Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_07_03_as-1-seq689> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2014_07_03_as-1-seq689 type Speech.
- 2014_07_03_as-1-seq689 number "689".
- 2014_07_03_as-1-seq689 date "2014-07-03".
- 2014_07_03_as-1-seq689 isPartOf 2014_07_03_as-1.
- 2014_07_03_as-1-seq689 spokenAs 101.
- 2014_07_03_as-1-seq689 spokenText "Pie šī jautājumu es strādāju jau vairāk nekā divarpus gadus, un es pilnīgi piekrītu tam, ko teica Kuduma kungs. Es pilnīgi piekrītu tam, kā vēsturiski viss šis stāsts ir veidojies. Un pēc garām diskusijām darba grupā, kārtējā darba grupā, ir bijis viens interesants brīdis, kad paši lauksaimnieki atkrita krēslos un teica: cik žēl, ka par to nebija diskusijas un nebija šādu lēmumu pirms 20 gadiem, jo mēs esam aizgājuši tādās sliedēs, kādas tās ir! Un es piekrītu: ja mēs runājam par lauksaimniecības politiku, par to, kādu saimniecību struktūru veidot Latvijā, tad es piekrītu Kuduma kungam. Es piekrītu tam, ka, lai saglabātu lauku apdzīvotību, lai noturētu cilvēkus laukos, lai attīstītu tur ražošanu, lai vietējām skolām būtu pamats eksistēt, lai nebūtu jārunā par to slēgšanu, lai infrastruktūra atmaksātos un tā tālāk... ka tas ir tieši ģimenes saimniecību modelis, kas ir Francijas lauksaimniecības pamatā pēc Otrā pasaules kara, kas ir attīstīts, kam būtu jābūt. Bet mēs vienu lietu aizmirstam - ka šī likuma kontekstā, kurš runā par zemes iegādi, mēs visu laiku zaudējam fokusu uz pašu galveno - mazināt spekulācijas un novērst to, ka mūsu zemi izpērk, un saglabāt šo zemi vietējo rokās. Mēs visu laiku "aizpeldam" citā virzienā un atveram diskusijas par jautājumiem, par kuriem ministrijas un politiķi spriež jau 20 gadus. Milzīgas politikas jautājumi, par kuriem tiek runāts! Es pilnīgi piekrītu, ka ir pareizs tas virziens, kādā būtu jāveido saimniecību struktūra. Un tas jau ir darīts. Pieņemot lauku attīstības plānu, mēs skaidri iezīmējām, ka ir jāstiprina lauksaimniecības vidusšķira. Mums ir 2,68 miljardi eiro nākamajiem septiņiem gadiem, un šis ir politikas instruments... Valstij skaidri un gaiši būs tagad, veidojot arī programmas, jāpasaka... un jārada šie instrumenti, lai atbalstītu mazo un vidējo saimniecību veidošanos un attīstību Latvijā, lai tās spētu augt. Bet šeit mēs runājam par zemes iegādi, par to, ka ierobežojam Satversmē noteiktās tiesības personai brīvi iegādāties sev īpašumu. To atšķirību es gribu pateikt! Runājot par Franciju, jāteic, ka es pats esmu personīgi tur bijis un runājis ar zemkopības ministru, padomniekiem: viņi realizē divas paralēlas politikas, un tas ir ļoti jāņem vērā! Viens ir ģimenes saimniecību modelis, bet otrs (par to tiek noklusēts!) - ļoti nopietna industrializācijas politika, par ko runā jaunais premjers Manuels Valss. Viņi skaidri saprot, ka arī pēc 2015.gada piena kvotas, visi pārējie lēmumi... Ir jāstiprina konkurētspēja. Un šobrīd šī konkurētspēja viņiem ir vājāka. Tāpēc vajag pieminēt arī otru lietu - ka viņi nopietni domā par industrializāciju un arī par tāda veida saimniecībām! Lietuva. Viņa ir noteikusi šobrīd ierobežojumu - 500 hektāru (un tas ir pēdējais punkts, kuram es gribētu pieskarties šī jautājuma kontekstā), bet realitātē... Ja mēs skatāmies, kādas, cik lielas tur ir saimniecības, tad ir izrādījies, ka 500 hektāru limits ir vienkārši mīts, jo lielākā saimniecība ir 29 tūkstoši hektāru. Ko es ar to gribu, mīļie kolēģi, pateikt? Man bija ļoti liels pārsteigums, kad žurnālisti man pienāca šodien klāt un teica: "Izstāstiet dažos vārdos par šo likumu! Tas likums ir par tiem maksimālajiem hektāriem, vai ne?" Šis jautājums tika iesniegts uz otro lasījumu. Tā nozīme un loma šajā likumā ir labi ja viens procents. Vai jēga... ? Ko mēs gribam vispār panākt? Tas kā instruments pēc būtības ir vairāk deklaratīvs, tāds, kas dod signālu par to, ka mēs negribam redzēt milzu uzpircējus. Mēs nespējam juridiski definēt tā sauktās saistītās personas, mēs nespējam izsekot kapitāla izcelsmei. Vienīgais, ko mēs varam, šeit stāvot, izdarīt - nosakot kaut 2 tūkstošus hektāru vai 500 hektārus, godīgi pateikt sabiedrībai, ka mēs varam radīt vienkārši simbolisku lēmumu, mītu par to, ka mēs kaut ko ierobežojam. Patiesie ierobežošanas instrumenti ir Latvijas zemes fonds, pirmpirkuma tiesības, visi entie instrumenti, kas ir ārpus šī likuma: nodokļu politika, zemes kreditēšanas programma, lauku attīstības plāns ar visiem no tā izrietošiem pasākumiem. Tie ir īstie instrumenti, kas ierobežos! Šis konkrētais strīds par 500 hektāriem vai 2 tūkstošiem hektāru ir diemžēl mūs novirzījis no fokusa, ka mums vajadzētu rūpēties, lai noturētu vietējo rokās šo zemi, un ir izraisījis skandālu un kautiņu starp vietējiem, latviešu, zemniekiem. Līdz ar to es...".
- 2014_07_03_as-1-seq689 language "lv".
- 2014_07_03_as-1-seq689 speaker Edvards_Smiltens-1984.
- 2014_07_03_as-1-seq689 mentions Q211.
- 2014_07_03_as-1-seq689 mentions Q37.
- 2014_07_03_as-1-seq689 mentions Q8436.
- 2014_07_03_as-1-seq689 mentions Q142.