Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_07_14_as-seq155> ?p ?o. }

• 2014_07_14_as-seq155 type Speech.
• 2014_07_14_as-seq155 number "155".
• 2014_07_14_as-seq155 date "2014-07-14".
• 2014_07_14_as-seq155 isPartOf 2014_07_14_as.
• 2014_07_14_as-seq155 spokenAs 84.
• 2014_07_14_as-seq155 spokenText "Paldies, godātie kolēģi! Diemžēl man ir jāsaka, ka es aizņemšu kādu brīdi jūsu laika, lai parunātu par šo likumprojektu, jo, rūpīgi iepazīstoties ar šo likumprojektu, es esmu atradusi divus iemeslus, kāpēc to varētu atbalstīt, un trīspadsmit iemeslus, kāpēc šis likumprojekts nav atbalstāms. Bet vispirms es gribu pievērsties tiešām tam, kas jau tika norādīts, - ka šis likumprojekts ir paketē ar citiem likumprojektiem. Un, rūpīgi iepazīstoties ar šā likumprojekta tekstu, es esmu secinājusi, ka ir iespējams šo vienu likumprojektu - "Grozījumi Civillikumā" - izņemt ārā no šīs paketes un to nevirzīt, jo tas nav tiešā veidā sasaistīts ar visiem pārējiem, proti, vienkārši īsumā pasakot: Bāriņtiesu likuma grozījumi paredz bāriņtiesas atzinumu par sniegto informāciju un paredz tātad informācijas sniegšanu tiesā. To pašu paredz arī likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas būs nākamais likumprojekts. Savukārt par Civillikuma grozījumu spēkā stāšanās laiku un kārtību un par izmaiņu veikšanu dokumentos runāts pietiekoši tehniski. Neviens no šiem pārējiem trijiem likumprojektiem nerunā par tām lietām, kas ir saistītas ar aizbildņu iecelšanu un kas ir galvenais šajā likumprojektā apskatāmais jautājums. Tāpēc vēlreiz saku: es uzskatu, ka šo likumprojektu var nevirzīt kopā ar pārējiem trijiem likumprojektiem. Un kāpēc? Kāpēc ne? Pirmais. 203.pants piedāvātajā likumprojektā paredz papildināt un ieviest jaunu gadījumu, kad vecākiem tiek pārtrauktas aizgādības tiesības. Tas nozīmē - tas ir jauns gadījums, kad vecākam var atņemt bērnu. Un šis gadījums ir, ja vecāks nepilda tiesas nolēmuma lietā, kas izriet no aizgādības vai saskarsmes tiesībām. Pirmajā brīdī liekas, ka tik tiešām tiesu nolēmumu nepildīšana ir viena ļoti nopietna lieta un viens ļoti nopietns pārkāpums. Taču, ja mēs runājam par saskarsmes tiesībām, tad tiesa savā nolēmumā var pateikt, ka saskarsmes tiesības ir īstenojamas, piemēram, katrā otrajā sestdienā vai katrā otrajā svētdienā tikos un tikos, nododot bērnu tur un tur. Un tagad iedomāsimies situāciju: vecāks ved bērnu uz šo tikšanās vietu, bet nonāk avārijā. Viņš nonāk autoavārijā, viņam ar veselību varbūt viss ir kārtībā, bet satraukumā viņš aizmirst paziņot, ka šāda situācija ir bijusi, un rezultātā spriedums nav izpildīts. Viņš nav bijis tajā laikā un tajā vietā, kur viņam bija jābūt. Vai, piemēram, kāds no vecākiem tiek aizsūtīts komandējumā un tāpēc nevar izpildīt šīs saskarsmes tiesības. Vecāki varētu savā starpā vienoties par to, ka šajā gadījumā būs izņēmums un ka šajā gadījumā būs citāda situācija, bet spriedums paredz... Un, ja spriedums paredz, bet vecāki ir vienojušies citādi... taču likums neļauj vecākiem vienoties citādi, nekā ir rakstīts spriedumā, tad atkal sanāk, ka spriedums nav pildīts. Protams, mēs varam runāt par kādiem citiem ļoti nopietniem gadījumiem, kuros tas varbūt būtu pamatoti, bet likumprojekts šobrīd paredz vienkārši: ja vecāks nepilda tiesu nolēmumu lietā... Nākamais. Tiek piedāvāts šobrīd izslēgt Civillikuma 236.pantu, kas paredz: ja bērnam nav atbilstošu radinieku, tad par aizbildni var iecelt citu personu, bet šobrīd nav noteikti konkrēti kritēriji. Likumprojekts piedāvā noteikt šos kritērijus - tā varētu būt persona, kurai ir kopēja saimniecība vai emocionāla saikne ar bērnu. Gribu atgādināt, kolēģi, ka 2006., 2008., 2010. un 2013.gadā mēs par Latvijas lepnumu nominējām cilvēkus, kuri tieši bez iemesla, bet aiz līdzjūtības, iejūtības un atbildības sajūtas bija uzņēmušies atbildību par bez vecāku gādības palikušiem bērniem kā aizbildņi. Šobrīd mēs sakām, ka šīs personas, kuras mēs uzskatām par Latvijas lepnumu, vairs nevarēs nākotnē tikt ieceltas par aizbildņiem kādiem bērniem. Protams, mēs visi esam saņēmuši e-pastos un arī vēl nesen uz ielas mums tika dalīta informācija no SOS bērnu ciematiem par to, ka šobrīd šāds kritērijs - jauns ierobežojums - nebūtu pamatots un nebūtu nepieciešams. Tajā pašā laikā no 242.panta, nu, es teikšu, pazūd šobrīd noteiktais ierobežojums, ka par aizbildņiem nevar būt ārvalstnieki. Tas nozīmē, ka saviem cilvēkiem, kuri vēlas uzņemties atbildību, mēs bērnu aizbildnībā nedosim, bet ārvalstniekam, kuram, nu, varbūt ir emocionāla saikne - un emocionāla saikne, mēs visi saprotam, ir pietiekami diskutējams jautājums un pietiekami plaši staipāms jēdziens! -, mēs varam atdot šo bērnu aizbildnībā. Un vēlreiz atgādināšu: aizbildnība ir... aizbildņiem, tā teikt, ir pirmā roka jeb pirmā kārta, lai bērnu pēc tam varētu adoptēt. Nākamais. Mēs vispār izslēdzam nodaļas iedaļu... 4.nodaļas pirmās apakšnodaļas ceturto iedaļu, kas runā par to, ka aizbildņa amats ir sabiedrisks pienākums, kas ir pildāms kā goda pienākums... ka aizbildnība - tas ir līdzcilvēku kopējās sadarbības jautājums. Protams, mēs varam teikt, ka tās jau ir emocionālas kategorijas, tās jau ir vērtību kategorijas, par tām nav jārunā likumā. Taču atkal gribu atgriezties pie tiem cilvēkiem, kurus mēs esam atzinuši par mūsu lepnumu: viņi ir uzņēmušies šo pienākumu tieši kā sabiedrisku pienākumu - tieši sabiedriskā kārtā uzņēmušies atbildību par saviem līdzcilvēkiem, pildot tieši šīs apakšnodaļas prasības, kuras mēs šobrīd gribam izslēgt. Nākamais. Tiek ierosināts izslēgt 256.pantu. Civillikuma 256.pants šobrīd skan tā: "Nepilngadīgā audzināšanas mērķis ir līdz ar gādību par viņa veselību viņu tikumiski un garīgi attīstīt samērā ar viņa mantas stāvokli, spējām un tieksmēm." Atkal mēs varam teikt - un tā ir arī norādīts likumprojekta anotācijā jeb pamatojumā -, ka te jau mēs runājam par tādām novecojušām kategorijām, netveramām vērtību lietām: tikumiski un garīgi attīstīt... Un, protams, var teikt, ka to jau darīs tik un tā. Bet joprojām gribu atgādināt, ka likums jau nav tikai instrukciju grāmata; likums - tā ir arī vērtību izpausme. Tāpēc es uzskatu, ka šāds pants nebūtu izslēdzams. Nākamais. Arī 253.pantā izmaiņas tiek paredzētas... Šobrīd ne... Tātad šobrīd bāriņtiesa risina domstarpības tad, ja bērns nepakļaujas aizbildņu audzināšanai. Tiek piedāvāts, ka bāriņtiesa varēs iejaukties jau tad, ja vienkārši rodas domstarpības. Un te es aicinu katru, kuram ir bērni, padomāt, cik bieži mums rodas domstarpības ar mūsu bērniem. Mēs sakām: "Uzvelc cepuri!" Viņš saka: "Nē!" Mēs sakām: "Saldējumu ēdīsi pēc vakariņām!" Viņš saka: "Nē, pirms!" Tās visas ir domstarpības! Protams, mēs atkal varam teikt, ka tas būs interpretējams jautājums. Un mēs redzam, ka ar interpretējamiem jautājumiem šobrīd mums neiet diez ko spīdoši. Tāpēc šādas interpretējamas lietas tomēr likumprojektā nebūtu paredzamas. Nākamais. 334.pants šobrīd paredz bāriņtiesas norādījumu sniegšanu tikai sevišķos gadījumos, taču likumprojekts piedāvā, ka bāriņtiesa varētu sniegt norādījumus tad, ja tas ir nepieciešams. Jautājums: kurš uzskata, ka tas ir nepieciešams? Vai bāriņtiesa uzskata, ka tas ir nepieciešams, vai varbūt aizbildņi uzskata, ka tas ir nepieciešams? Faktiski šāds pants dod iespēju bāriņtiesai iejaukties aizbildņa attiecībās jebkurā brīdī un saistībā ar jebkuru situāciju, tāpēc ka bāriņtiesa to uzskata par nepieciešamu. Bet šeit es gribētu arī teikt, ka par bāriņtiesas norādījumu nepildīšanu var attiecīgi iestāties arī atbildība, un pēc tam tas var būt kā viens no kritērijiem, kas tiek ņemts vērā, lai atņemtu aizbildņa tiesības. Nākamais. Šobrīd 341.pants paredz bāriņtiesas tiesības atlaist aizbildni likumisku iemeslu dēļ. Tas, ko piedāvā grozījumi, - ka bāriņtiesa varētu atlaist aizbildni sakarā ar nespēju objektīvu iemeslu dēļ pildīt aizbildņa pienākumus. Arī šis ir viens no ļoti interpretējamiem jēdzieniem - "nespēja objektīvu iemeslu dēļ pildīt aizbildņa pienākumus". Šeit varētu izcelties ļoti daudz diskusiju un domstarpību par to, kas tad ir un kas nav šie objektīvie iemesli. Un mēs jau esam runājuši par to, kādos gadījumos vecākiem atņem bērnus. Droši vien tie tiktu uzskatīti par objektīviem iemesliem arī aizbildņa gadījumā. Tiktāl par aizbildņiem. Vēl ir dažas lietas, kas ir saistītas ar vecāku gribu. Šobrīd 229.panta trešā daļa paredz, ka varētu iecelt par aizbildni arī to personu, kuru vecāki neapšaubāmi ir vēlējušies... Likums saka: neapšaubāmi pierādīts nodoms iecelt šo personu par aizbildni. Un te es domāju: nu, kas tad varētu būt tās personas, kurām ir neapšaubāmi pierādīts vecāku nodoms? Un es nonācu pie ļoti vienkāršas atbildes: tautā mēs uzskatām, ka tie ir krustvecāki, kuri uzņemsies atbildību par bērnu, ja ar vecākiem kaut kas notiks. Varbūt viņi nedzīvo kopējā saimniecībā, varbūt viņi pat netiekas katru dienu, varbūt viņiem nav ciešas emocionālās saiknes, kā bāriņtiesa to varētu gribēt, taču, ja viņi ir šī bērna krustvecāki, mēs tomēr varētu teikt, ka tas ir pierādāms vecāku nodoms, ka viņi ir vēlējušies, lai šie cilvēki ir tie, kuri uzņemas atbildību par viņu bērnu. Nākamais. Par tām personām, kuras par aizbildņiem tiek ieceltas vecāku testamentā - un tādi gadījumi, pēc anotācijas spriežot, ir aptuveni viens gadījums gadā -, šobrīd nav vajadzīgs atsevišķs bāriņtiesas lēmums. Vecāki savā testamentā ir vēlējušies, lai atbildību par viņu bērniem uzņemas konkrēta persona A vai persona B, un līdz ar to šis lēmums ir arī pieņemts, jo vecāki šo lēmumu ir pieņēmuši. Likuma grozījumi paredz, ka tad tik un tā būs nepieciešams bāriņtiesas lēmums un ka tik un tā bāriņtiesa vērtēs šo vecāku iecelto personu vispārējo atbilstību visiem likumā noteiktajiem kritērijiem. Nākamais. Tās varbūt ir tādas jau ļoti detalizētas lietas, bet, piemēram, 239.pantā izmaiņas prasa šobrīd arī par aizbildni ieceļamās personas iesniegumu. Faktiski tas palielina administratīvo slogu. Protams, ka piekrišana ir vajadzīga, bet vai tas ir vajadzīgs kā atsevišķs iesniegums un atsevišķs dokuments? Lasot anotāciju, mēs redzam, ka darba grupā ir bijuši iekļauti tikai institūciju pārstāvji. Nav iesaistītas, nav uzaicinātas, nav piedalījušās nevalstiskās organizācijas. Nu tad acīmredzot mēs šobrīd tāpēc arī esam tādā situācijā, kādā mēs esam. Norādīts, ka "Skalbes" un "Marta" bija iesaistīti tikai jautājumā par saskarsmes tiesībām, kā jau es teicu pašā sākumā. Šis konkrētais likumprojekts jautājumu par saskarsmes tiesībām nemaz nerisina. Tie tad arī būtu tie argumenti, kāpēc es nevaru atbalstīt šo konkrēto likumprojektu un aicinu arī pārējos kolēģus to neatbalstīt. Mēs dzirdējām, ka tiek veidota darba grupa Labklājības ministrijā un ka varētu būt daudz un vērtīgu priekšlikumu. Jā, tik tiešām, arī es piedalījos šajās Juridiskās komisijas sēdēs. Paldies Čepānes kundzei par to, ka viņa mani uzaicināja! Man gan jāsaka, ka es kā viens no potenciālajiem šīs darba grupas dalībniekiem vēl joprojām neesmu saņēmusi itin nekādu informāciju par šo darba grupu, jo acīmredzot tā vēl joprojām nav izveidota. Tas ir viens. Otrs. Kolēģi, es tomēr gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka likumprojekta priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.oktobris - noteikti ir pietiekami garš, bet mēs visi zinām, kāds ir vēlēšanu datums, un ir pilnīgi skaidrs, ka likumprojektu izskatīt visos trijos lasījumos šai Saeimai nebūs iespējams. Taču, ņemot vērā Saeimas kārtības ruļļa regulējumu, 12.Saeima lems par šī likumprojekta pārņemšanu ar visām tajā iekļautajām normām. 12.Saeima nevērtēs, neizskatīs un nebalsos par mūsu līdz 1.oktobrim iesniegtajiem priekšlikumiem. Ar šiem priekšlikumiem, protams, varēs iepazīties, tie būs arhīvos un Juridiskajā komisijā pieejami, taču tikai tiem deputātiem, kuriem būs īpaša interese un īpaša vēlme, bet Saeimas sēdē tie izskatīti netiks. Tāpēc, godātie kolēģi, es tomēr lūdzu šo konkrēto likumprojektu neatbalstīt. Paldies.".
• 2014_07_14_as-seq155 language "lv".
• 2014_07_14_as-seq155 speaker Inga_Bite-1981.
• 2014_07_14_as-seq155 mentions Q822919.
• 2014_07_14_as-seq155 mentions Q211.