīt priekšlikumus! Kolēģi! Man gribētos pievērst jūsu uzmanību... Es jau vienreiz teicu, bet droši vien būs jāatkārto, ka 2003. vai 2002.gadā likuma par tiesu izpildītājiem 5.pantā tika iekļauta norma, kas paredz, ka tiesu izpildītāji... Rakstīts ir tā: “5.pants. Amata darbība. Zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.” Es zināju, ka tie, kas negrib, lai tādas normas būtu pieņemtas, runās par to, ka komati nepareizi salikti, vārdi ir nepareizi lietoti. Tāpēc es paņēmu copy-paste, vārds vārdā, regulējumu... Ja Tiesu izpildītāju likumā tā norma ir nepareiza, tad jums, Bērziņa kungs, kā ministram, kā deputātam bija visas iespējas to likumu palabot. Bet es neesmu dzirdējis, ka tur ir kaut kādas problēmas, ka tas ir jālabo. Bet šajā likumā tas neder! Labi, tas uz... Jautājums ir skaidrs, ka, jūsuprāt, tur neder. Es arī sapratu priekšlikumu: “Pastrādāsim vēl, nevajadzētu steigties!” To pašu mūs aicina darīt administratori. Viņi nesaka “nevajag” kategoriski, bet: “Dodiet laiku - vēl gadu, divus, trīs!” Tad ir cerība, ka pa šo laiku vēl vairāki miljoni būs iegūti vai novirzīti kaut kādā zināmā virzienā. Tā man šķiet. Tā ir mana pārliecība. Bet, runājot par būtību, kā jūs domājat, kolēģi, - vai tiešām mūsu administratori baidās no deklarācijām? (No zāles dep. A.Lejiņš: “Jā!”) Viņi arī tagad sūta... nu, viņiem ir jāsūta un jāinformē Valsts ieņēmumu dienests, jāsniedz informācija par ienākumiem. Bailes ir citas. Es šodien lasīju vienu kārtējo shēmu, kur runa bija par 11 miljoniem. Un jautājums ir kāds? Tā nav zādzība, tā nav laupīšana, tā nav izvarošana vai kāds cits noziegums, bet tā ir, nu, darbība, kas atbilst...".
- 2014_09_25-seq105 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Es varētu piekrist, ka šajā lietā nav viss ne balts, ne melns. Un iemesli, kādēļ es uzskatu, ka tomēr maksātnespējas administratoriem ir jābūt tiesu sistēmas sastāvdaļai, ir šādi. Visupirms es gribētu teikt, ka pie tā vainīga ir viņu pašpārvalde un arī Maksātnespējas administrācijas līdzšinējā rīcība, neredzot to, kas notiek šajā jomā. Juridiskā komisija ir tā komisija, kurā gan Prezidijs, gan arī visi... daļa frakciju vadītāju vēršas tad, kad saņem sūdzības par konkrētiem maksātnespējas procesiem, par to, kādā veidā tie tiek realizēti. Tiek izteiktas (es jau vairākkārt esmu par to runājusi) aizdomas par atsevišķu (es saku - tikai atsevišķu) tiesnešu un atsevišķu administratoru sadarbību... ka faktiski tiek izkrāpti gan no kreditoriem, gan arī pat no valsts naudas līdzekļi vairāku... nu, desmitiem miljonu latu (vai tagad - eiro) apmērā. Es domāju, ka šeit tomēr šajā jomā kaut kas būtu jādara, jo zināmā mērā šie administratori veic līdzīgas funkcijas kā, piemēram, tiesu izpildītāji. Ja mēs paskatāmies, piemēram, Maksātnespējas likuma 115.pantu, tad mēs redzam, ka parādnieka manta tiek pārdota izsolē saskaņā ar Civilprocesa likuma noteikumiem par mantas pārdošanu piespiestā izsolē, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Tātad viņi veic faktiski to pašu funkciju, bet uzraudzība no vienas puses - no valsts puses - ir mazlietiņ sliktāka nekā tad, ja to dara tiesu izpildītāji. Tātad administratori ir pakļauti mazākai tiesu kontrolei nekā tiesu izpildītāji. Ja nekustamā īpašuma izsoli rīko administrators, tad izsoļu aktus apstiprina rajona (pilsētas) tiesas, kas izskata maksātnespējas lietu. Bet, ja nekustamā īpašuma izsoli pēc tiem pašiem Civilprocesa likuma noteikumiem rīko tiesu izpildītājs, tad izsoļu aktus apstiprina apgabaltiesas. Manā rīcībā arī pašlaik ir viens Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada janvāra nolēmums, kuru atklāti ir atļāvusies ignorēt maksātnespējas administratore. Atklāti! Neskatoties uz to, ka Augstākās tiesas nolēmums viņai ir jāpilda. Un viņai nav jāinterpretē, ka, iespējams, saprotiet, tur departaments ir pārāk šauri vai pārāk plaši interpretējis likumu. Tā vienkārši ir atklāta nekaunība un nesodāmības sajūta! Ja mēs runājam par šo vēstuli, ko mēs, visi deputāti, esam saņēmuši, tad es tagad aicinātu Ozoliņa kungu kā komisijas priekšsēdētāju patiešām šeit pateikt, vai tiešām viņu, ja runājam par Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociāciju, viedoklis nemaz nav ticis ņemts vērā. Vai viņi nav bijuši pieaicināti komisijā? Es domāju, ka viņi visi tur sēdēja. Un tur ne viens vien sēdēja! Un par to mēs esam runājuši arī mūsu frakcijā, kā jau teica šeit Judina kungs. Šeit ir vairāki jautājumi, kurus uzdod Cera kungs deputātiem un uz kuriem es gribētu arī atbildēt. Viens no svarīgākajiem jautājumiem - vai ir apzinātas maksātnespējas jomā problēmas, kas kavē maksātnespējas procesa mērķa sasniegšanu? Jā! Es domāju, ka tās ir pilnībā apzinātas un ka pašlaik gan Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, gan Juridiskā komisija dara visu iespējamo, lai šīs problēmas mēģinātu novērst. Nākošais. Vai atbildīgās institūcijas ir izanalizējušas iemeslus tik būtiskam Latvijas vērtējuma kritumam Doing Business 2014.gada pētījumā, salīdzinot ar 2013.gada pētījumu? Es gribu teikt: jā, pat vēl vairāk! Es domāju, ka arī pašiem administratoriem vajadzēja padomāt, kādu iemeslu dēļ tas ir noticis. Ļoti daudzos gadījumos tas notiek, novilcinot ar dažādām stratēģiskām prasībām, ar dažādiem citiem paņēmieniem, ar blakussūdzībām un tā tālāk, kādā veidā tiek vilcināti šie maksātnespējas procesi. Starp citu, pagājušajā ceturtdienā... Piedodiet, vai es drīkstu runāt vēl vienu minūti? (Starpsaucieni no zāles: “Jā, jā! Droši!”) Pagājušajā ceturtdienā, runājot par Civilprocesa likuma grozījumiem, es minēju Pasaules ekonomikas foruma veikto konkurētspējas novērtēšanu, tieši kādā veidā tiek aizstāvēti kreditori un kādā veidā - arī kredītņēmēji. Šajā ziņā mēs kaut kur no 100 atrodamies... tur 130 vai 140 valstis tika vērtētas... mēs atrodamies 116. vai 114.vietā. Tātad mēs to visu apzināmies! Nākošais. Vai administratora pielīdzināšana valsts amatpersonai novērš iemeslus Latvijas Republikas vērtējuma kritumam Doing Business pētījumā? Es domāju - jā. Ja šīs personas būs valsts amatpersonas, tad šīm personām būs arī lielāka atbildība, proti, nevis tikai kā parastam... Viņi varbūt domā, ka viņi te nodarbojas ar biznesu, bet šī valsts amatpersona būs atbildīga par savu rīcību, runājot kaut vai no krimināltiesību skatpunkta. Protams, pastāv problēmas. Arī runājot ar godprātīgiem advokātiem... Es domāju par to, ka tagad viņiem būs jāpublicē šīs deklarācijas, kas ir tikai priekš ziņkārīgiem, piedodiet, žurnālistiem un publikas, kurai interesēs, cik tad tur un ar kādu mašīnu kāds administrators brauc, vai arī tas, cik viņš ir nopelnījis. Līdzīgi kaut ko mēs varam atrast, arī runājot par tiesu izpildītājiem. Cits ir... pilnīgi kaut kas cits šeit ir... Tātad viņiem būs augstāka atbildības latiņa. Un es aicinu šajā bezizejas situācijā, kad pat valstī aiziet tādā kā miglā vairāki desmiti miljonu, runājot kaut vai par “Revertu”, kas ir nodokļu maksātāju nauda, atbalstīt šo kā tādu... kā tādas neordināras situācijas risinājumu.".
- 2014_09_25-seq103 spokenText "Labdien, kolēģi! Ar šiem te... ar šo valstisko veidojumu, ko mēs saucam par maksātnespējas administratoriem, mēs kā ar karstu kartupeli ņemamies jau ne pirmo gadu. Un man gribas drusku arī Klāva Olšteina viedokli atbalstīt - bet ne līdz galam. Man tieši vakar bija saruna ar vienu no advokātiem, kurš patiešām darbojas kā maksātnespējas administrators vairākos desmitos lietu, un viņš man uzzīmēja apmēram šādu ainu. Šodien Latvijā ir drusku vairāk par 300 maksātnespējas administratoru, no kuriem apmēram 150 ir advokāti. Un advokātiem Advokatūras likumā ir aizliegts būt valsts... ieņemt amatu, kas būtu kā valsts amatpersonas amats. Bet, protams, man šis advokāts teica: “Nu, mēs jau nebūsim tādi muļķi, ka mēs tagad šo te visu nodarbi metīsim pie malas. Mums taču galu galā ir Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija, kas var arī pieņemt kādu lēmumu par iespējamu izņēmumu tieši šajos gadījumos.” Un viņi var tieši tāpat nākt ar iniciatīvu mainīt arī Advokatūras likumu; tas varbūt pieļautu viņiem šajā vienā konkrētajā jomā darboties. Es gan Olšteina kunga viedokli atbalstu tanī ziņā, ka, ja šie 150 izdomātu vienkārši šo nodarbošanos atmest, tad mums paliktu apmēram 150 administratoru, no kuriem 50 ietilpst jau vairākkārt pieminētajās divās grupās. Un faktiski, es domāju, visa šī sistēma vēl lielākā mērā nokļūtu ne pārāk... nu, vai, kā Judina kungs teica, “pārāk darbīgu” administratoru rokās. Un, salīdzinot drusku radniecīgas profesijas, es atceros, ka tieši tāpat tiesu izpildītāji klaigāja par to, ka viņi nekādā gadījumā... un kas tad te būs... Nu nekas! Viņi jau vairākus gadus ir tieši tādā pašā valsts amatpersonu statusā, un nekas ļauns viņiem nav noticis! Tā ka es arī tomēr lūdzu atbalstīt šo, jo, man liekas, tas ļaunums, ko valstij nodara darbīgie, teiksim tā, tiesu administratori, ir daudz lielāks nekā varētu būt sekas pēc šī likuma grozījuma pieņemšanas. Paldies.".
- 2014_09_25-seq101 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija par šo jautājumu ir diskutējusi teju jau divus gadus. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija arī pēc šīm garajām diskusijām nav atbalstījusi Judina kunga priekšlikumu, un es paskaidrošu - kāpēc. Man patika šis salīdzinājums ar uzņēmīgāko daļu administratoru, kuri tiešām noteikti... daži cilvēki noteikti izceļas no pārējo cilvēku vidus, un viņus varētu, kā Judina kungs minēja, nosaukt par uzņēmīgākiem. Manā ieskatā, tieši šie uzņēmīgākie cilvēki no administratoru vidus ir ieinteresēti, lai šāda norma tiktu pieņemta. Kāpēc? Tāpēc, ka tādā veidā mēs panāktu, ka administratoru vidū vairs nestrādātu tā labākā administratoru daļa, kas ir zvērināti advokāti. Šobrīd, kā jau Bērziņa kungs minēja, liela daļa no zvērinātiem advokātiem jeb administratoriem veic tieši šo funkciju, un, manā ieskatā, viņi ir tieši labākā administratoru daļa, par kuriem mēs neesam dzirdējuši lielus skandālus vai ko tamlīdzīgu. Pieņemot šo normu, mēs panāksim to, ka advokāti būs izšķiršanās priekšā - vai turpināt darbu advokatūrā vai arī kļūt par administratoriem. Un tādā veidā, protams, visa informācija par viņu klientiem advokatūrā kļūs publiska. Es domāju, ka nopietns advokāts izvēlēsies iet advokāta ceļu, nevis turpinās darbu kā administrators. Tādu pārliecību man veido arī pārrunas ar vairākiem mūsu valsts advokātiem, kuri šo darbu šobrīd apvieno. Viņu atbilde ir skaidra: “Mēs kā administratori turpmāk vairs nestrādāsim.” Tādā veidā mēs noteikti zaudēsim vienu lielu daļu labāko administratoru tieši no advokātu vidus. Gribu atgādināt arī to, kādā veidā šis likumprojekts virzījās. Mēs zinām, ka arī mūsu kopējā vienošanās ir izdalīta no šī likumprojekta - tātad normas, kas attiecas tieši uz administratoru reformu. Un tas tika arī izdarīts. Kā mēs zinām, ir atsevišķs likumprojekts, kurš tiek skatīts Saeimā un kurš ir nobalsots pirmajā lasījumā. Mēs zinām, ka arī vesela virkne priekšlikumu, kas attiecas uz administratoru reformu, ir tikuši atsaukti, pamatojoties tieši uz šo mūsu vienošanos, ka no šī likumprojekta tiks izdalīts otrs likumprojekts. Viens vienīgs priekšlikums, kas netika atsaukts, ir šis Judina kunga priekšlikums tieši šī jautājuma kontekstā. Pārējie priekšlikumi, ko arī es tajā skaitā un citi kolēģi bijām iesnieguši, tika atsaukti, pamatojoties uz to, ka mums izskatīšanā ir otrs, alternatīvais, likumprojekts, kas paredz tieši šo reformu. Manā ieskatā, ja mēs atbalstītu šo priekšlikumu, būtu lielisks iemesls, lai šo likumprojektu izmestu mēslainē un lai pēc tam advokāti varētu vērsties pie prezidenta, kurš noteikti vērtētu šo un pamatoti pateiktu: “Šeit nav izstrādāti pārejas noteikumi, šeit nav zināms tas, kā šī norma darbosies.” Tātad tas ir pilnīgs pamats, lai šo likumprojektu, ko mēs esam divus gadus virzījuši un beidzot esam nonākuši līdz trešajam lasījumam, atmestu atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai, un tad, zināms, tuvākajā laikā šī likumprojekta pieņemšana nenotiktu, kas nozīmē, ka pēc būtības visi tie, kuri, kā saka, gavilēja un atbalstīja komercbanku intereses, arī varētu teikt, ka rezultāts ir panākts. Tāpēc aicinu neatbalstīt šo likumprojektu un tiešām skatīt šos ļoti būtiskos jautājumus otrajā likumprojektā, kurš šobrīd atrodas Saeimā. Un arī par to noteikti būs debates, jo mēs esam to jau pirmajā lasījumā atbalstījuši. Paldies jums!".
- 2014_09_25-seq100 spokenText "Paldies. Turpinām debates. Vārds deputātam Klāvam Olšteinam.".
- 2014_09_25-seq99 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Nav šaubu, ka pēdējo gadu prakse diemžēl liecina, ka administratora rīcība dažkārt neatbilst likumdevēja paredzētajam rīcības modelim un kompetences modelim. Piemēram, ir apšaubīta administratora rīcība Satversmes tiesas lietā Nr.2012-25-01, kā arī publiskajā telpā bieži izskan sabiedrības neapmierinātība ar administratora rīcību un kompetenci konkrētos tiesiskās aizsardzības procesos, juridiskās personas maksātnespējas procesos un fiziskās personas maksātnespējas procesos. Es vēlētos norādīt, ka Tieslietu ministrija ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā - noteikt valsts amatpersonas statusu maksātnespējas procesa administratoriem un paredzēt citu kārtību administratoru kvalifikācijas prasību pārbaudei, un risināt vēl virkni citu jautājumu. Diemžēl minētais likumprojekts joprojām atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un nav virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā. Runājot par šo priekšlikumu, jāteic, ka šajā priekšlikumā saskatāms viens pozitīvs aspekts, par ko savā ziņā runāja jau arī Judina kungs, - ka tiktu apmierināts sabiedrības daļas pieprasījums pēc tā, lai administratoram noteiktu valsts amatpersonas statusu, - un ir trīs problemātiski aspekti. Pirmais. Zvērināti advokāti kā maksātnespējas procesa administratori tiktu pielīdzināti valsts amatpersonām, un tas, iespējams, radītu pretrunu ar Advokatūras likumu. Otrais. Likumā nav pārejas noteikumu šīs normas piemērošanai, tādēļ, iespējams, apmēram vienai trešdaļai administratoru uzreiz pēc likuma spēkā stāšanās nāksies izdarīt izvēli starp valsts amatpersonas statusu un zvērināta advokāta brīvo profesiju. Trešais. Šīs normas piedāvātā redakcija nav visai veiksmīga. Jāatzīst, ka uz to ir norādījis arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Proti, normā tiek noteikts, ka administratori tiek pielīdzināti valsts amatpersonām, savukārt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir norādījis uz iespējamo problēmjautājumu, proti, vai nu amatpersona ir, vai nu nav. Nevar tā īsti būt, ka šī persona ir pielīdzināta valsts amatpersonai. Un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, starp citu, piedāvā arī precizēt un noteikt regulējumu likumā “Par tiesu varu”, pasakot, ka maksātnespējas administratori ir tiesu sistēmai piederīgas personas, un attiecīgi tātad arī veikt grozījumus Maksātnespējas likumā, norādot, ka maksātnespējas procesa administrators ir tiesu sistēmai piederīga valsts amatpersona, kurai ir saistoši likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Nu, manuprāt, šie KNAB priekšlikumi ir tomēr precīzāki par Judina kunga priekšlikumiem. Tomēr šobrīd šis jautājums jau ir uzskatāms par politiskas dabas jautājumu un šis lēmums arī ir uzskatāms par politisku lēmumu. Nacionālā apvienība atbalstīs šo priekšlikumu. Mēs aicinām Judina kungu novērst minētos trūkumus, iesniedzot attiecīgus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā (Nr.1187/Lp11), kas šobrīd atrodas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, un pasteidzināt tā pieņemšanu vēl šajā Saeimā.".
- 2014_09_25-seq97 spokenText "...jo tas dara mums kaunu. Lūdzu atbalstīt priekšlikumu. Paldies.".
- 2014_09_25-seq96 spokenText "Judina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2014_05_15-seq171 spokenText "Judina kungs, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2014_09_25-seq95 spokenText "Cienījamie kolēģi! Kaut gan komisija neatbalstīja šo priekšlikumu, es ceru, ka Saeima rīkosies citādāk un ka šis priekšlikums tiks atbalstīts. Runa ir par likuma 9.pantu, kas skaidro, kas ir maksātnespējas administrators. Un mana priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša: es piedāvāju ierakstīt likumā, ka maksātnespējas administrators ir pielīdzināms valsts amatpersonai. Vai tas ir kaut kas jauns, oriģināls un neredzēts? Tā nav! Ja mēs paņemam Tiesu izpildītāju likumu, mēs redzam tieši tādu pašu konstrukciju. Bet kāpēc tas ir jādara? Vai ir jēga, vai ir pamats, vai ir iemesls likumā paredzēt attiecīgu regulējumu? Man ir dziļa pārliecība, ka tas jādara. Kas ir maksātnespējas administrators? Es atceros, ka mēs apmēram pirms diviem vai trim mēnešiem aicinājām Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētāju Cera kungu un runājām par attiecīgo jautājumu. Un viņš skaidroja, ka maksātnespējas administrators nav valsts amatpersonai līdzīga persona. Viņš ir uzņēmējs! Viņš ir uzņēmīgs! Un, kad mēs runājām par iespēju paredzēt, ka viņam būs attiecīgs statuss, mēs dzirdējām kategoriski “nē”. Jo principā tas neļaus viņam normāli strādāt. Jo uzņēmīgam cilvēkam ir svarīgi, lai būtu brīvība. Atklāti sakot, man nav ne mazāko šaubu, ka atsevišķi... varbūt pat vairāki maksātnespējas administratori ir ļoti uzņēmīgi cilvēki. Tas ir skaidrs, un tas ir labi redzams. Bet ar ko viņi nodarbojas? Vai viņi ir tiešām veiksmīgi uzņēmēji, kas, pateicoties kādam izgudrojumam, know-how, tieši var nopelnīt miljonus? Tā nav! Viņi pilda valsts funkciju. Man gribētos atgādināt, ka Maksātnespējas likums regulē situāciju, kad ir kāda uzņēmējsabiedrība, varbūt arī fiziskā persona, kura nav spējīga izpildīt savas saistības. Tai ir problēmas. Un maksātnespējas administrators ir cilvēks, kas ir aicināts šo problēmu risināt. Viņam atsevišķos gadījumos ir tiesības lemt par miljoniem eiro vērtu mantu. No viņa lēmuma ir atkarīgs, vai ieinteresētās puses saņems apmierinājumu vai ne. Tātad tas viss notiek tādēļ, ka valsts viņam uzticējusi attiecīgo funkciju. Jautājums: vai tautai, vai valstij ir tiesības kontrolēt viņa darbību? Mana atbilde - jā. Noteikti, jā! Jo kā gan citādāk? Ja cilvēks pilda attiecīgo funkciju, mums ir tiesības zināt par viņa ienākumiem, proti, viņam būs jāaizpilda deklarācija. Un šim cilvēkam ir jāievēro ierobežojumi, kas ir noteikti valsts amatpersonai. Tas arī ir svarīgi! Jo tieši tad, ja ir caurspīdība, ja tiešām ir iespēja kontrolēt, mēs varam cerēt, ka situācija, šausmīgā situācija, kāda ir šajā jomā un par kuru runā pēdējos gados, mainīsies. Šodien es lasīju Maksātnespējas administrācijas... es atvainojos, Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas vēstuli - atklāto vēstuli, kuru viņi nosūtīja visiem Saeimas deputātiem un kurā viņi aicina nepieņemt attiecīgus grozījumus. Kāpēc viņi baidās no šiem grozījumiem? Ja ir šāda vēstule, tad droši vien ir jābūt kaut kādiem argumentiem. Vēstulē rakstīts, ka Latvijai ir daudz problēmu, ka Doing Business indeksā mēs ejam uz leju un ka ir jārisina problēma, tikai nevajag noteikt attiecīgu statusu. Es saprotu, es pilnīgi skaidri apzinos, ka šis priekšlikums visas problēmas neatrisinās, bet mums ir iespēja kaut ko darīt vai neko nedarīt. Administratori mums pārmeta, ka mēs nediskutējam par šo jautājumu. Vai tā ir taisnība? Nē! Es jau jums stāstīju, ka mūsu frakcijā bija... bija uzaicināts Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas valdes priekšsēdētājs un ka viņam bija iespēja runāt. Nu nelaime ir tā, ka viņš nevarēja atbildēt uz mūsu jautājumiem! Tā ir problēma! Es nevaru noticēt tam, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā gada laikā mūsu administratoriem bija liegts... liegta iespēja runāt. Es klausījos arī audioierakstu. Un es neesmu dzirdējis, ka kāds no administratoriem gribēja skaidrot kaut ko, bet Ozoliņa kungs viņam nenodrošināja tādu iespēju. Mēs diskutējām par šiem jautājumiem. Un es domāju, ka ir ļoti svarīgi šo soli spert un izdarīt šo mazo darbību, ko mēs varam izdarīt, tagad. Priekšlikums bija iesniegts pagājušā gada decembrī. Mums tiešām bija daudz laika diskutēt, un mums noteikti ir jāturpina darbs, lai tas, kas notiek maksātnespējas jomā, izbeigtos...".
- 2014_09_25-seq93 spokenText "Labrīt, godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Maksātnespējas likumā”. Uz trešo lasījumu saņemti 133 priekšlikumi. 1. - deputāta Judina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq92 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Pirms mēs turpinām izskatīt mūsu šīsdienas sēdes darba kārtību, informēju, ka ir saņemti divi priekšlikumi par iespējamām izmaiņām tajā. Sociālo un darba lietu komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas komisijā tās sagatavoto likumprojektu “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Savukārt Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz izdarīt izmaiņas 25.septembra sēdes darba kārtībā un izskatīt pirmajā lasījumā komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” bez atkārtotas izskatīšanas komisijā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Paldies. Tātad nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Maksātnespējas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Klāvs Olšteins.".
- 2014_09_25-seq91 spokenText "Aicinu atbalstīt grozījumus trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_25-seq89 spokenText "Un aicinu atbalstīt arī 2.priekšlikumu.".
- 2014_09_25-seq87 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā” trešajā, galīgajā, lasījumā. Ir saņemti divi priekšlikumi - abi no atbildīgās komisijas. Un abi atbalstīti. Aicinu atbalstīt 1.priekšlikumu.".
- 2014_09_25-seq86 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” atbalstīšanu trešajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Gatis Sprūds.".
- 2014_09_25-seq85 spokenText "Tātad, cienījamie kolēģi, mūsu uzmanībai ir likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā” trešajā lasījumā. Atbildīgā komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Un līdz ar to man atliek tikai aicināt jūs atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā. Paldies.".
- 2014_09_25-seq84 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Veterinārmedicīnas likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_09_25-seq83 spokenText "Bet tas lietas būtību nemaina. Un aicinu atbalstīt šo likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_25-seq81 spokenText "Savukārt 2.priekšlikums diemžēl nav atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq79 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai ir likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, trešais lasījums. Atbildīgā komisija ir saņēmusi divus zemkopības ministra Dūklava priekšlikumus. 1.priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq78 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Tiesībsarga likumā” atbalstīšanu trešajā lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 80, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā”, trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_09_25-seq77 spokenText "Godātie kolēģi! Komisijā bija diskusija ar juristu Muciņu saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju, ja gadījumā tiesībsargs jāatlaiž. Bet rezultātā komisija vienojās, ka neko likumprojektā nemainīs. Tādēļ priekšlikumu nav. Es aicinu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_25-seq76 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Tiesībsarga likumā”, trešais lasījums. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāts Andris Buiķis.".
- 2014_09_25-seq75 spokenText "Lūdzu likumprojektu pieņemt... atbalstīt pēdējā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_09_25-seq73 spokenText "Un 11. - pēdējais priekšlikums - ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas runā tikai par spēkā stāšanās dienu. Un ir atbalstīts, protams.".
- 2014_09_25-seq71 spokenText "Un arī 10.priekšlikums atbalstīts. Tas ir Juridiskā biroja priekšlikums.".
- 2014_09_25-seq65 spokenText "7. - Juridiskā biroja priekšlikums. Un arī visi pārējie izslēdz vienkārši... faktiski dažus jēdzienus, jo tas mazliet bija maldinoši, kā sākotnēji tika rakstīts likumā par Eiropas Savienības fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu jomu. Priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq63 spokenText "6. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī šis ir tāds priekšlikums, kas saskaņo šo likumu ar citiem likumiem.".
- 2014_09_25-seq61 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Arī precizējums. Ir atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq59 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikumā - ir paredzēts vienāds regulējums gan šajā likumā, gan lielo fondu likumā. Tas pēc būtības nosaka, ka tiesvedība var būt tikai vienā instancē. Arī atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq57 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat tehnisks precizējums.".
- 2014_09_25-seq55 spokenText "2. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tehnisks precizējums. Arī atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq53 spokenText "Labdien, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1223/Lp11. Ir saņemti 11 priekšlikumi: 10 - no Juridiskās komisijas, viens - Juridiskā biroja... viens - atbildīgās komisijas priekšlikums. Visi pēc būtības ir tehniski vai redakcionālas dabas jautājumi. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Mums būs vienota pieeja gan Publisko iepirkumu likumā, gan citos regulējošos likumos - un šajā likumā arī. Runa ir par sodāmības dzēšanu vai noņemšanu pirms termiņa, lai cilvēks varētu... lai organizācija varētu pretendēt uz šo līdzekļu... uz šo fondu apguvi.".
- 2014_09_25-seq52 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām 2014.-2020.gada plānošanas perioda vadības likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāte Liene Liepiņa.".
- 2014_09_25-seq49 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, kolēģi! Kārtējais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” (Nr.1209/Lp11). Atšķirība no daudziem citiem grozījumiem attiecībā uz nodokļiem un nodevām ir tā, ka šis likumprojekts nevis palielina, bet gan samazina nodevu skaitu, ņemot vērā Eiropas Komisijas direktīvas, kas nemaz nav stājušās spēkā. Ir saņemts viens Juridiskā biroja priekšlikums, kas komisijā ir atbalstīts.".
- 2014_09_25-seq48 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 79, pret un atturas - nav. Likums pieņemts. Paldies. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_09_25-seq43 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādājam ar likumprojektu Nr.1216/Lp11. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija saņēmusi divus priekšlikumus, abi ir Juridiskā biroja priekšlikumi un pārsvarā ir redakcionāla rakstura. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Aicinu arī jūs to atbalstīt.".
- 2014_09_25-seq42 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Aleksandra Skritņika atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 78, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Likumprojektu izskatīšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums likumā “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_09_25-seq41 spokenText "Paldies. Runāt “pret” neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai deputātu iesniegto lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu” nodotu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 27, pret - 33, atturas - 10. Līdz ar to patstāvīgais priekšlikums komisijai nav nodots un ir uzskatāms par noraidītu. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Ingmāra Līdakas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 18.septembrī. Atvaļinājums ir piešķirts, un par to jūs tiekat informēti. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmums projekts “Par Aleksandra Skritņika atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_09_25-seq40 spokenText "Es ceru, ka šoreiz Saeimas priekšsēdētāja neatradīs kādu punktiņu, lai neļautu man izvērsties plašumā. (Zālē smiekli.) Cienījamie kolēģi! Jautājums ir absolūti vienkāršs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai pagājušā gada septembrī tika nodots mūsu sagatavotais, Zaļo un Zemnieku savienības parakstītais un Nacionālās apvienības atbalstītais likumprojekts attiecībā uz nepieciešamību izstrādāt atsevišķu likumprojektu, kas regulētu jautājumu par “Citadeles” pārdošanu. Kolēģi, tas ir noticis jau gadu iepriekš, pat vairāk! Šāda veida likumprojekts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai ir nodots! Ir pagājis gads... pat pāri, bet nekas nav noticis. Kāpēc nekas nav noticis? Tāpēc, ka valdība ar visiem spēkiem cenšas nepieļaut parlamenta nekāda veida ietekmi uz procesu, kā pašreiz notiek “Citadeles” pārdošana. Tas bija pirmkārt. Otrkārt. Konkrētu uzdevumu ir nepieciešams dot tai pašai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kura, cerams, šo jautājumu neizskatīs tā, kā tā skatīja iepriekš mūsu ideju par nepieciešamību pieņemt atsevišķu likumprojektu par “Citadeli”. Treškārt. Komisijai ar šo jautājumu un šo uzdevumu būtu jāpastrādā. Kāpēc? Tāpēc, ka pašreizējā VIENOTĪBAS piekoptā prakse parāda, ka līdzīgā veidā nākotnē tiks privatizēti “Latvijas valsts meži”, tiks apvienots līdzīgā veidā - slepus, bez sabiedrības līdzdalības! - “Latvijas Mobilais telefons” un Lattelecom. (No zāles dep. E.Smiltēns: “Muti! Kā tev nav kauna melot?!”) Līdzīgā veidā valsts - VIENOTĪBAS personā - atbrīvosies nākamo četru gadu laikā no “Latvenergo”. Šāda ir, godājamie kolēģi, VIENOTĪBAS piekoptā prakse! (No zāles dep. J.Reira un I.Viņķeles starpsaucieni.) Uz doto brīdi mēs uzstājam uz to, lai šis jautājums tiktu izvērtēts pēc būtības. “Citadelei” ir jāpaliek valsts īpašumā, un valsts var uz “Citadeles” pamata nodrošināt attīstības bankas izveidi - tādas bankas izveidi, kura lielā mērā strādās Latvijā dzīvojošo cilvēku labā. (No zāles dep. A.Ašeradens: “Nevajag mānīt cilvēkus!”) Šis jautājums tiešām nav vienkāršs. Diemžēl parlamentārās uzraudzības formā mēs, parlamenta deputāti, no valdības jebkādus skaidrojumus panākt par šo jautājumu nespējam. Nacionālās apvienības ministru un vispār Nacionālās apvienības pozīcija šajā Saeimā izraisa bažas par to, cik lielā mērā viņiem vispār ir sajēga, par ko viņi runā. Te viņi neatbalsta, tur viņi atbalsta... Rezultāts: ir pagājis gads, un mēs esam nonākuši pie situācijas, kurā, kā pareizi to ir definējis Parādnieka kungs, “Citadeli” var pārdot pēc plāna - “sliktāk, vēl sliktāk un pavisam slikti”. (No zāles dep. I.Zariņš: “Tāpēc labāk - nepārdot!”) Tāpēc, godājamie kolēģi, labāk banku nepārdot! (Dep. E.Smiltēna starpsaucieni.) Gadījumā, ja valdība uzskata, ka banka ir jāpārdod par jebkādu cenu (No zāles dep. A.Loskutovs: “Līgums ar Eiropu to paredz!”) un ka tas ir jāizdara, viņu skatījumā, sabiedrībai aizmuguriski, tad šajā situācijā būtu līgumā jāiestrādā konkrēti kritēriji. Nākamajai valdībai jābūt tiesībām atkāpties no minētā līguma trijos gadījumos. Pirmkārt. Pirmais gadījums. Ja izrādīsies, ka cena, kas ir samaksāta par “Citadeles” akcijām, ir bijusi, nu, vismaz par 10 procentiem zemāka, nekā banka ir novērtēta. Otrkārt. Ja atklāsies problēmas attiecībā uz iespējamo investoru reputācijas problēmām. Lūdzu, visi jūsu tie stāsti par karginiem, krasovickiem! Treškārt. Ja investors nepildīs kādu no nosacījumiem. Un es jums varu pateikt, ka Ripplewood - tas ir ārzemju ofšors. VIENOTĪBA pagājušajās Saeimas vēlēšanās ienāca parlamentā ar lozungu “Atveram ofšorus!” Nu tad, godājamie kolēģi, atveram ofšorus! Parādiet tos īpašniekus! Parādiet, kam pieder tās akcijas! Citādi sanāk tā, ka tieši jūs zināt, ka aiz viņiem slēpjas Kargins un Krasovickis, un attiecīgi lobējat viņu intereses. Es aicinu balsot godprātīgi! (No zāles dep. A.Loskutovs: “Demagogs!”)".
- 2014_09_25-seq39 spokenText "Paldies. Tātad mēs neesam iekļāvuši to arī nākamās sēdes darba kārtībā. Bet saskaņā ar Kārtības rulli mums vēl ir jānoskaidro tas, vai šis priekšlikums ir nododams kādai no komisijām. Ir saņemts deputāta Zariņa lūgums nodot šo lēmuma projektu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Tā kā no zāles izskanēja iebildumi pret to, tad mums... Par motivāciju nodošanai komisijai, lūdzu, vārds deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2014_09_25-seq38 spokenText "Tad, lūk, valsts akciju cena uz doto brīdi ir vismaz 119 miljoni. Otrkārt. Eiropas komisija ir noteikusi 30.septembri kā galīgo pārdošanas termiņu tikai pēc Latvijas puses pieprasījuma. Finanšu ministrija ir tīši virzījusi šādu ierosinājuma termiņu noteikt un samazināt to uz 30.septembri. (No zāles dep. L.Čigānes starpsaucieni.) Treškārt. Kas tad ir tas investors Ripplewood? Ofšors? Fonds? Vai konsultants kā Prudentia? Saskaņā ar Kredītiestāžu likuma 33.2 pantu kredītiestādei ir liegts iegūt būtisku līdzdalību - tas nozīmē 10 procentus tieši fondiem. Ceturtkārt. Kas tad stāv aiz tā konsultanta Ripplewood? Varbūt Kargins? Piektkārt. “Saskaņa” ir pret “Citadeles” pārdošanu un iestājas par bankas saglabāšanu valsts īpašumā. Sestkārt. Latvijas valdībai būtu jānosaka tiesības atkāpties no minētā līguma. Paldies.".
- 2014_09_25-seq37 spokenText "Elksniņa kungs, tas nav rakstīts! Saskaņā ar Kārtības rulli jūs varat nolasīt to ziņojumu, kuru jūs esat iesniedzis Prezidijam. Jūs jau trešo reizi atkāpjaties no tā teksta, kuru jūs esat uzrakstījis! (Dep. E.Smiltēns un dep. J.Reirs - A.Elksniņam: “Ai, ai, ai!”; “Vari necensties!”) Saeimas kārtības rullis nosaka precīzi: šo ziņojumu iesniedz rakstiski, un tā motivācijai ir dotas tieši šīs piecas minūtes. Ja jūs nespējat savā dotajā laikā to nolasīt, ikvienam ir iespēja ar to iepazīties, jo šis dokuments tiek pievienots Saeimas sēdes stenogrammai, un ar to var iepazīties ikviens. Šobrīd jums ir iespēja to nolasīt no tribīnes tieši tādā formā, kādā jūs esat iesniedzis. Lūdzu, izpildiet Saeimas kārtības ruļļa prasības!".
- 2014_09_25-seq36 spokenText "Labi. Tātad Saeimas Prezidijam ziņojums par balsojuma motīviem. Balsoju “par” uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” pārdošanu, jo pirmām kārtām bankas pašas kapitāls sastāda 159 miljonus eiro. Latvijas valstij no minētajiem 159 miljoniem eiro pieder 75 procenti. Tātad valstij piederošo akciju cena ir vismaz 119 miljoni. Ja “Citadeli” tagad nodotu lombardā vienkārši vai nosvērtu...".
- 2014_09_25-seq35 spokenText "Es drīkstu ar jums sarunāties.".
- 2014_09_25-seq34 spokenText "Jā. Jūs drīkstat sarunāties ar mani? (Zālē smiekli.)".
- 2014_09_25-seq33 spokenText "Es pildīšu savu pienākumu, ko man nosaka Saeimas kārtības rullis.".
- 2014_09_25-seq32 spokenText "Augsti godātā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Acīmredzot Saeimas priekšsēdētāja tagad sekos ar pirkstu līdzi visam, ko es tur esmu divās minūtēs... trijās minūtēs uzrakstījis...".
- 2014_09_25-seq31 spokenText "Paldies. Vārds savas motivācijas nolasīšanai deputātam Andrejam Elksniņam.".
- 2014_09_25-seq30 spokenText "Par Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” balsojuma motivāciju par lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”. Nacionālā apvienība ir iestājusies pret bankas “Citadele” pārdošanu, un šādu pozīciju valdībā aizstāvējuši arī Nacionālās apvienības ministri. Nacionālā apvienība jau laikus mudināja valdību veikt pārrunas ar Eiropas Komisiju par pārdošanas nosacījumu maiņu, tomēr, mūsuprāt, tas netika pienācīgi darīts. Tā kā “Citadeles” pārdošanas darījums ir slepens, Saeimai nav pieejama detalizēta informācija par darījuma nosacījumiem, un tāpēc nevaram pilnvērtīgi izvērtēt visus darījuma ekonomiskos un drošības aspektus. Uzskatām, ka politiskā atbildība par šo darījumu jāuzņemas VIENOTĪBAI, kuras pārstāvji valdībā ir atbildīgajos Ministru prezidenta, finanšu ministra un ekonomikas ministra amatos. Viņi ir vienīgie valdības ministri, kuriem ir pieejama detalizēta informācija par šo darījumu. Darījuma apturēšana šobrīd var nodarīt papildu zaudējumus valstij, turklāt nevaram izvērtēt, kurā gadījumā tie būtu lielāki - vai darījuma apturēšanas vai turpināšanas gadījumā. Turklāt nevaram izslēgt, ka “Saskaņas” mērķis ir panākt bankas pastiprinātu... pastarpinātu nonākšanu, es atvainojos, bankas Parex īpašnieku, “Saskaņas” kādreizējo sponsoru, rokās. Tāpēc Nacionālā apvienība neatbalstīja “Saskaņas” piedāvāto risinājumu un neatbalstīs lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu” iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā. Paldies.".
- 2014_09_25-seq29 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu” iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 26, pret - 33, atturas - 13. Tātad lēmuma projekts nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā nav iekļauts. No divām frakcijām ir saņemti iesniegumi par to, lai nolasītu balsošanas motivāciju. Tātad atgādinu, ka drīkst lasīt un ziņot tikai to, kas ir pirms tam iesniegts rakstiski. Pirmajam vārds Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas vārdā... vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2014_09_25-seq28 spokenText "...ar kuriem varētu pārtraukt procentu maksājumus Karginam un Krasovickim pēc tam, kad banka jau bija pārņemta. Paldies. (Frakcijas VIENOTĪBA aplausi.)".
- 2014_09_25-seq27 spokenText "Vai deputāti neiebilst...".
- 2014_09_25-seq26 spokenText "...ar kuriem varētu pārtraukt...".
- 2014_09_25-seq25 spokenText "Viņķeles kundze, jūsu uzstāšanās laiks ir beidzies!".
- 2014_09_25-seq24 spokenText "Līguma nosacījumi ir... ir valdības atbildība, un pie tā šobrīd tiek nopietni strādāts. Ušakova kungs savā Twitter kontā šodien ir paudis, viņaprāt, pieņemamo “Citadeles” pārdošanas cenu. Tā kā mūsu kolēģi no “Saskaņas” nemitīgi aicina apsvērt, kas tad būs... kas tad būs, ja notiks tā un ja notiks šitā... Un kas tad būs, ja “Citadeles” banku pārdos par to cenu, kas tiek, arī Ušakova kunga izpratnē, minēta kā pieņemama? Un kas tad būs, ja valdība pārdos par šo cenu? Vai “Saskaņa” atvainosies cilvēkiem par tracināšanu, par biedēšanu, par administratīvo resursu nelietderīgu izmantošanu, par situācijas destabilizāciju, aicinot cilvēkus ielās? Vai “Saskaņa” atvainosies par to, ja šie līguma nosacījumi būs tādi, kas ir labvēlīgākie Latvijas valstij? Vai “Saskaņa” atvainosies par tracināšanu un par dezinformāciju, un (No zāles dep. A.Elksniņš: “Cik esat nopelnījuši?”) izmisīgo mēģinājumu saglabāt savu ekosistēmu? (No zāles dep. I.Zariņš: “Runā par cenu!”) Un pie tam ir pazīmes, kas liecina, ka, kā jau es minēju, šī aizejošā politshēmotāju gadsimta dinozauri ir bloķējušies šai svētajā karā par “Citadeles” saglabāšanu savās interesēs. Jo, piemēram, otrdien pēc vienām diskusijām radio visnotaļ spilgts un kādreiz ļoti ietekmīgs šīs ekosistēmas pārstāvis pienāca man klāt un ļoti tiešā tekstā teica: “Mēs darīsim visu, lai šo darījumu novilcinātu, lai tas nenotiktu līdz vēlēšanām.” Un viņš teica: “Es nežēlošu un ieguldīšu savu naudu, lai pret to cīnītos.” Sakiet man, lūdzu, - kas tās par tādām motivācijām varētu būt? (No zāles dep. J.Reirs: “Tie ir draudi!”) Līdz ar to, kolēģi, es domāju, ka mums ir vienkārši godprātīgi jāpilda Latvijas valsts saistības, mums ir godprātīgi jāstrādā pie labākā līguma, kas ir iespējams. (No zāles dep. I.Zariņš: “Jāstrādā kopā ar tautu!”) Un līdz ar to es aicinu nekādā gadījumā neatbalstīt šo izmisīgo mēģinājumu paturēt vismaz cerību par to, ka banku varēs tomēr kaut kādā veidā Karginam un Krasovickim mēģināt atgriezt. Un vēl viens īss fakts (Starpsaucieni.) atgādinājumam par to, ka frakcija “Saskaņas Centrs” visnotaļ kategoriski neatbalstīja grozījumus likumā, ar kuriem varētu pārtraukt...".
- 2014_09_25-seq23 spokenText "Nē, tā ir bļaustīšanās! Zariņa kungs, pārstājiet bļaustīties! Man ir tiesības jūs izraidīt no zāles, ja jūs turpināsiet bļaustīties. (SC frakcijas starpsaucieni.)".
- 2014_09_25-seq22 spokenText "...jo līguma nosacījumi Zariņa kungam nav zināmi.".
- 2014_09_25-seq21 spokenText "Zariņa kungs, nebļaustieties!".
- 2014_09_25-seq20 spokenText "Labrīt, kolēģi! Zariņa kungam var piekrist, jo viņš minēja, ka “Citadeles” pārdošana ir mūsu nacionālās drošības jautājums. Absolūti piekrītu, vismaz šajā punktā pilnīgi noteikti! Nacionālās drošības jautājums ir Latvijas banku īpašnieku diversifikācija, piesaistot mums uzticamus ģeopolitiskas... tātad valstu jeb ģeopolitiskas orientācijas pārstāvjus. (No SC frakcijas: “Nosauciet!”) Par amerikāņiem to visnotaļ varētu teikt. Ir sajūta, ka “Citadeles” bankas pārdošana ir viena politiskā biznesa gadsimta noslēgums, un tā ir cīņa par izdzīvošanu... uz dzīvību un nāvi. Tā ir cīņa par noteiktas politiskās grupas barības ķēdes saglabāšanu, to nevar nosaukt citādāk. Es minēšu piemērus, kas man liek par šo domāt. Visnotaļ ciešā “Saskaņas Centra” - toreiz vēl “Saskaņas Centra”, toreiz vēl ne sociāldemokrātiskās partijas - saistība ar Kargina kunga un Krasovicka kunga vadīto banku kā pietiekami dāsnu ziedojuma... tātad bāzi. Dažu “Saskaņas Centra” biedru ļoti tiešā ieinteresētība, esot radnieciskās, tuvās attiecībās ar Parex mazākuma akcionāriem. Tās ir “Saskaņas” - šoreiz jau sociāldemokrātiskās “Saskaņas”! - kampaņas vadītāja neizpildītās kredītsaistības pret “Revertu” 500 tūkstošu latu apmērā. (No zāles dep. I.Čepāne: “Jā!”; dep. J.Reirs: “Kauns!”) Šis cilvēks, pret kuru “Reverta” ir izvirzījusi prasību par 500 tūkstošu latu neatmaksāšanu, vada jūsu kampaņu... (No zāles dep. I.Zariņš: “Kāds te sakars...?”) Vistiešākais, vistiešākais sakars, jo man ir grūti iedomāties... (Dep. I.Zariņa starpsaucieni: “...Kādām muļķībām?!” Pieaug troksnis, starpsaucieni.) Tālāk. Spekulācijas.... spekulācijas... Spekulācijas par līguma... (Dep. I.Zariņa starpsaucieni. Zālē turpinās troksnis.) Spekulācijas par līguma saturu. Zariņa kunga argumentācija par to, ko tur, tajā līgumā, vajadzētu iekļaut, tā ir tāda parunāšanās... (Dep. I.Zariņa starpsaucieni.)".
- 2014_09_25-seq19 spokenText "Paldies. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Ilze Viņķele.".
- 2014_09_25-seq18 spokenText "Labdien, kolēģi! Situācijā pēc Latvijas Krājbankas krīzes, kad vairākos Latvijas reģionos komercbankas vispār nav ieinteresētas sniegt pakalpojumus un sabiedrībai tie nav pieejami, jo bankām tas vienkārši nav izdevīgi, situācijā, kad statistikas dati bezkaislīgi liecina par to, ka komercbankas, skandināvu komercbankas, pumpē no mūsu ekonomikas projām naudu (tie ir simtiem miljonu, kas aiziet projām no mūsu tautsaimniecības, neļaujot tai veiksmīgi attīstīties, par ko uzņēmēji pauž bažas!). (No zāles dep. A.Lejiņa starpsaucieni.) Mēs uzskatām, ka tas ir ne tikai ekonomikas, mūsu tautsaimniecības attīstības jautājums, bet arī mūsu nacionālās drošības jautājums, lai mūsu tautsaimniecības attīstība, mūsu valsts nākotnes labklājība nebūtu atkarīga no ārvalstu finanšu grupējumu piekoptās kredītu politikas, lai mēs paši to varētu veidot. Tāpēc mēs nostājamies pret šādu sasteigtu, slepenu bankas “Citadele” pārdošanu. Mēs paužam savas bažas arī par to, ka tādā veidā, kādā tā pašlaik tiek pārdota... ka patiesībā var sanākt tā, ka šī banka nonāk pavisam citu pircēju rokās... (No zāles dep. A.Loskutovs: “Karginam?”) un ka tas viss ir vienkārši daudzu soļu kombinācija, kas tiks veikta, - ka no sākuma šo banku nopērk viens pircējs, bet pēc tam, kā mēs zinām, ir citi pircēji ar pavisam citu ģeopolitisko orientāciju, kuru rīcībā šī banka var nonākt. Un, iespējams, var vispār nonākt pat iepriekšējo bankas īpašnieku rīcībā, jo, kā mēs zinām, pircēju ir ļoti daudz, bet mēs esam publiski dzirdējuši tikai par dažiem. Par dažiem pircējiem, kuri, iespējams, ir vienkārši kā piesegs, lai dotu iespēju šo banku iegādāties kādiem pavisam citiem, varbūt pat tiem, par kuriem jūs nevēlaties runāt un kuri tiek noklusēti. (No zāles frakcijas VIENOTĪBA deputātu starpsaucieni.) Un tāpēc mēs aicinām: tas būtu ļoti svarīgi - pirms tiek pieņemts šāds lēmums par bankas pārdošanu, to vajadzētu tiešām rūpīgi izvērtēt un neslēpt... neslēpt un pastāstīt, kas īstenībā notiek. Tas, kas mūs mulsina visvairāk, ka vārdi absolūti nesaskan ar darbiem. Ja jau tik tiešām ir atradušies šādi investori, kas gatavi attīstīt mūsu valsti... Man gan ļoti grūti iedomāties, ka Volstrītas “haizivis” tagad nāks kopā un lems, kā viņas tālāk attīstīs banku “Citadele”, kā viņas palīdzēs uzņēmējiem Naukšēnos. Man ļoti grūti to iedomāties! Bet, ja tas tik tiešām tā ir, tad, kolēģi, kādas problēmas jums iekļaut pirkšanas līgumā to, ka tik tiešām šīs akcijas tālāk netiks atsavinātas, netiks pārdotas kādam Krievijas pircējam vai arī iepriekšējiem bankas akcionāriem? Kāpēc nevar ielikt šos piecus gadus... šādu nosacījumu? Kāpēc nevar ielikt pirkuma līgumā nosacījumus par to, ka banka tiešām tiks attīstīta? Tad, kad mēs uzdevām šādu jautājumu premjerei, mēs saņ��mām atbildi, ka šādu nosacījumu tur nebūs. Jautājums - kāpēc? Kāpēc tad tos nevar ielikt iekšā? Tādā gadījumā tas nozīmē, ka tas viss ir meli un ka tāpēc tas tiek slēpts. Un tāpēc, kolēģi, mēs aicinām tomēr, ja jūs tomēr... Ja tomēr tas tā nav, tad mēs aicinām, lai jūs dotu iespēju izskatīt šo jautājumu šeit. Un pārlieciniet mūs visus, pārlieciniet sabiedrību, ka tik tiešām šis darījums var notikt sabiedrības interesēs! Mēs savukārt uzskatām, ka labāk būtu tomēr cīnīties par to, lai šī banka paliktu kā mūsu nacionālā kapitāla banka, kā mūsu valsts banka. Veidosim to kā valsts attīstības banku, un tādā veidā mēs atrisinātu jautājumu par valsts līdzdalību tajā. Tādā gadījumā, ja šī “Citadeles” banka tiek veidota kā attīstības banka, tā nav jāpārdod, jo šeit vairs nav valsts... nav konkurences kropļojuma no valsts puses, jo tie ir divi pilnīgi dažādi segmenti, un to pieļauj gan Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, gan arī regulas, kas runā par šo konkrēto situāciju. Un tad arī ir jautājums: kāpēc mūsu valdība to nav izmantojusi? Situācijā, kad mums tik tiešām katastrofāli pietrūkst finansējuma valsts attīstībai un to sociāli ekonomisko izaicinājumu risināšanai, kas ir mūsu priekšā, tā vietā jūs visu laiku sakāt, ka jums nav naudas. Lūk, šeit ir iespēja, kā mēs varam to atrisināt, lai šī nauda valsts attīstībai būtu! Tāpēc mēs aicinām atbalstīt mūsu priekšlikumu un izskatīt šo jautājumu. Paldies.".
- 2014_09_25-seq17 spokenText "Paldies. Vai deputātiem ir iebildumi pret to, ka likumprojekts tiek nodots komisijai? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu”. Deputāti Zariņš, Elksniņš, Klementjevs, Urbanovičs, Zujevs, Rubiks, Agešins, Zemļinskis, Orlovs, Klementjevs un citi kā patstāvīgo priekšlikumu ir iesnieguši lēmuma projektu “Par uzdevumu Ministru kabinetam nekavējoties apturēt bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesu un sniegt Saeimai izvērstu ziņojumu par bankas “Citadele” akciju pārdošanu”. Vai deputāti piekrīt šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanai šodienas sēdes darba kārtībā? (Starpsaucieni: “Jā!”; “Nepiekrīt!”; “Nē!”) Tātad, ja kaut viens deputāts nepiekrīt, mums ir jālemj... mums ir jālemj par to, lai mēs iekļautu šo patstāvīgo priekšlikumu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā. Par iekļaušanu nākamās kārtējās sēdes darba kārtībā viens deputāts var runāt “par”, viens - “pret”. Vai deputāti piekrīt? (No zāles: “Nē!”). Deputāti nepiekrīt. Neviens nav pieteicies runāt... (No zāles: “Pieteicās!”) Lūdzu! “Par” pieteicies runāt deputāts Ivars Zariņš. Lūdzu! Jums ir dotas piecas minūtes.".
- 2014_09_25-seq16 spokenText "Kolēģi! Es, lai taupītu laiku, ļoti īsi un koncentrēti gribu paskaidrot gan šī likumprojekta būtību, gan arī nākamā likumprojekta - “Grozījums Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā” - būtību. Pie mums Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vairākkārt ir vērsušies raidorganizāciju pārstāvji, izsakot savu neizpratni par to, kā strādā atsevišķas NEPLP amatpersonas. Mediju pārstāvji vaicā: vai NEPLP kā mediju regulatoram ir jāpieļauj saņemt atalgojumu no tiem, kurus viņi paši uzrauga, tātad no medijiem, kuriem uzliek sodus un - tas ir svarīgi! - kuriem dala sabiedrisko pasūtījumu? Likums nosaka arī amatu savienošanas ierobežojumus NEPLP tieši tāpat vai līdzīgi kā citiem regulatoriem, piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai. Gan šis likumprojekts, gan arī nākamais ir izstrādāti darba grupā, pieaicinot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, pieaicinot Latvijas Raidorganizāciju asociāciju, kā arī konsultējoties ar juristiem. Atlīdzības likumā mēs redzam, ka NEPLP amatpersonas, kas savieno virkni amatu, tajā pašā laikā saņem pilnu atalgojumu, strādājot arī NEPLP. Protams, nevar aizliegt zinātnisko, pedagoģisko un radošo darbu, un šādi ierobežojumi nebūtu samērīgi. Tieši tāpēc mēs piedāvājam mainīt sistēmu un NEPLP noteikt nevis mēnešalgas stundas likmi... piedodiet, nevis mēnešalgas, bet darba algas stundas likmi. Šāda algas likme atbilst Darba likumā nostiprinātajiem principiem, un algas likme nav atkarīga no tā, vai amatpersona iestādē nodarbināta pamatdarbā vai strādā normālu vai nepilnu darba laiku. Tomēr tad mēs varētu mērīt amatpersonu padarīto un nemaksāt viņām par to laiku, ko amatpersonas, NEPLP amatpersonas, pavada citos darbos, pildot pilnībā citus darba pienākumus. Es aicinu virzīties uz caurspīdīgumu amatpersonu darbībā un arī valsts institūciju darbībā. Es aicinu gan par šo, gan par nākamo likumprojektu balsot “par”. Paldies.".
- 2014_09_25-seq15 spokenText "Paldies. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par to, lai Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sagatavoto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu” nodotu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 31, pret - 31, atturas - 24. Likumprojekts komisijai nav nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2014_09_25-seq14 spokenText "Paldies. 18.septembrī visas frakcijas un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un Sabiedrības saliedētības komisija ir saņēmušas 130. latviešu strēlnieku korpusa vēstuli ar saviem iebildumiem, pievienojot arī savu piedāvājumu - savu likumprojektu. Nu kaut vai tas bija jāizvērtē! Un vēl jo vairāk tad nobeigumā. Man ir pamatotas aizdomas, ka virzāmais likumprojekts satur arī noziedzīga nodarījuma pazīmes, kas ietvertas Krimināllikuma 74.1 pantā. Es nenoliedzu, ka likumprojekta autori un virzītāji mēģinājuši publiski slavināt, noliegt, attaisnot un rupji noniecināt nacistiskās Vācijas Wafen SS un SD formējumu dalībniekus, piešķirot viņiem statusu, un apbalvot viņus ar krūšu nozīmēm, par ko ir paredzēts kriminālsods ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem. Šis likumprojekts ne tikai neveicinās veterānu izlīgumu, kolēģi! Tas ir vērsts uz to, lai 70 gadus pēc kara beigām nodotu ienaida stafeti n��kamajām paaudzēm, antagonistiski šķeļot mūsu sabiedrību. Es aicinu neatbalstīt. Paldies.".
- 2014_09_25-seq13 spokenText "Vai deputāti neiebilst? Lūdzu, runājiet vēl vienu minūti!".
- 2014_09_25-seq12 spokenText "Es lūdzu vēl vienu minūti!".
- 2014_09_25-seq11 spokenText "Cvetkovas kundze, jūsu debašu laiks ir beidzies!".
- 2014_09_25-seq10 spokenText "Labrīt, cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Mūrnieces kundze ir aizmirsusi pateikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā izskatīšanai pirmajā lasījumā atrodas Sabiedrības saliedētības komisijas likumprojekts Nr.476/Lp11 - “Par Otrajā pasaules karā mobilizēto personu statusu” - ar to pašu mērķi - piešķirt Otrā pasaules kara dalībniekiem, veterāniem, īpašu statusu. Likumprojekta Nr.476/Lp11 anotācijā bija līdzīga atsauce uz Valsts prezidenta Andra Bērziņa iniciatīvu par vienlīdzīgu attieksmi pret abās frontes pusēs karojušajiem Otrā pasaules kara karavīriem. Likumprojektu Nr.476/Lp11 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šī gada 27.maijā ir izskatījusi un atbalstījusi pirmajam lasījumam, bet komisijas priekšsēdētāja nav nodevusi šo likumprojektu Saeimai atbalstīšanai pirmajā lasījumā, bet jau pēc komisijas balsojuma ir griezusies Labklājības ministrijā un Finanšu ministrijā ar lūgumiem sniegt atzinumu par likumprojektu. Protams, abas ministrijas neatbalstīja likumprojektā ietverto pabalstu un atvieglojumu piešķiršanu, pie tam Finanšu ministrija norādīja arī uz to, ka svarīgs būs Aizsardzības ministrijas viedoklis. Taču iebildumi pret likumprojektu Nr.476/Lp11 bija vienīgi daļā par pabalstu piešķiršanu; to varēja atrisināt, izskatot, protams, manis pieminēto likumprojektu. Bet nē! Mērķis taču bija kāds cits! Ināra Mūrniece ir virzījusi komisijai it kā atsevišķu organizāciju - “Daugavas Vanagi”, Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latvijas Nacionālo partizānu apvienības, Latviešu Strēlnieku apvienības un Aviācijas veterānu nodibinājuma - sagatavotu likumprojektu, kuru mums kā alternatīvu šodien piedāvā atbalstīšanai. Anotācijas 6.punktā ir norādīta maldinoša un patiesībai neatbilstoša informācija par to, ka šodien vērtējamo likumprojektu divus gadus skatīja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija un arī Sabiedrības saliedētības komisija un to atbalsta gandrīz visas ministrijas. Jo divus gadus skatīja... bet, godīgi sakot, tad bija rīkotas divas sēdes - 16.marta priekšvakarā pagājušajā gadā un šī gada 27.maijā - tieši par likumprojektu Nr.476/Lp11, nevis par likumprojektu Nr.1247/Lp11, kuru mēs skatām šodien. Par likumprojekta būtību. Likumprojektā ne tikai nav paredzēti pabalsti un atvieglojumi... Atšķirībā no manis pieminētā likumprojekta, kura mērķis bija piešķirt statusu Latvijas teritorijā mobilizētajām personām Vācijas vai PSRS militārajos formējumos, izskatāmā likumprojekta 2.pants nosaka, ka par Otrā pasaules kara dalībniekiem atzīstami vienīgi Latvijas pilsoņi, kuri piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības vai nacistiskās Vācijas militārajiem formējumiem. Tātad arī tie, kuri brīvprātīgi bija iestājušies, piemēram, nacistiskās Vācijas militārajos formējumos pirms vai pēc mobilizācijas pavēles izsludināšanas. Viņiem arī pieskaitāmi iesauktie ārpus... nepieskaitāmi ārpus Latvijas iesauktie - Latvijas ebreji, pieņemsim, vai Krievijas latvieši; par tiem vispār nav minēts. 3.pants nosaka, ka statusu nevar piešķirt tiem, kuri piedalījušies represijās, dienējuši Padomju Savienības Iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju bataljonos un tā tālāk. Tad šo statusu saņems Waffen SS leģionāri, SD, Abvērā dienējušie un pārējie “atbrīvotāji”, bet nesaņems, piemēram, padomju partizāni. Bet kas lems par statusa piešķiršanu? Trīs locekļi - pa vienam no Latvijas Nacionālo karavīru biedrības, Latviešu Strēlnieku apvienības un Latvijas Nacionālo partizānu apvienības. Neviena pārstāvja no veterāniem, kas karojuši antihitleriskās koalīcijas sastāvā, tajā nav. Likumprojekta mērķis pēc būtības ir apbalvot nacistiskās Vācijas pusē karojušos, piešķirot viņiem krūšu nozīmi. Skatiet likumprojekta 5.pantu! Un vēl Mūrnieces kundze lūdz izskatīt šo likumprojektu paātrinātā kārtībā, atzīstot to par steidzamu. Nu, protams, līdz vēlēšanām ir jāpaspēj! Tagad komisijas priekšsēdētāja mērķtiecīgi virza šo likumprojektu, neskatoties uz to, ka 27.maijā komisijā pirmajam lasījumam bija atbalstīts likumprojekts Nr.476/Lp11. 18.septembrī...".
- 2014_09_25-seq9 spokenText "Paldies. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Irina Cvetkova.".
- 2014_09_25-seq8 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Šodien mēs varam izlīgt ar pagātni, lai varētu droši skatīties pagātnei acīs. Šis likumprojekts piedāvā atjaunot vēsturisko taisnīgumu un novērtēt to Latvijas pilsoņu nopelnus, kuri Otrā pasaules kara laikā armiju vienību sastāvā cīnījās pret komunistiskā un nacistiskā totalitārā režīma militārajiem formējumiem. Lidija Doroņina-Lasmane par savas paaudzes vīriem teica: “Tie bija mūsu puiši, kuriem nācās karot citam pret citu, un tagad viņi varētu paspiest cits citam rokas, lai Otrais pasaules karš beidzot mūsu cilvēku prātos būtu izkarots.” Otrais pasaules karš no Latvijas zemes ņēma bargu maksu. Latvijas valstiskums tobrīd nepastāvēja, Latvijas valsts nepastāvēja, un tā nevarēja savus pilsoņus aizstāvēt. Viņus viena un otra okupācijas vara pretlikumīgi mobilizēja savā armijā. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas mēs šo parādu varam nolīdzināt, mums ir iespēja to darīt šodien. Šis likumprojekts tapa saistībā ar Valsts prezidenta Andra Bērziņa aicinājumu, taču pēc vairākkārtējiem neveiksmīgiem mēģinājumiem virzīties uz priekšu virzība nenotika, jo Finanšu ministrija nedeva saskaņojumu. Pie mums vērsās sešas nacionālo karavīru organizācijas. Viņi iesniedza likumprojekta tekstu, atsakoties no jelkādām materiāla rakstura pretenzijām, no visiem materiālajiem labumiem, pabalstiem un piemaksām. Viņi no Latvijas valsts vairs neprasa neko, vien to, lai ļautu izlīdzināties ar pagātni, un tā mēs izlīdzinātos ar savu vēsturi. Tie, kuri ir devuši daudz, tie neprasa un nelūdz sev, bet mums un mūsu vēsturiskajai izpratnei. Vienlaikus Otrā pasaules kara karavīri uzsver, ka šim likumam ir jāattiecas vienīgi uz karavīriem, kuri cīnījās frontē, nevis uz tiem, kuri veica kara noziegumus pret civiliedzīvotājiem, kuri laupīja, dedzināja, izvaroja, spīdzināja. Līdz ar to Otrā pasaules kara dalībnieka statusu nevarētu iegūt tie, kuri piedalījās okupācijas režīmu represijās, okupācijas režīmu diversantu vai partizānu vienībās vai arī tika ar tām sadarbojušies, kā arī tie, kuri dienējuši PSRS Iekšlietu karaspēkā, iznīcinātāju tā sauktajos istrebiķeļu bataljonos, bijuši Komunistiskās partijas vai Nacistiskās partijas sastāvā vai ir sodīti par smagiem vai sevišķi smagiem noziegumiem un nav reabilitēti. Starptautiski un arī Latvijā (es te minēšu 1998.gada Saeimas Deklarāciju par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā) ir atzīts, ka leģiona karavīri nav piedalījušies soda akcijās pret mierīgajiem iedzīvotājiem, un Saeima savā deklarācijā apņēmās (es citēju) “rūpēties par latviešu karavīra goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs”. Citāta beigas. Karavīri bija iesaukti arī Sarkanajā armijā. Ne mazums latviešu puišu bija spiesti dienēt vispirms viena, bet pēc tam otra okupācijas spēka armijā. Pēc tam, protams, bija filtrācijas nometnes, tiesas, 25 gadi Sibīrijas lēģeros. Likumprojektu komisijas sēdē atbalstīja septiņas karavīru organizācijas un tikai viena iebilda. Konceptuāls atbalsts saņemts arī no Valsts prezidenta kancelejas, Okupācijas muzeja un Tieslietu ministrijas. Aicinu balsot “par” un šodien nolīdzināt smago nenolīdzināto parādu vēsturei. Šodien, kad Latvijas valsts pastāv, mums ir iespēja to izdarīt.".
- 2014_09_25-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputātu iesniegtā likumprojekta “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodošanu Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai kā atbildīgajai komisijai! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 5, atturas - 27. Likumprojekts komisijām nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības Vienošanos par grozījumiem 1995.gada 1.februāra Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības nolīgumā par automobiļu starptautisko satiksmi” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu par iemaksu pārskaitīšanu uz vienoto noregulējuma fondu un to kopīgošanu” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likums” nodot Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts komisijai nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Par Otrā pasaules kara dalībnieku statusu” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteikusies runāt deputāte Ināra Mūrniece.".
- 2014_09_25-seq6 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Pirms aptuveni diviem gadiem Atmodas veterānu organizācijā sākās diskusija par jautājumu, kādā veidā atzīmēt to cilvēku nopelnus, kuri 1991.gadā barikādēs aizstāvēja Latvijas neatkarību, - vai ir nepieciešams viņiem speciāls statuss. Ukrainas traģiskie notikumi paātrināja šo diskusiju, jo ir acīm redzami, ka valsts nākamajiem jaunajiem aizstāvjiem jābūt pārliecinātiem par to, ka valsts par viņiem parūpēsies nelaimes vai ievainošanas, vai kādā citā gadījumā un izteiks viņiem pateicību. Darba grupa strādāja veselu vasaru. Tika izstrādāts daudz visādu priekšlikumu, taču galvenais, kas šeit ir nepieciešams, ir šī diskusija, kurai ir jābūt pilnvērtīgai, jānotiek Saeimas līmenī un jānoslēdzas līdz 2016.gada janvārim, kad mēs atzīmēsim barikāžu aizstāvēšanas divdesmitpiecgadi. Likumprojekts paredz gan speciālo statusu, tātad apliecību un krūšu nozīmi, gan iespējamās pašvaldību sociālās garantijas (pēc analoģijas ar represētajiem). Šeit varētu būt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides un transporta atvieglojumi. Par analoģiju ņemts nacionālo brīvības cīnītāju statuss, kas pie visām šīm sociālajām garantijām paredz arī pabalstu pie valsts vecuma pensijas 71,14 eiro apmērā. Un tas viss tiek paredzēts arī šajā likumprojektā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu, lai, neskatoties uz to, kādas sociālās garantijas Latvijas valsts var vai nevar pašreizējā brīdī atļauties, mēs sāktu šo pilnvērtīgo sarunu par Latvijas valsts pateicību tiem, kuriem tā ir pateicību parādā par tās neatkarības aizstāvēšanu briesmu brīdī. Aicinu nodot komisijām.".
- 2014_09_25-seq5 spokenText "Nākamā darba kārtības sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Ražuka, Barčas, Rusiņa, Stalta, Vectirāna, Buiķa, Bites un Bērziņa iesniegto likumprojektu “Par 1991.gada barikāžu dalībnieka statusu” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. “Par” pieteicies runāt deputāts Romualds Ražuks.".
- 2014_09_25-seq3 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.525 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Paldies.".
- 2014_09_25-seq2 spokenText "Labrīt, priekšsēdētājas kundze! Labrīt, godātie deputāti! Diemžēl man ir atkal jāgriežas pie jums ar lūgumu izsludināt... pagarināt (tā precīzāk būtu jāsaka) ārkārtējo situāciju vēl 17 novados - Aizkraukles, Ikšķiles, Inčukalna, Ķeguma, Krimuldas, Lielvārdes, Līgatnes, Limbažu, Mālpils, Neretas, Pārgaujas, Ropažu, Salacgrīvas, Sējas, Siguldas, Skrīveru un Vecumnieku novadā. Eiropas Komisijas DG Sanco (tas varbūt jums informācijai) ir institūcija par pārtikas drošumu un veterināriju, un šī ir institūcija, kas izskata, kādā veidā mēs veicam visus šos pasākumus, un pieņem lēmumus - atbalstīt vai neatbalstīt ierobežojumus mūsu noteiktajās teritorijās, atbalstīt vai neatbalstīt mūsu pasākumus, ierobežojumus, zonas, pārbaudes. Saskaņā ar viņu lēmumu mēs esam panākuši rindu atvieglojumu attiecībā uz individuālajiem cūku audzētājiem, šo mājdzīvnieku turētājiem, bet attiecībā uz pašām zonām esam spiesti palielināt minētās teritorijas. Ja kādam ir jautājumi, labprāt atbildēšu. Ja nav, es aicinu jūs atbalstīt Ministru kabineta lēmumu. Paldies.".
- 2014_09_25-seq1 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Ir pulksten 9.00. Lūdzu, ieņemiet vietas! Sākam Saeimas 25.septembra sēdi. Tradicionāli, pirms mēs sākam skatīt apstiprināto darba kārtību, informēju, ka ir saņemti četri priekšlikumi par iespējamām izmaiņām šīsdienas sēdes darba kārtībā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz izdarīt izmaiņas 25.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījums Dabas resursu nodokļa likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Ministru kabinets lūdz izskatīt iespējami ātri lēmuma projektu “Par Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.525 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””. Es piedāvāju to iekļaut kā darba kārtības pirmo jautājumu. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums darba kārtībā iekļauts. Juridiskā komisija lūdz izdarīt izmaiņas 25.septembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā lēmuma projektu “Par Aleksandra Skritņika atbrīvošanu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Bet deputāts Gatis Sprūds ir atsaucis savu parakstu zem likumprojekta “Grozījums Valsts apbalvojumu likumā”. Tātad saskaņā ar Kārtības rulli šāds jautājums no darba kārtības tiek izslēgts, jo zem tā nav pietiekams skaits deputātu parakstu. Paldies. Sākam izskatīt 25.septembra sēdes darba kārtību. Pirmais jautājums - lēmuma projekts “Par Ministru kabineta 2014.gada 23.septembra rīkojumu Nr.525 “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.jūlija rīkojumā Nr.322 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”””. Ministru kabineta vārdā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.".
- 2014_09_18-seq412 spokenText " Paldies. Līdz ar to Saeimas 18.septembra sēdi pasludinu par slēgtu. ".
- 2014_09_18-seq411 spokenText "Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Inese Aizstrauta... nav, Gaidis Bērziņš... nav, Raivis Dzintars... nav, Jānis Klaužs... nav, Māris Kučinskis... nav, Ainars Latkovskis... nav, Inese Lībiņa-Egnere... nav, Ingmārs Līdaka... nav, Jānis Reirs... ir, Jānis Tutins... nav.".
- 2014_09_18-seq409 spokenText "Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde pulksten 12.30.".
- 2014_09_18-seq408 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 19.septembris, izskatīšana - Saeimas 25.septembra sēdē. Paldies. Nākamā darba kārtības sadaļa - "Lēmumu projektu izskatīšana". Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību"" (Nr.422/Lp11) otrajam lasījumam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts. Paldies. Un pēdējais mūsu šīsdienas sēdes darba kārtības jautājums - lēmuma projekts "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam". Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" (Nr.665/Lp11) otrajam lasījumam"! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir pagarināts. Jā, paldies! Mums vēl ir... Pirms mēs reģistrējamies, man ir jums informācija: kopumā ir saņemti 11 deputātu jautājumi dažādiem ministriem un premjerministrei, uz kuriem visiem ir saņemtas rakstveida atbildes, kas iesniedzējus neapmierina, un viņi tātad lūdz sasaukt jautājumu un atbilžu sēdi. Taču neviens no ministriem, kam ir jāsniedz atbildes, nevar ierasties. Līdz ar to jautājumu un atbilžu sēde tiek pārcelta uz nākamo nedēļu. Un ir saņemti arī jauni deputātu jautājumi. Tātad deputāti Zariņš, Agešins, Rubiks, Orlovs un Ribakovs ir iesnieguši deputātu jautājumu Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai "Par "Liepājas metalurga" pārdošanu". Jautājums tiks nodots Ministru prezidentei. Un ir vēl viens tāds pats jautājums. Tas vienkārši ir divos eksemplāros. Divi vienādi! Deputāti, jūs esat iesnieguši divus pilnīgi vienādus jautājumus! Tātad jautājums ir tikai viens, tikai divos eksemplāros. Jā, paldies! Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inārai Mūrniecei.".