Saeima |

Saeima

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2016_01_26_340-seq2> ?p ?o. }

Showing items 1 to 59 of 59 with 100 items per page.

2016_01_26_340-seq2 type Speech.
2016_01_26_340-seq2 number "2".
2016_01_26_340-seq2 date "2016-01-26".
2016_01_26_340-seq2 isPartOf 2016_01_26_340.
2016_01_26_340-seq2 spokenAs 23.
2016_01_26_340-seq2 spokenText "Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Saeimas Prezidija locekļi! Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ekselences! Man ir tas gods jau otro reizi 12.Saeimā uzrunāt jūs ārpolitikas debatēs, lai atskatītos uz paveiktajiem darbiem pērn un iezīmētu tās ārpolitiskās reālijas un izaicinājumus, kas 2016.gadā sagaida Latviju, Eiropu un pasauli. Latvijā ir ierasts ikvienu notikumu un parādību vērtēt kritiski, neticīgi un lielākoties pret jebko izturēties skeptiski. Taču ar pilnu pārliecību varu apgalvot, ka vārdu salikums “Latvijas prezidentūra”, kas bija dzirdams teju katrā Latvijas mājā, un mūsu kopīgais darbs starptautiski 2015.gadā ir augstu novērtēts. Tieši 2015.gads bija pirmais Eiropas Savienības tematisko gadu vēsturē, kad visas 28 dalībvalstis pievērsa iedzīvotāju uzmanību ārpolitikai, proti – attīstības sadarbībai. Tā norisē liela loma bija sadarbībai ar Latvijas nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem partneriem. Latvijas pirmā prezidentūra Eiropas Savienības Padomē apliecināja mūsu valsts starptautisko spēju vadīt Eiropas dienaskārtību un rast maksimāli labāko kopsaucēju starp 28 dalībvalstīm. Jau no prezidentūras pirmajām dienām Latvijai bija jārisina vairāki svarīgi jautājumi: bija jākoordinē un jāspēj rast jaunus risinājumus Eiropas Savienības iekšējās drošības stiprināšanā, ko radīja pieaugošie terorisma draudi pēc traģiskajiem notikumiem Parīzē un Kopenhāgenā; Latvijai bija jārod visu dalībvalstu kopsaucējs par Austrumu partnerības turpmāko nākotni un jāmeklē līdzsvarota pieeja dalībvalstu politikā attiecībā uz vienlīdzīgu atbalstu gan dienvidu, gan austrumu kaimiņiem; Latvijas prezidentūras izskaņā Eiropas Savienība saskārās ar dramatisku migrācijas krīzi, kuras apjomi ģeometriskā progresijā turpināja un turpina pieaugt; mēs spējām panākt Eiropas Stratēģisko investīciju fonda izveidi, vienošanos par mobilo sakaru viesabonēšanas maksas atcelšanu, kā arī būtisku progresu gan Latvijai nozīmīgā Eiropas digitālā vienotā tirgus, gan Enerģētikas savienības izveidē. Mūsu prezidentūra nebūtu iedomājama bez saliedētas un vienotas sadarbības starp Saeimu, Ministru kabinetu, nozaru ministrijām, Valsts prezidenta kanceleju, nevalstiskajām organizācijām, sociālajiem partneriem, pašvaldībām Latvijā un mūsu Latvijas ārlietu dienestu. Paldies jums! Godātie deputāti! Nevienas valsts, arī Latvijas, ārpolitiku nevar ielikt kalendārā gada rāmī. Nav šaubu, ka daudzi Eiropas un pasaules izaicinājumi, krīzes un šo krīžu cēloņu risināšana un novēršana turpināsies ne tikai šogad, bet arī turpmākajos gados. Un diemžēl ir jāatzīst – situācija Eiropā, kas pavisam nesen šķita esam mierīga, pat miegaina, ir radikāli mainījusies. 2016.gads no starptautiskās un drošības politikas perspektīvas būs sarežģīts, skaudrs un nemierīgs, jo teju par ikdienu ir kļuvis nebeidzamais krīžu virpulis pasaulē. Tā postošās sekas atstāj ilgstošu ietekmi uz Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku. Terorisms un nekontrolētās migrācijas plūsmas Eiropā, neprognozējamā un agresīvā Krievijas rīcība, spriedze Ukrainas austrumos, karadarbība Sīrijā un Lībijā, nestabilitāte Tuvajos Austrumos, dažādu teroristisku organizāciju veiktā ārvalstu kaujinieku vervēšana un šo organizāciju pieaugošās naida un vardarbības propagandas kampaņas – tās ir problēmas, kuru risinājumi būs jāmeklē pasaulē, Eiropā un Latvijā. Nav šaubu, ka šogad viens no lielākajiem Eiropas un pasaules izaicinājumiem būs migrācijas krīze un šīs krīzes seku novēršana. Eiropas politiskai un ekonomiskai vienotībai pārbaudījums būs gaidāmais referendums par Lielbritānijas turpmāko dalību blokā un Šengenas zonas nākotne. Gan Eiropas Savienības, gan ikvienas dalībvalsts līderiem būs jāpieliek maksimāli pūliņi, lai rastu adekvātus, savstarpēji pieņemamus un ilgtermiņa risinājumus. Pretējā gadījumā mēs kādu rītu tik tiešām varam pamosties pie drupu kaudzes, ko kādreiz sauca par Eiropas Savienību. Diemžēl arī šogad redzēsim dažādas intensitātes spriedzi un konfliktus Afganistānā, Jemenā, Sīrijā, Lībijā, Irākā un vairākās Āfrikas valstīs. Bažas rada attiecību saasinājums starp Irānu un Saūda Arābiju, faktiski ir apsīcis Tuvo Austrumu miera process. Ar mainīgām sekmēm notiek starptautisko koalīcijas spēku un atsevišķu valstu cīņa ar teroristiskām organizācijām – tā dēvēto Islāma valsti, Boko Haram, Al Qaeda un citām. Zemās naftas cenas var atstāt būtisku ietekmi uz pasaules ekonomisko izaugsmi un kalpot par pamatu jaunu konfliktu cēloņiem. Tie ir tikai daži faktori, kas ietekmēs starptautisko attiecību fonu, ekonomisko un drošības situāciju pasaulē, Eiropā un arī Latvijā. Godātie deputāti! Starptautiskajā politikā darbojas savienoto trauku princips un neviena valsts nespēj pastāvēt atrauti no reālijām, kas norisinās mūsdienu pasaulē. Latvija nav izņēmums. Mūsu valsts līdzšinējā vēsture māca, ka mēs nedrīkstam palikt vieni. Un mēs neesam vieni! Jau vairāk nekā pirms divdesmit gadiem ir bijis tālredzīgs un pareizs lēmums Latvijai integrēties eiroatlantiskajā telpā un kļūt par pilnvērtīgu Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti. Tādējādi esam uzņēmušies arī noteiktas saistības un pienākumus, kas noteic mūsu valsts ārpolitikas pamatprincipus. Mūsu interesēs ir stabila, droša un ekonomiski konkurētspējīga Latvija. Mūsu interesēs ir vienota un stipra Eiropas Savienība. Un mūsu interesēs ir spēcīga Ziemeļatlantijas līguma organizācija, kas spēj efektīvi pielāgoties jaunajai drošības situācijai pasaulē. Tādēļ Latvijas ārpolitikai šogad būs jākoncentrējas uz vairākiem savstarpēji papildinošiem uzdevumiem: pirmkārt, jāstiprina Latvijas ārējā drošība, panākot ilgtermiņa NATO spēku klātbūtni mūsu reģionā; otrkārt, jāveicina Eiropas Savienības vienotība un efektivitāte, kas nodrošinātu stabilitāti Eiropas Savienības kaimiņu reģionos; treškārt, jāpabeidz iestāšanās process Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā un, ceturtkārt, jāsekmē ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšana. Godātie deputāti! Runājot par Latvijas drošību, ir jārunā skaidra valoda. Pēdējie gadi ir spilgti iezīmējuši faktu, ka mūsu austrumu kaimiņš ir revizionistiska lielvara un ir gatavs lietot militāru spēku savu ambīciju aizstāvēšanai, pat mainot neatkarīgu valstu robežas, kā Krimas pretlikumīgās aneksijas gadījumā. Tādēļ Latvijas interesēs ir stiprināt NATO kolektīvo aizsardzību un atturēšanas politiku. Tās pamatā ir NATO reaģēšanas spējas un militārā klātbūtne mūsu reģionā. Tikai efektīva un pārliecinoša atturēšanas politika nodrošina mūsu valsts neatkarību. Sabiedroto militārā klātbūtne ir jebkuras veiksmīgas atturēšanas politikas neaizvietojama sastāvdaļa. Par šiem jautājumiem šogad spriedīs NATO samitā Varšavā, kas ir galvenais notikums drošības politikas jomā un kam rūpīgi gatavojas Latvijas ārlietu un aizsardzības dienesti. NATO Varšavas samitam ir jālemj par šādiem jautājumiem: pirmkārt, par ilgstošu un vērā ņemamu sabiedroto klātbūtni Baltijā. Samitā ir jālemj par efektīvākas vadības sistēmas izveidi, kas spēj nekavējoties atbildēt uz jebkuru provokāciju; otrkārt, par krīžu pārvarēšanu un hibrīdkara novēršanas stratēģijas tālāku attīstību. Pateicoties arī Latvijas aktīvai iesaistei, izstrādāta un pagājušā gada decembra sākumā ārlietu ministru līmenī apstiprināta NATO hibrīdkara stratēģija. Tā attiecina kolektīvās aizsardzības garantijas, tostarp efektīvu sabiedroto atbalstu, uz jebkuru dalībvalsti jebkurā hibrīdkara fāzē; treškārt, jālemj par NATO sadarbības stiprināšanu ar Somiju un Zviedriju. Tas ne tikai veicina NATO un šo partnervalstu drošību, bet arī uzlabo drošības klimatu Baltijas jūras reģionā. Tādēļ Latvija turpinās atbalstīt gan aktīvāku NATO politisko dialogu, gan ciešāku praktisko sadarbību ar Somiju un Zviedriju kopīgu militāro un krīžu vadības mācību jomā; ceturtkārt, jāspriež par “NATO atvērto durvju politiku”, kuru Latvija nemainīgi atbalsta un kura palīdzēja pašai Latvijai iestāties NATO 2004.gadā. Tas palielina mieru un drošību Eiropā šodien. Lēmums sākt NATO iestāšanās sarunas ar Melnkalni apliecina ne tikai NATO neaizstājamo lomu Eiropas drošībā, bet arī atvērto durvju politikas turpināšanu un nozīmi mūsdienās. Latvija turpinās veicināt Gruzijas eiroatlantiskās integrācijas procesu, sniedzot gan politisku, gan praktisku atbalstu. Vienlaikus ar gatavošanos Varšavas samitam Latvijai ir jāturpina veikt savus mājas darbus gan aizsardzības finansēšanas, gan iekšējās drošības jomā. Vēlos arī vēlreiz stingri apliecināt, ka Amerikas Savienotās Valstis ir Latvijas galvenais stratēģiskais partneris un uzticams sabiedrotais. Esam pateicīgi mūsu ASV un Kanādas, kā arī Eiropas sabiedrotajiem, kas piedalās gan NATO mācībās reģionā, gan Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijā, tādējādi demonstrējot patiesu solidaritāti. Pērnais gads apliecina, ka starptautiskā terorisma radītie riski ir aktuāli ne tikai attālos pasaules reģionos, bet arī Eiropā. Par šo risku pastāvīgo klātbūtni 2015.gadā atgādināja barbariskie terorakti Parīzē un Kopenhāgenā. Latvijas nacionālās drošības interesēs ir iesaistīties vienotā terorisma apkarošanas politikā kopā ar Latvijas sabiedrotajiem. Pateicoties Latvijas ekspertu ieguldījumam, prezidentūras laikā izdevās panākt vienošanos par Eiropas Padomes Konvencijas par terorisma novēršanu papildprotokola parakstīšanu Rīgā. Tas izstrādāts, lai novērstu agrīnās terorisma izpausmes, paredzot kriminālatbildību par dalību teroristiskā grupā vai ceļošanu uz ārvalstīm terorisma nolūkos, šādas apmācības saņemšanu, braucienu finansēšanu un organizēšanu. Godātie deputāti! Krievijas agresija Ukrainā parādīja izaicinājumus, kuriem starptautiskā sabiedrība nebija gatava. Tas bija informatīvais karš, kas norisinājās vienlaikus ar Krievijas militāro operāciju Krimā un turpinās Ukrainas austrumos. Informatīvais karš nav viegli uzvarams. Taču atbilde uz šo izaicinājumu prasa visas sabiedrības iesaisti: tās pamatu pamats ir mūsu sabiedrības informētība par faktiem, spēja tos kritiski izvērtēt un arī diskutēt savā starpā. Jau ilgi diskutējam par mediju lomu Latvijā. Pēdējo gadu notikumi pasaulē un Eiropā rāda, ka neatkarīgu, kvalitatīvu mediju stiprināšana ir gan mūsu demokrātijas brieduma, gan arī valsts drošības jautājums. Tam jāpievēršas, aktivizējot dialogu starp politikas veidotājiem un mediju jomas profesionāļiem. Un tas nav iedomājams bez pienācīga finansējuma. Aicinu arī aktīvāk meklēt risinājumus, kā mediji, jo īpaši sabiedriskie mediji, varētu uzrunāt pēc iespējas plašākas auditorijas, tajā skaitā jauniešus un mazākumtautības. Priecē, ka žurnālisti un mediju profesionāļi pērn nodibināja Baltijas Mediju izcilības centru, kam būs svarīga loma žurnālistikas kvalitātes celšanā Baltijas un Austrumu partnerības valstīs. Latvijas ieguldījums NATO stratēģiskās komunikācijas spējās ir Rīgā bāzētais NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs. Dāmas un kungi! 2016.gads būs nopietns pārbaudījums Eiropai. Savulaik izvirzītā ideja par Eiropu kā vienotu, brīvu un drošu mājvietu, kas integrācijas procesu rezultātā īstenojusies Eiropas Savienībā, šobrīd ir nopietni apdraudēta. Migrācija, vienota valūta un pārvietošanās telpa, strukturālās problēmas, terorisms, izaicinājumi Eiropas austrumu un dienvidu kaimiņu reģionos rada jautājumus par Eiropas Savienības nākotni. Pēdējā gadā bieži runāts par Eiropas Savienības beigu sākumu, par civilizāciju karu un Eiropas norietu. Ir jāatzīst fakts, ka pērn daudzos gadījumos Eiropas Savienība uz pasaulē notiekošajiem procesiem ir reaģējusi novēloti. Eiropas Savienības līderības loma pasaules globālajos procesos nav pietiekami pamanīta. Turklāt ir līderības krīze arī pašā Eiropas Savienībā. Eiropas Savienības pilsoņi pamatoti vēlas saņemt skaidras atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, kā uzlabot Eiropas Savienības sociālekonomisko attīstību un globālo konkurētspēju, kāds ieguvums būs Eiropas Savienības iedzīvotājiem no Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības līguma jeb TTIP un kāda būs turpmākā Eiropas Savienības migrācijas politika. Eiropas Savienības pamatā ir kopīgas vērtības, uzticība un spēcīgas institūcijas. Diemžēl daudzie izaicinājumi ir radījuši gan uzticības, gan vērtību, gan institūciju krīzi. Eirozonas pārvaldība, migrācija, savstarpējā negatīvā politiķu retorika, līderības trūkums gan Eiropas, gan nacionālo valstu līmenī apdraud Eiropas Savienības pastāvēšanu. Taču esmu pārliecināts, ka Eiropas Savienība var atgūties, ja kļūs par efektīvu kopējās politikas, tajā skaitā kopējās ārējās un drošības politikas, īstenotāju. Un Eiropas Savienībai ir jābūt par gadsimtiem kaldinātu Eiropas vērtību telpas aizstāvi, kuras pamats ir demokrātija, cilvēktiesības un likuma vara. Spilgts apliecinājums Eiropas Savienības krīzei ir migrācija. Pagājušais gads skaidri izgaismoja faktu, ka migrācijas krīzi Eiropas Savienībā neviena valsts nevar atrisināt viena pati. Taču joprojām neesam gatavi saskaņotai un vienotai rīcībai. Šī krīze ir metusi arī izaicinājumu Eiropas Savienības vērtībām. Līdz šim Eiropas Savienība un Eiropas valdības un iedzīvotāji demonstrējuši savu labo gribu, atvērtību un solidaritāti attiecībā uz patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm. Mēs esam atvērta sabiedrība, taču gaidām, ka tiek respektētas Eiropas vērtības. Vardarbība, necieņa pret sievietēm, Eiropas Savienības vērtību nerespektēšana nav pieņemama! Nav pieņemami, ka tie, kuriem pasniegta palīdzīga roka un dots patvērums, agresīvi cenšas uzspiest savas tradīcijas un pasaules uzskatus. Ja Eiropas atvērtība un gadsimtos iesakņotās Eiropas vērtības netiek cienītas, tad mums ir attiecīgi jāreaģē. Migrācijas krīze ir devusi vaļu arī galēji labajām partijām sludināt atklātu rasismu un ksenofobiju. Daudziem politiķiem šis šķiet vienkāršākais veids, kā audzēt savus politiskos reitingus. Arī šis ceļš nozīmē Eiropas zaudēšanu un vēlmi atgriezties baisajā pagātnē. Eiropas Savienībai, pirmkārt, ir jāsniedz reāls un taustāms ilgtermiņa risinājums šīs migrācijas cēloņiem, īpaši pievēršoties politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas stabilizācijai Eiropas Savienības kaimiņu reģionos. Otrkārt, ir jāpastiprina reāla cīņa ar noziedzīgiem grupējumiem, kas organizē cilvēku pārvadāšanu. Eiropas Savienībā mums arī ir jāīsteno konkrēta un efektīva atpakaļatgriešanas politika jeb mehānisms to imigrantu, kas nekvalificējas bēgļa statusam, atgriešanai izcelsmes valstī. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāstiprina kopējā Eiropas Savienības ārējā robeža. Latvija pildīs līdz šim Eiropas Savienības ietvaros uzņemtās saistības attiecībā uz personām, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība, taču tālāka bēgļu uzņemšana ne Eiropas Savienībā, ne Latvijā nav iespējama, jo redzam, ka netiek reāli risināti manis uzskaitītie jautājumi. Godātie deputāti! Pastāv vēl viens Eiropas Savienības pastāvēšanai būtisks jautājums: par Lielbritānijas dalību Eiropas Savienībā. Lielbritānija ir būtisks Latvijas domubiedrs un sabiedrotais ekonomikas un drošības politikas jomā, tādēļ mūsu interesēs ir spēcīga Lielbritānija vienotā un spēcīgā Eiropas Savienībā. Latvija turpinās uzstāt uz principa “vienoti dažādībā” ievērošanu, kas respektē dalībvalstu atšķirīgo kultūru, vēstures pieredzi un konstitucionālo uzbūvi. Taču mums ir jāatrod veids, kā ievērot dažādu valstu intereses, vienlaikus stiprinot Eiropas Savienību. Spēcīgas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās Eiropas Savienībā ir priekšnosacījums arī Latvijas ekonomiskajai izaugsmei. Esmu gandarīts, ka Latvijas prezidentūras laikā tika panākta vienošanās par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu, kas veicinās investīciju piesaisti Eiropas Savienības ekonomikai līdz pat 315 miljardiem eiro. Taču tas, kā mēs spēsim izmantot šo iespēju, jau ir atkarīgs no mums pašiem. Latvija arī atbalsta aktīvu Enerģētikas savienības izveidi, kas ietver visus piecus elementus: enerģētikas drošību, solidaritāti un uzticību; pilnībā integrētu enerģētikas iekšējo tirgu; energoefektivitāti; ekonomikas dekarbonizāciju; pētniecību, inovācijas un konkurētspēju. Mūsu interesēs ir tālāka integrācija Eiropas enerģētikas un transporta sistēmās. Mūsu interesēs ir Eiropas Savienības vienotā tirgus attīstība. Un mūsu interesēs ir stiprināt valsts eiropeisko identitāti. Dāmas un kungi! Šogad ir arī Latvijas prezidentūra Baltijas Ministru padomē, kuras laikā esam izvirzījuši vairākas prioritārās jomas – drošības stiprināšanu reģionā un transporta un enerģētikas infrastruktūras attīstību. Runājot par Latvijas sadarbību ar Baltijas jūras reģiona valstīm, vēlos vērst uzmanību, ka šogad Latvija no Dānijas ir pārņēmusi Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības formāta jeb NB8 koordinēšanas pienākumus un par prioritātēm esam noteikuši drošību, enerģētiku un stratēģisko komunikāciju. Kopīgiem spēkiem Baltijas valstis ir veikušas nozīmīgus soļus virzībā uz brīvu un funkcionējošu gāzes un elektrības tirgus izveidi. Jau agrāk esmu paudis, ka Baltijas valstīm ir jākļūst par Eiropas Savienības vienotāju vārdos un darbos. Uzskatu, ka līdz šim Baltijas valstis izrādījušas līdzsvarotu un solidāru nostāju un ir bijušas saprāta balss Eiropā. Esmu arī gandarīts, ka Baltijas valstis uztur kopīgu un neatlaidīgu pozīciju NATO ietvaros gan attiecībā uz ilgtermiņa sabiedroto militārās klātbūtnes veicināšanu reģionā, gan NATO Gatavības rīcības plāna ieviešanu. Tāpat kā NATO ietvaros, arī Eiropas Savienībā Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir jābūt ar vienotu nostāju. Latvijai ir būtiska arī vienota Eiropas kaimiņattiecību politika, kas balstās uz individuālu pieeju un atbilst katras valsts interesēm. Austrumu partnerības Rīgas samits atkārtoti apstiprināja, ka Austrumu partnerība ir stratēģiska un ambicioza Eiropas Savienības politika, kas turpinās attīstīties. Īstenojot Rīgas samita lēmumus, ir jāveic virkne nākamo soļu Austrumu partnerības jomā. Darbs pie Ukrainas, Gruzijas un Moldovas asociācijas līgumu ieviešanas ir galvenā prioritāte, jo nodrošina šo valstu modernizāciju un ekonomisko attīstību. Pagājušajā gadā Latvijas un Ukrainas divpusējais politiskais dialogs un praktiskā sadarbība kļuva intensīvāka un plašāka, un Latvija sniedza atbalstu. Ukraina arī militārās agresijas apstākļos turpināja īstenot valsts kursu attiecībā uz tuvināšanos Eiropas Savienībai un neatlaidīgi strādāt pie daudzām valstij svarīgām reformām. Esmu gandarīts, ka šogad ir īstenota Austrumu partnerības Rīgas samita politiskā apņemšanās, proti, ir uzsākta Eiropas Savienības un Ukrainas Padziļinātās un visaptverošās brīvās tirdzniecības līguma īstenošana. Ir sasniegts arī gaidītais progress vīzu liberalizācijas ceļā. Vēlos atkārtoti paust, ka Latvija konsekventi turpinās Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas neatzīšanas politiku. Krima ir Ukraina! Latvijas atbalsts Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai nedalāmībai un reformu procesam būs nemainīgs. Taču jāņem vērā, ka Ukrainai šis ir izšķirošs gads reformu procesa īstenošanā. Gan Ukrainas sabiedrība, gan arī mēs gaidām izrāvienu valsts pārvaldes reformu īstenošanā, cīņā ar korupciju un ekonomikas atjaunošanā. Tikai stipra Ukraina spēs tikt galā ar visiem izaicinājumiem. Mēs esam daudz palīdzējuši un esam gatavi arī turpmāk palīdzēt mūsu draugiem. Ar bažām sekojam nesenajiem notikumiem Moldovā. Tās jaunajai valdībai ir jāspēj ieviest nepieciešamās reformas, nodrošinot saviem iedzīvotājiem taustāmus ieguvumus. Moldovas kolēģi zina, ka var paļauties uz Latvijas atbalstu reformu īstenošanas procesā. Latvija ir arī uzticams Gruzijas draugs un sabiedrotais ciešākai integrācijai Eiropas Savienībā un eiroatlantiskajā telpā. Priecē Gruzijas vīzu liberalizācijas procesa noslēgums ar Eiropas Savienību, kas Gruzijas sabiedrībai sniedz praktisku atbalstu ceļā uz Eiropas ģimeni. Turpinot Austrumu partnerības politikas īstenošanu, Armēnija un Azerbaidžāna arī ir vienlīdz svarīgi partneri. Šogad ir svarīgi uzsākt darbu pie jauna Eiropas Savienības un Armēnijas ietvarlīguma un ir jāspēj vienoties par jaunā līguma ietvaru ar Azerbaidžānu. Tāpat ir jāstiprina Eiropas Savienības–Baltkrievijas divpusējā sadarbība, atbalstot Baltkrieviju iestāšanās procesā Pasaules Tirdzniecības organizācijā un tās sadarbību ar starptautiskajām finanšu institūcijām. Vienlaikus Latvija aicina Baltkrieviju turpināt spert nākamos soļus demokrātijas un cilvēktiesību normu stiprināšanā. Cienījamās dāmas un godātie kungi! Vērtējot situāciju kaimiņos, jāteic, ka pērn Eiropas Savienības–Krievijas attiecības turpināja ietekmēt 2014.gadā Krievijas izraisītais konflikts Ukrainā un Krimas pretlikumīgā aneksija. Arī 2016.gadā gan Latvijas, gan Eiropas Savienības–Krievijas attiecību dinamiku turpinās ietekmēt Krievijas īstenotā politika. Lai arī mūsu uzņēmējiem ir daļēji aizvērts Krievijas tirgus, kopējie Latvijas eksporta apjomi ir pieauguši. Esam spējuši palīdzēt uzņēmējiem pārorientēties un apgūt jaunus tirgus. Runājot par Eiropas Savienības un Centrālāzijas attiecībām, vēlos vērst uzmanību, ka Latvijas ārpolitiskās intereses Centrālāzijas reģionā ir saistītas ar reģionālās drošības un stabilitātes stiprināšanu, transporta un tranzīta savienojumu attīstīšanu un modernizāciju. 2016.gadā Latvijas ārpolitika Centrālāzijas virzienā fokusēsies uz aktīva starpvalstu dialoga uzturēšanu un iesāktās sadarbības turpināšanu. Tam palīdzēja Latvijas prezidentūras devums – jaunās Eiropas Savienības–Centrālāzijas stratēģijas apstiprināšana. Godātie deputāti! Šogad Latvija ir apņēmusies pabeigt iestāšanās procesu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kas plašāk pazīstama ar anglisko akronīmu – OECD. Tas sekmēs ārvalstu tiešo investīciju pieaugumu, un Latvija kļūs pievilcīgāka investoriem un ārvalstu uzņēmējiem. Kādēļ iestāšanās šajā organizācijā mums ir svarīga? Pirmkārt, pievienošanās OECD pozitīvi ietekmē starptautisko kredītreitingu, kas savukārt pozitīvi ietekmē procentu likmi, par kādu valdība un uzņēmumi var piesaistīt finansējumu. Tādējādi samazinās valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet uzņēmējiem paveras jaunas attīstības iespējas. Otrkārt, Latvija kļūs ekonomiski atpazīstama arī tajās valstīs, ar kurām līdz šim ekonomiskajā sadarbībā nav pilnībā izmantots viss potenciāls. OECD dalībvalsts statuss nodrošinās lielāku uzticību Latvijas ekonomikas potenciālam un investīciju drošībai. Treškārt, OECD dalībvalstīm ir augstāki standarti attiecībā uz starptautisko uzņēmējdarbību, finanšu darījumiem, korporatīvo pārvaldību un korupcijas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Tas neapšaubāmi stimulēs arī standartu uzlabošanos Latvijā un dos konkrētus ekonomiskos ieguvumus. Lai gan iestāšanās sarunas sasniegušas noslēguma fāzi, šobrīd Latvijai ir nepieciešams uzrādīt labāku progresu, īpaši jomās, kas skar kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos un valsts kapitālsabiedrību pārvaldi. Viens no Latvijas ārpolitikas uzdevumiem ir sekmēt mūsu valsts ārējās ekonomiskās attiecības un jaunu tirgu apgūšanu. Ārlietu ministrija aizvadītajā gadā ir turpinājusi atbalstīt Latvijas uzņēmējus jaunu eksporta tirgu apgūšanā, īpašu akcentu liekot uz pārtikas nozares tirgus pārorientēšanu no Krievijas uz jaunajiem tirgiem Eiropā un Āzijas valstīs. Kopīgu pūļu rezultāts ir 19 jauni eksporta tirgi Latvijas zemniekiem un pārtikas ražotājiem. Īpaši jāatzīmē uzsāktais Latvijas piena produktu eksports uz Ķīnu. Jau šobrīd varam skaidri teikt, ka sevi apliecinājusi jaunu diplomātisko pārstāvniecību atvēršana Āzijas valstīs. Kopš vēstniecības atvēršanas trīskāršojies Latvijas eksports uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Pirmajās nedēļās kopš pirmā diplomāta nosūtīšanas uz Dienvidkoreju noslēgti arī pirmie Latvijas uzņēmumu līgumi ar Dienvidkorejas partneriem īpaši augsto tehnoloģiju jomā. Latvijas augstskolas un tīro tehnoloģiju klasteris sevi sekmīgi piesaka Indijas tirgū. 2016.gads būs lielo iespēju gads sadarbībai ar Ķīnu. Vairāku gadu garumā ārlietu dienests ir veltījis pastiprinātu uzmanību attiecību veicināšanai ar Ķīnas Tautas Republiku. Pagājušā gada nogalē panācām to, ka nākamais 16+1 jeb Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu samits notiks Rīgā, kā arī Latvija būs koordinējošā valsts transporta un loģistiskas jomā. Tas nozīmē, ka 16+1 formāta ietvaros šī gada rudenī Latvijā viesosies Ķīnas premjerministrs ar vairākiem desmitiem Ķīnas vadošo uzņēmumu pārstāvju. Būtisks priekšnosacījums katras nozares sekmēm sadarbībā ar Ķīnu ir vienota piedāvājuma izstrāde. Tas attiecas gan uz transporta un loģistikas nozari, gan arī uz infrastruktūras projektiem un ražojošajiem uzņēmumiem. Godātie deputāti! Vēl šogad ceram redzēt progresu sarunās par Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības nolīgumu starp ASV un Eiropas Savienību, kas nākotnē ļaus stiprināt Latvijas sociālekonomisko drošību un piedāvās alternatīvus eksporta tirgus un investīciju avotus šodienas nedrošajā pasaulē. Mēs sagaidām, ka nolīgums nodrošinās labākus konkurētspējas apstākļus Eiropas Savienības ražotājiem un tajā tiks ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz sensitīviem ražošanas un pakalpojumu sniegšanas sektoriem un produktiem. Tādējādi tirdzniecības saišu padziļināšana ar ASV un Ķīnas tirgus tālāka apguve līdz ar Eiropas Savienības vienotā tirgus attīstību veido trīs pamatvirzienus mūsu šī gada darbā ārējās tirdzniecības iespēju paplašināšanai. Godātie deputāti! Bieži vien labākie Latvijas uzņēmumu aģenti un palīgi ārvalstu tirgos ir mūsu pašu tautieši. Par šo apstākli nācās pārliecināties Otrajā Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forumā pērnā gada jūlijā Rīgā. Forums spilgti izgaismoja mūsu klaida tautiešu neizmantoto intelektuālo potenciālu. Tādēļ vēlos pateikt lielu paldies visiem tautiešiem ārvalstīs, kuri turpina saglabāt saikni ar Latviju, kopj un uztur latviešu valodu un tradīcijas, kā arī sniedz būtisku ekonomisku un intelektuālu pienesumu mūsu valstij. Līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā pasaule ir kļuvusi vēl atvērtāka un daudzi Latvijas iedzīvotāji, katrs savu iemeslu vadīti, ir izmantojuši iespēju brīvi pārvietoties. Pēdējās divās desmitgadēs no Latvijas ir emigrējuši vairāk nekā 210 tūkstoši mūsu valsts iedzīvotāju. Latvijas pilsoņi dzīvo vairāk nekā 120 pasaules valstīs. Latviešu diaspora pasaulē, kas pēc Otrā pasaules kara izceļoja no Latvijas, un jaunā emigrācija pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ir mūsu valsts būtiska daļa, kuras potenciāls vēl nav pietiekoši novērtēts un izmantots. Lai nodrošinātu saikni ar Latviju, diplomātiskais un konsulārais dienests šogad turpinās veicināt latviešu valodas un kultūras izplatību pasaulē, kā arī atbalstīs jaunu iespēju meklēšanu ekonomikas un inovāciju jomā. Godātie deputāti! Satversmes tēvi mūsu pamatlikumā ir ielikuši noteiktu izpratni un attieksmi pret vērtībām, kas ir Latvijas valsts izveidošanas pamatā un veido mūsu valsts identitāti. Līdz šim Latvijas valsts ir godājusi cilvēka cieņu un tās brīvības, kas raksturo ikvienu mūsdienīgu un demokrātisku valsti. Pašlaik Latvijā tas ir ļoti pašsaprotami, taču pieaugošā naida un vardarbības pasaulē šīs vērtības var viegli pazaudēt. Aicinu arī turpmāk aizstāvēt mūsu valsts vērtības un intereses, lai veicinātu demokrātiju, mieru un drošību vienotā Eiropā. Izsaku cerību, ka šīsdienas debates par ārpolitiku un Eiropas Savienības jautājumiem, kuras notiek Latvijas de iure atzīšanas 95.gadadienā, būs konstruktīvas un sniegs jaunus ierosinājumus Latvijas ārlietu dienesta turpmākam darbam. Lai mums visiem izdodas! Paldies jums par uzmanību! (Aplausi.)".
2016_01_26_340-seq2 language "lv".
2016_01_26_340-seq2 speaker Edgars_Rinkevics.
2016_01_26_340-seq2 translatedText "Madam President-in-Office of the European Parliament. - Madam President-in-Office of the Council. - Madam President-in-Office of the Council. - Madam President-in-Office of the Parliament, honourable members, honourable Members, honourable Members, Excellencies, I have the honour of reaching you for the second time in 12 debates in the Commons to reflect on the work done last year, and for usin its foreign political realpolitik and the challenges ahead for Latvia in 2016, every event and phenomenon have traditionally been measured in critical, non-disingenous and largely incredulous opposition to anything I can assure you of the words of the Latvian Presidency ,what was heard at nearly every UK house and our joint work in the 2015-2015 international year has been highly appreciated by the Right: the first year of the European Union's thematic history, when all 28 member states drew the attention of citizens to foreign policy, namely development cooperationin the conduct of the Latvian NGOs and social partners, Latvia's first Presidency in the Council of the European Union confirmed the international capacity of our country to lead the European agenda and to find the best common denominator among the 28 member states on the first day of the Presidencya number of important issues had to be addressed: there was a need to coordinate and find new solutions to the strengthening of the internal security of the European Union, caused by the growing threat of terrorism in Paris and Copenhagen; Latvia had to find the common denominator of all Member States on the future of the Eastern Partnership andit is necessary to seek a balanced approach in the national policies of the Member States with regard to equal support for both the Southern and the Eastern neighbours, the European Union faced a dramatic migration crisis, which has continued and continues to grow exponentially; we were able to achieve the creation of a European Fund for Strategic Investments ;the agreement on the abolition of mobile roaming charges, as well as substantial progress for Latvia in the creation of a major European Digital Single Market and the Energy Union, Our Presidency would be unthinkable without cohesive and united cooperation between Saeima, the Cabinet of Ministers, the ministries of government, the president's channel ,non-governmental organisations, social partners, local authorities in Latvia and our Latvian foreign service, thank you, honourable Members, no country, including the Latvian, cannot put a calendar year on a calendar year without doubt that there are many European and global challenges, crises and the causes of these crises, andprevention will continue not only this year, but in the years to come, unfortunately, it is regrettable that the situation in Europe, which has seemed to have been peaceful very recently, has changed radically, even as the Year of the International and Security Policy will be difficult, more fragile and turbulent ,since almost daily life has become an endless cloud of crisis in the world, the devastating consequences of the European Union's common foreign and security policy for Terorisms and the uncontrolled migration flows in Europe, unpredictable and aggressive Russian acts, tensions in eastern Ukraine, the war in Syriaand in Libya, instability in the Middle East, the recruitment of various terrorist organizations by the recruitment of foreign fighters and the rising hate and violence of these organizations are problems that will have to be looked at in the world, in Europe and in Latvia without doubt among the largestthe challenge for Europe and the world will be the migration crisis and the consequences of this crisis, the European political and economic unity challenge, will be the forthcoming referendum on the future of the UK and the future of the Schengen area Both the European Union and the leaders of each Member State. Efforts to find adequate, mutually acceptable and long-term solutions in the far-standing and long-term solutions we can wake up to the pile of ruins that have once been called the European Union again this year will see various intensity tensions and conflicts in Afghanistan, Yemen, Syria, Libya ,in Iraq and a number of African countries, the escalation in Baw is a escalation of relations between Iran and Saudi Arabia, in fact, to congratulate the Middle East Peace Process With the changing performance of international coalition forces and individual countries in the fight against so-called Islamic State ,Boko Haram, Al Qaeda and other low oil prices can have a significant impact on global economic growth and to serve as the basis for new conflict causes in the state of Tie are just a few factors that will affect the background of international relations, the economic and security situation in the world, Europeand also in Latvia, I believe that the principle of a interconnected dish and no country to exist from the realities of today's world is not an exception to Our State's history of being taught that we cannot stay alone and we are not alone! More than twenty years ago, there has been a far-sighted and correct decision for Latvia to integrate into the Euro-Atlantic area and to become a fully-fledged member of the European Union and NATO, which we have also made clear commitments and obligations that are bound by our national framework for foreign policy. It is in the interests of a stable, secure and economically competitive Latvia, in our interest, a united and strong European Union, And it is in our interest to have a strong North Atlantic Treaty organisation capable of effectively adapting to the new global security situation, which is why Latvia's foreign policy will focus on a number ofcomplementary tasks: firstly, the strengthening of Latvia's external security through the long-term presence of NATO forces in our region; secondly, the Union's unity and efficiency, which will bring stability to the European Union's neighbouring regions; thirdly, to complete the process of accession to the OECD and, fourthly ,the need to promote external economic relations and the development of new markets by members of the Fair House, the question of Latvia's security, the fact that our eastern neighbour is admonished is a revisionist and ready to use military power to defend its ambitions ,even by changing the boundaries of independent states, as in the case of Crimea, it is therefore in Latvia's interest to strengthen the collective defence and deterrence policy of NATO based on NATO's responsiveness and military presence in our region Just efficient and convincing policies to ensure ourthe military presence of the Sabiedroto State is an indispensable part of any successful deterrence policy at the NATO summit to be held this year in Warsaw, the main security policy event, which is under close scrutiny by Latvia's Foreign and Defence Services at the Warsaw Summit. It is necessary to decide on the following points: firstly, the long-term and substantial presence of allied organisations in the Baltic Sea should be considered as a more efficient management system capable of responding promptly to any provocation; secondly, on crisis management and further development of the hybrid-war strategy, picturedthe active involvement of Latvia, developed and launched at the early December last year at the level of foreign ministers, confirms that it extends collective defence guarantees, including effective allied support, to any Member State in any hybrid phase; thirdly, it is necessary to decide on the strengthening of NATO cooperation with Finland; andSweden does not only promote NATO and the security of these partner countries, but also improves the security climate in the Baltic Sea region, which is why Latvia will continue to support both more active NATO political dialogue and greater practical cooperation with Finland and Sweden in joint military and crisis managementfourth, the' open door policy of NATO', which Latvia remains firmly in favour of, and which helped Latvia itself to join NATO in 2004, this would increase peace and security in Europe today, not just NATO membership talksthe indispensable role of Europe in the security of Europe, but also the continuation and importance of the open-door policy today, will continue to contribute to the Euro-Atlantic integration process in Georgia, providing both political and practical support in the lead-up to the Warsaw Summit, with the aim of continuing to carry out their domestic works for protectionin the area of financing and internal security, I would also like to strongly assert once again that the United States is Latvia's main strategic partner and a faithful ally grateful to our USA and Canada, as well as by the European allies in the training region of NATO and the Baltic Sea. The airspace patrolling mission, thus showing true solidarity with the last year, shows that the risks posed by international terrorism are valid not only in the remote regions of the world, but also the continued presence of barbaric attacks in Paris and Copenhagen in 2015it is in the interests of national security to engage in a single policy to combat terrorism, together with the Latvian ally's input, the Presidency managed to reach an agreement on the conclusion of the Additional Protocol to the Council of Europe Convention on the Prevention of Terrorism ,criminalisation of membership of a terrorist group or travel abroad for terrorism purposes, receipt, funding and organisation of such training, Russian aggression in Ukraine highlighted the challenges to which the international community was not prepared for the war that occurred at the same time as the Russian militarythe operation in the Crimea and the ongoing eastern Ukrainian war are not an easy-won response to the challenge of the whole of society: it is based on our public awareness of the facts, the ability to critically assess and also discuss each other in the long term. The debate on the role of the media in Latvia in recent years has shown that the strengthening of independent, high-quality media is a matter of both the maturity of our democracy and of national security that the Tam must focus on by activating the dialogue between policy makers and media professionals, Andit is unthinkable without proper funding that Ashes will also be more inclined to seek solutions to how the media, particularly the public media, could address as many audiences as possible, including young people and media professionals who founded the Baltic Media Centres of Excellence last year ,the role of journalistic quality in the Baltic and Eastern Partnership countries will play a key role in the NATO strategic communication capacity of the Riga Haines of Strategic Communication, Ladies and Gentlemen, 2016 will be a major test for Europe as a Europea united, free and secure accommodation resulting in the integration processes in the European Union is now under severe threat from migration, the single currency and the movement room, structural problems, terrorism, the challenges facing the European Union's eastern and southern regions over the latest year. There is often talk of the beginning of the end of the European Union, the war of civilisations and Europe's downfall, it is regrettable that, in many cases, the European Union has responded in many cases to the late global leadership of the European Union in the global global world ;there is a crisis of leadership in the European Union itself, too, as citizens of the European Union rightly want to have clear answers to many questions, such as improving the Union's socio-economic development and global competitiveness as a benefit to the citizens of the European Union from the Transatlantic Trade and Investment Partnership. The Treaty or TTIP, and what will be the future European Union's migration policy, are based on shared values, trust and strong institutions, and the many challenges of the euro have been caused by the crisis of trust, values and institutional crisis in the governance of the euro area, migration, and the mutual negative rhetoric of the political class ,the lack of leadership at both European and national level is a threat to the existence of the European Union, I am convinced that the European Union can recover if an effective common policy, including the Common Foreign and Security Policy, and the European Union, should be a member of the European Union. The centuries-old protector of a European space of values, based on democracy, human rights and the rule of law, is a clear sign of the European Union's crisis as the European Union crisis clearly highlighted the fact that no country in the European Union can resolve a single country on its ownready for concerted and united action, this crisis is also a challenge to the European Union's values, so far, the European Union and European governments and citizens demonstrate their goodwill, openness and solidarity with regard to asylum seekers from third countries. Society, however, looks forward to the respect of European values in terms of discrimination against women, disregard for women, not respect for the European Union's values, it is unacceptable that those who are helping hand and shelter are aggressively trying to impose their traditions and world views as Europe's opennessand the centuries-old European values are not respected, then we must react accordingly to the migration crisis that has given whale parties also a whale to profess outright racism and xenophobia in many politicians this seems the easiest way to grow their political ratings even this waywith the loss of Europe and the desire to return to the baseless past, the European Union must, firstly, provide a real and tangible long-term solution to the root causes of this migration, with particular emphasis on the stabilisation of the political, economic and social situation in the European Union's neighbourhood, Secondly, and a real fight with criminal justice in the European Union's neighbourhood ,the groups that organise the transport of human beings in the European Union must also implement a concrete and effective return policy, or a mechanism for the return of non-qualified immigrants in the country of origin, the common European Union's external border will be strengthened by the common European Union's external border. To date, the commitments made by the European Union towards persons in need of international protection but further reception of refugees, either in the European Union or in Latvia, are not feasible, as we see that the issues I have listed have not actually been addressed by the Honourable Members! A key issue for the Union: the UK's membership of the European Union is an essential part of the Latvian councillors and an ally in economic and security policy, and therefore, it is in our interests that a strong Britain in a united and strong Union will insist on the principle of' united in diversity' ,as regards the different cultures, historical experiences and the constitutional structure of Member States, we must find a way of respecting the interests of the various countries, while strengthening the European Union in the revival of Shane's economic growth is also a prerequisite for Latvia's economic growth. During the Presidency, an agreement was reached on the European Fund for Strategic Investments, which will facilitate an investment in the EU economy of up to €315 billion, but it already depends on us that we ourselves already have the support of Latvia. The creation of an Energy Union comprising five elements: energy security, solidarity and trust; a fully integrated energy internal market; energy efficiency; further integration of the economy; research, innovation and competitiveness Our best interests are within the European Union'sthe development of the Single Market, and in our interests, is to strengthen the country's European identity, ladies and gentlemen, this year, we have the Latvian Presidency of the Baltic Council, during which we have put forward a number of priority areas for the strengthening of the security of the region and the development of transport and energy infrastructure in Speakingconcerning Latvia's cooperation with the countries of the Baltic Sea region, I would like to draw attention to the fact that Latvia, from Denmark, has taken over the cooperation obligations of the Baltic States and Nordic countries, or the NB8 coordination obligations, and on priorities in the Common Force on Security, Energy and Strategic Communications. The Baltic States have taken significant steps towards the creation of a free and functioning gas and electricity market in the past, I have stated that the Baltic States should become the voice and work of the European Union in the view that the Baltic States have so far shown a balanceand the position of solidarity and voice have been a voice of reason in Europe, I am also pleased that the Baltic States are maintaining a joint and persistent position within NATO, both in terms of promoting long-term allied military presence in the region and the implementation of the NATO preparedness Action Plan. As part of the European Union, Latvia, Lithuania and Estonia, too, should have a united European Neighbourhood Policy, based on an individual approach and meeting the national interests of the Eastern Partnership's Eastern Partnership Summit reaffirming the Eastern Partnership. There is a strategic and ambitious European Union policy that will continue to develop in the framework of the summit's decisions, a series of steps to be taken in the Eastern Partnership on the implementation of the Association Agreements between Ukraine, Georgia and Moldova is a top priority as it ensures the modernisation of these countries andthe economic development of the Last-Ukrainian bilateral political dialogue and practical cooperation became more intense and wider, and Latvia gave its support to Ukraine, in the face of military aggression, on moving towards rapprochement with the European Union and to work relentlessly on manyI am pleased that the political commitment of the' Summit for the Eastern Partnership' of the Eastern Partnership, namely the launch of a deeper and comprehensive free-trade agreement between the European Union and Ukraine, has also been achieved through the re-expression of visa liberalisation. That Latvia will consistently pursue the policy of non-recognition of the Crimean peninsula Crimea is Ukraine, Latvia's support for Ukraine's sovereignty, territorial integrity and reform process will have to be taken into account by Ukraine's decisive year in the implementation of the reform process on the Ukrainian society and in thewe also expect a breakthrough in the implementation of public administration reforms, in the fight against corruption and the reconstruction of the economy Just strong Ukraine will be able to cope with all the challenges we have helped and are ready to continue to help our friends in the wake of recent events. In Moldova, the new government must be able to implement the necessary reforms, by ensuring that its citizens have tangible benefits to their citizens, that they can count on Latvia's support for the reform process in Latvia as a reliable friend and ally of the closer integration of Georgia in the European Union and Euro-Atlanticthe meeting of the Georgian visa liberalisation process with the European Union, which provides practical support to the European family on the road to the implementation of the Eastern Partnership policy, Armenia and Azerbaijan are also important partners in the start of work on a new one. The framework agreement between the European Union and Armenia and the need to agree on the new contractual framework with Azerbaijan should also strengthen EU-Belarus bilateral cooperation, supporting Belarus in the WTO accession process and its cooperation with international financial institutions on the occasion of Belarusto continue to take the next steps in strengthening democracy and human rights, honourable gentlemen and gentlemen, when assessing the situation in the neighbourhood, last year, the European Union's relations in Ukraine had continued to affect the conflict in Ukraine and the illegal annexation of Crimea in 2016, both in 2016 and in Latvia ,although the dynamics of EU Russia's relations will continue to have an impact on Russia's policy, although our businesses are part of the Russian market, total Latvian exports have increased the amount of Esam's ability to help entrepreneurs to switch and acquire new markets from the European Union and Central Asiaon relations, I would like to draw attention to the fact that Latvia's foreign policy interests in the Central Asian region are linked to strengthening regional security and stability, developing transport and transit links and modernising Latvia's foreign policy in 2016 for the development of an active cross-border dialogue and cooperation under the framework of cooperationcontinuation of the Tam Presidency's contribution to the nomination of the Latvian Presidency of the European Union, Â New members of the European Union, has pledged to complete the accession process within the OECD, better known by the Englishman's acronym Â OECD. And will Ireland become more attractive to investors and foreign contractors to Why accession to this organisation is important to us? First, joining the OECD has a positive impact on the international credit rating, which in turn has a positive impact on the interest rate, on which government and companies can raise funding in the fall of the country's debtservicing costs, but business opportunities are opening up second and foremost, Latvia will also become economically recognisable in those countries that, up to now, have not fully exploited the entire potential of OECD Member State status to ensure greater confidence in Latvia's economic potential and investment security ,OECD member states have higher standards for international business, financial transactions, corporate governance and the fight against corruption in international business transactions this will undoubtedly stimulate the improvement of the standards in Latvia and will bring concrete economic benefits to Latvia in the final phase of the accession negotiations, for Latviathere is a need for better progress, particularly in areas affecting the fight against bribery in international business transactions and the management of state-owned capital companies, One of the tasks of Latvia's external economic relations and the acquisition of new markets in the Ministry of Foreign Affairs has continued last yearto support Latvian entrepreneurs in the expansion of new export markets, a special accent on the reorientation of the food market from Russia to emerging markets in Europe and in Asian countries has resulted in 19 new export markets in Latvia's farmers and food producers in particular. Exports of Latvian dairy products to China: at this moment, we can make it clear that the opening of new diplomatic representation in Asian countries has tripled its exports to the United Arab Emirates in the first weeks since the first diplomat has been sent to South Korea ,the first Latvian company contracts with South Korean partners in the high-tech sector, especially in the high-tech sector, successfully declared themselves on the Indian market for 2016 to be the big opportunity for a year of cooperation with China over a number of years as its foreign service has stepped up its focusrelations with the People's Republic of China have reached the end of the past 16 + 1 to the next 16 + 1 summit between China, Central and Eastern Europe, as well as Latvia's coordinating national transport and logistics, as is the case for the 16 + 1 format. In the autumn of the year, the Prime Minister of China, with dozens of Chinese leading company representatives, will visit Latvia in December as a precondition for the success of each sector in cooperation with China as it applies both to the transport and logistics sector and to infrastructure projects and producingso far this year, Flass Members hope to see progress in the negotiations on the Transatlantic Trade and Investment Partnership Agreement between the United States and the European Union, which will in the future strengthen Latvia's socio-economic security and offer alternative sources of export market and investment in today's fragile world. We expect the agreement to provide better conditions for competitiveness for European Union producers and will take account of Latvia's interests in relation to the sensitive sectors of production and service provision and the deepening of trade ties with the USA and the market in Chinawith the development of the single market in the European Union, there are three basic guidelines for our work in this year in terms of extending external trade opportunities for Glass Members, it is often the best UK companies' agents and assistants in our own fat on this occasion to make sure that this is the case. At the Second World Economic and Innovation Forum last July, the Forum in Vancouver highlighted the untapped potential of our Clyde compatriots' untapped intellectual potential, so I would like to say a big thank you to all compatriots abroad, who continue to link and maintain the Latvian languageand tradition, as well as providing an important economic and intellectual contribution to our country, with the accession of Latvia to the European Union, the world has become even more open and many residents of Latvia have benefited from freedom of movement in the last two decadesfrom Latvia, more than 210 000 of our country's citizens live in more than 120 countries of the Latviee diaspora in the world after the Second World War, and the new emigration after the restoration of Latvia's independence is in our own right. A vital part of the state, whose potential has not yet been sufficiently appreciated and used to provide links with Latvia, the diplomatic and consular post will continue to promote global expansion of English and culture this year, as well as supporting the search for new opportunities in the economic and innovation fields. Honourable Members, the Constitutional Fathers in our basic law have laid down a certain understanding and a attitude to the values that underpin the creation of the Latvian state and constitute the identity of the Latvian state So this country has honoured the dignity of the man and the freedoms that are representative of everyoneat the moment, a modern and democratic country in Latvia, this is very obvious, but increasing hate and violence in the world can easily lose out to the values and interests of our country in order to promote democracy, peace and security in a Single European EuropeI hope that today's debate on foreign policy and the European Union, which is being held on the basis of the 95 anniversary of recognition of Latvia's recognition, will be constructive and will provide new suggestions for the future work of Latvia's foreign service, so that we all have the opportunity, thank you for your attention. (applause)".
2016_01_26_340-seq2 mentions Q822919.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q211.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q2660080.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q37.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q191.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q193089.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q458.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q33.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q16.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q148.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q39731.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q35.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q159.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q8436.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q8896.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q236.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q41550.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q15628977.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q177859.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q90.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q7184.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q796.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q889.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q212.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q23666.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q184.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q858.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q34.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q230.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q794.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q270.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q8908.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q30.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q12360039.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q217.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q208019.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q878.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q851.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q805.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q2429253.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q668.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q8268.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q7825.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q1748.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q884.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q227.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q34490.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q212372.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q1016.
2016_01_26_340-seq2 mentions Q399.