Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_18-seq10> ?p ?o. }

• 2014_09_18-seq10 type Speech.
• 2014_09_18-seq10 number "10".
• 2014_09_18-seq10 date "2014-09-18".
• 2014_09_18-seq10 isPartOf 2014_09_18.
• 2014_09_18-seq10 spokenAs 10.
• 2014_09_18-seq10 spokenText "Slepenība un steiga, deviņdesmito gadu stilā piekopts privatizācijas process, kādu valdība demonstrē šobrīd, pārdodot par neizprotami zemu cenu banku "Citadele" slepeni izraudzītiem un ekskluzīvi aprūpētiem pircējiem, ir pilnīgi nepieņemams, jo savulaik "Parex bankas" glābšanā tika iztērēta Latvijas nodokļu maksātāju nauda gandrīz 1,7 miljardu apmērā. Ir tikusi izveidota sekmīgi strādājoša banka "Citadele". Bankas darbības rezultātu audits apliecina, ka šī gada pirmajā pusgadā banka jau ir nopelnījusi vairāk nekā 14 miljonus eiro un bankas rīcībā ir gandrīz viens miljards eiro likvīdu aktīvu. Bet, kā zināms, valdība aiz slēgtām durvīm nolēma piedāvāt "Citadeles" akciju pārdošanu ekskluzīvi vienam pircējam - ASV fondam Ripplewood Holdings - par 113 miljoniem eiro. Šādas ekskluzīvas iespējas garantēšana vienam pircējam ir devusi tam ērtu iespēju nozīmīgi samazināt jau tā zemo piedāvāto cenu. Rezultātā banka tiek pārdota par cenu, kas pie neizdevīgākā scenārija nespētu nosegt pat bankas centrālā ofisa būvniecības izmaksas. (No zāles dep. A.Lejiņa starpsaucieni.) Valdība mums, visai sabiedrībai, cenšas iestāstīt, ka šis ir labākais iespējamais risinājums. Iespējams, ka priekš šīs valdības tas tā arī ir! Tomēr jau no tās skopās un rūpīgi slēptās informācijas, kas ir kļuvusi sabiedrībai pieejama, rodas vairāki pamatoti jautājumi, kas liek apšaubīt valdības apgalvoto un rada pamatotas bažas, ka viss "Citadeles" pārdošanas process ir kārtējā valdības bezatbildība vai arī ne pārāk rūpīgi plānota afēra. Proti, pēc "Parex bankas" restrukturizācijas plāna apstiprināšanas notiek "Latvijas Krājbankas" krahs, kā rezultātā atsevišķos Latvijas reģionos vairs nav pieejami banku pakalpojumi, jo sabiedrības nabadzības dēļ komercbankas vienkārši nav ieinteresētas to sniegšanā. Statistikas dati uzskatāmi apliecina: komercbanka turpina "izpumpēt" naudu... komercbankas turpina "izpumpēt" naudu no mūsu ekonomikas. Uzņēmēji pauž bažas par banku piekopto kredītpolitiku un savām iespējām attīstīties. Nav saprotams, kāpēc šādā situācijā valdība nav griezusies pie Eiropas Komisijas ar lūgumu pārskatīt pašas valdības piedāvāto bankas restrukturizācijas plānu un termiņu, lai gan iepriekš minētie apstākļi būtu pamats, lai saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 87.pantu lūgtu to pārskatīt. Un varbūt pat vispār vajadzētu izskatīt iespēju veidot no "Citadeles bankas" attīstības banku, lai labotu esošo neatbilstību tautsaimniecības vajadzībām, tādējādi vispār atbrīvojoties no valsts atbalsta problemātikas, jo tad tālākā "Citadeles" darbība nebūtu saistīta ar komercbanku sektoru un nekropļotu tur konkurenci. Esošais konflikts Ukrainā un augošais saspīlējums attiecībās ar Krieviju ietekmē arī finanšu institūciju darbību un stabilitāti, un tas ir papildu faktors, reāls forsmažors, kas nostiprina nepieciešamību un pamatotību lūgt pārskatīt pašas valdības piedāvāto restrukturizācijas plānu, kura 76.pants paredz valstij piederošo akciju pārdošanas līguma noslēgšanas termiņu līdz šī gada beigām. Vai tas tika izdarīts? Mēs redzam tieši pretējo - termiņš ir ticis saīsināts! Šo termiņu Eiropas Komisija bez valdības piekrišanas pati nevarēja mainīt, jo tas jau bija apstiprināts. Kādēļ valdībai vajadzēja mainīt šo datumu, saīsinot to par trim mēnešiem, tā, lai valdībai nu rastos formāls iemesls (No zāles dep. Dz.Ābiķa starpsaucieni.), kāpēc bankas akcijas tai ir jāpārdod līdz Saeimas vēlēšanām, ko tagad valdība arī izmanto, lai pamatotu šo darījumu? Un arī pati šī darījuma īstenošanas shēma... Tā vietā, lai dotu... piedāvātu publiskā pārdošanā iespēju sacensties plašākam pretendentu lokam, solot augstāko cenu, banka tiek pārdota slēgtā, slepenā procesā, lai īstenotu atsevišķam valdības izvēlētam pircējam izdevīgu pārdošanas procedūru. Turklāt tā, lai šim pircējam būtu spēka pozīcija diktēt nosacījumus un samazināt cenu vēl vairāk. Valdība šo rīcību pamato ar nepieciešamību pārdot banku drošam pircējam, taču pati pēdējā brīdī piekrīt pārdot banku nevis šim pārbaudītajam pircējam - ASV fondam, bet gan nu jau citiem, slepeniem, investoriem. Kas tad pēkšņi ir noticis? Fondam pēkšņi ir aptrūkusi nauda? Kāpēc pēkšņi pēdējā brīdī ir vajadzīgi citi investori, bet pats fonds šajā darījumā vispār vairs nepiedalās? Piedalās viena fiziskā persona, kas saistīta ar šo fondu. Vai tas nozīmē, ka fonds baidās par savu reputāciju un tāpēc vairs neiesaistās šajā darījumā? Vai arī šis fonds ir ticis izmantots tikai kā skaists piesegs, lai beigās nodrošinātu iespēju šiem citiem investoriem iegādāties bankas par izdevīgu cenu. Un kas ir šie citi investori? Vai valdība, pieņemot lēmumu pēkšņi pārdot akcijas šiem citiem pircējiem, vispirms ir lūgusi viņus izvērtēt mūsu drošības dienestiem? Vai tie ir snieguši savus atzinumus par šiem pircējiem? Ja ir, tad ir pamatots jautājums: pa kuru laiku tie paspēja to izdarīt, ja šie slepenie investori parādījās tikai pēdējā brīdī?".
• 2014_09_18-seq10 language "lv".
• 2014_09_18-seq10 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q822919.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q211.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q193089.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q9161649.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q159.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q8880.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q212.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q14239556.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q2033921.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q2984071.
• 2014_09_18-seq10 mentions Q494206.