Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_10_02-seq481> ?p ?o. }

• 2014_10_02-seq481 type Speech.
• 2014_10_02-seq481 number "481".
• 2014_10_02-seq481 date "2014-10-02".
• 2014_10_02-seq481 isPartOf 2014_10_02.
• 2014_10_02-seq481 spokenAs 101.
• 2014_10_02-seq481 spokenText "Labdien, cienījamie kolēģi! Tātad izskatām Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””. 2013.gada 1.septembrī stājās spēkā grozījumi likumā “Par tiesu varu”, kas paredz pakāpenisku Augstākās tiesas reformu, likvidējot tiesu palātas. Un pārejas noteikumu 57.punkts paredz, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta darbojas līdz 2014.gada 31.decembrim, savukārt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta - līdz 2016.gada 31.decembrim. Rezultātā tas, ko nav parlaments šobrīd vēl atrisinājis likumdošanā, ir jautājums par Augstākās tiesas tiesu palātu tiesnešu turpmāko karjeru. Un tieši tāpēc ir sagatavoti šie likuma grozījumi, kas paredz, ka Saeima pēc motivēta Tieslietu padomes priekšlikuma lemj par Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta tiesneša un Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas tiesneša pārcelšanu darbā citā tiesā. Un tātad šāda kārtība ir jāsagatavo Tieslietu padomei līdz 2014.gada 1.decembrim. Šis jautājums ir ļoti būtisks, jo Augstākās tiesas reforma un tās noteiktās tiesnešu skaita izmaiņas Augstākajā tiesā pats par sevi nav pamats tiesnešu atbrīvošanai no amata. Un tieši tāpēc ļoti rūpīgi ir jāizvērtē, kādā veidā mēs varam risināt tiesnešu turpmāko darbību, jo Satversme un Latvijas likumdošana ļoti precīzi nosaka tās garantijas tiesnesim, kuras ir viņam, ieceltam uz mūžu, un gadījumus, kad tiesnesi var atbrīvot no amata vai tiesnesi var pārcelt. Tiesneša neatceļamība ir ne tikai konstitucionāli nostiprināts princips nacionāli, bet tas ir arī starptautiski atzīts princips. Piemēram, Tiesu neatkarības pamatprincipu 12.pants noteic, ka tiesnešiem, vai nu ieceltiem, vai ievēlētiem, tiks garantēta atrašanās vieta amatā līdz pensijas vecuma sasniegšanai vai beidzoties amatā atrašanās termiņam. Tomēr vienlaikus ir arī paredzēti noteikti gadījumi, kad ir pieļaujamas atkāpes un tiesnesis var tikt pārcelts vai norīkots, neskatoties uz to, ka nav paudis savu piekrišanu. Un tātad arī Eiropas harta par tiesneša statusu nosaka, ka viens šāds izņēmuma gadījums ir tad, ja tiesa tiek likumīgi reorganizēta. Arī citā dokumentā - Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijās - ir līdzīga norma, kas nosaka, ka tiesnesi var pārcelt citā amatā bez viņa piekrišanas, ja notiek tiesu sistēmas organizācijas reforma. Tātad no manis minētajiem argumentiem nepārprotami izriet strikti ierobežojami tiesneša, kas apstiprināts amatā uz mūžu, atcelšanai un atbrīvošanai no tiesneša amata. Un tiesas reforma nav konstitucionāli leģitīms pamats atbrīvošanai no amata, bet tā var būt pamats tiesneša pārcelšanai citā tiesā arī tad, ja tiesnesis tam nav piekritis. Visi Augstākās tiesas tiesneši konkrētās tiesas tiesneša amatā ir apstiprināti uz mūžu ar Saeimas lēmumu, un struktūrvienības likvidācija pati par sevi neatņem tiesneša statusu. Ievērojot minēto, apsverama tādu papildu instrumentu izstrāde, kuri būtu pieļaujami, ņemot vērā tiesneša amata īpašo statusu, bet kuru izmantošana nebūtu atkarīga tikai no tiesneša piekrišanas vai iniciatīvas. Ievērojot starptautiskajās rekomendācijās nostiprinātos pieļaujamās rīcības ietvarus, par atbilstošu papildrisinājumu varētu tikt atzīta arī tiesneša pārcelšana vai norīkošana citā tiesā arī bez viņa piekrišanas, ja tam piekritusi Tieslietu padome. Tātad es uzsveru, ka tas nav izpildvaras lēmums, tas nav likumdevēja lēmums. Likumdevējam, protams, būs jālemj pēc tam, bet tas ir tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, Tieslietu padomes, tātad saskaņots, lēmums. Tātad, ņemot vērā, ka būtisks normas tiesiskais priekšnosacījums ir skaidrs un taisnīgs tās piemērošanas process, likumā vienlaikus ir ietverts arī uzdevums Tieslietu padomei noteikt kārtību, kādā attiecīgais jautājums tiek izskatīts Tieslietu padomes sēdē, un sagatavots konkrētais priekšlikums Saeimai, lai šo uzdevumu veiktu. Tātad Tieslietu padomei būtu jānosaka kārtība, kādā tiek piedāvātas amatu vakances, kādā tiek izraudzīts kandidāts, ja pretendenti uz vienu vakanci ir vairāki. Vēlos jūs informēt, ka Juridiskajā komisijā un Tiesu politikas apakškomisijā par šo jautājumu tika sasauktas vairākas sēdes, jo bija arī priekšlikums rast izņēmuma risinājumus konkrēti diviem vai trijiem tiesnešiem, kuri varētu nevēlēties pāriet uz citām tiesām, un piedāvājums, viens no piedāvājumiem, bija arī grozīt Tiesnešu izdienas pensiju likumu, tātad paredzot īpašus izņēmumus. Ļoti rūpīgi Tiesu politikas apakškomisija šos jautājumus vērtēja, pieaicinot Labklājības ministrijas speciālistus; paldies arī Barčas kundzei, kura nāca ar savu padomu, kā šādi grozījumi varētu ietekmēt mūsu pensiju sistēmu kopumā. Un rezultātā Juridiskā komisija ir izšķīrusies par jums piedāvāto risinājumu. Otrs ļoti būtisks grozījums, kas ir šajā sagatavotajā likumprojektā, ir jautājums par divu tiesu reorganizāciju. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi plānošanas dokumentu “Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.-2015. gadam”, un šajās pamatnostādnēs ir arī paredzēts tas, kādā veidā tiesu sistēma attīstīsies, un galvenie kritēriji, lai risinātu tādus ar tiesu efektivitātes paaugstināšanu saistītus problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze, atšķirīgi tiesvedības ilgumi viena veida lietās, tai skaitā pārāk gari tiesvedības termiņi. Mazā tiesnešu skaita dēļ tiesās ir apgrūtināta vai neiespējama specializācija un lietu sadales nejaušības noteikšana. Tātad ir izstrādāts modelis, kurā ir paredzēts, ka konkrētā laika posmā tiesas tiks apvienotas lielākā... vienā apgabalā. Un arī šie konkrētie normatīvie dokumenti, kas ir apstiprināti Ministru kabinetā, plānošanas dokumenti paredz, ka apgabaltiesu darbības teritorijā esošo rajonu (pilsētu) tiesu apvienošana paredzama pakāpeniski, sākotnēji reformu ieviešot Rīgas tiesu apgabalā. Tātad pirmās tiesas, kas tiks tādā veidā reorganizētas, ir Siguldas tiesa un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, kuras abas ir pieskaitāmas pie mazām tiesām, jo Siguldas tiesā šobrīd ir 5 tiesnešu vietas, reāli strādā tikai 3 tiesneši, Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā ir 10 tiesnešu vietas, reāli šobrīd strādā 9 tiesneši. Un, izvērtējot un diskutējot gan ar ekspertiem, gar ar pašiem tiesnešiem, tātad ir pieņemts lēmums, ka nelielā tiesnešu skaita dēļ ir apgrūtināta lietu uzkrājumu likvidēšana, jo nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību tiesā. Tāpat tiesās ar nelielu tiesnešu skaitu nevar nodrošināt vienlaicīgi tiesnešu specializāciju, par ko mēs arī esam daudz runājuši. Un šīs reorganizācijas rezultātā, piemēram, tādas ļoti skaļu sabiedrības uzmanību izpelnījušās lietas, kas saistās ar bērnu pārrobežu aizvešanu uz citām valstīm... Tātad būtu iespēja arī tiesnešiem specializēties konkrēti šādās lietās. Tātad, lai nodrošinātu minēto principu vienlaicīgu ievērošanu, ir nepieciešams, lai attiecīgajā tiesību nozarē vai tiesību jautājumā specializētos ne mazāk kā 4 tiesneši. Kā mēs redzam, ja Siguldā strādā tikai 5, tad par specializāciju ir diezgan grūti runāt. Tātad šis jautājums ir skatīts arī Tieslietu padomē, un Tieslietu padome ir atbalstījusi šādu normu - ka tas būtu pirmais solis, lai īstenotu šādu apvienošanu, tātad šādu reorganizāciju. Un rezultātā atbilstoši plānotajam paredzēts, ka Siguldas tiesu reorganizē, to pievienojot Rīgas rajona tiesai, savukārt Rīgas pilsētas Centra rajona tiesu reorganizē, pārceļot Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešus darbā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā un citās noslogotajās Rīgas pilsētas tiesās, izvērtējot šo tiesu kapacitāti. Tātad tas, kas attiecas uz cilvēkiem, kuri vēlēsies griezties tiesā: fiziski tiesu ēka tātad saglabāsies Siguldā, un gan Centra rajona tiesa, gan Vidzemes priekšpilsētas tiesas atrodas vienā ēkā, tātad tas neradīs cilvēkiem neērtības, bet es ceru, ka tas tomēr panāks kādu tiesu darbības efektivitāti. Tas, par ko lēma Juridiskā komisija un apakškomisija, bija arī regulējums par to, ka tiesneši arī šajā gadījumā ir jāpārceļ, un vai tātad arī šajā gadījumā tas ir iespējams tikai ar tiesnešu brīvprātīgu piekrišanu vai ir tomēr arī gadījumi, kad Tieslietu padome to lemtu šādā situācijā, lai nodrošinātu tiesu efektīvu darbu. Tātad līdzīgas normas ir arī šeit. Iesniegtajā Tieslietu ministrijas priekšlikumā bija paredzēts, ka tiesu priekšsēdētāji... šo tiesu priekšsēdētāji, kuras tiek pievienotas citām tiesām, saglabā savu piemaksu pie amata. Tiesu politikas apakškomisija to noraidīja kā nesamērīgu, un rezultātā jums jau tiek piedāvāts atbalstīt likumprojektu, kurā šādas nesamērīgas normas nav. Un tātad es ceru, ka tiešām šīs normas... Par to, kas vēl ir šajā likumprojektā. Ir noteikts, ka tās lietas, kuras ir uzsāktas izskatīt pēc būtības, tātad seko tiesnesim, bet tās lietas, kuras nav uzsāktas izskatīt pēc būtības... visdrīzāk par to pārdalīšanu lemj atsevišķi, ievērojot šo lietu sadales nejaušības principu. Tas īpaši būtiski ir attiecībā uz Centra rajona tiesu, pār kuru diemžēl gulstas arī nepatīkama aizdomu ēna. Tātad jums ir piedāvāts... sagatavots šis likumprojekts, kurš ir izdiskutēts gan Tiesu politikas apakškomisijā, gan Juridiskajā komisijā, un, tā kā pirmā sadaļa šajā likumprojektā, kas attiecas uz Augstākās tiesas reorganizāciju... šī reorganizācija vienā no palātām stājas spēkā jau no nākamā gada 1.janvāra, tad ir nepieciešams šo likumu sagatavot iespējami steidzami. Un arī otrajā sadaļā nebūtu korekti, ja mēs šo jautājumu atstātu nākamās Saeimas risināšanai, jo Tieslietu ministrijai vēl ir jāsagatavo konkrēti normatīvie regulējumi, kas ir Ministru kabineta regulējums, un tieši tāpēc Juridiskā komisija lūdz piešķirt šim likumprojektam steidzamību. (No zāles: “Ooo!” Dep. I.Zariņš, M.Kučinskis un vēl daži deputāti aplaudē.)".
• 2014_10_02-seq481 language "lv".
• 2014_10_02-seq481 speaker Solvita_Aboltina_(Mellupe)-1963.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q822919.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q211.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q2660080.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q193089.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q13561029.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q1771611.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q6112509.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q8908.
• 2014_10_02-seq481 mentions Q465698.