Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_11_27_274-seq101 spokenText "Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.".
- 1996_07_09(08)_as-seq51 spokenText "Tātad pārtraukums līdz pulksten 11.00.".
- 2014_11_27_274-seq100 spokenText "Paldies. Cienījamie deputāti! Šodien nav reģistrējušies: Jānis Ādamsons, Ringolds Balodis... ir uz vietas, Guntis Belēvičs... (No zāles dep. G.Belēvičs māj ar roku: “Ir uz vietas!”), Gaidis Bērziņš, Inga Bite, Gundars Daudze, Vjačeslavs Dombrovskis, Ivans Klementjevs... ir, Dainis Liepiņš... nav. Paldies.".
- 2014_11_27_274-seq98 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Demogrāfijas lietu apakškomisijas sēde notiks pārtraukumā 106.telpā Jēkaba ielā 10/12.".
- 2014_11_27_274-seq97 spokenText "Vārds saistībā ar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisijas amatpersonu vēlēšanām.".
- 2014_11_27_274-seq96 spokenText "Cienījamie Juridiskās komisijas kolēģi! Es atgādinu, ka Juridiskās komisijas sēde notiks pulksten 10.30 Juridiskās komisijas telpās.".
- 2014_11_27_274-seq95 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 19.decembris. Ir pienācis laiks pārtraukumam. Un pirms pārtraukuma mums ir jāreģistrējas. Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu reģistrācijas režīmu! Lūdzu rezultātu! Pirms reģistrācijas rezultātu nolasīšanas vārds paziņojumam deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2014_11_27_274-seq94 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq93 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Saeimas kārtības ruļļa 39.p. kārtībā) izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Deputāti piekrīt. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq92 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija virza likumprojektu “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” 12.Saeimai. Profesionālās izglītības likuma grozījumi ir būtiski un steidzami nepieciešami, lai turpinātu uzsākto profesionālās izglītības satura reformu, kas tika paredzēta jau 2009.gadā, apstiprinot koncepciju “Profesionālās izglītības pievilcības paaugstināšana un sociālo partneru līdzdalība profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā”. Grozījumi likumā veicinātu profesionālās izglītības pievilcību un darba devēju iesaistes palielināšanu, nostiprinātu nozaru ekspertu padomju funkcijas, kā arī dotu iespēju audzēkņiem iegūt dokumentu par vispārējo izglītību un profesionālo kvalifikāciju. Grozījumi Profesionālās izglītības likumā nepieciešami arī tāpēc, ka pašreiz spēkā esošajā Profesionālās izglītības likumā nav noteikta profesionālās kvalifikācijas līmeņa piesaiste Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem. Bet Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenī, kas savukārt atbilst Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, nepieciešams norādīt visus izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus, kā tas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes ieteikuma par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai. Profesionālās izglītības likumā nav regulējuma attiecībā uz nozaru ekspertu padomēm, tāpēc likumprojekts paredz papildināt Profesionālās izglītības likumu ar jaunu pantu, kurā noteikta nozaru ekspertu padomju izveidošana un to kompetence. Nozaru ekspertu padomju darbība ir jānodrošina ilgtermiņā, jo tas ir institucionāls mehānisms, ar ko var nodrošināt sadarbību ar darba tirgu un profesionālās izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. Ļoti būtiski arī tas, ka likumprojektā ir paredzēta Ministru kabineta kompetence noteikt kārtību, kādā tiek organizētas un īstenotas darba vidē balstītas mācības. 11.Saeimā likumprojekta otrajā lasījumā tika atbalstīta norma, kas paredz profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēs un tehnikumos izveidot “koleģiālu padomdevēju institūciju - konventu, kura mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām”. Šādas institūcijas izveide profesionālās izglītības iestādē veicinātu profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem, kā arī mācību prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanu. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu 12.Saeimā.".
- 2014_11_27_274-seq91 spokenText "Paldies. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 12.decembris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu deputāti no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ivans Klementjevs.".
- 2014_11_27_274-seq90 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2014.gada 12.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq89 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret - 6, atturas - 1. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Deputāti piekrīt. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq88 spokenText "Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Manā skatījumā, risks šeit ir tikai viens, un šis risks ir tāds, ka mums ir svarīgi, lai šos maģistrantūru beigušos studentus atzītu... lai viņu izglītību atzītu Eiropas Savienībā. Un tur tā vispārpieņemtā norma ir 200 kredītpunkti, kuriem ir jābūt savāktiem šobrīd. Ja mēs šajā likumprojektā pareizi iestrādāsim šo lietu, tad visas pārējās problēmas atkritīs. Man nav šaubu, ka mums mazlietiņ nāksies piekoriģēt tomēr to, kas šobrīd ir iesniegts, bet to mēs centīsimies komisijā izdarīt pietiekami ātri. Tai programmai ir jāsāk strādāt no nākošā gada 1.septembra. Tāda ir tā vienošanās ar pārējiem starptautiskā konsorcija locekļiem. Tā ka komisija ir gatava pie tā strādāt. Protams, man daļēji ir jāpiekrīt tiem argumentiem, par kuriem runāja Platpera kungs. Es pats arī iepriekš no šīs tribīnes par šiem argumentiem esmu runājis. Tas nav noslēpums, bet katrā gadījumā šobrīd... svarīgākas šobrīd ir valsts intereses... un tieši šajā ģeopolitiskajā kontekstā, kurā mēs esam ierauti. Paldies. Aicinu atbalstīt.".
- 2014_11_27_274-seq86 spokenText "Godātie kolēģi! Vispārīgi runājot, Platpera kungam ir sava taisnība: ja kādas programmas realizācija ir pretrunā ar Ministru kabineta noteikumiem, tad ir vai nu jāmaina Ministru kabineta noteikumi, vai jāmaina programma. Diez vai tas būtu likuma maiņas jautājums. Taču, no otras puses, mums ir jāņem vērā, ka Augstskolu likuma normas šobrīd ir mazliet novecojušas pašreizējā Eiropas atvērtā izglītības tirgus kontekstā. Līdz ar to būtu nopietni jāstrādā gan pie Augstākās izglītības likuma, gan arī, kā es ierosinu, vajadzētu atbalstīt šī normatīvā akta projekta pārņemšanu, jo, kā jau Latkovska kungs teica, jautājums ir svarīgs, un, tāpēc, patiesību sakot, ilgi vilkt garumā... Tā mēs vienkārši varam pazaudēt savu iespēju šo labo programmu realizēt, ja arī šī Saeima tikpat ilgi strādās pie šī normatīvā akta, kā to darīja iepriekšējā Saeima. Tāpēc es aicinu to darīt ātri, kvalitatīvi un padomāt arī par atbilstošiem Augstskolu likuma grozījumiem, lai palielinātu mūsu izglītības eksporta un importa iespējas. Paldies. (No frakcijas VIENOTĪBA: “Pareizi!”)".
- 2014_11_27_274-seq85 spokenText "Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2014_11_27_274-seq84 spokenText "Es tikai gribu atgādināt kolēģiem un arī tiem, kas to nezina, ka tas jau velkas gadiem, varētu pat tā teikt. Šī ir mūsu iespēja mums šeit, Latvijā - un tikai Latvijā! - vienā vietā, ko dažs labs bieži vien piemin kā tādu Dieva aizmirstu vietu nezin kāpēc vai depresīvu vietu, Rēzeknē, izglītot augstākā līmeņa robežsargus no visas Eiropas Savienības. Mums šī ir iespēja tur nodarbināt mācībspēkus. Tā ir iespēja, ka tur uzturēsies cilvēki, kuri labklājības ziņā ir daudz situētāki nekā mūsējie, viņi tur atradīsies un tērēs naudu. Bet mēs velkam un velkam, un katru reizi izgudrojam visādus sīkumus. Kaut kā ir uztaisīts namiņš tajā augstākajā izglītībā, un to nu nedrīkst izjaukt neviens un nekādā veidā, tajā pašā laikā nedodot iespēju šādu programmu attīstīt pie mums Latvijā, Latgalē, Rēzeknē. Es aicinu atbalstīt. (No zāles dep. K.Šadurskis: “Pareizi!”)".
- 2014_11_27_274-seq82 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie un cienījamie kolēģi! Atbalstāma ir jebkuras Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas paaugstina katras augstskolas konkurētspēju un kvalitāti. Tomēr 2011.gadā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kuri paredz iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Tie gan kāda grāda iegūšanas laikā, gan arī starpposmā starp grādiem, piemēram, pēc bakalaura grāda iegūšanas, jebkuram Latvijas pilsonim, iedzīvotājam dod tiesības uz pieredzē iegūtas izglītības atzīšanu pirms iestāšanās studiju programmā. Tātad likumprojekta anotācijā minēto problēmu risinājums ir iespējams jau esošā Augstskolu likuma ietvaros. Problēmas atzīšanai šīs maģistra studiju programmas kontekstā sagādā 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.36 “Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 59.2 panta piekto daļu. Ministru kabineta noteikumu 14.punkta piektajā daļā noteikts, ka profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātus var atzīt, pirmkārt, tikai tajā attiecīgās studiju programmas daļā, kuru veido prakse, turklāt šiem studiju rezultātiem jābūt sasniegtiem tajā profesionālās darbības jomā, kura atbilst studiju programmas izglītības tematiskajai jomai; otrkārt, tajā studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī, kuru apgūstot iegūst praktiskas zināšanas, prasmes un kompetenci. Tātad risinājums būtu grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nevis jauna likumprojekta izstrāde, kas varētu radīt precedentu turpmāku Augstskolu likumam neatbilstošu studiju programmu radīšanai un to īstenošanai nepieciešamo likumu pieņemšanai. Augstskolu likuma 2.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Augstskolu likums un tā normas vienādi attiecas uz visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm un visām koledžām neatkarīgi no to dibinātāju un finansēšanas avota. Tas nozīmē, ka šī likumprojekta pieņemšanas gadījumā būs jāatver Augstskolu likums un tajā jāiestrādā izņēmums attiecībā uz Rēzeknes augstskolu šīs studiju programmas īstenošanai. Un, ja reiz Augstskolu likums jebkurā gadījumā būs jāatver, tad pareizāk, racionālāk un daudz lietderīgāk būtu problēmas risinājumu iestrādāt jau esošajā likumā, nevis radīt jaunu likumu. Latvijas drošības kontekstā mums ir nepieciešami augsti kvalificēti robežsardzes speciālisti, bet nekropļosim sistēmu ar dažādiem izņēmuma likumiem. Ir jāstrādā pie esošās sistēmas sakārtošanas, veicot nepieciešamos grozījumus Augstskolu likumā un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Lūdzu neatbalstīt sagatavoto likumprojektu, jo arī komisijā Juridiskais birojs jau brīdināja par šīm lietām... par to, ka šis likumprojekts nav korekts. Paldies.".
- 2014_11_27_274-seq81 spokenText "Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Arvīds Platpers.".
- 2014_11_27_274-seq80 spokenText "Labdien, kolēģi! Tātad skatām likumprojektu “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā”. (Troksnis zālē. Starpsaucieni no frakcijas VIENOTĪBA, dep. S.Āboltiņa un dep. K.Šadurskis: “Lūdzu, latgaliski!”; “Izrādi cieņu Latgalei!”) Komisija izskatīja šo likumprojektu un aicina turpināt to izskatīt 12.Saeimā.".
- 2014_11_27_274-seq79 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - šā gada 12.decembris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Par Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām izstrādātās maģistru studiju programmas īstenošanu Latvijā” izskatīšanu 12.Saeimā. Komisijas vārdā - deputāts Juris Viļums.".
- 2014_11_27_274-seq78 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam - 12.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq77 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija būs atbildīgā par šo likumprojektu arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq76 spokenText "Labrīt, kolēģi! Aicinu pārņemt likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”, kas, manuprāt, sniedz būtisku atbalstu tiem mūsu jauniešiem, kuri vēlas studēt ārzemēs, jo šobrīd situācija ir tāda, ka Latvijas centralizētos svešvalodu eksāmenus diemžēl vairums ārvalstu augstskolu neatzīst, kas nozīmē, ka jauniešiem šis svešvalodas tests ir jākārto dubultīgi. Piedāvātie likuma grozījumi paredz akceptēt arī starptautisko testu rezultātus un pielīdzināt tos svešvalodu centralizēto eksāmenu rezultātiem, kā arī Ministru kabinetam deleģē tiesības noteikt šo starptautisko testēšanas institūciju sarakstu un kārtību, kādā šos rezultātus jauniešiem ieskaita. Lūdzu atbalstīt.".
- 2014_11_27_274-seq75 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 19.decembris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāte Ilze Viņķele.".
- 2014_11_27_274-seq74 spokenText "Priekšlikumus otrajam lasījumam gaidām līdz šā gada 19.decembrim.".
- 2014_11_27_274-seq73 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā komisija bija Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Vai deputāti neiebilst, ka par šo likumprojektu atbildīgā komisija arī 12.Saeimā būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija? Deputāti neiebilst. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq72 spokenText "Labdien, kolēģi! Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina turpināt izskatīt 12.Saeimā likumprojektu “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums”. 11.Saeimā tas bija izskatīts otrajā lasījumā. Likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus rūpnieciskā īpašuma objektu efektīvai reģistrācijai un ar to saistīto strīdu risināšanai. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.".
- 2014_11_27_274-seq71 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 22.janvāris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Izglītības, kultūras un zinātnes komisija rosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums” izskatīšanu 12.Saeimā. Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā - deputāts Ņikita Ņikiforovs.".
- 2014_11_27_274-seq69 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 87, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Deputāti piekrīt. Līdz ar to 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu!".
- 2014_11_27_274-seq68 spokenText "Es izstāstīšu pēc tam...".
- 2014_11_27_274-seq67 spokenText "Paldies. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Un kas tur likumā ir?”)".
- 2014_11_27_274-seq66 spokenText "Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija bez šaubīšanās nolēma turpināt šajā Saeimā skatīt iepriekšējā Saeimā jau otrajā lasījumā pieņemto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”. Aicinu jūs atbalstīt šo komisijas lēmumu.".
- 2014_11_27_274-seq65 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2014.gada 2.decembris. Paldies. Saskaņas ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Komisijas vārdā - deputāts Māris Kučinskis.".
- 2014_11_27_274-seq63 spokenText "Paldies. Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Deputāti piekrīt. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par likumprojektu būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq62 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā” 11.Saeimā tika pieņemts otrajā lasījumā. Saeimā otrajā lasījumā atbalstītās redakcijas piedāvāto grozījumu būtība ir likuma normu terminoloģijas precizēšana, kā arī savstarpēja normu saskaņošana ar citiem normatīvajiem aktiem. Galvenais likumprojekta mērķis ir nošķirt deputāta atlīdzības jautājumus no jautājumiem, kuri reglamentē deputāta un viņa pamatdarba darba devēja attiecības. Ar šiem likuma grozījumiem tiek paredzēts saskaņot Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma normas atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam, lai izvairītos no nekorektas tiesību normu izpratnes un piemērošanas attiecībā uz domes deputāta statusu un amata pienākumu izpildi. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja šo likumprojektu un nolēma atbalstīt tā izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Līdz ar to es Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta tālāko virzību.".
- 2014_11_27_274-seq61 spokenText "Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ierosina turpināt 12.Saeimā izskatīt 11.Saeimā iesniegto likumprojektu “Grozījumi Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likumā”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā - deputāte Nellija Kleinberga.".
- 2014_11_27_274-seq60 spokenText "Komisija lūdz noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu šā gada 4.decembri.".
- 2014_11_27_274-seq59 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq58 spokenText "Godātie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” iepriekšējā Saeimā tika skatīts pirmajā lasījumā. Un šis likuma atvērums ir veltīts viena jautājuma risināšanai - neatbilstības novēršanai starp to laika skaitīšanas veidu, kā tiek uzskaitīts kredītoperācijas ilgums, un intereses uzkrāšanas periodu. Var lietot dažādus laika skaitīšanas modeļus, bet ir skaidrs, ka laika skaitīšanai... kā operācijas ilgumam, tā intereses uzkrāšanai ir jābūt identiskai, tātad jāsakrīt precīzi dienu skaitam, cik ilgi ilgst šī kredītoperācija. Diemžēl spēkā esošā likuma 70.panta norma ir neskaidra, tiek interpretēta dažādi un ir virkne dīvainu gadījumu. Norma jāprecizē, to var izdarīt ļoti vienkārši. Komisija uzskata, ka tās spēkos ir šo neprecizitāti novērst. Komisijas vārdā aicinu pārņemt šo likumprojektu un to skatīt arī šajā Saeimā.".
- 2014_11_27_274-seq57 spokenText "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” izskatīšanu 12.Saeimā. Komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis.".
- 2014_11_27_274-seq55 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 23.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq54 spokenText "Komisija piedāvā otrajam lasījumam priekšlikumus iesniegt līdz šā gada 23.decembrim.".
- 2014_11_27_274-seq53 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 83, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par to bija Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā komisija būs Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq52 spokenText "Cienījamie kolēģi! Komisija ir izvērtējusi pagājušajā Saeimā skatīto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” un ir pieņēmusi lēmumu turpināt šā likumprojekta skatīšanu arī 12.Saeimā. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” skatīšanu 12.Saeimā.".
- 2014_11_27_274-seq51 spokenText "Paldies. Tātad ir divi priekšlikumi, un līdz ar to vispirms ir jābalso par tālāko priekšlikumu. Balsosim par to, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrajam lasījumam būtu 2015.gada 1.jūlijs! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 28, pret - 53, atturas - 4. Lēmums nav pieņemts. Tātad bija vēl otrs priekšlikums, lai priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu šā gada 11.decembris. Līdz ar to priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir šā gada 11.decembris. Paldies. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām”” izskatīšanu 12.Saeimā. Komisijas vārdā - deputāts Jānis Tutins. Lūdzu!".
- 2014_11_27_274-seq50 spokenText "Paldies. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 2015.gada 1.jūlijs. (No zāles dep. J.Urbanovičs: “Pareizi!”)".
- 2014_11_27_274-seq49 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas (No zāles dep. J.Tutins un dep. V.Agešins: “Ir! Ir cits priekšlikums!”)... Atvainojiet, lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Agešinam!".
- 2014_11_27_274-seq48 spokenText "Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam ir 2014.gada 11.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq47 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 27, atturas - 4. Lēmums pieņemts. Tātad likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par to bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Tātad iebildumu nav. Līdz ar to 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq46 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es tikai atgādināšu, ka pie Autopārvadājumu likuma mēs darbojamies jau varen sen. Kamēr mēs te muļļājamies, ir nomainījušās vismaz kādas trīs valdības un kādi trīs satiksmes ministri. Un nez kāpēc visi trīs satiksmes ministri ir bijuši pārliecināti, ka tomēr neregulāro pārvadājumu joma ir beidzot jāsakārto, jo šī ir atlikusi... laikam pēdējā no autopārvadājumu jomām, kurai nav Ministru kabineta regulējuma. Un līdz ar to es aicinu tomēr - tomēr! - raiti, strauji bīdīt šo likumprojektu tālāk un tikt reizi par visām reizēm galā. Šeit Agešina kungs pieminēja brīvo tirgu. Autopārvadājumos... pasažieru autopārvadājumos brīvais tirgus Latvijā nav iespējams, jo... Raugiet, es nedomāju, ka kāds neregulārais pārvadātājs ļoti laužas pārvadāt pasažierus, teiksim, maršrutā Bauska-Skaistkalne vai, piemēram, Liepāja-Embūte. Es domāju, ka tas tā nav. Ir tikai tie ekonomiski varbūt izdevīgie maršruti, kuros brīvais tirgus tā kā gribētu sākt strādāt. Nav runa par šīm attālajām vietām, uz kurām nokļūt ir visai grūti; tur tiešām šī konkurence ir vienkārši neiespējama. Tas ir viens. Otrs. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva Juridiskajam birojam un Satiksmes ministrijai tomēr vēlreiz izanalizēt regulas tekstu, kurš te tika pieminēts. Jo, raugiet, līdz šim - skaties, no kuras puses gribi! - šis regulējums, Eiropas regulas regulējums, bija attiecināms tomēr tikai uz starptautiskajiem pārvadājumiem. Šeit mēs runājam tikai par mūsu, Latvijas, iekšējiem pārvadājumiem. Nu, es ceru, ka Juridiskais birojs pietiekoši kvalificēti būs pastrādājis un mums, nākošajā reizē šo jautājumu skatot, būs pilna aina, un varēs varbūt Agešina kungs (kā vienmēr to dara) padebatēt ar Juridisko biroju par regulas regulējamo, nu, teiksim tā, objektu. Nu, līdz ar to es aicinu tomēr šo likumprojektu 12.Saeimā turpināt skatīt un reizi par visām reizēm tikt galā.".
- 2014_11_27_274-seq45 spokenText "Paldies. Nākamais debatēs deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_11_27_274-seq44 spokenText "Godātie kolēģi! Uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību, ievērojot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā un pasažieru intereses. Diemžēl faktiskais šī likumprojekta mērķis ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējiem jeb autobusu parkiem, kuri saņem valsts dotācijas pat par rentabliem maršrutiem, un izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus jeb tos, kuri pārvadā pasažieru grupas, piemēram, starp Latvijas pilsētām. Nemitīgi mēģinājumi vairāku gadu garumā izdarīt Autopārvadājumu likumā grozījumus pretēji pasažieru interesēm un Saeimas deputātu vairākuma gribai pierāda atsevišķu autobusu parku akcionāru vēlmi likvidēt konkurentus - neregulāros pārvadātājus. Man ir pamatotas bažas par to, ka tagad atkal ir izdomāts veids, kā legāli nozagt neregulāro pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu. Es aicinu Saeimu to nepieļaut. Vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem principiāliem jautājumiem kontekstā ar likumprojekta 1.panta 23.punktu. Ir runa par termina “pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīciju. Pirmā problēma. Salīdzinot ar spēkā esošo likuma redakciju, redzams, ka no likumprojekta pazudis šā punkta otrais teikums: “Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.” Es vēlos atgādināt, ka šī norma ir spēkā esošajā Autopārvadājumu likuma redakcijā un pilnībā atbilst Eiropas Savienības likumdošanai. Šo teikumu mēs nevaram izslēgt no likumprojekta, jo tas būtu pretrun�� ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu Nr.1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum. Regulas 5.panta 3.punkta trešais teikums precīzi nosaka: “Neregulāri pārvadājumi nepārstāj būt neregulāri pārvadājumi tikai un vienīgi tādēļ, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.” Turklāt saskaņā ar regulas II pielikumu dalībvalsts pasažieru komercpārvadājumu veicējam izsniedz Kopienas atļauju. Atļaujai tiek pievienoti Vispārīgie noteikumi. Vispārīgo noteikumu 9.punktā ir definīcijas; to skaitā ir noteikums, ka neregulārie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tādēļ, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos. Atļaujas Vispārīgo noteikumu 2.punkts noteic, ka pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas ietverti Kopienas noteikumos par atļauju pasažieru autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos. Tas nozīmē, ka dažāda veida pārvadājumu ar autobusu definīcijām būtu jābūt tādām pašām kā tām, ko izmanto starptautiskos pārvadājumos. Visas šīs normas ir burtiski ietvertas Kopienas atļaujas tekstā - atļaujas, kuru izsniedz pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu visās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Tas nozīmē, ka šo regulu piemēro gan starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, gan pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem. Šī regula, kuru piemēro no 2011.gada 4.decembra, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāievēro obligāti un jāpilda burtiski. Otra problēma. Nav saprotams, kas likumprojekta 1.panta 23.punktā ir domāts ar šādu izteikumu: “funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros”. Šī juridiski nekorektā definīcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj funkcionāli apkalpot un automātiski uzskatīt par liela autobusu parka klientu absolūti jebkuru personu. Nav skaidrs, kādā veidā neregulārie pārvadātāji uzzinās, vai viņi apkalpo pasažierus, kas varētu tikt apkalpoti regulāro pārvadājumu ietvaros. Domāju, ka teorētiski un arī praktiski vispār nebūs iespējams konstatēt, vai neregulārie pārvadātāji apkalpo tos pašus pasažierus, kurus apkalpo regulāro pārvadājumu ietvaros. Es uzskatu, ka jēdzienu “regulāro pārvadātāju klienti” var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, kuri gaida autobusus autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā. Esmu pārliecināts, ka Saeimai nevajadzētu radīt mirušas normas, kuras nekad nedarbosies reālajā dzīvē. Katrā ziņā vārdi “vai varētu tikt” jau sen ir izslēgti no Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma. Trešā problēma ir saistīta ar likumprojekta 34.1 pantu. Šis priekšlikums paredz, ka kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets. Bažas rada tas, ka Ministru kabinets, apstiprinot Satiksmes ministrijas sagatavotos noteikumus par kārtību, kādā veicami neregulārie pārvadājumi, varētu radīt iespēju, ka šis pakalpojums klusi un bez Saeimas deputātu ziņas tiks vienkārši iznīcināts. Jau tagad no likumprojekta un Ministru kabineta noteikumu projekta ir redzams, ka atsevišķu autobusu parku akcionāri aktīvi lobē lielo autobusu parku, nevis pasažieru intereses. Šie priekšlikumi ir mazo uzņēmēju diskriminācija un monopoltiesību nodrošināšana regulārajiem pārvadātājiem - autobusu parkiem. Krīzes laikā pasažieru plūsma valstī ir samazinājusies, bet uz dotāciju adatas sēdošie autobusu parki ne tikai nevēlas samazināt savus izdevumus, ne tikai nemitīgi šantažē valdību un Saeimu, bet arī jebkurā veidā cenšas izspiest no tirgus konkurentus, kam ir elastīgāka un mērķtiecīgāka pieeja pasažieru vēlmju apmierināšanai. Rodas jautājums: kāpēc kārtējo reizi tiek virzīts šāds priekšlikums un kāpēc likumprojekta autori nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina daudzus Latvijas iedzīvotājus? Kāpēc jātērē valsts budžeta līdzekļi atsevišķu pārvadātāju dotēšanai? Vai brīvais tirgus ir Satiksmes ministrijas ierēdņu ļaunākais ienaidnieks? Neskatoties uz to, ka kopumā vidējās izmaksas par pakalpojumiem, kurus sniedz neregulārie pasažieru pārvadātāji, parasti nesanāk mazākas kā regulārajiem pārvadātājiem, cilvēki tomēr, lai nokļūtu, piemēram, no reģioniem uz Rīgu, bieži izvēlas tieši neregulāro pārvadātāju pakalpojumus. Tas ir rādītājs, kuru nevar noliegt! Uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām, viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalki autobusu parki prasa no valsts atsevišķu samaksu. Turklāt lielo autobusu parku interešu aizstāvji nereti apzināti jauc divus jēdzienus - “neregulārie pārvadātāji” un “nelegālie pārvadātāji”. Šādam apgalvojumam nav pierādījumu un pārdomātas juridiskās argumentācijas. Tas nav balstīts uz nopietniem pētījumiem, situācijas analīzi un pasažieru aptaujām. Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un veic pārvadājumus, piemēram, starp Latvijas pilsētām, atšķirībā no nelegālajiem pārvadātājiem, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, viņiem ir attiecīgās licences. Viņu transports tiek uzturēts tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Neregulārie pārvadātāji starppilsētu maršrutos savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt pārvadātājs piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai citā viņam izdevīgā vietā reģionos - arī laukos! -, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgajā vietā, piemēram, uz Rīgu. Šie pārvadātāji arī labprāt nogādā cilvēkus no Rīgas uz citu pilsētu līdz viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, kā arī slimiem un vientuļiem cilvēkiem. Savukārt valsts dotētie pārvadātāji piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā. Vēlos atgādināt, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir Eiropas Savienības kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem būtu nodrošināta piekļūšana transporta tirgum. Grozījumu pieņemšanas gadījumā tiks aizskartas ne tikai uzņēmēju likumīgās intereses, bet galvenokārt pasažieru tiesības un intereses. Tās taču ir katra cilvēka tiesības - brīvi pārvietoties savā valstī! Uzskatu, ka Saeimai jāaizstāv pasažieru, nevis atsevišķu autobusu parku akcionāru intereses. Manuprāt, šie grozījumi Autopārvadājumu likumā ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulu, Latvijas likumdošanu un neatbilst pasažieru interesēm. Es ceru, ka arī turpmāk tieši pasažieris būs vienīgais priekšnieks, tieši pasažieris būs tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Aicinu balsot pret likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Paldies par uzmanību.".
- 2014_11_27_274-seq43 spokenText "Paldies. Debatēs pieteicies deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_11_27_274-seq42 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad šis likumprojekts ir skatīts jau arī iepriekšējā Saeimā, un mēs, skatot to Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, balsojām par tā iekļaušanu arī šī sasaukuma darba kārtībā. Likumprojekta mērķis ir tieši precizēt jēdzienus par pasažieru regulāriem un neregulāriem pārvadājumiem, kā arī projektā ir paredzēts deleģēt Ministru kabinetu noteikt kārtību, kā šie pārvadājumi būtu veicami. Tomēr es vēl gribu atzīmēt, ka šīs izmaiņas ir akceptējuši arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Pašvaldību savienība, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Rīgas domes Satiksmes departaments un citi. Es aicinu iekļaut 12.Saeimas darba kārtībā šos likumprojekta grozījumus.".
- 2014_11_27_274-seq41 spokenText "Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Komisijas vārdā - deputāts Inesis Boķis.".
- 2014_11_27_274-seq39 spokenText "Tātad priekšlikumi tiek gaidīti līdz šā gada 4.decembrim. Paldies.".
- 2014_11_27_274-seq38 spokenText "Termiņš - šā gada 4.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq37 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka arī 12.Saeimā atbildīgā komisija ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā par šo likumprojektu atbildīgā būs Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq36 spokenText "Labrīt, kolēģi! Šis likumprojekts bija izskatīts 11.Saeimā divos lasījumos. Bija izveidota darba grupa, un šā likumprojekta galvenā doma bija - izslēgt ierobežojumu pašvaldībām iznomāt zemi, kas atvieglotu tām iespēju rīkoties ar zemi. Pēc ilgām debatēm 12.Saeimas deputāti komisijā atbalstīja šā likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai. Komisijas vārdā es lūdzu atbalstīt komisijas viedokli.".
- 2014_11_27_274-seq35 spokenText "Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - šā gada 4.decembris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās”” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Artūrs Rubiks.".
- 2014_11_27_274-seq34 spokenText "Paldies. Atbildīgā komisija gaidīs jūsu priekšlikumus līdz 4.decembrim šajā gadā.".
- 2014_11_27_274-seq33 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret un atturas - nav. Tātad likumprojektu izskatīs arī 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija būs atbildīgā arī 12.Saeimā? Iebildumu nav. Tātad atbildīgā par šo likumprojektu ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq32 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad jūsu uzmanībai likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Atgādināšu, ka 11.Saeimas laikā šis likumprojekts jau bija izskatīts divos lasījumos, turklāt debatējot par ļoti daudziem - gandrīz vai par simt - priekšlikumiem. Šajā likumprojektā atbilstoši Eiropas direktīvām tiek precizēti vairāki termini, kā arī tiek noteikta kārtība, kādā apsaimniekojami bioloģiskie atkritumi. Ar šiem likuma grozījumiem pašvaldībām tiek pavērtas lielākas iespējas pašvaldību līmenī kooperēties atkritumu kopīgai apsaimniekošanai. Es domāju, ka šis likumprojekts vairs nebūs daudz un plaši debatējams, un līdz ar to komisijas vārdā aicinu turpināt tā izskatīšanu diezgan raiti arī 12.Saeimā.".
- 2014_11_27_274-seq31 spokenText "Šā gada 11.decembris. Paldies. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Ingmārs Līdaka.".
- 2014_11_27_274-seq30 spokenText "...11.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq28 spokenText "Kolēģi, termiņš priekšlikumiem - šā gada 11.decembris.".
- 2014_11_27_274-seq27 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 82, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Vai deputātiem nav iebildumu, ka atbildīgā komisija arī 12.Saeimā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija? Iebildumu nav. Tātad arī 12.Saeimā atbildīgā ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq26 spokenText "Labrīt, kolēģi! Strādājam ar grozījumiem Elektronisko dokumentu likumā. Šā tiesību akta projekta mērķis ir nodrošināt droša elektroniskā paraksta plašāku lietošanu, un tiesību akta projekts paplašina droša elektroniskā paraksta lietošanu, izslēdzot iepriekš noteiktos ierobežojumus elektronisko dokumentu izmantošanai, piemēram, privātu darījumu veikšanai ģimenes tiesību jomā. Tāpat tur paredzēti arī cita veida grozījumi. Komisijā mēs nolēmām šo likumprojektu pārņemt, un tāpēc aicinu balsot “par” šo likumprojektu.".
- 2014_11_27_274-seq25 spokenText "Paldies. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 18.decembris. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektronisko dokumentu likumā” izskatīšanu. Komisijas vārdā - deputāts Edvards Smiltēns.".
- 2014_11_27_274-seq23 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā! Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Lūdzu rezultātu! Par - 64, pret - 3, atturas - 25. Lēmums ir pieņemts. Likumprojektu turpinās izskatīt 12.Saeima. 11.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu bija Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Vai deputāti neiebilst, ka arī 12.Saeimā atbildīgā par šo likumprojektu būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Tātad iebildumu nav. Līdz ar to atbildīgā arī 12.Saeimā būs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Lūdzu, nosakiet priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!".
- 2014_11_27_274-seq22 spokenText "Jā. Komisija identificēja arī visas šīs problēmas, un tieši tādēļ ir apņemšanās ļoti nopietni strādāt... strādāt tieši tā - sadarbībā ar nozari. Un tādēļ, lai to turpinātu, likumprojektam ir jābūt Saeimas darba kārtībā. Tā ka komisijas vārdā lūdzu atbalstīt.".
- 2014_11_27_274-seq21 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst, Laizānes kundze?".
- 2014_11_27_274-seq20 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad sociāldemokrātiskās partijas SASKAŅA pozīcija attiecībā uz grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir sekojoša. Likumprojekts domāts patiešām būtiskas problēmas risināšanai, proti, nevienlīdzīgas konkurences starp raidorganizācijām novēršanai. Diemžēl piedāvātais risinājums nevar tikt uzskatīts par apmierinošu. Pirmkārt, norma par visu to elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kuri veic saimniecisko darbību Latvijā, iekļaušanu Latvijas jurisdikcijā, ir tīri deklaratīva. Mūsu rīcībā nav līdzekļu šīs normas īstenošanai. Otrkārt, priekšlikums iekļaut Latvijas iedzīvotājiem domāto reklāmu tikai tajās programmās, kuru īpašnieki saņēmuši apraides atļauju, var būt pretrunā ar Eiropas Savienības normām par brīvo pakalpojumu tirgu un pārrobežas televīziju. Treškārt, jaunās normas, kas paredz abonentiem sniedzamās teleprogrammu minimālās pakas paplašināšanu, var izraisīt būtisku šīs pakas sadārdzināšanu un līdz ar to samazināt šo programmu pieejamību maznodrošinātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Turklāt šīs normas faktiski attiecas tikai uz vienu platformu - kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēju. Tātad tās neatbilst tehnoloģiskās neitralitātes principam un var nostādīt kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzējus nevienlīdzīgas konkurences apstākļos salīdzinājumā ar citu platformu pakalpojumu sniedzējiem (ir runa par zemes apraidi, satelīttelevīziju un internetu). Atzīstot problēmu aktualitāti, frakcija SASKAŅA tomēr nevar atbalstīt piedāvāto likumprojektu un aicina turpināt darbu ciešā sadarbībā ar nozari, rūpīgi izvērtējot visas iespējamās šādu likumdošanas grozījumu sekas. Paldies.".
- 2014_11_27_274-seq19 spokenText "Paldies. Debatēs pieteikusies deputāte Regīna Ločmele-Luņova.".
- 2014_11_27_274-seq18 spokenText "Labrīt, cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija jau 11.Saeimā strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā”. Likumam ir ļoti nopietni mērķi - retranslācijas jomas sakārtošana atbilstoši Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas prasībām, kā arī nevienlīdzīgas konkurences novēršana reklāmas tirgū. Tāpēc komisijas vārdā aicinu atbalstīt šī likumprojekta iekļaušanu arī 12.Saeimas darba kārtībā.".
- 2014_11_27_274-seq17 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 84, pret - 1, atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš, Zaķis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 89, pret - 1, atturas - nav. Lēmums pieņemts. Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš, Zaķis un citi ir iesnieguši lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Priekšlikumi par iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas turpināšanu”. Tātad saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 39.pantu Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ierosina turpināt 11.Saeimā iesniegtā likumprojekta “Grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā” izskatīšanu. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā - deputāte Inese Laizāne.".
- 2014_11_27_274-seq16 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Agnesi Pūcīti par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2014_11_27_274-seq15 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_11_27_274-seq14 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Pēteri Novičenoku par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2014_11_27_274-seq13 spokenText "Paldies. Viens deputāts ir runājis “par”, viens - “pret”. Jautājums ir jāizlemj balsojot. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ”Grozījumi Civilprocesa likumā” nodošanu komisijām... iekļaušanu Saeimas sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 23, pret - 66, atturas - 2. Tātad darba kārtība nav grozīta. Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš un citi lūdz grozīt šodienas sēdes darba kārtību un tajā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Izglītības, kultūras un zinātnes komisija lūdz izdarīt grozījumus Saeimas 2014.gada 27.novembra sēdes darba kārtībā un, pamatojoties uz Saeimas kārtības ruļļa 86.pantu, iekļaut izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Nākamais darba kārtības punkts - Saeimas lēmuma projekts “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_11_27_274-seq12 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Jūs tikko dzirdējāt gan to, ko mēs pieņēmām... cik būtiskas izmaiņas ir paredzētas Maksātnespējas likumā, gan arī dzirdējāt to argumentu, kāpēc to tiek mēģināts šodien iekļaut. Šādus pašus grozījumus vakardien noraidīja Juridiskā komisija, kura ir atbildīgā komisija par šī likumprojekta skatīšanu, tikai tāpēc, ka Civilprocesa likums ir viens no svarīgākajiem procesuālajiem likumiem un steidzamības kārtībā ļoti apjomīgus grozījumus, kurus jau pirmajā sarunā norādīja eksperti, tajā nevar pieņemt. Bet tas, ko teica Gaidis Bērziņš no šīs tribīnes: “Jūs būsiet vainīgi, ka mēs būsim spiesti atvērt Maksātnespējas likumu un pagarināt spēkā stāšanās laiku tiem grozījumiem, kas ir pieņemti...” Mēs nebūsim vainīgi, jo parlamentam ir jāatbild gan par likuma kvalitāti, gan par šo reformu iesniegšanu, un tas, ka šādas diskusijas šeit, parlamentā, notika, ka bija prognozējams, ka iestāsies tādi grozījumi... Maksātnespējas likums šeit tika muļļāts ilgi un dikti. Šis bija viens unikāls likums, kurā uz trešo lasījumu priekšlikumus bija paspējuši iesniegt veseli trīs tieslietu ministri vienlaikus. Un tāpēc tagad pēkšņi izlikties, ka mēs neko nezinājām, nesapratām, ka, redz, parlaments šodien noraidīja šo vienīgo iespēju steigā pieņemt procesuāla likuma grozījumus... es kategoriski to noraidu. Ja tāda situācija ir iestājusies, tad Ministru kabinetam kopā ar Tieslietu ministriju ir jāpiedāvā risinājums, kas sabiedrībai saprotams. Pa sētas durvīm nekvalitatīvs likumprojekts parlamentā nav akceptējams. Es aicinu neatbalstīt izmaiņu izdarīšanu šodienas darba kārtībā un Tieslietu ministriju strādāt pie kvalitatīva likumprojekta.".
- 2014_11_27_274-seq10 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Neraugoties uz to, ka daži no jums jau bija pacēluši sarkanās kartītes, es tomēr atļaušos aicināt iekļaut šo jautājumu šīsdienas sēdes darba kārtībā. Un paskaidrošu - kāpēc. Kolēģi, es atgādinu, ka tie, kas pārstāvēja savus vēlētājus arī iepriekšējā Saeimā, vienā no pēdējām 11.Saeimas sēdēm balsoja par apjomīgiem grozījumiem Maksātnespējas likumā. Šie grozījumi paredzēja vairākas būtiskas lietas. Pirmkārt, valsts amatpersonas statusa noteikšanu maksātnespējas procesa administratoriem. Otrkārt, risināt jautājumus, kas saistīti ar fiktīvajiem kreditoriem tiesiskās aizsardzības procesā un ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesā. Treškārt, noteica valdes locekļu papildu atbildību par dokumentu nenodošanu. Ceturtkārt, atviegloja fiziskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu iesniegšanu, tai skaitā ieviešot tā saukto ģimenes maksātnespējas procesa pieteikumu. Visus šos grozījumus nav iespējams iedzīvināt praksē jau no nākamā gada 1.janvāra, kā tas ir noteikts Maksātnespējas likumā, ja netiks pieņemti grozījumi Civilprocesa likumā, kas būs par pamatu tam, lai tiesas attiecīgi šo materiālo tiesību regulējumu varētu piemērot civilprocesā. Gadījumā, ja šie grozījumi netiek atbalstīti, tas faktiski nozīmē, ka jūs ar savu balsojumu jau netieši atceļat Maksātnespējas likuma spēkā stāšanos 1.janvārī, jo šāds lēmums acīmredzot tad būs jāpieņem tāpēc, ka, kā jau es teicu, šo likumu nav iespējams iedzīvināt dzīvē, ja nav pieņemti šie Civilprocesa likuma grozījumi. Bez tam es gribētu arī norobežoties no jebkādiem pārmetumiem par to, ka Tieslietu ministrija nav savlaicīgi šos grozījumus sagatavojusi. Tieslietu ministrija nevarēja sagatavot ātrāk šos grozījumus, ņemot vērā to, kā jau es teicu, ka tieši iepriekšējā Saeima vienā no šīs Saeimas pēdējām sēdēm šos grozījumus Maksātnespējas likumā tikai atbalstīja. Līdz ar to šis laiks ir bijis tiešām īss. Šie grozījumi ir apspriesti arī Civilprocesa likuma darba grupā Tieslietu ministrijā. Iespējams, ja kādi precizējumi ir nepieciešami, tad tos attiecīgi sadarbībā ar Juridisko biroju Tieslietu ministrija ir gatava veikt. Lūgums atbalstīt šī jautājuma iekļaušanu sēdes darba kārtībā. Paldies.".
- 2014_11_27_274-seq9 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 86, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Gribu informēt par saņemtajām izmaiņām šīs sēdes darba kārtībā. Deputāti Smiltēns, Čigāne, Āboltiņa, Kalniņš un citi lūdz Saeimas šā gada 27.novembra sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu “Par deputāta Edvarda Smiltēna atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Deputāti Gaidis Bērziņš, Vilks, Dzintars, Parādnieks un citi lūdz... (Noklaudzina ar āmuru.)... iekļaut šīs sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? (No zāles: “Ir!”) Ir iebildumi... Vārds deputātam Gaidim Bērziņam.".
- 2014_11_27_274-seq8 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Māri Markovu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2014_11_27_274-seq7 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 85, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_11_27_274-seq6 spokenText "Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Romānu Dončenko par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2014_11_27_274-seq5 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 88, pret un atturas - nav. Lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - deputāts Valērijs Agešins.".
- 2014_11_27_274-seq4 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Saeimas Juridiskās komisijas šā gada 26.novembra sēdē tika skatīts lēmuma projekts “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Komisijas locekļi ir vienbalsīgi atbalstījuši minēto lēmuma projektu. Saeimas Juridiskās komisijas vārdā aicinu apstiprināt Kristīni Brokani par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.".
- 2014_11_27_274-seq3 spokenText "Paldies. Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Tātad par - 76, pret un atturas - nav. Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā locekļu ievēlēšanu”. Deputāti Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Nellija Kleinberga, Jānis Urbanovičs, Solvita Āboltiņa un Inguna Sudraba ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā locekļu ievēlēšanu”. Vai... Tātad debatēs runāt neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē notikušās traģēdijas cēloņus, un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos, kā arī par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Tātad lēmums ir pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā locekļu ievēlēšanu”! Deputāti Augusts Brigmanis, Gaidis Bērziņš, Nellija Kleinberga, Jānis Urbanovičs, Solvita Āboltiņa un Inguna Sudraba ir iesnieguši lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā locekļu ievēlēšanu”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par valstij piederošo 75% bankas “Citadele” akciju pārdošanas procesa virzību, pārdošanas cenas un tālākpārdošanas aizlieguma termiņa noteikšanas kritērijiem, akciju pārdošanas līgumā ietvertajiem noteikumiem, izdevumiem pārdošanas konsultantiem un sabiedrisko attiecību pakalpojumiem pārdošanas procesā locekļu ievēlēšanu”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 90, pret un atturas - nav. Lēmuma projekts pieņemts... Lēmums pieņemts. Nākamais darba kārtības jautājums - lēmuma projekts “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Juridiskās komisijas vārdā - referents Valērijs Agešins.".
- 2014_11_27_274-seq2 spokenText "Labdien, godātie kolēģi! Saskaņā ar finanšu ministra lūgumu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir nolēmusi izvirzīt šim amatam Jāni Trupovnieku. Aicinu apstiprināt lēmuma projektu.".
- 2014_11_27_274-seq1 spokenText "Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim Saeimas 27.novembra sēdi! Pirms uzsākam izskatīt sēdes darba kārtību, ir izskatāmi priekšlikumi par grozījumiem tajā. Prezidijs saņēmis 15 grozījumus šodienas sēdes darba kārtībai. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut pirmajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Par likuma “Par nekustamā īpašuma nodošanu Tautas frontes muzeja sabiedriskajai padomei” atzīšanu par spēku zaudējušu”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut pirmajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības maiņu. Darba kārtība grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Grozījumi Informācijas tehnoloģiju drošības likumā”. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridisk�� komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas kārtības ruļļa 39.panta noteiktajā kārtībā sagatavoto likumprojektu “Tiesu ekspertu likums”. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Kristīnes Brokanes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Romāna Dončenko apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Māra Markova apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Pētera Novičenoka apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi pret darba kārtības grozīšanu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Juridiskā komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Agneses Pūcītes apstiprināšanu par rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par Saeimas piekrišanu likumā “Par valsts budžetu 2014.gadam” noteiktās apropriācijas pārdalei”. Vai deputātiem nav iebildumu pret darba kārtības maiņu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis, Judins, Ķirsis un citi lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. Vai deputātiem ir iebildumi pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Darba kārtība ir grozīta. Deputāti Šadurskis, Āboltiņa, Smiltēns, Ainars Latkovskis, Judins, Ķirsis un citi lūdz darba kārtībā iekļaut Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Kārļa Šadurska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Vai deputātiem nav iebildumu pret šo darba kārtības grozījumu? Iebildumu nav. Tātad darba kārtība ir grozīta. Līdz ar to sākam izskatīt grozīto darba kārtību. Pirmā sadaļa - “Prezidija ziņojumi par iesniegtajiem likumprojektiem”. Saeimas Prezidijs ierosina Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas iesniegto likumprojektu “Brīvības pieminekļa un Rīgas Brāļu kapu likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autortiesību likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 2012.gada 24.maija Līgumam par sadarbību liecinieku aizsardzības jomā” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas valsts ģerboni”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem iebildumu nav? Iebildumu nav. Likumprojekts ir nodots. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likumā” nodot Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem nav iebildumu? Iebildumu nav. Tātad likumprojekts ir nodots. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Par atvaļinājuma piešķiršanu”. Tātad nākamais darba kārtības punkts - “Par piešķirto neapmaksāto atvaļinājumu deputātam Vjačeslavam Dombrovskim šā gada 27.novembrī”. Saeimas Prezidijs informē, ka saņemts deputāta Vjačeslava Dombrovska iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam neapmaksātu atvaļinājumu šā gada 27.novembrī. Prezidijs šo atvaļinājumu viņam piešķīra un informē par to Saeimu. Nākamā darba kārtības sadaļa - “Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana”. Tātad nākamais darba kārtības punkts - lēmuma projekts “Par Saeimas pārstāvja apstiprināšanu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda padomē”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Kārlis Šadurskis. Lūdzu!".
- 2014_11_20_273-seq65 spokenText " Paldies Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputātam Edvīnam Šnorem. Līdz ar to raidījums “Frakciju viedokļi” šodien ir izskanējis. Paldies, ka klausījāties! Un visu labu! ".
- 2014_11_20_273-seq64 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima pieņēma, mūsuprāt, ļoti svarīgu lēmumu, proti, atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kuri paredz, ka uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu iegādi Latvijā nebūtu piešķiramas Krievijas pilsoņiem. Šo likumprojektu virzījām tieši mēs – Nacionālā apvienība. Un tātad īsumā par to, kādēļ, mūsuprāt, šāda norma bija nepieciešama. Pirmkārt, ir ļoti svarīgi apzināties, ka Krievija pēdējā laikā ir sākusi faktiski jaunu ārpolitikas kursu, oficiālā līmenī izvirzot tā saukto russkij mir jeb krievu pasaules koncepciju, un uz tās bāzes ir faktiski sākusi iekarot Eiropas valstis, kā mēs to redzam pašreiz Ukrainā. Un mērķis, kas tiek izvirzīts, ir aizstāvēt tur krievu pasaulei piederīgos. Latvijā, kā mēs zinām, tādu ir ļoti daudz: mums te ir krievi, krievvalodīgie, Krievijas pilsoņi, nepilsoņi. Visbeidzot, mums te ir 20 tūkstoši bijušo Krievijas armijas virsnieku. Līdz ar to nekur citur pasaulē procentuāli nav tik daudz krievu pasaulei piederīgo, cik to ir Latvijā. Un tādēļ nav jābrīnās, ka starptautiskie mediji un drošības eksperti diezgan vienprātīgi norāda uz Latviju kā uz pilnīgi reālu Krievijas agresijas mērķi nākotnē. Tā kā Latvija ir NATO, Krievija ar tankiem, visdrīzāk, šeit iekšā nebruks. Notiekošais Donbasā rāda, ka agresijas attaisnošanai tiek izmantoti vietējie krievvalodīgie. Tas nozīmē, ka formāli nepastāv karš starp divām valstīm un ir apgrūtināta Rietumu militārās palīdzības sniegšana. Tā tas ir Ukrainā, bet nav grūti iedomāties, ka arī jebkādi agresīvi plāni attiecībā uz Latviju tiek izstrādāti ne mazāk ciniski un viltīgi. Putina līdzšinējā darbība neliek šaubīties par to, kas varētu spēlēt centrālo lomu šādas agresijas attaisnošanai Latvijā: mūžam diskriminētā un paverdzinātā krievu minoritāte, visdrīzāk! Līdz ar to Nacionālā apvienība to uzskatīja par ļoti būtisku jautājumu esošajā ģeopolitiskajā situācijā un rosināja to atbalstīt. Nu varu ar gandarījumu atzīmēt, ka Saeima to arī atbalstīja, gan tikai ar 50 balsīm. Tātad tomēr šis likumprojekts tika atbalstīts un tiek virzīts tālāk izskatīšanai nākamajos lasījumos. Paldies.".
- 2014_11_20_273-seq63 spokenText "Paldies Edgaram Putram – Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātam. Un “Frakciju viedokļus” šodien noslēgs Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Edvīns Šnore. Lūdzu!".
- 2014_11_20_273-seq62 spokenText "Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Kā jau kolēģi šeit iepriekš runāja, darbs jaunajā, 12., Saeimā ir tikko kā sācies. Patlaban ir tikai tāds ieskriešanās periods. Tomēr ir jau aktualitātes, kas gaida konkrētu rīcību. Un viena no tādām šobrīd ir kompensācija piena lopkopjiem. Ir izskanējusi informācija, ka vakar Eiropas Komisija ir piešķīrusi 7,7 miljonus eiro, kas faktiski sedz divu mēnešu... kompensē divu mēnešu zaudējumus, kuri šobrīd veidojas no starpības starp pašizmaksu un iepirkuma cenu. Pirmām kārtām jāprasa Eiropas Komisijas skaidrojums, par kādu laika periodu šī kompensācija tiek izmaksāta, jo faktiski ir tā, ka lauksaimniekiem kritisks būs tieši pavasaris, kad būs jāsāk lopbarības gatavošana nākošajam gadam un augkopības kultūru kopšanas darbi un kad naudas “lieko tauku” vairs faktiski nebūs. Līdz ar to ir jāvēršas ar atkārtotu lūgumu Eiropas Komisijā un kompensācijas nepieciešamība jāpamato ar reāliem skaitļiem, kas skaidri parāda, ka starpība starp iepirkuma cenu un pašizmaksu ir... nav nekur statistiski “izzīsta”, bet ir reāli pamatota ar skaitļiem. Tikai reāli skaitļi var pārliecināt Eiropas Savienības vecās dalībvalstis par lielākas kompensācijas nepieciešamību, jo vecajās valstīs Krievijas embargo sekas faktiski nav jūtamas. Tā, piemēram, Vācijā cena pienam ir 33–35 eirocenti un pašizmaksa ir stipri līdzīga kā Latvijā – 27–28 eirocenti. Papildu kompensācijas avots, visticamāk, ir uzkrājumi krīzes situācijām lauksaimniecībā... tas, kas iepriekš ir iekasēts, bet tomēr reāli līdz šim nav pielietots. Arī tas no Latvijas puses tika prasīts, kad graudkopjiem pavasarī kailsals nodarīja neatgriezeniskas sekas... Faktiski bija saimniecības, kam ziemāji izsala simt procentu apmērā, tomēr no Eiropas Komisijas nekāda rīcība nesekoja. Tāpēc, uzskatu, ir jāvēršas vēlreiz Eiropas Komisijā ar reāliem pamatojumiem, un, es domāju, tās viedoklis sekos. Paldies.".
- 2014_11_20_273-seq61 spokenText "Paldies partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. “Frakciju viedokļos” nākamais runās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāts Edgars Putra.".
- 2014_11_20_273-seq60 spokenText "Labrīt, cienījamie radioklausītāji! Šodien Saeima diezgan ātri pabeidza savu darbu, un iemesls ir saistīts ar faktu, ka jaunā Saeima – 12.Saeima – vēl nav izstrādājusi savus likumprojektus, bet šodien mēs lēmām par 11.Saeimā uzsāktās darbības turpināšanu. Proti, mēs nolēmām pārņemt vairākus likumprojektus saskaņā ar Saeimas kārtības rulli. Mēs turpināsim strādāt ar šiem likumprojektiem kā pieņemtiem pirmajā lasījumā, un tas nozīmē, ka priekšā vēl ir divi lasījumi. Šodien mēs nolēmām turpināt strādāt pie grozījumiem Imigrācijas likumā un Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā, kā arī pie Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma projekta. Un pārņēmām arī piecus likumprojektus ar vienu nosaukumu – “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Kā pareizi norādīja kolēģis Agešina kungs, mums diemžēl ir vairāki likumprojekti ar vienu nosaukumu, jo vairākas institūcijas, ministrijas regulāri iesniedz priekšlikumus attiecīgā likuma labošanai. Mēs gribam mainīt, grozīt šo kārtību un turpmāk grozījumus pēc iespējas konsolidēt. Šodien mēs nolēmām atbalstīt pirmajā lasījumā likumprojektu, kas paredz jaunu tiesību institūtu – vienošanos par soda izpildi administratīvā pārkāpuma lietā. Ja attiecīgais likumprojekts tiks pieņemts – un es ceru, ka tas notiks! –, mums būs jauna kārtība attiecībā uz naudas sodu: ja persona atzīs savu vainu un piekritīs attiecīgajai procedūrai, tai būs jāmaksā mazāks naudas sods. Mēs noteikti vēl diskutēsim par to, kāds varētu būt samazinājums, bet šāda kārtība konceptuāli jau ir sagatavota, un noteikti diskutēsim par to arī Juridiskajā komisijā. Mēs diskutējām un nolēmām pārņemt arī likumprojektu, kas paredz nodot Maksātnespējas administrācijai tiesības sodīt pārkāpējus – tos, kuri ir izdarījuši pārkāpumus maksātnespējas jomā. Maksātnespējas administrācija ir valsts institūcija. Diemžēl mēs redzam, ka tā ne visai efektīvi strādā attiecībā uz tiem pārkāpumiem, kuri notiek attiecīgajā sfērā. Ir svarīgi stiprināt valsts uzraudzību, valsts kontroli, un attiecīgais priekšlikums līdz ar to tika atbalstīts. Diskutējām arī par likumprojektu, kas paredz jaunu pieeju sodiem par pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā. Jaunajā 149.8 pantā ir 27 daļas, kas paredz diferencētu pieeju pārkāpumiem ceļu satiksmes jomā, kuri saistīti ar ātruma pārsniegšanu. Gadījumos, ja persona pārsniedz ātrumu par 50–60 kilometriem, ir paredzēts būtiski palielināt sodus. Maksimālais sods – 1400 eiro. Protams, šodien mēs tikai nolēmām atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, un Juridiskajai komisijai būs vēl darbs pirms otrā un trešā lasījuma. Tātad noteikti strādāsim un turpināsim darbu. Paldies.".
- 2014_11_20_273-seq59 spokenText "Paldies Valērijam Agešinam no partijas SASKAŅA frakcijas. Nākamajam vārds partijas VIENOTĪBA frakcijas deputātam Andrejam Judinam. Lūdzu!".
- 2014_11_20_273-seq58 spokenText "Labdien, cienījamie radioklausītāji! Parlaments šodien skatīja piecus 11.Saeimā nepabeigtus likumprojektus, kuri paredz grozīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu, un deputāti nolēma virzīt tos izskatīšanai arī šajā Saeimas sasaukumā, vienlaikus plānojot tos apvienot. Piedāvātās izmaiņas paredz sīkāk diferencēt naudas sodus par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Par nelielu ātruma pārsniegšanu sankcijas paredzēts samazināt, bet bargāki sodi plānoti par būtisku atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu. Grozījumi paredz arī ieviest jaunu pieeju naudas soda samaksai. Tas, kurš atzīst savu vainu un sodu samaksā ātrāk, maksā mazāk. Grozījumi paredz arī iespēju slēgt vienošanos starp soda uzlicēju un pārkāpēju. Apņemoties naudas sodu brīvprātīgi samaksāt 10 darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem. Tāpat likuma izmaiņas paredz administratīvā pārkāpuma lietvedības gaitā aizskartajam mantas īpašniekam nodrošināt tiesības pārsūdzēt amatpersonu rīcību un lēmumus attiecībā uz mantu. Patlaban tiesības pārsūdzēt lēmumus ir tikai personai, kuru sauc pie administratīvās atbildības, un cietušajam. Uz šādas kārtības neatbilstību valsts pamatlikumam norādījusi Satversmes tiesa. Kodeksā arī plānots noteikt, ka maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpumus izskatīs un lēmumus par soda uzlikšanu turpmāk pieņems Maksātnespējas administrācija. Patlaban tas ir Valsts policijas kompetencē. Vienlaikus Saeimas Juridiskā komisija aicina nozaru ministrijas savstarpēji koordinēt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu izstrādi. Gadījumi, ka valdība vienlaikus iesniedz parlamentā vairākus vienāda nosaukuma likumprojektus, kā tas ir ar LAPK, būtu jāizskauž, tādējādi mazinot dokumentu daudzumu, kas ceļo no valdības uz parlamentu. Ierēdņi sagādā sev darbu, izstrādājot aizvien jaunus likuma grozījumus un rakstot anotācijas. Taču vairākus likumprojektus ir iespējams apvienot vienā, kā to vairākkārt jau darījis parlaments. Šāda pieeja nepieciešama arī valdībā. Dažādu nozaru priekšlikumi kodeksa grozīšanai būtu jāapvieno vienā dokumentā. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā izmaiņas LAPK rosinātas gandrīz 40 reižu, bet kodekss trīs gadu laikā grozīts 12 reižu. Tādējādi šis likums ir pastāvīgi atvērts un Saeimas dienaskārtībā vienlaikus ir vairāki vienāda nosaukuma likumprojekti. Šāda pieeja apgrūtina iespēju cilvēkiem izsekot līdzi likuma izmaiņām un turklāt prasa vairāk valsts resursu grozījumu izstrādei. Paldies par uzmanību.".