Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_11_27_274-seq82> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2014_11_27_274-seq82 type Speech.
- 2014_11_27_274-seq82 number "82".
- 2014_11_27_274-seq82 date "2014-11-27".
- 2014_11_27_274-seq82 isPartOf 2014_11_27_274.
- 2014_11_27_274-seq82 spokenAs 62.
- 2014_11_27_274-seq82 spokenText "Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Labdien, godātie un cienījamie kolēģi! Atbalstāma ir jebkuras Latvijas augstskolas iniciatīva veidot kopīgas studiju programmas ar citām pietiekami prestižām Eiropas Savienības valstu augstskolām, jo tas paaugstina katras augstskolas konkurētspēju un kvalitāti. Tomēr 2011.gadā tika pieņemti grozījumi Augstskolu likumā, kuri paredz iepriekšējā pieredzē un neformālajā izglītībā apgūto zināšanu un prasmju atzīšanu. Tie gan kāda grāda iegūšanas laikā, gan arī starpposmā starp grādiem, piemēram, pēc bakalaura grāda iegūšanas, jebkuram Latvijas pilsonim, iedzīvotājam dod tiesības uz pieredzē iegūtas izglītības atzīšanu pirms iestāšanās studiju programmā. Tātad likumprojekta anotācijā minēto problēmu risinājums ir iespējams jau esošā Augstskolu likuma ietvaros. Problēmas atzīšanai šīs maģistra studiju programmas kontekstā sagādā 2012.gada 10.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.36 “Iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātu atzīšanas noteikumi”, kas izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 59.2 panta piekto daļu. Ministru kabineta noteikumu 14.punkta piektajā daļā noteikts, ka profesionālajā pieredzē sasniegto studiju rezultātus var atzīt, pirmkārt, tikai tajā attiecīgās studiju programmas daļā, kuru veido prakse, turklāt šiem studiju rezultātiem jābūt sasniegtiem tajā profesionālās darbības jomā, kura atbilst studiju programmas izglītības tematiskajai jomai; otrkārt, tajā studiju programmas studiju kursā vai studiju modulī, kuru apgūstot iegūst praktiskas zināšanas, prasmes un kompetenci. Tātad risinājums būtu grozījumi Ministru kabineta noteikumos, nevis jauna likumprojekta izstrāde, kas varētu radīt precedentu turpmāku Augstskolu likumam neatbilstošu studiju programmu radīšanai un to īstenošanai nepieciešamo likumu pieņemšanai. Augstskolu likuma 2.panta pirmajā daļā ir teikts, ka Augstskolu likums un tā normas vienādi attiecas uz visām Latvijas augstākās izglītības iestādēm un visām koledžām neatkarīgi no to dibinātāju un finansēšanas avota. Tas nozīmē, ka šī likumprojekta pieņemšanas gadījumā būs jāatver Augstskolu likums un tajā jāiestrādā izņēmums attiecībā uz Rēzeknes augstskolu šīs studiju programmas īstenošanai. Un, ja reiz Augstskolu likums jebkurā gadījumā būs jāatver, tad pareizāk, racionālāk un daudz lietderīgāk būtu problēmas risinājumu iestrādāt jau esošajā likumā, nevis radīt jaunu likumu. Latvijas drošības kontekstā mums ir nepieciešami augsti kvalificēti robežsardzes speciālisti, bet nekropļosim sistēmu ar dažādiem izņēmuma likumiem. Ir jāstrādā pie esošās sistēmas sakārtošanas, veicot nepieciešamos grozījumus Augstskolu likumā un attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Lūdzu neatbalstīt sagatavoto likumprojektu, jo arī komisijā Juridiskais birojs jau brīdināja par šīm lietām... par to, ka šis likumprojekts nav korekts. Paldies.".
- 2014_11_27_274-seq82 language "lv".
- 2014_11_27_274-seq82 speaker Arvids_Platpers.
- 2014_11_27_274-seq82 mentions Q211.
- 2014_11_27_274-seq82 mentions Q193089.
- 2014_11_27_274-seq82 mentions Q458.
- 2014_11_27_274-seq82 mentions Q1773319.