Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_11_27_274-seq44> ?p ?o. }

• 2014_11_27_274-seq44 type Speech.
• 2014_11_27_274-seq44 number "44".
• 2014_11_27_274-seq44 date "2014-11-27".
• 2014_11_27_274-seq44 isPartOf 2014_11_27_274.
• 2014_11_27_274-seq44 spokenAs 92.
• 2014_11_27_274-seq44 spokenText "Godātie kolēģi! Uzskatu, ka, ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, īpaši svarīgi ir atbalstīt un attīstīt uzņēmējdarbību, ievērojot godīgu konkurenci autopārvadājumu jomā un pasažieru intereses. Diemžēl faktiskais šī likumprojekta mērķis ir nostiprināt monopoltiesības regulāro pārvadājumu veicējiem jeb autobusu parkiem, kuri saņem valsts dotācijas pat par rentabliem maršrutiem, un izstumt no tirgus neregulāro pārvadājumu veicējus jeb tos, kuri pārvadā pasažieru grupas, piemēram, starp Latvijas pilsētām. Nemitīgi mēģinājumi vairāku gadu garumā izdarīt Autopārvadājumu likumā grozījumus pretēji pasažieru interesēm un Saeimas deputātu vairākuma gribai pierāda atsevišķu autobusu parku akcionāru vēlmi likvidēt konkurentus - neregulāros pārvadātājus. Man ir pamatotas bažas par to, ka tagad atkal ir izdomāts veids, kā legāli nozagt neregulāro pasažieru pārvadātāju gadiem ilgi veidotu biznesu. Es aicinu Saeimu to nepieļaut. Vēlos pievērst jūsu uzmanību dažiem principiāliem jautājumiem kontekstā ar likumprojekta 1.panta 23.punktu. Ir runa par termina “pasažieru neregulārie pārvadājumi” definīciju. Pirmā problēma. Salīdzinot ar spēkā esošo likuma redakciju, redzams, ka no likumprojekta pazudis šā punkta otrais teikums: “Šie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tāpēc, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos.” Es vēlos atgādināt, ka šī norma ir spēkā esošajā Autopārvadājumu likuma redakcijā un pilnībā atbilst Eiropas Savienības likumdošanai. Šo teikumu mēs nevaram izslēgt no likumprojekta, jo tas būtu pretrunā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 21.oktobra Regulu Nr.1073/2009 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz piekļuvi starptautiskajam autobusu pārvadājumu tirgum. Regulas 5.panta 3.punkta trešais teikums precīzi nosaka: “Neregulāri pārvadājumi nepārstāj būt neregulāri pārvadājumi tikai un vienīgi tādēļ, ka tos veic ar zināmiem intervāliem.” Turklāt saskaņā ar regulas II pielikumu dalībvalsts pasažieru komercpārvadājumu veicējam izsniedz Kopienas atļauju. Atļaujai tiek pievienoti Vispārīgie noteikumi. Vispārīgo noteikumu 9.punktā ir definīcijas; to skaitā ir noteikums, ka neregulārie pārvadājumi nezaudē neregulāro pārvadājumu statusu tikai tādēļ, ka tiek veikti noteiktos laika intervālos. Atļaujas Vispārīgo noteikumu 2.punkts noteic, ka pārvadātājs atbilst nosacījumiem, kas ietverti Kopienas noteikumos par atļauju pasažieru autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanai iekšzemes un starptautiskos pārvadājumos. Tas nozīmē, ka dažāda veida pārvadājumu ar autobusu definīcijām būtu jābūt tādām pašām kā tām, ko izmanto starptautiskos pārvadājumos. Visas šīs normas ir burtiski ietvertas Kopienas atļaujas tekstā - atļaujas, kuru izsniedz pasažieru komercpārvadājumiem ar autobusu visās Eiropas Savienības valstīs, arī Latvijā. Tas nozīmē, ka šo regulu piemēro gan starptautiskiem pasažieru pārvadājumiem, gan pasažieru iekšzemes komercpārvadājumiem. Šī regula, kuru piemēro no 2011.gada 4.decembra, Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij jāievēro obligāti un jāpilda burtiski. Otra problēma. Nav saprotams, kas likumprojekta 1.panta 23.punktā ir domāts ar šādu izteikumu: “funkcionāli apkalpo tos pašus pasažierus, kas tiek vai varētu tikt apkalpoti pasažieru regulāro pārvadājumu ietvaros”. Šī juridiski nekorektā definīcija ir tik plaši interpretējama, ka ļauj funkcionāli apkalpot un automātiski uzskatīt par liela autobusu parka klientu absolūti jebkuru personu. Nav skaidrs, kādā veidā neregulārie pārvadātāji uzzinās, vai viņi apkalpo pasažierus, kas varētu tikt apkalpoti regulāro pārvadājumu ietvaros. Domāju, ka teorētiski un arī praktiski vispār nebūs iespējams konstatēt, vai neregulārie pārvadātāji apkalpo tos pašus pasažierus, kurus apkalpo regulāro pārvadājumu ietvaros. Es uzskatu, ka jēdzienu “regulāro pārvadātāju klienti” var attiecināt tikai uz tiem pasažieriem, kuri gaida autobusus autoostā vai arī sabiedriskā transporta pieturā. Esmu pārliecināts, ka Saeimai nevajadzētu radīt mirušas normas, kuras nekad nedarbosies reālajā dzīvē. Katrā ziņā vārdi “vai varētu tikt” jau sen ir izslēgti no Sabiedriskā transporta pakalpojumu likuma. Trešā problēma ir saistīta ar likumprojekta 34.1 pantu. Šis priekšlikums paredz, ka kārtību, kādā veicami iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi, nosaka Ministru kabinets. Bažas rada tas, ka Ministru kabinets, apstiprinot Satiksmes ministrijas sagatavotos noteikumus par kārtību, kādā veicami neregulārie pārvadājumi, varētu radīt iespēju, ka šis pakalpojums klusi un bez Saeimas deputātu ziņas tiks vienkārši iznīcināts. Jau tagad no likumprojekta un Ministru kabineta noteikumu projekta ir redzams, ka atsevišķu autobusu parku akcionāri aktīvi lobē lielo autobusu parku, nevis pasažieru intereses. Šie priekšlikumi ir mazo uzņēmēju diskriminācija un monopoltiesību nodrošināšana regulārajiem pārvadātājiem - autobusu parkiem. Krīzes laikā pasažieru plūsma valstī ir samazinājusies, bet uz dotāciju adatas sēdošie autobusu parki ne tikai nevēlas samazināt savus izdevumus, ne tikai nemitīgi šantažē valdību un Saeimu, bet arī jebkurā veidā cenšas izspiest no tirgus konkurentus, kam ir elastīgāka un mērķtiecīgāka pieeja pasažieru vēlmju apmierināšanai. Rodas jautājums: kāpēc kārtējo reizi tiek virzīts šāds priekšlikums un kāpēc likumprojekta autori nevēlas atbalstīt godīgu konkurenci un tādu pakalpojumu sniegšanu, kuri apmierina daudzus Latvijas iedzīvotājus? Kāpēc jātērē valsts budžeta līdzekļi atsevišķu pārvadātāju dotēšanai? Vai brīvais tirgus ir Satiksmes ministrijas ierēdņu ļaunākais ienaidnieks? Neskatoties uz to, ka kopumā vidējās izmaksas par pakalpojumiem, kurus sniedz neregulārie pasažieru pārvadātāji, parasti nesanāk mazākas kā regulārajiem pārvadātājiem, cilvēki tomēr, lai nokļūtu, piemēram, no reģioniem uz Rīgu, bieži izvēlas tieši neregulāro pārvadātāju pakalpojumus. Tas ir rādītājs, kuru nevar noliegt! Uzskatu, ka neregulārie pārvadātāji ir tīrais ieguvums valsts budžetam, jo viņi nevaimanā pēc dotācijām, viņi labprāt dara darbu, par ko īpaši smalki autobusu parki prasa no valsts atsevišķu samaksu. Turklāt lielo autobusu parku interešu aizstāvji nereti apzināti jauc divus jēdzienus - “neregulārie pārvadātāji” un “nelegālie pārvadātāji”. Šādam apgalvojumam nav pierādījumu un pārdomātas juridiskās argumentācijas. Tas nav balstīts uz nopietniem pētījumiem, situācijas analīzi un pasažieru aptaujām. Uzņēmumi, kuri nodarbojas ar neregulāriem pasažieru pārvadājumiem un veic pārvadājumus, piemēram, starp Latvijas pilsētām, atšķirībā no nelegālajiem pārvadātājiem, maksā nodokļus, nodrošina darba vietas cilvēkiem, viņiem ir attiecīgās licences. Viņu transports tiek uzturēts tehniskā kārtībā, šoferi vada transportlīdzekļus atbilstoši kategorijai, kas dod tiesības pārvadāt pasažierus. Minētie uzņēmēji nesaņem dotācijas no valsts, kā tas ir gadījumos ar sabiedrisko transportu. Neregulārie pārvadātāji starppilsētu maršrutos savu darbu organizē tā, lai netraucētu sabiedriskajam transportam. Turklāt pārvadātājs piedāvā pasažieriem tādu servisu, kādu nevar nodrošināt regulārie pārvadājumi, piemēram, pasažiera uzņemšanu pie mājām vai citā viņam izdevīgā vietā reģionos - arī laukos! -, kā arī pasažiera nogādāšanu viņam vajadzīgajā vietā, piemēram, uz Rīgu. Šie pārvadātāji arī labprāt nogādā cilvēkus no Rīgas uz citu pilsētu līdz viņu mājas durvīm ar visu smago bagāžu. Šāds piedāvājums ir ļoti ērts studentiem, kā arī slimiem un vientuļiem cilvēkiem. Savukārt valsts dotētie pārvadātāji piedāvā kulties ar visu smago bagāžu uz Rīgas centru un tur nīkt autoostā. Vēlos atgādināt, ka pakalpojumu sniegšanas brīvība ir Eiropas Savienības kopējās transporta politikas pamatprincips, kas prasa, lai pārvadātājiem būtu nodrošināta piekļūšana transporta tirgum. Grozījumu pieņemšanas gadījumā tiks aizskartas ne tikai uzņēmēju likumīgās intereses, bet galvenokārt pasažieru tiesības un intereses. Tās taču ir katra cilvēka tiesības - brīvi pārvietoties savā valstī! Uzskatu, ka Saeimai jāaizstāv pasažieru, nevis atsevišķu autobusu parku akcionāru intereses. Manuprāt, šie grozījumi Autopārvadājumu likumā ir pretrunā ar Eiropas Savienības regulu, Latvijas likumdošanu un neatbilst pasažieru interesēm. Es ceru, ka arī turpmāk tieši pasažieris būs vienīgais priekšnieks, tieši pasažieris būs tas kungs, kurš izlems, kāda pārvadātāja pakalpojumus izmantot. Aicinu balsot pret likumprojekta izskatīšanas turpināšanu 12.Saeimā. Paldies par uzmanību.".
• 2014_11_27_274-seq44 language "lv".
• 2014_11_27_274-seq44 speaker Valerijs_Agesins-1972.
• 2014_11_27_274-seq44 mentions Q822919.
• 2014_11_27_274-seq44 mentions Q211.
• 2014_11_27_274-seq44 mentions Q2660080.
• 2014_11_27_274-seq44 mentions Q193089.
• 2014_11_27_274-seq44 mentions Q458.
• 2014_11_27_274-seq44 mentions Q8889.
• 2014_11_27_274-seq44 mentions Q43048.