Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2016_01_26_340-seq30> ?p ?o. }

• 2016_01_26_340-seq30 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq30 number "30".
• 2016_01_26_340-seq30 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq30 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq30 spokenAs 17.
• 2016_01_26_340-seq30 spokenText "Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ārlietu ministr! Godātie kolēģi! Paldies ārlietu ministram par ikgadējo ārpolitikas ziņojumu. Šajā nemierīgajā laikā Latvijas paveiktajam ārpolitikā ir pievērsta pastiprināta uzmanība. Cilvēkus satrauc notiekošais aiz mūsu valsts robežām, un viņi sagaida, ka Latvijas ārlietu resors spēs adekvāti sagatavoties un reaģēt uz globālajiem izaicinājumiem. Mēs zinām, ka iepriekš tas ne vienmēr ir izdevies, un Nacionālā apvienība allaž ir norādījusi uz šīm kļūdām, no kurām smagākā bija 2014.gadā, kad ārlietu ziņojumā bija sniegts pozitīvs, optimistisks Krievijas apraksts – divus mēnešus pirms Kremļa agresijas Ukrainā. Toreiz zaudējumus no sankcijām un pretsankcijām cieta daudzi Latvijas uzņēmēji, kuri, optimisma iedvesmoti, bija pārāk cieši sasaistījušies ar agresīvo kaimiņvalsti. Lai izbēgtu no šādām un līdzīgām kļūdām, Latvijas valdībai un pirmām kārtām Ārlietu ministrijai ir jāspēj dot pareizos signālus tā, lai pilsoņi zinātu, ar ko tiem rēķināties un uz ko gatavoties. Jā, varbūt ne vienmēr visu ir iespējams paredzēt. Un pat, ja var paredzēt, ne visu drīkst teikt. Tomēr pats galvenais ir tas, lai teiktais būtu pareizs, nevis maldinošs. Šī gada ziņojuma galvenā prioritāte ir drošība. Un tas, mūsuprāt, ir pareizi. Jo tik nedroši kā tagad Eiropā nav bijis sen. Arī mūsu valsts ir apdraudēta. Tāpēc var tikai piekrist ziņojuma pamattēzēm par to, ka ir jāstiprina Latvijas drošība, jāvairo NATO lielvalstu militārā klātbūtne Latvijā un jāstrādā pie tā, lai Eiropas Savienības globālajā stratēģijā ārpolitikā un drošības politikā tiktu nostiprināta transatlantiskā saikne. Viens no svarīgākajiem ārpolitikas jautājumiem, kurš aizvadītajā gadā sacēla veselu vētru Latvijas sabiedrībā, bija migrācijas jautājums. Pirmo reizi kopš Atmodas laika Rīgas ielās atkal bija redzami plakāti “Nē migrantiem!”. Mēs visi zinām, cik jutīga šī tēma ir mūsu valstī pēc tiem migrācijas un kolonizācijas viļņiem, kuri gāzās pāri Latvijai PSRS okupācijas laikā. Kā vērtējama Ārlietu ministrijas darbība šī jautājuma risināšanā? Daži fakti. Pagājušā gada septembrī ārlietu ministrs paziņoja, ka 776 migranti, kurus Latvijai nāksies uzņemt saskaņā ar Eiropas Komisijas plānu, Latviju neapdraud. Savukārt Ministru prezidente pagājušajā nedēļā šeit, Saeimā, pārskatā par valsts drošību uzsvēra, ka 776 patvēruma meklētāju uzņemšana (es citēju): “...radīs jaunus riskus un izaicinājumus nacionālajai drošībai, jo pastāv iespējamība, ka tādējādi valstī ierodas ar teroristiskām organizācijām saistītas personas, kā arī bēgļu atrašanās Latvijā var radīt etnisko spriedzi un nedrošības sajūtu sabiedrībā.” Rodas jautājums: ja migrantu uzņemšana rada draudus Latvijas drošībai, kādēļ Latvijas valdība pieņēma lēmumu migrantus uzņemt? Atbildi mēs visi zinām: tāpēc, ka Ārlietu ministrija to aktīvi lobēja. Tā noraidīja jebkādus Nacionālās apvienības pretargumentus un stingri iestājās, ka Latvijai ir jāklausa Eiropas Komisija un migranti jāuzņem. Ja to nedarīšot, tad varot iestāties drošības riski. Tātad pilnīgi otrādi – nevis tad, ja uzņemsim, būs riski, bet tad, ja neuzņemsim. Ārlietu ministrs paziņoja, ka Latvija nonākšot pilnīgā izolācijā, Latvija zaudēšot ES un NATO dalībvalstu atbalstu mums svarīgos jautājumos. Latviju iesūdzēšot ES Tiesā, būšot jāmaksā sodi un kavējuma naudas. Latvijas debesis sargāt atteikšoties atsevišķas NATO dalībvalstis, konkrēti, Ungārija. Es tajā laikā kā Latvijas delegācijas vadītājs atrados EDSO Parlamentārajā Asamblejā un jautāju saviem ungāru kolēģiem: vai tiešām Ungārija atteiksies patrulēt Latvijas gaisa telpu, ja mēs neatbalstīsim Junkera plānu? Un saņēmu atbildi: “Protams, ne!” Jo Ungārija pati neatbalsta šo plānu. Uz Latvijas ārlietu ministra skandalozajiem paziņojumiem bija spiesta reaģēt arī NATO. Sabiedroto spēku augstākās virspavēlniecības Eiropā komandiera vietnieks ģenerālis Bredšovs pauda neizpratni un norādīja, ka bēgļu uzņemšana vai neuzņemšana neietekmē NATO apņemšanos aizsargāt dalībvalstis. Tikpat lielu neizpratni Rietumos raisīja ārlietu ministra apgalvojums, ka Latvijas valdībā esot spēki, kuru mērķis esot nodot Latviju Kremļa rokās. Šajā ģeopolitiskajā situācijā no valsts ārlietu resora vadītāja tamlīdzīgi izteikumi nav attaisnojami. Nenoliegšu, ārlietu ministra izteikumi dziļi aizvainoja arī daudzus Nacionālās apvienības biedrus un atbalstītājus, kuri savulaik pat ar ieročiem rokās pretojās Kremļa varai Latvijā. Šādi izteikumi nekādā veidā neveicina Latvijas drošību un neuzlabo valsts reputāciju. Attiecībā uz migrācijas jautājumu risinājumu aizvadītajā gadā daudziem varēja rasties iespaids, ka Latvijai nav savas ārpolitikas šajā jautājumā un ka ir tikai Eiropas Komisijas un Merkeles ārpolitika, kuras izskaidrošanu un pareizības pierādīšanu bija uzņēmusies Latvijas Ārlietu ministrija, diemžēl. Taču Junkera un Merkeles politika nav pareiza. Migrantu aicināšana, dāsnu pabalstu došana viņiem, pēc tam viņu pārdale pa ES valstīm – tas viss nav pareizi! Tas ne tikai nerisina migrācijas krīzi, bet padziļina to. Nacionālā apvienība to atkārtoti norāda ārlietu ministram jau kopš vasaras. Kāpēc Latvijas pārstāvji to nevarēja skaidri paust Briselē? Galu galā – kam, ja ne mums, Latvijai, ir Eiropas Savienībā vislielākā pieredze ar nelūgtiem viesiem? Mēs zinām un varam parādīt, cik dramatiskas var būt sekas nekontrolētai migrācijai vienā Eiropas valstī. Bija jānotiek teroraktiem un jābūt upuriem, lai beidzot izmainītos retorika un parādītos izpratne par problēmas būtību. Ir uzteicami tas, ka Ārlietu ministrija ir pievērsusies terorisma problēmas risināšanai. Ārpolitikas ziņojumā šajā sakarībā ir teikts: “Francijā un Dānijā notikušie terorakti izcēla ārpus Eiropas notiekošo konfliktu tiešo ietekmi uz Eiropas sabiedrības stabilitāti.” Tomēr atcerēsimies, ka vairums teroristu, kas pastrādāja šos teroraktus, nebija atbraukuši no ārpuses! Tie bija Eiropā dzimuši otrās un trešās paaudzes imigranti, ES pilsoņi. Tas nozīmē, ka problēma ir daudz dziļāka nekā tikai negatīvā ārējā ietekme. Problēma ir Eiropas iekšienē, un tā sakņojas līdz šim realizētajā katastrofālajā imigrācijas politikā. Tagad risināt terorisma problēmu, neredzot tās saikni ar imigrācijas politiku, ir līdzīgi kā dzert zāles pret saaukstēšanos, bet turpināt staigāt ar plikām kājām un brīnīties, ka zāles nepalīdz. Diemžēl ziņojumā šī saikne nav konstatēta. Tur nekas nav teikts arī par problēmu, kas apdraud Eiropu ne mazāk kā migrantu plūdi un terorisms, par problēmu, kas kā vēzis saēd Eiropas organismu no iekšpuses, – un tas ir politkorektums. Mēs nesen uzzinājām, ka Vācijas, Zviedrijas un citu valstu tiesībsargājošās iestādes slēpj masveida noziegumus, melo un maldina, lai tikai nebūtu jāatklāj fakti, kas ir politnekorekti. Notikumi Ķelnē ir tikai aisberga redzamā daļa, kas parādīja, ka politkorektumam var būt arī tīri reāli upuri. Latvijas uzdevums būtu akcentēt šo problēmu un nepieļaut Eiropas tālāku iestigšanu politkorektuma purvā. Visbeidzot – par solidaritāti. Aizvadītajā gadā no ārlietu ministra mutes šis vārds skanēja ļoti bieži. Eiropas valstu savstarpējā solidaritāte. Kā ir ar Nord Stream 2 šajā sakarā? Kāpēc Latvijas bažas par šo Mistral līdzīgo darījumu nav minētas ārpolitikas ziņojumā? Jā, Vācijai tas varētu nepatikt, taču mums ir savas nacionālās intereses. Ir skaidrs, ka šis projekts tieši apdraud Baltijas un Latvijas drošību, tāpēc mēs nedrīkstam par to klusēt. Tas arī būtu Nacionālās apvienības novēlējums ārlietu ministram šajā gadā: nebaidīties paust Latvijas viedokli – pat ja tas ir pretrunā ar to, ko saka Merkele un Junkers. Protams, ir zināms diskomforts runāt pretī, taču Višegradas valstu pieredze liecina, ka tas atmaksājas. Eiropas birokrātu baidīšana ar sankcijām nav materializējusies nedz Ungārijas, nedz Polijas, nedz citu “nepaklausīgo” (pēdiņās) ES valstu gadījumā. Tas būtu jāņem vērā. Paldies. (Aplausi.)".
• 2016_01_26_340-seq30 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq30 speaker Edvins_Snore.
• 2016_01_26_340-seq30 translatedText "Dear Madam President, Minister, dear colleagues, thank you to the Minister of Foreign Affairs for their annual foreign policy report in this turbulent form of foreign policy, and they expect the Latvian Foreign Office to be ableto adequately prepare and respond to global challenges We know that in the past it has not always succeeded, and the National Association has always pointed to these mistakes, the worst of which was in 2014, when the Foreign Report was a positive, optimistic Russiaa description of the Kremlin's aggression in the Ukraine of Touloonce on sanctions and anti-fraud suffered by many UK entrepreneurs who, inspired by optimism inspired by the aggressive neighbour, was too closely interfered with by the aggressive neighbour of the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government and, above all, the Latvian Government andthe Ministry of Foreign Affairs should be able to give the right signals so that citizens know what to count on them and for whom to prepare for Yes, perhaps it is not always possible to predict everything, if you can predict, not everything can be said for yourself. The bottom line is that what is said to be the right one, not misleading this year's report, is, in our view, right that Jo is as unsafe as it is now, as our country has not long ago threatened to agreethe report's reference to the need to strengthen Latvia's security needs to enhance the military presence of NATO powers in Latvia and to work towards a consolidated transatlantic link to the European Union's global foreign and security policy, one of the most important foreign policy issues of the pasta year that rang a whole storm in the UK society, there was the issue of migration for the first time since the streets of Atmoand's streets were once again visible on posters of " No migrants! " We all know how sensitive this theme is in our country after those migration and colonisation wavesMEPs will vote on a report from the Foreign Affairs Committee on the subject on Thursday. Here last week, here in the Commons, the review of national security underscored that the reception of 776 asylum seekers (and, I quote), " will create new risks and challenges to national security as there is a risk of arriving in a country linked to terrorist organisations, asthe refugee population in the UK may also generate ethnic tensions and a sense of uncertainty in the community of " Rodas question: if the reception of migrants poses a threat to UK security, why is the government decision of migrants to pick up? We all know: because the Ministry of Foreign Affairs assets itlobbied It rejected any cross-action by the National Association and strongly argued that Latvia and the European Commission and the migrants should accept If to fail, then I could take the risks of security to So far the other way around if we take the risks, but then ,if we do not accept the Minister of Foreign Affairs that Latvia would be in solitary isolation, Latvia lost support to the EU and NATO member states to sue us before the EU Court, to pay fines and to protect the Latvian sky to protect individual NATO members, specifically Hungaryat that time, as Head of the Latvian delegation, I was in the OSCE Parliamentary Assembly and asked my Hungarian colleagues: would Hungary refuse to patch Latvia's airspace if we do not support the Juncker plan? And received the answer:' of course not! 'the plan The scandalous statements made by Latvia's Minister for Foreign Affairs were also to respond to the confusion expressed by NATO's senior commander, General Bradshaw, and pointed out that the reception or non-admission of refugees does not affect NATO's commitment to protect Member States in the West of Tiktt. The foreign minister's allegation that the Latvian government had been targeted by forces allegedly to hand over to the Kremlin in this geopolitical situation in this geopolitical situation from the country's head of government resora there is no excuse not to deny many members of the National Union, including many members of the National Union. And the supporters who, even in the hands of the Kremlin's hands, resisted the Kremlin's suggestion that Mr. Suster's comments were in no way conducive to Latvia's safety and did not improve the country's reputation for a solution to the issue of migration in the last year, many might have the impression that Latvia did not have its own foreign policyon this issue, and that there is only foreign policy by the European Commission and Merkel accepted by the Latvian Ministry of Foreign Affairs, unfortunately, the Juncker and Merkel policies are not sound, encouraging, generous benefits for them, then redistributedthis is not all right across the EU countries; not only does it not deal with the migration crisis, but the National Association has repeatedly told the Foreign Minister this again since the summer, so the representatives of Latvia could not express this clearly in Brussels? If it is not for us, Latvia, that has the greatest experience in the European Union with unsolicited visitors? We know and can show how dramatic the consequences can be in uncontrolled migration in one European country, and there must be victims in order to finally change their rhetoric andthe understanding of the substance of the problem has been highlighted by the fact that the Ministry of Foreign Affairs has addressed the problem of terrorism in the Foreign Policy Report in this context: " in France and Denmark, the effect of attacks outside Europe has had a direct impact on the stability of European societies." However, let us remember that the vast majority of the terrorist who committed these acts had not come from outside! These were Europe's second generation and third generation immigrants, EU citizens This means that the problem is much deeper than just the negative external effect of the challenge. Being inside Europe and it is rooted in the catastrophic immigration policy now realised to address the problem of terrorism, without seeing its link to immigration policy, it is like drinking drugs against columns, but to continue to walk with the climates on foot and wonder thatthe drugs do not help in the report of Diempity this link has not been identified in the Tur nothing has been said of a problem that is threatening Europe at least as a result of migrant flooding and terrorism, a problem that eats European organisms from the inside, â and itthere is political correctness that We recently learned that German, Swedish and other law enforcement authorities are hiding the massive crimes, lying and deceiving to just not be able to disclose the facts of what is politically incorrect in Cologne is just the tip of the iceberg that showed political correctnessthere may also be a purely realistic challenge for the Latvian challenge to highlight the problem and to prevent Europe from being smothered further by the political correctness alley universe of solidarity last year, from the mouth of the Foreign Minister, this word was very often the solidarity of European countries. As is the case with Nord Stream 2 in this respect, why is Latvia's concern about the Mistral shadowy deal not mentioned in the foreign policy report? The Baltic and Latvia's security, so we should not be silent about this. It would also be the National Union of Ministers' legacies to the Minister of Foreign Affairs this year: not to be afraid to express Latvia's point of view, even if it is contrary to what Merkel and Juncker are saying ,there is a certain discomfort to speak up against, but the experience of the countries of Visegrad shows that it pays off to the fear of European bureaucrats with sanctions not materialised by neither Hungary, Poland nor other' disobedienced' (in the quotation) EU countries should take into consideration (applause)".
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q822919.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q2660080.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q458.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q39731.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q35.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q159.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q15628977.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q177859.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q142.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q1576026.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q8880.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q7184.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q212.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q183.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q36.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q15180.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q81299.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q28.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q34.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q43048.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q9005.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q2484354.
• 2016_01_26_340-seq30 mentions Q365.