Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_06_19-seq2> ?p ?o. }

• 2014_06_19-seq2 type Speech.
• 2014_06_19-seq2 number "2".
• 2014_06_19-seq2 date "2014-06-19".
• 2014_06_19-seq2 isPartOf 2014_06_19.
• 2014_06_19-seq2 spokenAs 18.
• 2014_06_19-seq2 spokenText "Labrīt! Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Šī Saeima savu darbu pabeigs pēc dažiem mēnešiem, tādēļ šodien, vēršoties pie jums, vēlos novērtēt mūsu kopējo sadarbību pēdējā gada un visas 11.Saeimas sasaukuma laikā. Kopš savas darbības uzsākšanas 11.Saeima ir pieņēmusi 780 likumus. Kā būtiskākos varētu minēt Fiskālās disciplīnas likumu, Euro ieviešanas kārtības likumu un jauno Būvniecības likumu, kura spēkā stāšanās objektīvu iemeslu dēļ vēl ir atlikta. Šobrīd parlaments pastiprinātu vērību pievērš arī valsts aizsardzībai. Tas ir saprotams, ņemot vērā esošo situāciju Ukrainā un drošības politikas izaicinājumus Eiropā un pasaulē. Tādēļ vēlos izcelt pirms divām nedēļām Saeimā pieņemtos grozījumus normatīvajos aktos, kas precizē augstāko valsts amatpersonu, tostarp Valsts prezidenta, darbību militāru draudu gadījumā, lai spētu efektīvi aizsargāt Latvijas iedzīvotājus apdraudējuma gadījumā. Ļoti ceru, ka nekad praksē minētās normas nebūs jāpiemēro, tomēr parlamenta pieņemtie grozījumi ar nacionālo drošību saistītajos likumos ir objektīva nepieciešamība. Mēs varam paļauties uz NATO partneriem, bet arī pašiem ir jārūpējas par savu drošību un jāpilda solījumi, ko esam devuši saviem sabiedrotajiem. Tādēļ nepieciešams noteikt konkrētu ikgadēju aizsardzības finansējuma pieaugumu, lai tas sasniegtu 2 procentu līmeni no iekšzemes kopprodukta līdz 2020.gadam, kā to paredz likumprojekts „Valsts aizsardzības finansēšanas likums”. Vienlaikus jānodrošina, lai valsts aizsardzībai novirzītie resursi tiktu izlietoti racionāli un efektīvi. Aicinu ar aizsardzību un valsts drošību saistītos jautājumus arī turpmāk izvirzīt par vienu no Latvijas prioritātēm. Citi ne mazāk nozīmīgi sektori, kuriem turpmāk būtu jāvelta pastiprināta vērība, ir veselības aprūpes sistēma un izglītība. Galu galā arī izšķirīgā lēmuma pieņemšana par palikšanu Latvijā vai došanos projām no mūsu valsts ir saistīta ar šo jautājumu risināšanu. Nav noslēpums, ka mūsu mediķu atalgojums pat uz Baltijas valstu fona ir salīdzinoši zems, kā dēļ pacientiem nereti nākas maksāt par to, ko nesedz valsts budžets. Ne visi to var atļauties, tādēļ pieaug ielaistu un neārstējamu saslimšanu skaits, demogrāfiskais stāvoklis joprojām ir satraucošs - mūsu paliek arvien mazāk. Otra tikpat nozīmīga joma, kas skar ikvienu, ir izglītība - ne tikai vispārējā un studijas augstskolā, bet arī profesionālā un mūžizglītība. Diemžēl tieši profesionālajā izglītībā Latvija acīmredzami atpaliek no kaimiņvalstīm. Trūkst kvalificētu pasniedzēju tehniskajās disciplīnās, arī mācību programmas ne vienmēr atbilst darba tirgus prasībām. Tādējādi tiek izskoloti jauni bezdarbnieki, kas nevar atrast savu vietu šajā valstī un likumsakarīgi pieņem lēmumu doties projām. Profesionālā izglītība ir arī Latvijas lauku nākotne, jo bez mūsdienīgām zināšanām un prasmēm, kas nepieciešamas lauku apvidos, nebūs ne uzņēmējdarbības, ne attīstības, ne cilvēku. Iedzīvotāju skaitam sarūkot, joprojām paliek neatbildēts jautājums: kāds ir optimālais skolu skaits Latvijā? Kuras skolas vēl būtu jāslēdz, un ko darīs tie skolotāji, kuri paliks bez darba? Tieši šī jautājuma risināšanā lielāka loma ir jāuztic pašvaldībām, jo tikai vietējā vara var novērtēt reālo situāciju savā teritorijā, pieņemt atbilstošu lēmumu un palīdzēt šiem skolotājiem, kam būs nepieciešama pārkvalifikācija vai cita veida atbalsts, ja pedagoģiskais darbs būs jāpārtrauc. Šajās jomās, kurās nav vienkāršu risinājumu, darbs būs jāturpina arī 12.Saeimai. Strādājot pie konkrētu problēmu risinājumiem, nevajadzētu aizmirst, ka normatīvos aktus jācenšas izstrādāt tā, lai vairākums atbalstītu tajos pieņemtās izmaiņas. Citiem vārdiem sakot, gan augstākajai, gan vietējai lēmējvarai ir jārunā ar iedzīvotājiem, jāskaidro ikviena lēmuma būtība un jēga, jāvar argumentēt, kādēļ šāds lēmums galu galā nāks par labu. Tikai tā var rast sapratni un atbalstu, novērst nesaprašanos un pārpratumus. 11.Saeima turpināja darbu pie 52 iepriekšējās Saeimas likumprojektu izskatīšanas. Saeimas kārtības rullis noteic: ja likumprojekta izskatīšana vienas Saeimas pilnvaru laikā nav pabeigta, bet likumprojekts ir izskatīts vienā vai divos lasījumos, nākamā Saeima savā pirmajā sesijā lemj, vai likumprojekta izskatīšana ir turpināma. Tādēļ aicinu deputātus visas tās likumdošanas iniciatīvas, kuras atzītas par nozīmīgām, censties atlikušajos 11.Saeimas darbības mēnešos izskatīt pirmajā vai otrajā lasījumā, lai 12.Saeima varētu lemt par attiecīgo likumprojektu izskatīšanas turpināšanu. Tajā pašā laikā atlikušajos mēnešos parlamentam nepieciešams arī pabeigt darbu pie tiem likumprojektiem, kurus iespējams galīgajā lasījumā pieņemt jau šīs Saeimas laikā. Valsts attīstībai nozīmīgi ir grozījumi likumā „Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kuri šai Saeimai ir jāpieņem trešajā lasījumā. Tiekoties ar lauksaimniekiem, esmu guvis pārliecību, ka viņiem šis jautājums ir numur viens, lai varētu izvērtēt savus nākotnes attīstības plānus. Godātie Saeimas deputāti! 11.Saeimas darbības laikā deviņas reizes esmu izmantojis tiesības nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumus. Sadarbību pie risinājumu rašanas šajās situācijās vērtēju kā konstruktīvu. Arī kopš pagājušā gada jūnija divas reizes esmu izmantojis minētās tiesības, bet vēl vienu reizi likums ticis precizēts jau pēc tā spēkā stāšanās. Bez jau plaši apspriestajiem grozījumiem Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai nodevu grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, jo ar iecerēto kārtību tiktu īstenota atšķirīga attieksme pret vienādos vai salīdzināmos apstākļos esošām personām - ārvalstīs dzīvojošiem vēlētājiem. Proti, vēlētāji, kuri pieteiktos balsot pa pastu, varētu izvēlēties vēlēšanu apgabalu, bet tiem, kuri balsotu Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, šādu tiesību nebūtu. Tādēļ atbalstīju deputātu veikto labojumu, kas šobrīd tomēr paredz atstāt nemainīgu līdzšinējo balsošanas kārtību. Jāatzīmē Saeimas precizējumi Bāriņtiesu likumā, kuri tika veikti sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju un ar kuriem citstarp tika izslēgti neskaidrie likuma termini. Godātie deputāti! 11.Saeimas laikā esmu vērsies pie jums ar likumdošanas iniciatīvām. Lai stiprinātu izpildvaru, ir aktuāli veikt grozījumus Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī. Tieši šie deviņi mēneši, kopš likumu ierosinājumi ir iestrēguši atbildīgajā komisijā, ir skaidri pierādījuši, cik būtiska un aktuāla būtu grozījumu ieviešana gan attiecībā uz to, ka budžeta neapstiprināšanas gadījumā nekrīt valdība (tas mazinātu politiskā tirgus iespējamību), gan uz Ministru prezidenta lomas paaugstināšanu ministru izvēlē. Šie ir tikai daži no piemēriem, kas pēdējā laikā būtu palīdzējuši politiku mūsu valstī padarīt racionālāku, ja tiktu pieņemta iesniegtā iniciatīva izpildvaras stiprināšanai. Turklāt īpaši jāuzsver, ka, tiekoties ar to kaimiņvalstu pārstāvjiem, kuru konstitūcijās jau nostiprināti piedāvātie principi, esmu ieguvis pozitīvas atsauksmes par šo kārtību, un šīs valstis gatavojas stiprināt izpildvaru vēl vairāk. Tādēļ aicinu atlikušajā 11.Saeimas darbības laikā aktīvāk pievērsties minēto grozījumu izvērtēšanai. Pagājušajā gadā jau minēju vēl vienu jomu, kurā nepieciešamas izmaiņas. Tā ir politisko partiju darbības un vēlēšanu sistēmas pilnveide. Ir jāatzīst, ka mūsu partiju sistēma nav īpaši stipra, tai nav spēcīgu sakņu pilsoniskajā sabiedrībā, vairākums partiju ir mazas un ar īsu mūžu. Turklāt partijas parasti izveidojas tieši uz vēlēšanu laiku. Šajā sakarā manis izveidotā ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei strādā ar minētajiem jautājumiem un piedāvās priekšlikumus, lai mainītu esošo sistēmu. Ir jāatrod veids, kā nodrošināt to, ka politiskās partijas funkcionē, pārstāvot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgas, šauras intereses. Jāveicina vēlētāju aktivitāte, lai tā nebūtu tik zema kā šā gada maijā notikušajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Nepieciešams arī, piemēram, palielināt minimālo biedru skaitu tām partijām, kuras piedalās Saeimas vēlēšanās, vai noteikt, ka vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tādas partijas, kuras pastāvējušas noteiktu laiku pirms vēlēšanām. Ļoti cienījamās deputātes, augsti godātie deputāti! Šī nebūs viegla vasara, jo pilnā sparā ritēs vēlēšanu kampaņa, bet jums jāgatavojas pēdējai - 11.Saeimas rudens sesijai. Jautājumu izskatīšanai un lemšanai ir ļoti daudz. Pateicos par līdzšinējo sadarbību 11.Saeimas laikā un novēlu jums veiksmi turpmāk! Lai jums priecīgi Jāņi un Līgodiena! Paldies! (Aplausi.)".
• 2014_06_19-seq2 language "lv".
• 2014_06_19-seq2 speaker Andris_Berzins-1944.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q822919.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q211.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q193089.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q8889.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q39731.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q20557228.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q7184.
• 2014_06_19-seq2 mentions Q212.