Matches in Saeima for { ?s <http://purl.org/linkedpolitics/vocabulary/spokenText> ?o. }
- 2014_12_17_278-seq122 spokenText "12. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā daļēji atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq120 spokenText "11. - deputātu Putras, Šadurska, Vucāna, Rasmaņa un Parādnieka priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 13. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq119 spokenText "Priekšlikums ir atsaukts. Tātad par to nav arī jābalso.".
- 2014_12_17_278-seq118 spokenText "Nākamais ir 10. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nebija atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq117 spokenText "Tātad lūdzu zvanu! Balsosim par 9. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 44, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq116 spokenText "Arī šis deputāta Zariņa priekšlikums komisijā neguva atbalstu.".
- 2014_12_17_278-seq115 spokenText "Debates slēdzu. Dombrovska kungs, vai vēlaties ko piebilst komisijas vārdā?".
- 2014_12_17_278-seq114 spokenText "Kolēģi! Situāciju vēl var glābt. Uzreiz jūs nebijāt gatavi atbalstīt opozīcijas priekšlikumu, šis ir otrs priekšlikums, kas situāciju var sakārtot, un šī, otrā, priekšlikuma būtība ir sekojoša. Ir divas lietas, ja mēs runājam par atbalstu: viena ir - uz cik ilgu laiku tas tiek iedots, un otra - cik dāsns tas ir. Es ierosinu, ka mēs šeit varam izveidot efektīvu un ekonomiski pamatotu mehānismu, kā var koriģēt šo atbalsta apjomu. Būtība ir tāda, ka mēs nevis ieliktu iekšā konkrētu ciparu, skaitli, proti, iepirkuma cenu, par kādu tiks iepirkti šie atbalstāmās... saražotās elektroenerģijas apjomi, - skaitli, kurš pēc būtības ir no zila gaisa izrauts, kurš vairs neatbilst tiem principiem, pēc kādiem tika sākotnēji veidots šis atbalsts... Bet es piedāvāju priekšlikumu, lai šo skaitli, šo atbalsta apjomu noteiktu Ministru kabinets. Proti, ierosinu deleģēt... dot iespēju to noteikt Ministru kabinetam, lai viņš to veiktu, vadoties pēc ekonomiskās pamatotības principa, un nodrošinātu saprātīgu atdevi no veiktajiem ieguldījumiem. Ko tas nozīmē? Tātad mēs šeit nošautu uzreiz divus zaķus. Pirmkārt, neviens komersants nevarētu apstrīdēt šo likumu, sakot, ka tas aizskar viņa tiesības, jo... Mēs runājam, ka likumā mēs ieliekam principu tieši par to, par ko viņš uztraucas, - par to, ka šim tarifam ir jābūt tādam, lai tas nodrošinātu saprātīgu atdevi no veiktajiem ieguldījumiem. Tātad - viena lieta. Otra lieta. Ja Ministru kabinets, izpildot šo likumā minēto prasību, veidos šo tarifu, tas nonāks pie secinājuma, ka šis tarifs var būt arī zemāks, jo ekonomiski tas būs pamatojams ar to, ka patiesībā šie ieguldījumi jau krietni sen ir atgūti un ir dāsni nopelnīts. Un līdz ar to arī šo lēmumu komersants nevarēs pārstrīdēt. Viņam būs ļoti grūti to izdarīt, jo principā būs pierādāms, ka šis tarifs būs pamatots. Līdz ar to mēs panākam vajadzīgo rezultātu, ka būsim ierobežojuši šo atbalsta apjomu, no vienas puses, un, no otras puses, radījuši arī tiesiski stingru pamatu tam, kādā veidā aizstāvēt šo savu pozīciju. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo manu priekšlikumu, kas pēc būtības ir tāds, kādu arī jūs paši esat piedāvājuši. Tikai tas ir krietni veiksmīgāks, krietni efektīvāks un krietni labāk aizstāv patērētāju intereses. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq112 spokenText "9. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq111 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 36, pret - 46, atturas - 8. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq110 spokenText "Komisijas vārdā - viens skaidrojums. Sākotnēji šis atbalsta termiņš... bija, teiksim tā, beztermiņa... Tāpēc ministrijas ierosinājums ir šo beztermiņa atbalstu, nu, tā teikt... protams, saīsināt uz 20 gadiem. Protams, bija diskusijas arī par to, kāpēc 20 gadi, nevis 15 gadi. Deputātiem bija ļoti dažādi viedokļi, arī koalīcijas deputātiem bija diezgan dažādi viedokļi. Protams, tas viss veido tā saukto obligātā iepirkuma komponenti, kura ir arī viens no faktoriem, kuru dēļ elektrības cenas ir augstākas, nekā tās varēja būt. Un tas, protams, nozīmē... sākotnēji Ekonomikas ministrijas priekšlikums, protams, nozīmēs, ka tās būs augstākas samērā īsu laika periodu - 20 gadus -, nevis būs beztermiņa. Nu, ja tie būtu 15 gadi, tad, protams, šis periods būtu vēl īsāks. Bet tomēr, uzklausot visus argumentus, komisijas vairākums pieņēma lēmumu respektēt Ministru kabineta lēmumu, un līdz ar to deputāta Zariņa priekšlikums netika atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq109 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Dombrovska kungs, vai komisijas vārdā ko piebildīsiet?".
- 2014_12_17_278-seq108 spokenText "Ķirša kungs, es pieņemu, ka jūs atbildēsiet par saviem vārdiem un turpināsiet strādāt ar šo jautājumu. Tā kā es tiešām ceru, ka tas tā būs, es jums centīšos paskaidrot, kā to var izdarīt. Tā problēma ir, ka šos jautājumus enerģētikā jūs visu laiku cenšaties risināt steidzamības kārtībā - vienā dienā. Bet tie ir tik komplicēti, ka spēt tos atrisināt vienā dienā - tas vienkārši nav reāli! Tiešām šeit ir vajadzīga diskusija. Šeit ir tiešām strīdīgas lietas, kuras vajag pareizi sakārtot. Savukārt ko jūs darāt, tā steidzami virzot šādas lietas? Jūs panāksiet to, ka tik tiešām to varēs apstrīdēt, un būtībā izdarīsiet tieši pretējo - nostiprināsiet šo situāciju (pretēji tam, ko jūs vēlaties panākt!). Tā nevar rīkoties! Tā ka aicinu jūs būt saprātīgiem, prātīgiem un tiešām mērķtiecīgi panākt to, ko jūs vēlaties. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq106 spokenText "Zariņa kungs, es ļoti cienu jūsu valstisko skatu uz šo lietu. Atceros, pirms apmēram gada vai pusotra mēs ar Pavļuta kungu bijām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un lūdzām Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju virzīt šādus grozījumus... nu, lai, tā teikt, steidzamības kārtībā to dara Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija un process būtu ātrāks. Diemžēl komisija to neatbalstīja, tajā skaitā - arī jūs... Jautājums: kurā brīdī tad jums toreiz bija šī vēlme mazināt iedzīvotājiem maksājumus par elektrību un kāpēc pēkšņi ir mainījies jūsu viedoklis, kurš nebija tajā brīdī tāds?".
- 2014_12_17_278-seq104 spokenText "Ķirša kungs, es tomēr aicinu jūs diskutēt un runāt par lietām, kuras jūs saprotat un par kurām esat lietas kursā. Tas, ka amortizācija ir 20 gadi, nebūt nenozīmē, ka arī mēs atbalstām, ka tai ir jābūt 20 gadiem. Šie vēja parki var turpināt strādāt, tur nav nekādu problēmu! Ja jūs gribat paskatīties, kāda ir vispārējā prakse, tad paskatieties, kāds atbalsta apjoms tiek piešķirts šādām stacijām citur, kaut vai, teiksim, tanī pašā Igaunijā. Tur ir pagājuši 12 gadi, 12 gados tās ir krietni nopelnījušas. Tur viss atbalsts ir beidzies, un tās sekmīgi strādā brīvajā tirgū. Tas, ko es piedāvāju, ir noteikt šo periodu - 15 gadus, kas jau tā ir daudz, bet ar to... un tas ir pilnīgi pietiekoši. Tālākajos savos priekšlikumos... nākošajā priekšlikumā es arī parādu, kā mēs atrisinām šo situāciju saistībā ar juridisko pamatotību, lai neviens mūs nevarētu tiesā apstrīdēt un lai tas būtu pamatoti... tātad šādu shēmu. Kāpēc 15 gadi? 15 gadi - tas ir... Ja mēs paskatāmies konkrēti šīs vēja parku stacijas un ja mēs vispār paskatāmies, kādas atbalsta shēmas ir bijušas šinī valstī, tad mēs redzam, ka tās ir bijušas visai dāsnas... ka tādas ir bijušas pat ar vēl īsākiem periodiem. Mēs zinām leģendāros 8 gadus, pēc tam ir bijuši 10 gadi, tāpēc 15 gadi - tas jau ir ar uzviju. Turklāt runa ir nevis par to sākotnējo atbalstu, par kuru šie uzņēmēji nāca... ņēma šīs licences un sāka strādāt, bet par to atbalstu, kurš pa šo laiku vēl ir krietni audzis. Līdz ar to runāt, ka kādam būtu pamats šeit kaut ko apstrīdēt, ka, redziet, viņam nav bijusi iespēja pelnīt, ir absolūti absurdi. Un tad man ir jautājums koalīcijai: ar ko jūs tagad nodarbojaties? Pagājušajā Saeimā jūs bijāt tie brašie, kuri ienāca un teica: “Apkarosim oligarhus!” Un kas tad ir noticis šinī Saeimā? Šinī Saeimā jūs cītīgi rūpējaties, lai šīs stacijas, kuras pieder kādam no šiem, ar kuriem jūs agrāk taisījāties karot... lai tagad tās varētu strādāt un 20 gadus gūt nesamērojamu peļņu. Kas ir noticis? Vai kaut kāds politiskais kurss jums ir nemanāmi mainījies? Kāpēc šāds atbalsts? Es aicinu: ja likt, tad likt, maksimums, šos 15 gadus, tātad saīsināt, un ar to būs pilnīgi pietiekoši. Un savā nākošajā priekšlikumā es parādu, kādā veidā mēs to varēsim izdarīt. Un es aicinu pievērst uzmanību arī tam, ko jau minēja Kūtra kungs, - veidam, kādā šis likumprojekts tiek dzīts... nakts tumsā dzīts cauri, turklāt likumprojekts, kuram vispār nav nekādas saistības ar budžeta paketi. Jautājums: kādēļ tas ir vajadzīgs? Un es tiešām aicinu medijus pievērst tam uzmanību un pajautāt, kāpēc tiek lobētas šādas intereses. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq102 spokenText "Augsti godātā priekšsēdētāja, kolēģi! Es runāšu par priekšlikumu būtību. Faktiski par to, ka šīm vēja stacijām mums ir jāmaksā šis paaugstinātais tarifs, mēs varam pateikties, protams, tikai “Tautas partijai”, kura, ja nemaldos, 2002.gadā pieņēma šādu likumu. Taču kāpēc ne Zariņa kunga piedāvātie 15 gadi, bet 20 gadi? Ja manā varā tas būtu, es būtu gatavs kaut vai rīt aizvērt šo labo tarifu ciet, bet mums tomēr ir jāsaprot: ja valsts ir uzņēmusies saistības, tad, no tām atkāpjoties, mēs pakļaujam sevi vienkārši tiesvedības riskam, kas var izmaksāt beigu beigās vēl dārgāk. Un kāpēc 20, nevis 15? Tāpēc, ka vēja stacija vienkārši ir gan iekārta, gan būvniecība, un vispārpieņemtā prakse ir tāda, ka būvniecības investīcijas, tā teikt, lietderīgais lietošanas termiņš jeb, kā grāmatvedībā saka, amortizācija, ir 20 gadi. Un tāpēc arī ir minēti 20 gadi, nevis 15 gadi, jo, ja būs mazāk par 20 gadiem, tad investori varēs tiesā teikt, ka viņi investēja ar domu, ka viņiem atļaus tātad izmantot visu šo termiņu, lai viņiem tas atmaksātos, taču, ja viņi to būtu zinājuši iepriekš, tad nebūtu šos ieguldījumus veikuši. Tā ka, es domāju, mēs vēlreiz varam pateikt par to paldies “Tautas partijai”, taču tomēr neievedīsim valsti jaunos tiesvedības riskos un atbalstīsim tomēr Ministru kabineta piedāvātos 20 gadus. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq100 spokenText "Labdien, cienījamie deputāti! Lai gan es neesmu šī priekšlikuma autors, es vēršos pie jums saistībā ar šo priekšlikumu. Cienījamie kolēģi! Šajā normā bez diskusijām un skaidrojumiem tiek paredzēts, ka Latvijas iedzīvotāji turpinās iepirkt elektroenerģiju no ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos energoresursus, par fiksētu cenu vēl 20 gadus uz priekšu... 20 gadus no elektrostacijas darbības uzsākšanas brīža, un tas nozīmē, ka no vismaz 13 elektrostacijām vēl turpmākos septiņus gadus. Arī citi ar šo pārejas noteikumu normu saistītie punkti precizē, ka īstenībā šo iepirkumu izmaksas segs elektroenerģijas galapatērētāji - tas ir, Latvijas iedzīvotāji. Un, vadoties pēc šajā normā un arī priekšlikumā, kas mēģina uzlabot šo normu, ieliktā, sanāk, ka Latvijas iedzīvotājiem būs zināms apgrūtinājums - apgrūtinājums, ko likumdevējs ir uzlicis tikai tāpēc, ka šobrīd, budžetu pieņemot, ir licies, ka tā būtu vajadzīgs darīt. Cienījamie kolēģi! Šāda norma cilvēku būtiski aizskar, un varētu būt tā, ka vai nu iedzīvotāji, vai uzņēmēji, kas neuztvers viennozīmīgi šo regulējumu, varēs vērsties Satversmes tiesā un to apstrīdēt, pierādot, ka šis regulējums ierobežo tiesības un ka tas nav pieņemts ar pienācīgā kārtā pieņemtu likumu. Saeimas kārtības ruļļa 87.1 panta pirmā daļa precīzi noteic, kādi likumprojekti var tikt apvienoti budžeta likumprojektu paketē, - proti, tādi likumprojekti, kuri nosaka vai groza valsts budžetu. Pirms pieciem gadiem Ungārijas konstitucionālā tiesa vairākus desmitus likumu atzina par spēkā neesošiem, jo tie bija pieņemti nepienācīgā kārtā. Proti, tie bija tādi likumi, kas nebija saistīti ar nākamā gada budžetu. Satversmes tiesa 2011.gadā īpaši uzsvēra: “Likumdevējam ir tiesības un tajā pašā laikā arī pienākums valsts budžeta likumā un to pavadošo likumu paketē reglamentēt vienīgi tādus jautājumus, kas attiecas uz konkrēto saimniecisko gadu un ir cieši saistīti ar valsts finanšu līdzekļu izlietojumu.” Cienījamie deputāti! Aicinu aplūkot šā likumprojekta anotācijā pašu autoru ierakstīto par ietekmi uz budžetu. Tur ir visus trīs gadus rakstīts: nulle! Iedzīvotāju, galapatērētāju budžetu tas, protams, skars. Valsts budžetā šāda aizskāruma nav. Tāpēc es aicinu deputātus padomāt, vai mēs negrausim Saeimas autoritāti ar tāda likuma pieņemšanu, kurš samērā viegli būs apstrīdams Satversmes tiesā un, iespējams, viegli atceļams tikai tāpēc, ka likums pieņemts likumprojektam nepienācīgā kārtā. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq99 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Gunārs Kūtris.".
- 2014_12_17_278-seq98 spokenText "8. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq97 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 59, pret - 26, atturas - 6. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq96 spokenText "7. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī tas komisijā, protams, ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq95 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 58, pret - 25, atturas - 7. Tātad priekšlikums ir atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq94 spokenText "6. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.".
- 2014_12_17_278-seq92 spokenText "5. - Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq90 spokenText "4. - deputātu Putras, Šadurska, Vucāna, Rasmaņa un Parādnieka priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļauts 6. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq89 spokenText "Jā. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. - deputāta Ivara Zariņa iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 34, pret - 43, atturas - 11. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq88 spokenText "Par šo jautājumu notika diezgan garas diskusijas attiecībā uz to gadījumu, kuru jau pieminēja deputāts Zariņš. Tas ir, ja pēkšņi, piemēram, “Latvenergo” vai “Liepājas metalurgs” nonāk pie kādas slēptas vienošanās, ka “Liepājas metalurgs” nemaksās (No zāles dep. I.Zariņa starpsaucieni.), tad, proti, ja “Latvenergo” valde nebūt nerīkotos kā rūpīgs saimnieks Komerclikuma izpratnē, tad kapitāldaļu turētājam tomēr būtu pienākums to konstatēt un valdi nomainīt. (No zāles dep. I.Zariņš: “Kāpēc tā nenotika?”) Līdz ar to ir cita likumdošana, kura regulē šo jautājumu. Tātad arī šis deputāta Zariņa priekšlikums komisijā neguva atbalstu.".
- 2014_12_17_278-seq87 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Dombrovska kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?".
- 2014_12_17_278-seq86 spokenText "Tā kā es jau paredzēju, ka iepriekšējais priekšlikums netiks atbalstīts, tad ir sagatavots 3.priekšlikums. Un šī 3.priekšlikuma būtība ir šāda: ja mēs tomēr likumprojektā saglabājam šo paredzēto piedāvājumu, tad man ir priekšlikums, un es aicinu to šoreiz atbalstīt, ka arī šīs izmaksas... ka attiecībā uz šīm izmaksām būtu jābūt Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteikumiem, lai šinī izdevumu pozīcijā varētu iekļaut tikai to izmaksu apjomu, kuras tik tiešām ir ekonomiski pamatotas un kuras kontrolē regulators, nevis mēs tagad ar likumu apriori ierakstām, ka visas izmaksas, kas saistītas ar norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju, būtu jāiekļauj pārvades tarifā. Kolēģi, ko tas nozīmē? Atgriežoties atpakaļ pie šīs situācijas, tātad ir pārvades sistēmas operators, ir patērētājs, pieņemsim, Liepājas... kam dzīvs piemērs ir “Liepājas metalurgs”. Tātad es piedāvāju, lai būtu kādi regulatora noteikumi, kuri regulatoram būtu jāizdod, kas regulē to, tieši kādas izmaksas un kādā apmērā drīkstētu šeit iekļaut. Pretējā gadījumā kas notiek? Ja šie divi komersanti savā starpā ir vienojušies un ja pārvades sistēmas operators pieļauj ilgstoši, teiksim, trīs mēnešus, “Liepājas metalurgam” nemaksāt, tad visi šie trīs mēneši iet iekšā pārvades sistēmas tarifā un pārliekas uz citu patērētāju pleciem. Tas, ko es piedāvāju, ir priekšlikums, ka šādu situāciju nedrīkst pieļaut ar likumu, un tāpēc šeit būtu jāparedz... ja mēs atstājam šādu iespēju, tad ir jāparedz tas, ka šīs izmaksas tiks segtas saskaņā ar regulatora noteiktajiem noteikumiem. Tāda ir šī priekšlikuma būtība - lai novērstu šo situāciju, ka jebkādas izmaksas var tikt ieliktas iekšā un ka tas voluntāri būs atkarīgs tikai no divu komersantu vienošanās. Kolēģi, aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!".
- 2014_12_17_278-seq84 spokenText "Tā kā 2.priekšlikums netika atbalstīts, tad tālāk ir 3. -deputāta Zariņa priekšlikums.".
- 2014_12_17_278-seq83 spokenText "Labi. Lūdzu zvanu! Balsosim par deputāta Ivara Zariņa iesniegto 2.priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 35, pret - 50, atturas - 6. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq82 spokenText "Uzklausot deputāta Zariņa argumentus, uzklausot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un ekonomikas ministru, kā arī Juridisko biroju, komisijas vairākums pieņēma lēmumu neatbalstīt deputāta Zariņa priekšlikumu.".
- 2014_12_17_278-seq80 spokenText "Labdien, kolēģi! ...Mikrofonu var noregulēt skaļāk? Jā... Labdien, kolēģi! Mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka izņemt laukā... (Starpsaucieni, troksnis zālē. Dep. V.Agešins: “Mēs neko nedzirdam!”; dep. I.Parādnieks: “Pacel balsi!”)... Nu, man sākt kliegt? (No zāles: “Jā!”) Mans priekšlikums ir saistīts ar to, ka... Es ierosinu neakceptēt to, kas pašlaik ir piedāvāts esošajā likumprojektā, - izdalīt vienas atsevišķas izmaksas attiecībā uz pārvades sistēmas operatoru, kuras ir saistītas ar obligātā iepirkuma komponentes iekasēšanu, administrēšanu un norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju. Kādēļ to nav vajadzīgs darīt un kādi ir riski, ja mēs šādu priekšlikumu šeit atstājam? Regulatora metodika, likums par sabiedriskajiem pakalpojumiem, kā arī Elektroenerģijas tirgus likums jau noteic, ka pārvades sistēmas operators ir tiesīgs segt visas tās savas izmaksas, kuras viņam rodas, efektīvi strādājot. Priekš tā ir regulatora metodika. Ja mēs tagad atsevišķi izdalām vienu šādu izdevumu pozīciju un to ierakstām likumā - tas jau nav īsti loģiski! -, tad mēs panākam ļoti bīstamu situāciju, ka šādā gadījumā pārvades sistēmas operators varēs iekļaut jebkādas izmaksas, kas būs saistītas ar norēķināšanās pienākuma izpildi ar publisko tirgotāju. Par ko ir runa? Runa ir par šo slaveno obligātā iepirkuma komponenti, kura, kā jūs zināt, veidojas tāpēc, ka tiek sniegts atbalsts vietējiem elektrības ražotājiem, kuriem tiek maksāta elektroenerģijas cena, kas ir augstāka par tirgus cenu. Savukārt šo cenu starpību nosedzam mēs - patērētāji, bet šo naudu no patērētājiem savāc šie sistēmas operatori. Tas ir viņu pienākums... tātad sadales sistēmas operatori to savāc no tiem patērētājiem, kuri ir pieslēgti pie sadales sistēmas tīkliem, savukārt pārvades sistēmas operatoram, par ko šeit ir runa, ir pienākums savākt šos maksājumus no pārvades tīkliem pieslēgtiem patērētājiem. Un viens no šādiem patērētājiem ir “Liepājas metalurgs”. Un tagad šie likuma grozījumi, kas tiek šeit piedāvāti... tas, ko es piedāvāju izņemt laukā no šī likuma, legalizē tādu situāciju, ka pārvades sistēmas operators var vienoties ar komersantu, kas ir pieslēgts pie viņa tīkliem, ka viņš var nemaksāt šo obligāto iepirkuma komponenti... šo papildu komponenti, kas viņam būtu jāmaksā. Un šo komponenti viņš nosegs... uzliks uz citu patērētāju pleciem. Tātad tāds ir šī likumprojekta priekšlikums. Kolēģi, es pieņemu, ka mēs līdz ar to ļoti ātri nonāksim kādā Eiropas tiesā par konkurences kropļojumiem, jo pēc būtības šis likumprojekts paredz, ka divi komersanti, voluntāri vienojoties, var izdomāt, ka viņi pārliek savas izmaksas uz citu komersantu pleciem. Tāds ir tas priekšlikums, kas šeit ir ierakstīts likumā. Es aicinu šādu priekšlikumu izslēgt. Paldies.".
- 2014_12_17_278-seq78 spokenText "2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2014_10_02-seq94 spokenText "2. - deputāta Zariņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq76 spokenText "Komisija ir saņēmusi 14 priekšlikumus. 1. - Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq75 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 3, atturas - 27. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2014_12_17_278-seq74 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu pieņemt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq73 spokenText "Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 7. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 25, pret - 40, atturas - 27. Priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq72 spokenText "7. - deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (No zāles: “Balsot!”)".
- 2014_12_17_278-seq70 spokenText "6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq1289 spokenText "6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2003_11_06-seq74 spokenText "6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq184 spokenText "6. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq68 spokenText "5. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 6. - Ministru kabineta priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq66 spokenText "4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq1307 spokenText "4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq1285 spokenText "4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2004_02_26-seq230 spokenText "4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2002_10_31-seq62 spokenText "4. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq64 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iekļauts 4. - Ministru kabineta priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq61 spokenText "Paldies. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. - deputāta Igora Pimenova iesniegto priekšlikumu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 24, pret - 36, atturas - 29. Tātad priekšlikums nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq60 spokenText "Kā zināms, Latvijā darbojas paātrinātās amortizācijas sistēma, kura ir ļoti līdzīga tai sistēmai, kura darbojas Igaunijā un kuru piedāvā Pimenova kungs. Tāpēc komisija pieņēma lēmumu - neatbalstīt deputāta Pimenova priekšlikumu.".
- 2014_12_17_278-seq59 spokenText "Lūdzu, vai ir iespējams mikrofona jaudu palielināt?".
- 2014_12_17_278-seq58 spokenText "Mums šī ir diezgan veca debate. Kā zināms, Latvijā darbojas paātrinātās amortizācijas sistēma, kura ir diezgan līdzīga... (Starpsaucieni.)".
- 2014_12_17_278-seq57 spokenText "Paldies. Debates slēdzu. Dombrovska kungs, vai komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?".
- 2014_12_17_278-seq56 spokenText "Labdien, augsti cienītā priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes (No zāles: “Pacel mikrofonu!”; “Neko nevar dzirdēt!”), godātie deputāti! Mans 1.priekšlikums ir skatāms kopīgi ar 7.priekšlikumu, līdz ar to arī ziņošu par abiem. Sabiedrības interesēs ir izveidot tādu nodokļu sistēmu, kas motivētu uzņēmēju tērēt peļņu nevis jauniem automobiļiem un izklaidei, bet ieguldīt to uzņēmuma infrastruktūrā un ražošanā. Piebremzēt personīgos tēriņus var, palielinot iedzīvotāju ienākuma nodokli dividendēm, bet tas ir cita likuma uzdevums. Mēs to rosinām darīt, piemērojot dividendēm to pašu iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kuru piemēro algām, pie tam lielāko likmi nosakot proporcionāli lielākiem ienākumiem. Savukārt pašreiz izskatāmajā priekšlikumā es ierosinu neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli to peļņas daļu, kas ieguldīta uzņēmuma aktīvos, lai tādējādi motivētu uzņēmēju ieguldīt peļņu ražojošās investīcijās. Ja šī norma tiks iedarbināta, tā mudinās uzņēmējus neslēpt peļņu, neliks manipulēt ar grāmatvedību, lai samazinātu maksājamo nodokli. Vai kāds zina, cik liels ir reālais uzņēmumu gūtās peļņas apjoms valstī? Mēs to nekad neuzzināsim, ja turpināsim aplikt peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli tā, kā tas ir darīts līdz šim. Šāda nodokļa aplikšanas filozofija, kuru izklāstīju, tiek īstenota Igaunijā, turklāt ļoti efektīvi. Nodokļa likme komercdarbībā investētajai peļņas daļai tur ir nulle procentu, bet iedzīvotāju ienākuma nodoklis dividendēm ir 21 procents. Mūsu priekšlikuma kritiķi bieži uzsvēra, ka šobrīd valstī spēkā esošā nodokļu sistēma jau esot labi noskaņota - ar vairākām atlaidēm uzņēmumiem, tomēr uzskatu, ka tā ir pārmērīgi sarežģīta. Tās mērķis drīzāk ir izveidot nodokļa koridoru, lai neļautu uzņēmumam atrast durtiņas izkļūšanai no pelēkās ekonomikas, taču, manuprāt, ir jābūt nevis koridoram, bet atklātai telpai, kurā uzņēmējs justos brīvs visefektīvākajā savas peļņas izlietojumā. Priekšlikums, kuru esmu noformulējis un komentējis, nodrošina lielāku brīvību mūsu uzņēmējiem, rada uzņēmējiem motivāciju, kura novedīs pie tā, ka uzņēmējs būs ieinteresēts ieguldīt peļņu ražīgās investīcijās un līdz ar to veicinās Latvijas ekonomikas attīstību. Es aicinu atbalstīt 1. un 7.priekšlikumu.".
- 2014_12_17_278-seq55 spokenText "Uzsākam debates. Debatēs pieteicies deputāts Igors Pimenovs.".
- 2014_12_17_278-seq54 spokenText "Ir saņemti septiņi priekšlikumi. 1. ir deputāta Pimenova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq53 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 21, atturas - 9. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2014_12_17_278-seq52 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_12_16_a-2-seq525 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_10_14-seq169 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2010_03_31-seq23 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2009_12_10-seq60 spokenText "Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq50 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, izskatīsim to otrajā lasījumā. Ir saņemts viens - Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.".
- 2014_12_17_278-seq49 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 65, pret - 6, atturas - 18. Tātad likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Otrais lasījums. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.".
- 2014_12_17_278-seq48 spokenText "Likumprojektam Nr.89/Lp12 komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Komisijas vārdā aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq47 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Iekšējās drošības biroja likums” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 60, pret - 13, atturas - 18. Tātad lēmums ir pieņemts. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījums Valsts probācijas dienesta likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_12_17_278-seq44 spokenText "Un 9. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq42 spokenText "8. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq41 spokenText "Deputāti piekrīt. 7. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Deputāti atbalsta.".
- 2014_12_17_278-seq36 spokenText "4. - Juridiskā biroja priekšlikums. Tur pārklājas vairākas likuma panta normas, un līdz ar to 5.pants tiek izslēgts. Priekšlikums ir atbalstīts, attiecīgi mainot turpmāko pantu numerāciju.".
- 2014_12_17_278-seq32 spokenText "2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq24 spokenText "2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq1303 spokenText "2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2013_11_06_a-seq80 spokenText "2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2005_10_20-seq496 spokenText "2. - Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq30 spokenText "Strādājam ar likumprojektu Nr.88/Lp12. Tas ir jauna likuma projekts. Šim likumprojektam esam saņēmuši deviņus priekšlikumus. 1. - iekšlietu ministra Riharda Kozlovska priekšlikums, kurā ir precizēts likuma mērķis. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq29 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā” atbalstīšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 71, pret - nav, atturas - 20. Tātad lēmums pieņemts. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Iekšējās drošības biroja likums”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_12_17_278-seq26 spokenText "3. - Juridiskā biroja priekšlikums. Saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq22 spokenText "Likumprojekts Nr.87/Lp12. Komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumiem, kuri Ministru kabinetam noteiktā laikā jāizdod. Daļēji atbalstīts, iekļauts 2. - Ministru kabineta priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq21 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 20. Likumprojekts otrajā, galīgajā, lasījumā ir atbalstīts. Nākamais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_12_17_278-seq20 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu kolēģus atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq18 spokenText "4.priekšlikums ir saistīts ar likuma spēkā stāšanās laiku - 1.janvāri. Arī tas ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq14 spokenText "2. - Ministru kabineta priekšlikums, kas saistīts ar pārejas noteikumiem. Daļēji atbalstīts un iekļauts komisijas priekšlikumos - 3. un 4.priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq12 spokenText "Strādājam ar likumprojektu Nr.86/Lp12. Komisija ir saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. - Juridiskā biroja iesniegts redakcionāla rakstura priekšlikums. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq11 spokenText "Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par - 70, pret - nav, atturas - 19. Likumprojekts ir atbalstīts. Otrais darba kārtības jautājums - likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_12_17_278-seq10 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2013_11_28-seq481 spokenText "Tā kā visi priekšlikumi ir izskatīti, aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.".
- 2014_12_17_278-seq8 spokenText "4. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas saistīts ar likumprojekta spēkā stāšanos. Komisijā atbalstīts.".
- 2014_12_17_278-seq6 spokenText "3. ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijā.".
- 2014_12_17_278-seq4 spokenText "2. ir Ministru kabineta priekšlikums. Arī daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq2 spokenText "Labdien, kolēģi! Sākam skatīt valsts budžeta 2015.gadam pavadošo likumprojektu paketi un strādājam ar likumprojektu Nr.85/Lp12. Komisija otrajam lasījumam saņēmusi četrus priekšlikumus. 1. ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas pārejas noteikumos nosaka, līdz kuram laikam Ministru kabineta noteikumam... Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi. Komisijā daļēji atbalstīts un iekļauts 3. - komisijas priekšlikumā.".
- 2014_12_17_278-seq1 spokenText "Labdien, kolēģi! Aicinu ieņemt vietas Saeimas Sēžu zālē! Labrīt, kolēģi, vēlreiz! Tie, kas aizkavējušies, lūdzu, ieņemiet vietas Saeimas Sēžu zālē. Sāksim 17.decembra ārkārtas sēdi. Darba kārtībā likumprojekts “Par valsts budžetu 2015.gadam” un to pavadošie likumprojekti. Tātad darba kārtības pirmais jautājums - likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, otrais lasījums. Likumprojekts atzīts par steidzamu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā - deputāts Imants Parādnieks.".
- 2014_12_11_276-seq351 spokenText " Paldies deputātei Silvijai Šimfai no partijas “No sirds Latvijai” frakcijas. Līdz ar to šodienas frakciju viedokļi ir izskanējuši. Paldies, ka klausījāties, un visu labu! ".
- 2014_12_11_276-seq350 spokenText "Labvakar, cienījamie radioklausītāji un klausītājas! Es runāšu šovakar par trim lietām... nē, faktiski par četrām lietām, kas ir aktuālas partijai “No sirds Latvijai”. Pirmā lieta ir tā, ka mēs pildām saviem vēlētājiem doto apsolījumu un iesniedzām Saeimā grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, jo mums ir jāspēj savā valstī radīt mazajiem un vidējiem uzņēmējiem apstākļus, lai tie varētu darboties un attīstīties, skaidri apzinoties, ka valsts novērtē un atbalsta ikvienu uzņēmēju, kurš spēj radīt pievienoto vērtību, uztur sevi, savu ģimeni un rada darba vietas. Tādēļ mēs aicinājām atbalstīt mūsu ierosinājumu atcelt 11.Saeimā pieņemtos grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kuri noteica, ka jau ar nākošo gadu tiks ieviests palielinātais – 11 procentu – mikrouzņēmumu nodoklis uzņēmumiem ar apgrozījumu virs 7 000 eiro, un aicinājām atgriezties pie 9 procentu likmes. Šis nebija balsojums tikai par nodokļu likmi. Šis bija balsojums par atbalstu maziem un vidējiem uzņēmējiem, par atbalstu mūsu cilvēku palikšanai Latvijā. Taču diemžēl mūsu balsu bija par maz, lai pārliecinātu pozīcijas partiju deputātus par to, ka šis jautājums ir jāatrisina neatliekami. Tātad mūsu ierosinājums tika noraidīts. Otrs likumprojekts, kuru mēs priekšvēlēšanu laikā solījām saviem iedzīvotājiem, ir “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”. Iesniedzot šos grozījumus, mēs ierosinājām samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi trim svarīgākajām produktu grupām, kuras ir ļoti populāras un ļoti cienītas un lietotas Latvijā. Tās ir piens, dārzeņi un graudaugi. Šis jautājums ir aktuāls vēl jo vairāk tādēļ, ka Latvija ir viena no... Latvijā vispār ir viena no augstākajām pievienotās vērtības nodokļa likmēm pārtikai visā Eiropas Savienībā. Pēc Eurostat datiem, Eiropas valstu vidū tikai Ungārijā un Dānijā ir augstāks PVN nekā Latvijā, turklāt 13 Eiropas valstīs PVN pārtikai ir mazāks par 10 procentiem. Četrās valstīs – Kiprā, Maltā, Īrijā un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē – tas vispār ir nulle procentu, kamēr Latvijā tas ir 21 procents. Izskatīšanai Saeimā tika iesniegts kolektīvais priekšlikums par pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai, un šo iniciatīvu portālā manabalss.lv atbalstīja vairāk nekā 13 tūkstoši cilvēku uz iesniegšanas brīdi. Tagad jau šis skaitlis ir krietni pāri par 14 tūkstošiem. Arī dažādu jomu eksperti un nevalstisko organizāciju vadītāji atbalsta šo pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu pārtikas produktiem, un tie ir gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente un nodokļu un nodevu eksperte, gan Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, gan Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore un virkne vēl citu zināmu... un tādu cilvēku, kas zina, ko viņi saka. Taču diemžēl mēs atkal netikām uzklausīti, jo Saeima diemžēl nenobalsoja... nepieņēma šo mūsu priekšlikumu, un līdz ar to dziļās materiālās nenodrošinātības indekss Latvijā netiks dilināts ar šī kaut nelielā, bet ļoti svarīgā soļa palīdzību, lai gan mēs ar šo indeksu esam starp četrām nabadzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Un tas ir ļoti būtiski, jo lielākā daļa no mūsu valsts iedzīvotājiem ir zema ienākumu līmeņa grupā, un šajā grupā izdevumi pārtikai sastāda no 32 līdz 35 procentiem. Tātad jebkāda veida atvieglojumi šajā ziņā dotu iespēju cilvēkiem iegādāties veselīgāku pārtiku, iegādāties vairāk pārtikas, būt labāk paēdušiem, vairāk nodrošināt sevi un savus bērnus. Trešais jautājums, pret ko mēs šodien iebildām un balsojām “pret”, bija Saeimas lēmums par valsts budžetu 2014.gadam, par noteiktās apropriācijas pārdali. Mūs neapmierināja tas, ka šajā lēmumā parādījās 2,3 miljoni līdzekļu, kuri tika apzīmēti ar terminu “neparedzētiem gadījumiem” bez jebkāda atšifrējuma. Līdz gada beigām ir atlikušas pavisam nedaudzas dienas un darbadienas vēl jo mazāk, un tad 2,3 miljoni mums paliek neskaidri, kam tad tie šādos neparedzētos gadījumos varētu tikt sadalīti. Mēs iestājamies par šo caurspīdīgumu, caurskatāmību visās lietās, kas ir saistītas ar valsts budžetu, ar nodokļu politiku. Tāpēc mēs arī neatbalstījām šodien budžeta likumprojektu. Mēs piekrītam arī kolēģu izteiktajam viedoklim, ka šis grafiks ir nenormāls. Saeima īstenībā tiek pārvērsta vienkārši par balsošanas mašīnu, jo mums šodien vienkārši vajadzēja spiest pogas. Mums nebija laika iedziļināties tajos dokumentos, kas mums tika iedoti. Mums šodien vajadzēja vienkārši spiest pogas “par” vai “pret”, lai šī dokumentu pakete, kas sastāv no 19 pavadošajiem likumprojektiem un paša budžeta likumprojekta, tiktu pieņemta pirmajā lasījumā. Tas nav normāli! Mēs nepiekrītam tam, ka normāls darba grafiks ar šo valsts nozīmīgāko likumprojektu ir ietilpināms vakara un nakts stundās... ka rīt līdz pulksten 10.00 mums ir jāiesniedz priekšlikumi otrajam lasījumam visam šim apjomīgajam dokumentu klāstam. Tas nav normāli, un mēs tam nepiekrītam, jo neuzskatām, ka šādā veidā mēs varam godprātīgi pildīt tautai doto solījumu. Tad, kad mēs zvērējām šeit, uzņemoties deputāta pienākumus, mēs sacījām, ka godprātīgi... no visa prāta un sirdsapziņas pildīsim savus pienākumus. Šādos apstākļos, ar šādu budžeta pieņemšanas grafiku tas vienkārši nav iespējams. Paldies par uzmanību.".
- 2014_12_11_276-seq349 spokenText "Paldies Rihardam Kolam no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas. Un raidījuma “Frakciju viedokļi” noslēgumā vārdu dodu partijas “No sirds Latvijai” frakcijas deputātei Silvijai Šimfai. Lūdzu!".
- 2014_12_11_276-seq348 spokenText "Labvakar, cienījamie radioklausītāji! Labvakar, Latvija! Nacionālās apvienības frakcija šodien grib akcentēt trīs nozīmīgus Saeimas darba kārtības jautājumus: viennozīmīgi, tas ir 2015.gada budžets, izmaiņas Civilprocesa likumā un Vietējo pašvaldību referendumu likums. Un par katru pēc kārtas. Par budžetu. Nacionālā apvienība uzskata, ka budžeta projektā nav iestrādāti visi iespējamie risinājumi, lai palielinātu budžeta ieņēmumus un rastu papildu naudu jomām, kurām līdzekļi visvairāk ir nepieciešami. Uzskatām, kā mērķtiecīgi 3–4 gadu periodā pakāpeniski jāpaaugstina akcīzes nodoklis alkoholam, kā arī nodoklis azartspēlēm. Tas dotu iespējas nodrošināt ar finansējumu skolēnu brīvpusdienas sākotnēji 4.–5.klašu grupai un turpmāko trīs gadu laikā – ik gadu vēl divām klašu grupām, sniedzot valsts atbalstu 50 procentu apmērā. Tas ļautu sasniegt mērķi, ka 2018.gadā, uz Latvijas simtgadi, brīvpusdienas tiktu piešķirtas visām pamatskolas klašu grupām. Šo nodokļu paaugstināšanas rezultātā papildus gūtos budžeta ieņēmumus varētu novirzīt arī pedagogu algu finansēšanai jaunā finansēšanas modeļa ietvaros no 2015.gada 1.septembra. Nacionālajai apvienībai izdevās panākt, ka gada pirmajos trīs mēnešos tiks pārskatīts lēmums par sociālo iemaksu griestu noteikšanu. Kopš 2014.gada 1.janvāra, nosakot iemaksu griestus, valsts ne vien palielina sociālo nevienlīdzību, bet arī budžetā neieņem vairāk kā 30 miljonus eiro. Saistībā ar šo pašu jautājumu lēmums par sociālo pabalstu izmaksu ierobežojumu pilnīgu atcelšanu arī nav sociālekonomiski pamatots. Līdzīgi kā kaimiņvalstīs – Lietuvā, Igaunijā – būtu nepieciešams noteikt pastāvīgas normas par ierobežojumiem, ieviešot augstāku slieksni, piemēram, vecāku pabalsta saņemšanai, nekā tas ir šobrīd algām, kas lielākas par 1000 eiro. Šo algu saņēmēji varētu saņemt vecāku pabalstu 50 procentu apmērā. Ievērojot solidaritātes principu, tā vietā ir palielināms minimālais bērna kopšanas pabalsts līdz bērna pusotra gada vecumam no pašreizējā Nacionālās apvienības izcīnītā 171 eiro apjoma līdz 200 eiro, sākot ar 2016.gada 1.janvāri. Sociālās nevienlīdzības mazināšanas programmas īstenošanai nākamā gada sākumā ir jāvienojas par optimālo risinājumu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārdalei par labu ģimenēm ar bērniem, nosakot diferencētu neapliekamo minimumu un paaugstinot atvieglojumus par apgādībā esošu bērnu, vēlams, diferencējot pēc bērnu skaita ģimenē. Arī tas ir jāizlemj trīs mēnešu laikā, lai to varētu noteikt ar 2016.gada 1.janvāri. Par otro svarīgo Saeimas šīsdienas sēdes punktu – likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā”. Nacionālā apvienība vienmēr ir iestājusies par ģimenes institūta stiprināšanu, tātad arī par bērna tiesību aizsardzību. Tāpēc atbalstām pirmajā lasījumā skatītos grozījumus Civilprocesa likumā, kuri atvieglos tiesisko regulējumu un kārtību, kādā tiek izskatītas lietas par aizgādībā esošiem bērniem. Nacionālā apvienība uzskata, ka tas ir solis uz priekšu, lai Latvijā tiktu uzlabotas bērna tiesības un to aizsardzība. Tas ir arī būtisks solis, lai sakārtotu aizgādības tiesības pār bērnu, novēršot gadījumus, kad bērnam vajadzīgais aizgādnieka atbalsts juridisko šķēršļu dēļ netiek laikus nodrošināts un bērns savā ziņā kļūst par situācijas un nesakārtotās likumdošanas ķīlnieku. Un trešais svarīgais punkts Saeimas šīsdienas sēdes darba kārtībā bija likumprojekts “Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Nacionālā apvienība uzskata, ka ir pareizi, ka 12.Saeima ir pārņēmusi iepriekšējās Saeimas darbu pie Vietējo pašvaldību referendumu likuma, kas palielinās iedzīvotāju līdzdalības iespējas, ļaujot ietekmēt vietējās varas lēmumus. Taču gaidāmas nopietnas diskusijas šajā jautājumā. Iedzīvotāju līdzdalības palielināšana un reāla instrumenta ieviešana, lai iedzīvotāji varētu ietekmēt lēmumus, ir ļoti svarīgs signāls Latvijas kā demokrātiskas valsts stiprināšanai. Tajā pašā laikā ārkārtīgi svarīgi ir novērst visus iespējamos riskus, piemēram, pašvaldībai nozīmīgu projektu bezjēdzīgu apturēšanu. Tāpat nedrīkst pieļaut, ka ar referendumu palīdzību tiktu virzīti tādi lēmumi, kuri varētu apdraudēt Latvijas nacionālo drošību un teritoriālo nedalāmību. Tas ir jo īpaši būtiski šodien ģeopolitiskajā kontekstā. Vietējie referendumi nedrīkst pārvērsties par ieroci Latvijai nelojālo iedzīvotāju rokās, atkārtojot Austrumukrainas scenāriju. Nacionālā apvienība vēlas vērst uzmanību uz to, ka Saeima iepriekš neatbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto Civilprocesa likuma grozījumu, kas nosaka Maksātnespējas likuma normu piemērošanas procesuālo kārtību. Par to balsoja vienīgi Nacionālās apvienības un daži Latvijas Reģionu apvienības deputāti. Līdz ar to Maksātnespējas likuma normu spēkā stāšanās ir jāatliek. Maksātnespējas likuma normu grozījumi paredz būtiskas maksātnespējas procesa reformas, līdz ar to Saeimas deputātu nevēlēšanos pieņemt grozījumus Civilprocesa likumā var uzskatīt par šo deputātu nevēlēšanos atbalstīt maksātnespējas procesa reformas. Nobeigumā vēlos informēt, ka šosestdien, 13.decembrī, Ogres mūzikas skolā tiks aizvadīts Nacionālās apvienības gadskārtējais kongress, kura laikā tiks ievēlēta jauna Nacionālās apvienības valde, kā arī diskutēts par partijas nākotnes attīstību. Un visbeidzot es novēlu visiem gaišu un priecīgu trešo Adventi. Un uz tikšanos jau nākamnedēļ!".
- 2014_12_11_276-seq347 spokenText "Paldies Šadurska kungam. Un nākamais runās Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas deputāts Rihards Kols. Lūdzu!".