Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_12_17_278-seq738> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2014_12_17_278-seq738 type Speech.
- 2014_12_17_278-seq738 number "738".
- 2014_12_17_278-seq738 date "2014-12-17".
- 2014_12_17_278-seq738 isPartOf 2014_12_17_278.
- 2014_12_17_278-seq738 spokenAs 62.
- 2014_12_17_278-seq738 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es runāšu par frakcijas “No sirds Latvijai” priekšlikumiem - par 96., 97. un 98.priekšlikumu. 2015.gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu apspriešanas un pieņemšanas process ir papildu arguments par labu frakcijas “No sirds Latvijai” ierosinājumam - uz Pārresoru koordinācijas centra pamata izveidot no izpildvaras neatkarīgu iestādi, kura, pakāpeniski attīstot savu kapacitāti, veidotu stabilu pētniecības bāzi valsts stratēģisko jautājumu izpētei un politiski atbildīgu lēmumu pieņemšanai. Šādas institūcijas nepieciešamība ir acīm redzama. Pēdējo triju mēnešu laikā gan Ekonomikas ministrijai, gan Latvijas Bankai ir nācies būtiski koriģēt savas prognozes. Tas liecina, ka šajā jomā kaut kas ir sagājis greizi. Turklāt laikā, kad citas Eiropas Savienības valstis arvien vairāk sāk uztraukties par attīstības jautājumiem, mūsu valdības sastādītais budžets joprojām, par attīstības jautājumiem runājot, lielākoties risina tikai problēmas veselības aprūpes, skolotāju algu un infrastruktūras jomā un lāpa robus. Tā ir tikai robu lāpīšanas politika! Pērnajā gadā mēs esam sākuši atpalicības politiku, un tā turpinās diemžēl arī šogad. Tas ir bīstams ceļš! Valsts stratēģiskās analīzes un plānošanas birojs varētu būt nopietns pagrieziens, lai domātu par nākotni. Budžeta pieņemšanas process liecina par izpildvaras mazspēju vērtēt lēmumu ietekmi ilgtermiņā. Vai gan citādi mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tik bieži dzirdētu gan profesionāļu, gan nevalstisko organizāciju, gan Saeimas Juridiskā biroja brīdinājumus par likumu normu iespējamo neatbilstību Satversmei, par papildu administratīvo slogu, par nerēķināšanos ar likumu normu piemērošanu praksē? Virzot jaunas likumdošanas iniciatīvas, visa diskusija aprobežojas ar balsojumu “atbalstīts” vai “neatbalstīts”, bet nav vērtējuma un diskusijas, kā jaunās normas gan īstermiņā, gan ilgtermiņā ietekmēs atsevišķas nozares, kā arī tautsaimniecības attīstību kopumā. Valdība pēc savas saprašanas mēģina sadalīt to mazumu, kas nākamgad paliks pāri pēc ārējā parāda saistību nomaksāšanas. Bet būsim reālisti! Šo robu budžetā nebūs iespējams aizpildīt nedz nākamgad, nedz arī nākamajos divos gados. Vai mēs varam atļauties veselus divus gadus domāt tikai par šodienas vajadzībām? Atļaujiet šaubīties! Jau pats budžeta pieņemšanas process parāda, ka valstij nav plāna, kā panākt reālu ekonomikas izaugsmi. Nav pat redzējuma par prioritārām nozarēm, diskusija nenotiek par 7,5 miljardiem eiro, un Saeima nevis dod izpildvarai uzdevumus, kas jāatrisina un jāpaveic veselībā, izglītībā, zinātnē, bet gan rātni klausās, kā valdība visžēlīgi atļauj sadalīt vienu miljonu eiro 150 atsevišķiem likumdevēju ierosinātiem projektiem. Nav ne mazākās garantijas, ka neadekvāti mazais laiks kvalitatīvu lēmumu izstrādei, izvērtēšanai un pieņemšanai nenovedīs pie nepareiziem lēmumiem, ar kuru sekām mums būs jācīnās nākotnē. Valstī izveidotā stratēģiskās plānošanas un analīzes sistēma ir vāja, neskatoties uz to, ka gan ministrijām, gan Ministru kabinetam, gan Saeimai un Valsts prezidenta kancelejai ir atvēlēti resursi stratēģiskajai plānošanai. Uzskatām, ka ir pēdējais laiks būtiski pilnveidot valsts politikas analīzes kapacitāti, piesaistot augsti kvalificētus nozares ekspertus un zinātniekus. Vēlreiz uzsvēršu: ir jāizveido Valsts stratēģiskās analīzes un plānošanas birojs, kura galvenais uzdevums būtu sagatavot priekšlikumus valsts ilgtermiņa attīstībai un tautsaimniecības izaugsmei un analizēt Ministru kabineta pieņemto lēmumu ietekmi uz mūsu sabiedrību, tās labklājību un ekonomisko izaugsmi. Ir pēdējais brīdis sākt skatīties nākotnē! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izvērtējot mūsu priekšlikumu, mums pārmeta, ka priekšlikums ir pāragrs - 24 gadus pēc neatkarības atjaunošanas un 10 gadus pēc iekļaušanās Eiropas Savienībā par nākotni domāt joprojām esot pāragri. Nu tad godīgi atzīsimies: jā, mēs nerisināsim pedagogu atalgojuma, izglītības kvalitātes un zinātnes attīstības jautājumus! Taču tad pēc pāris gadiem nebrīnieties, ka mums nav cilvēkresursu, lai īstenotu ekonomisko izaugsmi. Nākotnes birojam ir jābūt, un tam jākļūst par valsts prātu un reālu padomdevēju likumdevējiem un izpildvarai. Tāpēc, lūdzu, rīkojieties viedi un atbalstiet mūsu 96., 97. un 98.priekšlikumu. Pateicos.".
- 2014_12_17_278-seq738 language "lv".
- 2014_12_17_278-seq738 speaker Inguna_Sudraba.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q822919.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q211.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q193089.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q458.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q21625222.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q16348038.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q687709.
- 2014_12_17_278-seq738 mentions Q20557228.