Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2015_02_05_283-seq66> ?p ?o. }

• 2015_02_05_283-seq66 type Speech.
• 2015_02_05_283-seq66 number "66".
• 2015_02_05_283-seq66 date "2015-02-05".
• 2015_02_05_283-seq66 isPartOf 2015_02_05_283.
• 2015_02_05_283-seq66 spokenAs 101.
• 2015_02_05_283-seq66 spokenText "Godātie kolēģi! Šis ir ļoti svarīgs likumprojekts, un tāpēc es vēlētos izstāstīt deputātiem lietas būtību, ciktāl mēs esam to skatījuši Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Šie grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ir iesniegti ar sešu deputātu parakstiem, ir izstrādāti Ekonomikas ministrijā. Tie paredz vairākus punktus. Pirmkārt, tie paredz izmaiņas šobrīd spēkā esošajā regulējumā, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme apgrozījumam līdz 7 tūkstošiem eiro ir 9 procenti, bet apgrozījuma daļai, kas to pārsniedz, šogad ir 11 procenti, nākamgad - 13, aiznākamgad un turpmāk - 15 procenti. Tā vietā paredzēts noteikt, ka pirmos trīs darbības gadus visa mikrouzņēmumu nodokļa likme ir 9 procenti, bet, sākot no ceturtā darbības gada, apgrozījuma daļa, kas pārsniedz 7 tūkstošus eiro, tiek aplikta ar 12 procentu nodokli. Otrkārt, šie grozījumi maina arī procentuālo sadalījumu, pēc kāda Valsts kase sadala iemaksāto mikrouzņēmumu nodokļa summu starp uzņēmējdarbības valsts riska nodevas, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa kontiem. Treškārt, ir ierosināts arī pārejas noteikums, ka tiem komersantiem, kuri jau ir reģistrējušies kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, triju gadu periodu sāk skaitīt no šī likuma spēkā stāšanās brīža. Ir notikušas daudzas neformālas apspriedes gan Saeimas deputātu starpā, gan ar sociālajiem partneriem. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija divās sēdēs ir skatījusi likumprojektu, gatavojot to pirmajam lasījumam. Komisija ir apspriedusi Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezentācijas par šo jautājumu. Ir saņemti vairāki atzinumi, proti, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības atzinums. Ir uzklausīts Saeimas Juridiskā biroja viedoklis. Es neanalizēšu katru atzinumu atsevišķi, bet norādīšu uz problēmjautājumu grupām, kuras ir minētas šajos atzinumos un apspriestas Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Pirmkārt, tika pausts kopīgs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas viedoklis, ka nelielais - 9 procenti - mikrouzņēmumu nodoklis ir ekonomisko aktivitāti veicinošs faktors, kas ir jāsaglabā, lai stimulētu komercdarbības sākšanu un pirmās pieredzes uzkrāšanu atvieglotā nodokļa režīmā, komersantiem turpmāk pārejot uz vispārējā nodokļu režīma uzņēmējdarbību. Vienmēr pastāvēs nelieli ģimenes uzņēmumi - varētu teikt, nišas uzņēmumi -, kuru īpašniekiem nebūs nekādu attīstības mērķu un potenču, lai, turpmāk paplašinoties, izietu no mikrouzņēmumu raksturojošo pazīmju kopuma, bet kuri, sekmīgi darbojoties, nodrošina ģimenei iztiku un ļauj tai nekvalificēties par dažādu veidu pabalstu... valsts un pašvaldību pabalstu saņēmējiem, bet sekmīgi darboties tautsaimniecībā. Un kā piemēru varu minēt nelielas lauku viesu mājas, mājas sīkražotājus, amatniekus, sadzīves pakalpojumu sniedzējus. Tāpat arī šī nelielā likme un tās aprēķināšanas kārtība saglabātu vienkāršu atskaitīšanās un grāmatvedības sistēmu mikrouzņēmumā, kas mazam uzņēmumam ir ļoti būtiski. Otrs, par ko vienojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Tika pausts atbalsts trīs gadu ilgai atvieglotā starta režīma noteikšanai, taču vienlaikus arī norādot, ka likumdevējam ir jāizstrādā pazīmju kopums, pēc kurām varētu atšķirt tos manis tikko jau minētos komersantus, kuriem patiesībā mikrouzņēmumu nodokļa režīms nav starta atbalsts, bet varētu saglabāties, lai mazinātu administratīvo slogu gan pašam komersantam, gan valsts iestādēm, un kuri līdz ar to faktiski līdzinātos amatniekiem, kas var izņemt Valsts ieņēmumu dienestā patentu, kur patentmaksa ir valsts noteikts, vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību. Šajā gadījumā tā būtu nevis individuāla darbība, bet mikrouzņēmumu nodokļa maksa, kas būtu šīs komercsabiedrības nodokļa maksājums. Vienlaikus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija norāda uz vairākām problēmām, kuras šis likumprojekts šajā redakcijā nerisina, bet kuru atrisināšana ir izšķiroši svarīga uzņēmējdarbības attīstībai, produktivitātes celšanai un tautsaimniecībai kopumā, kā arī konkurences kropļojumu mazināšanai. Un tas tiešām stimulētu jaunu komersantu rašanos un bezdarba mazināšanos, bet neradītu priekšnosacījumus komersantu pārejai no vispārējā nodokļu režīma uz mikrouzņēmumu nodokli, tādējādi vienkārši optimizējot valstij maksājamā nodokļa apjomu, kā arī nodrošinātu mikrouzņēmumā strādājošo sociālās apdrošināšanas garantijas vismaz minimālā apmērā. Es minēšu tīri skaitliskā izteiksmē galvenās problēmas, uz kurām ir norādījušas valsts iestādes, sociālie partneri un komisijas locekļi. Vairāk nekā 138 tūkstoši jeb 17,4 procenti nodarbināto saņem atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu. Šīs personas nevar saukt par apdrošinātām likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” izpratnē. Otrkārt, Latvijā nabadzības un sociālās atstumtības riskam ir pakļauti 35 procenti iedzīvotāju. Sliktāka situācija Eiropas Savienībā ir tikai trijās valstīs: Bulgārijā, Grieķijā un Rumānijā. Treškārt, mikrouzņēmumā strādājošie savā darba mūžā, ja tas nostrādāts tikai mikrouzņēmumu nodokļa režīma uzņēmumos, nopelnīs vidējo pensiju, rēķinot pašreizējos skaitļos, 45,2 eiro apmērā; tas ne tuvu nesasniedz valsts noteikto intervences līmeni, kas ir ap 130 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli, ne arī minimālo pensiju, kas šobrīd ir 70 eiro. Tātad, lai viņiem garantētu minimālo vecuma pensijas apmēru, tas būtu jādara uz pārējo nodokļu maksātāju rēķina. Nākamais punkts, kas tika norādīts. 2014.gada nogalē mikrouzņēmumos strādāja 93,5 tūkstoši personu, kas veido apmēram 15 procentus no visiem 579,4 tūkstošiem privātajā sektorā strādājošajiem. No šiem cilvēkiem gandrīz puse, aptuveni 40 tūkstoši, strādā tikai mikrouzņēmumā. Tātad, ja mēs varam uzskatīt, ka pārējie, kas papildus vēl strādā arī vispārējā nodokļu režīma uzņēmumos, tiek vairāk vai mazāk sociāli apdrošināti, tad šie 40 tūkstoši faktiski nav apdrošināti ne pret vienu no sociālās apdrošināšanas sistēmā paredzētajiem riskiem, un, vienkārši runājot, viņi nedrīkst vai nevar atļauties slimot, laist pasaulē bērnus, zaudēt darbu, un vecumdienās viņus gaida trūkums un posts. Nākamais. Četru gadu laikā mikrouzņēmumi ir kļuvuši par vērā ņemamu uzņēmējdarbības formu, mikrouzņēmumu skaits pārsniedz 40 tūkstošus. Pieaug to nozaru daudzums, kurās mikrouzņēmumu skaits pārsniedz 20 procentus jomas apgrozījuma kopumā, liekot pārējiem tirgus dalībniekiem meklēt pielāgošanās risinājumus, lai nezaudētu konkurētspēju. Pastāv risks nonākt lejupejošā nodokļu optimizācijas spirālē. Nākamais. Liela daļa mikrouzņēmumu ir nevis jauni uzņēmumi, bet transformējušies no citām komercdarbības formām. 52 procenti no mikrouzņēmumu darbiniekiem līdz tam ir bijuši nodarbināti vispārējā nodokļu režīma uzņēmumos. Nākamais punkts. Mikrouzņēmumi strādā tādās jomās kā augstas kvalifikācijas juridisko un biznesa konsultāciju sniegšana, grāmatvedības pakalpojumi, derīgo izrakteņu ieguve, vairumtirdzniecība un citās. Tas neliecina par uzņēmējdarbības sākšanu, kam būtu nepieciešams atvieglotais mikrouzņēmumu nodokļa režīms, bet liecina par to, ka, no valsts budžeta ilgtspējas skatpunkta, pastāv nepamatota nodokļu optimizācija, kam likumdevējs ir radījis labvēlīgu iespēju. Mikrouzņēmumu nodoklis nemazina reģionālās atšķirības. Rīgā darbojas 69 procenti no visiem mikrouzņēmumiem, bet, piemēram, Latgalē tikai 6 procenti. Šāds procentuālais sadalījums, kādā strādā mikrouzņēmumi, apmēram atbilst vispārējai tautsaimniecības struktūrai. Un ir grūti izdarīt secinājumu, ka mikrouzņēmums kā uzņēmējdarbības forma kalpotu depresīvo reģionu attīstībai un reģionālās nevienlīdzības mazināšanai. (Dep. I.Zariņa starpsaucieni no zāles.) Tālāk. Finanšu ministrija ir norādījusi, ka šim likumprojektam ir fiskāla ietekme uz 2015.gada budžetu: pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, tas palielina deficītu par 7 miljoniem eiro. Tātad likumdevējam saskaņā ar Satversmes 66.pantu ir jāatrod kompensējoši mehānismi. Ekonomikas ministrija savukārt uzskata, ka šis likumprojekts ir fiskāli neitrāls, ka ekonomiskās darbības stimulēšana kompensēs tos neieņemtos nodokļus, kurus ir aprēķinājusi Finanšu ministrija. Līdz ar to mums nav vienota Ministru kabineta skatījuma uz šo likumprojektu. Un saskaņā ar Satversmes 61.pantu mums ir jāprasa vienots Ministru kabineta atzinums par likumprojektu. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir jau nosūtījusi Ministru kabinetam šo lūgumu pēc atzinuma. Un vēl viens punkts. Latvijas Pašvaldību savienība savā atzinumā ir norādījusi, ka likumprojekts mazina pašvaldībām iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumus. Atcerieties, - es runāju, ka viens no šī likumprojekta jautājumiem ir arī par pārdali - par to, kādā veidā starp kontiem tiek sadalīts šis mikrouzņēmumu nodoklis. Likmes samazinājums un lielākas nodokļa masas novirzīšana sociālās apdrošināšanas iemaksām samazina pašvaldību ieņēmumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa jomā, un līdz ar to pašvaldības prasa paredzēt pašvaldībām īpašu dotāciju no valsts budžeta, lai kompensētu šo nodokļu ieņēmumu samazinājumu. Arī šis jautājums ir faktiski jārisina Ministru kabinetam, jādod ieteikumi, kā mēs varētu rīkoties, lai nesamazinātos pašvaldību ieņēmumi. Ar visu manis minēto atzinumu pilnu tekstu, kolēģi, jūs varat iepazīties Saeimas mājaslapā. Rezumēju iepriekš teikto: problēmas ir, bet mums ir labas iespējas tās risināt, saglabājot to labo, kas ir mikrouzņēmumu nodokļa režīmā, un mazinot negatīvās blaknes. Komisija vienojās par nepieciešamību strādāt trijos virzienos. Pirmkārt, noteikt, ka mikrouzņēmumu nodokļa likme pirmos trīs darbības gadus ir 9 procenti un turpmāk - 12 procenti, kā ir minēts šajā likumprojektā. Taču ir nepieciešama diskusija, vai var definēt kritērijus, pēc kuriem uzņēmumi arī turpmāk, pēc šā trīs gadu perioda, varētu saglabāt 9 procentu likmi. Tie ir manis pieminētie uzņēmumi, kas nevēlas tālāk augt, attīstīties, bet veiksmīgi strādā savā nišā. Otrkārt, uzdot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, ar kuriem būtu noteikts, kurās nozarēs var piemērot Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Noteikumiem būtu jāstājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri, lai dotu uzņēmējiem laiku tam sagatavoties. Normas mērķis ir ierobežot uzņēmējdarbības jomas, kurām nav objektīva pamata piemērot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kur faktiski šis mikrouzņēmumu nodokļa režīms veic nodokļu optimizāciju, samazinot kopējos nodokļu ieņēmumus. Treškārt. Noteikt, ka, sākot ar 2016.gada 1.janvāri, ir jāuzsāk pārejas periods, kura laikā mikrouzņēmuma īpašniekam ir jāpāriet uz režīmu, kad par saviem darbiniekiem ir jāveic Valsts sociālās apdrošināšanas likumā noteiktās minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kolēģi, šis jautājums ir daudz plašāks! Šis nav tikai mikrouzņēmumu nodokļu jautājums, jo, kā jūs dzirdējāt, ļoti liela daļa strādājošo mikrouzņēmumos un ārpus mikrouzņēmumiem saņem atalgojumu, kas ir mazāks par minimālo algu. Līdz ar to arī sociālās iemaksas par viņiem tiek veiktas mazākā apmērā. Ja mēs paskatāmies uz šodienas minimālo algu, kas ir 360 eiro, tad redzam, ka vispārējā nodokļu režīmā darba devēja un darba ņēmēja summārās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir 122,7 eiro. Protams, ka visi tie, par kuriem iemaksas tiek izdarītas mazākas - un tie faktiski ir mikrouzņēmumos nodarbinātie un tie, kas saņem algu, mazāku par minimālo -, nesasniedz šo sociālās apdrošinātības līmeni. Šobrīd mikrouzņēmums par saviem darbiniekiem caurmērā samaksā 40 eiro mēnesī sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tajos uzņēmumos, kuri pēc parametriem atbilst mikrouzņēmumam, bet nav reģistrējušies kā mikrouzņēmumi, šīs iemaksas ir nedaudz lielākas, bet sasniedz tikai 64 eiro mēnesī, tas ir nedaudz vairāk nekā puse no tām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kas atbilstu minimālajai algai. Līdz ar to ir redzams, ka šī problēma ir plaša un aptver ne tikai mikrouzņēmumus. Un te nu būtu jāatrod veids un laika periods... es varētu minēt, piemēram, variantu, kas izskanēja arī Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, ka tie varētu būt trīs gadi, sākot ar nākamā gada 1.janvāri, kuru laikā mēs Latvijā varētu pāriet uz šo minimālās sociālās apdrošināšanas līmeni neatkarīgi no uzņēmuma nodokļa režīma. Un šajā sakarā man ir bijušas sarunas ar Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāju Barčas kundzi. Mēs esam vienojušies, ka jāsasauc mūsu abu komisiju kopsēde. Tā notiks 18.februārī, jo šie jautājumi, par kuriem es tagad runāju, faktiski ir likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” jautājumi. Vēl viena piebilde, kas ir svarīga visa iepriekš teiktā kontekstā. Satversmes 91.pants noteic, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Un tālāk sekos... es gribu citēt fragmentu no Satversmes tiesas 2013.gada 19.decembra sprieduma lietā Nr.2013/09/01. Citāts: “Vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats.” Citāta beigas. Līdz ar to, godātie kolēģi, mums ir jāpilnveido šis likumprojekts, lai iestrādātu tajā šo objektīvo un saprātīgo pamatu, lai mēs arī turpmāk varētu saglabāt mikrouzņēmumu zemo nodokļa režīmu, lai mūsu sabiedrība baudītu visas tā priekšrocības un lai tiem, kuri savas darba dzīves laikā ir maksājuši Latvijas vispārējā nodokļu režīma kopumā relatīvi augstos darba nodokļus, nebūtu piespiedu kārtā jāsolidarizējas ar tiem, kas to sava darba mūža laikā nav darījuši. Komisija vienojās, ka šis darbs ir paveicams, un atbalstīja likumprojektu pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā es aicinu arī Saeimas sēdē atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.".
• 2015_02_05_283-seq66 language "lv".
• 2015_02_05_283-seq66 speaker Karlis_Sadurskis-1959.
• 2015_02_05_283-seq66 translatedText "Dear colleague, this is a very important piece of legislation, and I would therefore like to tell Members of the matter, as far as we have looked at this in the Committee on Budgetary Control and the Finance (Taxation) Act, which has been drawn up by the signatures of six Members, Economicaccording to the ministry, Tie sets out a number of points in the first set, they foresee a change in the current regulatory framework, that the tax rate for micro taxes to 7 thousand euro is 9 per cent, but the proportion of turnover that exceeds this year is 11 per cent, next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next year 13, and next yearin the future, 15 per cent of the micro-enterprises' tax rate for the first three years is estimated at 9 per cent, but as of the fourth year of operation, a share of more than 7 000 euros is taxed at 12% of the tax in the second ,these changes also change the percentage by which the Treasury distributes the amount of the paid micro tax between business risk charges, compulsory national social insurance contributions, income tax and company tax accounts, Thogthly, it is proposed thatfor those traders who have already registered as micro tax payers, the period of three years from the entry into force of the law has taken place in many informal discussions both between lawmakers and with the social partners in the Committee on Budgets and the Financial (Taxation) twothe bill has been examined by the Commission at its first reading by the Commission, the Ministry of Economy, Finance and Latvia's Chamber of Commerce and Industry on this issue, several opinions were received, namely the Ministry of Finance, the Ministry of State Welfare, State Government ,the opinion of the Latvian Employers' Confederation and of the Latvian Free Trade Union have listened to the opinion of the Legal Office of the Republic of Ministers that I will not look at each of the opinions individually but will refer to the groups of issues raised in these opinions and the Members of the Saeima Committee on the Budgetary and Financial (Taxation) ministers first ,there was a joint opinion of the Committee on Budgetary and Financial (Taxation) that the small - 9 per cent - tax is a contributing factor to economic activity, which should be maintained in order to stimulate the opening of commercial and first-time experience in the form of preferential tax arrangements. Small family businesses - could be said as niche companies - whose owners will not have any development goals and potential in order to be able to come out of the percentage of the characteristics of the micro-enterprise following a successful, successful, successful mannerallows it not to qualify for a variety of benefits for beneficiaries of state and local government benefits, but successfully operating in the economy And as an example I can give an example to small rural visitors, small house manufacturers, craftsmen, and the small-scale service providers. The method of calculation would be to maintain a simple reporting and accounting system for a micro-company that has a very substantial second-scale company agreed on by the Budget and Financial (Taxation) Commission, while also indicating that the legislatorthere is a need to draw up a set of features to distinguish between those economic operators that I have just mentioned, which in fact do not have the support of the micro-tax regime, but could persist in order to reduce the administrative burden on both the economic operator and the public authorities themselves, and thusas a matter of fact, there would be a single fixed payment which includes a state-of-the-art payment containing the national social insurance contributions on the physical economic performance of the natural person in the State of the State. The tax charge for micro-enterprises, which would be a payment of the tax company, to the Single Budget and Finance (Taxation) Commission points to a number of problems that this draft bill does not address, but whose resolution is crucial to business development, productivity and the economy as a whole, andreducing distortions of competition And this would really stimulate the emergence of new economic operators and reduce unemployment, but do not allow economic operators to move from the general tax system to the tax of micro-enterprises simply by optimising the national tax payable, as well as guarantees on the social security of micro-enterprises. At least to a minimum, I will mention in purely quantitative terms the main problems indicated by public authorities, social partners and commission members More than 138 000, or 17.4 per cent of employees, receive a salary of less than the minimum wageto call the law " For Public Social Insurance " within the law, the risk of poverty and social exclusion in Latvia is subject to 35 per cent of the population in only three countries: Bulgaria, Greece and Romaniathis would only work in the micro-tax regime, earn an average pension in the current figures, €47.2; it is far from reaching the national intervention level of around 130 euro per household, or the minimum pension currently in placeSo 70, to guarantee them the size of the minimum age pension, it should be done at the expense of the rest of the tax payer, the next item, which was outlined in the late 2014 micro-enterprises, accounting for 93.5 thousand, accounting for about 15 per cent of all, 579,4thousands of workers in the private sector, almost half of these people, about 40 thousand, work exclusively in a microenterprise, So, if we can believe that others that are additional to the general tax regime are more or less socially insured ,40 thousand have in fact not been insured against any of the risks provided by the social insurance scheme and, simply speaking, they must not or cannot afford to be ill, have children, lose their jobs and, in old age, expect a lack of work and posts in the Next Four yearsmicro-enterprises have become a significant form of entrepreneurship, the number of micro-enterprises above 40 000 increase in the number of micro-enterprises in excess of 20% overall, requiring other market participants to seek adaptation solutions to avoid losing their competitive riskthe downward spiral of taxation in the Next Much of micro-enterprises is not new companies, but in the transformation of other business, 52 per cent of micro-enterprises have until then been employed in the general tax regime for micro-enterprises working in areas such as micro-enterprises. The provision of high-skill legal and business advice, accounting services, mining, wholesale trade and other This does not indicate the launching of a business which would require a preferential tax regime for micro-enterprises, but shows that there is a unjustified impact of the sustainability of the public budgettax optimisation, which has created a favourable option for the Legislator, does not reduce regional disparities in the performance of 69 per cent of all micro-entities, but, for example, in Latgale only 6 per cent of the percentage of micro-enterprises working in micro-entities, roughly in line with the general economic structure, areit is difficult to conclude that a micro-company, as a form of business, serves the development of depresse regions and reducing regional inequalities (heckling of DEP I Zaria from the floor) has indicated that the rule has a fiscal impact on the 2015 budget :Treasury estimates, this increases the deficit of 7 million So legislator under Article 66 of the Constitutional Treaty to find compensatory mechanisms in place for the Economic Ministry believe this bill is fiscally neutral, that incentives for stimulating economic activity will be offset by incentives for the stimulation of economic activity ;what the Department of Finance has estimated we do not have a single Cabinet view on this Bill And according to the Constitutional Treaty 61 we should call for a single Cabinet opinion on the Bill Budget and the Finance (Taxation) committee is already on its waysending this request to the Cabinet post for its opinion, And another point of the Local Government's Municipal Opinion, the bill has indicated that the bill would undermine local income tax revenues for income-free income, - I am referring to the fact that one of the issues in this bill is also aboutthe redistribution - the manner in which the accounts are distributed between the accounts of this tax rate cut and the greater shift in the mass of the tax to social security contributions reduces local income tax revenues, and therefore requires local authorities to provide for special local authoritiesa grant from the national budget to compensate for this reduction in tax revenues should also, in fact, be addressed by the Cabinet Office, recommendations on how we can take action to ensure that local revenue does not diminish the full text of all of the opinions I have mentioned. Mr Rezuma said earlier: " the problems are there, but we have a good opportunity to deal with it by maintaining it well, which is a micro tax regime, and reducing the negative side effects, the Commission agreed on the need to work out in three directions of the tax rate of micro-enterprises. The first three years are 9 per cent and, below, 12 per cent, as mentioned in this bill, Taoper is in need of a debate over whether the criteria for companies to continue after this three-year period could save up to 9 per cent after this three-year period. The rate for those listed by me is the companies that do not want to grow up, grow, but are working successfully in a niche Second, to ask the Cabinet Office to establish rules that would require sectors in which the Microenterprise Tax Act should enter into force by 2016. Of 1 January of the year in order to give contractors time to prepare for Norma's aim of limiting business areas that do not have the objective to apply a tax regime for micro-enterprises and, in fact, this tax treatment of the micro-tax system, by reducing the overall tax revenue of the Treasurer. As from 1 January 2016, it is necessary to launch a transitional period during which the owner of the micro-undertaking must move to the regime when the minimum social security contributions of their employees to the College of State Social Insurance contributions to the College is necessary, which is muchbroader! This is not just a tax issue for micro-enterprises, because, as you have heard, a very large proportion of workers in the micro-enterprises and non-micro-entities receive a salary of less than the minimum wage, and the social contributions to them are reduced to a lesser extent. If we look at today's minimum wage, which is 360, then see that the general tax regime contributions to the employer and worker's cumulative social security contributions are €122.7 .- and they are, in fact, in the case of workers in micro-enterprises and those who receive a lower than the minimum - they do not reach this level of social security of a Little micro company on average paying €40 per month in social security contributions to the Tayn enterprises which, according to parameterswith a microenterprise, but not registered as micro, those contributions are slightly higher, but reach just €64 per month, a little more than half of those social insurance contributions that would meet the minimum wage, which is seenthe problem is wide-ranging and includes not only microenterprises And here would be a way to find the type and time period I could mention, for example, in the version of the Budget and Finance (Taxation) commission that it could be three years ,with effect from 1 January of the following year, during which we could move to this minimum level of social insurance, irrespective of the company's tax regime, I have been in talks with the President of the Commission on Social and Labour Affairs, Mrs Barčas. We have agreed that our two committees should be convened on 18 February because the issues that I am referring to now are, in fact, one of the points of the' For National Social Insurance', which is an important one in the context of all of the above. Rule 91 of the Constitution states that all people in Latvia are equal before the law and justice for Human Rights goes hand in hand without any discrimination, and I would like to quote from the passage of the Constitutional Court's ruling of 19 December 2013n ° 2013 / 09 / 01:' the principle of equality prevents public authorities from issuing norms which, without reasonable grounds, allow for a different treatment on the same basis and according to certain criteria in comparable circumstances, the principle of Equality allows and even requires a different treatment of persons ,situated under different conditions and the treatment of persons present on an equal footing under an objective and reasonable basis, the end of the test, dear colleagues, we need to develop this bill to incorporate thisthe objective and sound basis for us to continue to be able to maintain the micro-tax regime of micro-enterprises, so that our society enjoys all its advantages and that those who have paid their jobs during their working lives have a relatively high working lifetaxes, it would not be compulsory to show solidarity with those who did not have done so during their working life, agreed that this work is down to the job and, on behalf of the Commission, I call on the House to support this bill at first reading.".
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q822919.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q211.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q4294791.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q2660080.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q193089.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q13561029.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q458.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q21625222.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q8436.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q4459436.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q2498135.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q22116518.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q218.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q219.
• 2015_02_05_283-seq66 mentions Q41.