Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2014_03_27-seq9> ?p ?o. }

• 2014_03_27-seq9 type Speech.
• 2014_03_27-seq9 number "9".
• 2014_03_27-seq9 date "2014-03-27".
• 2014_03_27-seq9 isPartOf 2014_03_27.
• 2014_03_27-seq9 spokenAs 101.
• 2014_03_27-seq9 spokenText "Labrīt, godātais Prezidij! Godātie kolēģi! Komisijas vārdā, varbūt salīdzinot ar citiem gadījumiem, es atļaušos ziņot par to, kā notika Juridiskās komisijas 10.marta sēde, nedaudz detalizētāk. Ir pieejami komisijas sēdes audioieraksti, taču es saprotu jūsu aizņemtību un tādēļ mēģināšu jums paskaidrot, kādi eksperti mūsu komisijas sēdē piedalījās, ko šie eksperti teica un kādi viedokļi tika no viņu puses tātad secināti. Uz Juridiskās komisijas sēdi, kas notika 10.martā Saeimas Sarkanajā zālē, tika uzaicināti: Egils Levits - preambulas iniciatīvas autors; Lauris Liepa - Latvijas Universitātes lektors, zvērināts advokāts, Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas loceklis; Ringolds Balodis - Latvijas Universitātes profesors, katedras vadītājs; Ainārs Lerhis - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta domes priekšsēdētājs; Valters Ščerbinskis - Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docents; Skaidrīte Lasmane - Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore; kā arī Aivars Endziņš - Biznesa augstskolas „Turība” profesors (kurš diemžēl nevarēja ierasties slimības dēļ); Mārtiņš Mits (taču viņš atradās ārzemēs - kā vieslektors strādāja ārpus Latvijas) un Ivars Ījabs (viņš arī neieradās subjektīvu iemeslu dēļ). Turklāt komisijas sēdē piedalījās arī citu komisiju deputāti un garīdzniecības pārstāvji, piedalījās Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas un politiskajos jautājumos Reinis Bērziņš un Bijušo politieslodzīto un komunisma upuru starptautiskās asociācijas pārstāvis Pēteris Simsons, un ļoti kuplā skaitā sēdē piedalījās arī 4.maija Deklarācijas kluba biedri. Visupirms es gribētu nedaudz, īsi, raksturot, par ko runāja Levita kungs kā viens no Satversmes ievada projekta autoriem. Un, ņemot vērā to, ka par Satversmes ievada nepieciešamību Levita kungs vairākkārt publiski bija jau līdz šim uzstājies, viņš pievērsa uzmanību katrai Satversmes ievada projekta rindkopai. Jūs varat paskatīties - šeit ir vairākas rindkopas. Un Levita kungs uzsvēra, ka pati svarīgākā ir pati pirmā rindkopa, jo tā atspoguļo to, ka Latvijas valsts ir apzināti izveidota, ar zināmu mērķi, ar zināmu nolūku. Latviešu nācija, kā viņš norādīja, visupirms sevi apzinājās kā nacionālkulturāli definētu nāciju, un tad tā prasīja savu valsti kā augstāko savas emancipācijas izpausmi, ko juridiski apzīmē par valstsgribu. Tātad nācijas valstsgriba bija izveidot savu valsti, un tā savukārt balstās arī uz pašnoteikšanās tiesībām. Latvijas valsts tika izveidota tādēļ, ka latviešu nācija gribēja nodrošināt latviešu nācijas eksistenci un tās galveno raksturojošo elementu - valodas un kultūras - pastāvēšanu, un tās attīstību cauri gadsimtiem. Līdzīgs formulējums, kā skaidroja Levita kungs, ir sastopams arī dažādu citu valstu konstitūcijās, bet tuvāks ir tieši Igaunijas 1992.gada konstitūcijā. Tātad latviešu nācijas un valodas, kultūras pastāvēšana un attīstība ir jāgarantē Latvijas valstij; tas ir iespējams pilnvērtīgi tikai un vienīgi savā nacionālā valstī. Levita kungs uzsvēra, ka, protams, jebkuras demokrātiskas valsts uzdevums ir nodrošināt arī ikviena cilvēka un visas tautas brīvību un veicināt labklājību. Vispārēji šeit, šajā rindkopā, tiek aprakstīti valsts mērķi, kas vienlaicīgi iezīmē un ieliek Latvijas valsti demokrātisko valstu vidū un iezīmē arī Latvijas valsts identitāti, jo latviešu nācijas nodrošināšana ir tikai un vienīgi Latvijas valsts uzdevums, nevienas citas valsts uzdevums tas nav. Konstitucionālo tiesību jēdzienu „valstsnācija”, kas apzīmē latviešu nācijas konstitucionālo lomu, kā jūs zināt, sākotnēji Levita kungs savā projektā bija iekļāvis, taču viņš norādīja: lai izvairītos no muļķīgām un diemžēl pat ļaunprātīgām interpretācijām, tagad šis jēdziens ir atšifrēts pirmajā, trešajā un ceturtajā rindkopā, īpaši šo terminu nelietojot. Runājot par otro rindkopu, Levita kungs uzsvēra, ka Satversmes ievads, kas satur tikai dažus teikumus, nav vēstures apraksts, kā dažkārt tiek domāts, bet tas iezīmē tos vēstures punktus, kas dod Latvijas valstij savu leģitimāciju. Ja, piemēram, mēs rakstām, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un pretojās tiem, tad tas nav socioloģisks pētījums vai konstatējums. Tas parāda to, no kā Latvijas valsts smeļas savu leģitimitāti, un tādēļ arī ir noteikta attieksme pret šo vēsturisko leģitimāciju, proti, Latvija godina savus brīvības cīnītājus, piemin svešo varu upurus un nosoda nacistiskā un padomju okupācijas režīma noziegumus. Trešā rindkopa, kā norādīja Levita kungs, iezīmē Latvijas valsts mūsdienu raksturu - Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts. Latvijas valsts ievēro cilvēktiesības un arī mazākumtautību tiesības, kas jau ir paredzētas Satversmes 8.nodaļā. Tas ir nepieciešams, godātie kolēģi, kā uzsvēra Levita kungs, tieši skaidrības dēļ - lai novērstu ļaunprātīgas interpretācijas, proti, lai novērstu, kā dažkārt tiek minēts: Latviju - latviešiem, neievērojot citu tautu, kas šeit dzīvo, tiesības. Līdzīgi ir arī citu valstu konstitūcijās, kas ir pieņemtas pēc Otrā pasaules kara. Ceturto rindkopu Levita kungs nosauca par identitātes un pamatvērtību rindkopu. Šādas identitātes pazīmes un pamatvērtības savās konstitūcijās ir noteikušas un iezīmējušas lielākā daļa demokrātisko un attīstīto valstu. Latviešu nācijai faktiski ir divas saiknes, viņš norādīja. Tās ir oriģinālās, latviskās tradīcijas, dzīvesziņa, ar to apzīmējot latviešu specifisko vēsturisko pieredzi, un universālās humānās vērtības, kuras, cita starpā, balstās kristīgajās vērtībās. Un tālāk Levita kungs norādīja (es citēju, lai nebūtu pārpratumu): „Un šeit man skaidri jāsaka: tam nav nekāda sakara ar Baznīcu. Un tas... visa Eiropa ir lielā mērā ietekmējusies no kristīgām vērtībām, un tas nav ekskluzīvi, bet tās ir, cita starpā, arī kristīgās vērtības. Un, ja mēs uzskatām mūsu nāciju par Eiropas nāciju, tad skaidrs, ka mums arī mūsu sabiedrībā ir kristīgās vērtības, es ceru, vismaz pamanāmas, ja ne vairāk.” (Citāta beigas.) Bez tam viņš tālāk akcentē, ka šajā rindkopā latviešu valoda ir demokrātiskās līdzdalības un sabiedrības saliedētības pamats, ar to saprotot, ka tieši latviešu valoda ir tā, kas vieno dažādu izcelsmju cilvēkus Latvijā. Un noslēgumā projekta autors piebilda, ka himnas pirmie vārdi, kas piedod šim ievadam tādu emocionālu pieskaņu, viņaprāt, būtu tam ļoti vērtīgi un labi. Lauris Liepa savu uzstāšanos Juridiskajā komisijā sāka ar atzinīgu novērtējumu tam, ka šis projekts ir viens no tiem gadījumiem likumdošanas procesā, kur tiesību norma, kuru piedāvā grozīt likumdevējs, ir tikusi pakļauta iespējami plašai gan profesionāļu kritikai, gan arī sabiedrības diskusijai. Un Liepa norāda (citēju): „Šķiet, nebūs neviena, kurš spētu vai varētu noliegt to, ka sabiedrība nebūtu bijusi iesaistīta piedāvātās preambulas projekta diskusijā.” Un īpašu nozīmi viņš piešķir profesionāļu izteiktajai kritikai un piemin arī pagājušā gada rudenī rīkoto Latvijas Universitātes konferenci, kurā piedalījās kā politiķi, tā arī juristi. Profesors Balodis Juridiskās komisijas sēdē papildus jau iesniegtajam rakstiskajam viedoklim, kuru jūs varat izlasīt šā gada 18.marta žurnālā „Jurista Vārds”, uzsvēra: „Lai cik izsmeļoši būtu šie šobrīd esošie Satversmes ievadvārdi...” - tātad pašreizējā ievada - „mēs absolūti nevaram cerēt, ka šis esošais ievads varētu kalpot vienīgi par valstiskās ideoloģijas audzināšanas instrumentu.” Un viņš teica, ka brīdī, kad Latvijas valsts ir apdraudēta no globalizācijas raisītām ekonomiskām krīzēm, paplašināta preambula tikai konstitucionāli nostiprinātu Latvijas Republikas pamatvērtības, kā arī kalpotu par valstiskās ideoloģijas audzināšanas instrumentu. Baloža kungs piedāvātajā projektā ļoti atzinīgi novērtēja tādu novitāti kā konstitucionālie pienākumi, kuru līdz šim Satversmē nebija, jo pirmās septiņas nodaļas Satversmē vairāk vai mazāk, ja neskaita šo mazo ievadu, ir tā saucamās, kā mēs, juristi, sakām, instrumentālās pazīmes Satversmē. Attiecībā uz Satversmes ievada projekta vēsturisko rindkopu Baloža kungs izteica piezīmi, proti, par Brīvības cīņām viņš teica, ka Brīvības cīņas... ka teksts pilnībā neatspoguļo šo valsts nepārtrauktības ideju un ka vajadzētu šeit ierakstīt, pieminēt vēl arī Neatkarības cīņas. Un noslēgumā arī Baloža kungs pievienojās visiem, ka likumprojekts ir atbalstāms. Ārkārtīgi lielu ieguldījumu, runājot par šo Satversmes ievadu, Juridiskās komisijas sēdē, manuprāt, deva divi vēsturnieki, visupirms - Lerha kungs. Bija redzams, ka Lerha kungs, gatavodamies Juridiskās komisijai sēdei, bija iepazinies ar ārkārtīgi plašu gan konstitucionālo tiesību speciālistu viedokli, gan arī ar vēsturi, kas ir viņa tiešā specialitāte. Viņš uzskatīja, ka -salīdzinājumā ar sākotnēji Levita kunga virzīto projektu - likumprojekta autoriem šodien ir izdevies koncentrētāk formulēt Latvijas valsts pamatnostādnes, valsts jēgu, mērķus un uzdevumus. Un vēsturnieks uzskatīja, ka ievadā ir jāuzsver divas būtiskas nostādnes. Pirmā - latviešu nācijas kā Latvijas politiskās nācijas kodola interešu pieminēšana un nostiprināšana, kā arī atsauce uz Latvijas tautas jēdzienu; tie dažkārt, kā mēs zinām, tiek jaukti. Tas nozīmē, ka Latvijas valsts pilsoņu kopumā ietilpst un valsts sabiedrības dzīvē piedalās arī, protams, mazākumtautību pārstāvji. Un otrā. Viņš uzsvēra: ir svarīgi nostiprināt Latvijas valsts nepārtrauktības doktrīnu. Lerha kungs teica, ka, no vēsturiskā viedokļa, ar jēdzienu „politiskā nācija” ir saprotams pilsoņu kopums neatkarīgi no viņu etniskās izcelšanās, un viņš secināja, ka valsts dibinātāji bija latviešu nācijas pārstāvji, bet faktiski valsts izveidošanas un jauncelsmes darbā tūlīt tika uzaicināti arī mazākumtautību pārstāvji. Tālāk. Docents Valters Ščerbinskis Juridiskās komisijas sēdē mēģināja sniegt atbildi, kāpēc šāds ievads jeb preambula būtu nepieciešams un vai tam ir kaut kāds vēsturisks pamats. Viņš atgādināja par Latvijas dibināšanas apstākļiem - proti, ka 1918.gadā Latvijas Republika tika izveidota kā Latvijas Republika, nevis Baltijas hercogiste vai kāds cits valstisks veidojums. Jau pašā valsts nosaukumā ietilpst vārds, kas nācis no etnonīma „latvieši”. Tātad rezultātā Latvijas valsts izveidošanās ir neapšaubāmi saistīta ar latviešu pašnoteikšanos, un šo pašnoteikšanos īstenoja neviens cits kā latviešu politiskā elite šajā laikā. Arī valsts robežas nosprauda saskaņā ar šiem etnogrāfiskajiem principiem. Viņš norādīja, ka var diskutēt, kādi ir šie etnogrāfiskie principi, cik tie ir pamatoti, bet tas, pēc kā vadījās, nospraužot robežas, bija šī iedomātā teritorija... arī reālā teritorija, kuru apdzīvoja latviešu etniskā grupa. Runājot par minoritātēm, Ščerbinska kungs atgādināja, ka Latvijā un Igaunijā pastāvēja savulaik plašākā minoritāšu kultūras autonomija visā Eiropā. Tātad faktiski šāds uzstādījums par Latviju kā nacionālu valsti nebūt neierobežo kādu atsevišķu mazākuma grupu tiesības un intereses. Uz jautājumu, kādēļ mūsu valsts izveidotāji un Satversmes tēvi nepadomāja par šādu ieceri, proti, par Satversmes papildināšanu ar ievadu, jau toreiz, viņš atbildēja, ka tas saistīts ar tā laika politiķiem, jo Satversmes sapulces locekļi nezināja un nevarēja iedomāties, kas sekos tālāk. 1922.gadā, viņš teica, viņi nespēja iedomāties, ka paies vairākas desmitgades un situācija Latvijā būs radikāli mainījusies: valsts būs okupēta, un latviešu etniskā piederība, valsts latviskums būs pavisam nopietni apdraudēts. Viņš teica, ka šāds apdraudējums vienmēr rada diskusijas par nepieciešamību saglabāt identitāti. Ščerbinska kungs arī uzskata, ka jēdzieni „Brīvības cīņas”, „brīvības atgūšana” viņam kā vēsturniekam liekas poētiski un varbūt nav īsti korekti attiecībā uz 1918.-1920.gada notikumiem. Un nobeigumā vēsturnieks uzsvēra, ka, neraugoties uz šo kopumā pozitīvo, atbalstošo nostāju, preambulas pieņemšanai vienlīdz svarīga ir valsts praktiskā politika Satversmes ievadā ietverto principu īstenošanā. Profesore Skaidrīte Lasmane Juridiskās komisijas sēdē uz Satversmes ievada projektu skatījās no tāda filozofiska viedokļa. Un attiecībā uz projekta apjomu Lasmanes kundze norādīja, ka šis piedāvātais teksts, lai arī tas ir koncentrēts, īss, bet tas varētu būt vēl īsāks. To viņa pamatoja ar citu valstu preambulām - piemēram, Amerikas Savienoto Valstu, Polijas, Lietuvas un citu valstu -, kuras ir koncentrētas, īsas un bez jebkādas liekvārdības. Katrā ziņā arī Lasmanes kundze atbalstīja šo projektu. Un Juridiskās komisijas sēdes nobeigumā savu vērtējumu par Satversmes ievada projektu sniedza arī Juridiskā biroja vecākais padomnieks Jānis Pleps, kas, kā jūs zināt, ir sabiedrībā atzīts konstitucionālo tiesību eksperts. Un viņš attiecībā uz referenduma rīkošanu norādīja, ka galvenais ir skatīties, kāda šī ievada redakcija izskatīsies pirms trešā balsojuma Saeimā, proti, vērtējot tieši jautājumus, kas ir saistīti, vai būs nepieciešams referendums vai šāda referenduma nepieciešamības nebūs. Līdz ar to katrā ziņā, ja mums izdosies vai arī neizdosies, godātie kolēģi, tikt līdz šim trešajam lasījumam un šī ievada pieņemšanai, tas viss, ko jūs šodien teiksiet, viss, ko jūs runāsiet, tiks analizēts ne tikai... To darīs ne tikai šodien konstitucionālo tiesību eksperti, studenti, maģistranti, doktoranti, bet to pētīs arī noteikti pēc vairākiem gadiem, tāpat kā mēs šodien pētām Satversmes tēvu... stenogrammas, runājot, piemēram, par cilvēka pamattiesībām. Drīzumā iznāks atkal jauni komentāri par Satversmi, un acīmredzot šeit notiekošais šodien tiks iekļauts arī šajos komentāros. Es aicinu uz tādu racionālu diskusiju, un esmu pateicīga... būšu pateicīga komisijas vārdā, ja jūs, kolēģi, izteiksiet savu viedokli par šo Satversmes ievada projektu, pie kura faktiski ir strādāts jau gandrīz gada garumā. Paldies. (Koalīcijas frakciju aplausi.)".
• 2014_03_27-seq9 language "lv".
• 2014_03_27-seq9 speaker Ilma_Cepane-1947.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q822919.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q211.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q2660080.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q37.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q191.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q193089.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q16350717.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q39731.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q36.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q348043.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q498407.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q30.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q3498695.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q2007643.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q554114.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q16361729.
• 2014_03_27-seq9 mentions Q28966945.