Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_10_30-seq1116> ?p ?o. }

• 2014_10_30-seq1116 type Speech.
• 2014_10_30-seq1116 number "1116".
• 2014_10_30-seq1116 date "2014-10-30".
• 2014_10_30-seq1116 isPartOf 2014_10_30.
• 2014_10_30-seq1116 spokenAs 84.
• 2014_10_30-seq1116 spokenText "(No zāles dep. J.Ādamsons: “Atbalstām!”) Cienījamie kolēģi! Labs tas darbiņš, kas padarīts. Tas ir mūsu sasaukuma pienākums - pieņemt vai nepieņemt Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem. Mums būtu jāpieņem šis gada pārskats. Publisko izdevumu un revīzijas komisija divās savās sēdēs uzklausīja Valsts kontroli par gada pārskata revīzijā konstatēto. Iepazīstināšu ar pamatatziņām gada pārskatā, kas tiek balstīts arī uz institūciju iekšējās kontroles dienestu sniegto informāciju. Iekšējās kontroles sistēmas esamība (diemžēl bieži vien nākas konstatēt tās neesamību) iestādēs ir garants - papildu garants! - tam, ka sniegtie dati gada pārskatā konsolidējamām institūcijām ir korekti. Jāteic, ka mums joprojām ir diezgan daudz institūciju, kuras uzskata, ka iekšējās kontroles sistēmas nav jāizveido. Un tādu mums ir daudz pašvaldībās un arī Saeimā. Par ieņēmumu sadaļu. Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2013.gadā bija 8,36 miljardi eiro, to skaitā 1,44 miljardi eiro - pašvaldību ieņēmumi. Nodokļu ieņēmumi, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumus, tiek uzskaitīti pēc naudas plūsmas principa, tādējādi Valsts kontrole nevar izteikt atzinumu par nodokļu un nodevu ieņēmumu pilnīgumu, jo mums nav gada pārskatā informācijas par kopējo aprēķināto nodokļu apjomu. Finanšu ministrija ir apņēmusies līdz nākošā gada 1.janvārim ieviest nodokļu ieņēmumu uzskaiti pēc uzkrājuma principa. Tomēr šobrīd vēl nav skaidra plāna, kā tas tiks izdarīts. Par nodevu ieņēmumiem. Nodevas mums šobrīd nosaka septiņi likumi un vairāk nekā 100 Ministru kabineta noteikumu. Valsts nodevu administrēšanas procesā ir iesaistītas 32 institūcijas, 116 zvērināti tiesu izpildītāji un apmēram 100 zvērināti notāri. Tas šo nodevu iekasēšanu sarežģī, un Valsts kanceleja ir apņēmusies strādāt pie reformas attiecībā uz nodevu iekasēšanas vienkāršošanu. Nodokļu politika. Valsts kontrole savā revīzijā uzskata, ka nodokļu politika nav pamatota ar skaidru un visaptverošu redzējumu par tās stratēģiskajiem mērķiem un attīstības tendencēm. Tā tiek veidota konkrētam budžeta gadam ar mērķi nodrošināt finanšu resursus tekošo īstermiņa vajadzību apmierināšanu. Haotiski pieaug papildu administratīvais slogs gan valsts administrācijai, gan arī uzņēmējiem, jo diezgan neregulāri un daudz tiek veiktas izmaiņas svarīgos likumos. Piemēram, 2013.gadā likums “Par pievienotās vērtības nodokli” un likums “Par nodokļiem un nodevām” ir grozīts kopumā 10 reižu. Nodokļu parāda administrēšana. 2013.gada 31.decembrī nodokļu parāds bija 1,46 miljardi eiro; 53 procenti no šā nodokļu parāda ir atzīstami par nepiedzenamiem, un nu tas ir pieaudzis par 30 procentiem! Šis ir nopietns signāls, ka Valsts ieņēmumu dienests, lai arī ir veicinājis un uzlabojis savu darbu, tomēr joprojām pieļauj augstu risku attiecībā uz nodokļu nenomaksu. Šobrīd Valsts ieņēmumu dienests ir nodrošinājis riska personu atlasi, nosakot tām atbilstoša veida pasākumus nodokļu nomaksas kontrolei, taču nav izvirzījis savā darbā sasniedzamos rādītājus, cik no atlasītajām riska personām, kas varētu nemaksāt nodokļus, būtu jāpārbauda, cik un kādas pakāpes riski ir jānovērš, cik resursu tam būtu veltāms, līdz ar to - kāda tad ir vēlamā kontroles efektivitāte. Valsts kontrole secina, ka Valsts ieņēmumu dienests pārbauda aptuveni 15 procentus no identificētajām riska juridiskajām personām, bet tikai vienu procentu - no identificētajām riska fiziskajām personām, un tieši fizisko personu vidū nodokļu nenomaksas riski strauji pieaug. Fizisko personu ieņēmumu un izdevumu neatbilstības risku analīzes sistēma, kas Valsts ieņēmumu dienestā ir asa sistēma, 2013.gadā un arī iepriekšējos gadus augstus riska punktus piešķir gandrīz 40 tūkstošiem fizisko personu - nodokļu maksātājām. Tikai aptuveni 40 procentiem no tām ir veiktas kādas formālas pārbaudes un, kā minēju, vienam procentam - nopietnas Valsts ieņēmumu dienesta pārbaudes. Ieteikums ir koncentrēt Valsts ieņēmumu dienesta darbību un tā kontroles darbības uz fiziskajām personām. Ieņēmumu un izdevumu neatbilstību var konstatēt dažnedažādos veidos, piemēram, nodrošinot Valsts ieņēmumu dienestam sistemātisku, nepastarpinātu un nekavējošu pieejamību fizisko personu bankas kontu informācijai - kā minimums, kontu atlikumiem gada beigās un debeta un kredīta apgrozījumiem... kopsummai gada ietvaros. Šobrīd šāda informācija Valsts ieņēmumu dienestam nav pieejama, un patiesībā efektīva fizisko personu nodokļu kontrole, kā arī ieņēmumu un izdevumu neatbilstības kontrole nav īstenojama. Tas ir nākošās Saeimas uzdevums. Par izpildi - tātad par budžeta tēriņu. Konsolidētā kopbudžeta izdevumi 2013.gadā ir 8,5 miljardi eiro, tajā skaitā 2,2 miljardi eiro pašvaldībās. Par budžetā plānotajiem līdzekļiem. Valsts parāda vadība. 2013.gadā ir notikušas ļoti nozīmīgas pārdales starp budžeta programmām, un lielākās pārdales, aptuveni 50 miljoni eiro, ir veiktas no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas “Valsts parāda vadība”. Es atgādinu, ka par šo zelta āderi es minēju jau arī iepriekš... kādas sēdes atpakaļ, kad mēs 2014.gada budžetā tieši šajā pašā valsts parāda vadības apakšprogrammā atradām liekos līdzekļus, lai pārdalītu tos citiem pasākumiem par labu. Rodas jautājums: cik un kā, un cik precīzi mēs šajā budžeta apakšprogrammā ik gadus plānojam šos līdzekļus un vai mums ir vēl citas pozīcijas, zem kurām mēs regulāri tālredzīgi ieplānojam šādas rezerves? Vēlos atgādināt, ka no ietaupījumiem tieši šajā apakšprogrammā “Valsts parāda vadība” mēs likumā esam ieplānojuši prēmijas Valsts kases darbiniekiem. Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Katru gadu gan Valsts kontrole, gan arī Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir norādījusi, ka ir jāpārtrauc prakse, ka no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” tiek piešķirts finansējums iepriekš paredzamu pasākumu vai saistību finansēšanai. 2013.gadā tikai 21 procents no minētās programmas līdzekļiem tika piešķirts atbilstoši mērķiem, proti, neparedzētiem gadījumiem. Vēlos aicināt Ministru kabinetu un Finanšu ministriju būt daudz striktākiem un nepamatotus pieprasījumus no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, gadījumiem, kas ir paredzami un budžetā savlaicīgi plānojami, tomēr neapmierināt. Par Ceļu fonda līdzekļu plānošanu. Pašvaldīb��m mērķdotācija pašvaldību autoceļiem ir jāizlieto atbilstoši pašvaldību apstiprinātām vidēja termiņa programmām - tātad trīs gadu programmām, un pašvaldību pienākums... bet pašvaldību pienākums nav šīs programmas iesniegt Satiksmes ministrijai. Valsts kontrole ir konstatējusi, ka Ceļu fonda pārvaldīšanas kārtība nav noteikta gandrīz 50 procentos pašvaldību, bet ceļu un ielu fonda vidējā termiņa programma nav sagatavota 77 procentos pašvaldību. Ir diezgan loģisks pašvaldību pamatojums šādu dokumentu neesamībai. Pašvaldības saka: tā ir liela birokrātija, jo Satiksmes ministriju tik un tā šie papīri neinteresē! Bet jāuzsver, ka arī līdzekļu piešķiršana bez pamatojuma nevar tikt uzskatīta par lietderīgu. Satiksmes ministrijai ir jābūt principiālākai pašvaldību stratēģisko dokumentu pieprasīšanā, kā arī jālīdzdarbojas izvērtēšanā un jānes dalīta atbildība par stratēģijās izvirzīto mērķu pamatotību, proti, kurus autoceļus pašvaldībās tiešām ir vērts atjaunot un tajos ieguldīt šos milzīgos līdzekļus. Par prettiesiskiem un nepamatotiem avansiem. Jau atkal Valsts kontrole ir konstatējusi, ka vairākās iestādēs (pretēji likumos un līgumos noteiktajiem nosacījumiem) gada beigās ir tikuši veikti avansa maksājumi. 2013.gadā tie jau bija 2,5 miljonu eiro apmērā. Šī prakse pieaug. Par to liecina fakts, ka 2012.gadā to apmērs bija aptuveni tikai 500 tūkstoši. Finanšu ministrijai būtu jārod risinājums šādas prakses izskaušanai, piemēram, meklējot finansējuma samazināšanas iespējas šādām iestādēm, kas pārkāpj likumu un maksā nelikumīgus avansus, nākamā gada budžeta sagatavošanas posmā. Par nevienlīdzīgo valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu. Jāsecina, ka ideja par vienotas atlīdzības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldē ir izgāzusies. Un līdz ar šodien apstiprinātajiem piemaksu griestu palielinājumiem tā, piedodiet, tiek degradēta vēl vairāk. Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu un darbinieku atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi, tomēr faktiski līdzvērtīgie nosacījumi ir atkarīgi no katras iestādes budžeta iespējām jeb, precīzāk sakot, no iestādes vadības un vadības spējām “izsist” pietiekamu finansējumu savai iestādei. Piemēram, 2013.gadā Finanšu ministrijā uz vienu darbinieku veiktās materiālās stimulēšanas apmērs bija trīsreiz lielāks nekā Labklājības ministrijā. Turklāt Finanšu ministrijā tika materiāli stimulēti gandrīz visi darbinieki, proti, 92 procenti. Tajā pašā laikā Labklājības ministrijā mazāk nekā puse, proti, 44 procenti darbinieku, saņēma dažādas piemaksas. Ja likumdevējam patiešām ir vēlme sakārtot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmu, tad noteikti būtu jāsamazina atlīdzības mainīgās daļas opcijas, jāizlīdzina mēneša līmeņi vienādu līmeņu iestādēs un jāpārskata atlīdzības koeficienti. Par prēmijām, ēnu ekonomikas apkarotājiem un par Valsts kasē valsts parāda vadības rezultātā ietaupītajiem līdzekļiem. Pēdējos gados valsts budžeta likumā tiek iestrādāta iespēja prēmēt tos Valsts kases darbiniekus, ko jau minēju, par pasākumiem, kas ir nodrošinājuši ietaupījumu valsts budžeta apakšprogrammā “Valsts parāda vadība”. Šāda prēmēšanas iespēja jau pašos pamatos ir nepareiza, jo valsts parāda vadībā iesaistīto darbinieku pamatuzdevums ir tieši tas - radīt šo ietaupījumu. Ietaupījums minētajā apakšprogrammā veidojas no vairākiem faktoriem - valdības lēmumiem, budžeta izpildes rādītājiem un valsts kredītreitingiem -, līdz ar to noteikt, cik lielu ietaupījumu radījusi Valsts kases darbinieku rīcība un cik lielu - pārējie apstākļi, ir neiespējami. Turklāt to darbinieku skaits, kuri 2013.gadā tika prēmēti par valsts parāda vadības līdzekļu ietaupījumu, ir vairāk nekā puse Valsts kases darbinieku; tas liecina, ka prēmiju ir saņēmuši ne tikai tie darbinieki, kas bija iesaistīti valsts parāda vadībā. Tāpat pēdējos gados ar Valsts budžeta likumu esam paredzējuši, ka ēnu ekonomikas apkarošanā iesaistīto institūciju darbiniekiem ir iespēja saņemt prēmiju par pozitīviem darbības rezultātiem. Lai arī Valsts ieņēmumu dienesta struktūrās strādājošo atlīdzība ir tālu no ministrijas ierēdņu nodrošinājuma un viņi būtu pelnījuši daudz lielāku atlīdzību, šādas prēmijas piešķiršana nav uzskatāma par pareizu, jo faktiski nav iespējams noteikt, kāda daļa no nodokļu ieņēmumu pieauguma ir attiecināma uz nodokļu administrēšanā un ēnu ekonomikas apkarošanā iesaistīto institūciju darbību rezultātiem un kāda ir panākta uz ekonomikas stabilizācijas rēķina. Valsts budžeta ieņēmumi tiek plānoti, vienmēr ievērojot piesardzības principu, un pēdējos gados faktiskie ieņēmumi vienmēr ir pārsnieguši plānotos. Šādu prēmiju paredzēšana noteikti ir jāizskauž, citādi veidojas situācija kā sakāmvārdā: visi ir vienlīdzīgi, bet daži tomēr ir vienlīdzīgāki! (No zāles dep. J.Ādamsons: “Uzvārdus!”; dep. A.Elksniņš: “Kur ir Saeimā “sadales tīkls”?”) Par Valsts kases sniegtajiem galvojumiem. Galvojumu izsniegšana nav bijusi saskaņota ar valsts stratēģiskajiem plāniem. Padsmit slimnīcām, paļaujoties uz valsts galvojumu, ir bijusi dota iespēja paņemt milzīga apmēra kredītus savai attīstībai, jo Veselības ministrija savulaik vieglprātīgi ir apgalvojusi, ka tieši tik sadrumstalots, ar aparatūrām un plašām telpām nodrošināts slimnīcu tīkls ir vajadzīgs. Rezultātā pat vesela slimnīca, kā, piemēram, Ludzas slimnīca, ir izrādījusies lieka un investīcijas 5,6 miljonu eiro apmērā uzskatāmas par nelietderīgām. Šeit nemaz nerunāsim par nelietderīgām nenoslogotu aparatūru iegādēm. Galvojumu piešķiršanas kārtība un uz to pamata paņemto aizņēmumu kontrole ir bijusi ļoti virspusīga. Stradiņa slimnīca jau 2006.gadā aizņēmās 66 miljonus eiro, un viens no šiem plāniem bija jauna korpusa būvniecība, kas, piedodiet, ir uzsākta tikai 2013.gadā. Visus šos gadus Stradiņa slimnīcas kontā bija pilns kredīta apmērs, un šī nauda vienkārši izkusa. Un tagad, kad nauda ir nepieciešama šī korpusa būvniecībai, tās vairs nav: daļa - 10 miljoni - ir pazaudēti Latvijas Krājbankā, un tagad, kad ir pienākuši termiņi aizņēmumus atdot, protams, rodas ietekme uz budžetu, jo mums ir jāsniedz budžeta līdzekļi veselības nozarei, jāsniedz papildu dotācijas šīm slimnīcām, lai tās varētu savus aizņēmumus atdot. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Kas bija ministrs?”) Un patiesībā jebkurš papildu finansējums veselības nozarei nākošgad aizies, piedodiet, šo lielo aizņēmumu atdošanai. Valsts kase apgalvo, ka galvojumu izsniegšanas sistēmas nepilnības ir novērstas, taču 2015.gada budžeta veidošanas process liecina, ka kontroles pār aizņēmumu mērķtiecīgu izlietojumu nav. Un tiek pieņemts, ka par to atbild nozares ministrija, bet ministrija īsti nevar atbildēt, ja tajā vairāk nekā pusgadu nav ministra. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas izdevumi. Jau otro gadu Valsts kontroles saimnieciskā gada pārskata revīzijā ir konstatējusi, ka līdzekļi, kas ir piešķirti prezidentūras pasākumu nodrošināšanai, ne vienmēr tiek izlietoti tiem mērķiem, kam jābūt. Un, ja 2013.gadā tie bija nepilni 500 tūkstoši eiro, kuru lietderību varētu apšaubīt un kuru sasaisti ar Eiropas Savienības prezidentūras pasākumiem varētu apšaubīt (es vēršu uzmanību, ka 2013.gadā prezidentūrai bija atvēlēti tikai nedaudz virs 7 miljoniem eiro), 2014.gadā tie būs gandrīz 45 miljoni eiro, un tikpat liela summa ir paredzēta arī 2015.gadā. Pat tad, ja šis procents - 3 līdz 5 procenti - nelietderīga, īsti neatbilstoša izlietojuma saglabāsies, tie būs jau miljoni pret kopējo budžetu. Par veselības aprūpei paredzēto finansējumu un nevēlēšanos sniegt datus Valsts kontrolei. (No zāles dep. J.Ādamsons: “Balsot!”) Šobrīd notiek aktuālas diskusijas par to, kā sakārtot veselības nozari un kur nozarei papildus ņemt nepieciešamo finansējumu. Es vēlos vērst uzmanību, ka nozarei šobrīd tiek piešķirti ievērojami līdzekļi, un 2013.gadā tie bija aptuveni 666 miljoni eiro. Tomēr nav pārliecības, ka šie līdzekļi tiek izlietoti lietderīgi, par caurskatāmību nemaz nerunājot. Es aicinu nākamo veselības ministru noteikti pievērst pastiprinātu uzmanību veselības nozarei piešķirto līdzekļu izlietojuma pārbaudēm. Piemēram, Publisko izdevumu un revīzijas komisija vērtēja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģiona operatīvā medicīniskā transporta nodrošināšanas sistēmu un nonāca pie secinājuma, ka valsts vismaz pēdējos piecus gadus ir ļāvusi uz ārpakalpojumu rēķina nopelnīt uzņēmējiem 40 procentus no apgrozījuma jeb 3 miljonus eiro katru gadu. Piedodiet, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā strādājošo vidējā alga ir zem vidējās algas valstī! Mēs spiežam šos cilvēkus strādāt 60 stundas nedēļā, bet neatrodam līdzekļus, lai pienācīgi viņus atalgotu. Šobrīd tiek forsēts nākošais ārpakalpojumu iepirkums nu jau septiņiem gadiem. Un arī šeit, ja mēs pieietu tam atbildīgi, mēs redzētu šo ietaupījumu, ko varētu novirzīt tieši personālam, kas ir pelnījis lielāku atlīdzību. Es vēlos norādīt, ka Valsts kontrole jau ilgstoši nevar no Veselības ministrijas saņemt pārbaužu veikšanai nepieciešamos datus. Šeit pat nav runa par personu sensitīvajiem datiem, diagnozēm, kas piesaistītas personu kodiem, bet gan par visparastākajiem fizisko personu datiem, ar ko Valsts kontrole strādā ik dienu un spēj nodrošināt to aizsardzību. Veselības ministrijas ierēdniecība gadiem atsakās nodot šos datus Valsts kontrolei pārbaudēm! Vai sistēmā, kura ir tik necaurskatāma un kurai piešķirto līdzekļu izlietojumu ministrijas ierēdnieciskā vadība liedz pārbaudīt pat valsts augstākajai revīzijas iestādei, - vai te būtu šobrīd jāiegulda vēl papildus budžeta finansējums? Jā, bet tikai paralēli ar nopietnu reformu un caurskatāmības jeb caurspīdīguma ieviešanu! Par pašvaldībām. Pēdējos gados Valsts kontrole, veikdama saimnieciskā gada pārskata revīziju, padziļināti izvērtē arī pašvaldību finanšu uzskaites un darbības likumības jautājumus. Iepazīstoties ar ziņojumiem, nākas secināt, ka pašvaldībām joprojām ir jāveic būtiski uzskaites uzlabojumi. Piemēram, joprojām pastāv nopietnas uzskaites problēmas, nemaz nerunājot par lietderības aspektu. Diemžēl Revīzijas komisijas sēdē, vērtējot Valsts kontroles ziņojumā konstatētos faktus, nācās saskarties ar atsevišķu pašvaldību un Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvju reakciju: nevis apņēmās sakārtot to visu un novērst konstatētās nepilnības, bet centās vainot Valsts kontroli politiskajā ieinteresētībā, nekompetencē un pārlieku lielā sīkumainībā. Kolēģi! Šī ir ļoti bīstama tendence. Ir respektējama pašvaldību autonomija, tomēr tā neatbrīvo no atbildības piemērot likumdevēja noteiktās prasības. Mēs esam aicinājuši pašvaldības daudz nopietnāk uztvert Valsts kontroles ziņojumos norādītās lietas un nepieciešamības gadījumā veikt - sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju veikt! - pašvaldībās metodoloģiskas konsultācijas un atturēties no nekompetentas un nihilistiskas kritizēšanas, runājot par Valsts kontroles konstatējumiem. Līdzīgi Valsts kontrole ir norādījusi, ka arī esošās reformas atlīdzības sistēmā izglītības jomā ir vēlamas un nepieciešamas, taču vispirms ir jāatbild uz stratēģiski svarīgāko jautājumu: vai esošais skolu tīkls ir tāds, kāds valstij ir nepieciešams un vajadzīgs, vai mēs varam atļauties esošo skolu tīklu? Un tikai tad, izrietoši no tā, mums izkristalizējas jautājums par skolotāju skaitu, un tad mēs varam runāt par budžeta sadalījumu un pareizo atlīdzības sadalījumu starp visiem šiem pedagogiem. Kolēģi, aicinu Saeimu pieņemt lēmuma projektu un saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 66.pantu apstiprināt Ministru kabineta iesniegto Latvijas Republikas 2013.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem, kā arī likt aiz auss tās lietas, ko ir konstatējusi Valsts kontrole un ar ko bija iespēja iepazīties arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijas locekļiem. (Aplausi.)".
• 2014_10_30-seq1116 language "lv".
• 2014_10_30-seq1116 speaker Elina_Silina-1977.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q822919.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q211.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q4294791.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q1976817.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q9151087.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q2660080.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q193089.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q458.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q30268570.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q8896.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q957137.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q43048.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q2984071.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q1669018.
• 2014_10_30-seq1116 mentions Q18628521.