Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_18-seq240> ?p ?o. }

• 2014_09_18-seq240 type Speech.
• 2014_09_18-seq240 number "240".
• 2014_09_18-seq240 date "2014-09-18".
• 2014_09_18-seq240 isPartOf 2014_09_18.
• 2014_09_18-seq240 spokenAs 84.
• 2014_09_18-seq240 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Kolēģi! Visi, kuri seko līdzi sēdei! Šo likumprojektu es varētu nosaukt par ielāpu pašreiz spēkā esošajam likumam, jo, kā mēs zinām, jau sen bija jābūt šeit izskatītam jaunam Profesionālās izglītības likumam. Bet, kā mūs informēja komisijā Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, jaunais likums ir saskaņošanas procesā iestrēdzis. Tātad, kā saprotam, tas ir nolikts dziļi, dziļi atvilktnē, jo, pēc manā rīcībā esošās informācijas, darbs pie jauna Profesionālās izglītības likuma izstrādes ir uzsākts jau savus, nu, divarpus gadus atpakaļ. Tātad, izvērtējot šo iesniegto likumprojektu, jāsaka: jā, protams, šajā likumprojektā ir pozitīvas lietas, proti, manā skatījumā, tas, ka šeit ir atrunātas šīs nozares ekspertu padomes funkcijas. Jo, kā mēs zinām, pavisam ir 12 nozaru ekspertu padomes, un tiešām tās darbojas. Jāsaka gan tā - kā nu kura, bet kopumā nozaru ekspertu padomju loma, jā, ir jāstiprina. Un, ja mēs runājam par nozaru ekspertu padomju artavu profesionālās izglītības kontekstā, tad jāteic, ka tiešām ir ļoti labi, ka mēs beidzot nostiprinām nozaru ekspertu padomju statusu un funkcijas likuma ietvaros. Jāsaka, ka pozitīvi vērtējams tas, ka tiek runāts par darba vidē balstītām mācībām, tātad par šo duālo izglītību, un, kā mēs zinām, vairākas izglītības iestādes ciešā sadarbībā ar darba devējiem to jau īsteno praksē un ir pozitīvas tendences arī duālās izglītības attīstībai. Ir, protams, pozitīvi vērtējams arī tas, ka tiek nostiprināts... ir iecerēts to nostiprināt likumā. Bet jāteic, ka droši vien daļai kolēģu, kam profesionālā izglītība ļoti rūp, būs gana daudz, ko pastrādāt, lai iesniegtu priekšlikumus. Un te es vairāk gribētu pievērst uzmanību tieši konventiem - tātad sadaļai, kas veltīta konventu ieviešanai profesionālās izglītības iestādēs. Un arī komisijā mums bija diezgan daudz jautājumu no kolēģu puses, ko mēs uzdevām ministrijas pārstāvjiem. Tur ir vairāk jautājumu nekā atbilžu! Un pamatjautājums ir tāds: vai vispār šādu padomnieku konventi... šādi konventi ir vajadzīgi profesionālās izglītības iestādei, ņemot vērā, ka tajā ir arī izglītības iestādes padome, kuru, manuprāt, varētu paplašināt, nevis veidot vēl jaunu. Un arī direktoram tas būtu slogs, lai atkal vāktu kopā šo institūciju un lemtu par virkni jautājumu, kas šeit ir atrunāti... atrunāti šajā likumprojektā. Un te es gribētu īpašu uzmanību pievērst tam, kas projekta versijā ir uzrakstīts, - ka direktors ir atbildīgs par konventa izveidi - tātad par konventa šiem nolikumiem, par sastāvu. Un tad padomāsim paši: kurš skolas direktors aicinās konventā piecus līdz septiņus cilvēkus, kuri darbosies pret viņu? Tad kāda ir jēga, ja viņš uzaicina piecus līdz septiņus cilvēkus, kas tomēr droši vien centīsies strādāt atbilstoši direktora interesēm? Un vai šāda mākslīga institūcija maz ir vajadzīga, jo galu galā viņi naudu kaut kādu arī gribēs saņemt par šo darbu? Piemēram, ir norādīts, ka konventa sastāvā ir pieci līdz septiņi pārstāvji, bet profesionālo izglītības iestāžu vadītāji, tie, kuri īsteno padsmitiem programmu, saka: "Ko tad mēs iesāksim ar šiem dažiem cilvēkiem, jo viens cilvēks visā tomēr nevar orientēties? Viņš nav tik universāls, lai pārzinātu ļoti labi visu šo programmu spektru." Un vēl par šiem konventiem runājot. Projekta versijā ir norādīts, ka tātad sastāvā... konventa sastāvā ir jābūt izglītības iestādes vadītājam, direktoram, ministrijas pārstāvim, pašvaldības pārstāvim un darba devēju un viņu apvienību pārstāvjiem. Un, ja mums valstī ir 66 profesionālās izglītības iestādes, tad mēs varam iedomāties, cik reāli ierēdņiem ir iedziļināties šajos darba procesos ar pilnu atdevi, lai šis darbs būtu kvalitatīvs. Tādēļ arī no šāda aspekta vispār būtu ļoti stipri izvērtējama šādu konventu lietderība. Un vēl arī jārunā par konventa funkcijām un uzdevumiem. Nu, piemēram, viena no tā funkcijām ir tāda, ka tiek norādīts, kā strādāt pie stratēģiskajiem virzieniem izglītības iestādē, vai arī, piemēram, ka konventam ir tiesības piedalīties profesionālās izglītības iestādes darbinieku atlases un novērtēšanas procesā. Nu tad ir jautājums: ko darīs direktors? Kāda vispār ir direktora loma šajā izglītības iestādē un kā tad tiks šīs varas sviras izglītības iestādē sadalītas starp direktoru un padomnieku konventu? Ja mēs uz padomnieku konventu skatāmies kā uz atbalsta komandu, nu tad priekš kam direktoram ir vietnieki? Un tomēr viņš ir iestādes vadītājs, un viņam ir jāuzņemas atbildība par to, kā šī izglītības iestāde strādā. Taču tāpēc ir izglītības iestādes padome, kurā ir izglītojamie, darbinieki, vecāki, un tajā var piesaistīt arī darba devējus. Tas jau tiek darīts. Un šeit vairāk izskatās, ka padomnieku konventi... ir tāda versija piedāvāta, proti, - tā izskatās no malas -, ka ministrija pati netiek galā ar saviem pienākumiem, un tad ir atrasta institūcija, ar kuras rokām mēs tagad, nu, vaktēsim, kas tad notiek profesionālās izglītības iestādēs. Un vēl jautājums radīja arī diskusijas, ka šie konventi neattiektos uz profesionālās izglītības iestādēm, kas ir Aizsardzības ministrijas paspārnē, Iekšlietu ministrijas paspārnē, Veselības ministrijas un arī Kultūras ministrijas paspārnē. Nu tad ir jautājums: labi, tur, kas ir šīs Aizsardzības ministrijas vai Iekšlietu ministrijas jomas, tur es vēl kaut kādus argumentus varu atrast, kāpēc tur šādu padomnieku konventu nevajadzētu, jo tie tomēr ir drošības jautājumi, ja kas... Bet Veselības ministrijas un Kultūras ministrijas jomā?... Vai to audzēkņi neiet darba tirgū un neiesaistās?... Kāpēc lai tur nebūtu šādu darba devēju puses pārstāvju? Un tad es arī gribētu citēt... citēt arī Pārresoru koordinācijas centra atzinumu par šo likumprojektu, jo kopumā arī Pārresoru koordinācijas centrs izsaka atbalstu tā turpmākajai virzībai un akcentē tieši to, ko es jau uzsvēru savā runā. Proti, Pārresoru koordinācijas centra atzinumā ir rakstīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā profesionālās izglītības iestādes konventa ideju pretrunā ar Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto principu, jo tiek veicināta... jo neveicina reģionālās nozīmes attīstības centru izaugsmi, tā kā idejiski tiek paredzēta profesionālās izglītības iestādes attīstība novada, pilsētas līmenī. Tas ir viens arguments. Arī Pārresoru koordinācijas centrs norāda, ka, no cilvēkresursu viedokļa, nav pārdomāta šāda iniciatīva, jo, kā jau tika minēts, ir šīs 66 profesionālās izglītības iestādes. Un tiek arī norādīts, ka ir šī izglītības iestādes padome, kuru tieši profesionālās izglītības iestādēs tad varētu paplašināt, nevis veidot jaunu institūciju, kuras funkcijas, kā es jau minēju, ir ļoti diskutējamas. Tātad arī Pārresoru koordinācijas centrs pēc rūpīgas analīzes norāda, ka, jā, izanalizējot iesniegtos priekšlikumus, tie kopumā ir atbalstāmi, izņemot manis jau iepriekš plaši izklāstīto padomnieku konventa jautājumu. Un aicinu kolēģus būt modriem, jo profesionālā izglītība mums ir dienas kārtībā diezgan augstā, kā saka, vietā, un iesniegt priekšlikumus. Un paldies komisijai, ka mēs noņēmām šo steidzamību, jo tie ir ļoti nopietni priekšlikumi un tie ir jāizvērtē rūpīgi. Un paldies par kolēģu sapratni un atbalstu!".
• 2014_09_18-seq240 language "lv".
• 2014_09_18-seq240 speaker Inga_Vanaga-1980.
• 2014_09_18-seq240 mentions Q4294315.
• 2014_09_18-seq240 mentions Q957126.
• 2014_09_18-seq240 mentions Q957137.
• 2014_09_18-seq240 mentions Q4294480.
• 2014_09_18-seq240 mentions Q1419663.