Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2016_01_26_340-seq24> ?p ?o. }

• 2016_01_26_340-seq24 type Speech.
• 2016_01_26_340-seq24 number "24".
• 2016_01_26_340-seq24 date "2016-01-26".
• 2016_01_26_340-seq24 isPartOf 2016_01_26_340.
• 2016_01_26_340-seq24 spokenAs 62.
• 2016_01_26_340-seq24 spokenText "Ārlietu ministra kungs! Ekselences! Godātie deputāti! Sākšu ar atsauci uz interviju, ko mēneša sākumā vācu izdevumam Handelsblatt sniedza Henrijs Kisindžers – izcila ārpolitikas autoritāte. Viņa erudīciju laikam šeit neapšauba neviens. Viņš atzīmēja, ka pirmo reizi pasaulē dažādos kontinentos vienlaikus notiek pārmaiņas, kas ir ļoti atšķirīgas savā starpā. Tām nav kopīga raksturojuma, tāpēc nav arī kopīgu principu, pēc kuriem šīs problēmas varētu atrisināt. Kisindžers arī norādīja, ka pašlaik Eiropa tiecas uz jaunu vienotības formu, taču pagaidām nespēj tai piešķirt politisku izpausmi. Eiropai neizdodas izstrādāt ilglaicīgu savas attīstības stratēģiju. Lūk, šajā dinamiski un diemžēl haotiski mainīgajā situācijā ārlietu resoram būtu jāmāk aizstāvēt Latvijas nacionālās intereses. Savukārt to sekmīgi izdarīt nav iespējams bez patstāvīgas, dziļas problēmu analīzes, kā arī bez tādu mērķu noteikšanas, kuri jāsasniedz katrā reģionā, katrā jomā, katrā situācijā. Diemžēl, lasot ārlietu ministra ikgadējo ziņojumu, rodas iespaids, ka tā autori uztver pasauli kā sastingušu un nemainīgu veidojumu. Ir reģioni, kuros ministrija veic savas aktivitātes, taču bieži vien nemaz neaizdomādamās, vai tas, kas ir darīts, ir devis arī rezultātus un, ja nav devis, kas izdarīts nepareizi un kā būtu labāk rīkoties turpmāk. Visapkārt izskan bažas par Eiropas Savienības nākotni līdz pat sairuma prognozēšanai. Tiek modelēti dažādi attīstības scenāriji, valstu ārlietu resori domā, kādu pozīciju ieņemt, kur meklēt sabiedrotos tajā vai citā jautājumā. Taču ziņojums izstaro pilnīgu mieru – nekas ārkārtējs jau vēl nav noticis, Latvija veiksmīgi aizvadījusi prezidentūru un arī turpmāk atbalstīs vienoto Eiropas Savienības politiku. Vai tiešām nav pamanīts, ka valstis demonstrē atšķirīgu politiku ne vienā vien jautājumā? Piemēram, tas, ka pēc terora aktiem Parīzē Francija ātri vien atrada iespēju koordinēt ar Krieviju militārās aktivitātes Sīrijā, kamēr citas valstis to nedarīja, skaidri liecina, ka Eiropas Savienībai ir problēmas kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanā. Vēl skumjāk kļūst brīdī, kad lasu par ANO sasniegumiem: “...tika veikts ilgtermiņa ieguldījums, lai novērstu konfliktu un nestabilitātes cēloņus. Tika panākta vienošanās par ANO jauno Ilgtspējīgas attīstības dienaskārtību 2030.gadam, (..) lai panāktu vispasaules rīcību ilgtspējīgai attīstībai.” Es gan nebūtu tik vieglprātīgi optimistiska – ir taču acīm redzams, ka pēdējā laikā ANO pamazām pārvēršas par bezzobainu diskusiju klubu, un diezin vai vajadzētu noticēt, ka šis panāktais “ilgtermiņa ieguldījums” spēs novērst konfliktus nākotnē. Tālāk apgalvots, ka “Parīzē notikušajā ANO klimata pārmaiņu konferencē sasniegtā globālā vienošanās sekmēs klimata pārmaiņu novēršanu. (..) Tā ir līdz šim pasaulē visambiciozākā starptautiskā vienošanās vides jomā”. Piedodiet, ministra kungs, bet vai šī vienošanās paredz kādas sankcijas valstīm, kuras pārkāpj šo vienošanos? Cik es zinu, šim dokumentam nav juridiska spēka. Vienīgais, ko ar pārkāpējvalsti var izdarīt, ir nosaukt to vārdā, pakratīt pirkstu. Laikam par maz, lai cerētu uz reāliem rezultātiem, vai ne? Labi, ANO ir tālu, un tāpēc var misēties. Bet kā veicas ar analīzi, kad runājam par Baltijas valstu sadarbību? Tā vien šķiet, ka te vispār nav problēmu, tikai jāturpina un jāuzlabo, kā līdz šim. Nu, piemēram: “Kā nozīmīgs pavērsiens dabasgāzes piegādes avotu diversifikācijā uzskatāma Klaipēdas LNG termināļa komerciālās darbības uzsākšana 2015.gada 1.janvārī.” Tas ir kas – Latvijas panākums? Vai tiešām piemirsts, ka Baltijas valstis nevienojās par kopīga termināļa būvi, vilka laiku, līdz lietuvieši uzbūvēja paši? Varbūt tomēr prātīgāk būtu paanalizēt, kāpēc tā sanāca un kas jādara, lai turpmāk tā vairs nesanāktu? Ar īpašu interesi gaidīju analīzi par pašlaik droši vien visaktuālāko problēmu, ar kuru saistās un saskaras pasaule, Eiropa un Latvija, – par migrācijas krīzi un tās iespējamiem risinājumiem. Ziņojumā gluži pamatoti atzīmēts: “No Eiropas Savienības spējas rast risinājumu būs atkarīgs, vai turpinās pastāvēt Šengenas sistēma.” Tad kas tiek piedāvāts? Izrādās: “Latvija iestājas par kompleksu risinājumu visaptverošas ES migrācijas politikas veidošanai.” Būtībā – darīsim, kā līdz šim, tikai vēl aktīvāk. Stiprināsim Eiropas Savienības kopējo robežu un tā joprojām. Fakts, ka šāda “stiprināšana” nestrādā un valstis uz savu roku ceļ žogus, kā arī draud slēgt iekšējās robežas, laikam jau nav uzmanības vērts. Kisindžers problēmu raksturo skaidri: “Eiropā mēs redzam ļoti retu vēsturisku parādību – tā neaizsargā savas ārējās robežas, bet, tieši pretēji, atvēra tās. Nekā tāda nav bijis jau vairākus tūkstošus gadu.” Kā šajā situācijā rīkosies Latvija, lai nepieļautu nacionālās valsts sagraušanu, vienlaikus neaizmirstot arī par humāno aspektu? Cik patvēruma meklētāju vēl uzņemsim? Atbalstīsim vai neatbalstīsim priekšlikumus par patvēruma meklētāju papildu sadali starp Eiropas Savienības valstīm? Kādi būs mūsu argumenti? “No sirds Latvijai” vienmēr ir uzskatījusi, ka mēs nevaram atļauties uzņemt patvēruma meklētājus. Vai un ar kādiem argumentiem ārlietu resors turpmāk spēs aizstāvēt šādu pozīciju? Mums ir labs arguments, kāpēc nevaram atļauties to darīt. Es Briselē aicinātu nosaukt ES valstis, kuru galvaspilsētās pamatiedzīvotāji būtu mazākumā. Eiropas Savienībā Rīga ir vienīgā galvaspilsēta, kurā migrācijas rezultātā pamatiedzīvotāji ir nokļuvuši mazākumā. Ja mēs sāksim masveidā uzņemt patvēruma meklētājus, tad nolemsim latviešu tautu iznīcībai nākotnē. Un visbeidzot – par rezultātiem. Šķiet, ka izpratne par to, kas ir un kas nav uzskatāms par rezultātu, mūsu Ārlietu ministrijai ir savdabīga. Nav noslēpums, ka no Austrumu partnerības Rīgas samita, piemēram, Gruzijas un Ukrainas pārstāvji aizbrauca neapmierināti, jo rezultāts, uz kuru viņi cerēja, netika sasniegts – lēmums par bezvīzu režīmu ar Eiropas Savienību netika pieņemts. Turpretī mūsu ministrija, kā liecina ziņojums, ir apmierināta, jo “notika vairākas nozīmīgas diskusijas un ministru līmeņa tikšanās”. Par to, ko tās deva mūsu valstij un tās iedzīvotājiem, autori klusē. Tāpat gribas uzzināt, kāds ieguvums Latvijai ir, piemēram, no aktivitātēm Centrālāzijas valstīs. Kādi līgumi noslēgti, ko tie dod mūsu uzņēmējiem, kāds ir to ekonomiskais efekts? Labi, varbūt pagaidām šā efekta vēl nav, bet tad jājautā: kad un kas būs? Ir taču jābūt prognozēm! No ziņojuma diemžēl izriet, ka lielākais panākums, kas sasniegts šajā reģionā, ir Latvijas tiesības vadīt Eiropas Savienības dalībvalstu konsorciju Eiropas Komisijas robežpārvaldības projektā Centrālāzijā. Kāds Latvijai no tā labums? Būtu svarīgi arī uzzināt, kādi rezultāti ir Ārlietu ministrijas paveiktajam, cīnoties ar sekām, kādas Latvijai radījušas Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju un Krievijas pretsankcijas. Jā, Latvijas ražotāji ir spējuši diversificēt eksporta tirgus. Taču gribētos zināt – cik liels tajā ir bijis ārpolitiskā resora nopelns? Vienīgie konkrētie pasākumi... spriežot pēc ziņojuma, tā ir bijusi “izpēte par Latvijas zivrūpnieku konkurentu piedāvājumiem ārvalstīs un atbalsts Zemkopības ministrijai iespējami drīzākā sertifikācijas procesā produktu eksportam”. Jāsecina, ka atkal ir radīts dažādu aktivitāšu uzskaitījums bez dziļākas analīzes un jēgas. Diemžēl tieši tāds pats kā gadu iepriekš. Jā, ārlietu resors ir strādājis. Jā, iespēju robežās ir paveicis arī labas lietas. Neapstrīdēsim, piemēram, integrācijas, kolektīvās aizsardzības sistēmas nepieciešamību un paveikto. Taču ziņojums arī skaidri apliecina, ka ārpolitikā Latvija ir bijusi nevis spēlētājs, bet tikai piespēlētājs vadošajiem spēlētājiem. Turklāt reizēm tāds piespēlētājs, kurš pat nesaprot vai nespēj pats sev atzīt, ka piespēlē spēlētājiem, kuri katrs spēlē savu, nevis vienu un to pašu spēli. Turklāt reizēm piespēlē tādiem, kuri ne vienmēr spēlē pārdomāti un zina, kā uzvarēt. Gatavojoties šodienas sēdei, es pārlasīju savu uzstāšanos pirms gada. Un, godīgi sakot, nekas jau nav mainījies – problēmas ir palikušas, un kā to risinājums joprojām tiek piedāvāts “turpināt”, “veicināt”, “aktīvi darboties” un tā tālāk. Lai gan – vismaz kaut kas no manas iepriekšējās uzstāšanās vērā ir ņemts. Proti, pagājušajā gadā tāda valsts kā Irāna tika ignorēta, turpretim šogad jau norādīts, ka “2015.gadā ar aktīvu Eiropas Savienības diplomātijas iesaisti tika panākta vienošanās ar Irānu, kas paver ceļu tās kodolprogrammas miermīlīgai attīstībai un rada izdevību pozitīvi mainīt dinamiku visā Tuvo Austrumu reģionā”. Cerēsim, ka šī vienošanās tiks pildīta. Taču mans ieteikums – Latvijas prezidentūras ietvaros nākt ar iniciatīvu par Eiropas Savienības vēstniecības atvēršanu Teherānā – tā arī palika nerealizēts. Žēl! Bija iespēja paveikt ko atmiņā paliekošu, jo tajā, ka kodolprogrammas sakarā tika noslēgta vienošanās, Latvijas nopelnu jau nu nav. Man vēl vajadzēs...".
• 2016_01_26_340-seq24 language "lv".
• 2016_01_26_340-seq24 speaker Inguna_Sudraba.
• 2016_01_26_340-seq24 translatedText "Minister for Foreign Affairs, Excellencies, honourable Members, I will start with a reference to the interview that, at the beginning of the month, the German edition of Handelsblatt gave Henry Kissinger an excellent foreign policy authority here, none of He noted here, for the first time, that for the first time on different continents, the world is at the same timethe changes that are very different to each other are not shared with each other, so there is also a common principle, after which these problems could be solved by Kissinger, that Europe is currently seeking a new form of unity, but is temporarily unable to give it political expressionEurope is failing to develop a long-term strategy for its development strategy, in this dynamic and, unfortunately, disjointed situation, the foreign resort should defend Latvia's national interests in Savuthly that it cannot be successfully carried out without an analysis of its own, deep-rooted problems, and without setting targets ,what is to be achieved in each region, in every area, in every situation, in every situation, when I read the Foreign Minister's annual report, gives the impression that its authors view the world as a fossilised and unchanged patchwork of regions of which the Ministry is carrying out its activities, but often not at all ;what has been done has led to results and, if it has not been done wrong, and how it would be better to act in the future, there is a fear of the future of the European Union to predict the future of the European Union, with national foreign resori thinking ,what position to take, where to look for the allies in the same way, or on another point, the report from Tasei's report radiates no more than what has already happened, Latvia successfully held up to the presidency and will continue to support the single European Union policy. Taking a different policy on the issue? For example, the fact that after the terrorist attacks in Paris, France quickly found the possibility of coordinating with Russia on military activities in Syria, while other countries did not do so, it clearly shows that the European Union has problems in the common foreign policy andthe implementation of security policy - There is a sad moment when I read about the achievements of the United Nations: " a long-term investment has been made to address the causes of conflict and instability that have been reached on the new Sustainable Development Agenda of the United Nations for 2030, ()reaching a global response to sustainable development " I didn't get so lightly optimistic â is, however, evident recently that the UN has gradually turned into a toothless discussion of the club and could hardly believe that this' long-term investment' will be able to prevent conflictsin the future, it is claimed that the global agreement reached at the UN climate conference in Paris will contribute to the prevention of climate change () to date the most ambitious international environmental agreement in the world, " Mr Fiel, Minister, but does it envisage any sanctionsfor the countries that are in breach of this agreement, as far as I know, this document does not have the legal force to do so, what the offender can do is to call on their behalf, to hold a finger at Laikam for not enough to hope for real results, or not? So can Bet be doing well, with analysis, when we talk about cooperation between the Baltic States? It seems that there is no problem at all, just to continue and improve, as Well, for example:' as an important milestone in the diversification of sources of supply of natural gas to be seen in Klaim )the launch of the LNG terminal on 1 January 2015, " What's the success of Latvia, " What is the success of a joint terminal, of pulling time until Lithuanians built themselves? " But it would be more intelligent to analyse why it isgot to do so, so that in future it can no longer come into play? With particular interest, I was looking forward to an analysis of the now probably the most pressing problems that the world, Europe and Latvia are dealing with and the possible solutions to the migration crisis and its possible solutions in the report quite rightlyticked off: " the ability of the European Union to find a solution will depend on whether the continuation of the Schengen system " Then is proposed? It appears: " Latvia stands for a complex solution to a comprehensive EU migration policy " so far, only to do morelet us strengthen the common border of the European Union and it is still a frost that does not work and the countries on its own hand build fences as well as threatening to close the internal borders, there is no focus on the problem of Kissinger's problem: " we are seeing very rare problems in Europe. This historic phenomenon does not protect its external borders but, on the contrary, it has not been opened for many thousands of years now, " How will Latvia take to prevent the destruction of the national state, while not forgetting the humanitarian aspect? Will there still be applications for the applicants? Support or support additional proposals on the additional distribution of asylum seekers between the countries of the European Union? What will our arguments be? 'from now on, we have a good argument why we cannot afford to call on the EU countries in Brussels to call for EU countries, which are the only capital city in the capitals, where the indigenous peoples are the minority in the minority. Let's start massively accepting asylum seekers, then decide the destruction of English people in the future And finally, on the results seem to be about the results of what seems to be an understanding of what is and what is not considered a result of the Eastern Partnership. The Riga Summit, for example, drove frustrated Georgian and Ukrainian representatives because the result that they had hoped was not achieved by a decision on the European Union no longer accepted by our ministry, as the report suggests, is satisfied as there were " a number of important discussions. " And the ministerial-level meeting " For what it gave to our country and its citizens, the authors are silent to know what the benefit to Latvia is, for example, that of the activities of the Central Asian countries, that is what they give to our entrepreneurs as they are to our business people. The effect is, well, maybe so far not yet, but then ask: when and what, is there yet a prediction, the biggest success achieved in the region is Latvia's right to lead the consortium of Member States of the European Union. It would also be important for Someone Latvia in Central Asia to find out what results the Ministry of Foreign Affairs has done in fighting the consequences of the European Union's sanctions against Russia and Russia's anti-sanctions Yes, Latvian producers have been able to diversify export marketsbut I'd like to know how big it has been for foreign political resora, and the only concrete follow-up to the report, it has been' exploring' competitors' competitors' offers abroad and support the Ministry of Agriculture in the earliest possible certification process for the export of products "it has to be concluded that a list of different activities has once again been drawn up, with no deeper analysis and no sense on the same terms as the year before, as Yes, the Foreign Office has worked, as far as possible, and good things are not challenged, such as the need for integration, the need for collective defence. And the work carried out by the Stars Report also makes it clear that in foreign policy Latvia has not been a player, but only the player leading the players in addition, sometimes a player who does not even understand or fail to recognise himself as players who each play their own, not oneand the same game in the same way, in addition to sometimes playing smartly, and knows how to win today's sitting, I re-read my speech a year ago and, frankly, nothing has changed from the problems, and howthe solution is still being offered " to continue, " to " promote, " to " actively operate " and so on, though at least although at least some of my previous speeches have been taken into Proti, last year, a country like Iran has been ignored, while this year's announcement has been ignored -- as Iran has said in 2015with the active involvement of the European Union's diplomacy, it was agreed with Iran that paves the way for its peaceful development and creates an opportunity to change the dynamic across the Middle East, " Cerati says that this agreement will be carried out by my Levant Recommendation Âas part of the Presidency's initiative to open an initiative on the opening of the European Union embassy in Tehran it also left a damning grip on Ms.! Had the chance to do something about a lasting one because the nuclear deal struck was not enough for Shane I will need yet".
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q211.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q2660080.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q193089.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q458.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q16348038.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q1020384.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q39731.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q159.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q4459436.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q15628977.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q90.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q142.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q8880.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q212.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q858.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q230.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q794.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q9005.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q12360039.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q776965.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q208019.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q66107.
• 2016_01_26_340-seq24 mentions Q3616.