Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_19-seq287> ?p ?o. }

• 2014_06_19-seq287 type Speech.
• 2014_06_19-seq287 number "287".
• 2014_06_19-seq287 date "2014-06-19".
• 2014_06_19-seq287 isPartOf 2014_06_19.
• 2014_06_19-seq287 spokenAs 10.
• 2014_06_19-seq287 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paldies Mūrnieces kundzei par šādu īsu, bet saturīgu izklāstu! Patiešām šis likumprojekts ietver vairākas pareizas domas un patiešām šī ideja, ka vajadzētu atteikties no tām valodu proporcijām, ir atbalstāma, jo šobrīd spēkā esošā likuma 17.panta norma faktiski provocē šo lietu. Saskaņā ar šo normu viens no kritērijiem, kad piešķir frekvenci... brīvu frekvenci radio, ir tāds, cik liela daļa raidījumu ir valsts valodā. Un faktiski tāpēc visi, kas grib dabūt šo frekvenci un uzsākt raidīšanu, vienkārši ir spiesti pieteikt tur pēc iespējas augstāku daļu savu raidījumu tieši valsts valodā, un tas noved pie tās situācijas, ko Mūrnieces kundze precīzi aprakstīja. Tajā pašā laikā vesela virkne šā likumprojekta normu vieš zināmas bažas, un es centīšos īsi un vienkārši aprakstīt šo situāciju. Pirmais. Attiecībā uz pāreju raidīšanai vienā valodā. Šķiet, ka mēs esam gatavi tagad iekrist citā galējībā, jo faktiski ir aizliegts... Tas ir paredzēts likumprojektā, ka, ja radio raida tikai valsts valodā, tad ir aizliegts veidot pat īsas ziņas mazākumtautību valodās. Vai tas ir pareizi? Jo informatīvie kari, par kuriem mēs daudz runājam, un informatīvā drošība - tas ir nevis valodas, bet satura jautājums, ko tad klausīsies tie cilvēki, kuri šobrīd klausās radio krievu valodā. Jo neaizmirsīsim to, ka tehnoloģijas attīstās un jau tagad daudziem cilvēkiem ir pieejami radioraidījumi, kas veidoti ārpus Latvijas, ārzemēs. Pagaidām situācija radio vēl atšķiras no televīzijas tirgus, bet ļoti ātri notiek arī radiodigitalizācija - ar internetu, ar mobilo telefonu palīdzību var klausīties radio arī no ārzemēm. Un faktiski vienīgā auditorija, kas tagad saglabājas tieši radio (atšķirībā no televīzijas un interneta), - tie ir autovadītāji, jo radio klausās pie stūres automašīnā. Un jau tagad ir pilnīgi iespējams - un tas vairs nav pārāk dārgi un nav tehnoloģiski neiespējami - klausīties citas radiostacijas, kas atrodas ārpus Latvijas. Ja mēs to neņemsim vērā, tad vienkārši šie grozījumi nebūs aktuāli. Tāpēc es uzskatu, ka nav pareizi vispār aizliegt tam radio, kas orientējas galvenokārt uz latviski runājošu auditoriju, veidot raidījumus arī mazākumtautību valodās, pirmām kārtām krievu valodā, jo tas vienkārši nav saistīts ar cilvēktiesībām. Tas vienkārši ir saistīts ar mūsu vēlmi veidot daudzveidību šajā informācijas laukā. Turklāt var rasties arī jautājums par nevienlīdzīgu konkurenci, jo tam radio, kurš izvēlēsies raidīt tikai mazākumtautību valodā, tikai krievu valodā, būs iespēja vērsties arī pie latviski runājošas auditorijas, bet tam radio, kas izvēlēsies tikai valsts valodu, šādas iespējas - vērsties arī pie krieviski runājošas auditorijas - nebūs. Un es domāju, ka šeit var parādīties zināmi jautājumi. Otrais. Sakarā ar normu par pašu veidoto raidījumu veicināšanu... Tie 80 procenti - jā, tas ir acīmredzot pareizi, bet rodas jautājums: kas ir pašu veidotie raidījumi? Jo - vai jūs zināt daudz tādu radio, kuriem ir savs plašs korespondentu loks visā Latvijā vai ārzemēs, Briselē un tā tālāk? Nu, tādu vienkārši nav! Jo pirmām kārtām šeit ir runa par ziņu raidījumiem. Un, veidojot ziņas, visi barojas no viena un tā paša avota, tās ir ziņu aģentūras... tās lentes... Un jautājums ir tikai par to, no kādām lentēm šīs ziņas tiks ņemtas. Un, ja šīs ziņas ir sakompilētas, tad ir jautājums: kā noteikt, vai tas ir pašu veidotais raidījums vai nav? Jo tas princips, kas ir ietverts likumā... šobrīd vienkārši nav skaidrs, kā tas tiks īstenots praksē. Trešais. Nu, vislielākās bažas, protams, ir saistītas ar pārejas noteikumiem. Jo tā norma, kas stingri paredz, ka jāpārveido tā koncepcija un programmas stratēģija... nu, šķiet, ka tas tomēr iet par tālu. Tā ir tīri administratīva iejaukšanās uzņēmējdarbībā. Neaizmirsīsim, ka radio... ka pirmām kārtām tā ir uzņēmējdarbība! Atšķirībā no televīzijas, kur, pateicoties mūsu ievēlētās padomes darbībai, ir faktiski lielā mērā iestājies monopolstāvoklis, radio tirgus konkurence ir ļoti sīva: tur ir apmēram 60 spēlētāju, katrs ar savu koncepciju, visi cīnās par auditoriju, visi cīnās par reklāmu. Un tagad mēs vienkārši iejauksimies šajā tirgū un noteiksim, ka jāmaina šī koncepcija! Jūs varat iedomāties... Uzņēmējs paredzēja, ka 50 uz 50, bet mēs tagad viņam sakām: "Tev pilnīgi jāatsakās no puses visa sava tirgus!" Vai tas ir pareizi, vai tas atbilst tirgus ekonomikas principiem? Es domāju, ka šeit var būt zināmas problēmas. Un pats pēdējais... nu, nav pats pēdējais, tur varētu vēl turpināt... Es minēju tikai dažus momentus attiecībā uz termiņiem, jo pārejas noteikumi faktiski paredz visu apraides atļauju pārreģistrāciju līdz nākamā gada beigām. Atgādināšu, ka apraides atļaujas agrāk tika izsniegtas uz pieciem gadiem, tagad - uz desmit gadiem. Un te rodas nopietni jautājumi par tiesisko paļāvību, jo uzņēmēji patiešām saņem apraides atļaujas uz noteiktiem nosacījumiem. Runa ir tikai par tiem uzņēmumiem, kas pilnībā pilda gan visas likuma prasības, gan savas koncepcijas noteikumus, jo tos, kas nepilda, - tos soda citādāk. Un arī padomes pārstāvji atzīst, ka šeit ir runa tieši par tiem, kas strādā godīgi, saskaņā ar koncepciju. Un te pēkšņi mēs ļoti radikāli mainām spēles noteikumus spēles gaitā! Vai mēs ceram sagaidīt, ka uzņēmēji to tā vienkārši pieņems un piekritīs tam? Vai varbūt mēs varam sagaidīt problēmas ar Satversmes tiesu un tā tālāk? Kopumā es domāju, ka vislielākās problēmas ir tieši ar pārejas noteikumiem. Domāju, ka tas modelis, ko piedāvāja likumprojekta autori, ir tiešām labāks nekā šobrīd esošais modelis, bet tas veids, kā tiek piedāvāts pāriet uz šo modeli, man šķiet tiešām... kā es tikko jau pamatoju, tas ir pretrunā ar veselu virkni labas likumdošanas principu. Mēs šobrīd nevaram atbalstīt šo likumprojektu. "Saskaņas Centra" frakcija balsos pret to. Mēs aicinām turpināt šo darbu un tomēr izstrādāt tādu risinājumu, kas būtu saskaņā ar mūsu vispāratzītajiem principiem gan uzņēmējdarbības jomā, gan vārda brīvības jomā, kā arī ņemtu vērā tos informatīvos karus un Latvijas sabiedrības daudzveidību. Paldies.".
• 2014_06_19-seq287 language "lv".
• 2014_06_19-seq287 speaker Boriss_Cilevics-1956.
• 2014_06_19-seq287 mentions Q211.
• 2014_06_19-seq287 mentions Q2167704.
• 2014_06_19-seq287 mentions Q2498135.
• 2014_06_19-seq287 mentions Q9005.
• 2014_06_19-seq287 mentions Q903671.