Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2015_01_22_281-seq74> ?p ?o. }

• 2015_01_22_281-seq74 type Speech.
• 2015_01_22_281-seq74 number "74".
• 2015_01_22_281-seq74 date "2015-01-22".
• 2015_01_22_281-seq74 isPartOf 2015_01_22_281.
• 2015_01_22_281-seq74 spokenAs 92.
• 2015_01_22_281-seq74 spokenText "Paldies. Augstā Saeima! Palikušās ekselences! Sākot uzrunu, es gribētu izteikt vienu repliku Šnores kungam. Šī replika neattiecas uz ārpolitiskām debatēm tāpat kā tā problēma, par kuru viņš ir runājis. Proti, tā ir nepilsoņu problēma. Tas, ka šī problēma pastāv, izriet arī no tā, ka tā tika pacelta šodien, ka bija pacelta vakar un aizvakar un tiks cilāta arī rīt un parīt. Bet risinājumi var būt dažādi, un tas ir atsevišķs jautājums un atsevišķa sarunu tēma. Dabīgi, var sekot līdzi mūsu kaimiņiem igauņiem, var meklēt savdabīgus pašmāju variantus, bet tā problēma ir. Un es vēlreiz atkārtoju, ka tā tomēr būs kādreiz jārisina. Tā nav karsts kartupelis, runājot par jautājumu, ko mēs šodien apspriežam. Es priecājos par Rinkēviča kungu, jo, godīgi sakot, es pirmo reizi sastapos ar praksi, ka darbojošais... esošais ministrs saņem tik daudzus pateicības vārdus, komplimentus, un es domāju, ka absolūtais vairākums no tiem ir pelnīts, jo viņš ir parādījis un pierādījis, ka ir domājošs cilvēks. Arī es pats ziņojumā izlasīju ļoti daudzas gudras frāzes un ļoti skaistus vārdus, bet ar to es gan gribētu komplimentāro daļu arī pabeigt un pāriet pie varbūt darvas pilieniem. Pirmais, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir tas, ka ir ļoti daudz fragmentāru momentu ziņojumā, ļoti daudzas problēmas ir nosauktas, bet tie pieskārieni ir pārāk maigi, un nav parādīti arī iespējamie risinājumu modeļi. Gribētu ilustrēt to ar dažiem piemēriem. Nu pirmais, ko es gribētu teikt un atzīmēt ziņojumā, ir attiecības ar Baltkrieviju - ka, lūk, ir pozitīvas tendences, ka, lūk, mēs turpināsim rūpīgi vērot to, kas tur notiek, bet gribētu atgādināt, ka Baltkrievijā tuvojas prezidenta vēlēšanas. Iepriekšējās prezidenta vēlēšanas izraisīja veselu paketi dažādu sankciju, dažādu rīcību - daļēji ekspromtu, daļēji pārdomātu. Kā izskatīsies šī situācija pirms un pēc vēlēšanām, tas, man liekas, ir nopietns jautājums, par kuru vajadzētu ne tikai domāt, kā to novērot, bet arī kā rīkoties šajā gadījumā. Otrais moments, par ko es gribētu pateikt. Teiksim, ziņojumā ir atzīmētas Vidusāzijas valstu vizītes, turklāt augsta ranga vizītes, kas neapšaubāmi spēlē zināmu lomu, bet diez vai to var nosaukt par īpaši lielu ieguldījumu tautsaimniecības attīstības jomā, jo, no vienas puses, tomēr nav jāaizmirst arī ģeogrāfiskais faktors, kurš spēlē šeit noteicošo lomu. No otras puses, es atceros burtiski divas dienas atpakaļ Andra Sprūda kunga teikto, ka, lūk, pienesums tautsaimniecības attīstībā no šīm vizītēm diez vai bija lielāks nekā šo vizīšu pašizmaksa. Ir lietas, kas ir daudz nopietnākas. Mēs runājam par migrācijas problēmām, mēs runājam par ārējo migrāciju, kas ir saistīta ar vairākiem ārējiem faktoriem. Bet šī problēma principā varētu būt formulēta kā cilvēku pārvietošanās pāri Eiropas Savienības robežām un Eiropas Savienības iekšienē. Tā ir viena problēma, un šī problēma izraisa arī zināmas iekšējās pretrunas Eiropas Savienībā. Tā skar visas Eiropas Savienības valstis un ļoti tieši un ļoti sāpīgi skar arī Latvijas valsti. Tādējādi, gribam mēs to vai negribam, bet tā ir prioritāte Nr.1. Un es domāju, ka pēc banku krīzes Eiropas Savienība sastapsies ar nepieciešamību konstruktīvi risināt arī šo lietu, ne tikai rūpēties par ārējo robežu aizsardzību. Trešais moments, kas šodien varbūt vispār netika minēts. Mēs runājam par to, ka ārpolitikai tomēr ir jāveicina arī tautsaimniecības, ekonomikas attīstība, jāpiešķir jauni stimuli to attīstībai. Viens piemērs. Pagājušā gada jūnijā Eiropas Centrālā banka ir noteikusi depozīta likmi ar negatīvu nozīmi - mīnus 0,2 procenti priekš komercbankām. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka par to, ka bankā tiek glabāti līdzekļi, bankas īpašniekiem ir jāmaksā nauda. Reakcija uz to no banku puses bija absolūti pretēja tam, ko bija iecerējuši šīs normas ieviesēji. Proti, pagājušā gada trešajā ceturksnī investīciju... kredītu - piedodiet! - jauno kredītu apjoms, ko izsniedza Latvijas bankas, ir sarucis par 22 procentiem, salīdzinot ar šādu pašu periodu iepriekšējā gadā. Kā jūs ļoti labi atceraties, komercbankas bija vienotas, pretojoties tai programmai, ko bija izstrādājusi valdība un pieņēmusi Saeima. Es šinī gadījumā runāju par hipotekārajiem kredītiem jaunām ģimenēm, kurus garantēja valsts. Līdz ar to - kādai būtu jābūt ārpolitiskajai reakcijai uz šīm lietām? Vai būtu vai nebūtu jāizvērtē šis pasākums kā tāds? Un varbūt būtu nepieciešama arī attiecīga reakcija. Šodien Lejiņa kungs mani mudināja izmantot arī dažus citātus. Es citēšu vienu izteikumu no grāmatas, kuras nosaukumu es pateikšu drusku vēlāk. Te ir rakstīts: “Brīva no sentimentiem ārpolitika nozīmē, ka jaunajā desmitgadē prezidentam skaidri un aukstasinīgi jāizseko paši svarīgākie, paši bīstamākie ienaidnieki, pēc tam jāveido koalīcijas, ar kuru palīdzību varētu tos sagraut. Šī nesentimentālā pieeja nozīmē izvairīšanos no visas aukstā kara laika radītās sistēmas, kura apvienoja dažādas savienības, institūtus kā NATO, kā Starptautiskais Valūtas fonds un Apvienoto Nāciju Organizācija.” Kā jūs domājat, kas ir rakstījis šos vārdus? Šos vārdus nav rakstījis Putina padomnieks, tos ir rakstījis slavens amerikāņu politologs Džordžs Frīdmans savā grāmatā “Nākamie desmit gadi”, un tie gadi ir 2011.-2021.gads. Man liekas, ka šeit ir viela pārdomām attiecībā uz to, ka politikā nav sentimenta, bet ir intereses. Ir ļoti svarīgi to ievērot. Runājot par ārpolitikas momentiem, dabīgi, ir ļoti svarīgi ne tikai nosaukt problēmas kā tādas, bet arī mēģināt radīt tādu atmosfēru, kurā šīs problēmas būtu vieglāk un efektīvāk risināmas. Un šeit viens no pamatjautājumiem ir ārējā atmosfēra, kurā mēs dzīvojam un kurā mēs virzāmies uz priekšu, proti, Eiropas Savienības nākotne. Tas pats Frīdmans ir rakstījis sekojošo: “Šī savienība...” (viņš runā par Eiropas Savienību)... “ir veidota kā brīvās tirdzniecības zona un tāda paliek, nemodificējoties par daudznacionālu valsti, kas varētu būt lielākais spēlētājs pasaules arēnā. Galu galā var teikt, ka eksistē eiropeiskā birokrātija, bet eiropeiskās valsts nav.” Tas ir varbūt tāds ļoti teorētisks jautājums, bet principā tas ir ieskicējums tam, kādu ceļu vajadzētu izvēlēties, kad mēs runājam par Eiropas Savienības integrācijas projektiem un Eiropas Savienības integrācijas virzieniem, jo bez tā ļoti grūti būs atrisināt to lietu, par kuru jau šodien arī runāja, - to pašu jautājumu par tā dēvēto Transatlantijas līgumu, jo acīm redzams, ka dažādām valstīm ir dažādas intereses. Lielākās valstis no tā līguma vinnēs, bet mazākās valstis - zaudēs, tāpat kā tas notika arī ar banku sfēras liberalizāciju, un tā tālāk. Līdz ar to šeit arī ir viela ne tikai pārdomām, bet arī modeļa izstrādāšanai, lai varētu panākt optimālus risinājumus. Un visbeidzot. Man šķiet, ka Ārlietu ministrijai vajadzētu uzņemties lielāku atbildību un lielāku lomu, koordinējot visu mūsu pārstāvniecību darbību Briselē, jo, strādājot Eiropas lietu komisijā, ļoti bieži gadās situācijas, kad mums jāsaskaņo attiecīgās Latvijas pozīcijas attiecīgajos jautājumos burtiski pēdējā brīdī, pie brokastu galda... Faktiski mēs to darām vakarā, bet no rīta ministri jau mēģina šo pozīciju aizstāvēt Eiropas Savienībā. Eiropas Savienībā šie procesi tā nenotiek un netiek tā plānoti, kā tos plānojam mēs šeit. Ne jau rets ir gadījums, kad, teiksim, arī Saeima steidzamības kārtā mēģina ieviest vienu vai otru normu likumdošanā, vadoties pēc prasībām, ko izvirza Eiropas Savienības regulas. Regulas - vēlreiz gribu teikt! - ir tapušas un top garu un ilgu sarunu gaitā. Tāpēc man šķiet, ka tā loma, kuru šodien spēlē Ārlietu ministrija, saskaņojot attiecīgās pozīcijas, būtu paaugstināma, arī uzņemoties atbildību par to, lai uzlabotu pārvaldes darbu mūsu pārstāvniecībās un tajās mūsu institūcijās, kuras uz vietas nodarbojas ar Eiropas Savienības problēmām. Godīgi sakot, es neteikšu, ka tas ir labākais ziņojums, kas līdz šim bijis Saeimas praksē, bet neapšaubāmi tas rada zināmu vielu pārdomām un neapšaubāmi lielu materiālu priekš tā, lai turpmāk arī rīkotos. Paldies. (Frakcijas SASKAŅA deputātu aplausi.)".
• 2015_01_22_281-seq74 language "lv".
• 2015_01_22_281-seq74 speaker Sergejs_Dolgopolovs-1941.
• 2015_01_22_281-seq74 translatedText "Thank you to the High Representative, from my opening speech, I should like to make one statement to Mr Schnores that this replication does not apply to the foreign debate, just as the problem that he has talked about is that there is a problem with this problem, namely, the problem of non-citizens. Also, from the fact that it was elevated today, that had been raised yesterday and yesterday and will be carried out tomorrow and the day after, Bet solutions can be mixed and the subject of a separate conversation can be followed by our ownneighbors can search for sins for home-grown options, but its problem is, I repeat, that it will still have to be solved at some point in the absence of a hot potato, in terms of what we are discussing today. I have met for the first time with the practice of having as many thanks, thanks to the practice of the present minister, the compliments, and I think that the absolute majority of them is well deserved, as he has shown and proved that he is a minded person toothe report itself read a lot of wise phrases and very fine words, but with that I would both like a compliment to finish and move on to perhaps the tar drops First, which I would like to draw attention to, is that there are a lot of fragmentarya moment of momentum, a lot of problems have been identified, but they are too gentle, and there is no indication of possible solution models, I would like to illustrate it with some examples of Well's First, which I would like to say and note in the report ,the fact that there are positive tendencies is that, here we are going to continue to watch what is going on there, but would remind you that the election of the previous presidential elections in Belarus has led to an entire package of different sanctions, partly eclipse, partly thought-out. This situation, before and after the elections, seems to me to be a serious matter which should not only be seen as to observe it, but also how to deal with the Second moment, on which I would like to tell the Teiksim, the report is marked in Central Asiaa visit, a visit to a high-level visit which undoubtedly plays a role in the role, but it can hardly be described as a particularly significant contribution to economic development, as, on the one hand, it is not necessary to forget the geographical factor which plays the key role here. The parties, I remember literally two days back by Mr Andra, said that here is the way in which the economic development of these visits was unlikely to be greater than the cost of these visits, there are things that are far more serious we are talking about about the issues of migration we are talking abouton external migration, which is linked to a number of external factors, But the problem could in principle be formulated as a movement of people across the European Union's borders and within the European Union there is one problem, and this problem is also caused by certain internal contradictions. In the European Union, it concerns all the countries of the European Union, and very directly and very painfully by the Latvian State, Thai, we want it or not, but it is a priority for No 1 And I think that, following the banking crisis, the European Union will be faced with a crisis. The need to address this case in a constructive way, not only to look after the protection of the external borders, which may not be mentioned at all today, we are talking about the fact that foreign policy, however, must also contribute to economic, economic development, new incentives for their development. One example in the Last June European Central Bank set a deposit rate with a negative role - minus 0.2 per cent for commercial banks What does it mean for the bank that funds are being stored, bank owners must pay money at the Reactionthis was completely contrary to what was intended by the Proti in the third quarter of last year to the investment credit - sorry! - the amount of new credits issued by the Latvian bank has decreased by 22% compared towith the same period in the past year, as you very well remember, commercial banks were united in opposing the program that had been developed by the government and accepted by the Saeima in this case, I am referring to mortgage credits for new families guaranteed by the state So with it -what should be the external response to these things? I will say a few moments later, Te is written: " the free movement of sentiments in foreign policy means that, in the new decade, the President clearly and cold-blooded must follow the most important, most dangerous enemies, and then form a coalition allowing them to disrupt this non-consentimental approach within the meaning of thisavoiding all the systems of the Cold War, which brought together various alliances, institutions like NATO, as the International Monetary Fund and the United Nations, " How do you think these words have been written? These words have not been written by Mr Putin's advisor; they arewritten by renowned American political scientist George Friedman in his book " Next Ten Years, " and those years are 2011-2021, I think there is a food of thought for the fact that politics is not sentimental, but it is very important to respect it. As far as the foreign policy moments are concerned, it is very important not only to describe problems as such, but also to try to create a climate in which these problems can be more easily and more effectively tackled by one of the fundamental points of the external atmosphere in which we live andin which we move forward, that is, the future of the European Union: the future of the European Union, Mr Friedman himself, has written the following:' this union' (he talks about the European Union)' is built like a free-trade area, without modifying a multiethnic state ,what might be the greatest player on the global stage can say that there is no European bureaucracy, but the European state is not " It is perhaps a very theoretical issue, but in principle it is a sketch of what the path should be when we are talking. On the European Union's integration projects and the European Union's integration, as without it very difficult to resolve the case that has already been raised today, the same issue of the so-called Trans-Atlantic Treaty, as it is apparent that the various countriesthere are different interests in the largest countries of the Treaty, but smaller countries will lose, as they did with the liberalisation of the banking sphere, and that is not the case here, not just for reflection, but also on the development of the model ,in order to be able to achieve optimal solutions, And finally, I think that the Ministry of Foreign Affairs should take on more responsibility and a greater role in coordinating all our representation activities in Brussels, as it is very often the case that we have to harmonise the position of the Latvian Parliament. Literally at the last minute, at the breakfast table, we are doing it in the evening, but in the morning ministers are already trying to defend this position in the European Union, they do not and do not intend to do so in the European Union. Here Ne is already a rare case of, say, Saeima, as a matter of urgency, trying to introduce one or another set of legislation, on the basis of the requirements of the regulations of the European Union Regulation - once again, I would say! - is a long and top longas a result of the negotiations, it seems to me that the role that the Ministry of Foreign Affairs plays today, by harmonising the respective positions, would also be increased by assuming responsibility for improving the administration's work in our representative and in our institutions on the groundI will not say, in particular, that this is the best report that has been done so far in practice by the members of the House, but undoubtedly it raises some food for thought and undoubtedly a lot of material for it, so that, in future, I will also be able to deal with the (applause) of Members)".
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q822919.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q211.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q193089.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q458.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q8901.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q15628977.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q7184.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q184.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q1065.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q9005.
• 2015_01_22_281-seq74 mentions Q7804.