Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2015_11_03_326-seq71> ?p ?o. }
Showing items 1 to 23 of
23
with 100 items per page.
- 2015_11_03_326-seq71 type Speech.
- 2015_11_03_326-seq71 number "71".
- 2015_11_03_326-seq71 date "2015-11-03".
- 2015_11_03_326-seq71 isPartOf 2015_11_03_326.
- 2015_11_03_326-seq71 spokenAs 92.
- 2015_11_03_326-seq71 spokenText "Labdien! Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Klātesošie ministri! Nākamā gada budžets ir tās politikas tiešs turpinājums, kuru ir piekopusi Latvijas valdība savos mēģinājumos krīzi pārvarēt. Šī politika balstījās uz ačgārniem slēdzieniem par krīzes cēloņiem un risināja radušās problēmas uz to līdzpilsoņu rēķina, kuriem bija vismazāk iespēju sevi ekonomiski aizstāvēt. Šīs pašas politikas “dzimumzīmes” ir redzamas uz katras budžeta projekta lapas. No visiem vārdiem, ar kuriem tiek skaidrota situācija mūsu valstī, vēlētājiem pirmām kārtām atmiņā būs palicis vārds “krīze”. Tā ir situācija, kurā visiem uzreiz sāk pietrūkt naudas, savu darbību pārtrauc uzņēmumi, daudzi līdzcilvēki zaudē darbu un tādējādi nespēj atmaksāt bankām parādus. Valda uzskats, ka krīze, kuras vissāpīgāko posmu mēs pārdzīvojām 2009. un 2010.gadā, bija starptautiskās ekonomiskās krīzes izpausme. Bet tā ir tikai daļa no patiesības. Jā, patiešām, kad krīze aptvēra visu pasauli, 2008.gada rudenī, sabruka Latvijas eksporta tirgi, krasi samazinājās nodokļu ieņēmumi, turklāt valsts uzņēmās samaksāt Parex bankas parādus. Lai kompensētu savus tēriņus, valdība parakstīja starptautiskā aizdevuma programmu. Tomēr patiesībā bija divas krīzes. Viena krīze bija starptautiskās krīzes sekas, toties otra krīze bija mūsu pašu izlolota. Tās saknes jāmeklē deviņdesmito gadu sākumā, kad pie mums uz Latviju tika pārnests Vašingtonā izveidotās Džordžtaunas Universitātes ekonomistu grupas attīstītais kapitālisma neoliberālais modelis. Šī modeļa izstrādātāji noliedza valsts iejaukšanos reālās ekonomikas procesu pārvaldīšanā, skeptiski izturējās pret publiskajām investīcijām ekonomikā un visas cerības saistīja ar finanšu tirgiem. Mūsu tautas nelaime ir tā, par kuru es jau dažreiz šeit esmu runājis no tribīnes, - ka par iespējamo cita kapitālisma modeli tai nebija zināms toreiz un nav zināms arī tagad. Starp abām krīzēm ir kopsakarība: viena krīze attīstījās uz otras krīzes fona, un otrās krīzes sekas ar vēl smagāku slogu nospieda pirmās krīzes radītās. Pasaules krīze sākās tad, kad privātais kapitāls jau bija pārplūdinājis Latvijas finanšu tirgu un lēto nekustamo īpašumu dēļ bija izaudzis un pārplīsis hipotekāro kredītu burbulis. Tā sekas bija milzīgs privāto aizņēmēju parāds. Lai to atmaksātu, Latvijas iedzīvotāji devās emigrācijā peļņā, jo pašu mājās valdība rīkojās tā, kā prasīja starptautiskie aizdevēji. Tā sāka samazināt visu ministriju tēriņus, ko mēs vēl redzam arī šodien, un paaugstināt nodokļus... Tika realizēta mūsu neoliberālajām valdībām tik ļoti tīkamā stingrās taupīšanas politika. Aizdevums pakāpeniski tiek atmaksāts, pasaules krīze atkāpjas, bet Latvijā joprojām plosās vecā ekonomiskās politikas krīze. To pierāda tas, ka mūsu valdība negrib un nezina, kā attīstīt reālo ekonomiku; tas, ka tāpat kā citās eirozonas valstīs valdības ekonomiskās politikas vietā tiek īstenota budžeta politika, kā arī tas, ka tiek plānoti nevis nozaru attīstības, bet makroekonomiskie rādītāji. Ko gan mēs darītu, ja mums nebūtu Eiropas Savienības strukturālo fondu “skābekļa spilvena”?! 2016.gada budžets uzskatāmi parāda un pierāda valdošās elites ekonomiskās politikas un ekonomikas attīstības neoliberālās filozofijas krīzi. Visnepatīkamākā tās izpausme ir iekšzemes kopprodukta pieauguma nepietiekamība, lai valsts, iekasējot nodokļus, spētu izpildīt savus Satversmē noteiktos pienākumus. Tas ir vēl viens pieradījums tam, ka IKP pieaugums, par ko valdība izjūt lepnumu, patiesībā ir nevis pieaugums, bet stagnācija. Vienkārši runājot, valstij nepietiek naudas. Tāpēc valdība atsakās samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli, neraugoties uz to, ka tas ir noteikts ar likumu. Tāpēc visu vasaru tika runāts, ka vajadzētu paaugstināt valsts budžetam visienesīgāko nodokli - pievienotās vērtības nodokli jeb PVN. Tagad valdība piedāvā aplikt ar PVN dzīvojamās mājas apsaimniekošanas pakalpojumus, un tas tikai sadārdzinās šos pakalpojumus un “sitīs” tieši pa zemo ienākumu saņēmēju kabatām. Faktiski tā ir deflācijas situācija, tāpēc tirgus pieprasījums ir zems un atbilstīgi tam zema ir arī uzņēmējdarbības motivācija. Tādas komercdarbības formas kā mikrouzņēmums popularitāte lielā mērā ir izskaidrojama ar to, ka komersanti nav gatavi ieguldīt prāvus naudas līdzekļus seklā tirgū un uz ilgākiem termiņiem. Bet kā lai tirgū rodas papildu nauda, ja valstij ir noteikti ārējo aizņēmumu ierobežojumi un nav iespējams naudu iepludināt tirgū. Pats Fiskālās disciplīnas likums ir Džordžtaunas Universitātes izstrādātās neoliberālās filozofijas tiešas īstenošanas sekas, bet pēc šīs filozofijas vadās arī Eiropas Komisija. Pirms divām nedēļām es piedalījos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb ESAO rīkotajā konferencē, kurā tika apspriesta nodokļu politika. Francijas Nacionālās asamblejas Finanšu komisijas locekle paziņoja, ka tikai divi cilvēki Francijas parlamentā saprot, kas ir strukturālais deficīts. Sabalansēta budžeta rādītājs, kurš pirms tam tika izmantots tikai akadēmiskajā literatūrā un tikai lai izteiktu vērtējošus spriedumus, ir likts Eiropas līguma - tā sauktā Fiskālā kompakta - pašos pamatos, un Latvijas valdība to priecīgi parakstīja 2012.gadā. Es klausījos franču kolēģes sacīto un skaitļoju. Ja Nacionālajā asamblejā pavisam ir 577 deputāti, bet mūsu Saeimā - 100, tātad apmēram sešas reizes mazāk, un mūsu deputātu izglītotība nav zemāka, tad jau iznāk, ka mūsu Saeimā viena deputāta viena trešdaļa saprot, kas ir strukturālais deficīts. Man ir pilnīgs pamats atstāt šo trešdaļu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Kārlim Šadurskim. Tiesa gan, tikai trešdaļu. Ceru, ka Šadurska kungs par to uz mani nebūs dusmīgs. Fiskālās disciplīnas likums ne tikai aizliedz virs noteiktā līmeņa aizņemties attīstībai nepieciešamos naudas līdzekļus, kā to nosaka Eiropas Savienības regula, tas neļauj arī tērēt līdzekļus, kuri būtu ietaupīti, pateicoties izdevīgai finanšu tirgus konjuktūrai. Piemēram, pavisam nesen mūsu priekšlikums - izpirkt ieķīlātās eiroobligācijas, ieguldīt tās ar zemākiem procentiem un tādējādi ietaupīt vairākus miljonus uz valsts parāda apkalpošanas rēķina - tika noraidīts, pamatojoties nevis uz speciālistu analītiskajiem iebildumiem, bet gan uz Fiskālās disciplīnas likumu. Krīzes iemesls ir tas, ka mūsu budžeta politika, aizstājot ekonomisko politiku, rūpējas par makroekonomiskajiem rādītājiem, bet nezina, kā likvidēt stingrās taupības sekas. Publiskās jomas darbinieku zemās algas ir tiešas sekas tam. Jau ir dzirdami arī arodbiedrību trauksmes zvani. Lai paaugstinātu vidējo darba samaksu ārstniecības personām par 10 procentiem un novērstu mediķu emigrāciju, ir nepieciešami 22 miljoni eiro, pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanas finansējumam - 10,9 miljoni eiro, augstākās izglītības iestāžu un zinātnisko iestāžu darbinieku darba samaksas palielinājumam - 3 miljoni eiro, kultūras nozares darbinieku darba samaksas palielinājumam - 2,9 miljoni eiro. Tas, ka mediķu, skolotāju, policistu maciņi iztukšojas, ir ne tikai viņu labklājības kritums; nākamais ir prestiža kritums, cilvēku pašcieņas kritums - to cilvēku, kuri rūpējas par līdzpilsoņu labklājību. Kungi un dāmas, jūs spēlējaties ar uguni! Neaizmirsīsim, ka mediķi - tā ir mūsu veselība, policija - tā ir mūsu drošība, skolotāji - tā ir mūsu bērnu nākotne. Jūs tagad... Smaga situācija izveidojusies veselības aprūpē. Tieši taupības politikas dēļ valstij vairs nav pa spēkam pildīt savas konstitucionālās saistības. Valdības solījumi nav izpildīti. Pretēji Valdības deklarācijai izdevumi veselības aprūpei procentos no IKP nav auguši, bet ir samazinājušies vēl vairāk - no 3 procentiem uz 2,9 procentiem, un tas ir tālu no Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajiem 4,5 procentiem. Rezultāts: Latvijā veselības aprūpi, kā es jau teicu iepriekš, tās dārdzības dēļ nevar atļauties 14 procenti iedzīvotāju. Lai vismaz daļēji izpildītu arodbiedrību prasības, kā arī palielinātu ienākumus tiem līdzcilvēkiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs, ir jāievieš progresīvais iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tad pēc nodokļa atvilkšanas naudas pārpalikums viņu maciņos būs lielāks. Kopš 2009.gada mūsu frakcija ir iestājusies par progresīvā nodokļa ieviešanu. Šī gada 5.jūnijā pēc mūsu ierosinājuma un ar tiešu mūsu līdzdalību Saeimā notika ekspertu konference “Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?”. Tajā tika aplūkotas dažādas progresivitātes formas aplikšanā ar nodokļiem. Kopējais secinājums bija par labu progresīvā nodokļa ieviešanai. Šā gada sākumā arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO) rosināja ieviest Latvijā progresīvā nodokļa sistēmu. Organizācija norādīja, ka Latvijas nodokļu slogs ir galvenais iemesls valsts augstajam strukturālā bezdarba līmenim. Tāpēc valstij vairāk jādomā, kā mazināt darbaspēka nodokļus - sevišķi tām darbinieku kategorijām, kuru ienākumi ir viszemākie. Taču savu mājasdarbu valdība izpildīja pavirši, piedāvājot Saeimai apstiprināt solidaritātes nodokli, kā arī diferencēto neapliekamo minimumu. Tas ir tikai bāla kopija no tā, kas ir vajadzīgs Latvijai. Progresīvā nodokļa lietderība un efektivitāte ir pārbaudīta ļoti daudzās valstīs, kurās ir tirgus ekonomika. Tas ir vienīgais līdzeklis, kā var samazināt sociālo nevienlīdzību. Vienīgais līdzeklis! Taču ar nosacījumu, ka tas aptver visus ienākumu veidus - algas, ienākumus no kapitāla (to skaitā - dividendes, ienākumus no kapitāla pieauguma) un apliekamos ienākumus no saimnieciskās darbības. Progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa motivējošais faktors izpaužas vēl stiprāk, ja šis nodoklis tiek piemērots reizē ar uzņēmēju peļņas atbrīvošanu no uzņēmumu ienākuma nodokļa gadījumā, ja peļņa tiek investēta vai paliek nesadalīta un var tikt uzkrāta. Esošā uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu sistēma izskatās labi noskaņota un esot efektīva, tomēr tā ir pārmērīgi sarežģīta un administratīvi dārga. Ar reinvestētās peļņas atbrīvošanu no uzņēmuma ienākuma nodokļa, uzņēmējs tiek motivēts ieguldīt peļņu ražīgās investīcijās, nevis tēriņiem, un neslēpt peļņu, manipulējot ar grāmatvedību, lai samazinātu maksājamo nodokli. Ir vēl viens arguments. Bankas pašlaik kreditē tikai lielos uzņēmumus, kuri arī spēj izmantot visdažādākos UIN atlaižu stimulus, savukārt mazie un vidējie uzņēmumi, kurus bankas nekreditē, spiesti maksāt arī peļņas nodokli, tādējādi tiem ir vēl mazāk naudas, ko ieguldīt attīstībā. Reinvestējamās peļņas neaplikšana ar nodokli atrisinātu aizņemto līdzekļu trūkumu. Turklāt iespēja nemaksāt nodokli par nesadalīto peļņu ļautu uzņēmējiem divu līdz piecu gadu laikā uzkrāt līdzekļus lielām investīcijām, nevis aizņemties bankās. Par to mēs valdībai stāstām trešo sezonu pēc kārtas, bet vezums nav izkustējies no vietas. Cienījamie deputāti! Šis budžeta projekts balstās uz aplamiem, nekādi nepierādītiem postulātiem un nerisina problēmas, kuras sabiedrību nospiež. Šis būs un paliks stagnāciju stabilizējošs budžets. Tāpēc frakcija SASKAŅA budžeta projektu neatbalsta un aicina Saeimas deputātus šo projektu neatbalstīt. Latvijai galu galā ir nepieciešama ekonomiskā politika un cits budžets. Paldies. (Frakcijas SASKAŅA aplausi.)".
- 2015_11_03_326-seq71 language "lv".
- 2015_11_03_326-seq71 speaker Igors_Pimenovs-1953.
- 2015_11_03_326-seq71 translatedText "Good afternoon! Honourable Members, honourable Members, the next year's ministers, the next budget is the direct continuation of the policy followed by the Latvian Government in its attempts to overcome this policy on the root causes of the crisis and addressed the problems encountered by their fellow citizensthe expense of those who had the least capacity to assert themselves economically in this same policy of " gender-label " is visible on each draft budget sheet No all words with which the situation in our country is explained will first of all have been left with the word' crisis '. In which everyone starts to run out of money immediately, businesses are suspended by companies, many fellow people lose their jobs and are therefore unable to repay the banks' debt, the crisis that we survived the worst in 2009 and 2010 was the expression of the international economic crisis Butthere is only part of the truth to Yes, indeed, when the crisis covered the whole world, in the fall of 2008, the collapse of the UK's export markets, the sharp decline in tax revenues, and the state having made debt to Parex Banka To compensate for its own spending, the government has signed. There were, in fact, two crises in one crisis that were the consequence of the international crisis, but the other crisis was to look back to the neoliberal model of capitalism developed in Washington at the Georgetown University of Georgetown. The developers of this model have denied public intervention in the management of real economic processes, incredulity in the public investment in the economy and all the expectations associated with the financial markets Our people's trouble are - for which I have sometimes been here from the rostrum - thatthe alleged other model of capitalism was not known at that time, and neither is it known now that both two crises are seen as a link: one crisis has evolved on the other side of the crisis and the consequences of the second crisis with the global crisis caused by the first crisis. When private equity was already overstretched and the cheap property was due to run up and the bursts of the mortgage bubble were the consequence of huge private borrowers' debt To repay, residents of the UK emigrating on a profit-based basisthe home government acted as demanded by international lenders It began to cut all of the ministerial spending that we still see today, and to raise taxes for Tika to our neoliberal governments so much of a hard-saving policy of saving is being repaid gradually ,the global crisis departs, but Latvia is still battering the old economic crisis, which proves that our government does not want and does not know how to develop the real economy; the fact that, as in other euro zone countries, the government is pursuing a budgetary policy as a whole ,also, the fact that rather than sector-economic indicators are planned, what do we do if we did not have the European Union's structural fund' oxygen pillow'?! The 2016 budget demonstrates and demonstrates the neoliberal philosophies of the economic policies and economic development of the governing elitethe worst of the crisis is the inadequacy of the growth in gross domestic product, in order to be able to fulfil the obligations imposed by the Constitutional Treaty on their own Constitution This is yet another test of the fact that GDP growth, which the government feels proudly, is in fact not growth but stagnation on the one handas for the country, it is not enough for the government to refuse to cut its income tax, despite the fact that it is required by law all summer that it has been said that the state budget should be upgraded to the most profitable tax - the VAT-added tax, or VAT Now the governmentproposes taxing VAT in residential home management services, and will only make these services more expensive and will " blow up " right through the pockets of low-income recipients of the Faktic situation, which is why market demand is low and business motivation is also low, as is business motivation. The form of commercial activity such as micro-enterprises is largely due to the fact that economic operators are not prepared to invest in shallow money on the market and longer term limits, But as a result of additional money placed on the market with restrictions on external loansand it is not possible for money to be injected into the market Pats Fiscal Lauries Act is a direct consequence of the direct implementation of the Georgetown University, but the European Commission, two weeks ago, was part of the Organisation for Economic Co-operation and Development, or OECDthe conference, which discussed taxation policy at the French National Assembly's Financial Commission, stated that only two people in the French Parliament understood what a structural deficit in a balanced budget had previously been used for academic literature and only to express valuablethe verdicts are at the heart of the European Treaty - the so-called' Fiscal Compact' - and the Latvian Government signed it in 2012 I listened to what the French colleague has said and I was told by the National Assembly that we had quite 577 members, but in our Commons - 100,so, about six times less, and our Members' literacy is not lower, then one third of our MEPs realise that one third of the Member States understand what the structure of a structural deficit is the complete reason for leaving this third Committee on the Budget and Financial (Taxation) to the Chair of the Committee on Budgets and Finance (Taxation). According to the Court of Justice, only one-third, Mr Ceru, that Mr Stadurska would not have angered on it, would not only prohibit, over a certain level of borrowing for development, the funds needed for development, as required by the European Union Regulation, it also prevents spending onthe funds that would have been saved thanks to the convenience of the financial market conjecture, most recently our proposal to redeem pledged Eurobonds, invest in them with lower percentages and thus save millions at the expense of public debt - were rejected on the basis ofspecialist analytics, but on the subject of Fiscal Partnership Laws, the reason for the crisis is that our budgetary policy, replacing economic policy, cares about macroeconomic indicators, but does not know how the severe consequences of the austerity of the public sector are having direct consequences. There also appear echoes of trade union alarm bells to raise average pay for medical people by 10 per cent and prevent the medical brain drain, a need for €22 million in teachers " pay in the new model's funding - €10.9 million, highera pay increase of €3 million for education institutions and scientific staff: a pay increase of €2.9 million for medical professionals, teachers, police wallets is not only a drop in their welfare; the next is a prestigiousdrop, people fall in self-respect - the people who care for the wellbeing of fellow citizens in Kungi and ladies, you are playing with fire! Let us not forget that in our medical community - it is our health, the teachers - it is our child, the teachers - it is our child. The future of you now as a result of a severe health care policy in the hands of the state, the country no longer has the power to live up to its own constitutional obligations to the Government's promises to the Government's pledges that health care as a percentage of GDP have not been grown, butit sank even more - from 3 per cent to 2.9 per cent, and is a far cry from the proposed 4.5 per cent result from the World Health Organisation: Latvia Photos, as I said earlier, with the cost of rip-off cannot afford 14 per cent of the populationin order to at least partially meet the demands of the trade unions, and to increase the income of fellow human beings who need it most, then a progressive income tax will have to be introduced, then a surplus of their wallets in their wallets from 2009 onwards in our faction isasked about the introduction of a progressive tax on 5 June of this year on the basis of our proposal, and with our direct involvement in the Commons, " What a progressive tax is needed in Latvia? " In favour of the introduction of a good progressive tax at the beginning of this year, the Organisation for Economic Co-operation and Development (OECD) proposed the introduction of the UK's progressive tax system indicated that the Latvian tax burden is the main reason for the country's high structural unemployment rates, which is why the country should think more ,how to reduce labour taxes - especially those categories of workers with the lowest incomes of their own homework, the government executed careless, offering to confirm the solidarity tax, as well as graded as a pale copy of what is required of a pale copy of what is neededthe usefulness and effectiveness of the Progressive Tax on Latvia has been tested in very many countries with market economy This is the only means of reducing social inequalities within the single tool, provided that it covers all forms of income - salaries, income fromcapital gains from capital gains, including dividends, capital gains from economic activity, shall be made even stronger if the tax is applied in conjunction with the release of business profits in the case of corporate income taxes ,if profits are invested or are not broken down, the existing system of corporate tax incentives seems to be well established and is being effective, but it is an excessively complicated and administrative exemption from corporate income tax ,the businessman is motivated to invest in productive investment rather than spending, and not to hide profits by manipulating accounting to reduce the tax payable, there is yet another argument the Bank is currently credited with using a wide range of UIN discount incentives while small-scale useand for medium-sized enterprises, which are not credited by banks to pay a tax on profits, so that they have even less money to invest in the development of Reinvestment profits by not paying a tax gap, the possibility of paying no tax on unallocated profits should also allow the business of twoin the space of five years, we banked funds into large investments rather than to borrow banks on it we are told by the government for a third consecutive season, but the veziness of the draft budget is based on nonsensical, unproven postulates ,the problems that the Company is going to weigh in This will, and will remain, a stagnation stabilisation budget, therefore the faction of the draft budget does not support the project and calls on the Members of the House to refrain from supporting Latvia in the need for economic policy and another budget, with applause (fraction of applause)".
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q822919.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q211.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q193089.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q458.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q11213537.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q4459436.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q41550.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q142.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q25931626.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q8880.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q2033921.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q7817.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q695774.
- 2015_11_03_326-seq71 mentions Q61.