Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_04_03-seq97> ?p ?o. }

• 2014_04_03-seq97 type Speech.
• 2014_04_03-seq97 number "97".
• 2014_04_03-seq97 date "2014-04-03".
• 2014_04_03-seq97 isPartOf 2014_04_03.
• 2014_04_03-seq97 spokenAs 101.
• 2014_04_03-seq97 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es ierosināju pagājušajā gadā izdarīt attiecīgus grozījumus Kredītiestāžu likumā. Paldies kolēģiem, kas izvērtēja un atbalstīja, bet man ļoti gribētos, lai visiem klātesošajiem būtu skaidrs, par ko jūs balsojat. Mūsu Kredītiestāžu likumā ir iekļauta netaisnīga norma. Mēs dzīvojam pēc savā ziņā viduslaiku kalendāra. Proti, aprēķinot gada procentus, no kredītņēmēja tiek prasīts, lai viņš maksātu par katru dienu, teiksim, procentus, bet, kad aprēķina tos procentus, uzskata, ka gadā ir 360 dienas. Es domāju, ka ir saprotams: ja kaut ko mēs dalām ar 360 un reizinām 365 reizes, veidojas starpība. Un liels paldies kredītiestāžu pārstāvjiem, kas nenoliedza problēmas esamību. Pateicoties šādai formulai, bankas var iekasēt papildus katru gadu aptuveni 2 vai 3 miljonus eiro. Precīzi grūti aprēķināt. Un tas ir fakts. Tas viss notiek. Protams, bankas stāsta, ka liela labuma viņām no tā nav. Viņas faktiski stāsta par to, ka tie, kam ir depozīti, viņi ir no tā ieguvēji. Principā tad mūsu kredītiestādes strādā savā ziņā kā Robins Huds. Tās ņem no viena un nodod tālāk citiem. Vienīgi Robinam Hudam bija tā, ka viņš ņēma no tiem nabagajiem un tad... es atvainojos, ņēma no bagātajiem un mēģināja palīdzēt nabagajiem. Savukārt mūsu bankas ņem tieši no kredītņēmējiem un dod tiem, kam ir, ko ieguldīt bankās. Tas nav pareizi! Liels paldies Vucāna kungam un citiem kolēģiem, kas norādīja, ka principā šeit nav runa par to, ka bankas nodarbojas ar kaut kādu krāpniecisku darbību. Arī es no anonīmiem avotiem, ko es nevaru nosaukt, dabūju informāciju, kurai es uzticos. Un informācija ir šāda: bankām nebija liela nolūka dabūt šo papildu naudu, bet, ja nauda var ieripot, tad kāpēc atteikties? Un tad principā runāt par tiem 2 vai 3 miljoniem eiro gadā... nu visām bankām, visam sektoram tā nav milzīga nauda. Bet pagājušā gadsimta 20.gados šāda kārtība tika nodibināta. Un pēkšņi to mainīt? Kāda jēga? Man gribētos pievērst jūsu uzmanību, ka attiecībā uz ātrajiem kredītiem ir pieņemti MK noteikumi, kas skaidri definē, ka gadā ir 365 dienas, bet šajā gadījumā mums tad ir cita prakse. Bet kā var atrisināt problēmu? Var noteikt, ka gadā ir 360 dienas, un izmantot citu formulu, proti, ka katrā mēnesī ir 30 dienas, un viss būs taisnīgi. Var arī noteikt, ka ir 365 dienas un par katru dienu ir jāmaksā procenti. Arī ir taisnīgi! Bet sākumā noteikt, ka gadā ir 360 dienas, bet, kad ir jāmaksā, tad 365 dienas, - tas nav taisnīgi! Kā es jau teicu, paldies kolēģiem, kas piedāvāja risinājumus. Jo bankas norādīja, ka, ja viņām būs... liks mainīt programmatūru, būs jātērē liela nauda, un galu galā patērētāji par visu samaksās. Mēs negribam, lai patērētājiem būtu papildu izdevumi. Bet bija izteikts, manuprāt, ļoti labs priekšlikums, ko tieši var attīstīt, un es ceru, ka Vucāna kungs tieši var palīdzēt. Ļoti svarīgi, lai informācija būtu saprotama klientam. Proti, šeit ir problēma ar caurskatāmību. Ja cilvēks dzird, ka viņam ir jāmaksā 3 procenti, tad viņam arī ir jāmaksā 3 procenti, nevis 3,001 vai 0,5. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai būtu varbūt pēc analoģijas ar ātrajiem kredītiem, - lai būtu izmantota gada procentu likmju, teiksim tā, universālā formula, universāla pieeja un lai patērētājam būtu iespējas salīdzināt piedāvājumus. Tātad, manuprāt, uz otro lasījumu var būt cita pieeja. Bet Saeimas pienākums ir šo netaisnīgumu, kas nostiprināts likumā, izbeigt. Paldies.".
• 2014_04_03-seq97 language "lv".
• 2014_04_03-seq97 speaker Andrejs_Judins-1970.
• 2014_04_03-seq97 mentions Q822919.