Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_09_11-seq206> ?p ?o. }

• 2014_09_11-seq206 type Speech.
• 2014_09_11-seq206 number "206".
• 2014_09_11-seq206 date "2014-09-11".
• 2014_09_11-seq206 isPartOf 2014_09_11.
• 2014_09_11-seq206 spokenAs 10.
• 2014_09_11-seq206 spokenText "(No zāles dep. J.Urbanovičs: "Nesteidzies!") Paldies. Ir nepārprotami skaidrs, ka šādam kompensācijas mehānismam ir jābūt. Tas ir nepieciešams, jo, kā tas beidzot ir saprasts, šīs liberalizācijas dēļ elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām pieaugs. Burtiski kā pasakā par Antiņu, kurš trīs reizes kāpis stikla kalnā, arī pašreiz koalīcija cenšas uzkāpt šinī stikla kalnā un radīt šo kompensācijas mehānismu. Kā mēs labi atceramies, iepriekšējie divi mēģinājumi bija neveiksmīgi, mēs pamatoti uz to norādījām - jūs neklausījāties. Diemžēl arī šis, trešais, mēģinājums var beigties neveiksmīgi. Tāpēc mans aicinājums būtu tiešām nesasteigt to visu. Par steidzamību es runāšu atsevišķi, bet šobrīd pēc būtības jums mēģināšu paskaidrot, kāpēc atkal jūsu piedāvātais kompensācijas mehānisms nesasniegs tos mērķus, par kuriem jūs runājat. Pirmkārt, šis likumprojekts - tāds, kāds tas ir... Ir daudz pretrunu pašā likumprojektā. Vispirms jau šinī likumprojektā vispār nav... šis likumprojekts nespēj skaidri definēt, kas tad ir aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojums. Sākotnēji, pirmajā grozījumā, tas runā par to, ka tā ir elektroenerģijas tirdzniecība. Tātad tā ir elektroenerģija, kas tiek piegādāta aizsargātajam lietotājam. Savukārt, ja mēs tālāk paskatāmies, tad redzam, ka jau šinī pašā likumā tiek runāts, ka lietotāja, šī aizsargātā lietotāja, tirdzniecības pakalpojums ir ne tikai elektrības, elektroenerģijas tirdzniecība - ne tikai! -, bet arī sistēmas pakalpojumu tarifs, arī obligātā iepirkuma komponente. Un atbildība par visu to tiek uzlikta elektroenerģijas tirgotājam. Tā jau ir juridiski absolūti nekorekta un absurda kombinācija, ka jūs vienam komersantam uzliekat atbildību par pakalpojumiem, ko viņš vispār nesniedz. Turklāt, ja mēs runājam par cenu, tad jāteic, ka viņš nekādi nevar atbildēt par to pakalpojumu cenu, par kādu tiks sniegti citi pakalpojumi, kā, piemēram, sistēmas tīkla tarifs, ko sniedz pavisam cits komersants. Arī tas, kāda būs obligātā iepirkuma komponente, vispār nav atkarīgs no tirgotāja. Bet tas ir tas, ko jūs piedāvājat tālāk kā pakalpojumu. Vēl vairāk! Šeit tika pieminēts, ka nākošajā gadā tiks turpināts sniegt aizsargātajam lietotājam elektrību par starta tarifu. Likumprojektā tas nav rakstīts. Likumprojektā vispār ir rakstīts ļoti dīvaini - ka elektrība tiks sniegta... ka elektroenerģija tiks piegādāta par saistīto lietotāju tarifiem, kādi bija spēkā 2014.gada 31.martā. Atvainojiet! Tad spēkā bija divi tarifi. Un tas pamattarifs ir pavisam kas cits. Un tas ir tas, kas sanāk... Tātad šeit atkal ir kārtējā pretruna. Tālāk. Ja mēs paskatāmies uz šiem noteikumiem, tiešām izbrīna, kā tādus noteikumus vispār var "bīdīt" tālāk... Šajos noteikumos vispār nav skaidrības par to, kas tad pēc būtības būs šis pakalpojums, kas tiks sniegts aizsargātajam lietotājam, - vai tas ir kaut kāds laika periods, kurā viņam tiek nodrošināta elektroenerģija par noteiktu tarifu, vai tas ir kaut kāds elektroenerģijas apjoms, kas viņam tiks nodrošināts. Likumprojekta sākumā ļoti skaidri no teksta izriet, ka tas ir laika periods, kurā tas tiks darīts. Te pat tiek nosaukti konkrēti laika periodi, uz kuriem tiek slēgti līgumi, un tālāk tiek pateikts, ka tas ir attiecīgi... arī lēmumā par šī pakalpojuma sniedzēju tiks noteikts, ka tas ir laika periods. Savukārt, ja mēs tālāk paskatāmies, par ko tiek runāts, tad parādās, ka tas ir konkrēts kilovatstundu skaits, tātad apjoms. Šeit uzreiz rodas pamatots jautājums: tātad, ja tās ir domātas tomēr... Arī no konteksta izriet tas, ka tiks turpināts šis princips, ka ir kaut kāds noteikts stundu, kilovatstundu, skaits, kas tiek subsidēts katram aizsargātajam lietotājam. Tad ir jautājums: kas notiek pēc tam? Un šeit ir vēl nākošā problēma, ka jūs radāt un radīsiet ļoti lielu jezgu, ja šāds konkurss tiks izsludināts. Jo, ja konkursa priekšmets ir šis atbalstāmais apjoms, tad, lai uzvarētu šinī atbalstāmajā apjomā, komersantam pietiek piesolīt nosacījumus, cenu, ar kuru viņš uzvar. Savukārt pēc tam viņš to visu kompensē ar enerģijas apjomu, ko viņš pēc tam piegādās par krietni augstāku cenu. Un tas ir tas, ko jūs paredzat savos noteikumos. Jūs ierakstāt, ka tālāk būs jāmaksā par šo cenu, kādu ir piedāvājis šis komersants, un tā netiek regulēta konkursā. Tālāk. Ļoti svarīga nianse, kam es aicināšu pievērst uzmanību, ir tā, ka šis likumprojekts nemaz nedos iespēju iegādāties šo lētāko elektroenerģiju visiem aizsargātajiem lietotājiem, tas ir, trūcīgajiem, mazturīgajiem, daudzbērnu ģimenēm, bet tikai tiem, kā tas izriet no likumprojekta, kuriem būs līgumattiecības ar pakalpojuma sniedzēju. Mums ir ļoti daudz šādu mazturīgu, trūcīgu ģimeņu, kam nemaz nav tiešu līgumattiecību ar pakalpojuma sniedzēju. Viņi saņem šo pakalpojumu pastarpināti, jo īrē dzīvokli, kur patiesībā šis pieslēgums, šis līgums ir pavisam uz citas personas vārda, kura nav tiesīga saņemt šo statusu. Uz šo pretrunu ir norādījis arī Juridiskais birojs. Ja jūs negribat klausīties, ko koalīcija saka, tad ieklausieties, ko saka Juridiskais birojs. Uz šīm pretrunām, uz ko es jums norādīju, un uz tarifu neskaidrībām norādīja arī regulators. Vēl vairāk! Šis likumprojekts vispār nav izdiskutēts ar nozari. Vai jūs esat painteresējušies, vai vispār šo jezgu kāds tirgotājs ir gatavs uzņemties, izņemot "Latvenergo"? Jo, ja mēs paskatāmies, tad rodas tāda sajūta, ka šo likumprojektu, kuru tagad kāds cenšas piedāvāt kā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītu likumprojektu, patiesībā ir rakstījis "Latvenergo" pats priekš sevis. Jo principā visu šo procedūru, kas tālāk ir paredzēta, kā to domā īstenot... šī datu apmaiņa ar pašvaldībām, kur tiek paredzēts, ka mums ir vairāk nekā 100 pašvaldību un tām būs regulāri katru mēnesi jāapmainās ar datiem par šiem aizsargātajiem lietotājiem, bet ir absolūti skaidrs, ka šī apmaiņa nenotiks regulāri, nenotiks savlaicīgi un nebūs korekta, ka tur būs kļūdas, un tad to visu uzņemties kādam komersantam ir absolūti neloģiski. Un to diez vai kāds komersants būs gatavs darīt. Tas nozīmē, ka vienīgais, kurš no šī pasākuma iegūs un kurš to varēs īstenot, būs "Latvenergo". Un tad vispār ir jautājums: priekš kam tad mēs atveram šo tirgu? Kā tad mēs domājam nodrošināt šo iespēju saņemt kādam elektroenerģiju par lētāku cenu? Tāpēc es aicinu šādu likumprojektu... Nupat es sapratu, ka tas tiks virzīts tālāk, lai gan tas ir pretrunīgs, un to, kā es teicu, vajadzētu nopietni pārstrādāt. Bet to nebūs iespējams izdarīt ar tādu procedūru, kādu jūs piedāvājat. Tāpēc šādā redakcijā mēs šo likumprojektu nevaram atbalstīt. Kolēģi, es jums ieteiktu iepazīties ar to, kas šeit vispār ir rakstīts, un, ja jūs esat izvēlējušies šo shēmu, kur jūs paredzat nākošgad tieši vienam komersantam dot ekskluzīvu iespēju nodarboties ar to visu un šis komersants ir gatavs izveidot visu šo shēmas sistēmu, pēc kuras tālāk šim kompensācijas mehānismam ir jāstrādā, tad es jums piedāvātu apsvērt krietni efektīvāku risinājumu: ja jūs vēlaties, lai šinī mājsaimniecību tirgū iesaistītos citi tirgotāji, kas gribētu konkurēt par iespēju piegādāt lētāku enerģiju, tad konkursa priekšmetam būtu jābūt ļoti vienkāršam - ir jādefinē apjoms, kas ir šis lietotāja apjoms - aptuvenais enerģijas patēriņš, ko mēs vēlamies, ko mēs esam gatavi subsidēt un veikt iepirkumu par šo apjomu no kāda, kurš būs gatavs piedāvāt lētāku elektroenerģiju, un visā šajā kompensācijas mehānismu shēmā, visā šinī norēķinu shēmā un datu apmaiņas shēmā tirgotājus vispār neiesaistīt. Jūs vienkārši iegūstat no tirgotājiem lētāku elektroenerģiju, bet šo visu norēķinu veicat pēc šīs jau izveidotās shēmas, kura būs izveidota tagad... ko "Latvenergo" izveidos. Līdz ar to mēs panākam iespēju, ka kādam vispār būs interese piegādāt lētāk šo elektroenerģiju šīm mājsaimniecībām. Pretējā gadījumā šī shēma, kā es jau minēju, vispār nesasniegs savu mērķi, un diez vai tā vispār būs veiksmīgi realizējama šādā veidā. Uz ko es vēlētos vērst uzmanību? Es aicinu tomēr ieklausīties tajā, ko ir teicis Juridiskais birojs, - ka visefektīvāk šo kompensācijas mehānismu būtu tomēr īstenot, nevis uzliekot to komersantiem, kas vispār ir tīri absurdi no tirgus ekonomikas loģikas, ka kādam komersantam tirgus apstākļos tiek piedāvāts nodarboties ar sociālo jautājumu risināšanu, bet gan šos sociālos jautājumus risināt tām struktūrām, kam tas ir paredzēts. Un valstī jau šādi konkrēti mehānismi ir izveidoti. Kas attiecas uz pašvaldībām, tad pašvaldības nodrošina visus šos pabalstus, kas saistīti ar mitekļa izdevumiem. Problēma ir tā, ka jūs esat zaudējuši pašvaldību uzticību, jo vienreiz pašvaldības jau uzņēmās to darīt, uzņēmās šo garantētā minimālā ienākuma sadali, administrēšanu. Un rezultāts? Kas notika? Jūs no sākuma apsolījāt, ka šāds kompensāciju mehānisms... ka valsts to nodrošinās, bet pēc tam tas tika uzvelts uz pašvaldību pleciem. Un tagad pašvaldības jums vairs netic, jūs esat sapinušies paši savos melos, un jums ir jāveido ļoti sarežģīta shēma. Jūs steidzami cenšaties to darīt, nespēdami saprast vispār, kā tā pareizi būtu jāizveido. Mans aicinājums būtu ļoti nopietni pārdomāt šo likumprojektu un tādā veidā to vispār varbūt tālāk nevirzīt. Paldies.".
• 2014_09_11-seq206 language "lv".
• 2014_09_11-seq206 speaker Ivars_Zarins-1969.
• 2014_09_11-seq206 mentions Q3736450.
• 2014_09_11-seq206 mentions Q164247.