Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2016_04_21_359-seq8> ?p ?o. }

• 2016_04_21_359-seq8 type Speech.
• 2016_04_21_359-seq8 number "8".
• 2016_04_21_359-seq8 date "2016-04-21".
• 2016_04_21_359-seq8 isPartOf 2016_04_21_359.
• 2016_04_21_359-seq8 spokenAs 101.
• 2016_04_21_359-seq8 spokenText "Labrīt, cienījamie kolēģi! Tātad 3.martā mēs šajā zālē izskatījām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” un noteicām šim likumprojektam steidzamību. Un jau toreiz šajā zālē, informējot jūs par likumprojektu, es teicu, ka šis likumprojekts ir ļoti nozīmīgs mūsu valsts drošības stiprināšanai, jo normas, kas regulē noziegumu pret valsti, ir 17 gadus vecas un vairs morāli nespēj nodrošināt to, lai tiesībsargājošās iestādes spētu pielietot likumiskos instrumentus un vērsties pret tiem, kas kaut kādā veidā apdraud mūsu nacionālo drošību. Jau toreiz, informējot no tribīnes, es norādīju uz potenciālajām problēmām šajā likumprojektā, kuras bija norādījuši eksperti, skatot likumprojektu pirms pirmā lasījuma Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas 25.februāra kopsēdē. Un kā galveno es uzsvēru, ka ir ļoti svarīgi šajā situācijā panākt, lai šajās normās tiktu nodrošināts līdzsvars starp krimināltiesisko regulējumu un cilvēktiesību un demokrātisko brīvību ievērošanu, un norādīju arī uz konkrētām problēmām, konkrētiem pantiem, kurus visdrīzāk uz otro lasījumu vajadzētu precizēt. Jau tās pašas dienas vakarā pēkšņi viena daļa mediju sacēla ļoti lielu kampaņu pret to. Es nosaukšu šos medijus, lai secinājumus jūs varētu izdarīt paši. Tie ir “Vesti Segodņa”, BaltNews.lv, Sputniknews.lv, RuBaltic.ru, Regnum, svpressa.ru, IMHOclub.lv. Tie bija mediji, kuros joprojām turpinās kampaņas pret to, lai šie grozījumi tiktu pieņemti. Kā jūs pamanījāt, arī šodien pie Saeimas ir pikets, kur cilvēki ar sarkanajiem karogiem atgādina par tiesībām, brīvībām un demokrātiju. Ir tikai jautājums - vai viņi atgādina par eiropeisku demokrātisku valstu brīvībām un katras valsts tiesībām aizsargāt savas demokrātijas tiesības un brīvības, un cilvēktiesības, vai viņi atgādina par to valsti, kurā tomēr plīvo sarkanie karogi. Laikā starp lasījumiem arī Valsts prezidents norādīja... uzrakstot vēstuli Juridiskajai komisijai, atzinīgi novērtēja to, ka šāds likumprojekts Saeimā ir tapis un tiks virzīts, un skatīts, vienlaikus norādot uz šīm potenciālajām bažām par to, ka ļoti svarīgs ir līdzsvars starp cilvēktiesībām un krimināltiesiskajiem instrumentiem, un ir ļoti svarīgi, lai cilvēki netiktu saukti pie atbildības nepamatoti par to, kas... par tādām darbībām, kas ir Satversmē garantētas. Līdz ar to Juridiskā komisija nolēma šīs sēdes sasaukt tik daudz, cik ir nepieciešams, lai jebkura eksperta vai uzaicinātā, vai deputāta bažas būtu iespējams atspēkot, izdiskutēt un lai tiešām mēs radītu tādu redakciju, kura pieļautu iespējami mazāk interpretāciju un nepieļautu likuma normu ļaunprātīgu izmantošanu. Tātad Juridiskajā komisijā tika sarīkotas piecas sēdes - 29.martā, 5.aprīlī, 12.aprīlī, 19. un 20.aprīlī -, kurās tika izskatīti priekšlikumi likumprojekta otrajam lasījumam. Kopumā tika saņemti 34 priekšlikumi, bet, kā redzat, šodienas tabulā ir 26 (par to, kāpēc šobrīd ir 26, izstāstīšu nedaudz vēlāk). Katra no šīm sēdēm, kuras notika Sarkanajā zālē, bija publiski pieejama. Atbilstoši Saeimas kārtības rullim stenogrammās tiek ierakstīti gan visi iebildumi, gan visi argumenti, kas izskan. Tātad ikvienam, kurš vēlas apstrīdēt šo normu likumību, ir iespēja detalizēti iepazīties ar šīm normām. Katrā no šīm sēdēm piedalījās gan Drošības policijas pārstāvji, gan Militārās izlūkošanas un drošības dienesta pārstāvji, gan SAB pārstāvji, tātad bija pārstāvētas tās trīs iestādes, kuras kopīgi sagatavoja šo likumprojektu un arī iesniedza. Piedalījās arī Tieslietu ministrijas pārstāvji. Tieslietu ministrijā pastāvīgi darbojas krimināltiesību darba grupa, tātad katru no šīm iebildēm vēlreiz skatīja arī darba grupā visu ekspertu līmenī. Piedalījās Iekšlietu ministrijas pārstāvji. Piedalījās prokuratūras pārstāvji. Piedalījās tiesībzinātnieki (it īpaši liels paldies profesoram Krastiņam!). Piedalījās tiesnešu pārstāvji - gan Dzalbes kungs no Augstākās tiesas, gan eksperts Baumaņa kungs no apgabaltiesas; arī Stukāna kungs bija ļoti biežs šo sēžu dalībnieks. Piedalījās Valsts prezidenta kancelejas pārstāvji, lai prezidentam būtu pārliecība par to, ka tiks ņemtas vērā bažas, kuras viņš ir paudis savā vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai. Piedalījās advokāti. Piedalījās arī Latvijas Juristu biedrības pārstāvis Borovkovs. Un - pats galvenais! - piedalījās tiesībsargs Jansons (turklāt - visās sēdēs), un piedalījās Ministru kabineta pārstāve Eiropas Cilvēktiesību tiesā Kristīne Līce (vai viņas pārstāvji). Tātad viņi visi piedalījās, lai katru normu, katru priekšlikumu, kurš tika izteikts attiecībā uz iespējamo Krimināllikuma redakciju, vispusīgi izvērtētu un dzirdētu visu ekspertu viedokļus. Un ļoti svarīgi, lai katrs no šiem priekšlikumiem (Zālē troksnis. Sēdes vadītāja noklaudzina ar āmuru.) tiktu izvērtēts galvenokārt no tā viedokļa, vai šāda likuma redakcija nevarētu radīt Latvijai problēmas Eiropas Cilvēktiesību tiesā, proti, radīt problēmas saistībā ar cilvēktiesību aizskārumiem. Tātad, kā jau es teicu, šie grozījumi ir uzskatāmi par ļoti būtiskiem. Un arī bijušais Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis Lauris Liepa publiskajā diskusijā Latvijas Televīzijā norādīja, ka šis ir viens no Konstitucionālo tiesību komisijas ieteikumiem, kā Latvijai stiprināt normas, kas aizsargā mūsu suverenitāti. Šobrīd tabulā mēs skatām 26 priekšlikumus, kuri ir saņemti no deputātiem. Pirms mēs sākam izskatīt katru priekšlikumu, es tomēr nolasīšu ekspertu viedokļus un atzinumus par šo pamatdiskusiju - vai cilvēku var sodīt par pārkāpumiem... par darbībām, kas ir paredzētas Satversmē, vai ne. Ir sagatavota arī izsmeļoša Iekšlietu ministrijas atbilde attiecībā uz šiem priekšlikumiem. Tā kā ne visi izmanto iespēju lasīt stenogrammas, es to jums nolasīšu tagad. Tātad: likumprojektā ietvertā priekšlikuma par Krimināllikuma 80.panta pirmās daļas, 80.1 un 81.panta dispozīciju precizēšanu būtība ir uzsvērt un noteikt, ka persona ir saucama pie atbildības par tādām darbībām, kas veiktas Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā. Līdz ar to tiktu novērsta iespēja minētās normas interpretēt tādējādi, ka persona tiek saukta pie kriminālatbildības gadījumos, kad tā īsteno savas Satversmē paredzētās tiesības. Likums paredz noteikt atbildību par darbībām, kas vērstas pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā, proti, par antikonstitucionālām, Satversmē neparedzētām darbībām. Vēlreiz atsaukšos uz Konstitucionālo tiesību komisiju, kas ir secinājusi, ka neaizskaramais Satversmes kodols ļauj Latvijas tautai atcelt spēkā esošo Satversmi un noteikt jaunu konstitucionālo iekārtu. Tā ir šī diskusija par to, vai mēs drīkstam... vai tauta drīkst referendumā prasīt, ka vēlas, pieņemsim, prezidentālu republiku, - vai tas ir pieļaujams un vai par to liela daļa sabiedrības varētu tikt sodīta. Nē! Tas ir pieļaujams, bet tas nepieļauj Latvijas valsts un tās demokrātiskās iekārtas likvidēšanu. Neaizskaramais Satversmes kodols liedz konstitucionālajam likumdevējam grozīt Latvijas valsts konstitucionālo identitāti, ja rezultātā varētu tikt likvidēta valsts demokrātiskā iekārta vai pat pati valsts. Tātad mēs varam lemt par to, kādā iekārtā dzīvojam, bet mēs nevaram lemt, ka mēs likvidējam valsts demokrātisko iekārtu vai likvidējam paši savu valsti. Tātad Satversmes ievadā noteiktais Latvijas tautas pienākums aizsargāt savu suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, teritoriju un tās vienotību un demokrātisko valsts iekārtu ir uzlikts ikvienam Latvijas Republikas pilsonim, un Latvijas tauta, īstenojot suverēno varu, nevar veikt darbības, kas vērstas pret suverenitāti, Latvijas valsts neatkarību, Latvijas valsts teritoriālo vienotību un demokrātisko valsts iekārtu. Līdz ar to ir secināms, ka Satversmē nav paredzēts veids, kā konstitucionāli likvidēt Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti vai graut Latvijas Republikas teritoriālo vienotību. Vienlaikus no Satversmes ievadā noteiktā Latvijas tautas pienākuma izriet, ka vārdi “Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā” ir attiecināmi ne tikai uz procedūru, bet galvenokārt arī uz darbības saturu. Jau likumprojekta anotācijā ir norādīts: “Tas, kādā veidā var tikt mainīta Latvijas Republikas Satversme, noteikts pašā Satversmē, vienlaikus arī paredzot neaizskaramu Satversmes kodolu, kurā ietverta Latvijas valsts pastāvēšana. Tādējādi katrā gadījumā ir jāvērtē ne tikai darbības formāla atbilstība Satversmē noteiktajai kārtībai, bet arī tas, vai darbība nav vērsta pret Satversmes neaizskaramo kodolu.” No minētā izriet, ka rīcība, kas atbilst Satversmei, gan pēc formas, gan pēc satura ir likumīga un nevar tikt uzskatīta par krimināli sodāmu darbību. Sodāma ir tikai antikonstitucionāla darbība, tas ir, darbība, kas vērsta uz konstitucionālo pamatu grozīšanu, apejot Satversmē paredzēto kārtību vai pat izmantojot Satversmē paredzēto kārtību, lai veiktu darbības, kuru mērķis ir pretējs Satversmē noteiktajam. Tas ir skaidrojums, kas bija visplašāk diskutēts jautājumā par to, vai varētu kāds tikt sodīts par Satversmē paredzētām darbībām. Manuprāt, šis izskaidrojums ir pietiekami pilnīgs un precīzs, ar atsaucēm uz normatīvajiem aktiem. To ir sastādījuši eksperti, un tas tika nolasīts Juridiskās komisijas sēdēs. Tas pierāda, ka šim likumprojektam un tajā minētajām normām ir leģitīms mērķis un atbildība, kura ir paredzēta par antikonstitucionālām darbībām, ir samērīga. Tātad tas bija pamatiebildums, kurš attiecas uz vairākiem pantiem. Tagad skatām katru atsevišķo priekšlikumu. 1.pants ir pants par uz valsts varas gāšanu vērstu darbību, un par šo pantu tika saņemti vairāki priekšlikumi. 1. bija deputāta Andreja Judina priekšlikums, kuru komisija neatbalstīja.".
• 2016_04_21_359-seq8 language "lv".
• 2016_04_21_359-seq8 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2016_04_21_359-seq8 translatedText "Good morning, dear colleagues, so on 3 March we had a bill in this Chamber on the' Amendment of the Criminal Justice Bill' and that the urgency of this report was made in this Chamber, informing you of the bill, I said that this bill is very important for the strengthening of our national security ,because the rules governing the crime against the state are 17 years old and no longer morally unable to ensure that the law enforcement bodies are able to use the statutory instruments and to target those who, somehow, threaten our national security at the timefrom the rostrum, I pointed to the potential problems in this bill, which were pointed out by experts, looking into the bill before the first reading of the National Security Commission and the Legal Affairs Commission's 25 February joint session, as the principal stressed, it is very important in this situation to achieve ,in order to ensure a balance between the rules on criminal law and respect for human rights and democratic freedoms, and I also pointed to specific problems, certain articles that are more likely to be made clear on the evening of the same day are suddenly one part of the mediaI rang a very big campaign against this I will call these media, so that conclusions can be drawn for you themselves,' The jacket Seibon, BaltNews, Sputniknews en, RuBaltic rip, IMHOclub, tore, IMHOtube tore )the fact that these amendments are adopted As you may notice, is also a pick-up today, where people with red flags remind you of rights, freedoms and democracy, It is only a question of whether they recall European democratic freedoms andthe right of each country to protect the rights and freedoms of democracy and human rights, and human rights, or they remind you of their country, which does, however, the President-in-Office of the Committee on Legal Affairs wrote in a letter to the Committee on Legal Affairs, welcomed the fact thatsuch a draft law is the result and will be pushed and dealt with, while pointing out these potential concerns about the very important balance between human rights and criminal justice, and it is very important that people are not held liablewhat about the actions of the Constitution, which are guaranteed by the Constitution, the Legal Affairs Committee decided to convene such a meeting as much as is necessary for any expert or invitation to be reflective of, negotiated andindeed, in order to create a version allowing for the maximum possible interpretation and the abuse of the rules of law, the Committee on Legal Affairs was held at five sittings, 29 March, 12 April, 19 and 20 April - which dealt withthe proposals for the second reading of the Bill were received by 34 proposals, but, as you can see, today's table is 26 (on why, at the moment, there is 26, I will tell a few later) each of these sessions, which was made publicly available in the Red Chamber, was publicly available in accordance with the Rules of Procedure of the Red Chamber. The scroll is recorded in both objections and all the arguments in So'o anyone who wishes to challenge the legality of those rules is a chance to see in detail the provisions in Katra from those sessions attended by both the Security Police and the Military Intelligence Agency. And the representatives of the security service, both SAB representatives, were therefore represented by the three institutions which jointly drafted the bill, and also by representatives of the Ministry of Justice of the Ministry of Justice for a permanent working group on the justice ministry, so each of these caveats once againthe working group also brushed off the members of the Office of the Interior in the House of Lords (in particular, many thanks to Prof. Krastin!), the representatives of the judiciary, Mr Laalbes, from the District Court and Mr Bauma from the District Court; andMr Stuke was a frequent member of this particular member of the president's office for the president's office, so that the President would have the assurance that the concerns he has expressed in his letter to the Committee on Legal Affairs of the Court of Justice Pieshared by Mr Pieteau's lawyersRepresentative Borovkov And - most of all! - Billie Jansons (above all the hearings), and attended a Cabinet representative at the European Court of Human Rights Christine Lock (or her representatives) So they all took part in every single rule, every single proposalexpressed in relation to the possible wording of the Criminal Code, to comprehensively assess and hear all the views of experts, and to hear from all of these proposals (uproar by the President of the Chamber), mainly from the point of view of the wording or wording of the lawcould not create problems for Latvia in the European Court of Human Rights, and that is to create problems with respect to human rights, So, as I have already said, these amendments are considered to be very substantial, including former Constitutional Law Commission Member Lauris Lauris in the public debate on television on televisionit pointed out that this is one of the recommendations of the Constitutional Law Commission on how to strengthen Latvia's rules to protect our sovereignty in the Little Tables we see of the 26 proposals received from Members before we now look at each proposal, I will however read the expertopinions and opinions on this fundamental discussion - whether people can be prosecuted for offences committed by the Constitution or have not been prepared as well as a comprehensive Home Office response to those proposals as they are not all usedto read the transcripts of transcripts, I will read it to you now, So: the draft bill on the clarification of Article 80, first paragraph, 80 1 and 81 of the Criminal Law is to emphasise and establish that the person is liable to be held liable for such acts ,the way in which the Constitution of the Republic of Latvia is otherwise prevented from being interpreted in such a way as to prevent a person being held criminally liable in cases where it is implementing the Law of the Constitution to establish responsibility for actions aimed atagainst the Republic of Latvia's national sovereignty, sovereignty, territorial integrity, public authority or state equipment in the Constitution, the Constitution, the Constitution, which has concluded that the sacrosanct Constitution allows the nation of Latvia to withdrawthe current satusy and the creation of a new constitutional entrant It is this discussion as to whether we are allowed in the referendum to ask whether or not the people wish, say, the republic, whether it is admissible and whether it is admissible or not. A part of society could be penalised No! It is permissible, but it does not allow the dissolution of the Latvian state and its democratic apparatus to remove the constitutional legislator's constitutional amendment by amending the Latvian state's constitutional identity, if this could lead to the abolition of the country's democratic installation oreven in its own country, So, we can decide on the installation of an installation, but we cannot decide that we will abolish the state democratic system or to knock down our own country, So Constitutional, to protect its own national sovereignty ,independence, territory and its unity and democratic state facilities have been imposed on every citizen of the Latvian Republic, and the Latvian people cannot carry out actions against sovereignty, the independence of the Latvian state, the territorial integrity of the Latvian State and the democratic state of the countryit is therefore likely that the Constitution does not provide for a way of constitutionally breaking down the Republic of Latvia's independence, sovereignty or undermining the territorial integrity of the Latvian Republic in Vidoon from the founding of the Constitution, the words " Loss of the Constitution " of the Latvian Constitutionthe format does not only apply to the procedure but, above all, to the operational content of the Action Jau Bill as stated: " the way in which the Constitution of the Republic of the Republic of Latvia can be changed, enshrined in the same Constitution, while also covering the core of the Constitutional Constitution, which includes Latviathe existence of the country in Tizgod must in any case not only assess the scope for formal compliance with the Constitution, but also whether the activity not directed against the Constitutional nucleus of the Constitution, " No mentioned, is that action to meet the Constitution and in form and in form andthe content is legal and cannot be considered a criminal act is only unconstitutional, it is an act that focuses on a modification of the constitutional basis, circumventing the rules laid down in the Constitution, or even through the provision of a Constitutionthe actions aimed at the contrary to the Constitution This is the explanation that was most widely discussed on the question of whether any actions envisaged for the Constitution, in my view, are sufficiently complete and precise, with references to legislativethe acts have been drawn up by experts, and it was read in the hearings of the Legal Affairs Committee that the law and the provisions contained therein is a proportionate objective and responsibility, which is intended unconstitutional, is proportional to So that was a fundamental objection ,concerning the number of articles now considered in each individual proposal Article 1 is Article 1 on the release of the power of state power, and several proposals were received on this article by Mr Andrei Judin, who was not supported by the Commission".
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q822919.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q211.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q4294315.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q193089.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q9151086.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q1771611.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q20557228.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q1092499.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q20560178.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q122880.
• 2016_04_21_359-seq8 mentions Q3498695.